2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/51

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotais tirgus: pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007)1521),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu (1) un Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotā tirgus pārskats: pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā (COM(2010)0543),

—

ņemot vērā Komisijas 27. ikgadējo ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Situācija dažādās nozarēs” (SEC(2010)1143),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai (2),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

—

ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (3),

—

ņemot vērā iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 21 (2010. gads) un Parlamenta 2010 gada 9. marta (4) un 2008. gada 23. septembra (5) rezolūcijas par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. līdz 260. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7., 10. un 15. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0083/2011),

A.

tā kā vienotā tirgus darbības iedzīvināšanā ir aktīvi jāpiedalās visiem pilsoņiem, visām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

B.

tā kā, lai gūtu visu ieinteresēto personu aktīvu atbalstu, apspriedēs un dialogā ar Komisiju un ekspertu grupām svarīgi ir nodrošināt īstenu pilsoniskās sabiedrības un MVU pārstāvību;

C.

tā kā vienotā tirgus sekmīgā iedzīvināšanā sevišķi svarīgi ir pienācīgi izplatīt, formulēt un pārvaldīt ES iestāžu dažādo apspriežu materiālus un ziņojumus (“ES 2010”, 2010. gada ziņojuma par ES pilsonību, Integrētās rūpniecības politiku, Digitālo programmu Eiropai, M. Monti ziņojumu, Parlamenta rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem, F. Gonzales ziņojumu, IMCO ziņojumu utt.);

D.

tā kā joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp vienotā tirgus noteikumiem un priekšrocībām, ko pilsoņi un uzņēmēji praksē var no tiem gūt;

E.

tā kā ES vidējais netransponēto tiesību normu rādītājs ir 1,7 %, ņemot vērā gadījumus, kuros direktīvas transponēšanas laiks ir garāks nekā tam noteiktais termiņš un kuros Komisija ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras,

1.

atzinīgi un ar interesi vērtē Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”, jo īpaši tā trešo nodaļu un tajā ierosināto vispārējo pieeju vienotajā tirgū nodrošināt līdzsvaru starp uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm un uzlabot demokrātiju un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; uzsver, ka ar šo pieeju cenšas nodrošināt minētā paziņojuma trijās daļās izteikto priekšlikumu vislabāko līdzsvaru;

2.

uzskata, ka šā paziņojuma trīs nodaļas ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas un ka darbā ar tām jāizmanto saskanīga pieeja, kas dažādos svarīgos jautājumus savstarpēji neizolē;

3.

prasa, lai Komisija un Padome pastiprinātu visaptverošu pieeju vienotā tirgus darbības iedzīvināšanai, piemērojot vienotā tirgus prioritātes visās politikas jomās, kas ir svarīgas vienotā tirgus darbības nodrošināšanai Eiropas pilsoņu, patērētāju un uzņēmēju labā;

4.

uzskata, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības stiprināšana, stratēģijas “ES 2020” īstenošana un vienotā tirgus iedzīvināšana ir vienlīdz svarīgi uzdevumi Eiropas ekonomikas aktivitātes atgūšanai un ka tie jāskata kopumā;

5.

uzskata — lai vienotais tirgus sniegtu konkrētas priekšrocības darba ņēmējiem, studentiem, pensionāriem un pilsoņiem kopumā, kā arī uzņēmumiem, jo īpaši MVU, to ikdienas dzīvē un darbībā, ir jāpabeidz no šķēršļiem brīva un konkurētspējīga vienotā tirgus izveide;

6.

aicina Komisiju paredzēt Vienotā tirgus akta īstenošanas grafiku un regulāri publicēt aktuālo informāciju par reāli sasniegto, lai palielinātu ES iedzīvotāju informētību par šā akta īstenošanas gaitu un uzsvērtu tā piedāvātās priekšrocības;

7.

ir pārliecināts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem vienotā tirgus iedzīvināšanā, ir nodrošināt politisko vadību, saistību uzņemšanos un rīcības saskaņošanu; uzskata, ka vienotā tirgus iedzīvināšanai būtiski svarīga ir visaptveroša vadība augstākajā politiskajā līmenī;

8.

ierosina, lai Komisijas priekšsēdētājam tiktu piešķirtas pilnvaras koordinēt un pārraudzīt vienotā tirgus iedzīvināšanu, cieši sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm; mudina Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētājus cieši saskaņot attiecīgos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, sociālo tirgus ekonomiku un ilgtspējību;

