EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.1.2018

COM(2018) 24 final

2018/0008(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2018) 14 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Izglītība un apmācība ir viens no risinājumiem, kā lielākam skaitam cilvēku nodrošināt pienācīgas kvalitātes darbvietas, labāk nodrošināt ekonomikai vajadzīgās prasmes un stiprināt Eiropas izturētspēju. Apstākļos, ko raksturo straujš tehnikas progress un ar to saistītas darbvietu profilu un prasību pārmaiņas, mūžizglītības pamatā jābūt ciešai sadarbībai un sinerģijām starp rūpniecības, izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm. Tajā pašā laikā izglītības un apmācības sistēmām ir jāpielāgojas šai realitātei. Mēs redzam, ka vairs nepietiek nodrošināt jauniešus ar noteiktu prasmju vai zināšanu kopumu — viņos jāattīsta noturība, plašs kompetenču spektrs un spēja pielāgoties pārmaiņām 2 . Pašlaik skaidrāk nekā jebkad agrāk ir redzams, cik vajadzīga un vērtīga ir mūžizglītības perspektīva, kas nozīmē, ka cilvēki visa mūža garumā iegūst jaunas un atbilstošākas kompetences.

Mūsu sabiedrība un ekonomika lielā mērā ir atkarīgas no augsti izglītotiem un kompetentiem cilvēkiem. Mūsdienu sabiedrībā svarīga nozīme ir tādām prasmēm kā radošums, kritiskā domāšana, iniciatīvas uzņemšanās un problēmu risināšana, kas palīdz tikt galā sarežģītos un mainīgos apstākļos. Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu ir atzīts, ka jāatrod jauni mācīšanās veidi, kā arī elastīgāki apmācības un izglītības modeļi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka, bet pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju ir uzsvērta atbilstoša prasmju un kompetenču kopuma nozīme Eiropas dzīves līmeņa uzturēšanā 4 . Klimata pārmaiņas un ekoloģisko resursu ierobežojumi kopā ar ekonomisku un sociālu nevienlīdzību nozīmē, ka visās cilvēku darbības jomās jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības apsvērumi.  5  

Komisijas paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru 6 ir skaidri norādīts, ka Eiropas izglītības telpai būtu jāatvieglo izglītojamo, izglītības un apmācības darbinieku un izglītības un apmācības iestāžu sadarbība un mobilitāte. Šā redzējuma pamatā ir visu dalībvalstu kopējas intereses pilnīgi izmantot izglītības un kultūras potenciālu kā virzītājspēku, lai veicinātu nodarbinātību, sociālo taisnīgumu, aktīvu pilsoniskumu un Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā. Tas atbilst mobilitātes pieaugumam Eiropas darba tirgū, vajadzībai veikt arvien lielākus ieguldījumus valodu apguvē, digitālajās, uzņēmējdarbības un STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) kompetencēs. Atgriežoties pie šiem jautājumiem, Eiropadome 2017. gada decembrī, inter alia, aicināja izskatīt pasākumus, lai risinātu ar digitalizāciju, kiberdrošību, medijpratību un mākslīgo intelektu saistītus prasmju izaicinājumus un nepieciešamību izglītībai un apmācībai piemērot iekļaujošu, ar mūžizglītību pamatotu un uz inovāciju orientētu pieeju 7 .

Pilnīgā pretstatā šīm prasībām ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākā apsekojuma dati liecina, ka katram piektajam skolēnam Eiropas Savienībā (ES) ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs 8 . Satraucošs ir fakts, ka laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam nesekmības tendence ES kopumā ir pasliktinājusies. Valstīs, kas 2012. gadā piedalījās ESAO pieaugušo prasmju apsekojumā (PIAAC), 4,9 % līdz 27,7% pieaugušo ir tikai zemākā līmeņa rakstpratība un 8,1 % līdz 31,7% — tikai zemākā līmeņa rēķinpratība.  9  

Turklāt 44 % ES iedzīvotāju ir zems digitālo prasmju līmenis vai šo prasmju nav vispār (19 %) 10 , neraugoties uz to, ka tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu tempam ir ievērojama ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Ekonomikas straujā digitalizācija nozīmē, ka gandrīz visās darbvietās tagad ir vajadzīgas noteikta līmeņa digitālās prasmes, tāpat kā tās ir vajadzīgas, lai piedalītos sabiedrības dzīvē kopumā. Digitālās prasmes pašlaik ir tikpat svarīgas kā rakstpratība un rēķinpratība, tāpēc Eiropai ir vajadzīgi digitāli kompetenti cilvēki, kas spēj šīs tehnoloģijas ne tikai izmantot, bet arī inovatīvi izstrādāt un sekmīgi konkurēt pasaulē.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību 11 . Cilvēki, kam trūkst vajadzīgo kompetenču, lai veiksmīgi piedalītos sabiedrības dzīvē un darba tirgū, ir vairāk pakļauti bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Kompetenču trūkums kavē integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas. Pētījumi liecina, ka rakstpratības un rēķinpratības pamatprasmju un digitālo kompetenču uzlabošana ir cieši saistīta ar kompetenču attīstību plašākā galveno kompetenču spektrā, jo īpaši ar personīgo attīstību, mācīšanās kompetenču un pilsonisko kompetenču attīstību 12 .

Eiropas Parlaments un Padome 2006. gadā pieņēma ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā 13 . Tajā dalībvalstīm bija ieteikts savās mūžizglītības stratēģijās iekļaut pamatprasmju nodrošinājumu ikvienam. Tā pielikumā "Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums" bija arī definētas pamatprasmes, kas katram cilvēkam vajadzīgas personīgajam piepildījumam un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai un aktīvam pilsoniskumam. Dalībvalstis tika aicinātas izmantot minēto pamatprincipu kopumu, lai nodrošinātu, ka sākotnējā izglītība un apmācība piedāvā visiem jauniešiem iespēju apgūt pamatprasmes līdz līmenim, kas viņus sagatavo pieaugušo dzīvei, un lai pieaugušie varētu attīstīt un atjaunināt savas pamatprasmes visas dzīves laikā.

Kopš 2006. gada veidi, kādos notiek mācīšana un mācīšanās, ir strauji attīstījušies un iespējas iegūt kompetences ietekmē tehnoloģiju plašāka izmantošana, uzlabota tālmācība un ikdienējas mācīšanās pieaugums, izmantojot mobilās digitālās ierīces. Pēdējos desmit gados uzkrātā pieredze rāda, ka šīs jaunās iespējas ir labāk jāizmanto izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs, lai aktīvi atbalstītu kompetenču attīstību visa mūža garumā. Mācīšanās pieredze visās izglītojamo grupās un visās tematiskajās jomās ir jābagātina, veidojot ciešāku sadarbību starp formālās un neformālās mācīšanās vidēm. To var panākt, veicinot starpdisciplīnu mācīšanos, pētniecisku mācīšanos, stažēšanos un mācīšanos darbvietā.

Ierosinātā ieteikuma mērķis ir uzlabot galveno kompetenču attīstību visiem cilvēkiem visa mūža garumā un veicināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi. Tas mudina dalībvalstis labāk sagatavot cilvēkus mainīgam darba tirgum un aktīvam pilsoniskumam daudzveidīgākā, mobilākā, digitālākā un globālākā sabiedrībā un nodrošināt mācīšanās iespējas visiem dzīves posmiem. Tas jo īpaši aicina ieguldīt līdzekļus pamatprasmēs, uzņēmējdarbības un digitālajās kompetencēs, kā arī valodu kompetencēs un dot iespēju ikvienam aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā. Tas arī aicina ieguldīt līdzekļus STEM kompetencēs, lai izglītojamos veidotu zinātnisku izpratni un vairotu STEM karjeras iespēju pievilcību. Ierosinātais ieteikums aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gadā pieņemto ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā 14 . Tam ir šādi mērķi.

·Palīdzēt īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu, kurā uzsvērts, ka "(i)kvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū", kā arī ceturto principu, kas paredz nostiprināt tiesības "uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes", ietverot tiesības "saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai".

·Palīdzēt veidot Eiropas izglītības telpu, vienojoties par galvenajām kompetencēm, kas vajadzīgas visiem izglītojamiem, atbalstot izglītojamo un izglītības darbinieku mobilitāti un jo īpaši atbalstot valodu kompetenču attīstību, lai Eiropā sekmētu mobilitāti un sadarbību.

·Atbalstīt uzņēmējdarbības kompetenču attīstību, lai izkoptu būtiskās prasmes un attieksmes, tostarp radošumu, iniciatīvas uzņemšanos, prasmi strādāt komandā, izpratni par risku un atbildības izjūtu.

·Reaģēt uz mainīgām prasībām attiecībā uz kompetencēm, tostarp pamatprasmēm, digitālajām kompetencēm, kompetencēm zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā, un izcelt pasākumus, kas palīdz attīstīt kompetences šajās jomās.

·Uzsvērt aktīva pilsoniskuma, kopēju vērtību un pamattiesību nozīmi.

·Integrēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) desmitgades "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" rezultātus un ierosmi, ko sniedz ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķis "Izglītība 2030".

·Palīdzēt dalībvalstīm, izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm un izglītības darbiniekiem labāk nodrošināt kompetenču attīstību, nosakot labu praksi, kas var sekmēt galveno kompetenču attīstību.

·Palīdzēt izstrādāt jauno stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, veicinot vienotu izpratni par galvenajām kompetencēm.

·Atbalstīt tādu ES finansēšanas avotu kā "Erasmus+", Eiropas strukturālie un investīciju fondi un "Apvārsnis 2020" izmantošanu.

Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir sniegts plašāks ieskats līdzšinējā pieredzē, kas gūta, īstenojot 2006. gada ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā, analīze, kura pamato jauno ieteikumu par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, kā arī piemēri par pastāvošām rīcībpolitikām un projektiem, kas atbalsta kompetenču attīstību mūžizglītības perspektīvā.

Vispārīgais konteksts

Galvenās kompetences ir tās kompetences, kas visiem cilvēkiem vajadzīgas personīgajam piepildījumam un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai un aktīvam pilsoniskumam. Kompetenci veido "zināšanas, prasmes un attieksmes", un tas ir plašāks jēdziens nekā tikai (akadēmiskas) zināšanas.

