EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.10.2017
COM(2017) 604 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
saskaņā ar 29. panta 3. punktu 2015. gada 25. novembra Regulā (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
saskaņā ar 29. panta 3. punktu 2015. gada 25. novembra Regulā (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
1.Ievads
Regulas (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību (VFD regula) mērķis ir gūt labāku izpratni par paralēlās banku sistēmas (nebanku kredītstarpniecības) ietekmi un novērst riskus, ko rada vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD).
VFD ir nodrošināti finansēšanas vai aizdevuma izsniegšanas darījumi, kuros notiek īslaicīga aktīvu apmaiņa, kur viens darījuma posms kalpo kā garantija (nodrošinājums). Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) ir lielākā VFD kategorija nenomaksāto summu un apgrozījuma ziņā. Tos galvenokārt slēdz tāpēc, ka ir vajadzība aizņemties naudu. No aizņēmēja skatupunkta darījumā vērtspapīri tiek pārdoti pret naudu, iepriekš vienojoties atpirkt vērtspapīrus par iepriekš noteiktu cenu. Līgumā par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu pārdotie vērtspapīri kalpo pircējam (naudas devējam) kā nodrošinājums. Vērtspapīru aizdevumus, otru lielāko VFD kategoriju, primāri virza tirgus pieprasījums pēc konkrētiem vērtspapīriem, piemēram, īsās pārdošanas vai norēķinu vajadzībām. Šāda veida darījumā viens darījuma partneris aizdod vērtspapīrus par maksu pret nodrošinājumu naudas vai citu vērtspapīru veidā, ko sniedz cits darījuma partneris.
VFD ļauj bankām un nebanku tirgus dalībniekiem īslaicīgi piekļūt nodrošinātam finansējumam/aizdevumam, tādējādi radot zema riska ieguldījumu un finansēšanas iespējas. Attiecīgi VFD ir pašreizējās finanšu ekosistēmas neatņemama daļa. Labi funkcionējošiem VFD tirgiem ir izšķirīga nozīme skaidras naudas un vērtspapīru apritē starp tirgus dalībniekiem, t. i., finanšu un nefinanšu iestādēm. Tie nodrošina arī cenas noteikšanu un otrreizējā tirgus likviditāti dažādiem vērtspapīriem un veicina riska pārvaldības un nodrošinājuma pārvaldības stratēģiju īstenošanu 1 . Turklāt repo tirgiem ir jo īpaši būtiska nozīme Eiropas centrālo banku monetārās politikas darbībās. Tomēr VFD rezultātā var palielināties sviras efekts un procikliskums, kā tas bija redzams 2007.–2008. gadā veidojušās finanšu krīzes laikā. VFD veicina arī dažādu veidu tirgus dalībnieku savstarpējo saistību un tādējādi var palielināt finanšu sistēmas “inficēšanās” risku.
Pasaules mērogā Finanšu stabilitātes padome (FSP) ir atbildīga par šādu risku identificēšanu un ieteikumu izstrādi par veidiem, kā tos novērst starptautiski saskaņotā veidā. 2013. gada augustā FSP pieņēma politikas programmu 2 , lai novērstu paralēlās banku sistēmas darbības riskus vērtspapīru aizdevumu un repo darījumos. Šajā programmā, ko G20 valstu vadītāji pieņēma 2013. gada septembrī, ir iekļauta politikas ieteikumu kopa. Vairāku ieteikumu mērķis ir veicināt VFD tirgu pārredzamību ar regulāru un detalizētu normatīvajos aktos paredzēto pārskatu sniegšanu. VFD regula reaģē uz šiem ieteikumiem ES līmenī.
2015. gada novembrī FSP paplašināja politikas ieteikumu klāstu 3 , papildinot to ar tiesisko regulējumu attiecībā uz tā saucamajiem diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Diskonts ir atlaide, ko piemēro sniegtā nodrošinājuma vērtībai, lai ņemtu vērā tirgus risku. Diskontu mērķis ir novērst pārmērīgu sviras efektu, kā arī mazināt koncentrācijas un saistību neizpildes risku.
2.Ziņojuma mērķis un ieinteresēto personu ieguldījums
Saskaņā ar VFD regulas 29. panta 3. punktu Komisijai ir jāsagatavo ziņojums “par progresu, kas gūts starptautiskos centienos mazināt ar VFD saistītos riskus, tostarp FSP ieteikumiem par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti, un par minēto ieteikumu piemērotību Savienības tirgiem”.
Lai aplūkotu FSP ieteikumus kontekstā un izpildītu Komisijas paziņojumā “Aicinājums sniegt pierādījumus” 4 izteikto apņemšanos, šajā ziņojumā tiks sniegts arī īss Eiropas VFD tirgu novērtējums.
Saskaņā ar VFD regulā noteikto prasību Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) ir sagatavojusi ziņojumu 5 , kurā izvērtēts:
·vai VFD izmantošanas rezultātā nerodas ievērojams sviras efekts, kas nav aplūkots spēkā esošā regulējumā;
·attiecīgos gadījumos iespējas, kas pieejamas, lai šādu rašanos novērstu;
·vai ir vajadzīgi papildu pasākumi minētā sviras efekta procikliskuma mazināšanai.
