EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2018

COM(2018) 301 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā

1. PIELIKUMS — ES trasta fonds Āfrikai

Dalībvalstu iemaksas

	Apstiprinātās iemaksas (EUR)				Saņemtās iemaksas (EUR)
Valsts	Visi investīciju logi	Piešķīrumi investīciju logu dalījumā			Stāvoklis 08.05.2018.
		Sāhelas un Čadas ezera reģions	Āfrikas rags	Ziemeļāfrika	Kopā
Austrija	6 000 000		3 000 000	3 000 000	6 000 000
Beļģija	10 000 000	5 500 000	500 000	4 000 000	6 000 000
Bulgārija	550 000	220 000	220 000	110 000	550 000
Horvātija	300 000	100 000	100 000	100 000	300 000
Čehijas Republika	10 411 624	-	740 000	9 671 624	10 411 624
Dānija	10 032 933	2 400 768	2 400 768	5 231 396	10 032 932
Igaunija	1 450 000	-	-	1 450 000	1 450 000
Somija	5 000 000	1 000 000	3 000 000	1 000 000	5 000 000
Francija	9 000 000	7 200 000	1 200 000	600 000	9 000 000
Vācija	157 500 000	39 600 000	1 200 000	116 700 000	139 500 000
Ungārija	9 450 000		700 000	8 750 000	9 450 000
Īrija	6 000 000	1 200 000	4 200 000	600 000	2 600 000
Itālija	104 000 000	86 000 000	5 000 000	11 000 000	102 000 000
Latvija	300 000	20 000	20 000	260 000	300 000
Lietuva	200 000	20 000	20 000	160 000	200 000
Luksemburga	3 100 000	3 000 000	100 000		3 100 000
Malta	325 000	-	125 000	200 000	175 000
Nīderlande	26 362 000	3 000 000	13 362 000	10 000 000	23 362 000
Norvēģija (Norvēģijas kronu ekvivalents EUR)	8 865 381	2 695 547	4 061 018	2 108 815	8 865 381
Polija	10 550 748	-	1 100 000	9 450 748	10 550 748
Portugāle	1 800 000	855 000	180 000	765 000	1 800 000
Rumānija	100 000	40 000	40 000	20 000	100 000
Slovākija	10 350 000	700 000	300 000	9 350 000	10 350 000
Slovēnija	100 000	40 000	40 000	20 000	100 000
Spānija	9 000 000	7 200 000	1 200 000	600 000	9 000 000
Zviedrija	3 000 000	1 200 000	1 200 000	600 000	3 000 000
Šveice	4 100 000	1 640 000	1 640 000	820 000	3 600 000
Apvienotā Karaliste	6 000 000		3 000 000	3 000 000	1 200 000
Ārējais ieguldījums kopā	413 847 685	163 631 316	48 648 787	199 567 583	377 997 685

Atbilstīgi ES trasta fonda Āfrikai stratēģiskajiem mērķiem apstiprinātie projekti (miljonos EUR)

ESTF — stratēģiskie mērķi	Sāhelas un Čadas ezera reģions	Āfrikas rags	Ziemeļ- āfrika	Transversāls investīciju logs	Kopā
1.Lielākas ekonomiskās un nodarbinātības iespējas	383,6	184	0	0	567,6
2.Kopienu noturības stiprināšana	397	335,2	0	0	732,2
3.Uzlabota migrācijas pārvaldība	182,5	114,15	335	123,6	755,25
4.Uzlabota pārvaldība un konfliktu novēršana	328,1	174,8	0	0	502,9
5.Citi un transversālie	2,2	12,1	0	21,5	35,8
Kopā	1293*	820,3*	335*	145,1*	2593*

*Noapaļoti skaitļi.

2. PIELIKUMS — Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā

Darbības ziņā viss mehānisma finansējums — EUR 3 miljardi — tika piešķirts un par to tika noslēgti darbības līgumi 1 2017. gada beigās, izmantojot 72 projektus. Visi minētie līgumi tiek īstenoti. Kopš iepriekšējā ziņojuma 2018. gada martā, izmaksātā summa ir palielinājusies no EUR 1,85 miljardiem līdz vairāk nekā EUR 1,93 miljardiem jeb līdz 64 % no kopējā finansējuma, bet atlikusī summa tiks izmaksāta mehānisma projektu īstenošanas gaitā, turklāt pēdējie maksājumi tiks veikti, vēlākais, līdz 2021. gada beigām. Sīkāku informāciju skatīt atjauninātajā projektu tiešsaistes tabulā 2 . Iesāktajām darbībām jau ir būtiska ietekme uz vietas.

Humānā palīdzība 3

Izmantojot programmu, vairāk nekā 1,3 miljoni bēgļu saņem ikmēneša naudas pārvedumus no ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīkla. Ar nosacījumiem pamatoti naudas pārvedumi izglītībai sniedza atbalstu vairāk nekā 290 000 tādu bērnu bēgļu ģimenēm, kuri regulāri apmeklē skolu.

Ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīklu un ar nosacījumiem pamatotus naudas pārvedumus izglītībai papildina arī citi projekti, kuri pievēršas veselības aprūpei, tostarp specializētiem pakalpojumiem, neformālajai izglītībai un aizsardzībai. Citi projekti ir vērsti uz to, lai informētu par valsts nodrošinātiem pakalpojumiem, kā arī lai vairotu informāciju par tiem un to pieejamību. Mehānisma ietvaros ir apstiprināti pavisam 45 humānās palīdzības projekti.

Cita veida palīdzība

Saskaņā ar tiešo dotāciju līgumu ar Veselības ministriju 12 migrantu veselības centri ir sākuši darbu un palīdz uzlabot primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Šajos centros un 86 citos jau izveidotajos centros strādā 813 darbinieki. Bēgļi ir saņēmuši 763 963 primārās veselības aprūpes konsultācijas, un 217 511 Sīrijas bēgļu bērnu ir pilnībā vakcinēti 4 . Turklāt ir uzsākti projekti, kas paredz divu slimnīcu celtniecību Kilisā un Hatajā, kurās būs pieejamas attiecīgi 300 un 250 gultas vietas.

Saskaņā ar tiešo dotāciju līgumu ar Valsts Izglītības ministriju 312 151 bērns ir apmācīts turku valodā; apmācību nodrošināja 5 486 turku valodas skolotāji, kas pieņemti darbā, izmantojot šo mehānismu. Ir sākusies kancelejas preču un mācību grāmatu izplatīšana 500 000 izglītojamajiem un 175 skolu celtniecība.

Mehānisma otrā maksājumu daļa

2016. gada marta ES un Turcijas paziņojumā paredzēts: “kad šie resursi būs gandrīz pilnībā izmantoti”, ES “mobilizēs papildu finansējumu ... vēl EUR 3 miljardu apmērā līdz 2018. gada beigām”. Patlaban tiek mobilizēta otrā maksājuma daļa EUR 3 miljardu apmērā. Lai izvairītos no pārtraukumiem mehānisma finansējumā, būs nepieciešama ātra līdzekļu apguve, tādēļ pirmos līgumus saskaņā ar nākamo maksājumu daļu var sākt parakstīt 2018. gada vasarā. Patlaban norisinās atjaunināto vajadzību izvērtēšana, kam vajadzētu būt pabeigtai līdz 2018. gada jūnijam.

3. PIELIKUMS — Eiropas Robežu un krasta apsardze

1.Izvietošana

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra turpina sniegt atbalstu priekšposteņa dalībvalstīm, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā un Spānijā, kā arī Rietumbalkānos, izvietojot vairāk nekā 1 300 Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību speciālistus. Kartē sniegta informācija par stāvokli nedēļā no 2018. gada 14. līdz 18. maijam.

* Rietumbalkāni

No 2018. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim dalībvalstis sniedza vairāk kā 75 272 cilvēkdienu lielu ieguldījumu.

DV/ŠAV 5	ERKAV 6 izvietojums cilvēkdienās (izņemot iekšējo izvietošanu)	Komandu / tehniskā personāla, koordinatoru un tulku izvietojums cilvēkdienās (izņemot iekšējo izvietošanu)	Iekšējā izvietojuma cilvēkdienas	Izvietojums Rietumbalkānos	Kopā
Austrija	2725			931	3656
Beļģija	486				486
Bulgārija	712		3024	29	3765
Horvātija	196	257		367	820
Kipra	26				26
Čehijas Republika	1514	212		1210	2936
Dānija	2014	406			2420
Igaunija	1672	272		157	2101
Somija	568	268		6	842
Francija	6213	159		167	6539
Vācija	8318	378		1714	10410
Grieķija	244	6	6323	29	6602
Ungārija	276			122	398
Islande		126		-	126
Itālija	450	193	3283	138	4064
Latvija	967	676		731	2374
Lietuva	2018	198		12	2228
Luksemburga	302	156		6	464
Malta		313		48	361
Nīderlande	3659	3653		414	7726
Norvēģija	372	-		6	378
Polija	3101	157		867	4125
Portugāle	1161	754		306	2221
Rumānija	1860	167		432	2459
Slovākija	961			87	1048
Slovēnija	260			512	772
Spānija	470		2033	301	2804
Zviedrija	672			57	729
Šveice	95			250	345
Apvienotā Karaliste*	1163	884			2047
Kopā	42 475	9235	14 663	8899	75 272

* Nav oficiāls ERKAV dalībnieks.

Taču attiecībā uz 2018. gada operatīvajām darbībām tika konstatēti nopietni trūkumi paustajās apņemšanās saistībā ar cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem. Neraugoties uz diviem atklātiem uzaicinājumiem piegādāt papildu ekipējumu, šie ievērojamie trūkumi varētu nozīmēt, ka tiktu stingri ierobežota 2018. gada laikposmā no maija līdz decembrim plānoto darbību īstenošana uz sauszemes, jūras un gaisa robežām.

Sauszemes robežas
	Pieprasīto cilvēkdienu skaits	Apstiprināto cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits, %
Cilvēkresursi (dažādi ERVAK profili)	106 045	48 232	57 847	55 %
	Pieprasīto palīglīdzekļu dienu skaits	Apstiprināto palīglīdzekļu dienu skaits	Trūkstošo palīglīdzekļu dienu skaits	Trūkstošo palīglīdzekļu dienu skaits, %
Patruļmašīnas	21 061	8372	12 689	60 %
Termovizuālās atveides transportlīdzekļi	2368	1209	1159	49 %
Pārvadāšanas transportlīdzekļi	786	0	786	100 %
CO2 detektori	1320	1603	0.	0 %
Sirdspukstu detektori	338	0	338	100 %
Mobilās laboratorijas	169	0	169	100 %
Kopā	26 042	11 184	15 141	58 %
Jūras robežas
	Pieprasīto cilvēkdienu skaits	Apstiprināto cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits, %
Cilvēkresursi (dažādi ERVAK profili)	112176	88 623	23 553	21 %
	Pieprasīto palīglīdzekļu dienu skaits	Apstiprināto palīglīdzekļu dienu skaits	Trūkstošo palīglīdzekļu dienu skaits	Trūkstošo palīglīdzekļu dienu skaits, %
Atkrastes patruļkuģi	1711	899	812	47 %
Piekrastes patruļkuģi	1778	510	1268	71 %
Piekrastes patruļlaivas	3554	2048	1506	42 %
Fiksētu spārnu gaisa kuģi	1220	814	406	33 %
Helikopteri	1102	630	472	43 %
Termovizuālās atveides transportlīdzekļi	736	1106	0	0 %
Patruļmašīnas	4725	887	3838	81 %
Pārvadāšanas transportlīdzekļi	2376	2376	0	0 %
Kopā	17 202	9270	8302	48 %
Gaisa robežas
	Pieprasīto cilvēkdienu skaits	Apstiprināto cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits	Trūkstošo cilvēkdienu skaits, %
Cilvēkresursi (dažādi ERVAK profili)	11 111	7942	3169	29 %

2.Ātrās reaģēšanas spējas, tostarp obligātā resursu apvienošana

2018. gada 30. aprīlī kopējais izvirzīto robežsargu skaits, kas ir pieejami izvietošanai ātrās reaģēšanas rezervē (ĀRR), bija 1482, kas atbilst 99 % no rezerves. Jāpiemin, ka divas dalībvalstis nav iesniegušas pilnas nominācijas, bet divas citas nominācijas vēl ir jāpapildina.