2006. gada dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums" (pamatprincipu kopums) bija noteiktas astoņas pamatprasmes [galvenās kompetences]:

·saziņa dzimtajā valodā,

·saziņa svešvalodās,

·matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās,

·digitālā prasme,

·mācīšanās mācīties,

·sociālās un pilsoniskās prasmes,

·pašiniciatīva un uzņēmējdarbība un

·kultūras izpratne un izpausme.

Kopš pamatprincipu kopuma pieņemšanas to un tā pamatā esošo koncepciju ir izmantojušas dalībvalstis un ieinteresētās personas un lielākā daļa dalībvalstu ir īstenojušas saistītās reformas. Starp šīm reformām pastāv lielas atšķirības, un dalībvalstis laika gaitā ir pielāgojušas arī galveno kompetenču definīciju. Vairums reformu ir veiktas skolu izglītības vai profesionālās izglītības un apmācības jomā. Progress ir redzams pārsvarā attiecībā uz galvenajām kompetencēm, kas ir viegli sasaistāmas ar tradicionālajiem skolu mācību priekšmetiem, piemēram, saziņu dzimtajā valodā un svešvalodās vai matemātisko kompetenci, bet mazāk attiecībā uz transversālām kompetencēm, kas nav saistītas ar tradicionālajiem mācību priekšmetiem, piemēram, mācīšanos mācīties, uzņēmējdarbības vai sociālo un pilsonisko kompetenci 15 .

Izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs rodas grūtības, piemērojot kompetenču pieejas mācību procesam. Pāreja no samērā statiskas mācību programmu satura koncepcijas uz dinamisku to zināšanu, prasmju un attieksmju definīciju, kuras izglītojamiem jāattīsta mācīšanās procesā, liek mainīt izglītības, apmācības un mācīšanās paradigmu, bet tas ietekmē veidu, kādā mācību process tiek organizēts un novērtēts.

Turklāt vajadzīgās kompetences nav statiskas, tās dzīves laikā mainās. Skolas gados iegūtās kompetences ir jāattīsta, lai tās būtu atbilstošas visa mūža garumā, atceroties, ka kompetenču regulāra atjaunināšana un jaunu kompetenču iegūšana, reaģējot uz mainīgām vajadzībām, ir mūžilgs process. Tāpēc ikvienam cilvēkam ir jābūt iespējai attīstīt kompetences visa mūža garumā.

Šajā ieteikumā ir ne vien sniegts atjaunināts Eiropas atsauces satvars galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, bet arī minēta laba prakse, ko var izmantot, lai izstrādātu kompetenču pieejas izglītībā un apmācībā, ietverot neformālo mācīšanos un mūžizglītības perspektīvu.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu ir noteiktas skaidras prioritātes, lai nodrošinātu "atbilstīgas un augstas kvalitātes zināšanas, prasmes un kompetences, kas attīstītas mūžizglītības laikā, galveno uzmanību pievēršot mācību rezultātiem saistībā ar nodarbināmību, inovāciju, aktīvu pilsoniskumu un labklājību" 16 .

Komisijas paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru 17 ir pausts aicinājums ieguldīt cilvēkos un viņu izglītībā un raudzīties, lai izglītības un apmācības sistēmas palīdzētu visiem izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un kompetences, ko mūsdienu pasaulē uzskata par būtiskām. Tajā ir uzsvērta arī ciešā saikne starp vienotu izpratni par ikvienam vajadzīgajām kompetencēm un Eiropas izglītības telpas izveidi.

Jaunajā Prasmju programmā Eiropai ir paziņots par Padomes 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm pārskatīšanu, lai nonāktu pie vienotas un atjauninātas izpratnes par galvenajām kompetencēm, sekmētu to ieviešanu izglītības un apmācības programmās un sniegtu atbalstu to labākai attīstīšanai un novērtēšanai 18 .

Paziņojumā par iniciatīvu "Ieguldījums Eiropas jaunatnē", kas tika pieņemts 2016. gada 7. decembrī 19 , un 2017. gada maijā pieņemtajos turpmākajos paziņojumos par skolu attīstību un izcilu mācīšanu 20 un augstākās izglītības modernizēšanu 21 Komisija vēlreiz ir uzsvērusi vajadzību ieguldīt līdzekļus kompetenču attīstībā un citos mērķos šajā jomā.

Padomes 2016. gada decembrī pieņemtajā paziņojumā "Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem" ir ieteikts pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu un kompetenču līmeni piedāvāt iespēju atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni un/vai iegūt plašāku prasmju, zināšanu un kompetenču kopumu atbilstoši 2006. gada ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā.

Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu 22 dalībvalstis ir aicinātas atbilstoši valstu apstākļiem un īpatnībām un tā, kā tās uzskata par piemērotu, ne vēlāk kā 2018. gadā ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kas indivīdiem dod iespēju panākt, ka tiek validētas zināšanas, prasmes un kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, un iegūt pilnu vai attiecīgos gadījumos daļēju kvalifikāciju.

Ar Padomes 2017. gada 22. maija ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai 23  ir izveidots kopējs atsauces satvars, lai palīdzētu indivīdiem un organizācijām salīdzināt dažādas kvalifikāciju sistēmas un šo sistēmu kvalifikāciju līmeņus.

Europass sistēma 24 palīdz cilvēkiem labāk darīt zināmas un aprakstīt savas kompetences un kvalifikācijas.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Priekšlikumā Padomes ieteikumam par kopīgām vērtībām, iekļaujošu izglītību un mācīšanas Eiropas dimensiju 27 īpaši ir uzsvērta pilsoniskā kompetence, kā aprakstīts šā ieteikuma pielikumā. Tajā ir minēti vairāki pasākumi ko dalībvalstis varētu veikt ar Savienības atbalstu.

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par digitālās izglītības rīcības plānu 28 ir izklāstīts, kā izglītības un apmācības sistēmas var uzlabot inovācijas un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un palīdzēt attīstīt attiecīgas digitālās kompetences, kas vajadzīgas dzīvei un darbam strauju digitālu pārmaiņu laikmetā. Digitālās izglītības rīcības plānā īpaša uzmanība ir pievērsta sākotnējās izglītības un apmācības sistēmām, un tas aptver skolas, PIA un augstāko izglītību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šī iniciatīva ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu. LESD 165. pantā noteikts, ka, veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi atzīstot dalībvalstu atbildību par izglītības saturu un izglītības sistēmu organizāciju. LESD 166. pantā noteikts, ka Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi atzīstot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

Iniciatīvā nav ierosināta ES regulatīvo pilnvaru paplašināšana vai saistoši pienākumi dalībvalstīm. Lēmumu par šā ieteikuma īstenošanas kārtību dalībvalstis pieņem atbilstoši konkrētās dalībvalsts apstākļiem.

•Subsidiaritāte (jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

Šā ieteikuma pievienoto vērtību Savienības līmenī nodrošina Savienības iespējas:

·izveidot kopēju atsauces satvaru vajadzīgajām galvenajām kompetencēm,

·veicināt vienotu izpratni par mūžizglītību,

·atvieglot zināšanu, zinātības un labas prakses apmaiņu,

·atbalstīt ES līmeņa iniciatīvas ar mērķi sekmēt kompetenču attīstību,

·sniegt ieguldījumu tādu kompetenču satvaru izstrādē, kas palīdz definēt mācīšanās rezultātus un veido novērtēšanas un validēšanas prakses pamatu,

·atbalstīt kompetenču attīstības novērtējumu un uzraudzīt progresu ES līmenī.

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ir notikusi vairākās īpašās apspriežu sanāksmēs un ekspertu semināros, sākot ar Izglītības, apmācības un jaunatnes forumu, kas norisinājās 2016. gada novembrī. Plašas apspriedes par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm pārskatīšanu ar dalībvalstu pārstāvjiem ir notikušas arī ET 2020 augsta līmeņa grupas sanāksmēs, skolu izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un augstākās izglītības ģenerāldirektoru sanāksmēs, kā arī Profesionālās izglītības un apmācības konsultatīvās komitejas, Kultūras jautājumu komitejas un Youthpass konsultatīvās komitejas sanāksmē.

Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē turpinājās no 2017. gada 22. februāra līdz 19. maijam, un šajā laikā tika saņemtas gandrīz 500 atbildes un iesniegti 69 nostājas dokumenti. Atsauksmes liecina par izglītības ministriju un nevalstisko ieinteresēto personu ievērojamu pārstāvību. Apspriešanās process noslēdzās 2017. gada 14. jūnijā ar konferenci Briselē 29 .

Apspriešanās rezultāti apliecina, ka galveno kompetenču Eiropas atsauces satvars ir vajadzīgs. Respondenti ir apstiprinājuši, ka pašreizējais satvars jāgroza, lai tas atspoguļotu pēdējos desmit gados notikušās politiskās, sociālās, ekonomiskās, ekoloģiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas.

Tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas galvenie konstatējumi ir šādi:

·lielākā daļa respondentu atzinīgi vērtē atsauces satvaru kā svarīgu

·izglītības, apmācības un mācīšanās atbalsta rīku (77 %);

·vairākums aptaujas dalībnieku uzskata, ka atsauces satvarā jāveic nelieli grozījumi (65 %);

·respondenti uzsver vajadzību Eiropā vēl vairāk veicināt atsauces satvara izmantošanu un

·veicināt uz kompetencēm orientētu izglītību, apmācību un mācīšanos.