Turklāt, gatavojot šo ziņojumu, ir ņemti vērā vairāki citi politikas dokumenti un ieguldījums, jo īpaši minētie FSP dokumenti, kā arī ESRK 6 , 7 un Starptautisko norēķinu bankas (BIS) 8 ziņojumi.
3.VFD tirgi
3.1.Eiropas VFD tirgu darbība
VFD tirgiem ir būtiska nozīme šodienas finanšu sistēmā, jo tie palīdz apmierināt tirgus dalībnieku vajadzības saņemt nodrošinātu finansējumu un nodrošinājumu. Starpbanku tirgu darbībā jo īpaši liela nozīme ir pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, jo tie sniedz alternatīvu nenodrošinātajiem starpbanku aizdevumiem un termiņnoguldījumiem, lai segtu rezervju prasības un apmierinātu likviditātes vajadzības.
Kopš finanšu krīzes ir palielinājusies darījuma partneru riska mazināšanas nozīme, kā rezultātā tirgus dalībnieki aizvien vairāk pieprasa nodrošinājumu. Tādējādi notiek spēcīga pāreja no nenodrošinātiem aizdevumu tirgiem uz nodrošinātiem aizdevumu tirgiem. 2015. gadā nodrošināto aizdevumu tirgus apgrozījums bija 10 reizes lielāks nekā nenodrošināto aizdevumu tirgus apgrozījums; salīdzinājumam — 2008. gadā tas bija vien 1,6 reizes lielāks 9 . Tirgus apjoma ziņā Eiropas repo tirgos nenomaksātās summas bija EUR 5,6 triljoni, kas ir apmēram 13 % no ES banku aktīvu kopsummas jeb 25 % no nenomaksātajām obligācijām, kas denominētas euro valūtā, un kotētajām akcijām 10 .
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi (repo) palīdz ne tikai iegūt nodrošinātu finansējumu. Institucionālie ieguldītāji un nefinanšu darījuma partneri izmanto repo tirgus, lai uzglabātu naudu un gūtu procentus. Turklāt bankas un nebanku tirgus dalībnieki bieži vien cenšas iegūt vērtspapīrus, ko var izmantot kā nodrošinājumu finanšu darījumos, kas nav naudas aizdevumi/aizņēmumi. Tos var iegūt, izmantojot līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverso repo), kas ir finanšu aktīvu tīra pārdošana un atkārtota pārdošana, vai vērtspapīru aizdevumu darījumus, kas ir cita nozīmīga VFD klase. VFD ilgi tika lietoti kā vērtspapīru avots, piemēram, lai veiktu īso pārdošanu. Tā kā ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu darījumi tiek aizvien vairāk nodrošināti, tostarp notiek pāreja uz centrālā darījumu partnera (CCP) tīrvērti, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu izmantošana ir kļuvusi ciešāk saistīta ar nodrošinājuma pieejamību. Tirgus dalībnieki, kas slēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumus, bieži vien noslēdz vērtspapīru repo līgumu, lai iegūtu naudu savu drošības rezerves noteikšanas prasību izpildei, savukārt centrālie darījuma partneri var izmantot reverso repo, lai uzglabātu naudas nodrošinājumu, tādējādi abās repo tirgus pusēs pieaug pieprasījums.
Pavisam nesen repo tirgos tika novērotas būtiskas izmaiņas. Būtiski pieauga vērtspapīru kā nodrošinājuma pieprasījums, savukārt, kā norāda ieinteresētās personas, augstas kvalitātes nodrošinājuma piedāvājums vismaz noteiktos periodos saruka. To apliecināja tas, ka nenomaksātās summas par reversajiem repo bija lielākas nekā par parastajiem repo darījumiem un būtiski pieauga prēmijas par īpašiem nodrošinājumiem 11 .
Iespējams, ka valsts parāda krīze ir ietekmējusi aktīvu piedāvājumu, jo noteiktām valdības obligācijām pasliktinājies kredīts tā iemesla dēļ, ka tirgus dalībnieki tās vairs neuzskata par augstas kvalitātes nodrošinājumu. Tirgus dalībnieki arī uztver Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) īstenoto aktīvu, jo īpaši valsts obligāciju, pirkšanas programmu kā programmu, kas veicina augstas kvalitātes nodrošinājuma nepietiekamību un EUR finansējuma zemas izmaksas attiecībā pret USD finansējumu. Pēdējais minētais var netieši ietekmēt vērtspapīru pieprasījumu, jo kļūst rentabli veikt USD mijmaiņas darījumu uz EUR un ieguldīt ieņēmumus EUR denominētos aktīvos. Ietekme var būt arī tirgus pozīcijai konkrētā laikā, proti, īso pozīciju pieaugums palielina arī vērtspapīru pieprasījumu.