Dalībvalstis	Austrija	Beļģija	Bulgārija	Horvātija	Kipra	Čehijas Republika	Dānija	Igaunija	Somija	Francija	Vācija	Grieķija	Ungārija	Islande	Itālija	Latvija	Lietuva	Luksemburga	Malta	Nīderlande	Norvēģija	Polija	Portugāle	Rumānija	Slovākija	Slovēnija	Spānija	Zviedrija	Šveice
Robežsargu skaits, kas izvirzīti Opera	55	83	40	96	0	147	28	175	57	400	377	87	65	0	130	30	52	8	14	93	13	284	68	196	56	36	146	53	49
Skaits, kas pieejams obligātajai izvietošanai ĀRR ietvarā	34	30	40	65	0	20	28	18	30	170	225	50	65	0	125	30	39	8	6	50	12	100	47	75	35	35	111	17	16
Ieguldījums saskaņā ar ERKA regulas I pielikumu	34	30	40	65	8	20	29	18	30	170	225	50	65	2	125	30	39	8	6	50	20	100	47	75	35	35	111	17	16

Lai gan tika veikti daži uzlabojumi, Ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē joprojām ievērojami trūkst lielākās daļas ekipējuma veidu, un patlaban ieguldījumu sniedz tikai 15 dalībvalstis / asociētās valstis:

Ekipējuma veids	Ar valdes lēmumu pieprasīto palīglīdzekļu mēnešu skaits	DV/ŠAV piedāvāto palīglīdzekļu mēnešu skaits	Trūkst	Valstis, kuras sniedz ieguldījumu
Piekrastes patruļlaivas	67	24	43	Bulgārija, Čehijas Republika, Somija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Nīderlande, Slovēnija, Portugāle, Itālija, Austrija, Polija, Vācija, Šveice, Dānija
Piekrastes patruļkuģi	33	14	19
Fiksētu spārnu gaisa kuģi	19	5	14
Helikopteri	20	3	17
Atkrastes patruļkuģi	28	14	14
Patruļmašīnas	167	453	0
Sirdspukstu detektori	6	1	5
Termovizuālās atveides transportlīdzekļi	55	35	20
CO2 detektori	54	0	54
Mobilās laboratorijas	3	0	3

3.Neaizsargātības novērtējumi

Līdz 2018. gada 27. aprīlim pēc 2017. gada novērtējuma aģentūra ieteica 53 pasākumus 21 dalībvalstī, lai tiktu risināti neaizsargātības jautājumi dažādās jomās. Vēl var tikt izdoti daži papildu ieteikumi.

Neaizsargātība	Ieteiktie pasākumi	Dalībvalstu skaits
Robežpārbaudes	·Pielāgot procedūras, lai sistemātisku pārbaužu gaitā varētu veikt vaicājumus datubāzēs ·Aplēst neatklāto lietu skaitu dokumentu viltošanas / slepenās ieceļošanas gadījumos un veikt mērķorientētas pārbaudes	21
Ārkārtas pasākumu plānošana	·Izstrādāt un/vai atjaunināt ārkārtas situāciju plānu, to pārbaudīt	10
Reģistrācija un uzņemšanas spēja	·Palielināt uzņemšanas spēju ·Izveidot sīku sarakstu ar EURODAC iekārtām pirkstu nospiedumu ņemšanai	7
Robežkontroles personāla nodrošināšana	·Palielināt operatīvā personāla skaitu	2
Riska analīze	·Kopīgā riska analīzes modeļa īstenošana	1
Sekundārā kustība	·Veikt pārbaudes, lai novērstu sekundāro kustību	1
Robežuzraudzība	·Izveidot reģistrācijas žurnālu par reaģēšanas laiku pēc atklāšanas	11

4. PIELIKUMS — Pārmitināšanas situācija 2018. gada 4. maijā

Dalībvalsts / asociētā valsts	Saistības 7 saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem	Pārmitināts 8 saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem	Saistības saskaņā ar shēmu “50 000”	Pārmitināts saskaņā ar shēmu “50 000”	Pārmitināts 9 saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu	Kopumā pārmitināts saskaņā ar ES shēmām (2015.–2018. g.)
Austrija	1900	1900	0		210 (210)	1900
Beļģija	1100	1100	2000	360	823 (252)	2031
Bulgārija	50	0	110		0	0
Horvātija	150	40	200	41	81 (81)	81
Kipra	69	0	69		0	0
Čehijas Republika	400	52	0		0	52
Dānija	1000	481	0		0	481
Igaunija	20	20	80		59 (20)	59
Somija	293	293	1670	163	1002 (5)	1453
Francija	2375	2375	10200	1425	1681 (730)	4751
Vācija	1600	1600	10 200  10		4840 (1600)	4840
Grieķija	354	0	0		0	0
Ungārija			0		0	0
Islande	50	50				50
Īrija	520	520	1200		0	520
Itālija	1989	1612	1000	94	327 (327)	1706
Latvija	50	46	0		46 (46)	46
Lihtenšteina	20	20				20
Lietuva	70	32	74	52	84 (84)	84
Luksemburga	30	28	200		206	234
Malta	14	14	20		17 (14)	17
Nīderlande	1000	1000	3000	24	2602 (570)	3056
Norvēģija	3500	3500				3500
Polija	900	0	0		0	0
Portugāle	191	136  11	1010	43	142 (142)	179
Rumānija	80	43	146		0	43
Slovākija	100	0	0		0	0
Slovēnija	20	0	60		0	0
Spānija	1449	1360	2250	64	440 (440)	1424
Zviedrija	491	491	8750	1986	753 (269)	2961
Šveice	519	519				519
Apvienotā Karaliste	2200	2200	7800		0	2200
KOPĀ	22 504	19 432	50 039	4252	13 313 (4790)	32 207

5. PIELIKUMS — Atgriešanas statistika

	2014. g.				2015. g.				2016. g.				2017. g.
	Uzturas nelikumīgi	Izdots rīkojums izbraukt	Atgriezts uz trešo valsti	Atgriešanas rādītājs	Uzturas nelikumīgi	Izdots rīkojums izbraukt	Atgriezts uz trešo valsti	Atgriešanas rādītājs	Uzturas nelikumīgi	Izdots rīkojums izbraukt	Atgriezts uz trešo valsti	Atgriešanas rādītājs	Uzturas nelikumīgi	Izdots rīkojums izbraukt	Atgriezts uz trešo valsti	Atgriešanas rādītājs
Eiropas Savienība (28 valstis)	672 215	470 080	170 415	36,25 %	2 154 675	533 395	196 190	36,78 %	983 860	493 785	226 150	45,80 %	550 670	516 115	188 920	36,60 %
Beļģija	15 540	35 245	5250	14,90 %	16 275	31 045	5550	17,88 %	19 320	33 020	6920	20,96 %	18 285	32 235	5255	16,30 %
Bulgārija	12 870	12 870	1090	8,47 %	20 810	20 810	540	2,59 %	14 125	14 120	1105	7,83 %	2595	2600	1250	48,08 %
Čehijas Republika	4430	2460	315	12,80 %	8165	4510	330	7,32 %	4885	3760	390	10,37 %	4360	6090	680	11,17 %
Dānija	515	2905	910	31,33 %	2165	3925	1040	26,50 %	1390	3050	930	30,49 %	1105	3185	1115	35,01 %
Vācija	128 290	34 255	19 060	55,64 %	376 435	54 080	53 640	99,19 %	370 555	70 005	74 080	105,82 %	156 710	97 165	44 960	46,27 %
Igaunija	720	475	100	21,05 %	980	590	40	6,78 %	665	505	380	75,25 %	755	645	580	89,92 %
Īrija	900	970	335	34,54 %	2315	875	205	23,43 %	2315	1355	245	18,08 %	2780	1105	270	24,43 %
Grieķija	73 670	73 670	27 055	36,72 %	911 470	104 575	14 390	13,76 %	204 820	33 790	19 055	56,39 %	:	45 765	18 060	39,46 %
Spānija	47 885	42 150	14 155	33,58 %	42 605	33 495	12 235	36,53 %	37 295	27 845	9530	34,23 %	44 625	27 340	10 165	37,18 %
Francija	96 375	86 955	13 030	14,98 %	109 720	79 950	12 195	15,25 %	91 985	81 000	10 930	13,49 %	115 085	84 675	12 720	15,02 %
Horvātija	2500	3120	2150	68,91 %	3295	3910	1405	35,93 %	3320	4730	1720	36,36 %	3495	4400	1980	45,00 %
Itālija	25 300	25 300	5310	20,99 %	27 305	27 305	4670	17,10 %	32 365	32 365	5715	17,66 %	36 230	36 240	7045	19,44 %
Kipra	4980	3525	2985	84,68 %	4215	2250	1840	81,78 %	3450	1575	1035	65,71 %	4090	1850	760	41,08 %
Latvija	265	1555	1550	99,68 %	745	1190	1030	86,55 %	745	1450	1355	93,45 %	400	1 350	1275	94,44 %
Lietuva	2465	2245	1925	85,75 %	2040	1870	1685	90,11 %	1920	1740	1545	88,79 %	2210	2080	1860	89,42 %
Luksemburga	440	775	605	78,06 %	190	700	720	102,86 %	140	655	405	61,83 %	300	915	435	47,54 %
Ungārija	56 170	5885	3440	58,45 %	424 055	11 750	5755	48,98 %	41 560	10 765	780	7,25 %	25 730	8730	685	7,85 %
Malta	990	990	495	50,00 %	575	575	465	80,87 %	450	415	420	101,20 %	530	470	470	100,00 %
Nīderlande	2645	33 735	7655	22,69 %	2 340	23 765	8380	35,26 %	2685	32 950	11 980	36,36 %	2165	31 565	8310	26,33 %
Austrija	33 055	:	:	:	86 220	9910	:	:	49 810	11 850	5895	49,75 %	26 660	8850	5715	64,58 %
Polija	12 050	10 160	9000	88,58 %	16 835	13 635	12 750	93,51 %	23 375	20 010	18 530	92,60 %	28 470	24 825	22 165	89,28 %
Portugāle	4530	3845	760	19,77 %	5145	5080	565	11,12 %	6500	6 200	0	0,00 %	6005	5760	0	0,00 %
Rumānija	2335	2030	2085	102,71 %	2010	1930	1995	103,37 %	2430	2070	1865	90,10 %	3340	1975	1815	91,90 %
Slovēnija	1025	1025	150	14,63 %	1025	1025	155	15,12 %	2475	1375	205	14,91 %	4180	1220	120	9,84 %
Slovākija	1155	925	655	70,81 %	1985	1575	970	61,59 %	2035	1735	1390	80,12 %	2590	2375	1725	72,63 %
Somija	2930	3360	2855	84,97 %	14 285	4905	2980	60,75 %	2130	17 975	5610	31,21 %	930	7255	3565	49,14 %
Zviedrija	72 835	14 280	6230	43,63 %	1445	18 150	9695	53,42 %	1210	17 585	10 160	57,78 %	2145	20 525	6845	33,35 %
Apvienotā Karaliste	65 365	65 365	41 265	63,13 %	70 020	70 020	40 965	58,50 %	59 895	59 895	36 445	60,85 %	54 910	54 910	29 090	52,98 %
Islande	:	:	:	:	:	:	:	:	30	:	:	:	15	:	:	:
Lihtenšteina	0	15	5	33,33%	110	15	0	0,00 %	40	15	5	33,33 %	35	:	:	:
Norvēģija	3720	13 305	3755	28,22 %	5455	13 705	3540	25,83 %	5330	14 540	3540	24,35 %	3850	9795	2345	23,94 %
Šveice	13 800	3335	:	:	15 555	3730	0	0,00 %	15 765	:	:	:	:	:	:	:

Dati izgūti no EUROSTAT datubāzes:

Konstatētie trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi — dati par gadu (noapaļoti) [migr_eipre]                                

Trešo valstu valstspiederīgie, kuriem izdots rīkojums izbraukt — dati par gadu (noapaļoti) [migr_eiord]                                        

Trešo valstu valstspiederīgie, kuri atgriezti uz trešo valsti pēc rīkojuma izbraukt — dati par gadu (noapaļoti) [migr_eirtn]                            

Atgriešanas rādītājs —aprēķināts                                                            

                                                               

Dati atjaunināti:    17.04.2018.                                                            

Dati izgūti:    17.04.2018.                                                            

Datu avots:    Eurostat                                                            

Mērvienība    persona     

(1)      Saskaņā ar Finanšu regulu attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un tehnisko atbalstu, kā arī uzraudzību, novērtēšanu un revīziju līgumus var noslēgt pēc 2017. gada.

(2)       https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/news_corner/migration_en.

(3)      Humānās palīdzības sniegšana mehānisma ietvaros notiek saskaņā ar ES tiesību aktiem humānās palīdzības jomā un principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.

(4)      2017. gada 31. oktobra dati.

(5)      Dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis.

(6)      Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienība.

(7)      Vairākas dalībvalstis pārcēla daļu no savām neizpildītajām saistībām uz 2018. gadu. Tās tagad ietilpst jaunajā shēmā “50 000” atbilstoši Komisijas 2017. gada 27. septembra ieteikumam.

(8)      Tajā pašā laikposmā dažas dalībvalstis un asociētās valstis ārpus ES shēmas pārmitināja papildu personas.

(9)      Iekavās norādītais skaitlis atbilst saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu pārmitināto cilvēku skaitam, kas jau ir ietverts ES 2015. gada 20. jūlija shēmā vai jaunajā shēmā “50 000”.

(10)    Vācija vēl nav oficiāli iesniegusi savu saistību apmēru.

(11)      Galīgais skaits attiecībā uz Portugāli saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem vēl ir jāapstiprina.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2018

COM(2018) 301 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā

1.IEVADS

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par progresu un norisēm visos Eiropas programmas migrācijas jomā darba virzienos kopš Komisijas pēdējā ziņojuma 2018. gada martā 1 . Tāpat tajā ir aplūkots progress saistībā ar Komisijas ceļvedi, ar ko tā nāca klajā 2017. gada decembrī ES valstu vadītāju sanāksmē 2 . Tas atspoguļo šā darba plašo tvērumu un vajadzību turpināt intensīvus ES centienus visās jomās.