Tiešsaistes apspriešanā, nostājas dokumentos un apspriežu sanāksmēs/konferencēs ir norādīts uz šādām vajadzībām:

·reaģēt uz pieprasījumu pēc rakstpratības, valodu un saziņas kompetences mūsdienu daudzvalodu un daudzkultūru sabiedrībā;

·reaģēt uz strauji mainīgo digitālo un tehnoloģiju vidi, atjauninot digitālās kompetences definīciju. Atjauninātajā definīcijā būtu jāatspoguļo pieredze, kas gūta, izstrādājot un ieviešot plaši izmantoto digitālās kompetences satvaru 30 ;

·vēl vairāk uzlabot kompetenču attīstību matemātikā, dabaszinātnēs un tehnoloģijās;

·uzsvērt personīgo un starppersonu prasmju (ko reizēm dēvē par dzīves, sociālemocionālajām vai vispārīgajām prasmēm) nozīmi, jo tās palīdz indivīdiem reaģēt uz nenoteiktību un pārmaiņām. Atsauces satvarā būtu papildus jānostiprina tādas prasmes kā kritiskā domāšana, prasme strādāt komandā, starpkultūru prasmes un problēmu risināšana;

·ieteikumā uzsvērt ilgtspējību, ņemot vērā ANO desmitgades "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" (2005.–2014. gads) rezultātus un vispārējos ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp mērķi "Izglītība 2030";

·izcelt pilsonisko kompetenci un pilsonības, kopēju vērtību un cilvēktiesību nozīmi. Arvien svarīgāk kļūst nodrošināt indivīdiem iespējas rīkoties kā atbildīgiem, aktīviem sabiedrības locekļiem, kas spēj iesaistīties miermīlīgas, iecietīgas, iekļaujošas un drošas sabiedrības veidošanā. Šajā kontekstā ir ierosināts stiprināt arī medijpratību un starpkultūru prasmes;

·kā uzņēmējdarbības kompetences būtiskus aspektus izcelt radošumu, spēju plānot un pārvaldīt procesus un, pieņemot informētus lēmumus, ņemt vērā risku. Atjaunināto definīciju ir ieteikts saskaņot ar EntreComp satvaru 31 ;

·ņemt vērā plašāku moderno kultūras izpausmes veidu amplitūdu un iekļaut arī kultūras pašidentitātes attīstības aspektu. Būtu jāizceļ pozitīva un atvērta attieksme pret citām kultūrām un kultūras atšķirībām.

Apspriešanās apstiprināja, ka atsauces satvars visbiežāk tiek izmantots formālas mācīšanās vidē pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Tāpēc jāizveido ciešāka saikne ar citiem izglītības un apmācības veidiem, piemēram, agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, PIA, augstāko izglītību, pieaugušo izglītību un neformālo mācīšanos.

Visbeidzot, lai veicinātu atsauces satvara plašāku izmantošanu, tika ierosināts uzlabot konsultācijas un atbalstu izglītības un apmācības darbiniekiem un pētīt iespējas, lai palīdzētu izstrādāt novērtēšanas pieejas gan attiecībā uz mācīšanas un mācīšanās procesu, gan izglītības un apmācības pārvaldību.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikuma pamatā ir dažādi ziņojumi un pētījumi par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm ietekmi, saistītajām reformām dalībvalstīs un attiecīgiem ES finansētiem projektiem. Padomes un Eiropas Komisijas 2010. gada kopīgajā progresa ziņojumā ir aplūkota dalībvalstu pirmā pieredze, izglītībā un apmācībā pārejot uz programmām, kas orientētas uz kompetencēm 32 . KeyCoNet 33 (Eiropas galveno kompetenču īstenošanas politikas tīkls) konstatējumi un Eurydice 2012. gada ziņojums 34 sniedz labu pārskatu par atsauces satvara izmantošanu skolu izglītībā. CEDEFOP ziņojumi 35 sniedz ieskatu par lomu, kāda atsauces satvaram bijusi profesionālajā izglītībā un apmācībā.

Pierādījumi tika vākti arī pārskatīšanas vajadzībām veiktos pētījumos, kas ietvēra literatūras apskatu par Eiropas atsauces satvara izmantošanu un salīdzinošu analīzi par starptautiskiem un valstu kompetenču satvariem 36 .

Attiecībā uz konkrētām kompetencēm tika izmantoti ar attiecīgajām jomām saistīti pētījumi un ziņojumi, piemēram, neseni ziņojumi par rakstpratību un valodu mācīšanos 37 , zinātnes izglītību 38 , sociālemocionālo izglītību 39 , pilsonisko izglītību 40 , uzņēmējdarbības izglītību 41 , pilsonisko kompetenci 42 un kultūras izpratni un izpausmi 43 .

Pārskatīšanā tika ņemti vērā arī ESAO, UNESCO un Eiropas Padomes ziņojumi un pētījumi, kas ir saistīti ar kompetenču satvaru noteikšanu izglītības, apmācības un mācīšanās jomā 44 . Svarīgs informācijas avots bija arī Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbs, jo īpaši digitālās un uzņēmējdarbības kompetences jomā 45 .

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā, ka darbības papildina dalībvalstu iniciatīvas, ka ierosinātās darbības ir brīvprātīgas un ņemot vērā gaidāmās ietekmes mērogu, ietekmes novērtējums nav veikts. Priekšlikuma izstrādē ir izmantoti agrāk veikti pētījumi, konsultācijas ar dalībvalstīm un sabiedriskā apspriešana.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šai iniciatīvai nebūs vajadzīgi papildu resursi no ES budžeta.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Dalībvalstu noteikumi

Dalībvalstis ir aicinātas uzlabot visu izglītojamo galveno kompetenču attīstību, pievēršot īpašu uzmanību nelabvēlīgākā situācijā esošiem izglītojamiem. Dalībvalstis ir aicinātas pielikt lielākas pūles, lai jo īpaši paaugstinātu pamatprasmju (rakstpratības, rēķinpratības un digitālo pamatprasmju), digitālo un uzņēmējdarbības kompetenču, STEM kompetenču un valodu kompetenču līmeni. Dalībvalstis tiek lūgtas vajadzības gadījumā palielināt atbalstu kompetenču pieejām mācību procesam visās izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs.

Papildus atjauninātam galveno kompetenču Eiropas atsauces satvaram tiek piedāvāti vairāki labas prakses ieteikumi, ko darbinieki var izmantot uz kompetencēm orientētā mācību procesā visās izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs un ko var izmantot galveno kompetenču novērtēšanas turpmākā izstrādē. Atbalsts galveno kompetenču attīstībai nozīmē, ka jāveido un jāpiemēro dažādas atbalstošas mācīšanās pieejas un konteksti, kuru turpmāku izstrādi dalībvalstis ir aicinātas sekmēt.

Ieteikumā ir uzsvērta arī vajadzība atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, integrējot tos izglītībā, apmācībā un neformālās mācīšanās procesā.

Dalībvalstis ir aicinātas ziņot par pieredzi un progresu galveno kompetenču nodrošināšanā.

Komisijas noteikumi

Komisija ierosina izstrādāt vairāk metodisko materiālu par kompetenču pieejām izglītības, apmācības un mācīšanās jomā un atbalstīt iniciatīvas ar mērķi veidot un veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķi par iekļaujošas, vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un mūžizglītības iespējām visiem 46 .

Komisija ierosina izstrādāt rezultātu pārskatu, lai uzraudzītu galveno kompetenču attīstību un sniegtu informāciju par īstenotajiem kompetenču attīstības atbalsta pasākumiem. Komisija saistībā ar stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā nākamo ciklu ir paredzējusi izstrādāt priekšlikumu par jauniem Eiropas kritērijiem kompetenču attīstībā.

2018/0008 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas sociālo tiesību pīlārā 47 kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Tajā ir arī noteikts, ka ikvienam ir tiesības "uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes", tiesības uz apmācību un pārkvalifikāciju, tiesības turpināt izglītošanos un saņemt atbalstu darba meklējumiem. Kompetenču attīstības veicināšana ir viens no mērķiem, veidojot Eiropas izglītības telpu, lai varētu "pilnībā izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu nodarbinātības, sociālā taisnīguma, aktīva pilsoniskuma veicināšanā, un kā līdzekli, lai pieredzētu Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā"  48 .

(2)Cilvēkiem ir vajadzīgs atbilstošs prasmju un kompetenču kopums, lai uzturētu pašreizējo dzīves līmeni, sekmētu augstus nodarbinātības rādītājus un veicinātu sociālo kohēziju, ņemot vērā nākotnes sabiedrību un darba vidi 49 . Atbalsta sniegšana cilvēkiem visā Eiropā, dodot iespēju iegūt personīgajam piepildījumam, nodarbināmībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās prasmes un kompetences, palīdz stiprināt Eiropas izturētspēju strauju un tālejošu pārmaiņu laikā.

(3)Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2006. gadā pieņēma ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā. Minētajā ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas "iekļaut pamatprasmju nodrošinājumu to mūžizglītības stratēģijās, tostarp stratēģijās vispārējas lasīt un rakstīt prasmes panākšanai, un izmantot pielikumu "Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums"" 50 . Šis ieteikums kopš tā pieņemšanas ir bijis viens no galvenajiem atsauces dokumentiem uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās veidošanā.

(4)Mūsdienās, kad arvien vairāk darbvietu tiek automatizētas, pieaug tehnoloģiju nozīme visās darba un dzīves jomās un uzņēmējdarbības, sociālās un pilsoniskās kompetences kļūst arvien svarīgākas, lai nodrošinātu izturētspēju un spēju pielāgoties pārmaiņām, kompetenču prasības ir mainījušās.

(5)Tajā pašā laikā, piemēram, PISA 51 un PIAAC 52 starptautisko apsekojumu rezultāti liecina par nemainīgi augstu tādu pusaudžu un pieaugušo īpatsvaru, kuru pamatprasmes ir nepietiekamas. Katram piektajam skolēnam 2015. gadā ir bijušas nopietnas grūtības attīstīt pietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs 53 . Dažās valstīs līdz trešdaļai pieaugušo ir tikai zemākā līmeņa rakstpratība un rēķinpratība 54 . Turklāt 44 % Savienības iedzīvotāju ir zems digitālo prasmju līmenis vai šo prasmju nav vispār (19 %) 55 .

(6)Tas nozīmē, ka ieguldīt līdzekļus pamatprasmēs ir kļuvis svarīgāk nekā jebkad agrāk. Kvalitatīva izglītība, tostarp ārpusstundu pasākumi un plaša pieeja kompetenču attīstībai, uzlabo sekmju līmeni pamatprasmēs 56 . Turklāt jāpēta jauni mācīšanās veidi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka 57 . Digitālās tehnoloģijas ietekmē izglītību, apmācību un mācīšanos, veidojot elastīgākas mācīšanās vides, kas ir pielāgotas ļoti mobilas sabiedrības vajadzībām 58 .