Turklāt ieinteresētās personas uzskata, ka papildus makroekonomikas politikai regulējums varējis ietekmēt arī nodrošinājuma tirgu aktivitāti. Tirgus dalībnieki bieži vien atzīmēja, ka ne vien centralizētās tīrvērtes prasības, kas kopumā radīja lielāku pieprasījumu pēc nodrošinājuma, bet arī Bāzele III transformē un pārveido repo tirgu struktūru un dinamiku. Tiek uzskatīts, ka sviras rādītājs, riska kapitāla prasības, likviditātes seguma rādītājs un neto stabila finansējuma rādītājs kumulatīvi ietekmē repo tirgu likviditāti. Katrs no šiem komponentiem tiek uzskatīts par tādu, kas ierobežo repo darbības vai palielina to izmaksas.
Nesen, jo īpaši ap to laiku, kad bija jāsniedz normatīvajos aktos paredzētie pārskati, parādījās repo tirgu saspīlējuma pazīmes, proti, dažas finanšu iestādes īslaicīgi samazināja vai izbeidza darbību repo tirgos 2016. gada beigās un nedaudz mazākā mērā ceturkšņu beigās. Dažos gadījumos augstas kvalitātes nodrošinājuma piedāvājuma nepietiekamība, ko gan tirgus dalībnieki bija paredzējuši, bija tik izteikta, ka noteiktos datumos izraisīja krasu prēmijas palielinājumu par nepietiekamo nodrošinājumu. Ir grūti noteikt, vai tas ietekmēja plašāku obligāciju tirgu cenas un likviditāti; pašlaik šķiet, ka šī ietekme ir bijusi ļoti ierobežota un īslaicīga.
3.2.Sviras efekts un iespējas novērst tā palielināšanos
Veicinot kredīta pieaugumu, VFD rada sviras efektu 12 ārpus banku sistēmas ar tās prudenciālo regulējumu. Turklāt naudas nodrošinājuma atkārtota ieguldīšana un cita ar naudu nesaistīta nodrošinājuma atkalizmantošana, iespējams, ļauj tirgus dalībniekiem rekursīvi celt savas pozīcijas 13 . Dažkārt tas var izraisīt pārmērīga sviras efekta veidošanos, kas savukārt var apdraudēt finanšu stabilitāti, jo īpaši netiešās procikliskās ietekmes dēļ. Kopumā sviras efekts veicina bilances pieaugumu stipras ekonomikas fāzēs un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiedienu ekonomiskās lejupslīdes posmā 14 .
To, kā konkrēti VFD veicina sviras efekta palielināšanos, ir grūti novērtēt, jo trūkst detalizētu datu (piemēram, maržinālo aizdevumu darījumu apjoms, dati par nodrošinājuma atkārtotu ieguldīšanu un atkalizmantošanu) un VFD veikšanai var būt atšķirīgi mērķi. VFD regulā noteiktais pienākums sniegt ziņojumus par darījumiem ļaus varas iestādēm turpmāk iegūt šos datus un labāk analizēt VFD ietekmi sviras efekta radīšanas jomā.
Attiecībā uz sviras efekta palielināšanās novēršanu vispirms būtu jānorāda, ka pastāv dažādi sviras mehānismi. Piemēram, ir būtiski saprast bruto un neto sviras atšķirības, lai noteiktu, kā sviras efekts ietekmē finanšu stabilitāti. Šajā jomā turpinās darbs, lai izstrādātu visās jurisdikcijās un nozarēs saskanīgus sviras mehānismus 15 .
ES reglamentējošajos finanšu pakalpojumu noteikumos vairāki elementi ir vērsti uz sviras efekta un procikliskuma ierobežošanu. Tas jo īpaši attiecas uz banku nozari un tās Bāzeles III satvaru 16 , pat ja daži šajā satvarā iekļautie pasākumi ir ieviesti tikai nesen un vēl nav pilnībā īstenoti. Daži sviras efekta mazināšanai izstrādātie pasākumi un prasības attiecas arī uz apdrošināšanas sabiedrībām, centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un ieguldījumu fondiem. Pašlaik nav instrumentu, kas visas ES līmenī būtu vērsti uz sviras efekta palielināšanās iegrožošanu visās finanšu nozarēs.
Papildus minētajiem nozares pasākumiem drošības rezerves un diskonti īpašajā VFD kontekstā var būt piemēroti sviras efekta palielināšanās un jo īpaši sviras efekta rekursīvas piemērošanas ierobežošanas rīki. FSP ir izdevusi ieteikumus par nodrošinājuma diskontiem, kas sīkāk ir aplūkoti turpmākā šā ziņojumā tekstā (sk. 4.6. sadaļu).
Lai arī diskontu piemērošana var ierobežot sviras efekta palielināšanos, pati šī prakse var radīt procikliskas sekas. Augšupejas periodos tirgus dalībnieki var samazināt diskonta līmeni, jo prognozē zemāku nodrošinājuma likvidācijas risku. Lejupslīdes periodos tirgus dalībnieki varētu censties palielināt diskontu, ņemot vērā augstāku prognozēto nodrošinājuma likvidācijas svārstīgumu 17 . Tomēr pašreizējā posmā nav skaidru pierādījumu, kā un kādā apjomā šādas diskontu izmaiņas ietekmē aktīvu cenas, sviras efektu un finanšu ciklus 18 .