Šajā ziņojumā ir arī noteiktas būtiskākās darbības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu nepārtrauktu ES reakcijas iedarbīgumu. Viena no tām ir vajadzība pēc papildu kopīga dalībvalstu un ES finansiāla ieguldījuma, lai atbalstītu ES rīcību migrācijas ārējās dimensijas jomā.

Šajā ziņojumā uzskatāmi parādīts, ka ir vajadzīga nepārtraukta rīcība, lai risinātu migrācijas problēmu, un tajā ir noteiktas jomas, kurās pašreizējā rīcība nav pietiekama un ir jāpieliek papildu pūles. Kā minēts iepriekšējos ziņojumos — pašreizējais stāvoklis apstiprina, ka migrācijas spiediena uz Eiropu cēloņi ir strukturāli. Maz ticams, ka ilgstošie konflikti, piemēram, Sīrijā, varētu mazināties. Klimata pārmaiņas rada jaunus iemeslus, kas spiež cilvēkiem pārcelties. Demogrāfiskie rādītāji liecina, ka ilgtermiņā Eiropas Savienības kaimiņreģionos ir gaidāms iedzīvotāju skaita pieaugums 3 . Visi minētie apstākļi vēl vairāk pamato nepieciešamību Eiropas Savienībai nodrošināties ar situācijas mērogam atbilstošiem rīkiem.

2.STĀVOKLIS GALVENAJOS MIGRĀCIJAS MARŠRUTOS

Pirmajos 2018. gada mēnešos bija vērojams pieaugošs spiediens dažos maršrutos un pēkšņs — un dažos gadījumos straujš — migrantu skaita pieaugums konkrētās vietās. Kaut arī spiediens saglabājas augsts, Vidusjūras centrālajā daļā 2018. gada pirmajos trīs mēnešos turpinājās 2017. gadā aizsākusies lejupejošā tendence. Pieredze liecina, ka līdz ar laika apstākļu uzlabošanos vasarā ir lielāka iespējamība, ka migrantu skaits varētu strauji pieaugt, un īpaša uzmanība ir jāpievērš maršrutiem, kuros pēdējo gadu laikā ir novērotas mainīgas tendences. Pieredze arī rāda, ka migrācijas plūsmas pārvirzās no viena maršruta uz citu, un tādēļ modrība un rīcības koordinācija ir vajadzīga attiecībā uz visiem kanāliem.

Neatbilstīga robežšķērsošana galvenajos migrācijas maršrutos 2014.–2017. gadā

Vidusjūras austrumdaļas maršruts

Vidusjūras austrumdaļas maršrutā, pēc ieradušos personu skaita kulminācijas 2017. gada vasarā, ieradušos personu skaits kopš 2018. gada marta atkal ir būtiski palielinājies, kaut arī kopējā plūsma saglabājas mērena, salīdzinot ar laiku pirms ES un Turcijas paziņojuma aktivizēšanas 2016. gada martā. Astoņpadsmit nedēļu laikā līdz šā gada 6. maijam tika reģistrēti 9 349 ierašanās gadījumi Grieķijas salās salīdzinājumā ar 5 582 gadījumiem tajā pašā laikposmā 2017. gadā 4 . Līdz šim 2018. gadā trīs lielākās migrantu grupas pēc valstspiederības ir saglabājušās tādas pašas kā 2017. gadā, proti, sīrieši 41 %, irākieši 23 % un afgāņi 11 % 5 . Runājot par migrantiem, kas ieradušie pa jūru, vislielākais to skaits ieradās Lesbas salā (58 % no kopējā pa jūru ieceļojošo migrantu skaita), kam sekoja Sama 6 . Egejas jūrā 2018. gadā līdz 6. maijam bija reģistrēti 19 personu nāves vai pazušanas gadījumi — rādītājs, kas turpina samazināties kopš 2017. gada 7 .

Lai gan pēdējā laikā nav bijis daudz tādu gadījumu, kad personas šķērsojušas robežu, lai no Turcijas nokļūtu Itālijā, Kiprā, Bulgārijā un Rumānijā, ir ievērojami pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad personas neatbilstīgi šķērso sauszemes robežu, lai no Turcijas nokļūtu Grieķijā. Neatbilstīgās migrācijas spiediena palielinājuma tendence uz šīs robežas aizsākās jau 2017. gada pēdējos mēnešos un joprojām turpinās. Nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits 2018. gada pirmajos mēnešos salīdzinājuma ar tādu pašu laikposmu 2017. gadā ir palielinājies vairāk nekā deviņas reizes, proti: līdz šā gada 6. maijam ir reģistrēti 6 108 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi. Sākotnējo pieaugumu šajā maršrutā veidoja galvenokārt Turcijas valstspiederīgie (gandrīz 50 %), taču kopš 2018. gada marta lielākās valstspiederīgo grupas bija sīrieši (48 %), kam sekoja turki (18 %) un irākieši (15 %). Turcijas valstspiederīgo procentuālais īpatsvars uz šīm robežām 2017. gada laikā bija 39,6 % 8 .

Rietumbalkānu maršruts

Saskaņotā rīcība neatbilstīgā tranzīta novēršanai pa Rietumbalkānu centrālo koridoru ir novirzījusi plūsmas uz iespējamiem citiem maršrutiem. 2018. gada pirmajā ceturksnī ir konstatēts plūsmas palielinājums cauri Albānijai, Melnkalnei un Bosnijai un Hercegovinai virzienā uz Horvātijas robežu un tālāk uz Slovēniju. Turklāt ir liecības, ka šo maršrutu izmanto arī Serbijā jau esošie migranti, lai apietu pastiprinātās pārbaudes uz Serbijas robežas ar Horvātiju, Ungāriju un Rumāniju. Šā gada pirmajā ceturksnī Bosnijā un Hercegovinā ir reģistrēti 533 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi; lielākās valstspiederīgo grupas bija sīrieši, lībieši, pakistānieši un afgāņi.

Turpinājās Irānas valstspiederīgo centieni neatbilstīgi ieceļot ES, lai gan stabilā līmenī. Kopš vīzu ierobežojumu atcelšanas 2017. gada septembrī, Serbijā ir reģistrēti vairāk nekā 11 305 tās teritorijā ieceļojuši Irānas pilsoņi un 9 052 izceļošanas gadījumi, un ir saņemti mazāk nekā 30 patvēruma lūgumi. Ir ziņots, ka irāņi, izmantojot viltotus dokumentus, vēlas ieceļot Centrāleiropā un Rietumeiropā cauri Grieķijai. Tiešo avioreisu starp Teherānu un Belgradu atklāšana 2018. gada martā var pastiprināt vajadzību pārraudzīt šīs tendences.

Vidusjūras centrālās daļas maršruts

Līdz 2018. gada 6. maijam ir reģistrēti 9 567 ieceļošanas gadījumi jeb aptuveni par 77 % mazāk nekā tajā pašā laikposmā 2017. gadā. Tomēr pēdējo nedēļu laikā ir novērots straujš pieaugums, proti, pēdējās divās aprīļa nedēļās un pirmajā maija nedēļā ieceļojošo personu skaits sasniedza 2 072. Šajā maršrutā ir novērojamas arī būtiskas lielāko valstspiederīgo grupu izmaiņas, salīdzinot ar 2017. gadu. Lielākās grupas 2018. gadā veido Tunisijas (20 %), Eritrejas (19 %) un Nigērijas (7 %) valstspiederīgie, savukārt 2017. gadā lielākās bija Nigērijas, Gvinejas un Kotdivuāras valstspiederīgo grupas 9 .

Liels skaits laivu dodas ceļā uz Itāliju no Tunisijas, un to īpatsvars ir 22 % no pārbraucieniem, kas reģistrēti 2018. gadā līdz 26. aprīlim (lielākā daļa no Tunisijas ieceļojošo personu ir Tunisijas valstspiederīgie).

Turpinājās bojāgājušo migrantu skaita samazināšanās šajā maršrutā. Līdz šā gada 6. maijam bija reģistrēti 358 personu nāves vai pazušanas gadījumi jūrā. Ar ES atbalstu Itālijas krasta apsardze kopš 2016. gada 1. februāra ir izglābusi gandrīz 290 000 migrantu. Pateicoties ES rīcībai, ir uzlabojušās Lībijas krasta apsardzes spējas glābt migrantus Lībijas teritoriālajos ūdeņos, un Starptautiskās Migrācijas organizācijas aplēses rāda, ka Lībijas iestādes 2018. gada pirmajos četros mēnešos ir izglābušas 4 964 migrantus 10 . Starptautiskā Migrācijas organizācija Nigēras tuksnesī 2018. gada pirmajā ceturksnī izglāba 2 963 migrantus.

Vidusjūras rietumdaļas / Atlantijas okeāna maršruts

Pa Vidusjūras rietumdaļas / Atlantijas okeāna maršrutu ieceļojošo personu skaits turpina palielināties, kas vienlaikus atspoguļojas arī bojāgājušo un pazudušo personu statistikā (līdz šā gada 6. maijam reģistrēti 217 šādi gadījumi). Kopējais Spānijā ieradušos personu skaits (pa Vidusjūras rietumdaļas maršrutu, Atlantijas okeāna maršrutu un caur Seūtu un Melilju) 2018. gadā līdz 29. aprīlim bija 6 623 personas, un tas ir par 22 % vairāk nekā tajā pašā laikposmā 2017. gadā (5 429 personas) 11 . Lielākās migrantu grupas šajā maršrutā 2018. gadā ir Marokas (17 %), Gvinejas (14 %), Mali (10 %), Kotdivuāras (7%) un Gambijas (6 %) valstspiederīgie.

Patvērums

Kaut arī ieceļojošo personu skaits bija mazāks nekā 2015. gadā, kad tika sasniegts augstākais punkts, iesniegto patvēruma pieteikumu skaits joprojām saglabājas augsts, izdarot spiedienu uz valstu patvēruma sistēmām. ES turpina sniegt atbalstu dalībvalstīm šīs situācijas risināšanā. ES 2017. gadā iesniegto patvēruma pieteikumu skaits (685 000, no kuriem 160 000 bija iesnieguši bērni 12 ) bija par 43 % zemāks nekā 2016. gadā. Attiecībā uz 2018. gadu — līdz 29. aprīlim ES dalībvalstīs bija saņemti 186 522 pieteikumi starptautiskās aizsardzības saņemšanai, tostarp 5 257 pieteikumi no nepavadītiem nepilngadīgajiem 13 .

Patvēruma pieteikumu skaits ES, no 2008. gada līdz 2018. gada pirmajam ceturksnim

Liela daļa no kopējā patvēruma pieteikumu skaita ir koncentrēta tikai dažās dalībvalstīs. 2015. gadā trīs dalībvalstis, kurās bija iesniegta lielākā daļa patvēruma pieteikumu, kopā saņēma 62 % no visiem ES saņemtajiem pieteikumiem (salīdzinājumā ar 76 % 2016. gadā un 64 % 2017. gadā).

Galvenās patvēruma meklētāju grupas Eiropas Savienībā pēc valstspiederības kopš 2015. gada ir mainījušās. Kaut arī kopš 2015. gada Sīrijas, Afganistānas un Irākas valstspiederīgie joprojām veido piecas lielākās grupas, 2016. gadā Kosovas un Albānijas valstspiederīgos aizstāja Pakistānas un Nigērijas valstspiederīgie. Lielākā patvēruma pieteikumu iesniedzēju grupa pēc valstspiederības ir sīrieši. Vidējais pozitīvo lēmumu rādītājs attiecībā uz Sīrijas valstspiederīgajiem ir saglabājies stabils — no 97 % 2015. gadā līdz 94 % 2017. gadā.

2017. gadā kopējais pirmās instances pozitīvo lēmumu rādītājs ES bija 46 % (salīdzinot ar 61 % 2016. gadā un 52 % 2015. gadā). Līdzīgi kā Sīrijas valstspiederīgo gadījumā — arī Eritrejas un Somālijas valstspiederīgo pieteikumu pozitīvo lēmumu rādītājs bija augsts, attiecīgi 92 % un 69 %. Tendences rāda, ka zemākie pozitīvo lēmumu rādītāji ir Rietumbalkānu reģiona valstspiederīgajiem.

Bērnu migrantu aizsardzība

Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras UNHCR datiem 2017. gadā Grieķijā, Itālijā, Spānijā un Bulgārijā ieradās 32 963 bērni, no kuriem 60 % bija nepavadīti vai nošķirti no vecākiem. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ieceļojošo bērnu skaits samazinājās par 67 %, tomēr to bērnu īpatsvars, kuri ieceļo nepavadīti vai nošķirti no vecākiem, ir palielinājies no 34 % 2016. gadā līdz 60 % 2017. gadā 14 . Dalībvalstīm ir jāpastiprina paziņojuma par bērnu migrantu aizsardzību 15 īstenošana, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas apstākļu uzlabošanu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, bērnu pazušanas novēršanu un to procedūru kavēšanās samazināšanu, kuras attiecas uz bērniem, jo īpaši saistībā ar ģimeņu atkalapvienošanu, un kopumā, lai panāktu bērnu interešu principa apņēmīgāku īstenošanu visos lēmumos, kas skar bērnus. Eiropas Parlamenta 2018. gada 2. maija plenārsēdes debatēs Komisija informēja par progresu saistībā ar šā paziņojuma īstenošanu, kā arī par risināmajām problēmām.