(7)Jaunajā Prasmju programmā Eiropai tika paziņots par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā pārskatīšanu, atzīstot, ka ieguldījumi prasmēs un kompetencēs un vienotā un atjauninātā izpratnē par galvenajām kompetencēm ir pirmais solis ceļā uz izglītības, apmācības un neformālās mācīšanās sekmēšanu Eiropā 59 .

(8)Reaģējot uz pārmaiņām sabiedrībā un ekonomikā, atspoguļojot diskusijas par darba nākotni un ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm pārskatīšanu rezultātus, ir jāpārskata un jāatjaunina gan minētais ieteikums, gan Eiropas atsauces satvars galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, liekot īpašu uzsvaru uz uzņēmējdarbības gara veicināšanu.

(9)Galveno kompetenču attīstība, to validēšana un uz kompetencēm - orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās nodrošināšana būtu jāatbalsta, nosakot labu praksi, lai vairāk palīdzētu izglītības darbiniekiem, kas pilda savu uzdevumu, un uzlabotu viņu izglītību, lai atjauninātu novērtēšanas un validēšanas metodes un rīkus un ieviestu jaunus un inovatīvus mācīšanas un mācīšanās veidus 60 . Tāpēc, pamatojoties uz pēdējos desmit gados gūto pieredzi, šajā ieteikumā būtu jāpievēršas grūtībām uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās ieviešanā.

(10)Atbalsts kompetenču validēšanai ļaus indivīdiem panākt kompetenču atzīšanu un iegūt pilnu vai attiecīgos gadījumos daļēju kvalifikāciju 61 . Tā pamatā var būt pastāvošie pasākumi neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kā arī Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra 62 , kas nodrošina kopēju atsauces satvaru, kurš ļauj salīdzināt kvalifikāciju līmeņus un kurā norādītas to sasniegšanai vajadzīgās kompetences. Turklāt novērtēšanai ir svarīga loma mācīšanās procesu strukturēšanā un karjeras konsultēšanā, jo tā palīdz cilvēkiem pilnveidot kompetences arī atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām 63 .

(11)Personīgajam piepildījumam, nodarbināmībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgo galveno kompetenču kopuma noteikšanu ir ietekmējušas ne vien pārmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, bet arī daudzas iniciatīvas, kas Eiropā īstenotas pēdējos desmit gados. Īpaša uzmanība tajās ir pievērsta pamatprasmju uzlabošanai, ieguldījumiem valodu apguvē, digitālo un uzņēmējdarbības kompetenču uzlabošanai, kopēju vērtību nozīmei sabiedrības dzīvē un jauniešu motivēšanai biežāk izvēlēties ar zinātni saistītu karjeru. Šīs norises būtu jāatspoguļo atsauces satvarā.

(12)Ilgtspējīgas attīstības mērķu 4.7. apakšmērķī ir uzsvērta vajadzība "nodrošināt, ka visi apmācāmie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā" 64 . Šis mērķis ir atspoguļots pārskatītajā atsauces satvarā.

(13)Valodu apguves nodrošinājumā, kura nozīme modernajā sabiedrībā, starpkultūru izpratnē un sadarbībā arvien pieaug, tiek izmantota Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma (CEFR) 65 . Šī sistēma palīdz noteikt kompetences galvenos elementus un noder mācīšanās procesā. Tā arī nodrošina pamatu valodu kompetenču definēšanai kopumā un ir atspoguļota atjauninātajā atsauces satvarā.

(14)Vērtīgs atbalsts kompetenču attīstībai ir izrādījusies digitālās kompetences satvara 66 un uzņēmējdarbības kompetences satvara 67 izstrāde. Līdzīgā kārtā Eiropas Padomes kompetenču atsauces satvarā demokrātiskai kultūrai 68 ir apkopots visaptverošs vērtību, prasmju un attieksmju kopums, kas vajadzīgs pilnvērtīgai līdzdalībai demokrātiskā sabiedrībā. Visi šie dokumenti ir pienācīgi ņemti vērā, atjauninot atsauces satvaru.

(15)Lai motivētu jauniešus biežāk izvēlēties ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM) saistītu karjeru, iniciatīvās visā Eiropā ir sākta zinātnes izglītības ciešāka sasaiste ar mākslas un citām disciplīnām, izmantojot pētniecisko pedagoģiju un sadarbojoties ar plašu sabiedrības dalībnieku un rūpniecības nozaru loku 69 . Lai gan šo kompetenču definīcija laika gaitā nav daudz mainījusies, atbalsts STEM kompetenču attīstībai iegūst arvien lielāku nozīmi un būtu jāatspoguļo šajā ieteikumā.

(16)Par to, cik svarīga un būtiska ir neformālā mācīšanās, liecina jaunatnes darbā, brīvprātīgajā darbā un tautas sportā iegūtā pieredze. Neformālā mācīšanās ir nozīmīga, jo tā palīdz attīstīt būtiskas starppersonu, komunikatīvās un kognitīvās prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, analītiskās prasmes, radošumu, problēmu risināšanas prasmi un noturību, kas veicina jauniešu sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi 70 . Sadarbības uzlabošana starp dažādām mācīšanās vidēm palīdz veicināt dažādas mācīšanās pieejas un kontekstus 71 .

(17)Pievēršoties galveno kompetenču attīstībai mūžizglītības perspektīvā, visos izglītības, apmācības un mācīšanās iespēju līmeņos būtu jānodrošina atbalsts, lai izveidotu kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi 72 , vēl vairāk uzlabotu skolu izglītību un nodrošinātu izcilu mācīšanu 73 , piedāvātu prasmju pilnveides ceļus mazkvalificētiem pieaugušajiem 74 , kā arī turpinātu attīstīt sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību un apmācību 75 un modernizētu augstāko izglītību 76 .

(18)Šim ieteikumam būtu jāaptver dažādas formālas un neformālas izglītības, apmācības un mācīšanās vides mūžizglītības perspektīvā. Ar to būtu jāpanāk vienota izpratne par kompetencēm, kas var atvieglot pārejas un sadarbību starp dažādajām mācīšanās vidēm. Tajā ir noteikta laba prakse, ko savu vajadzību risināšanai varētu izmantot izglītības darbinieki, tostarp skolotāji, apmācītāji, skolotāju izglītotāji, izglītības un apmācības iestāžu vadītāji, par kolēģu apmācību atbildīgie darbinieki, pētnieki un augstskolu pasniedzēji, jaunatnes darbinieki un pieaugušo izglītotāji, kā arī darba devēji un darba tirgus ieinteresētās personas. Šis ieteikums attiecas arī uz iestādēm un organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ievirza un atbalsta cilvēkus, palīdzot pilnveidot kompetences no agrīna vecuma visa mūža garumā.

(19)Šajā ieteikumā ir pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm būtu:

1.Jāatbalsta tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību un jānodrošina iespējas ikvienam attīstīt galvenās kompetences, pilnīgi izmantojot pielikumu "Galvenās kompetences mūžizglītībā — Eiropas atsauces satvars", un

1.1.saskaņā ar valsts mūžizglītības stratēģijām jāstiprina galveno kompetenču attīstība no agrīna vecuma visām personām;

1.2.jāpalīdz jauniešiem un pieaugušajiem, kas atrodas nelabvēlīgākā situācijā vai kam ir īpašas vajadzības, īstenot savu potenciālu.

2.Jāatbalsta galveno kompetenču attīstība, pievēršot īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

2.1.uzlabot pamatprasmju (rakstpratības, rēķinpratības un digitālo pamatprasmju) līmeni, lai nodrošinātu pamatu turpmākām mācībām un līdzdalībai sabiedrības dzīvē;

2.2.veicināt kompetenču ieguvi zinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un veikt pasākumus, lai motivētu jauniešus biežāk izvēlēties ar STEM saistītu karjeru;

2.3.paaugstināt un uzlabot digitālo kompetenču līmeni visos izglītības un apmācības posmos un visās iedzīvotāju grupās;

2.4.īpaši jauniešu vidū izkopt uzņēmējdarbības kompetenci, radošumu un pašiniciatīvu, tostarp veicinot iespējas jauniešiem, kas mācās, vismaz vienu reizi pamata vai vidējās izglītības posmā iegūt uzņēmējdarbības pieredzi;

2.5.paaugstināt valodu kompetenču līmeni un dot izglītojamiem iespēju apgūt dažādas valodas atbilstoši viņu darba un dzīves situācijai.

3.Jāsekmē galveno kompetenču apguve, izmantojot pielikumā aprakstīto labo praksi galveno kompetenču apguves atbalstam, jo īpaši šādos veidos:

3.1.veicinot dažādas mācīšanās pieejas un kontekstus izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs, tostarp digitālo tehnoloģiju atbilstošu izmantošanu;

3.2.nodrošinot izglītības darbiniekiem atbalstu uz kompetencēm orientētas mūžizglītības jomā izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs;

3.3.atbalstot un turpinot izstrādāt galveno kompetenču novērtēšanas un validēšanas procesu;

3.4.stiprinot sadarbību starp izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm visos līmeņos un dažādās jomās, lai uzlabotu izglītojamo kompetenču attīstības nepārtrauktību un inovatīvu mācīšanās pieeju izstrādi;

3.5.uzlabojot rīkus, resursus un karjeras konsultēšanu izglītības, apmācības, darba un citās mācīšanās vidēs, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt savas mūžizglītības iespējas.

4.Izglītības, apmācības un mācīšanās procesā jāintegrē ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu redzējums.

5.Jāziņo par pieredzi un progresu galveno kompetenču veicināšanā visos izglītības un apmācības sektoros, tostarp neformālās mācīšanās jomā.

AR GANDARĪJUMU ATZĪMĒ, KA KOMISIJA:

6.Atbalsta ieteikuma īstenošanu un Eiropas atsauces satvara izmantošanu, atvieglojot savstarpēju mācīšanos dalībvalstu starpā un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot atsauces materiālus un rīkus, piemēram:

6.1.konkrētu kompetenču satvarus, kas atvieglo kompetenču attīstību un novērtēšanu 77 ;

6.2.ar pierādījumiem pamatotus metodiskos materiālus par jauniem mācīšanās un atbalstošu pieeju veidiem;

6.3.izglītības darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām paredzētus atbalsta rīkus, piemēram, masveida atvērtos interneta kursus (MOOC), pašnovērtēšanas rīkus 78 , tīklus, tostarp e-mērķsadarbības tīklu un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformu (EPALE);

6.4.pieejas galveno kompetenču novērtēšanai un validēšanai, turpinot iepriekšējo darbu stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) kontekstā 79 .