9.

uzsver, ka Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu loma saskaņā ar Lisabonas līgumu ir palielinājusies; mudina pastiprināt Parlamenta lomu vienotā tirgus likumdošanas procesā; aicina dalībvalstu parlamentus iesaistīties lēmumu par vienotā tirgus noteikumiem pieņemšanas procesā visā likumdošanas ciklā un ņemt dalību ar Eiropas Parlamentu kopīgās darbībās, jo tas radītu šo divu parlamentāro līmeņu labāku sinerģiju;

10.

atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, ar ko dialogu un partnerību izvirza atjaunotā vienotā tirgus centrā, un aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai nodrošinātu to, ka šo pieeju īsteno dzīvē, un tādējādi vienotais tirgus varētu pilnībā darboties, sekmējot izaugsmi un augstas konkurētspējas tirgus ekonomiku;

11.

aicina Komisiju kopīgi ar prezidentvalsti organizēt ikgadēju Vienotā tirgus forumu, pulcējot ieinteresētās personas no ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības organizācijām, lai izvērtēt vienotā tirgus iedzīvināšanā sasniegto, apmainītos ar paraugpraksi un risinātu Eiropas iedzīvotāju svarīgākās bažas; mudina Komisiju turpināt veikt izpēti, lai noteiktu 20 galvenos ar vienoto tirgu saistītos cēloņus, kas pilsoņos rada neapmierinātību un vilšanos; ierosina Komisijai Vienotā tirgus forumu izmantot, lai runātu par šīm problēmām un to risinājumiem;

12.

mudina dalībvalstu valdības uzņemties atbildību par vienotā tirgus iedzīvināšanu; atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvas, ar kurām optimizē vienotā tirgus direktīvu īstenošanu, t.i., uzlabojot saskaņošanu, radot stimulu struktūras un palielinot transponēšanas politisko nozīmi; uzskata — apspriežot jauno tiesību aktu prioritātes, ļoti svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību vienotā tirgus tiesību aktu laicīgai un pareizai transponēšanai, pareizai piemērošanai un labākai izpildei un vairāk stimulēt šo darbību veikšanu;

13.

atzīmē, ka vienotā tirgus noteikumus bieži vien īsteno vietējās un reģionālās varas iestādes; uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes un partnerības principiem reģionālām un vietējām iestādēm ir vairāk jāiesaistās vienotā tirgus izveidē visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos; lai uzsvērtu šo decentralizēto pieeju, ierosina katrā dalībvalstī izveidot vietējo un reģionālo varas iestāžu teritoriālu paktu attiecībā uz stratēģiju “ES 2020” nolūkā pastiprināt iesaisti stratēģijas “ES 2020” īstenošanā;

14.

uzskata, ka vienotā tirgus labas pārvaldības nodrošināšanā jāņem vērā divu Eiropas līmeņa konsultējošo institūciju, t.i., Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī sociālo partneru loma;

15.

uzsver, ka apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīga, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum; sagaida no Komisijas jaunas un drosmīgas idejas šā dialoga uzlabošanai; prasa, lai visu to būtiskāko vienotā tirgus tiesību aktu izstrādē, kuri ietekmē darba tirgu, tiktu iesaistīti sociālie partneri;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sekmēt atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību;

17.

aicina Komisiju publicēt Zaļo grāmatu par pamatnostādnēm attiecībā uz ES iestāžu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot to, ka šī apspriešanās notiek plašā mērogā, ir interaktīva un rada pievienoto vērtību attiecībā uz ierosinātajiem politikas virzieniem;

18.

aicina Komisiju dialogu un saziņu iespējami pielāgot vidusmēra iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, visu publiskās apspriešanās procesu darot pieejamu visās ES oficiālajās valodās vai arī izmantojot vidusmēra iedzīvotājiem saprotamu valodu;

19.

mudina Komisiju sākt informatīvu un izglītojošu kampaņu par vienotā tirgus būtību un mērķiem, kas izvirzīti, lai palielinātu tā dinamiskumu, vienlaikus tajā integrējot sociālās un reģionālās kohēzijas aspektus; uzsver, ka šai komunikācijas kampaņai jāatbalsta ikviena iedzīvotāja, darba ņēmēja un patērētāja pilnvērtīgāka līdzdalība un spēja piedalīties konkurētspējīga, taisnīga un līdzsvarota tirgus veidošanā;

20.