3.ES ATBALSTS MIGRĀCIJAS PĀRVALDĪBAI

ES atbalsts bēgļu un migrācijas krīzē ir bijis pastāvīgs un spēcīgs. Atbalsts ir bijis visefektīvākais, kad to sniedz kopīgi. ES un tās aģentūru sniegtais tiešais atbalsts un finansiālais nodrošinājums bija visefektīvākais, strādājot kopā ar dalībvalstu ekspertiem un uz vietas esošajiem resursiem. Komisijas priekšlikums pārskatīt tiesību aktus par imigrācijas sadarbības koordinatoriem 16 palīdzēs pastiprināt vajadzīgo koordināciju, kā arī uzlabos ES kopīgās rīcības iedarbīgumu. Turpinājumā izklāstītās darbības parāda, cik svarīgi ir saglabāt atbalsta intensitāti un vēl vairāk pastiprināt darbību saskaņotību.

Vienlaikus Komisija strādā pie tā, lai apstiprinātu priekšlikumu 17  vīzu informācijas sistēmas tiesiskā regulējuma pārskatīšanai, kā rezultātā uzlabosies drošība uz robežām un ES, pateicoties pastiprinātām pārbaudēm vīzu apstrādē, izmantojot sadarbspēju un novēršot atlikušās informācijas nepilnības. Komisija turpina sekot neatbilstīgās migrācijas problēmām bezvīzu valstīs un vajadzības gadījumā veic proaktīvus pasākumus.

Vidusjūras austrumdaļas maršruts — atbalsts Grieķijai un Bulgārijai

Grieķijai sniegtā ES atbalsta būtisks elements joprojām ir karsto punktu pieeja. Turpinājās atbalsts papildu uzņemšanas spēju vairošanai. Pateicoties papildu vietu izveidei karstajā punktā Kosā, kopējā uzņemšanas spēja ir nedaudz palielinājusies (no 6 292 līdz 6 338 vietām) 18 . Pirmsizraidīšanas spējas saglabājas nemainīgas, proti, 710 vietas, un šajos centros uzturas vairāk nekā 200 aizturēto personu.

Tomēr nopietnas bažas joprojām raisa uzņemšanas apstākļi. Šā gada 6. maijā kopējais migrantu skaits, kas uzturas piecās Egejas jūras austrumu daļas salās, ir 16 565, kas rada pastāvīgu spēcīgu pārblīvētību. Rezultātā Lesbas salas iestādes karstā punkta teritorijā un ārpus tās ir uzslējušas nojumes, lai izmitinātu papildus ieceļojošās personas, turklāt pastāv milzīgs spiediens uz infrastruktūru, veselības aprūpes pakalpojumiem un atkritumu apsaimniekošanas jomā: ir palielinājies saspīlējums starp kopienām un starp migrantiem un vietējo iedzīvotāju grupām. Lai risinātu dažas no steidzamākajām vajadzībām šajās salās, Grieķijas iestādes iegulda EUR 3 miljonus atkritumu apsaimniekošanā un ūdens resursu apsaimniekošanā, kā arī turpina īstenot ES finansētus projektus, lai uzlabotu infrastruktūru (EUR 15 miljoni) un pakalpojumu sniegšanu un nepārtikas preču nodrošināšanu (EUR 63 miljoni).

Īpaša problēma ir atbilstošu patvēruma vietu nodrošināšana nepavadītiem nepilngadīgajiem gan salās, gan kontinentālajā daļā. Patlaban patvērumu gaida vairāk nekā 2 000 nepilngadīgo (tostarp nošķirti bērni), ieskaitot tos nepilngadīgos, kas uzturas karstajos punktos, vai tos, kuri ir aizsardzības procedūrā. Patlaban ir izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus un ir saņemti piedāvājumi 1 785 patvēruma vietām. Grieķijas iestādes ir noslēgušas vairākus līgumus, taču, lai izveidotu ilgtspējīgu valsts mēroga sistēmu, ir nepieciešamas papildu pūles no visu partneru puses, tostarp pašvaldībām un NVO. To papildinātu jauns tiesību akts par bērnu aprūpi audžuģimenē, kurš attiektos arī uz nepavadītiem nepilngadīgiem migrantiem. Tiesību akta projekts patlaban ir iesniegts Grieķijas parlamentā. Karstajos punktos ir nolīgti, apmācīti un izvietoti bērnu aizsardzības speciālisti.

Ņemot vērā, ka milzīgais spiediens saistībā ar migrantu ierašanos pa sauszemes robežām rada tādas pašas vajadzības, Grieķijas iestādes patlaban izstrādā ārkārtas situāciju plānu, lai sagatavotos iespējamajam ieceļojošo personu skaita palielinājumam vasaras mēnešos. Šis plāns būtu jāizmanto par pamatu, lai izstrādātu visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgai valsts uzņemšanas sistēmai, pamatojoties uz pašreizējām un prognozētajām plūsmām, starptautiskās aizsardzības potenciālo saņēmēju skaitu, patvēruma lūgumu ātrāku izskatīšanu un atgriezto personu skaita palielināšanu.

ES turpina sniegt Grieķijai ievērojamu finansiālu atbalstu, lai palīdzētu pārvarēt ar migrāciju saistītās problēmas, izmantojot 2018. gada finanšu plānu, kurš pašlaik tiek īstenots, lai virzītu tālāk EUR 561 miljonu vērtās valsts programmas. Turklāt Ārkārtas atbalsta instruments turpina sadarbību ar humanitārajiem partneriem, lai palīdzētu bēgļiem iekārtot drošāku un normālāku dzīvi un lai viņus labāk integrētu vietējā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Patlaban tas nodrošina vairāk nekā 24 500 īres patvēruma vietas un sniedz ikmēneša palīdzību skaidrā naudā, lai nodrošinātu bēgļiem iespēju apmierināt savas pamatvajadzības un radītu sociālās drošības pamattīklu patvēruma meklētājiem un bēgļiem Grieķijā, kā arī palīdz vietējai tautsaimniecībai. Šobrīd gandrīz 45 000 cilvēku gūst labumu no šīs shēmas.

ES aģentūras turpināja savu nozīmīgo darbu Grieķijas iestāžu atbalstam. 30. aprīļa dati liecina, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs Grieķijā ir izvietojis kopumā 63 valstu ekspertus, kam palīdz 27 pagaidu darbinieki un 85 sistēmas tulki. Šā gada 7. maijā piecās vietās Grieķijā bija izvietotas 13 Eiropola pieaicinātās amatpersonas un 2 Eiropola darbinieki, kuri veica sekundārās drošības pārbaudes. Arī Eiropola darbs tiks pilnveidots ar rīcības plāna palīdzību, lai īstenotu nesenā novērtējumā paustos ieteikumus. 14. maijā kopējais Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izvietoto amatpersonu skaits bija 573. Šis atbalsts joprojām neatbilst vajadzību apmēram, turklāt nenoteiktība saistībā ar to, kā dalībvalstis aizstāj rotācijā iesaistītās amatpersonas, rada ilgtermiņa nestabilitāti attiecībā uz palīdzību, kuru ES ir spējīga nodrošināt.

Pieaugošais spiediens uz sauszemes robežu starp Grieķiju un Turciju norāda uz vajadzību pastiprināt atbalstu uz šīs robežas. Papildus esošajai Turcijas un Grieķijas sadarbībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir gatava pastiprināt savu klātbūtni un kopīgās operācijas. Tas, protams, nozīmē, ka būtu vajadzīga papildu iesaiste no dalībvalstu puses.

Darbību turpina apjomīgā Bulgārijas atbalsta programma, no kuras kā papildu piešķīrums 2018. gadam ir atvēlēti vēl EUR 13 miljoni papildus EUR 97,2 miljoniem, kas piešķirti valsts programmu ietvaros, un EUR 172 miljoniem, kas valstij piešķirti kopš 2015. gada sākuma kā ārkārtas palīdzība. Dažu no ārkārtas palīdzības ietvaros piešķirto dotāciju izmantošana vērienīgiem robežkontroles ekipējuma iepirkumiem ir bijusi lēna konkursu procedūru aizkavēšanās dēļ, taču valsts programmu ietvaros piešķirtie līdzekļi tiek apgūti labā tempā. Arī Bulgārijā joprojām nav aizpildītas visas paredzētās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izvietoto darbinieku amata vietas, proti, pašreizējais ekspertu skaits ir 130, kas ir par 57 mazāk nekā vajadzīgs.

ES un Turcijas paziņojums

ES un Turcijas paziņojumam joprojām ir galvenā nozīme neatbilstīgo un bīstamo jūras šķērsošanas gadījumu skaita samazināšanai virzienā uz Grieķijas salām, dzīvību glābšanai jūrā un to Sīrijas valstspiederīgo pārmitināšanai, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tās panākumu turpinājums ir atkarīgs no visu iesaistīto pušu iesaistes un pastāvīgām pūlēm. Ir būtiski, lai Turcija turpinātu savas intensīvās pūles tiesībaizsardzības jomā, likvidējot kontrabandas tīklus un apturot neatbilstīgas šķērsošanas gadījumus virzienā uz Grieķiju — gan tās kontinentālo daļu, gan salām, un lai tā turpinātu sadarbību no Grieķijas atgriezto un atpakaļuzņemto personu jomā, vai nu pamatojoties uz ES un Turcijas paziņojumu, vai Grieķijas un Turcijas noslēgto divpusējo protokolu.

Turcija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu pajumti un atbalstu vairāk nekā 3,5 miljoniem reģistrēto bēgļu no Sīrijas, savukārt ES ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Turciju šajā grūtajā darbā. Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā turpina sniegt atbalstu bēgļu un uzņemošo kopienu vajadzību apmierināšanai Turcijā ciešā sadarbībā ar Turcijas iestādēm 19 . Ir izrādījies, ka tas ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem ES atbalsta mehānismiem, no kura kopā izmaksāti EUR 1,9 miljardi. Mehānisms sniedz atbalstu vairāk nekā 1,3 miljoniem bēgļu, veicot ikmēneša naudas pārskaitījumus un atbalstot izglītību un veselības aprūpi simtiem tūkstošiem cilvēku. Patlaban tiek mobilizēta otrā maksājuma daļa EUR 3 miljardu apmērā. Tās ātra īstenošana nodrošinās no pirmās maksājuma daļas finansēto sekmīgo mehānisma pasākumu nepārtrauktu turpinājumu, jo īpaši izglītības atbalstam piešķirto papildu finansējumu, kam jābūt nodrošinātam līdz jaunā mācību gada sākumam.

Patvēruma pieteikumu lēnā izskatīšanas gaita Grieķijā turpina kavēt personu atgriešanu uz Turciju saskaņā ar paziņojumu. Iespējamība, ka ieceļojošo personu skaits vasarā varētu palielināties, vēl vairāk aktualizē šo jautājumu, lai Grieķijas iestādes to risinātu steidzamības kārtā. ES turpina sniegt atbalstu Grieķijas Patvēruma dienestam un pārsūdzības komitejām 20 .

Vienlaikus — ar Grieķijas Valsts padomes nolēmumu aprīlī tika atcelts vispārējais ģeogrāfiskais ierobežojums, kas attiecās uz Egejas jūras salās esošajiem patvēruma meklētājiem. Tiesa secināja, ka šim ierobežojumam trūka vajadzīgā juridiskā pamatojuma, un atzina, ka ierobežojums rada salām būtisku slogu. Grieķijas iestādes ātri reaģēja uz šo spriedumu, un Grieķijas Patvēruma dienests izdeva jaunu lēmumu, kurā — pēc Grieķijas iestāžu teiktā — ņemtas vērā Valsts padomes bažas. Grieķija arī sagatavoja jaunu tiesību aktu, kura mērķis ir pabeigt Uzņemšanas nosacījumu direktīvas transponēšanu, nodrošinot minētajam jaunajam lēmumam spēcīgāku juridisko pamatu. Jaunais likums tagad ir jāpabeidz, lai Grieķijas parlaments to varētu pieņemt.

Kamēr Turcija nav praktiski īstenojusi ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma trešo valstu valstspiederīgo klauzulu, Turcija un Grieķija tiek mudinātas praktiski piemērot Grieķijas un Turcijas divpusējā atpakaļuzņemšanas nolīguma attiecīgos noteikumus tām ieceļojošām personām, uz kurām neattiecas ES un Turcijas paziņojums.