7.Atbalsta iniciatīvas ar mērķi turpināt veidot un veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķi par iekļaujošas, vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un mūžizglītības iespējām visiem 80 .

8.Apsver iespēju izstrādāt rezultātu pārskatu, lai atspoguļotu uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās nodrošinājumu un kompetenču attīstību Savienībā.

Šis ieteikums aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā.

Briselē,

(1)    Eiropas Komisija, Baltā grāmata par Eiropas nākotni, 2017, https://ec.europa.eu/commission/white-paper-future-europe-reflections-and-scenarios-eu27_lv .

(2)    Baltā grāmata par Eiropas nākotni, sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)    2017. gada 25. marta Romas deklarācija, http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/03/25-rome-declaration/ .

(4)    Eiropas Komisija, Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, 2017, https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv .

(5)    "The Future of Work", EPSC Strategic Notes, Nr. 13, 2016, https://ec.europa.eu/epsc/file/strategic-note-13-future-work_en ; Padomes 2010. gada novembra secinājumi par izglītību ilgtspējīgai attīstībai.

(6)    Komisijas paziņojums "Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā", COM(2017) 673 .

(7)    Eiropadomes 2017. gada 14. decembra sanāksmes secinājumi, EUCO 19/17 .

(8)    ESAO, PISA 2015. gada apsekojuma rezultāti, 2016, https://www.oecd.org/pisa/pisa-2015-results-in-focus.pdf ; Eiropas Komisija, Pisa 2015: EU performance and initial conclusions regarding education policies in Europe, https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/pisa-2015-eu-policy-note_en.pdf . 

(9)    Eiropas Komisijas 2016. gada izglītības un apmācības pārskats, 81. lpp., http://ec.europa.eu/education/sites/education/files/monitor2016_en.pdf . 

(10)    Eiropas Komisijas 2017. gada digitalizācijas rezultātu pārskats, https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-scoreboard . 

(11)    Komisijas paziņojums "Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide", COM(2017) 250 .

(12)    ESAO, Skills for Social Progress: The Power of Social and Emotional Education, 2015, http://www.oecd.org/edu/skills-for-social-progress-9789264226159-en.htm . 

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā ( 2006/962/EK ).

(14)    2006/962/EK, sk. 13. zemsvītras piezīmi.

(15)    Eiropas Komisijas 2017. gadā publicētais literatūras apskats par reformām saistībā ar 2006. gada dokumentu "Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums", https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/key-competences-consultation-2017-strategy_en.pdf . 

(16)    Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu — Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, OV 2015/C 417/04 .

(17)    COM(2017) 673, sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(18)    Komisijas paziņojums "Jaunā Prasmju programma Eiropai", COM(2016) 381 .

(19)    Komisijas paziņojums "Ieguldījums Eiropas jaunatnē", COM(2016) 940; Komisijas paziņojums "Izglītības uzlabošana un modernizēšana", COM(2016) 941 .

(20)    Komisijas paziņojums "Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei", COM(2017) 248 .

(21)    Komisijas paziņojums par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu, COM(2017) 247 .

(22)    Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, OV C 398/01 .

(23)    Padomes 2017. gada 22. maija ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai, OV C 189/15 .

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmums Nr. 2004/2241/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai ( 2004/2241/EK ).

(25)    COM(2017) 673, sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(26)    COM(2017) 250, sk. 11. zemsvītras piezīmi.

(27)    COM(2018) 23.

(28)    COM(2018) 22.

(29)    Eiropas Komisija, Report on the results of the stakeholder consultation, 2017, https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/2017-key-competences-consultation-review_en.pdf . 

(30)    Eiropas Komisija, Digitālās kompetences satvars, 2014, https://ec.europa.eu/jrc/en/digcomp/digital-competence-framework .

(31)    Eiropas Komisija, Uzņēmējdarbības kompetences satvars, 2017, https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/entrecomp-entrepreneurship-competence-framework .

(32)    Padomes un Komisijas 2010. gada kopīgais progresa ziņojums par darba programmas "Izglītība un apmācība 2010" īstenošanu ( 2010/C 117/01 ).

(33)    Galveno kompetenču attīstība Eiropā: iniciatīvu katalogs, http://keyconet.eun.org .

(34)    Eiropas Komisija, Galveno kompetenču pilnveide Eiropas skolās: rīcībpolitikas uzdevumi un iespējas, 2012, https://www.ddooss.org/informes/School_in_Europe.pdf . 

(35)    CEDEFOP, Stronger VET for better lives, 2015, http://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/3067 ; CEDEFOP, Key competences in vocational education and training, 2016, http://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/country-reports/key-competences-in-vet .

(36)    Eiropas Komisijas 2017. gadā publicētais literatūras apskats par reformām saistībā ar 2006. gada dokumentu "Pamatprasmes mūžizglītībai — Eiropas pamatprincipu kopums"; Eiropas Komisija, Support of the stakeholder consultation in the context of the Key Competences Review, Report 1: Comparative Analysis of national and international competence frameworks, 2017.

(37)    Eiropas Komisija, Rethinking language and linguistic diversity in schools, 2017, https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/rethinking-language-report_en.pdf .

(38)    Eiropas Komisija, Science education for responsible citizenship, 2015, http://ec.europa.eu/research/swafs/pdf/pub_science_education/KI-NA-26-893-EN-N.pdf ; Eiropas Komisija, Dabaszinātņu izglītība Eiropā: valstu rīcībpolitika, prakse un pētījumi, 2011, http://ec.europa.eu/research/science-society/document_library/pdf_06/report-rocard-on-science-education_en.pdf .

(39)    Cefai, C., Bartolo, P.A., Cavioni, V., Downes, P., Integrating Social and Emotional Education (SEE) in the School Curriculum across the EU, NESET II ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2017 (vēl nav publicēts).

(40)    Eiropas Komisija, Citizenship Education at School in Europe, 2017, https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/news/20171106-citizenship-education-school-europe-2017_en . 

(41)    Eiropas Komisija, Entrepreneurship Education at School in Europe, 2016, https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/images/4/45/195EN.pdf . 

(42)    IEA, International Civic and Citizenship Study (ICCS), 2017 (vēl nav publicēts); JRC, Civic Competence Composite Indicator (CCCI-2): Measuring Young People’s Civic Competence across Europe based on the IEA International Citizenship and Civic Education study, 2011, http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC68398/lbna25182enn.pdf . 

(43)    Eiropas Komisija, Kultūras izpratnes un izpausmes rokasgrāmata, 2016, https://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/6066c082-e68a-11e5-8a50-01aa75ed71a1 . 

(44)    UNESCO, Global Citizenship Education, https://en.unesco.org/gced ; Eiropas Padome, Reference Framework of Competences for Democratic Culture; ESAO, Education 2030 , https://www.coe.int/en/web/education/competences-for-democratic-culture .

(45)    Digitālās kompetences satvars, uzņēmējdarbības kompetences satvars, sk. 30. un 31. zemsvītras piezīmi.

(46)    ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķis, https://sustainabledevelopment.un.org/sdg4 . 

(47)    COM(2017) 250, sk. 11. zemsvītras piezīmi.

(48)    COM(2017) 673, sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(49)    Eiropas Komisija, Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, 2017, https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-social-dimension-europe_lv . 

(50)    2006/962/EK, sk. 13. zemsvītras piezīmi.

(51)    ESAO Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma, http://www.oecd.org/pisa/ . 

(52)    ESAO Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma, http://www.oecd.org/skills/piaac/ . 

(53)    ESAO, PISA 2015. gada apsekojuma rezultāti, 2016, sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(54)    Eiropas Komisijas 2016. gada izglītības un apmācības pārskats, sk. 9. zemsvītras piezīmi.

(55)    Eiropas Komisijas 2017. gada digitalizācijas rezultātu pārskats.

(56)    ESAO, PISA 2015. gada apsekojuma rezultāti, 2016, sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(57)    Eiropas Komisija, Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, 2017, sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(58)    Komisijas paziņojums "Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai", COM(2012) 669 .

(59)

   COM(2016) 381, sk. 18. zemsvītras piezīmi.

(60)    Padomes un Komisijas 2010. gada kopīgais progresa ziņojums par darba programmas "Izglītība un apmācība 2010" īstenošanu (2010/C 117/01), sk. 32. zemsvītras piezīmi; Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu ( 2015/C 417/04 ).

(61)    OV C 398/01, sk. 22. zemsvītras piezīmi.

(62)    OV C 189/15, sk. 23. zemsvītras piezīmi.

(63)    Padomes 2004. gada 28. maija rezolūcija par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu profesionālās orientācijas jomā, http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/ en/educ/104236.pdf ; Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcija par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās.

(64)    ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūcija "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E .

(65)    Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma: apguve, mācīšana, novērtējums (CEFR), https://www.coe.int/en/web/common-european-framework-reference-languages . 

(66)    Digitālās kompetences satvars, sk. 30. zemsvītras piezīmi.

(67)    Uzņēmējdarbības kompetences satvars, sk. 31. zemsvītras piezīmi.

(68)

   Competences for democratic culture - Living together as equals in culturally diverse democratic societies, 2016, https://rm.coe.int/16806ccc07 .

(69)    Eiropas Komisija, Science education for responsible citizenship, 2014, sk. 38. zemsvītras piezīmi.

(70)    Padomes 2017. gada 22. maija secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi, http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9547-2017-INIT/lv/pdf .

(71)    Padomes 2015. gada 27. maija secinājumi par starpnozaru politikas sadarbības pastiprināšanu, lai efektīvi risinātu sociāli ekonomiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunieši 2015/C 172/03 .

(72)    Padomes 2015. gada 27. maija secinājumi par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā, 2015/C 172/05 .

(73)    COM(2017) 248, sk. 20. zemsvītras piezīmi.

(74)    Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikums "Prasmju pilnveides ceļi — jaunas    iespējas pieaugušajiem", http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016H1224(01)&from=LV . 

(75)     OV 2015/C 417/04 , II pielikums.

(76)    COM(2017) 247, sk. 21. zemsvītras piezīmi.