4.Starptautiskie VFD risku mazināšanas centieni
4.1.Vispārīga informācija
2013. gada augustā 19 un 2015. gada novembrī 20 FSP publicēja ziņojumus, kuros sniegti finansiālās stabilitātes risku mazināšanas ieteikumi attiecībā uz VFD. Šo ieteikumu mērķis kopumā ir:
·veicināt vērtspapīru finanšu tirgu pārredzamību ar regulāru un detalizētu normatīvajos aktos paredzēto pārskatu sniegšanu un to nodošanu atklātībai;
·ieviest reglamentējošos standartus naudas nodrošinājuma atkārtotai ieguldīšanai;
·ieviest klienta aktīvu tālākieķīlāšanas principus;
·ieviest nodrošinājuma vērtēšanas/pārvaldības reglamentējošos standartus;
·ieviest kvalitatīvos standartus attiecībā uz nodrošinājuma diskontu aprēķināšanas metodoloģijām un pamata noteikumus attiecībā uz diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām.
Turpmākajās sadaļās ir īsumā raksturoti šie ieteikumi un novērtēta to īstenošanas pakāpe ES un starptautiskajā līmenī. Attiecīgā gadījumā sniegti iespējamie turpmākās virzības ieteikumi.
4.2.VFD tirgu pārredzamība (FSP 1.–5. ieteikums)
Varas iestādēm būtu jāspēj gūt vispusīgu un savlaicīgu informāciju par finanšu iestāžu savstarpējiem VFD riska darījumiem, tostarp par pamatā esošā nodrošinājuma sastāvu un attīstību. Šim nolūkam regulāri un ļoti detalizēti būtu jāapkopo dati par VFD tirdzniecības līmeni un pozīciju. Datu vākšanas procesa saskanība, ko panāk, nosakot un piemērojot standartus, ļautu sakopot iegūtos datus reģionālajā un pasaules mērogā. Visbeidzot, tā kā VFD plaši izmanto ieguldījumu fondi, jāpieprasa, lai šo fondu pārvaldnieki sniegtu attiecīgu informāciju par VFD darbībām saviem gala ieguldītājiem.
Šie ieteikumi ir iestrādāti 2015. gada novembrī pieņemtajā VFD regulā. Tajā ir trīs galvenie elementi:
·prasības VFD darījuma partneriem ziņot par visiem VFD centrālajiem darījumu reģistriem;
·prasības ieguldījumu fondiem savos regulārajos ziņojumos un pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos informēt ieguldītājus par VFD izmantošanu;
·minimālie pārredzamības nosacījumi attiecībā uz VFD saņemtā nodrošinājuma atkalizmantošanu, piemēram, informēšana par potenciālajiem riskiem un sekām, kā arī darījuma partnera, kas sniedz nodrošinājumu, iepriekšēja piekrišana (tiek izpildīts FSP 7. ieteikums par tālākieķīlāšanu, sk. 4.4. sadaļu).
VFD regulā ir pilnībā iestrādāti FSP ieteikumi par pārredzamību. Arī pozīcijas un tirdzniecības līmeņa dati, kas jāziņo saskaņā ar VFD regulu, atbilst FSP prasībām. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas atbild par VFD regulas īstenošanai nepieciešamo tehnisko standartu izstrādi, ir ņēmusi vērā FSP darbu un iekļāvusi prasītos datu elementus ierosinātajā ziņošanas satvarā. Komisija un EVTI turpina cieši sadarboties ar FSP, un FSP darbs tiek ņemts vērā, izstrādājot VFD regulas īstenošanas pasākumus, kas šobrīd ir galīgajā izstrādes posmā. Gaidāms, ka faktiski ziņojumi būs jāsniedz, sākot ar 2019. gadu. Komisija novērtēs VFD regulas rezultativitāti, kad būs pagājuši divi gadi no ziņošanas sākuma.
4.3.Naudas nodrošinājuma atkārtota ieguldīšana (FSP 6. ieteikums)
Varas iestādēm, kas atbild par nebanku struktūrām, kuras nodarbojas ar vērtspapīru aizdevumiem (galvenie aizdevēji un aizdevēju aģenti), būtu savā jurisdikcijā jāīsteno reglamentējošais režīms, kas atbilst FSP minimālajiem standartiem attiecībā uz naudas nodrošinājuma atkārtotu ieguldīšanu, lai ierobežotu likviditātes riskus, ko rada šādas darbības. Minimālie standarti ietver augsta līmeņa principus un pasākumus, kas vērsti uz likviditātes risku, nodrošinājuma termiņa pārveidošanu, kā arī koncentrācijas risku un kredītrisku.