uzskata, ka jaunu sadarbības rīku un 2. paaudzes tīmekļa pieeju izmantošana dod iespēju panākt atklātāku, atbildīgāku, reaģētspējīgāku un efektīvāku vienotā tirgus pārvaldību;

21.

uzskata, ka atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas nevar būt iedarbīgas, ja netiek īstenota saskaņota rīcība ES līmenī, tādēļ ir būtiski svarīgi, ka Eiropas Savienībai ir spēcīga un vienota nostāja un ka tā veic kopējas darbības; uzskata, ka solidaritātei, uz ko pamatojas Eiropas sociālās ekonomikas modelis, un valstu atbildes pasākumu koordinācijai ir bijusi liela nozīme, lai izvairītos no atsevišķu dalībvalstu īstenotiem īslaicīgiem protekcionisma pasākumiem; pauž bažas, ka valstu atgriešanās pie ekonomikas protekcionisma visdrīzāk novedīs pie iekšējā tirgus fragmentācijas un konkurētspējas samazināšanās, tāpēc tā nav pieļaujama; pauž bažas, ka pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi varētu izmantot, lai attaisnotu protekcionistisko pasākumu atjaunošanu vairākās dalībvalstīs, kaut gan lejupslīdes novēršanai ir vajadzīgi kopēji aizsardzības mehānismi;

22.

uzskata, ka iekšējā tirgū sasniegtajam nevajadzētu pamatoties uz mazāko kopsaucēju; tādēļ mudina Komisiju uzņemties vadību un nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem; mudina dalībvalstis izmantot ciešākas sadarbības metodi jomās, kurās visām 27 dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos; norāda, ka citas valstis varēs brīvi pievienoties šīm vadošajām iniciatīvām arī vēlāk;

23.

uzskata, ka vienotā tirgus kopējā efektivitāte un leģitimitāte ir traucēta kompleksās vienotā tirgus pārvaldības dēļ;

24.

uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš ES tiesību aktu kvalitātei un saprotamībai, jo tas palīdzēs uzlabot vienotā tirgus noteikumu īstenošanu dalībvalstīs;

25.

uzskata — attiecīgos gadījumos regulu, nevis direktīvu, izmantošana sekmētu skaidrāku regulatīvo vidi un mazinātu ar transponēšanu saistīto pasākumu izmaksas; aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgāku pieeju likumdošanas instrumentu izvēlē, ņemot vērā juridiskās un būtiskās iezīmes, kas piemīt noteikumiem, kuri jāīsteno, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

26.

mudina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus īstenot lietpratīga regulējuma stratēģiju, lai uzlabotu tiesiskā regulējuma kvalitāti, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

27.

prasa, lai Komisija nolūkā uzlabot tiesību aktu efektivitāti turpinātu veikt neatkarīgus tiesību aktu ex-ante un ex-post novērtējumus, iesaistot ieinteresētās personas;

28.

lai izvērtētu tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ierosina Komisijai sistematizēt un detalizētāk izstrādāt MVU testu, ņemot vērā to, ka šo uzņēmumu darbības apstākļi var būt dažādi;

29.

uzskata, ka korelācijas tabulu izmantošana sekmē vienotā tirgus noteikumu labāku transponēšanu un efektīvi veicina to piemērošanu; mudina dalībvalstis sagatavot visu vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanas korelācijas tabulas un darīt tās publiski pieejamas; norāda, ka turpmāk Parlaments nedrīkst iekļaut plenārsēžu darba kārtībā ziņojumus par kompromisa tekstiem, par kuriem panākta vienošanās ar Padomi, ja nav pieejamas korelācijas tabulas;

30.

atbalsta Vienotā tirgus akta priekšlikumus, kuru mērķis ir attīstīt turpmāku administratīvu sadarbību dalībvalstu starpā, tostarp, paplašinot iekšējā tirgus informācijas sistēmu un piemērojot to arī citām attiecīgām likumdošanas jomām, vienlaikus ņemot vērā sistēmas drošību un izmantojamību; aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm, organizējot apmācību un sniedzot norādījumus;

31.

uzskata, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmas izstrādē un paplašināšanā varētu iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes pēc tam, kad ir rūpīgi izvērtēts, kādus ieguvumus un problēmas šāda minētās sistēmas paplašināšana var radīt;

32.

