4.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 295/74

A.

tā kā jautājums par piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum ir jautājums, par ko Parlamentā notika debates, mudinot Komisiju veikt plašu apspriešanos ar iesaistītajām pusēm;

B.

tā kā iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā par Eiropas ostu politiku netiek piedāvāti jauni pasākumi attiecībā uz piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum;

C.

tā kā šīs nozares starptautiskās dimensijas dēļ tai ir piemērota Kopienas līmeņa Eiropas ostu politika, kurā tiek izmantotas ostu relatīvās ģeopolitiskās priekšrocības;

D.

tā kā ostas ir svarīgas ne vien jūras, upju un starpmodālajam transportam Eiropā, bet tām piemīt arī ekonomiskā nozīme, tās ir darbavietu avots un iedzīvotāju integrācijas faktors;

E.

tā kā, ņemot vērā tās mērķus palielināt jūras transporta konkurētspēju un sniegt augstas kvalitātes mūsdienīgus pakalpojumus, Eiropas ostu politikai būtu jāveicina šādu četru principu ievērošana: drošība, ātra apkalpošana, zemas izmaksas un draudzīgums pret vidi;

F.

tā kā Eiropas ostām nākotnē būs jārisina vairākas problēmas, jo īpaši tādās jomās kā vide, globalizācija, ilgtspējīga attīstība, nodarbinātība un sociālie apstākļi, jo īpaši attiecībā uz drošību un mūžizglītību, finansēm, piekļuvi tirgum un pārvaldību, kā arī pret konkurenci vērstiem un diskriminējošiem pasākumiem, ko attiecīgos ģeogrāfiskos tirgos veic valstis, kas nav Eiropas Savienībā;

G.

tā kā Eiropā nav potenciālu teritoriju ostu attīstībai, kā arī ir maz dabisko dzīvotņu un tās ir trauslas, uzsver, ka likumdevējam ir jāpanāk līdzsvars un juridiskā skaidrība attiecībā uz vides, ekonomiskajiem un sociālajiem pienākumiem;

H.

tā kā Eiropas ostu nozarē pastāv ievērojamas atšķirības un nākamajos gados ir paredzama spēcīga izaugsme;

I.

tā kā Panamas kanāla paplašināšanas rezultātā varētu pastiprināties pašreiz vērojamā tendence attiecībā uz kuģu izmēra palielināšanos;

J.

tā kā ir svarīgi, lai ostām būtu mūsdienīga infrastruktūra un efektīvi savienojumi ar iekšzemi un salām,

1.

atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas paziņojumu par Eiropas ostu politiku;

2.

pauž gandarījumu par Komisijas pieeju šī paziņojuma izstrādes laikā, jo īpaši par plašo apspriešanās procesu, kas tika īstenots, gatavojot paziņojumu;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija koncentrējas uz mazāk stingriem tiesiskiem pasākumiem, piemēram, vadlīniju publicēšanu un administratīvu šķēršļu atcelšanu;

4.

uzsver ostu nozares ārkārtīgi lielo nozīmi ES ekonomiskajā, tirdzniecības, sociālajā, vides un stratēģiskajā ziņā;

5.

uzskata, ka Komisijas loma ir būtiska, lai nodrošinātu, ka visas Eiropas ostas pilnā mērā spēj sasniegt savu potenciālu;

6.

atbalsta Komisijas ieceri publicēt vadlīnijas par Kopienas ar vidi saistīto tiesību aktu piemērošanu, attīstot ostas un to infrastruktūru, ar galveno mērķi aizsargāt jūras vidi un ap ostām esošās teritorijas; mudina Komisiju publicēt šīs vadlīnijas līdz 2008. gada beigām;

7.

uzskata, ka ir iespējama ostu un dabas ilgtspējīga līdzāspastāvēšana, jo dabas izpostīšana bieži rada ekonomiskus zaudējumus citām nozarēm, piemēram, tūrismam, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, un tāpēc aicina transporta komisāru cieši sadarboties ar vides komisāru ES tiesību aktu un vadlīniju par ostu un vides jautājumiem izstrādē un ieviešanā;