2014. gada augustā EVTI pieņēma “Vadlīnijas par VFD un citiem PVKIU (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu) jautājumiem” [Guidelines on ETFs and other UCITS (Undertakings for Collective Investment in Transferable Securities) issues] 21 , kurās sniegti noteikumi PVKIU aktīvu pārvaldītājiem, kas nodarbojas ar vērtspapīru aizdevumu darījumiem, attiecībā uz naudas nodrošinājuma atkārtotu ieguldīšanu. Šie noteikumi attiecas uz atkārtoti ieguldītajam naudas nodrošinājumam piemērojamajiem likviditātes, vērtēšanas, diversifikācijas, attiecināmības, korelācijas un citiem kritērijiem. Lai arī vadlīnijas nav obligātas, kompetentajām iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem ir jācenšas ievērot šīs vadlīnijas un ieteikumus vai arī jāpaskaidro, kāpēc viņi ar nolūku tos neievēro.
Turklāt ES Regulā par naudas tirgus fondiem (NTF) 22 konkrēti aizliegts šādiem fondiem slēgt vērtspapīru aizdevuma līgumus.
4.4.Klienta aktīvu tālākieķīlāšana 23 (FSP 7. un 8. ieteikums)
FSP ir sniegusi vairākus ieteikumus par klienta aktīvu tālākieķīlāšanu. Pirmkārt, finanšu starpniekiem būtu pienācīgi jāinformē klienti par viņu aktīvu tālākieķīlāšanu, lai klienti varētu saprast, kādam riskam tiek pakļauti starpnieka saistību neizpildes gadījumā. Otrkārt, klienta aktīvus starpnieks var tālākieķīlāt, lai finansētu klienta garās pozīcijas un segtu īsās pozīcijas, taču nedrīkstētu tālākieķīlāt šos aktīvus, lai finansētu paša starpnieka darbības. Treškārt, ar klienta aktīvu tālākieķīlāšanu drīkstētu nodarboties tikai tādas struktūras, kuras pakļautas pienācīgam likviditātes risku regulējumam.
Attiecībā uz klientu informēšanu VFD regulas 15. pantā noteikts, ka tiesības atkalizmantot nodrošinājumu ir tad, ja nodrošinājuma devējs tiek informēts par riskiem un sekām, kas var rasties, piešķirot tiesības izmantot nodrošinājumu. Turklāt, lai atkalizmantotu nodrošinājumu, vispirms no nodrošinājuma devēja ir jāsaņem skaidra piekrišana.
Saistībā ar klienta aktīvu izmantošanu pašu darbībās Finanšu instrumentu tirgu direktīvā I (FITD I) 24 ir norādīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm ir jāaizsargā klientu īpašumtiesības un jānovērš klienta līdzekļu izmantošana savā vārdā, ja klients nav devis skaidru piekrišanu. Šīs prasības tiks pastiprinātas no 2018. gada janvāra saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu II (FITD II) 25 , kas aizliedz slēgt līgumus par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanu (LNĪN) ar privātajiem klientiem un uzliek nosacījumus attiecībā uz LNĪN slēgšanu ar profesionālajiem klientiem, proti, jāinformē par potenciālajiem riskiem un sekām uz klienta finanšu instrumentiem un līdzekļiem. Visbeidzot, attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) EVTI vadlīnijās par VFD un citiem PVKIU jautājumiem un NTF regulā norādīts, ka saņemto ar naudu nesaistīto nodrošinājumu nedrīkst pārdot, atkārtoti ieguldīt vai ieķīlāt.
Finanšu iestādes (t. i., ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes) drīkst tālākieķīlāt klientu aktīvus, ievērojot minētos nosacījumus un katrā ziņā ievērojot ES kapitāla prasību satvarā noteikto regulējumu par likviditātes risku.
4.5.Nodrošinājuma vērtēšana un pārvaldība (FSP 9. ieteikums)
VFD darījuma partneri, kas saņem nodrošinājumu, drīkst ņemt tikai tādu veidu nodrošinājumu, kuram darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā spēj noturēt vērtību attiecīgo periodu, nepārkāpjot tiesību aktus un noteikumus, un attiecīgi pārvaldīt risku. Vajadzētu būt arī plānam neparedzētām situācijām viņu lielāko tirgus darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā, tostarp tirgus spriedzes laikā.
Ja summas pārsniedz minimālo pieļaujamo slieksni, nodrošinājums un aizdotie vērtspapīri vismaz reizi dienā būtu jānovērtē pēc tirgus cenas un vismaz reizi dienā tiem būtu jāpiemēro dienas mainīgā drošības rezerve.
PVKIU un NTF, noteiktām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī apdrošināšanas sabiedrībām un aroda pensiju fondiem ir noteikti nodrošinājuma vērtēšanas un pārvaldības minimālie reglamentējošie standarti.
Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam (PVKIU) noteikumi par nodrošinājuma pārvaldību ir sniegti EVTI vadlīnijās par VFD un citiem PVKIU jautājumiem. Saņemtajam nodrošinājumam vajadzētu būt ļoti likvīdam un tirgojamam regulētos tirgos vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmās, nosakot cenu pārredzamā veidā, lai to varētu ātri pārdot. Tas būtu jānovērtē vismaz reizi dienā, un aktīvus, kuriem ir augstas cenu svārstības, nevajadzētu pieņemt, ja vien nepiemēro pietiekami konservatīvus diskontus. Turklāt NTF regula paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz nodrošinājuma pārvaldību, jo īpaši NTF savdabības dēļ. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros noteiktas kvantitatīvās un kvalitatīvās likviditātes un kredīta kvalitātes prasības, kas piemērojamas saņemtajam nodrošinājumam.
Kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto iekšējā modeļa metodes VFD minimālās kapitāla prasības aprēķināšanai, ES kapitāla prasību satvarā ir noteikts, ka jāizveido nodrošinājuma pārvaldības vienība. FITD II ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm tiek prasīts i) nodrošināt, ka klienta finanšu instrumentu aizņēmējs visiem klientiem sniedz atbilstošu nodrošinājumu, un ii) pastāvīgi uzraudzīt šāda nodrošinājuma atbilstību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu klienta instrumentu vērtībai atbilstošu atlikumu.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem Maksātspējas II direktīvā 26 ieviests “piesardzības princips”, kas paredz, ka apdrošināšanas uzņēmumi iegulda tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt un kontrolēt. Apdrošinātāji var iesaistīties VFD, ja tiek izpildīts šis piesardzības princips. Šādā gadījumā nodrošinājuma vērtība ir jānosaka saskaņā ar Maksātspējas II direktīvu un tās deleģēto aktu. Aroda pensiju fondiem līdzīgs piesardzības princips ir iekļauts AKUI2 direktīvā 27 . Turklāt, lai līdzsvarotu ieguldījumu brīvību, ir ieviesta pienācīga riska pārvaldības sistēma. Ja tiek izpildīts piesardzības princips, pensiju fondi tāpat kā apdrošinātāji var iesaistīties VFD.
4.6.Nodrošinājuma diskonti (FSP 12.–18. ieteikums)
FSP satvarā attiecībā uz diskontiem tiek ieteikta divpakāpju pieeja:
1.kvalitatīvie standarti metodoloģijām, ko izmanto tirgus dalībnieki nodrošinājuma diskontu aprēķināšanai, un
2.diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības saskaņā ar turpmāk sniegto tabulu par VFD, kuru tīrvērte notiek necentralizēti un kuros finansējums pret nodrošinājumu, kas nav valsts parāda vērtspapīri, ir sniegts nebanku iestādēm.
Diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības darījumos ar vērtspapīriem pret naudu
|
Nodrošinājuma atlikušais termiņš |
Diskonta līmenis |
|
|
Sabiedrības un citas izdevējiestādes |
Vērtspapīros pārvērsti finanšu produkti |
|
|
≤1 gads — parāda vērtspapīri un parādzīmes ar mainīgu likmi (FRN) |
0,5 % |
1 % |
|
>1 gads, ≤5 gadi — parāda vērtspapīri |
1,5 % |
4 % |
|
>5 gadi, ≤10 gadi — parāda vērtspapīri |
3 % |
6 % |
|
>10 gadi — parāda vērtspapīri |
4 % |
7 % |
|
Galvenajā indeksā iekļauti kapitāla vērtspapīri |
6 % |
|
|
Citi aktīvi, kas ietilpst šajā satvarā |
10 % |
|
Avots: FSP reglamentējošie noteikumi par necentralizētai tīrvērtei pakļautu VFD diskontiem.
Ieteikumi par metodoloģiju
Minimālie standarti metodoloģijai, ko izmanto diskontu aprēķināšanai, papildina esošo sviras efekta regulējumu struktūrām (kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām) un pievēršas tieši procikliskumam. Jānorāda, ka šā ieteikuma tvērums ir plašs un tas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas saņem nodrošinājumu, sniedzot vērtspapīru finansējumu.
Šobrīd nav šādu standartu, kas būtu piemērojami visiem tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā. Tomēr EVTI vadlīnijās par VFD un citiem PVKIU jautājumiem ir iekļauti šādi standarti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Konkrētāk, PVKIU vajadzētu būt skaidrai diskontu politikai attiecībā uz katru nodrošinājuma veidā saņemto aktīvu klasi, ņemot vērā aktīva raksturlielumus, piemēram, kredītstāvokli, svārstīgumu un regulāro stresa testu rezultātus.
