2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/59

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas Līgumos iekļauta ar ES līguma 6. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantu, kurā noteikts, ka “iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”,

—

ņemot vērā ES līguma 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Savienībai ir jāizveido “sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu, ar ko paredz, ka, “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, ar ko paredz, ka, “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pantu, ar ko paredz, ka, “patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantu un 26. protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” (COM(2010)0608),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pilsoņu programma — Eiropas efektivitātes nodrošināšanai” (COM(2006)0211),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotais tirgus — pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007)1521), Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu (1) un Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotā tirgus pārskats: pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Iespējas, pieejamība un solidaritāte — īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0726), Komisijas paziņojumu “Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi — jauns Eiropas uzdevums” (COM(2007)0725) un Parlamenta 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai (3) un Komisijas 2004. gada 12. jūlija ieteikumu par iekšējo tirgu regulējošu direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos (4),

—

ņemot vērā 2009. gada jūlija Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (SEC(2009)1007), Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (5) un 2008. gada 23. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu pārskatu (6),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam — patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība” un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam (7),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumu “Ietekmes uz patērētājiem uzraudzība vienotajā tirgū — “Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (COM(2009)0025) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu ““Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (SEC(2009)0076),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par patērētāju acquis īstenošanu (COM(2009)0330) un Komisijas 2009. gada 2. jūlija ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”) piemērošanu (COM(2009)0336),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)0557),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību (8),

—

ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (9),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi (10),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunatne kustībā” (COM(2010)0477),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (11),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “2010. gada ziņojums par ES pilsonību — likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010)0603),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa nodaļas ziņojumu “Šķēršļi, kas kavē Eiropas iekšējā tirgus darbību (2008) (12)”,

—

ņemot vērā SOLVIT 2008. gada ziņojumu par SOLVIT tīkla attīstību un darbības rezultātiem 2008. gadā (SEC(2009)0142), Komisijas dienestu 2008. gada 8. maija darba dokumentu attiecībā uz rīcības plānu par integrētu pieeju vienotā tirgus atbalsta pakalpojumu sniegšanai pilsoņiem un uzņēmumiem (SEC(2008)1882) un Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par SOLVIT  (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību, un kuras mērķis ir radīt vispārīgu akreditācijas un tirgus uzraudzības noteikumu un principu sistēmu (14),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0072/2011),

A.

tā kā vienotā tirgus darbība ir galvenais dzinējspēks, kas ļauj Eiropas Savienībai pilnībā īstenot tās iespējas tādās jomās kā konkurētspēja, progresīva, integrējoša un ilgtspējīga izaugsme, vairāk un labāku darbvietu radīšana, centieni radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visu veidu uzņēmumiem, vienādu tiesību piešķiršana visiem Eiropas iedzīvotājiem un sevišķi konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas nostiprināšana;

B.

tā kā Vienotā tirgus akts attiecas uz eiropiešiem kā aktīviem Eiropas ekonomikas dalībniekiem;

C.

tā kā vienotais tirgus nav uzskatāms tikai par ekonomisku struktūru, bet tas jāuztver kā plašāka tiesiskā regulējuma elements, ar ko paredz konkrētas pamattiesības iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem, jo īpaši visu veidu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

D.

tā kā pārāk daudzi šķēršļi apgrūtina iedzīvotājus, kuri mācību vai darba nolūkā vēlas doties uz citu dalībvalsti vai vēlas veikt pārrobežu pirkumus, un kavē MVU sākt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību; tā kā šie šķēršļi cita starpā izriet no nepietiekami saskaņotiem valsts tiesību aktiem, zemām iespējām pārvest sociālā nodrošinājuma tiesības un no pārmērīgas birokrātijas, kas kavē personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti Savienībā;

E.

tā kā, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, ir vajadzīgs holistisks redzējums attiecībā uz vienotā tirgus turpmāko attīstību, kā tas uzsvērts M. Monti ziņojumā un rezolūcijā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem, integrējot vienotā tirgus stratēģiskajā mērķī visas attiecīgās politikas jomas un ietverot ne tikai konkurētspējas politiku, bet nolūkā sasniegt augstu integrācijas līmeni cita starpā iekļaujot arī tādas politikas jomas kā rūpniecība, patērētāju aizsardzība, enerģētika, transports, digitalizācija, vide, klimata pārmaiņas, tirdzniecība, reģionālā politika, tieslietas un pilsonības politika;

F.

tā kā vienotajam tirgum ir jāpiedāvā Eiropas patērētājiem lielākas izvēles iespējas par zemākām cenām, jo īpaši tiem, kuri dzīvo mazāk pieejamos apgabalos, piemēram, salās, kalnainos un mazapdzīvotos reģionos, un tiem, kuriem ir kustību traucējumi;