uzsver komunikācijas uzlabošanas un iekšējā tirgus informācijas sistēmas paplašināšanas nozīmi, jo ir ļoti svarīgi it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegt skaidru informāciju par iekšējo tirgu;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sadarbībā ar dalībvalstīm konsolidēt un stiprināt neoficiālos problēmu risināšanas instrumentus, piemēram, SOLVIT, ES izmēģinājuma projektu un Eiropas Patērētāju tiesību centrus; aicina Komisiju nākt klajā ar plānu attiecībā uz dažādu problēmu risināšanas instrumentu izstrādi un savstarpējo sasaisti, lai nodrošinātu efektivitāti un lietotājiem draudzīgu pieeju, kā arī izvairītos no nevajadzīgas funkciju pārklāšanās; aicina dalībvalstis šiem problēmu risināšanas instrumentiem nodrošināt pietiekamus resursus;

34.

aicina Komisiju tālāk pilnveidot un popularizēt vietni “Tava Eiropa”, tajā sniedzot vienotu piekļuvi visai attiecīgajai informācijai un visiem atbalsta dienestiem, kas vajadzīgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai vienotajā tirgū īstenotu savas tiesības;

35.

aicina dalībvalstis Pakalpojumu direktīvā paredzētos vienotos kontaktpunktus izveidot par lietotājiem ērtiem un viegli pieejamiem e-pārvaldības centriem, kuros uzņēmēji var saņemt visu to darbībai vajadzīgo informāciju attiecīgajās ES valodās, nokārtot visas formalitātes un elektroniski veikt visas vajadzīgās darbības, lai spētu sniegt pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī;

36.

atzīst EURES lielo nozīmi darba ņēmēju brīvas pārvietošanās atvieglošanā Savienības teritorijā un dalībvalstu nodarbinātības dienestu ciešas sadarbības nodrošināšanā; aicina dalībvalstis palielināt sabiedrības informētību par šo lietderīgo pakalpojumu, kas ļauj lielākam ES iedzīvotāju skaitam pilnībā izmantot nodarbinātības iespējas visā ES;

37.

aicina dalībvalstu parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes un sociālos partnerus aktīvi piedalīties informēšanā par vienotā tirgus priekšrocībām;

38.

aicina Komisiju izmantot visas Līgumos paredzētās pilnvaras, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu transponēšanu, piemērošanu un īstenošanu, kas sniegs labumu Eiropas iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmējiem; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pilnībā un pareizi īstenotu vienotā tirgus noteikumus;

39.

uzskata, ka pienākumu neizpildes procedūra joprojām ir galvenais instruments, ar ko nodrošina iekšējā tirgus darbību, taču uzsver, ka ir jāapsver tādu papildu instrumentu izmantošana, kuri nav tik laikietilpīgi un apgrūtinoši;

40.

aicina Komisiju atturēties no politiskas iejaukšanās un nekavējoties uzsākt pienākumu neizpildes procedūras, ja pirmstiesas problēmu risināšanas mehānismi nav bijuši sekmīgi;

41.

norāda — ņemot vērā neseno Tiesas praksi, ir rasti jauni risinājumi, kā Komisija var rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis “vispārējā un strukturālā veidā” pārkāpj vienotā tirgus noteikumus;

42.

aicina Komisiju pilnībā izmantot izmaiņas, kas ieviestas ar LESD 260. pantu un paredzētas, lai vienkāršotu un paātrinātu finansiālo sankciju piemērošanu pienākumu neizpildes procedūrās;

43.

uzskata, ka Komisijai jāuzņemas aktīvāka loma vienotā tirgus noteikumu īstenošanā, veicot sistemātiskāku un neatkarīgāku uzraudzību, kas sekmētu un paātrinātu pienākumu neizpildes procedūru norisi;

44.

pauž nožēlu, ka pārāk daudz pienākumu neizpildes procedūru ļoti ieilgst, līdz tās slēdz vai iesniedz Eiropas Savienības Tiesā; aicina Komisiju noteikt 12 mēnešu termiņu attiecībā uz maksimālo vidējo laiku, kas vajadzīgs pārkāpumu tiesvedībai no lietas uzsākšanas līdz iesniegšanai Tiesā; pauž dziļu nožēlu, ka šādām procedūrām nav tiešas ietekmes uz ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri varētu būt bijuši ES tiesību aktu īstenošanas trūkumu upuri;

45.

aicina Komisiju kvalitatīvāk sniegt pārskatāmu informāciju par notiekošajām pienākumu neizpildes procedūrām;