Ieteikumi attiecībā uz diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām
Ar diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām cenšas novērst sviras efekta palielināšanos visā sistēmā ārpus banku sistēmas. Diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības ieteikuma tvērums ir šaurāks (t. i., VFD, kuru tīrvērte notiek necentralizēti un kuros finansējums pret nodrošinājumu, kas nav valsts parāda vērtspapīri, ir sniegts nebanku iestādēm) nekā ieteikumam par diskontu aprēķināšanas metodoloģiju. Diskontu minimālās robežvērtības ieteikums papildina Bāzeles III satvaru un ir piemērojams banku VFD darījumiem ar nebankām un nebanku savstarpējiem VFD. Diskontu minimālo skaitlisko robežvērtību nepiemēro vērtspapīru finansējumam, ko saņēmušas bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības un uz ko attiecas pienācīgs kapitāla un likviditātes regulējums konsolidētā veidā (banku savstarpējiem VFD), jo FSP uzskata, ka diskontu minimālo robežvērtību piemērošana šiem darījumiem varētu dublēt esošās prasības. FSP ieteikumi paredz, ka vispirms Bāzeles III satvarā būtu jāiekļauj diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības banku VFD darījumiem ar nebanku iestādēm. Tad varas iestādēm būtu jāīsteno šis satvars, pieprasot tirgus dalībniekiem veikt darījumus virs diskonta minimālās robežvērtības. Satvaru tad varētu īstenot vai nu ar struktūru regulējumu (t. i., pamatojoties uz Bāzeles III satvaru), vai ar tirgus regulējumu, kas aptvertu plašāku tādu struktūru kopu, kuras, iespējams, sniedz vērtspapīru finansējumu nebanku iestādēm, vai arī apvienojot šīs abas metodes.
Šobrīd nav ES līmeņa normatīvo prasību attiecībā uz diskonta minimālajām skaitliskajām robežvērtībām FSP ieteikuma aptvertajiem banku/nebanku iestāžu VFD darījumiem ar nebanku iestādēm.
Turpmākā rīcība saistībā ar ieteikumiem par diskontiem
Apsverot iespējamās reglamentējošās darbības attiecībā uz diskontiem, ir jāņem vērā vairāki svarīgi fakti.
Pirmkārt, lai arī diskonti var palīdzēt ierobežot sviras efektu, nav pilnīgi skaidrs, kā tie varētu ietekmēt procikliskumu (kā minēts 3.1. sadaļā), kas varētu būt atkarīgs no to īstenošanas (piemēram, statiskās pretstatā dinamiskajām diskontu minimālajām robežvērtībām). Varētu pieņemt izsvērtāku lēmumu par iespējamajiem diskontu kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem noteikumiem, ja būtu labāka sapratne par diskontu un procikliskuma savstarpējo saikni. Otrkārt, EVTI un tirgus dalībnieku apspriedes, kā arī šajā kontekstā atklātie dati liecina par tendenci, ka diskonti, ko faktiski piemērojuši tirgus dalībnieki, ir augstāki vai FSP ieteiktās diskontu minimālās robežvērtības līmenī — pat pašreizējā samērā labvēlīgajā tirgus vidē. Tāpēc nav skaidrs, cik ļoti FSP ieteikumu īstenošana varētu praktiski ietekmēt tirgu. Treškārt, VFD, uz kuriem attiecas FSP ieteikums par diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām, ir tikai ierobežota daļa no kopējā tirgus 28 , un varētu būt noderīgi atkārtoti novērtēt iespējamās rīcības apjomu, pamatojoties uz vispusīgiem datiem. Ceturtkārt, joprojām kavējas banku VFD darījumu ar nebanku iestādēm diskontu minimālo skaitlisko robežvērtību iekļaušana Bāzeles III satvarā; FSP sākotnēji tās ieteica iekļaut līdz 2015. gada beigām kā priekšnosacījumu varas iestādēm, kas ievieš diskontu minimālās robežvērtības. Visbeidzot, citas nozīmīgas jurisdikcijas (piemēram, ASV un Japāna) arī tikai sāk savus novērtējumus un vēl nav pieņēmušas lēmumu par diskontu minimālajām robežvērtībām.
Minētajā EVTI ziņojumā ir atbalstīts šis pamatojums un sniegta papildu informācija par vairākiem minētajiem punktiem, jo īpaši par diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām 29 . Nobeigumā jānorāda, ka šķiet lietderīgi izvērtēt iespēju ieviest kvalitatīvos standartus un diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības, pamatojoties uz detalizētākiem VFD datiem, kas būs pieejami, kad stāsies spēkā VFD regulā noteiktais pienākums sniegt vispusīgus ziņojumus (saskaņā ar pašreizējiem plāniem tie būs jāsniedz no 2019. gada).
5.Vispārīgie secinājumi
Lielā mērā FSP ieteikumi par VFD Eiropas Savienībā tika īstenoti, pieņemot VFD regulu un īpašus noteikumus finanšu pakalpojumu nozares tiesību aktos un vadlīnijās. Tādējādi, šķiet, nav vajadzības pašreizējā posmā veikt turpmākas reglamentējošas darbības.