Joprojām augsta prioritāte ir atbalsta sniegšanai Sīrijā un tās kaimiņvalstīs. Kopš krīzes sākuma ES ir piešķīrusi Jordānijai un Libānai vairāk nekā EUR 1 miljardu visneaizsargātāko personu atbalstam, finansējot humāno palīdzību, un izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanai, kā arī iztikas līdzekļu nodrošināšanai bēgļiem un uzņemošajām kopienām. Atbalstu Libānai pastiprināja arī divas starptautiskas ministru līmeņa konferences, kurās tika skatīti drošības un investīciju jautājumi 21 . Briseles II konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kura notika 2018. gada aprīlī un kuru kopīgi vadīja ES un ANO, tika atkārtoti apliecināts ES atbalsts politiskam risinājumam Sīrijā un tās apņemšanās risināt būtiskās vajadzības, apstiprinot palīdzību EUR 560 miljonu apmērā 2018. gadam un piešķirot papildu EUR 560 miljonus 2019. gadam. Konference mobilizēja starptautiskās kopienas subsīdijas EUR 6,2 miljardu apmērā laikposmam līdz 2020. gadam, un trīs ceturtdaļas no šīs summas piešķirs ES un tās dalībvalstis.

Rietumbalkānu maršruts

Komisija patlaban pabeidz savas iekšējās procedūras, lai parakstītu nolīgumu ar Albāniju, kas tika parafēts jau 2018. gada februārī un kas dos iespēju Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai sniegt palīdzību ārējo robežu pārvaldības jomā, kā arī ātri izvietot operatīvās grupas Albānijas teritorijā migrācijas plūsmu pēkšņas pārvirzes gadījumā. Šā gada 30. aprīlī tehniskā līmenī tika panākta vienošanās par līdzīgu nolīgumu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Pašlaik norisinās sarunas ar Serbiju, un Komisija ir ierosinājusi sākt sarunas par šādiem nolīgumiem arī ar Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

Eiropola Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs turpināja sniegt atbalstu operatīvajai sadarbībai, lai novērstu migrantu kontrabandu pa Rietumbalkānu maršrutu. Eiropols 2018. gada pirmajā ceturksnī rīkoja 11 operatīvas sanāksmes, kurās pievērsās Rietumbalkānu reģionam, kā arī izskatīja 28 prioritāras lietas. Rietumbalkānu reģiona valstīs tika rīkotas arī septiņas kopīgās rīcības dienas, kuru ietvaros tika sekmīgi apcietināti kontrabandisti. Eiropols turpināja pārraudzīt pieaugošo kontrabandas tendenci, proti, migrantu ievešanu kravas automobiļos un lielos transportlīdzekļos. Reģiona valstis ir pastiprinājušas savas robežkontroles un uzraudzības spējas, novirzot patruļas uz konkrētiem robežu posmiem.

Vienlaikus ES turpina sniegt atbalstu valstīm, kuras atrodas pie Rietumbalkānu maršruta, galveno uzmanību pievēršot migrantu un bēgļu uzņemšanas apstākļu un spēju uzlabošanai, kā arī spēju veidošanai, lai pastiprinātu migrācijas pārvaldības sistēmas. Turpinājās ik pēc divām nedēļām rīkotās videokonferences, kurās piedalās Komisija, dalībvalstis, ES aģentūras un Rietumbalkānu reģiona partneri, lai veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu par migrācijas stāvokli Rietumbalkānu maršrutā. Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, ko pieņēma 2018. gada 17. aprīlī, ir uzsvērts, ka valstīm ir jāpastiprina centieni, lai praktiski risinātu ar migrāciju saistītās problēmas 22 .

Vidusjūras centrālās daļas maršruts

-    Atbalsts Itālijai

ES turpina sniegt atbalstu Itālijai karsto punktu pieejas īstenošanai. Darbība Taranto karstajā punktā ir uz laiku apturēta, lai veiktu apkopes darbus, savukārt darbība Lampedūzas karstajā punktā arī ir ierobežota remontdarbu dēļ. Vienlaikus Itālijas iestādes ir apstiprinājušas savu apņemšanos šā gada laikā atklāt trīs papildu karstos punktus Kalabrijā un Sicīlijā. Norisinās karsto punktu standarta darba procedūru pārskatīšana.

ES aģentūras veic pasākumus, lai pielāgotu savu nodrošinājumu ar personālu un koncentrē savas darbības Itālijā atbilstoši pašreizējām vajadzībām. Šā gada 30. aprīlī Eiropas Patvēruma atbalsta birojs bija izvietojis Itālijā 38 valstu ekspertus, kam palīdz 54 pagaidu darbinieki un 98 kultūras vidutāji. Atbalstu darbam ar nesen ieceļojušajiem migrantiem nodrošina 428 Eiropas Robežu un krasta apsardzes eksperti. Saskaņā ar 2018. gada 7. maija datiem piecās vietās Itālijā ir izvietotas kopumā 15 Eiropola pieaicinātās amatpersonas un 3 Eiropola darbinieki, kuri veic sekundārās drošības pārbaudes. Vienlaikus Itālija ir palielinājusi aizturēšanas spējas, un Potencas aizturēšanas centrā ir sasniegta pilna jauda, proti, tajā ir izveidotas 96 vietas.

ES turpina sniegt Itālijai ievērojamu finansiālo palīdzību. Itālijas iestādes ir sākušas īstenot darbības saskaņā ar Itālijai novembrī piešķirto finansējumu tādās jomās kā medicīniskā palīdzība, kultūru starpniecība, ekipējums migrantu pārbaudēm karstajos punktos un jūras robežu uzraudzības un meklēšanas un glābšanas operācijas. Pēc ministru prezidenta P. Gentiloni 2017. gada 25. jūlija vēstules Komisija un Itālijas Iekšlietu ministrija turpināja sarunas par to darbību izstrādi, kuras finansē no ārkārtas palīdzības līdzekļiem, kuru mērķis ir atbalstīt integrāciju vietējā līmenī, aizsargāt no cilvēku tirdzniecības cietušos un uzlabot patvēruma un atgriešanas procedūru efektivitāti. Itālijai sniegtā ārkārtas palīdzība papildina vairāk nekā EUR 654 miljonus lielo ES atbalstu Itālijas valsts programmu īstenošanai 23 .

Turpinājās kopīgā operācija “Themis”, kura palīdz Itālijai apkarot neatbilstīgo migrāciju Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, glābt dzīvības jūrā un novērst un atklāt pārrobežu noziedzību. Operācijas darbības teritorija patlaban nosedz Adrijas jūru, un ir pastiprināta tās tiesībaizsardzības komponente, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret terorismu un ārvalstu kaujiniekiem. Šobrīd ar 27 dalībvalstu iemaksām Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra atbalsta Itāliju, izvietojot 428 robežsargus un personāla locekļus, divus lidaparātus, vienu helikopteru, vienu atkrastes patruļkuģi, septiņus piekrastes patruļkuģus, četras piekrastes patruļlaivas un 14 pārvietojamos birojus.

-    Lībija un reģions, kā arī maršrutā esošās valstis

ES turpina darbu, lai uzlabotu sliktos apstākļus, ar kādiem nākas saskarties daudziem migrantiem un bēgļiem Lībijā, un lai apkarotu migrantu kontrabandu. ES finansētās programmas darbojas, lai apmierinātu migrantu un bēgļu steidzamākās vajadzības, palīdzētu migrantiem atgriezties mājās vai ar pārmitināšanas palīdzību rast drošu ceļu uz Eiropu tām personām, kurām nepieciešama aizsardzība, un tās darbojas, lai ilgtermiņā stabilizētu kopienas.

Līdz šim Starptautiskā Migrācijas organizācija ar ES atbalstu izkāpšanās vietās, aizturēšanas centros un uzņemošajās kopienās Lībijā ir nodrošinājusi segas, matračus un higiēnas komplektus 41 000 migrantu. Medicīniskā palīdzība ir sniegta vairāk nekā 14 500 neaizsargātiem migrantiem. Vairāk nekā 950 migrantiem ir arī sniegta palīdzība no Migrācijas resursu un reaģēšanas mehānisma, kas darbojas Lībijas dienvidos. Tāpat ir saņemta konkrēta palīdzība no ANO Bērnu fonda UNICEF, lai nodrošinātu ziemas apģērbu aizturēšanas centros, kā arī izdzīvošanai un pienācīgai dzīvošanai nepieciešamo, tostarp atpūtas un izglītības pasākumus. Tāpat tiek pieliktas kopīgas pūles, lai panāktu bērnu atbrīvošanu un rastu alternatīvas aizturēšanai 24 . ANO Attīstības programma ir arī izveidojusi Uzņēmējdarbības inkubatoru, lai mēģinātu palīdzēt jauniem uzņēmējiem 25 .

ES turpināja sniegt atbalstu Lībijas pašvaldībām visā valstī, strādāja pie galvenās infrastruktūras atjaunošanas, lai nodrošinātu vietējiem iedzīvotājiem un migrantiem iespēju piekļūt pamatpakalpojumiem. Notiek diskusijas starp ES un īstenošanas partneriem (Itālijas Attīstības sadarbības aģentūru, ANO Attīstības programmu un ANO Bērnu fondu UNICEF), lai īstenotu jaunu EUR 50 miljonus lielu programmu vietējo pašvaldību atbalstam, ko pieņēma 2018. gada martā. Tas palielinās Lībijas pašvaldību spējas nodrošināt pamatpakalpojumus, proti, veselības aprūpi, izglītību, sanitāros apstākļus un ūdeni.

Saskaņā ar šā gada 4. maija datiem pēc ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) intervencēm 2018. gadā no aizturēšanas ir atbrīvoti 1 006 bēgļi un patvēruma meklētāji, kas ir palielinājums, salīdzinot ar 1 428 atbrīvotām personām visā 2017. gadā. Līdz šim 2018. gadā aģentūra aizturēšanas centros ir veikusi 486 pārraudzības apmeklējumus. ES atbalsts ir arī devis iespēju ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) sniegt 15 216 medicīniskas konsultācijas bēgļiem un patvēruma meklētājiem, vienlaikus iestājoties par šo personu atbrīvošanu.

Ar ES atbalstu Starptautiskā Migrācijas organizācija turpina īstenot savu programmu atbalstītai brīvprātīgai atgriešanai, un līdz 2018. gada 24. aprīlim mājās droši ir atgriezušās 6 185 personas. Evakuācijas posmā no 2017. gada 28. novembra līdz 2018. gada 1. martam mājās brīvprātīgi atgriezās pavisam 15 391 persona 26 . Tādējādi Komisijas decembrī noteiktais mērķis 27 ir sasniegts. Tiek sniegts reintegrācijas atbalsts pavisam 27 138 personām, kas atgrieztas kopš 2017. gada maija.

ES turpināja cieši sadarboties ar dalībvalstīm un ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR), lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk neaizsargāto personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiktu evakuētas no Lībijas uz Nigēru, un pēc tam ātri pārmitinātas. Pēc tam, kad marta sākumā uz laiku tika apturēta evakuācija, jo Nigēras valdībai bija bažas par to, ka turpmāka došanās uz citām valstīm nenotika tādā pašā tempā kā ierašanās uz Nigēru, ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) 10. maijā atkal atsāka Ārkārtas tranzīta mehānisma darbību, ar aviotransportu pārvadājot 132 neaizsargātus bēgļus un patvēruma meklētājus 28 . No 1 152 personām, kuras tika evakuētas no Lībijas un Nigēru, ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) līdz 13. maijam pārmitināšanai bija pieteikusi 475 personas 29 , no kurām 108 jau ir pametušas Nigēru 30 . Vēl 71 personu uzņems pārmitināšanas valstis, un šīs personas patlaban gaida savu nosūtīšanu 31 . Tas nozīmē, ka pārmitināšanas valstis jau ir pārmitinājušas ap 38 % no visām pieteiktajām personām. Lai gan joprojām ir nepieciešamas papildu saistības pārmitināšanai no Nigēras, pārmitināšanai no Nigēras pieejamais saistību apmērs nav ierobežojošais faktors, jo ir pieteikta 2 681 saistība 32 . Ir svarīgi, ka ir paātrināta ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) lietu nodošana, lai saistības tiktu izpildītas un pārmitināšanas dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pārmitinātu no Lībijas evakuētās personas 33 . ES pilnībā atbalsta šos centienus, un papildinās pašreizējo finansiālo atbalstu ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) EUR 20 miljonu apmērā. Dalībvalstis, kuras nav iesniegušas savu pārmitināšanas no Nigēras saistību daļu, tiek aicinātas to izdarīt, bet tām, kuras jau ir sākušas personu pārmitināšanu, būtu jāturpina nodrošināt, ka pēc lietu nodošanas personu pārcelšana notiek ātri. ANO Bēgļu aģentūra būtu jāmudina koncentrēt savus pārmitināšanas ieteikumus Nigērā vispirms uz personām, kuras ir evakuētas no Lībijas.

Pēc Āfrikas Savienības, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa trīspusējās misijas Tripolē 34 februārī, Komisija ir uzsākusi sadarbību ar Lībijas iestādēm, lai nodrošinātu uzņemto saistību izpildi. Pie šīm saistībām jāmin cilvēku evakuācijas operācijas veicināšanas nozīmīgums, atsakoties no izceļošanas vīzām; atļaujot ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) pilnībā īstenot savas pilnvaras, neskarot pēc valstspiederības noteiktos ierobežojumus; uzlabojot piekļuvi migrantiem un bēgļiem aizturēšanas centros un viņu apstākļus; virzoties uz aizturēšanas centru to pašreizējā veidolā slēgšanu; un apsverot alternatīvus risinājumus kriminālatbildības noteikšanai neatbilstīgiem migrantiem; nodrošinot visu ieradušos migrantu pilnīgu reģistrēšanu un izsekošanu.