8.

uzskata, ka šo vadlīniju mērķim jābūt novērst juridisko neskaidrību, ko rada dažas direktīvas vides jomā, un tādējādi patiesi risināt ar vides politiku saistītos jautājumus, ņemot vērā ostu īpašo raksturu Savienībā;

9.

uzsver nepieciešamību iesaistīt ostu un pašvaldību iestādes plānu izstrādē, lai nodrošinātu upju baseinu un jūras ostu ūdens kvalitāti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

10.

vērš uzmanību uz vajadzību reģionālajām iestādēm atbalstīt centienus samazināt kuģu, kā arī sauszemes un gaisa transporta radīto CO2 emisiju, izstrādājot gaisa kvalitātes nodrošināšanas plānus un ievērojot Marpol konvenciju un Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību (7);

11.

uzsver vajadzību veidot integrētu Eiropas politiku, kas, attīstot iestāžu, nozaru un reģionu partnerību, veicinās reģionu konkurētspēju un teritoriālo kohēziju visā teritorijā, ņemot vērā sociālos, vides, ekonomiskos un drošības aspektus;

12.

atzīmē, ka Komisija ir norūpējusies par jūras tirdzniecības satiksmes plūsmu sadali Eiropā, kā arī norāda uz ostu nozares dažādību un mazo un vidējo ostu izaugsmi Eiropā; turklāt uzskata, ka Komisijai ir jāņem vērā paredzamās lielās izmaiņas, ko starptautiskajos jūras pārvadājumos ienesīs tehnoloģiju un ekonomikas attīstība, Panamas kanāla paplašināšana un kuģu izmēra un jaudas palielināšana, kurām neapšaubāmi būs ievērojama ietekme uz šo nozari;

13.

vērš uzmanību uz Eiropas ostu attīstības teritoriālo dimensiju, it īpaši uz ostu blakusreģionu pārrobežu sadarbības un koordinācijas nepieciešamību; uzsver Eiropas kaimiņattiecību politikas un reģionālās stratēģijas nozīmi Vidusjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot sarakstu, kurā tiktu problemātiskās vājās vietas starp Eiropas Savienības un kaimiņvalstu ostām;

14.

aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt to jauno tehnoloģiju un vadības metožu attīstību, kas tiek starptautiski izmantotas ostās un kuģu apkalpošanā, kravu, pasažieru un sauszemes transporta termināļos, lai veicinātu politikas un ierosinājumus attīstīt Kopienas ostas un palielinātu to efektivitāti un ražīgumu, kas dotu labumu sev un lietotājiem;

15.

uzskata, ka ir nepieciešama tehnoloģiju nomaiņa, lai starpniekostas varētu tikt galā ar pieaugošo satiksmi, kas atstās nozīmīgu finansiālo ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem; uzskata, ka tādēļ šiem reģioniem jādod iespēja izmantot Eiropas struktūrfondus, it īpaši, lai finansētu tehnoloģiski modernu iekārtu iegādi, radītu darba vietas jauninājumu jomā un atjaunotu pilsētu zonas, kas atbrīvojas pēc ostu darbību pārvietošanas uz teritorijām ārpus pilsētas robežām;

16.

uzskata, ka Kopienas jūrniecības nozares tiesiskā regulējuma, kas izriet no starptautiskā tiesiskā regulējuma, juridiskā noteiktība ir atkarīga no Erika III kuģniecības tiesību aktu paketes ātras pieņemšanas;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas ostu sadarbību; šajā sakarā arī uzsver ostu lomu tām pieguļošo teritoriju ekonomikā; šajā ziņā uzsver, ka ostu saskaņota attīstība ir ES integrētas jūrniecības politikas pamatelements;

18.

uzsver to, ka ostas ietekmē iekšzemes iedzīvotāju sociālos apstākļus un kultūru, un uzskata, ka ir būtiski uzlabot sabiedrības informētību par ostu kā attīstības veicinātāju nozīmi;

19.