(77)    Pamatojoties uz pieredzi un zinātību, kas iegūta, izstrādājot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, digitālās kompetences satvaru un uzņēmējdarbības kompetences satvaru.

(78)    Tādus kā digitālās kompetences satvars, sk. 30. zemsvītras piezīmi.

(79)    Komisijas dienestu darba dokuments "Pamatprasmju novērtēšana sākotnējā izglītībā un    apmācībā. Politikas pamatnostādnes", SWD(2012) 371.

(80)    ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķis, sk. 44. zemsvītras piezīmi.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,17.1.2018

COM(2018) 24 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Ieteikumam

par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā

{SWD(2018) 14 final}

PIELIKUMS
Galvenās kompetences mūžizglītībā —
Eiropas atsauces satvars

Vispārīgais konteksts un mērķi

Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.

Ikvienam ir tiesības un savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tas ietver tiesības saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai.

Šie principi ir definēti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

Strauji mainīgā un savstarpēji cieši saistītā pasaulē katram cilvēkam būs vajadzīgs plašs prasmju un kompetenču klāsts un būs pastāvīgi tās jāattīsta visa mūža garumā. Šajā atsauces satvarā definēto galveno kompetenču mērķis ir izveidot pamatu, lai radītu vienlīdzīgāku un demokrātiskāku sabiedrību. Tas atbilst vajadzībai pēc integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes, sociālās kohēzijas un demokrātiskas kultūras tālākattīstības.

Atsauces satvara galvenie mērķi ir šādi:

a) noteikt un definēt nodarbināmībai, personīgajam piepildījumam, aktīvam pilsoniskumam un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās galvenās kompetences;

b) nodrošināt politikas veidotājiem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, izglītības darbiniekiem, darba devējiem un pašiem izglītojamiem Eiropas atsauces rīku;

c) atbalstīt Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa centienus veicināt kompetenču attīstību mūžizglītības perspektīvā.

Galvenās kompetences

Šajā ieteikumā kompetences definē kā zināšanu, prasmju un attieksmju kombināciju, kur:

a) zināšanas ir fakti un skaitļi, jēdzieni, idejas un teorijas, kas jau ir atzītas un pamato izpratni par konkrētu jomu vai tematu;

b) prasmes definē kā spēju un iespēju īstenot procesus un izmantot pastāvošās zināšanas, lai sasniegtu rezultātus;

c) ar attieksmēm saprot slieksmes un domāšanas veidus, kas izpaužas kā gatavība rīkoties vai reaģēt uz idejām, cilvēkiem vai situācijām.

Galvenās kompetences ir tās, kas visiem cilvēkiem vajadzīgas personīgajam piepildījumam un attīstībai, nodarbināmībai, sociālajai iekļaušanai un aktīvam pilsoniskumam. Tās tiek attīstītas mūžizglītības perspektīvā, sākot no agras bērnības visa mūža garumā formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā.

Visas galvenās kompetences ir uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām palīdz nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Kompetences var izmantot daudzos dažādos kontekstos un dažādās kombinācijās. Tās pārklājas un savienojas — vienai jomai būtiski aspekti var palīdzēt attīstīt kompetences citās jomās. Tādas prasmes kā kritiskā domāšana, problēmu risināšana, prasme strādāt komandā, komunikācijas un sarunu risināšanas prasmes, analītiskās prasmes, radošums un starpkultūru prasmes caurvij visas galvenās kompetences.

·Šajā atsauces satvarā ir noteiktas astoņas galvenās kompetences:

·rakstpratības kompetence,

·valodu kompetence,

·Matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs un

·digitālā kompetence,

·personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence,

·pilsoniskā kompetence,

·uzņēmējdarbības kompetence,

·kultūras izpratnes un izpausmes kompetence.

1.Rakstpratības kompetence

Rakstpratība ir spēja identificēt, saprast, izteikt, radīt un interpretēt jēdzienus, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski dažādās disciplīnās un kontekstos, izmantojot vizuālus, skaņas/audio un digitālus materiālus. Tā nozīmē spēju efektīvi komunicēt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem atbilstošā un radošā veidā.

Rakstpratības attīstība veido pamatu turpmākam mācīšanās procesam un turpmākai lingvistiskai mijdarbībai. Atkarībā no konteksta rakstpratības kompetenci var attīstīt dzimtajā valodā, izglītības ieguves valodā un/vai valsts vai reģiona oficiālajā valodā.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Rakstpratība ietver zināšanas lasīšanā un rakstīšanā un rakstiskas informācijas labu izpratni. Rakstpratība nozīmē, ka indivīdam jābūt leksikas, funkcionālās gramatikas un valodas funkciju zināšanām. Tā ietver izpratni par verbālās mijdarbības galvenajiem veidiem, dažādiem literāriem un neliterāriem tekstiem un dažādu valodas stilu un reģistru galvenajām iezīmēm.

Indivīdiem būtu jāprot sazināties mutiski un rakstiski dažādās situācijās un jāprot pārvaldīt un pielāgot savu komunikāciju situācijas prasībām. Šī kompetence ietver arī spējas atšķirt un izmantot dažādu veidu avotus, meklēt, vākt un apstrādāt informāciju, izmantot palīglīdzekļus un pārliecinoši un atbilstoši kontekstam formulēt un izteikt mutiskus un rakstiskus argumentus.

Pozitīva attieksme pret rakstpratību ietver atvērtību kritiskam un konstruktīvam dialogam, izpratni par estētisko vērtību un ieinteresētību mijdarboties ar citiem. Tā nozīmē izpratni par valodas ietekmi uz citiem un vajadzību valodu saprast un lietot pozitīvi un sociāli atbildīgi.

2.Valodu kompetence

Šī kompetence nozīmē spēju atbilstoši un efektīvi izmantot dažādas valodas komunikācijai. Kopumā tās galveno prasmju aspekti ir tādi paši kā rakstpratībai, proti, tās pamatā ir spēja saprast, izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana) atbilstošā sabiedrības un kultūras kontekstu spektrā saskaņā ar indivīda vēlmēm vai vajadzībām. Attiecīgos gadījumos tā var ietvert dzimtās valodas kompetenču uzturēšanu un papildu attīstīšanu.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Šī kompetence nozīmē, ka indivīdam jābūt dažādu valodu leksikas un funkcionālās gramatikas zināšanām un izpratnei par verbālās mijdarbības un valodu reģistru galvenajiem veidiem. Svarīgas ir zināšanas par sabiedrības tradīcijām un valodu kultūras aspektu un dinamiku.

Būtiskās prasmes šai kompetencei ietver spēju saprast runāto vēstījumu, sākt, uzturēt un beigt sarunu un lasīt, saprast un veidot tekstus dažādos prasmju līmeņos, dažādās valodās saskaņā ar indivīda vajadzībām. Indivīdiem būtu jāspēj pareizi izmantot rīkus un mācīties valodas formāli, neformāli un ikdienēji visa mūža garumā.

Pozitīva attieksme ietver izpratni par kultūru daudzveidību, interesi un zinātkāri par dažādām valodām un starpkultūru komunikāciju. Tā ietver arī cieņu pret katra cilvēka individuālo lingvistisko profilu, tostarp cieņu pret minoritātēm piederīgu un/vai migrantu izcelsmes personu dzimto valodu.

3.Matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs

A. Matemātiskā kompetence ir spēja attīstīt un piemērot matemātisko domāšanu, lai ikdienas situācijās risinātu dažādas problēmas. Pamatojoties uz labu rēķinpratības līmeni, galvenā nozīme tiek piešķirta procesam un aktivitātei, kā arī zināšanām. Matemātiskā kompetence ietver dažādu pakāpju spēju un gatavību izmantot matemātiskās domāšanas (loģiskā un telpiskā domāšana) un izklāsta (formulas, modeļi, konstrukti, grafiki, diagrammas) veidus.

B. Kompetence dabaszinātnēs attiecas uz spēju un gatavību izmantot zināšanu un metožu kopumu, ko izmanto dabas pasaules izskaidrošanai, lai noteiktu jautājumus un izdarītu ar pierādījumiem pamatotus secinājumus. Kompetence tehnoloģijās un inženierzinātnēs ir šo zināšanu un metožu izmantošana, reaģējot uz noteiktām cilvēku vēlmēm vai vajadzībām. Kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs ietver izpratni par cilvēku darbības radītajām pārmaiņām un individuālu pilsonisko atbildību.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

A. Matemātikā vajadzīgās zināšanas ietver labas zināšanas par skaitļiem, mēriem un struktūrām, pamatdarbībām un matemātiskā izklāsta pamatveidiem, izpratni par matemātiskajiem terminiem un jēdzieniem un par jautājumiem, uz kuriem matemātika var piedāvāt atbildes.

Indivīdam būtu jāprot izmantot matemātiskos pamatprincipus un pamatprocesus ikdienas situācijās mājās un darbā (piemēram, finansiālās prasmes), kā arī saprast un izvērtēt argumentācijas ķēdes. Indivīdam būtu jāspēj matemātiski domāt, saprast matemātiskos pierādījumus, komunicēt matemātikas valodā un izmantot atbilstošus palīglīdzekļus, tostarp statistikas datus un grafikus.

Pozitīva attieksme matemātikā pamatojas uz patiesības ievērošanu un gatavību meklēt cēloņus un novērtēt to ticamību.

B. Būtiskās zināšanas dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs ietver zināšanas par dabas pasaules pamatprincipiem, fundamentāliem zinātniskiem jēdzieniem, teorijām, principiem un metodēm, tehnoloģijām un tehnoloģiskiem produktiem un procesiem, kā arī izpratni par ietekmi uz dabas pasauli, ko rada dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un cilvēku darbība kopumā. Šīm kompetencēm būtu jāļauj indivīdiem labāk izprast zinātnisku teoriju, lietojumu un tehnoloģiju progresu, ierobežojumus un riskus sabiedrībā kopumā (saistībā ar lēmumu pieņemšanu, vērtībām, morāles jautājumiem, kultūru utt.).

Prasmes ietver izpratni par zinātni kā dabas izpētes procesu, izmantojot kontrolētus eksperimentus, spēju izmantot un pārvaldīt tehnoloģiskus rīkus un iekārtas, kā arī zinātniskus datus, lai sasniegtu mērķi vai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotu lēmumu vai secinājumu, un gatavību atteikties no savas pārliecības, ja tā ir pretrunā jauniem eksperimentāliem konstatējumiem. Indivīdiem būtu jāspēj pazīt arī zinātnisku pētījumu būtiskās iezīmes un jāspēj runāt par secinājumiem un pamatojumu, saskaņā ar kuru tie izdarīti.