ES ir turpinājusi atbalstīt abas Lībijas krasta apsardzes. EUNAVFORMED operācijas “Sophia” ietvaros līdz šim ir apmācīts aptuveni 191 Lībijas jūras spēku krasta apsardzes darbinieks, tostarp piecu patruļas kuģu apkalpes, apvienojot apmācību jūrā un krastā. Grieķijā norisinās 22 Lībijas darbinieku apmācības, turklāt ir ieplānots papildu apmācību modulis Spānijā 34 kandidātiem, kas sāksies 2018. gada jūlija sākumā. Pirmajā pārraudzības ziņojumā martā bija uzsvērts, ka uzlabojas spējas un profesionālisms, taču, lai nodrošinātu praktisku pārraudzību, būtu vēlama pastāvīga EUNAVFORMED personāla klātbūtne Lībijas Jūras spēku krasta apsardzes operāciju centros.

Tuvojas noslēgumam droša sakaru tīkla izveide Vidusjūras reģionā, lai apmainītos ar informāciju par neatbilstīgu migrāciju pa jūru, un Vidusjūras tīklam “Seahorse” būtu jāsāk darboties 2018. gada otrajā pusē.

Tieslietu un iekšlietu padomes 2018. gada marta sanāksmē ministri apstiprināja izmēģinājuma projektu, lai stiprinātu sadarbību starp ES aģentūrām un EUNAVFORMED operāciju “Sophia”, strādājot tieši kopā kā noziedzības informācijas vienība uz operācijas “Sophia” komandkuģa. Vienībai būtu jāsāk darbs pēc iespējas ātrāk. ES Integrētā robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā strādā pie iespējas līdz 2018. gada maijam palielināt personāla skaitu Tripolē līdz 17 darbiniekiem, kuri ieņemtu pastāvīgu amatu vai strādātu pēc rotācijas principa, pamatojoties uz dziļāku sadarbību ar Lībijas iestādēm, kas ir kļuvusi iespējama pēc daļējās klātbūtnes, kas ir spēkā kopš 2017. gada decembra.

-    Finansēšana

ES Ārkārtas trasta fondam Āfrikai joprojām ir izšķiroša loma ES darbā. Līdz 2018. gada 8. maijam bija panākta vienošanās par 147 programmām ar kopējo finansējuma summu ap EUR 2 593,4 miljoni, kas sadalīti trīs logos: Sāhelas un Čadas ezera reģionam EUR 1 293 miljoni (79 programmas), Āfrikas ragam EUR 820,3 miljoni (50 programmas), Ziemeļāfrikai EUR 335 miljoni (14 programmas). Šajā summā ietilpst arī 4 vairāku logu programmas (EUR 145,1 miljons). Ar projektu īstenotājiem līdz šim pavisam ir noslēgti 235 līgumi par kopējo summu EUR 1 611,2 miljonu apmērā, bet kopējā izmaksātā summa ir EUR 650 miljoni.

Patlaban ES Trasta fondam Āfrikai piešķirto resursu apmērs sasniedz EUR 3,39 miljardus, tostarp vairāk nekā EUR 2,98 miljardi ir piešķirti no Eiropas Attīstības fonda un ES budžeta. ES dalībvalstis un citi līdzekļu devēji (Šveice un Norvēģija) ir piešķīruši pavisam EUR 413,8 miljonus, no kuriem līdz šim ir iemaksāti EUR 378 miljoni. Galvenie līdzekļu devēji joprojām ir Vācija (EUR 157,5 miljoni) un Itālija (EUR 104 miljoni). Dalībvalstu iemaksas ES Trasta fonda Ziemeļāfrikas logam bija īpaši svarīgas, jo tās deva iespēju īstenot jaunu pieeju Lībijā: Eiropadomē notikušo diskusiju rezultātā dalībvalstis uzņēmās saistības EUR 178,6 miljonu apmērā, galvenokārt, lai papildinātu Ziemeļāfrikas investīciju logu.

Tomēr neraugoties uz to, jau 2018. gadā visticamāk radīsies būtiska finansējuma nepietiekamība. Tas tika apspriests stratēģiskās valdes sanāksmē 2018. gada 24. aprīlī. Prognozēts, ka minēto trīs logu apmērs, kuros ietilpst būtiskas darbības, piemēram, darba turpināšana Lībijā un atbalstītās brīvprātīgās atgriešanās un evakuāciju tempa uzturēšana, ir aptuveni EUR 2 miljardi. Kaut arī pārējie resursi var nosegt dažas prioritātes, ir konstatēts, ka minētajiem trīs logiem trūkstošā finansējuma apmērs ir aptuveni EUR 1,2 miljardi, ja tiek saglabāti pašreizējie mērķi. Attiecībā uz Ziemeļāfriku prioritātes turpinās sekmēt efektīvu migrācijas pārvaldību, tostarp neaizsargāto migrantu aizsardzību, brīvprātīgu atgriešanu, kopienu stabilizēšanu, integrēto robežpārvaldību un atbalstu darbaspēka migrācijai. Darbības Āfrikas ragā un Sāhelas un Čadas ezera reģionā ir tieši ietekmējušas ES rīcības Ziemeļāfrikā efektivitāti un tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ES pieeja ir patiešām visaptveroša. Dalībvalstis ir atzinušas apmēra vērtīgumu, un vienojās arī turpmāk noteikt prioritāras darbības šādās jomās: atgriešana un reintegrācija, visaptverošs rīcības satvars bēgļu jomā, droši dokumenti un civilie reģistri, cilvēku tirdzniecības novēršana, būtiski stabilizācijas pasākumi Somālijā, Sudānā un Dienvidsudānā un atbalsts migrācijas dialogiem. Vienlaikus valde vienojās, ka trasta fondam būtu jāturpina savas darbības arī pēc 2018. gada, bet, lai tas būtu iespējams, ir jāpalielina resursi.

Saskaņā ar ārējā investīciju plāna pirmo pīlāru, proti, garantiju Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai, pavisam 12 atbilstīgas finanšu iestādes ir ierosinājušas vairāk nekā 46 investīciju programmas pieciem investīciju logiem, kuriem ir pieejami garantijas līdzekļi EUR 1,5 miljardu apmērā. Priekšlikumi saņēma summu, kuras kopējā vērtība visiem pieciem logiem 35 bija vairāk nekā EUR 3,5 miljardi. Komisijas pirmie lēmumi, ar ko apstiprina programmas, ir gaidāmi vasaras sākumā. Norisinās operāciju apkopošana investīciju plāna Āfrikas un kaimiņreģiona investīciju platformās.

-    Valstis, kas atrodas pie migrācijas maršruta

Ir pastiprinājusies sadarbība ar virkni partneru Āfrikā. Neraugoties uz politiskajām pārmaiņām, sadarbība ar Etiopijas iestādēm saistībā ar Valletas deklarācijas pieciem pīlāriem turpinājās raiti. Dialogā ar Gvineju un Gambiju par migrāciju un sadarbību vērojams stabils progress, pateicoties martā rīkotajam sekmīgajam Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras semināram par paraugpraksi attiecībā uz atgriešanas darbību organizēšanu. Kotdivuārā tika atsākts dialogs par migrāciju. Joprojām turpinās sarunas ar Nigēriju par migrācijas un mobilitātes pasākumu kopumu, kurā tiek aplūkoti tādi jautājumi kā izaugsme un investīcijas, robežu pārvaldība un digitālā identificēšana, kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana, kā arī reintegrācija un atpakaļuzņemšana.

Tāpat kā patlaban notiekošā operatīvā sadarbība, arī papildu atbalsts Nigērai būtu vērsts uz rīcību, lai apslāpētu jaunos migrācijas maršrutus pie Nigēras robežas, un uz pastiprinātām ekonomikas aizstāšanas programmām. Nigēra 2018. gada martā rīkoja ministru konferenci, kurā piedalījās visi galvenie dalībnieki, lai apspriestu un veicinātu sadarbību pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību 36 . Tāpat Nigēra, Čada, Lībija un Sudāna panāca jaunu vienošanos par sadarbības uzsākšanu, lai nostiprinātu kopējās robežas un apkarotu organizēto noziedzību.

Ir pastiprināts arī darbs, lai cīnītos pret kontrabandistu tīkliem Āfrikas ragā, tālāk pilnveidojot ES trasta fonda finansēto reģionālo operatīvo centru Hartūmas procesam, kura mērķis ir uzlabot kopīgas izmeklēšanas starp reģiona valstīm. Migrācijas labākas pārvaldības programmas ietvaros Āfrikas ragā vairāk nekā 400 valdību amatpersonas ir apmācītas migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, bet aptuveni 150 valsts un nevalstiskās ieinteresētās personas ir apmācītas migrantu tiesībās.

Migrācija bija iekļauta ES un Ēģiptes stabilitātes grupas darba kārtībā, kas tikās Kairā šā gada 15. martā. Tā bija turpinājums ES un Ēģiptes migrācijas dialoga pirmajai sanāksmei, kura notika 2017. gada decembrī un kurā izvērtēja paveikto ES un Ēģiptes divpusējās sadarbības migrācijas jomā dažādajos aspektos. Tika apspriesta arī sadarbības pastiprināšana ar ES aģentūrām.

Vidusjūras rietumdaļas maršruts

Maroka turpina pielikt pūles, lai novērstu neatbilstīgo migrāciju, sadarbojoties robežu uzraudzības jomā, jo īpaši ar Spāniju. Tiek uzturēti pastāvīgi tehniski kontakti, lai izstrādātu palīdzības pasākumu kopumu ar mērķi stiprināt robežu pārvaldības spējas un atsāktu sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Komisija un Maroka 2017. gada decembrī parakstīja budžeta programmu Marokas migrācijas politikas atbalstam (EUR 35 miljoni). Šā gada 2. maijā Marakešā notika piektā Rabatas procesa ministru konference, kurā tika atkārtoti apliecināta apņemšanās, pamatojoties uz kopīgi pieņemto rīcības plānu, turpināt sadarbību, lai pievērstos migrācijas cēloņiem, kontrabandas apkarošanai un atgriešanās un atpakaļuzņemšanas pastiprināšanai 37 .

Pēc pieauguma 43 % apmērā laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam to Alžīrijas valstspiederīgo skaits, kuri Eiropā ieradās neatbilstīgi, 2018. gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2017. gadā 38 . Alžīrija joprojām ir arī to neatbilstīgo migrantu tranzīta valsts, kuri mēģina sasniegt Maroku un Lībiju, un Alžīrijas iestādes ziņo par ieceļojošo personu skaita pieauguma Alžīrijā no Subsahāras reģiona valstīm. Kaut arī ES un Alžīrija ir panākušas vienošanos par informācijas apmaiņas uzlabošanu par nelikumīgas ieceļošanas gadījumiem, likumīgām mobilitātes iespējām un atgriešanu, tā vēl nav pārvērsta reālā sadarbībā.

4.ATGRIEŠANA UN ATPAKAĻUZŅEMŠANA

2017. gada statistikas rādītāji par atgriešanu liecina, ka, salīdzinot ar 2016. gadu (493 785 lēmumi par atgriešanu), Eiropas Savienībā 2017. gadā izdoto atgriešanas lēmumu skaits ir pieaudzis par 4 % (516 115 lēmumi 2017. gadā). Šo palielinājumu var lielā mērā izskaidrot ar to, ka liels skaits patvēruma (pārsūdzības) procedūru, no kurām daudzas tika uzsāktas masveida ieceļošanas laikā ES, tuvojas noslēgumam, turklāt daudzos gadījumos ar negatīvu lēmumu. Pastāvīgs atgriešanas lēmumu skaita pieaugums ir vērojams tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skāra masveida ieceļošana, proti, Vācijā un Grieķijā.

Tomēr atgriešanas lēmumu skaita pieaugums nesakrīt ar faktiski īstenoto atgriešanas gadījumu skaita līdzīgu pieaugumu. Tieši pretēji, dalībvalstu sniegtā informācija Eurostat skaidri liecina, ka īstenoto atgriešanas gadījumu skaits 2017. gadā samazinājās par gandrīz 20 %: no 226 150 gadījumiem 2016. gadā līdz 188 920 gadījumiem 2017. gadā. No tā izriet, ka atgriešanās rādītājs 39 visā ES ir būtiski samazinājies no 45,8 % 2016. gadā līdz 36,6 % 2017. gadā.

Šo negatīvo tendenci var daļēji izskaidrot ar to, ka ir ievērojami samazinājies Rietumbalkānu reģiona valstu potenciāli atgriežamo personu skaits. Pēdējo divu gadu laikā sadarbība ar šī reģiona valstīm šo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanas jomā ir bijusi lieliska, ko sekmēja efektīvie ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi. Rezultātā 2015. un 2016. gadā tika izpildītas iepriekš iekavētās atgriešanas lietas uz šīm valstīm, kā rezultātā palielinājās ES vidējais atgriešanas rādītājs.