G.

tā kā Komisijas publicētie drukātie un tiešsaistē pieejamie materiāli nereti ir pārāk vispārīgi vai pārlieku sarežģīti, lai tie iedzīvotājos radītu īstenu ieinteresētību un lai tie sasniegtu plašu auditoriju;

H.

tā kā ir svarīgi, lai Vienotā tirgus akts nesastāvētu no savstarpēji nesaistītu pasākumu virknes un lai visi priekšlikumi tuvinātu saskaņota mērķa sasniegšanu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” un jo īpaši II nodaļu “Uz iedzīvotāju interesēm orientēts vienotais tirgus, lai atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos”, kurā iekļautas 19 uz Eiropas iedzīvotāju vajadzībām orientētas iniciatīvas;

2.

uzskata, ka Komisijas priekšlikumi kopumā attaisno Eiropas Parlamenta cerības, taču tie ir jāuzlabo, lai par vienotā tirgus projekta galveno mērķi kļūtu iedzīvotāju intereses;

3.

pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojums ir sadalīts trijās nodaļās, kas veltītas eiropiešiem, uzņēmumiem un pārvaldībai, nevis iedalīts tematiskās sadaļās; norāda, ka vienotā tirgus konkurētspēja un tā pieņemamība iedzīvotājiem ir jāuzskata nevis par pretrunīgiem, bet gan savstarpēji papildinošiem mērķiem; tomēr uzskata, ka visas trīs Komisijas paziņojuma nodaļas ir vienlīdz svarīgas un savstarpēji saistītas un ka attiecībā uz tām ir jāīsteno saskaņota pieeja, ņemot vērā ES mērogā un dalībvalstīs ieinteresēto personu izstrādātos priekšlikumus un paustās bažas;

4.

pauž ciešu pārliecību, ka Vienotā tirgus aktam ir jākļūst par saskaņotu un līdzsvarotu pasākumu kopumu un jāatbilst L. Grech ziņojuma (A7-0132/2010) un M. Monti ziņojuma iecerei, ar kuriem tiek likts pamats tādai Eiropai, kas nodrošina pievienoto vērtību iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

5.

uzskata, ka vienotā tirgus atjaunināšana un padziļināšana ir svarīga tiem ES politikas virzieniem, kuri tiek izmantoti cīņā ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām, kā arī stratēģijai “Eiropa 2020”;

6.

uzskata, ka daudzās jomās Eiropas iedzīvotāji vēl nav pilnībā izmantojuši vienotā tirgus potenciālu, tostarp saistībā ar personu, preču un pakalpojumu brīvu apriti, un ka ir vajadzīgi jauni stimuli, lai jo īpaši nodrošinātu efektīvu ģeogrāfisko darbaspēka mobilitāti visā Eiropā;

7.

uzskata, ka ar vienotā tirgus stratēģiju ir jānostiprina sociālā labklājība un darba ņēmēju tiesības, kā arī jānodrošina taisnīgi darba apstākļi visiem eiropiešiem;

8.

atbalsta Komisijas ierosinājumu ar Vienotā tirgus akta starpniecību uzsākt globālas un pragmatiskas debates visā Eiropā par vienotā tirgus priekšrocībām un izmaksām un prasa Komisijai nodrošināt iekšējā tirgus noteikumu efektīvu piemērošanu, kas mazinātu iedzīvotājiem uzlikto administratīvo slogu;

9.

piekrīt viedoklim, ka Eiropas vienotā tirgus pilnīgai realizācijai jākļūst par pamatu politiskās un ekonomiskās integrācijas procesa pabeigšanai;

10.

jo īpaši uzsver šajā paziņojumā pausto Komisijas apņemšanos veicināt jaunas pieejas attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību;

11.

uzsver, ka tie nav tikai vienotā tirgus tiesību akti, kurus dalībvalstis īsteno un piemēro nelabprāt, bet arī citi tiesību akti, kas ietekmē Eiropas pilsoņu un citu likumīgo pastāvīgo iedzīvotāju tiesības; jo īpaši aicina dalībvalstis uzlabot Brīvas pārvietošanās direktīvas (2004/38/EK) īstenošanu;

12.

uzskata, ka centieni pabeigt vienotā tirgus izveidi galvenokārt jāvelta iedzīvotāju, patērētāju, sabiedrisko pakalpojumu lietotāju un uzņēmumu rūpēm un tiesībām un ka šiem centieniem jāvainagojas panākumiem, lai pilnībā atjaunotu minēto grupu uzticību vienotajam tirgum un radītu lielāku izpratni par tā piedāvātajām iespējām;

13.