uzskata, ka jūras un upju transportu nevar aplūkot šķirti no sauszemes un gaisa transporta un ka saiknei ar iekšzemi ir ļoti liela nozīme ostas komerciālajām sekmēm, un tāpēc jāveido sadarbība starp ostām, iekšzemes loģistikas platformām un “sausajām ostām”; apzinoties to, arī uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotu un patiesu transporta politiku, ostām gan Eiropas transporta tīklos, gan paredzamajos Kopienas zaļajos koridoros ir jāpiedalās ar dažādiem transporta veidiem, kas nodrošinātu transporta jaudas labāku izmantošanu kabotāžas un upju transporta jomā, kā arī to savienojumus ar sauszemes un gaisa transporta veidiem;

20.

tādēļ atbalsta Kopienas ieceri 2010. gadā Eiropas transporta tīkla vidusposma pārskatā (8). izvērtēt ostu savienojumus ar iekšzemi, lai noteiktu šā brīža stāvokli, vajadzības un ietekmi uz līdzsvarotu satiksmes plūsmu sistēmu;

21.

uzskata, ka vienam no mērķiem Eiropas transporta tīkla vidusposma pārskatam 2010. gadā jābūt jūras un upju transporta integrācijai ar sauszemes transportu caur Eiropas ostām;

22.

aicina attiecīgās reģionālās varasiestādes īstenot plašāku vairākveidu pārvadājumu politiku, lai nodrošinātu, ka papildus automaģistrālēm, vairāk pārvadājumu tiek veikti pa dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, lai ostu teritorijas efektīvāk saistītu ar Eiropas transporta tīkliem un nodrošinātu ostām efektīvākus sakarus ar iekšzemi, jo īpaši izmantojot dzelzceļu un iekšējos ūdensceļus;

23.

atzīmē, ka ES ostas konkurē ar trešo valstu ostām, kurām bieži nav jāievēro tādi paši noteikumi kā Eiropas ostām, un arī saskaras ar diskriminējošu ekonomikas politiku, ko īsteno ES kaimiņvalstis, piemēram, piemērojot diskriminējošu tarifu politiku;

24.

aicina Komisiju no jauna izpētīt ostu drošības jautājumus un ņemt vērā pieaugošās izmaksas attiecībā uz Eiropas ostu konkurētspēju;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veikt pētījumu par problēmām, kas Eiropas ostām rodas šajā jomā, un aicina Komisiju apsvērt šo problēmu reģistra izveidi, lai konkrētā veidā risinātu jautājumus, kuri saistīti ar problēmām, ko rada konkurence ar to valstu ostām, kas nav ES, un pret konkurenci vērstie un diskriminējošie pasākumi, ko veic ES kaimiņvalstis;

26.

uzsver vajadzību attīstīt sadarbību ar trešajām valstīm, lai izstrādātu un iesniegtu programmas blakus esošo ostu attīstībai, koordinēšanai un zināšanu apmaiņai starp tām;

27.

uzskata, ka Komisijai būtu jāizskata iespēja izveidot Kopienas programmu attiecībā uz transporta kuģu atjaunošanu un jo īpaši to kuģu atjaunošanu, kuri paredzēti kabotāžai un upju transportam;

28.

uzskata, ka jaunās tehnoloģijas, jo īpaši informācijas tehnoloģija, ir pamatelementi, kas Eiropas ostām, kuras jau tagad izjūt spiedienu, ko rada konkurence ar trešo valstu ostām, kā arī — dažu ostu gadījumā — to, ka trūkst teritorijas ostu attīstībai, ļauj palielināt efektivitāti un rentabilitāti;

29.

mudina Komisiju un dalībvalstis ar attiecīgo struktūru palīdzību paātrināt kuģu tālvadības loča vadības sistēmu ieviešanu, lai palielinātu satiksmes vadības efektivitāti un drošību ostās, kā arī reida teritorijās;

30.