Tomēr, pat ja dati par Rietumbalkānu reģiona valstīm tiek izņemti no kopējā atgriešanas datu kopuma par 2017. gadu, joprojām ir vērojams atgriešanas rādītāja samazinājums no 34,5 % 2016. gadā līdz 29,2 % 2017. gadā. To var izskaidrot ar to, ka faktisko atgriešanas gadījumu skaits neatbilst to atgriešanas lēmumu proporcionālajam pieaugumam, kas izdoti to neatbilstīgas migrācijas uz ES izcelsmes valstu valstspiederīgajiem, kuras sadarbojas mazāk. Tas skaidri parāda vajadzību pēc papildu centieniem dalībvalstīs, lai nodrošinātu atgriešanas lēmumu faktisku izpildi, izmantojot partnerattiecību satvaru kā palīglīdzekli un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru kā nozīmīgu mehānismu atgriešanas īstenošanai.

Kaut arī trešo valstu sadarbības nostiprināšana attiecībā uz šo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu Eiropas Savienībai joprojām rada grūtības, 2017. gadā tika panākts būtisks progress, pateicoties vairāku jaunu praktisku nolīgumu noslēgšanai. Ir sasniegts mērķis, kas noteikts Komisijas 2017. gada decembra ceļvedī, lai panāktu vienošanos ar trim partnervalstīm par atgriešanas un atpakaļuzņemšanas pasākumiem 40 . Komisijas ierosinājums pārskatīt tiesību aktus par imigrācijas sadarbības koordinatoriem palīdzēs arī pastiprināt šajā jomā nepieciešamo sadarbību 41 .

Kā daļa no priekšlikuma grozīt Vīzu kodeksu 42 Komisija ir ierosinājusi pastiprināt vīzu politikas izmantošanu kā līdzekli, lai panāktu progresu sadarbībā ar trešām valstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā. Tiks paredzēti stingrāki nosacījumi vīzas pieteikumu apstrādei attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas apmierinoši nesadarbojas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā.

Tomēr ievērojams atgriešanas skaita pieaugums, pirmkārt, ir atkarīgs no dalībvalstu iesaistes šajā sadarbībā un šo instrumentu visa potenciāla izmantošanas. Līdz šim šajā sakarā pastāv ievērojamas atšķirības: kamēr dažas dalībvalstis proaktīvi un efektīvi izmanto esošos instrumentus un tas sāk nest augļus, citas vēl nemaz nav integrējušas jaunās procedūras savā darba kārtībā un nav sākušas to īstenošanu. Komisija un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra piedāvā konkrētu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu praktiski izmantot šos jaunos mehānismus, piemēram, rīkojot informatīvus seminārus ar trešām valstīm par jaunajām procedūrām. Dažām konkrētām darbībām, piemēram, elektronisku platformu izveidei (Pakistānā) vai esošo platformu modernizēšanai (Šrilankā), vai procedūru ieviešanai valstspiederības pārbaudei, izmantojot elektroniskus līdzekļus (Bangladešā), būtu ilgtermiņā jādod ievērojami rezultāti.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir operatīvi atbalstījusi arvien vairāk atgriešanas operāciju: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra līdz 2018. gada aprīļa beigām ir organizējusi vai koordinējusi 111 operācijas, salīdzinot ar 39 operācijām tajā paša laikā 2016. gadā un 108 operācijām 2017. gadā 43 . Neraugoties uz to, dalībvalstīm ir labāk jāizmanto aģentūras jaunās paplašinātās pilnvaras atgriešanas jomā. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, lai reizē ar pieaugošām vajadzībām tiktu atbilstoši nodrošinātas pieejamās spējas izpildīt atgriešanu, nodrošināt atgriežamo personu fizisku klātbūtni un izmantot atgriešanas procedūras ātri un efektīvi.

Saistībā ar savu apņemšanos 44 vairot noteiktību attiecībā uz iespējamību, ka personām, kuras sniedz patiesu humāno palīdzību briesmās nonākušiem migrantiem, var tikt noteikta kriminālatbildība, Komisija 3. maijā rīkoja pirmo viedokļu apmaiņu ar galvenajām iesaistītajām NVO un Pamattiesību aģentūru, lai panāktu vienotu izpratni par pašreizējo stāvokli un apspriestu, kā rīkoties tālāk.

Atgriešanas pārraudzības efektivitātes panākumu atslēga slēpjas sīkākā, biežākā un laikus sagatavotā statistikā par patvērumu un pārvaldītu migrāciju, tostarp par atgriešanu un atpakaļuzņemšanu. Šāda statistika ļautu sagatavot visaptverošāku un regulārāku pārskatu par stāvokli patvēruma un pārvaldītas migrācijas jomā. Uz tā pamata, kā minēts 2017. gada novembra progresa ziņojumā 45 , Komisija ierosina pievērsties steidzamākajām nepilnībām, veicot grozījumus tiesību aktos par migrācijas un starptautiskās aizsardzības statistiku 46 . Lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību atgriešanas jomā, ir jāizmanto visi mūsu iekšējās un ārējās politikas stimuli un līdzekļi.

5.PASTIPRINĀTA ĀRĒJO ROBEŽU PĀRVALDĪBA

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra turpina atbalstīt dalībvalstis ar kopīgām operācijām, kuras tiek īstenotas galvenajos migrācijas maršrutos Vidusjūras reģiona austrumu, centrālajā un rietumu daļā, kā arī Rietumbalkānos, un kurās ir norīkoti vairāk nekā 1 300 robežsargi un citi darbinieki. Aģentūra ir piedāvājusi trīskāršot savu izvietoto operatīvo darbinieku skaitu uz Grieķijas sauszemes robežas ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz 2018. gada operatīvajām darbībām tika konstatēti nopietni trūkumi saistībās. Neraugoties uz diviem atklātiem uzaicinājumiem attiecīgi 2018. gada 19. janvārī un 2018. gada 23. martā, būtiski uzlabojumi netika novēroti. Visas līdz 2018. gada aprīļa beigām apstiprinātās saistības atbilstu tikai 49 % no noteiktajām operatīvajām vajadzībām pēc ekspertiem un 44 % no tehniskajiem aktīviem, kas vajadzīgi darbībām uz sauszemes robežām laikposmā no 2018. gada maija līdz jūnijam. Jūras robežu operācijām varētu nodrošināt 85 % ekspertu un tikai 51 % tehnisko aktīvu.

Šie ievērojamie trūkumi varētu arī turpmāk ievērojami ierobežot līdz 2018. gada decembrim ieplānoto darbību īstenošanu. Aģentūra 2018. gada 17. aprīlī rīkoja augsta līmeņa sanāksmi ar dalībvalstīm un Komisiju ar mērķi uzlabot gadskārtējo saistību izteikšanas procesu 2019. gadam, ieviešot lielāku elastību un pārredzamību un paātrinot saistību izteikšanas sākumu, dodot iespēju veikt izmaiņas un citus mazināšanas pasākumus (piemēram, pašu tehnisko spēju izmantošanu).

2018. gada 30. aprīlī kopējais izvirzīto robežsargu skaits, kas ir pieejami izvietošanai ātrās reaģēšanas rezervē (ĀRR), bija 1 482, kas atbilst 99 % no rezerves. Tikai divas dalībvalstis vēl nav izvirzījušas robežsargus. Laikā kopš iepriekšējā ziņojuma publicēšanas dalībvalstis nav novērsušas ievērojamos iztrūkumus Eiropas ātrās reaģēšanas ekipējuma rezervē.

Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma savu priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tajā ir paredzēti ievērojami resursi Eiropas Robežu un krasta apsardzes nākotnes attīstības atbalstam, tostarp 10 000 robežsargu liela pastāvīga korpusa izveidei, kas būtu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā, lai tā kļūtu pilnībā rīkotiesspējīga ES ārējo robežu drošības nodrošināšanā.

Turpmākie pasākumi: ·dalībvalstīm ātri un pilnībā jāīsteno ieteikumi, kas sniegti 2017. gada neaizsargātības novērtēšanas pasākuma ietvaros; ·dalībvalstīm, uzņemoties saistības, nekavējoties ir jāpiešķir trūkstošie resursi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvajām darbībām, kas plānotas 2018. gadam uz ES ārējām robežām; ·Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai turpmākajos mēnešos jāizstrādā Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehniskā un operatīvā stratēģija un dalībvalstīm jānodrošina, ka ir ieviestas atbilstošās valstu stratēģijas.

6.PĀRCELŠANA, PĀRMITINĀŠANA, VĪZA UN LIKUMĪGI IECEĻOŠANAS KANĀLI

Līdz 2018. gada marta beigām visi atbilstīgie pieteikumu iesniedzēji (kopskaitā 21 999 personas, tostarp 546 nepavadīti nepilngadīgie) bija pārcelti no Grieķijas uz 24 citām valstīm 47 . Līdz 2018. gada 7. maijam no Itālijas bija pārcelta 12 691 persona (tostarp 256 nepavadīti nepilngadīgie), no kurām 31 pieteikumu iesniedzējs (tostarp 26 nepavadīti nepilngadīgie) jau ir saņēmis apstiprinājumu par pārcelšanu un gaida nosūtīšanu. Līdz šim vēl nav saņemta atbilde uz četriem Itālijas nosūtītiem nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas lūgumiem 48 . Pārcelšana ir notikusi sekmīgi, jo ir pārcelti 96 % no atbilstīgajām personām. 

Ņemot vērā nepārejošo migrācijas spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, Komisija 2017. gada septembrī aicināja visas dalībvalstis apsvērt iespēju turpināt pārcelšanu uz brīvprātības pamata papildus ārkārtas pārcelšanas shēmām, un apņēmās piešķirt nepieciešamo finansiālo atbalstu. Komisija mudina visas dalībvalstis sadarboties ar Grieķiju un Itāliju un vajadzības gadījumā izmantot šo iespēju.

ES pirmā pārmitināšanas shēma, ko apstiprināja 2015. gada jūlijā 49 , ir noslēgusies. Kopējais to cilvēku skaits, kuri pārmitināti saskaņā ar visām ES pārmitināšanas shēmām kopš šā datuma, tostarp sīriešu skaits, kuri pārmitināti no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu, ir 32 207. Dalībvalstu pārmitināšanas centieni patlaban ir vērsti uz to saistību izpildi, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar jauno ES shēmu. Atsaucoties uz Vācijas valdības nesen pieņemto lēmumu uzņemties saistības par papildu 10 200 personu pārmitināšanu, vēl 20 dalībvalstis 50 apņēmās pārmitināt vairāk nekā 50 000 personu, padarot to par līdz šim lielāko kopīgo ES un tās dalībvalstu apņemšanos pārmitināšanas jomā 51 . Shēmas atbalstam no ES budžeta ir piešķirti EUR 500 miljoni, turklāt saskaņā ar šo jauno ES pārmitināšanas shēmu 10 dalībvalstis 52 jau ir pārmitinājušas 4 252 personas. Tas uzskatāms par ievērojamu progresu, jo kopš marta progresa ziņojuma ir pārmitinātas 2 397 personas.

Tas ietver cilvēkus, kuri ir pārmitināti pēc evakuēšanas no Lībijas uz Nigēru, un no Turcijas pārmitinātos sīriešus saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu 53 . Personu pārmitināšana no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu notiek lēni salīdzinājumā ar rekordlielo skaitu sīriešu, kas tika pārmitināti 2017. gada vasarā. Līdz šim šogad tikai septiņas dalībvalstis ir pārmitinājušas personas no Turcijas, bet kopš pēdējā progresa ziņojuma neviena cita dalībvalsts nav veikusi personu pārmitināšanu. Kopš marta progresa ziņojuma ir pārmitināti 837 sīrieši, un kopumā kopš paziņojuma tās ir 13 313 personas.

Komisija aicina dalībvalstis līdz oktobrim īstenot 50 % no saistību skaita saskaņā ar jauno ES shēmu atbilstoši Komisijas 2017. gada decembra ceļvedī noteiktajam mērķim. Pastāvīgai pārmitināšanas īstenošanai attiecībā uz visiem prioritārajiem reģioniem būtu jānotiek, steidzami koncentrējoties uz to personu pārmitināšanu, kas, izmantojot Ārkārtas tranzīta mehānismu, evakuētas no Lībijas uz Nigēru.

Papildus, lai apzinātu dalībvalstu iespējamo atbalstu turpmākai alternatīvu likumīgu aizsardzības saņemšanas kanālu izstrādei, Komisija drīzumā pabeigs pētījumu par sponsorēšanas shēmu — kā iespējama droša ieceļošanas kanāla uzņemšanai ES — realizējamību un pievienoto vērtību. Gaidāms, ka pētījums tiks pabeigts līdz 2018. gada jūlijam.