mudina dalībvalstis un Komisiju apvienot spēkus, lai iedzīvotājos radītu izpratni par vienoto tirgu un nodrošinātu, ka tiek atzītas vienotā tirgus priekšrocības un tiek padziļināti izprastas un nostiprinātas tās iedzīvotāju tiesības, kas viņiem ir kā patērētājiem; šajā sakarībā atzīst, ka vajadzīgas labākas komunikācijas stratēģijas, kas patiešām spētu radīt interesi lielākajā daļā iedzīvotāju, kā arī plašāk un inovatīvāk ir jāizmanto modernās tehnoloģijas;

14.

uzsver, ka Eiropas iedzīvotājiem vienotais tirgus galvenokārt asociējas ar darbavietām un jaunu darbavietu radīšanu un ka ir būtiski radīt tādu vidi, kurā uzņēmumi un iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas tiesības;

15.

uzsver, ka vienotajam tirgum ir liela potenciālā ietekme uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju un ka ir jāpieņem iedarbīga strukturālā politika, lai pilnībā izmantotu šo potenciālu;

16.

uzsver, ka demogrāfisko problēmu risināšanai vajadzīga stratēģija, kas palīdzētu radīt darbavietas, kuras aizpildītu trūkumu ES darbaspēka tirgū;

17.

atkārtoti pauž 2010. gada 20. maija rezolūcijā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem izteikto viedokli, ka Komisijai ir jāveicina patērētājiem labvēlīgu vienotā tirgus tiesību aktu pieņemšana, lai nodrošinātu, ka vienotā tirgus darbībās pilnībā tiek ņemtas vērā patērētāju intereses;

18.

norāda, ka priekšnoteikums vienotā tirgus darbībai ir iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanās, ko nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu un kas pastāvīgi jāveicina; jo īpaši uzskata, ka nolūkā pildīt savus solījumus dalībvalstīm un ES iestādēm ir jānodrošina, lai pašreizējā vienotā tirgus sistēma darbotos ar pilnu jaudu; uzsver — lai veiksmīgi pabeigtu vienotā tirgus izveidi, iedzīvotāju paļāvībai ir tikpat liela nozīme, kā labvēlīgai uzņēmējdarbības videi; uzskata — lai sasniegtu abus mērķus, vienlaikus ar ekonomisko integrāciju jāveic atbilstīgi sociālie, vides un patērētāju aizsardzības pasākumi;

19.

turklāt uzskata, ka attiecībā uz pievienotās vērtības nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem priekšlikumos par vienoto tirgu ir jāievēro subsidiaritātes un dalībvalstu suverenitātes princips, kā arī dalībvalstīs jāveicina apmaiņa ar labāko praksi;

20.

uzsver, ka tiešā komunikācija ar iedzīvotājiem ir nepietiekama, un uzskata, ka ES pārstāvniecībām dalībvalstīs jābūt pilnvarotām nekavējoties reaģēt uz kritiskām un maldinošām publikācijām plašsaziņas līdzekļos, norādot uz faktiem, un vairāk jācenšas sniegt informāciju par Eiropas tiesību aktiem, projektiem un programmām, tādējādi arī sekmējot uz informāciju balstītas debates par Eiropas jautājumiem; turklāt atbalsta mūsdienīgo tehnoloģiju izmantošanu plašā un inovatīvā veidā, ietverot lomu videospēles, kurās jaunieši var iesaistīties kā Eiropas mēroga viktorīnā (piemēram, saistībā ar ES jautājumu viktorīnām skolās), vienlaikus mācoties to, kā funkcionē ekonomika un Eiropas Savienība;

21.

norāda, ka paplašinātās ES efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti var uzlabot un tā ir jāuzlabo, jo nepārprotami mazinās Eiropas iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai; uzskata, ka tiek tērēts pārāk maz laika un pūliņi vai arī tiek izmantota nepareiza metode, lai saliedētu Eiropas iedzīvotājus, kam jābūt galvenajam ES uzdevumam; tāpēc prasa dalībvalstīm un ES iestādēm darīt vairāk, lai nodrošinātu atbalstu Eiropas Savienībai un pārliecinātu Eiropas iedzīvotājus par ES vērtību nozīmīgumu un par ES lietderību un priekšrocībām;

22.

uzskata, ka cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību ir izšķiroša nozīme, lai pienācīgi darbotos iekšējais tirgus, un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu šajā jomā, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp sadarbības un pārbaudes mehānismu;

23.

uzsver, ka vienotā tirgus akta izstrādē ir jāņem vērā Stokholmas programmas mērķi, jo īpaši atvērtas robežas un preču, kapitāla, pakalpojumu un personu brīva aprite;

24.