Attieksmes ziņā šī kompetence ietver kritisku vērtējumu un zinātkāri, uzmanības pievēršanu ētikas jautājumiem un drošības un vides ilgtspējas veicināšanu, jo īpaši saistībā ar zinātnes un tehnikas progresu, kas skar indivīdu, ģimeni, sabiedrību un globālus jautājumus.

4.Digitālā kompetence

Digitālā kompetence ietver digitālo tehnoloģiju pārliecinātu, kritisku un atbildīgu izmantošanu un darbošanos ar šīm tehnoloģijām mācību un darba vajadzībām un lai piedalītos sabiedrības dzīvē. Tā ietver informācijas un datu izpratību, komunikāciju un sadarbību, digitālā satura radīšanu (tostarp programmēšanu), drošību (tostarp digitālu labjutību un ar kiberdrošību saistītas kompetences) un problēmu risināšanu.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Indivīdiem būtu jāsaprot, kā digitālās tehnoloģijas var veicināt komunikāciju, radošumu un inovāciju, un jāapzinās to iespējas, ierobežojumi, ietekme un riski. Viņiem būtu jāizprot mainīgo digitālo tehnoloģiju pamatā esošie vispārējie principi, mehānismi un loģika un jāpārzina dažādu ierīču, programmatūras un tīklu pamatfunkcijas un lietošana. Indivīdiem būtu jāizmanto kritiska pieeja attiecībā uz tās informācijas un datu derīgumu, ticamību un ietekmi, kas darīti pieejami ar digitāliem līdzekļiem, un jāapzinās juridiskie un ētikas principi, kas jāievēro, darbojoties ar digitālajām tehnoloģijām.

Indivīdiem būtu jāspēj izmantot digitālās tehnoloģijas, lai veicinātu savu aktīvo pilsoniskumu un sociālo iekļautību, sadarbību ar citiem un radošumu personīgu, sociālu vai komerciālu mērķu sasniegšanā. Prasmes ietver digitālā satura izmantošanas, piekļuves, filtrēšanas, radīšanas, programmēšanas un kopīgošanas spēju. Indivīdiem būtu jāspēj pārvaldīt un aizsargāt informāciju, saturu, datus un digitālās identitātes un pazīt programmatūru, ierīces, mākslīgo intelektu vai robotus un efektīvi ar tiem darboties.

Darbošanās ar digitālajām tehnoloģijām un saturu prasa pārdomātu un kritisku, bet vienlaikus zinātkāru, atvērtu un uz nākotni vērstu attieksmi pret to tālākattīstību. Tā prasa arī ētisku, drošu un atbildīgu pieeju šo rīku izmantošanai.

5.Personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence

Personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence ir pašnovērošanas spēja, spēja efektīvi pārvaldīt laiku un informāciju, konstruktīvi sadarboties ar citiem, saglabāt noturību un pārvaldīt savu mācīšanos un karjeru. Tā ietver spēju tikt galā ar nenoteiktību un sarežģītību, mācīšanos mācīties, spēju rūpēties par savu fizisko un emocionālo labjutību, just empātiju un pārvaldīt konfliktus.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Lai starppersonu attiecības un sociālā līdzdalība būtu veiksmīgas, ir būtiski izprast dažādās sabiedrībās un vidēs vispārpieņemtos uzvedības kodeksus un komunikācijas noteikumus. Personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence prasa arī zināšanas par veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentiem. Tā ietver izpratni par izvēlētajām mācīšanās stratēģijām, izpratni par savām kompetenču attīstības vajadzībām un dažādiem veidiem, kā attīstīt kompetences un meklēt pieejamās izglītības, apmācības un karjeras iespējas un konsultācijas vai atbalstu.

Prasmes ietver spēju apzināties savas iespējas, koncentrēties, risināt sarežģītas situācijas, veikt kritisku izvērtējumu un pieņemt lēmumus. Tas ietver spēju mācīties un strādāt gan sadarbīgi, gan patstāvīgi, organizēt mācīšanos un būt neatlaidīgam mācībās, izvērtēt mācīšanos un dalīties ar apgūto, vajadzības gadījumā meklēt atbalstu un efektīvi pārvaldīt savu karjeru un sociālo mijdarbību. Indivīdiem būtu jābūt noturīgiem un jāspēj tikt galā ar nenoteiktību un stresu. Viņiem būtu jāspēj konstruktīvi komunicēt dažādās vidēs, sadarboties komandās un risināt sarunas. Tas ietver spēju būt iecietīgiem, izteikt un saprast dažādus viedokļus, kā arī spēju radīt uzticēšanos un just empātiju.

Šīs kompetences pamatā ir pozitīva attieksme pret savu personīgo, sociālo un fizisko labjutību un mācīšanos visa mūža garumā. Attieksmes ziņā to raksturo sadarbība, pašpārliecība un integritāte. Tas ietver cieņu pret citiem un gatavību pārvarēt aizspriedumus un pieņemt kompromisus. Indivīdiem būtu jāspēj apzināt un noteikt mērķus, motivēt sevi un izkopt sevī noturību un pašpārliecību, lai ar panākumiem mācītos visas dzīves laikā. Uz problēmu risināšanu vērsta attieksme veicina gan mācīšanās procesu, gan indivīda spēju pārvarēt šķēršļus un pielāgoties pārmaiņām. Tā ietver vēlmi likt lietā iepriekš apgūto un dzīves pieredzi, kā arī zinātkāri, kas liek meklēt iespējas mācīties un attīstīties dažādās dzīves situācijās.

6.Pilsoniskā kompetence

Pilsoniskā kompetence ir indivīdu spēja rīkoties kā atbildīgiem pilsoņiem un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē, pamatojoties uz izpratni par sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jēdzieniem un struktūrām, kā arī globālām norisēm un ilgtspējību.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Pilsoniskā kompetence pamatojas uz zināšanām par pamatjēdzieniem, kas attiecas uz indivīdiem, grupām, darba organizācijām, sabiedrību, ekonomiku un kultūru. Tā ietver izpratni par Eiropas kopējām vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tā ietver zināšanas par mūsdienu notikumiem, kā arī kritisku izpratni par galvenajiem notikumiem valsts, Eiropas un pasaules vēsturē. Tā ietver arī izpratni par sociālo un politisko kustību mērķiem, vērtībām un politiku, kā arī par ilgtspējīgām sistēmām, jo īpaši globālajām klimata un demogrāfiskajām pārmaiņām un to pamatcēloņiem. Būtiska nozīme ir zināšanām par Eiropas integrāciju un izpratnei par daudzveidību un kultūras identitātēm Eiropā un pasaulē. Tas ietver izpratni par Eiropas sabiedrības daudzkultūru un sociālekonomiskajiem aspektiem un to, kā nacionālā kultūras identitāte palīdz veidot Eiropas identitāti.

Pilsoniskās kompetences prasmes ir saistītas ar spēju kopā ar citiem efektīvi iesaistīties kopīgu vai sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tostarp sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tas ietver kritiskās domāšanas prasmes un konstruktīvu līdzdalību kopienu pasākumos, kā arī lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, sākot ar vietējo un valsts līmeni un beidzot ar Eiropas un starptautisko līmeni. Tas ietver arī spēju piekļūt tradicionālajiem un jaunajiem mediju veidiem, tos kritiski izprast un mijdarboties ar tiem.

Cilvēktiesību kā demokrātijas pamata respektēšana veido atbildīgas un konstruktīvas attieksmes pamatu. Konstruktīva līdzdalība ietver gatavību piedalīties demokrātiskā lēmumu pieņemšanā visos līmeņos un pilsoniskās aktivitātēs. Tā ietver sociālās un kultūru daudzveidības, dzimumu līdztiesības un sociālās kohēzijas veicināšanu, gatavību cienīt citu privāto dzīvi un uzņemties atbildību par vidi. Indivīdiem jāpiemīt interesei par politiskām un sociālekonomiskām norisēm un starpkultūru komunikāciju, lai viņi būtu gatavi pārvarēt aizspriedumus, vajadzības gadījumā pieņemt kompromisus un nodrošināt sociālo taisnīgumu un godīgumu.

7.Uzņēmējdarbības kompetence

Uzņēmējdarbības kompetence attiecas uz spēju izmantot izdevības un idejas un pārvērst tās par vērtībām citiem. Tās pamatā ir radošums, kritiskā domāšana un problēmu risināšana, iniciatīvas uzņemšanās un neatlaidība, kā arī spēja sadarboties, lai plānotu un pārvaldītu projektus, kam ir kultūras, sociāla vai komerciāla vērtība.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Uzņēmējdarbības kompetence nozīmē, ka indivīdam jāzina, ka personīgajā, sociālajā un profesionālajā darbībā pastāv dažādi konteksti un iespējas realizēt idejas, un jāizprot, kā šīs iespējas rodas. Indivīdiem būtu jāpārzina un jāizprot projektu plānošanas un pārvaldības pieejas, kas ietver gan procesus, gan resursus. Viņiem būtu jāizprot ekonomika, sociālās un ekonomiskās iespējas un izaicinājumi, ar kādiem saskaras darba devēji, organizācijas vai sabiedrība. Indivīdiem būtu arī jāzina ētikas principi un jāapzinās savas stiprās un vājās puses.

Uzņēmējdarbības prasmju pamatā ir radošums, kas ietver iztēli, stratēģiska domāšana un problēmu risināšana, kā arī kritiska un konstruktīva analīze mainīgos radošos un inovācijas procesos. Tās ietver spēju strādāt individuāli un sadarboties ar citiem komandās, mobilizēt resursus (cilvēku un materiālos resursus) un uzturēt darbību. Tas ietver spēju pieņemt ar izmaksām un vērtību saistītus finansiālus lēmumus. Būtiska nozīme ir spējai efektīvi komunicēt un risināt sarunas ar citiem un, pieņemot informētus lēmumus, tikt galā ar nenoteiktību un neskaidrību un ņemt vērā risku.