Komisija turpināja sniegt atbalstu dalībvalstīm izmēģinājuma projektu izstrādei likumīgas migrācijas jomā ar atlasītām Āfrikas valstīm. Šā gada 16. aprīlī saskaņā ar mobilitātes partnerības instrumentu tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 54 . Šis uzaicinājums papildināja EUR 15 miljonus vērto reģionālo programmu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu likumīgai migrācijai Ziemeļāfrikas reģionā, kuru pieņems saskaņā ar ES Trasta fondu Āfrikai nākamajā Ziemeļāfrikas loga operatīvās komitejas sanāksmē.

2018. gada pirmajā ceturksnī sākās Komisijas un ekonomisko un sociālo partneru partnerības (parakstīta 2017. gada decembrī) īstenošana, lai veicinātu bēgļu integrāciju darba tirgū. Tā ietvēra informācijas apmaiņu starp ekonomikas un sociālajiem partneriem un atbilstīgām grupām, piemēram, Valstu nodarbinātības dienestu tīklu, Eiropas Integrācijas tīklu un Eiropas Sociālā fonda komiteju. 2018. gada otrajā pusē notiks izvērtēšana, lai novērtētu panākto progresu.

Centieni veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju kļūst vēl svarīgāki, ņemot vērā Eirobarometra speciālajā aptaujā par integrāciju gūtos rezultātus 55 (veikta 2017. gada oktobra beigās). Tie liecina, ka vairākums eiropiešu (69 %) uzskata integrāciju par “nepieciešamu ilgtermiņa ieguldījumu savā valstī”. Četri no pieciem respondentiem (un vairākums visās dalībvalstīs) norādīja uz ES nozīmīgo lomu imigrantu integrēšanā ar tās īpašo pievienoto vērtību attiecībā uz dalībvalstu apmaiņu ar paraugpraksi, sadarbības veicināšanu starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem un finansiālā atbalsta sniegšanu tiem. Lai sekmīgi integrētu lielu skaitu atzītu bēgļu un patvēruma meklētāju, kuri gaida savu pieteikumu izskatīšanas lēmumu, turpmākajos gados būs nepieciešamas atbilstošas investīcijas.

7.SECINĀJUMI UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

Šajā ziņojumā norādīts, ka pagājušajā gadā panākto progresu kopumā ir izdevies uzturēt, īstenojot virkni pasākumu, kuri turpināja dot rezultātus. Tomēr pieredze liecina, ka migrācijas plūsmām ir tendence pēkšņi un būtiski mainīties. Turklāt pamatā esošie strukturālie migrācijas cēloņi kaimiņreģionos, kas rada spiedienu uz ES, saglabājas stipri. Tādēļ stāvoklis joprojām ir nestabils un nedod iemeslu ieslīgšanai pašapmierinātībā. ES ir jādemonstrē nepieciešamā modrība un gatavība reaģēt uz jebkādiem sezonāliem migrācijas spiediena saasinājumiem vai izmaiņām, tostarp tam pārvietojoties no viena migrācijas maršruta uz citu.

No šī skatu punkta šajā ziņojumā ir noteiktas jomas, kurās pašreizējā reaģēšana ir jāpastiprina. Komisija it īpaši vēlreiz norāda uz to, ka dalībvalstīm ir jāpilda saistības, ko tās uzņēmās, lai atbalstītu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras nozīmīgo darbu uz ārējām robežām. Tāpat ziņojumā ir uzsvērtas grūtības paaugstināt faktisko atgriešanas rādītāju. Ir arī jomas, kurās ir būtiski pastiprināt centienus, lai konsolidētu līdz šim panākto progresu, proti: migrantu aizsardzība un cīņa pret kontrabandu Lībijā un Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, pārmitināšana un ES un Turcijas paziņojuma īstenošana. Šajā sakarā ES Trasta fonds Āfrikai un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ir pierādījuši, ka tie ir ātri un efektīvi darbojošies instrumenti, taču, lai to sekmīgais darbs neapsīktu, ir nepieciešams atbilstošs finansējums arī no dalībvalstīm. Lai sasniegtu taustāmus rezultātus un atbalstītu pašreizējos reģionu, kontinentu un pasaules mēroga dialogus par migrāciju, ir svarīgi, lai starptautiskos forumos Eiropas Savienība paustu vienotu viedokli. Tāpat Komisija uzsver nepieciešamību turpināt regulāri un praktiski koordinēt migrācijas pārvaldību gan ES iestādēs, gan attiecībās ar dalībvalstīm un partnervalstīm.

Šajā progresa ziņojumā ir vēlreiz uzsvērts ES visaptverošās pieejas migrācijas pārvaldībai nozīmīgums. Eiropas programma migrācijas jomā balstās uz savstarpēji pastiprinošu mērķu kopumu, kuri kopā sniedz stabilu ilgtermiņa atbildi migrācijas problēmai. Reformētā kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir šīs pieejas kodols, un nav iespējams pārvērtēt to, cik liela nozīme ir ātrai vienošanās panākšanai par reformu. Kopā ar daudzgadu finanšu shēmā 56 paredzēto nozīmīgo uzsvaru uz migrāciju un robežu pārvaldību reformētajai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES pienācīgu gatavību risināt jebkuru nākotnes migrācijas krīzi.

Drīzumā gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē jūnijā notiks apspriedes par iespējām panākt vienošanos par iekšējo un ārējo migrācijas politiku, kuru papildinās Komisija.

(1)      COM(2018) 250 final, 14.3.2018.

(2)      COM(2017) 820 final, 7.12.2017.

(3)      Sk. piemēram, divas Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra publikācijas: Demographic and Human Capital Scenarios for the 21st Century: 2018 assessment for 201 countries, un Many more to come? Migration from and within Africa (Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018).

(4)      Grieķijas policijas dati.

(5)      Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dati.

(6)      Grieķijas policijas dati.

(7)      Avots: Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) projekts “Missing migrants” ( https://missingmigrants.iom.int/region/mediterranean ).

(8)      Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dati.

(9)      Itālijas Iekšlietu ministrijas dati.

(10)      IOM dati par laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. martam. https://www.iom.int/sites/default/files/situation_reports/file/libya_sr_20180301-31.pdf  

(11)      Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dati par to personu skaitu, kas pa jūru ieceļojošas Vidusjūras rietumdaļas maršrutā.

(12)      ANO Bērnu fonda UNICEF dati.

(13)      Eiropas Patvēruma atbalsta biroja dati.

(14)     https://data2.unhcr.org/en/documents/download/63435 .

(15)      COM(2017) 211 final, 12.4.2017.

(16)      COM(2018) 303 final, 16.5.2018.

(17)      COM(2018) 302 final, 16.5.2018.

(18)      Grieķijas Iekšlietu ministrijas Nacionālā Robežkontroles, imigrācijas un patvēruma koordinācijas centra (NCCBCIA-ESKESMA) dati.

(19)    Pilnīgu informāciju var iegūt tiešsaistē pieejamajā projektu tabulā: https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/facility_table.pdf .

(20)      57 valstu eksperti no dalībvalstīm ir izvietoti darbam Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, lai palīdzētu Grieķijā īstenot ES un Turcijas paziņojumu.

(21)      Tās notika Romā 2018. gada 15. martā (atbalsts Libānas bruņotajiem spēkiem un iekšējiem drošības spēkiem) un Parīzē 2018. gada 6. aprīlī (investīciju un ekonomikas reformu atbalsts).

(22)      Sk. COM(2018) 450 final, 17.4.2018. un valstu individuālos ziņojumus. Stratēģijas Rietumbalkāniem ((COM(2018) 65 final, 6.2.2018.) 2. pamatiniciatīva (“Pastiprināta iesaiste drošības un migrācijas jomā”) apstiprināja apņemšanos turpināt sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz šo maršrutu. Tā būs pamats konkrētiem pasākumiem, ko nākamo gadu laikā pārņems ES, lai atbalstītu reģiona valstis.

(23)

     Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam šī summa ir EUR 387,7 miljoni no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un ietver EUR 43,6 miljonus pārcelšanai/pārmitināšanai un EUR 266 miljonus no Iekšējās drošības fonda, no kuriem EUR 201,5 miljonus piešķir robežām un vīzām un EUR 64,5 miljonus — policijai.

(24)       https://blogs.unicef.org/blog/invisible-child-migrants-libya/.  

(25)      Sīkāka informācija ir pieejama šeit http://tec.ly/ .

(26)     https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/40705/joint-au-eu-un-taskforce-assists-16000-people_en.  

(27)    COM(2017) 820 final, 7.12.2017.

(28)      Kopš evakuācijas no Lībijas uzsākšanas 2017. gada beigās, pavisam ir evakuētas 1 474 personas, proti, uz Nigēru (1 152), Itāliju (312) un Ārkārtas tranzīta centru Rumānijā (10).

(29)      Uz Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Zviedriju, Somiju, Šveici un Kanādu.

(30)      Uz Franciju, Šveici un Zviedriju.

(31)      Papildus Francija ir arī pārmitinājusi 97 bēgļus, kuri jau bija reģistrēti Nigērā, bet 42 personas tika tieši pārmitinātas no Lībijas uz Franciju, Zviedriju un Nīderlandi.

(32)      ES un trešās pārmitināšanas valstis (Apvienotā Karaliste, Francija, Kanāda, Nīderlande, Somija, Šveice, Vācija, Zviedrija) ir izpildījušas saistības par 2 680 personu pārmitināšanu no Nigēras (no Lībijas evakuētās personas un Nigērā jau reģistrētie bēgļi).

(33)      Lai pastiprinātu darbu šajā jomā, laikposmā no šā gada 9. līdz 11. aprīlim Nigērā notika klātienes misija, kas tika rīkota Pamatgrupas pārmitināšanas uzlabošanai Vidusjūras centrālās daļas maršrutā darba ietvaros un kurā piedalījās vairākas pārmitināšanas valstis un Eiropas Komisija.

(34)      Piektā Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samita laikā, kas notika 2017. gada 29. un 30. novembrī Abidžanā, Kotdivuārā, tika izveidota Āfrikas Savienības, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas darba grupa.

(35)      Lielākā daļa priekšlikumu (EUR 2,5 miljardi) mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu logam (15 priekšlikumi) un ilgtspējīgas enerģijas un savienojamības logam (15 priekšlikumi). Turklāt tika saņemti priekšlikumi vairāk nekā EUR 1 miljarda vērtībā trim citiem logiem: ilgtspējīga lauksaimniecība, lauku uzņēmēji un lauksaimniecības uzņēmējdarbība, ilgtspējīgas pilsētas un digitalitāte attīstības veicināšanai (Digital4Development).

(36)      Konferencē pieņēma deklarāciju: http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-2067_en.htm .  

(37)      https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/20180503_declaration-and-action-plan-marrakesh_en.pdf.

(38)      Alžīrijas valstspiederīgie izmanto gan Vidusjūras centrālās daļas maršrutu (1 980 ieceļošanas gadījumi 2017. gadā un 114 gadījumi 2018. gada pirmajā ceturksnī), gan Vidusjūras rietumdaļas maršrutu (3 687 ieceļošanas gadījumi 2017. gadā un 125 gadījumi 2018. gada pirmajā ceturksnī).

(39)      Atgriešanas radītājs ir proporcija starp to personu skaitu, par kurām ir izdoti atgriešanas lēmumi, un faktiski atgriezto personu skaitu (neatkarīgi no tā, vai tā ir brīvprātīga vai piespiedu atgriešana).

(40)      Sadarbība ar Āzijas valstīm migrācijas jomā turpinās pozitīvi. Ir notikušas vairākas svarīgas sanāksmes ar Afganistānu, Pakistānu un Bangladešu. Pie konkrētiem rezultātiem jāmin elektroniska platforma Pakistānai atpakaļuzņemšanas pieteikumu apstrādei un Bangladešai — atgriešanas operācijām saskaņā ar standarta operāciju procedūrām. Turpinās dialogi, lai izveidotu līdzīga līmeņa sadarbību arī ar citām valstīm, tostarp Tunisiju un Nigēriju.

(41)      COM(2018) 303 final, 16.5.2018.

(42)      COM(2018) 252 final, 14.3.2018.

(43)      Dati no Frontex Application Return.

(44)      SWD(2017) 117 final, 22.3.2017. un COM(2017) 558 final, 27.9.2017.

(45)    COM(2017) 669 final,15.11.2017.

(46)      COM(2018) 307, 16.5.2018.

(47)      Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Vācija, Zviedrija.

(48)      Lūgums tika nosūtīts Portugālei.

(49)      Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumi (“par 20 000 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas”), dokuments Nr. 11130/15.

(50)      Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

(51)      2017. gada 27. septembra Ieteikumā C(2017) 6504 bija pausts aicinājums līdz 2019. gada 31. oktobrim pārmitināt vismaz 50 000 personu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

(52)      Beļģija, Francija, Horvātija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Zviedrija.

(53)      Līdz šim dalībvalstis ir pārmitinājušas personas no vairāk nekā 25 trešām valstīm. Visvairāk personu ir pārmitināts no Libānas, Turcijas, Jordānijas, Ugandas, Čadas un Nigēras.

(54)    https://www.icmpd.org/our-work/capacity-building/multi-thematic-programmes/mobility-partnership-facility-mpf/pilot-projects-on-legal-migration-call-for-proposals-application-package/.

(55)      http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/special/surveyky/2169.

(56)      Moderns budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam. COM(2018) 321 final, 2.5.2018.