apstiprina, ka dalībvalstīm ir pienākums pieņemt un īstenot Eiropas tiesību aktus par iekšējo tirgu un saistītajām Eiropas iedzīvotāju tiesībām;

25.

uzsver, ka vienotā tirgus īstenošana ir jāturpina, pilnībā ievērojot Savienības pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā;

26.

uzskata, ka lūgumrakstu izskatīšanas process var palīdzēt iedzīvotājiem izmantot iekšējā tirgus priekšrocības;

27.

aicina Komisiju pieņemt skaidru un viegli pieejamu “Pilsoņu hartu” par tiesībām dzīvot un strādāt jebkurā Eiropas Savienības vietā un sagatavot mērķorientētu, daudzvalodu informāciju par ikdienas problēmām, ar kurām saskaras iedzīvotāji, pārvietojoties, iepērkoties vai tirgojoties Eiropas teritorijā, kā arī sociālās, veselības, patērētāju un vides aizsardzības standartus, uz kuriem viņi varētu paļauties;

28.

uzskata, ka Komisijas ierosinātie 19 pasākumi ir jāsakārto prioritārā secībā atbilstīgi to ietekmei uz darbvietu radīšanu un spēju nodrošināt praktiskus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem, kā arī ņemot vērā to realizācijas iespējas saprātīgā termiņā;

29.

atgādina, ka rezolūcijā par sociālo ekonomiku Parlaments prasīja nodrošināt lielāku atzinību sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp vispārējā veidā integrēt šādus uzņēmumus ES politikas virzienos, pastiprināt dialogu ar sociālās ekonomikas pārstāvjiem, kā arī nodrošināt lielāku atbalstu šādai uzņēmējdarbībai un lielāku atzinību sociālajā dialogā; atgādina, ka tajā pašā rezolūcijā Parlaments prasīja dalībvalstu reģistros ņemt vērā sociālās ekonomikas uzņēmumus un sniegt konkrētu statistiku par sociālās ekonomikas uzņēmumu darbību;

30.

aicina Eiropā rīkot televīzijas konkursu “Gada pārrobežu uzņēmums Eiropā”, lai iedzīvotāji izprastu vienotā tirgus iespējas un priekšrocības un novērtētu jauniešu ideju potenciālu; uzskata, ka iespēja redzēt sanākam kopā cilvēkus no dažādiem Eiropas reģioniem nolūkā izstrādāt uzņēmējdarbības plānu, piesaistīt finansējumu un kopīgi sākt kādu labu darbu, palīdzētu popularizēt gan priekšstatu par Eiropu, gan par vienoto tirgu, gan arī par uzņēmējdarbību; turklāt uzskata, ka, sekojot līdzi konkursā uzvarējušā uzņēmuma darbībai gada laikā un uzmanību pievēršot arī tā darbiniekiem, viņu draugiem un ģimenēm, tiktu uzsvērti vienotā tirgus ieguvumi un trūkumi, kā arī apzināti šo trūkumu iespējamie risinājumi, lai iedzīvotāji arī cilvēciskā aspektā izprastu Eiropas idejas būtību;

31.

atgādina, ka saskaņā ar integrētajiem ES politikas virzieniem ir jāņem vērā situācija reģionos ar teritoriālām īpatnībām, jo īpaši attālākajos reģionos, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, lai šos reģionus un to uzņēmumus, darbaspēku un iedzīvotājus pilnībā integrētu ES iekšējā tirgū un līdz ar to pilnībā izmantotu tā priekšrocības; mudina Komisiju turpināt un pastiprināt darbu pie īpašu noteikumu izstrādes attiecībā uz šiem reģioniem; atgādina par nepieciešamību izstrādāt plašāku Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, kas minēts Komisijas paziņojumā COM(2004)0343 un kas papildus sekmētu integrāciju vienotajā tirgū; visbeidzot, aicina paplašināt un atbalstīt nodaļā “Vienotajā tirgū stiprināt solidaritāti” iekļautos priekšlikumus un jo īpaši aicina pienācīgi ņemt vērā vienotā tirgus ietekmi vismazāk attīstītajos reģionos, lai sekmētu un atbalstītu šo reģionu pielāgošanās centienus;

32.

aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, kas sekmētu iedzīvotāju pārrobežu mobilitāti nolūkā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo integrāciju, un prasa izveidot “mobilitātes rezultātu pārskatu”, ar ko konstatētu mobilitātes apmērus Eiropas Savienībā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, iniciatīvu “Eiropas kvalifikāciju apliecība”, priekšlikumu par aviopasažieru tiesībām un ierosināto iniciatīvu par banku nodevu pārredzamības un salīdzināmības uzlabošanu; ierosina, lai Komisija tās ietekmes novērtējumā ietvertu izmaksu un ieguvumu analīzi un censtos panākt iepriekš minēto iniciatīvu sinerģisku ietekmi; aicina Komisiju palielināt un paplašināt līdzdalību mobilitātes programmās, jo īpaši jauniešu vidū, un uzlabot šo programmu saturu;