Uzņēmējdarbības attieksmi raksturo pašiniciatīva un paškontrole, aktivitāte, tālredzība, drosme un neatlaidība mērķu sasniegšanā. Tā ietver vēlmi motivēt citus un augstu vērtēt viņu idejas, empātiju, rūpes par cilvēkiem un pasauli un atbildības uzņemšanos, visā procesā izmantojot ētiskas pieejas.

8.Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence

Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence nozīmē, ka indivīds saprot un ciena veidu, kā dažādās kultūrās tiek radoši izpaustas un izplatītas idejas un saturs, izmantojot dažādus mākslas veidus un citas kultūras formas. Tā ietver iesaistīšanos pašam savu ideju un savas vietas vai lomas sabiedrībā izpratnē, attīstīšanā un izpaušanā dažādos veidos un kontekstos.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Šī kompetence prasa zināšanas par vietējo, valsts, Eiropas un pasaules kultūru un tās izpausmēm, tostarp valodām, mantojumu, tradīcijām un kultūras darbiem, kā arī izpratni par to, kā šīs izpausmes var ietekmēt viena otru un indivīda idejas. Tā ietver izpratni par dažādiem ideju izplatīšanas veidiem starp autoru, dalībniekiem un auditoriju, izmantojot rakstītus, drukātus un digitālus tekstus, teātra izrādes, filmas, deju, spēles, mākslu un dizainu, mūziku, rituālus un arhitektūru, kā arī hibrīdformas. Tā prasa indivīda izpratni par savas identitātes attīstību pasaulē, kur valda kultūru daudzveidība, un to, kā caur mākslu un citām kultūras formām pasauli var gan uzlūkot, gan veidot.

Prasmes ietver spēju izteikt un interpretēt metaforiskas un abstraktas idejas, pieredzi un emocijas ar empātiju un spēju to darīt, izmantojot dažādus mākslas veidus un citas kultūras formas. Prasmes ietver arī spēju apzināt un, izmantojot mākslu un citas kultūras formas, īstenot iespējas, kam ir personīga, sociāla vai komerciāla vērtība, un spēju gan individuāli, gan kolektīvi iesaistīties radošos procesos.

Ir svarīgi, lai indivīdam būtu atvērta un cieņpilna attieksme pret kultūras izpausmju daudzveidību vienlaikus ar ētisku un atbildīgu pieeju intelektuālā un kultūras īpašuma tiesībām. Pozitīva attieksme ietver arī zinātkāri par pasauli, atvērtību, kas ļauj iztēloties jaunas iespējas, un gatavību piedalīties kultūras pieredzes gūšanā.

9.Atbalsts galveno kompetenču attīstībai

Galvenās kompetences ir to zināšanu, prasmju un attieksmju dinamiska kombināciju, kuras izglītojamiem jāattīsta visa mūža garumā, sākot no agrīna vecuma. Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība nodrošina galveno kompetenču attīstības iespējas ikvienam, tāpēc kompetenču pieejas var izmantot visās izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs visa mūža garumā.

Uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās atbalsta jomā mūžizglītības kontekstā ir konstatētas trīs grūtības, kas attiecas uz dažādu mācīšanās pieeju un kontekstu izmantošanu, atbalstu skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem un kompetenču attīstības novērtēšanu un validēšanu. Šo grūtību novēršanā var izmantot turpmāk aprakstīto labo praksi.

a.Dažādu mācīšanās pieeju un kontekstu izmantošana

(a)Mācīšanos var bagātināt starpdisciplīnu mācīšanās, partnerības starp dažādiem izglītības līmeņiem un apmācības un mācīšanās jomas dalībniekiem, tostarp darba tirgus pārstāvjiem, kā arī, piemēram, visas skolas pieejas ar uzsvaru uz sadarbīgu mācīšanu un mācīšanos, izglītojamo aktīvu līdzdalību un piedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Efektīvas kompetenču attīstības atslēga var būt starpnozaru sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm un ārējiem dalībniekiem no uzņēmēju, mākslas, sporta un jaunatnes aprindām, augstākās izglītības vai pētniecības institūtiem.

(b)Pamatprasmju apguvi, kā arī kompetenču plašāku attīstību var veicināt, akadēmisko mācīšanos sistemātiski papildinot ar sociālemocionālo mācīšanos, mākslām un sportu. Pamatu pamatprasmju attīstībai var ielikt, no agrīna vecuma stiprinot personīgās, sociālās un mācīšanās kompetences.

(c)Mācīšanās motivāciju un iesaisti var paaugstināt tādas mācīšanās metodes kā pētnieciskā mācīšanās, projektu metode, jaukta tipa mācīšanās, mākslas un spēļu metode. Līdzīgā kārtā vairāku kompetenču attīstību var veicināt eksperimentāla mācīšanās, mācīšanās darbvietā un zinātnisku metožu izmantošana zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM).

(d)Izglītojamos, izglītības darbiniekus un mācīšanās pakalpojumu sniedzējus varētu rosināt izmantot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācīšanos un veicinātu digitālo kompetenču attīstību. Piemēram, piedaloties tādās Savienības iniciatīvās kā "ES programmēšanas nedēļa" 1 . Izglītības, apmācības un mācīšanās pakalpojumu sniedzēju digitālās iespējas varētu uzlabot pašnovērtēšanas rīku, piemēram, SELFIE rīka 2 , izmantošana.

(e)Ne vien jauniešiem, bet arī pieaugušajiem un skolotājiem īpaši noderīgas varētu būt konkrētas uzņēmējdarbības pieredzes gūšanas iespējas, piemēram, miniuzņēmumi, stažēšanās uzņēmumos vai uzņēmēju viesošanās izglītības un apmācības iestādēs. Jauniešiem varētu dot iespēju vismaz vienu reizi pamata vai vidējās izglītības posmā iegūt uzņēmējdarbības pieredzi. Vietējā līmeņa skolu un uzņēmumu partnerībām un platformām, jo īpaši lauku apvidos, var būt svarīga loma uzņēmējdarbības izglītības izplatīšanā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu progresu un vadību, izšķiroša nozīme varētu būt skolotāju un skolu direktoru atbilstošai apmācībai un atbalstīšanai.

(f)Valodu kompetenci var attīstīt, cieši sadarbojoties ar izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm ārzemēs, izmantojot izglītības darbinieku un izglītojamo mobilitāti vai e-mērķsadarbības, EPALE un/vai līdzīgus interneta portālus.

(g)Jauniešiem un pieaugušajiem, kas sociālekonomiskās vai migrantu izcelsmes dēļ atrodas nelabvēlīgākā situācijā vai kam ir īpašas izglītības vajadzības, varētu sniegt atbilstošu atbalstu iekļaujošā vidē, lai viņi varētu realizēt savu izglītības potenciālu. Tas varētu būt valodu, akadēmisks vai emocionāls atbalsts, mācīšanās no līdzbiedriem, ārpusstundu pasākumi, karjeras konsultēšana vai materiāls atbalsts.

(h)Sadarbībai starp izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm visos līmeņos var būt svarīga loma, lai uzlabotu izglītojamo kompetenču attīstības nepārtrauktību visa mūža garumā un inovatīvu mācīšanās pieeju izstrādi.

(i)Izglītības un apmācības jomas un ar izglītību nesaistītu partneru un darba devēju sadarbība vietējās kopienās kombinācijā ar formālo un neformālo mācīšanos veicina kompetenču attīstību un var atvieglot pāreju no izglītības uz darbu.

b.Atbalsts izglītības darbiniekiem

(a)Integrējot ar izglītību, apmācību un mācīšanos saistītas kompetenču pieejas sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, ir iespējams palīdzēt izglītības darbiniekiem savā vidē mainīt mācīšanas un mācīšanās procesu un lietpratīgi īstenot kompetenču pieeju.

(b)Kompetenču pieeju izstrādē konkrētos kontekstos iesaistītos izglītības darbiniekus varētu atbalstīt, piedāvājot darbinieku apmaiņas un mācīšanās no līdzbiedriem iespējas, kas ļautu mācīšanās procesa organizēšanā ievērot elastīgumu un autonomiju, izmantojot tīklus, sadarbību un prakses kopienas.

(c)Izglītības darbiniekus varētu atbalstīt, palīdzot izstrādāt inovatīvu praksi, piedalīties pētniecībā un atbilstoši izmantot jaunās tehnoloģijas uz kompetencēm orientētām pieejām mācīšanas un mācību procesā.

(d)Izglītības darbiniekiem varētu piedāvāt konsultācijas, piekļuvi zinātības centriem, atbilstošus rīkus un materiālus, kas var uzlabot mācīšanas un mācīšanās metodes un praksi.

c.Kompetenču attīstības novērtēšana un validēšana

(a)Galveno kompetenču aprakstus varētu izmantot, lai izstrādātu mācīšanās rezultātu satvarus, ko atbilstošos līmeņos varētu papildināt ar piemērotiem rīkiem diagnosticējoši formatīvai un summatīvai novērtēšanai un validēšanai 3 .

(b)Lai apkopotu izglītojamo progresa daudzos aspektus, tostarp uzņēmējdarbības apguvē, īpaši noderīgas varētu būt digitālās tehnoloģijas.

(c)Varētu izstrādāt dažādas pieejas galveno kompetenču novērtēšanai neformālās un ikdienējās mācīšanās vidēs, ietverot darba devēju, karjeras konsultantu un sociālo partneru saistītās darbības. Tām būtu jābūt pieejamām ikvienam, jo īpaši mazkvalificētām personām, lai mudinātu turpināt mācīšanos.

(d)Varētu paplašināt un uzlabot ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto mācīšanās rezultātu validēšanu saskaņā ar Padomes ieteikumu par agrāk iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, iekļaujot dažādus validēšanas procesus un tādu rīku kā Europass un Youthpass izmantošanu.

(1)    ES programmēšanas nedēļa, http://codeweek.eu/.

(2)    Digitālo spēju pašnovērtēšanas rīks (SELFIE), https://ec.europa.eu/jrc/en/digcomporg/selfie-tool vai    HEInnovate, https://heinnovate.eu/ .

(3)    Piemēram, kā palīgmateriālus kompetenču novērtēšanai var izmantot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, digitālās kompetences satvaru, uzņēmējdarbības kompetences satvaru, kā arī PISA kompetenču aprakstus.