46.

aicina Komisiju ierosināt termiņu Tiesas nolēmumu izpildīšanai dalībvalstīs;

47.

atbalsta Komisijas iniciatīvas turpināt uzlabot alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru izmantošanu, lai nodrošinātu patērētājiem un uzņēmējiem ātru un efektīvu piekļuvi vienkāršai un lētai ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtībai valsts mēroga un pārrobežu konfliktu gadījumos, kas ietver gan tiešsaistes, gan bezsaistes pirkumus; atzinīgi vērtē Komisijas aizsākto apspriešanos; uzstāj, ka iedzīvotāji ir labāk jāinformē par to, ka šādi alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi pastāv;

48.

aicina Komisiju vērst uzmanību arī uz strīdu novēršanu, piemēram, paredzot stingrākus pasākumus negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai;

49.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzsākt sabiedrisku apspriešanu par Eiropas pieeju kolektīvajai tiesiskajai aizsardzībai un iebilst pret tādu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu, kas atbilst ASV modelim, kurā ir būtiski ekonomiski stimuli nepamatotu prasījumu iesniegšanai tiesā;

50.

norāda, ka ikvienā priekšlikumā par kolektīvo tiesisko aizsardzību konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā ir jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas pausta 2009. gada 26. marta rezolūcijā par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām; uzstāj, ka Parlaments ir jāiesaista šādu tiesību aktu pieņemšanā, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest obligātos standartus saistībā ar tiesībām uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies vispārēju ES tiesību aktu pārkāpumu dēļ;

51.

atbalsta mērķtiecīgu un uz faktiem balstītu pieeju tirgus darbības uzraudzībā un novērtēšanā; aicina Komisiju, uzlabojot metodiku, rādītājus un datu apkopošanu, turpināt izstrādāt tādus tirgus uzraudzības instrumentus kā Pakalpojumu direktīvā paredzētais brīdinājuma mehānisms, vienlaikus ievērojot praktiskuma un izmaksu lietderības principus;

52.

norāda, ka ātrāk un pārskatāmāk ir jāizvērtē dalībvalstu sasniegtais visu vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanā;

53.

uzsver Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējo novērtēšanu kā inovatīvu līdzekli, ar kuru, izmantojot partneru spiedienu, uzlabot transponēšanas kvalitāti; atbalsta savstarpējas novērtēšanas izmantošanu vajadzības gadījumā arī citās jomās, piemēram, brīvas preču aprites jomā;

54.

aicina dalībvalstis regulāri pārskatīt savus noteikumus un procedūras, kuras ietekmē pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvu preču apriti, lai vienkāršotu un modernizētu dalībvalstīs spēkā esošās tiesību normas un novērstu noteikumu pārklāšanos; uzskata, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošanai izmantotā dalībvalstu tiesību aktu izskatīšana varētu būt efektīvs līdzeklis, ar ko arī citās jomās novērst dublēšanos un dalībvalstu liktus nepamatotus šķēršļus brīvai apritei;

55.

mudina Komisiju sniegt atbalstu publiskā sektora centieniem ieviest inovatīvas pieejas, izmantojot jaunās tehnoloģijas un procedūras un publiskajā pārvaldē izplatot paraugpraksi, kas samazinās birokrātiju un ietvers uz iedzīvotājiem vērstu politiku;

56.

aicina katru Eiropadomes pavasara sesiju veltīt vienotā tirgus situācijas novērtēšanai, ņemot vērā uzraudzības procesa rezultātus;

57.

aicina Komisiju publicēt Zaļo grāmatu par pamatnostādnēm attiecībā uz ES iestāžu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot to, ka šī apspriešanās notiek plašā mērogā, ir interaktīva, pārredzama un rada pievienoto vērtību attiecībā uz ierosinātajiem politikas virzieniem;

58.

mudina dalībvalstis sagatavot visu vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanas korelācijas tabulas un darīt tās publiski pieejamas;

59.

aicina dalībvalstis līdz 2012. gada beigām samazināt netransponēto vienotā tirgus direktīvu normu īpatsvaru līdz 0,5 % attiecībā uz novēlotu transponēšanu un 0,5 % attiecībā uz nepareizu transponēšanu;

60.

aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par alternatīvas strīdu izšķiršanas izmantošanu Eiropas Savienībā un uzsver, ka ir svarīgi to īsā laikā pieņemt;

61.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.