33.

atzīmē, ka Eiropas iedzīvotājiem ļoti svarīgi ir jautājumi par produktu drošību un tirgus uzraudzību; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas daudzgadu rīcības plānu par Eiropas tirgus uzraudzības attīstību, pamatojoties uz muitas kontroles un produktu drošības pamatnostādnēm, un mudina Komisiju izveidot uz visiem produktiem attiecināmu vienotā tirgus uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz vienu tiesību aktu, kas ietver gan Direktīvu par produktu vispārēju drošību, gan Tirgus uzraudzības regulu; aicina Komisiju aktīvāk iesaistīties koordinēšanā un apmaiņā ar labāko praksi starp dalībvalstu muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai palielinātu no trešām valstīm importēto preču robežkontroles efektivitāti; aicina dalībvalstis un Komisiju piešķirt vajadzīgos resursus, lai tirgus uzraudzības pasākumi būtu efektīvi;

34.

aicina Komisiju prasīt tām dalībvalstīm, kurās joprojām ir spēkā darba tirgus ierobežojumi, pārskatīt pārejas noteikumus, lai šo valstu darba tirgi kļūtu pieejami visiem Eiropas darba ņēmējiem;

35.

uzskata, ka augsti kvalificētu migrantu un sezonas darba ņēmēju pieplūdums uzlabotu Eiropas ekonomiku; tāpēc aicina dalībvalstis aktīvi pasteidzināt spēkā esošo ierobežojumu atcelšanu savos darba tirgos, padarot tos pieejamus visiem ES iedzīvotājiem; turklāt aicina Komisiju turpināt imigrācijas politikas izstrādi attiecībā uz šīm grupām, pievēršot uzmanību tam, lai no izcelsmes valsts neaizplūstu tai nepieciešamie cilvēkresursi, vienlaikus uzlabojot ārējo robežu pārvaldības un nelegālās imigrācijas novēršanas pasākumus;

36.

atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar nediskriminēšanas principu iekšējā tirgū ir jāatceļ citu dalībvalstu valstspiederīgajiem noteiktā prasība iesniegt dokumentu oriģinālus, apliecinātas kopijas, valstspiederību apliecinošus dokumentus vai dokumentu oficiālus tulkojumus, lai varētu saņemt kādu pakalpojumu vai labvēlīgākus nosacījumus un cenas;

37.

uzskata, ka Pakalpojumu direktīva nodrošina pamatsistēmu tam, lai palielinātos pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās brīvība, kā arī šādas pamatsistēmas mērķis ir nostiprināt patērētāju kā pakalpojumu saņēmēju tiesības un veicināt informācijas pieejamību, atbalstu un pārredzamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem;

38.

aicina Komisiju iesniegt praktiskus priekšlikumus par to, kā patērētāju aizsardzību pret negodīgu komercpraksi attiecināt arī uz mazajiem uzņēmumiem;

39.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ierosināt likumdošanas iniciatīvu, lai reformētu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmu; aicina Komisiju izvērtēt acquis un līdz 2011. gada septembrim publicēt zaļo grāmatu; vērš uzmanību uz to, ka ir jāgarantē pensijas tiesību pārnesamība; aicina dalībvalstis efektīvāk koordinēt savu valstu pensiju politiku un Eiropas mērogā apmainīties ar labāko praksi;

40.

aicina izveidot skaidrāku saikni starp vidējās un augstākās izglītības programmām un darba tirgu, kā arī uzver stažēšanās lielo nozīmi; aicina Komisiju veicināt formālo un informālo izglītību; uzskata, ka profesionālo kvalifikāciju apliecību ieviešana varētu būt konkrēts pasākums, ar ko veicināt speciālistu mobilitāti vienotajā tirgū, vismaz atsevišķās nozarēs; mudina Komisiju pirms pārskatīšanas darba veikt novērtējumu par Eiropas profesionālo kvalifikāciju apliecību ieviešanas ietekmi, ņemot vērā to radītos ieguvumus, pievienoto vērtību, datu aizsardzības prasības un izmaksas;

41.

uzskata, ka Komisijai ir jāsponsorē prasmju apmaiņa Eiropā, jo maziem un vidējiem uzņēmumiem var būt noderīgas lielāku uzņēmumu prasmes, kas veicinātu sinerģijas un darbaudzināšanu;