Attiecībā uz starpnozaru diskontu aprēķināšanas kvalitatīvajiem standartiem un diskontu minimālo skaitlisko robežvērtību ieviešanu vajadzība veikt iespējamās reglamentējošās darbības šajā jomā un to tvērums būtu jāizvērtē, pamatojoties uz vispusīgiem un detalizētiem datiem par VFD tirgiem, kas būs pieejami pēc VFD regulā noteiktā ziņošanas pienākuma stāšanās spēkā. Turklāt pašreizējā tirgus dinamika (kas aprakstīta 3. sadaļā) pastiprina vajadzību būt piesardzīgiem un balstīties uz skaidriem pierādījumiem, apsverot reglamentējošās darbības, kas paredz kvantitatīvas prasības. Starptautiskajā līmenī panāktais progress ir salīdzināms ar ES (t. i., ir agrīnajā novērtējuma posmā), un neviens cits reģions šajā posmā vēl nav pieņēmis lēmumu par reglamentējošām darbībām attiecībā uz diskontu minimālajām robežvērtībām. Attiecīgā gadījumā diskontu minimālās skaitliskās robežvērtības ideālā variantā būtu saskaņotā veidā jāievieš globāli, lai nepieļautu, ka tiek mazināta konkurences apstākļu līdzvērtība vai ka jurisdikcijā, kas izdara “pirmo gājienu”, tirgus dalībniekiem tiek radīti neizdevīgi konkurences apstākļi.
Komisija turpinās rūpīgi novērot VFD tirgu attīstību un starptautisko tiesiskā regulējuma vidi. Komisija atkārtoti izvērtēs kvalitatīvo standartu un diskontu minimālo robežvērtību pievienoto vērtību, pamatojoties uz ziņojumu, kas EVTI būs jāsagatavo, tiklīdz būs pieejami vispusīgi VFD dati.
FSP, Strengthening Oversight and Regulation of Shadow Banking, 2013. gada 29. augusts: http://www.fsb.org/2013/08/r_130829c/ .
Sk. 1. zemsvītras piezīmi.
FSP, Transforming Shadow Banking into Resilient Market-based Finance, 2015. gada 12. novembris: http://www.fsb.org/2015/11/regulatory-framework-for-haircuts-on-non-centrally-cleared-securities-financing-transactions-2/ .
COM(2016) 855 final.
EVTI, Report on securities financing transactions and leverage in the EU, 2016. gada 4. oktobris: https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/esma-reports-shadow-banking-leverage-and-pro-cyclicality .
ESRK, Opinion to ESMA on securities financing and leverage, 2016. gada 4. oktobris: https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/other/20161004_esrbopinion.en.pdf? .
ESRK, The macroprudential use of margins and haircuts, 2017. gada 16. februāris: https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/reports/170216_macroprudential_use_of_margins_and_haircuts.en.pdf?8115a0e7c89b631df250abdcf9ad008a
BIS, CGFS Papers No 59 Repo market functioning, 2017. gada 12. aprīlis: https://www.bis.org/publ/cgfs59.pdf .
ECB money market survey: https://www.ecb.europa.eu/stats/financial_markets_and_interest_rates/money_market/html/index.en.html
ICMA market survey: https://www.icmagroup.org/assets/documents/Market-Info/Repo-Market-Surveys/No.-32-December-2016/RepoSurvey-140217.pdf
Sk. 10. zemsvītras piezīmi.
Sviras efekts attiecas uz aizņemtu līdzekļu izmantošanu aktīvu pirkšanai.
ESRK (2016), 5. lpp.
EVTI (2016), 48. lpp.
EVTI (2016), 49. lpp.
EVTI (2016), 25. lpp., ir minēti vairāki instrumenti, kas īstenoti saskaņā ar Bāzeles III satvaru, izmantojot Kapitāla prasību direktīvu (Direktīva 2013/36/ES — KPD) un Kapitāla prasību regulu (Regula (ES) Nr. 2013/575 — KPR). Šie pasākumi paredz augstākas prasības par zaudējumu absorbciju un augstas kvalitātes kapitālu, stingrākas kapitāla prasības darījuma partnera kredītriska darījumiem, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem un VFD, sviras rādītāja (LR), likviditātes seguma rādītāja (LCR) un neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) ieviešanu un labākas riska pārvaldības, pārvaldības un kompensāciju struktūras.
ESRK (2016), 10. lpp.
ESRK (2017), 35. lpp.
FSP (2013).
FSP (2015).
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/11/esma-2014-0011-01-00_en_0.pdf
2017. gada 14. jūnija Regula (ES) 2017/1131.
FSP terminoloģijā “atkalizmantošana” ir jebkāda vienā darījumā sniegto vērtspapīru izmantošana cita darījuma nodrošināšanai. Terminu “tālākieķīlāšana” lieto šaurākā nozīmē, proti, tā ir klienta aktīvu atkalizmantošana.
2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem.
2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES.
2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK.
2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341.
Saskaņā ar EVTI (2016) aplēsēm 8–35 % robežās no ES repo tirgus un līdz 25 % no ES vērtspapīru aizdevumu tirgus. Tās ir augšējās robežvērtības, ņemot vērā, ka šajos skaitļos ir iekļauti banku savstarpējie darījumi.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) atzinumā, kas sagatavots EVTI ziņojuma vajadzībām, ir sniegts konservatīvāks viedoklis un ieteikts īstenot FSP regulējumu par diskontu minimālajām skaitliskajām robežvērtībām vēl pirms turpmāko datu iegūšanas. Tomēr tajā tiek atzīts, ka patiešām kopumā trūkst datu un ka ir nepieciešama turpmāka empīriska un konceptuāla analīze.