42.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt paziņojumu par enerģētikas prioritātēm 2020.–2030. gadam; aicina Komisiju risināt problēmas saistībā ar nepietiekami attīstītiem infrastruktūras posmiem un veicināt atjaunojamās enerģijas integrāciju, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu;

43.

atzinīgi vērtē publiskoto likumdošanas iniciatīvu par darbinieku norīkošanas direktīvas (96/71/EK) īstenošanu nolūkā garantēt norīkoto darbinieku tiesību ievērošanu un precizēt valsts iestāžu un uzņēmumu pienākumus; aicina dalībvalstis novērst nepilnības šīs direktīvas īstenošanā un izpildē;

44.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu piekļuvi atsevišķiem banku pamatpakalpojumiem; norāda, ka kontroles pasākumiem, kurus piemēro klientiem, kas, iespējams, rada augstāku risku bankām, ir jābūt objektīvi pamatotiem un samērīgiem; atzinīgi vērtē ierosināto iniciatīvu, ar ko uzlabo banku nodevu pārredzamību un salīdzināmību;

45.

aicina Komisiju programmā ietvert finanšu pakalpojumu pamatiniciatīvas (piemēram, par vienoto euro maksājumu telpu (SEPA) un vērtspapīru turētāju juridiskās noteiktības uzlabošanu), kuras ir cieši saistītas ar vienoto tirgu; uzsver, ka sadrumstalota maksājumu sistēma ir šķērslis pārrobežu tirdzniecībai; aicina Komisiju turpināt SEPA sistēmas uzlabošanu, lai noteiktu maksājumu pamatpakalpojumus, kas veicami ar visām kredītkartēm, tādējādi Eiropas Savienībā palielinot darījumu izmaksu pārredzamību un samazinot savstarpējās maksas;

46.

aicina īstenot pasākumus, ar kuriem izveido atbilstīgu tiesisko regulējumu fondu, pašpalīdzības sabiedrību un asociāciju darbībai, lai tie iegūtu Eiropa statusu un lai novērstu juridisko neskaidrību un sekmētu citu sociālās ekonomikas uzņēmumu un sociālo projektu darbību; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem un aicina šajā pārskatīšanā paredzēt īsteni autonomu statūtu izveidi; uzsver, ka ir jāuzlabo sociālās ekonomikas uzņēmumu pārrobežu piekļuve un maksimāli jāpalielina to iespējas vienotajā tirgū realizēt uzņēmējdarbības, sociālo, kultūras un inovatīvo potenciālu;

47.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ņemt vērā, kur vien tas nepieciešams, ierosināto tiesību aktu sociālo ietekmi uz vienoto tirgu, lai varētu pieņemt uz precīzāku informāciju un konkrētiem pierādījumiem balstītus politiskos lēmumus; mudina Komisiju ierosināt rādītāju kopumu, ko varētu izmantot, lai novērtētu tiesību aktu sociālo ietekmi; uzskata, ka šāds ietekmes novērtējums jāveic kā daļa no integrēta novērtējuma, kurā ņemti vērā visi būtiskākie priekšlikuma ietekmes aspekti (t.i., finansiālā un vides ietekme, kā arī ietekme uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un izaugsmi);

48.

saistībā ar konkurētspējīgāka vienotā tirgus darbības atsākšanu, panākot ilgtspējīgu izaugsmi un vairāk un labākas darbvietas, aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ievērotas visas sociālās tiesības; šajā ziņā uzskata, ka Komisijai vienotā tirgus tiesību aktos ir jāiekļauj atsauce uz sociālo politiku un sociālajām tiesībām, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti pēc ierosināto tiesību aktu sociālās ietekmes novērtējuma; turklāt uzsver, ka attiecīgā gadījumā vienotā tirgus tiesību aktos pienācīgi ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 9. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas stāšanās spēkā, kas Eiropas iedzīvotājiem garantē visas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kā arī tiesības vest pārrunas pa koplīgumu slēgšanu, tiesības tos noslēgt un izpildīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, pienācīgi ņemot vērā ES tiesības;

49.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt likumdošanas priekšlikumu par hipotekārajiem aizdevumiem, lai novērstu patērētāju pašreizējo neaizsargātību, juridisko nenoteiktību hipotekāro aizdevumu jomā un nepietiekamās salīdzināšanas iespējas attiecībā uz hipotekāro aizdevumu sniedzēju piedāvātajiem nosacījumiem un izvēli, kā arī lai garantētu ekonomiskās un finansiālās sistēmas stabilitāti un samazinātu šķēršļus, tādējādi hipotekāro aizdevumu sniedzējiem ļaujot veikt uzņēmējdarbību un iedzīvotājiem saņemt hipotekāro aizdevumu citā dalībvalstī;

50.

pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā par vienotā tirgus aktu nav paredzēti ar viesabonēšanas tarifiem saistīti pasākumi, lai gan tie nodrošinātu praktiskus ieguvumus un attaisnotu iedzīvotāju lielās cerības šajā jomā; mudina Komisiju ierosināt pašreizējā viesabonēšanas regulējuma paplašināšanu gan laika — līdz 2015. gada jūnijam —, gan darbības jomas ziņā, nosakot mazumtirdzniecības cenu griestus datu viesabonēšanai; uzskata — lai sasniegtu digitālās programmas mērķus, šī iniciatīva ir jāietver vienotā tirgus akta darbības jomā; aicina telekomunikāciju nozarē veicināt tādu uzņēmējdarbības modeli, kas balstīts uz vienotas likmes maksām par viesabonēšanas režīma datu pārraidi, balss ziņojumiem un teksta ziņojumiem visā Eiropas Savienībā;

51.

aicina Komisiju veikt neatliekamus pasākumus, lai stabilizētu finanšu tirgus, nodrošinātu, ka tie darbojas reālās ekonomikas interesēs, un izveidotu pienācīgi regulētu un uzraudzītu vienotu mazumtirdzniecības tirgu ar divēju mērķi — sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī finanšu stabilitāti, novēršot spekulatīvus darījumus (“burbuli”), jo īpaši attiecībā uz nekustamo īpašumu;

52.

aicina Komisiju konstatēt un likvidēt nodokļu šķēršļus, ar kuriem joprojām saskaras Eiropas iedzīvotāji; aicina darīt vairāk, lai novērstu Eiropas iedzīvotāju dubultu aplikšanu ar nodokļiem;

53.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par publisku apspriežu rīkošanu saistībā ar uzņēmumu vadību un tās informācijas pārredzamības uzlabošanu, ko uzņēmumi sniedz par sociālajiem un vides jautājumiem, kā arī par cilvēktiesību ievērošanu, taču uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu pārdomātu un atbildīgu atalgojuma politiku, sieviešu pienācīgu līdzdalību pārvaldē un uzņēmumu valdēs, akcionāru ilgtermiņa saistību valorizāciju un plašākas apspriedes ar nodarbinātajiem, kā arī sekmēt nodarbināto līdzdalības un pārstāvības shēmu veidošanu; jo īpaši aicina sekmēt nodarbināto līdzdalību uzņēmumu pamatkapitālā, nostiprināt akcionāru ilgtermiņa saistības un veicināt nodarbināto un viņu pārstāvju tiesības saņemt informāciju un tiesības tikt uzklausītiem, kā arī tiesības piedalīties uzņēmumu padomju sanāksmēs; uzsver, ka lielāka pārredzamība, labas attiecības ar personālu un ilgtspējīgas attīstības principiem atbilstošs ražošanas process ir arī uzņēmumu, uzņēmumu īpašnieku un to investoru interesēs, kuri iegulda šajos uzņēmumos;

54.

atzīmē Komisijas priekšlikumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu un iesaka sākt apspriedes par šo projektu, lai izvērtētu šā pasākuma potenciālu ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas ziņā;

55.

uzskata, ka vienotā tirgus aktā ir jāierosina paņēmieni, kā uzlabot publiskā sektora spējas iesaistīt uzņēmumus inovatīvu risinājumu panākšanā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz to attiecīgajām kompetencēm, nodrošināt, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP), tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (VNSP), ir ietverti regulējumā par vispārēju piekļuvi, augstu kvalitāti, cenu pieejamību un skaidriem finanšu noteikumiem, nodrošinot valsts iestādēm “mehānismu kopumu”, ar ko izvērtēt šo pakalpojumu kvalitāti; uzskata, ka Komisijai ir jāīsteno katras nozares īpatnībām pielāgotas iniciatīvas un jāizmanto visas pieejamās iespējas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantu un 26. protokolu, lai VTNP un VNSP sniegšana būtu atbilstīgā līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu;

56.

aicina Komisiju veicināt ES noteikumu piemērošanu, precizējot kritērijus, ar kuriem nosaka valsts atbalsta un publiskā iepirkuma saderīgumu ar iekšējo tirgu vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu (VNSP) jomā;

57.

aicina stratēģiski un atbilstīgi izmantot struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus un paplašināt Eiropas tīklus, lai varētu attīstīt vienoto tirgu;

58.

īpaši norāda uz pievienoto vērtību, ko rada TEN-T tīkls un jo sevišķi tie projekti, kuriem ir pārrobežu raksturs un kuri novērš sastrēgumus; norāda, ka TEN-T veido efektīvu sistēmu iedzīvotāju un preču brīvai apritei Eiropas Savienībā, un atzīmē — stratēģijā “Eiropa 2020” ir atzīts, ka Eiropas pievienoto vērtību rada tādu stratēģisku projektu straujāka īstenošana, kam ir pārrobežu raksturs, kas novērš sastrēgumus un atbalsta intermodālus centrus (pilsētas, ostas, lidostas, loģistikas sistēmas);

59.

atbalsta tādu galvenā tīkla izveides koncepciju, kas sastāv no prioritāriem projektiem, kuri atbilst šiem principiem un kuriem līdz ar to prioritārā kārtā ir jāpiešķir ES finansējums, un mudina Eiropas Savienības ieguldījumus transporta attīstībā saskaņot ar citiem līdzīgiem transporta infrastruktūras projektiem, kam ES finansējums piešķirts no citiem avotiem;

60.

atzinīgi vērtē to, ka tiek paredzētas reālas tiesības pasažieriem, kuri pārvietojas Eiropas Savienībā, izmantojot gaisa, dzelzceļa un jūras transportu un tālsatiksmes un vietējos autobusus, un atzīst, ka šīs tiesības ir būtiskas, lai veicinātu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos vienotajā tirgū;

61.

prasa pārskatīt šo tiesību īstenošanu aviācijas nozarē un vajadzības gadījumā iesniegt likumdošanas priekšlikumus, lai precizētu un konsolidētu šīs tiesības nolūkā nodrošināt to vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā un vienotajā tirgū izskaust konkurences izkropļošanas risku gan konkrētā pārvadājumu nozarē, gan starp dažādiem pārvadājumu veidiem; prasa šajos priekšlikumos iekļaut patērētāju pienācīgu aizsardzību tādās jomās kā kompleksie ceļojumi, bankrotu procedūras un pārmērīgas pakalpojumu maksas;

62.

norāda, ka pašreizējā tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz aviopasažieru tiesībām, jāparedz efektīvāki izpildes pasākumi, lai iedzīvotāji, jo īpaši pasažieri ar kustību traucējumiem, varētu pilnībā īstenot savas tiesības; aicina Komisiju pieņemt priekšlikumu, ar ko groza regulu par aviopasažieru tiesībām, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un informācijas sniegšanu par to pasažieru tiesībām, kuri izmanto visu veidu transportu, un aicina pēc šiem grozījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus;

63.

aicina Komisiju izvērtēt līdz šim gūto pieredzi pasažieru tiesību jomā, apzināt līdzīgus modeļus, kādi raksturīgi dažādiem transporta veidiem, un izstrādāt vispārējas pamatnostādnes turpmākajiem gadiem, jo īpaši attiecībā uz pasažieru izpratnes palielināšanu par viņu tiesībām un to, kā šīs tiesības īstenot;

64.

aicina Komisiju, lai tā mudina efektīvā, progresīvā un ilgtspējīgā transporta sistēmā izmantot jaunās tehnoloģijas, kas palīdz pasažieriem, atbalstot integrētas biļešu iegādes izmantošanu;

65.

uzsver, ka ir jāpabeidz vienotā digitālā tirgus izveide, un atzīmē, ka tā priekšrocības tieši ietekmēs Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi; prasa īstenot pasākumus, kas sekmētu e-veselību un vispārēju piekļuvi platjoslas pakalpojumiem par pieņemamām cenām; atzinīgi vērtē priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido Eiropas radiofrekvenču rīcības programmu, un jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka līdz 2013. gadam paredzēts atbrīvot 800 MHz digitālo dividendes joslu, lai varētu paplašināties bezvadu platjoslas pakalpojumu tirgus un lai nodrošinātu ātru interneta piekļuvi visiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri dzīvo grūti pieejamos Eiropas reģionos, piemēram, salās, kalnu apvidos, lauku rajonos un mazapdzīvotās vietās;

66.

mudina dalībvalstis Komisijas priekšlikumu par horizontālu pretdiskriminācijas direktīvu (COM(2008 0426) apsvērt ne tikai izmaksu ziņā, bet arī ņemt vērā iespējamās priekšrocības, kādas gūs cilvēki, kuri iepriekš nav jutušies droši un pasargāti atsevišķās jomās un kuri tagad varēs piekļūt pakalpojumiem;

67.

stingri atbalsta “25 darbības ES pilsoņu ikdienas dzīves uzlabošanai”, kas ietvertas 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību (COM(2010)0603), jo īpaši tās, kuras saistītas ar cietušo, aizdomās turamo un apsūdzēto aizsardzības pastiprināšanu;

68.

atzinīgi vērtē Direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē un aicina dalībvalstis to pilnībā īstenot;

69.

aicina Komisiju par Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm apstiprināt šādus priekšlikumus:

70.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.