mudina Komisiju turpināt pētījumus un inovācijas šajā nozarē, īstenojot Savienības pamatprogrammas, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētījumus tādās jomās kā drošība, lai pēc iespējas samazinātu negadījumu skaitu, un loģistika, lai uzlabotu teritorijas izmantošanu ostās, kā arī vide, lai cita starpā samazinātu CO2 emisijas un atkritumu radīto piesārņojumu;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis Starptautiskajā jūrniecības organizācijā atbalstīt ierosinājumus, lai līdz 2020. gadam aizstātu esošo degvielu ar dīzeļdegvielu, un iespēju iekļaut jūrniecības nozari emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

32.

aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt “meklēšanas un glābšanas”(SAR) flotes un citu SAR struktūrvienību ostās pastāvīgu uzlabošanu saskaņā ar SOLAS (cilvēku dzīvības aizsardzība uz jūras) konvenciju un SAR konvenciju un turpināt uzlabot sadarbību starp jūras glābšanas koordinācijas centriem;

33.

uzskata, ka ir jāturpina programmu “tīrs kuģis” un “tīra osta” izstrāde;

34.

aicina Komisiju un šo nozari veicināt to, ka kuģniecības uzņēmumi samazina tukšu konteineru pārvadājumu skaitu un šo jaudu izmanto pilnībā, un atbalsta šajā nolūkā veiktās iniciatīvas (piemēram, ar pētniecības programmām), ņemot vērā klientu patiesās un īpašās vajadzības, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanu;

35.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iesniegt normatīvo priekšlikumu par tādas Eiropas jūras satiksmes telpas izveidošanu, kurā nav šķēršļu, un uzskata, ka šāda priekšlikuma mērķim jābūt nodrošināt godīgu konkurenci starp jūras transportu un sauszemes transportu Eiropas Savienībā;

36.

iesaka, ka preces, kam Kopienā nokārtotas muitas formalitātes, Kopienā tuvsatiksmes kuģošanā jāatbrīvo no jebkādas muitas kontroles, un arī aicina, ciktāl iespējams, izveidot atsevišķas ostu zonas Kopienas iekšējiem pārvadājumiem un starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī vienkāršot iekšējo transportu, standartizēt un identificēt īpašus konteinerus;

37.

aicina Komisiju pārskatīt un uzlabot politikas, lai attīstītu un uzlabotu tuvsatiksmes kuģošanu;

38.

aicina Komisiju izskatīt iespēju konteineriem Kopienā ieviest vienotu transporta dokumentu, lai racionalizētu administratīvās procedūras;

39.

aicina Komisiju izpētīt valsts institūciju finanšu plūsmas uz Eiropas tirdzniecības ostām, lai noteiktu iespējamus konkurences kropļojumus, un vadlīnijās par valsts atbalstu izskaidrot, kuri no ostu iestādēm sniegtajiem atbalsta veidiem ir uzskatāmi par valsts atbalstu; uzskata, ka valsts iestāžu iespējamie ieguldījumi ostu attīstībā nav uzskatāmi par valsts atbalstu gadījumos, kad tie ir tieši paredzēti, lai uzlabotu vidi un mazinātu sastrēgumus, kā arī mazinātu autoceļu izmantošanu preču pārvadāšanai; jo īpaši tad, kad to uzskata par būtisku, lai nodrošinātu ekonomisku, sociālu un teritoriālu vienotību (piemēram, salās), izņemot gadījumus, kad tas dod labumu tikai vienam lietotājam vai operatoram;

40.

mudina Komisiju 2008. gadā publicēt vadlīnijas par valsts atbalstu ostām un uzskata, ka šajās vadlīnijās ir jāiekļauj pati ostu teritorija, nodalot pieejas infrastruktūru no aizsardzības infrastruktūras, ar projektiem saistītu infrastruktūru no suprastruktūras, bet nenodalot dažādas ostu kategorijas;

41.

atbalsta to, ka tiks paplašināti pienākumi nodrošināt pārredzamību, kurus nosaka Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (9), taču aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt mazāku gada ieņēmumu minimālo slieksni, nevis absolūtu pienākumu;

42.

īpaši atzīmē Komisijas veikto analīzi par ostu koncesijām un aicina Komisiju ņemt vērā to, ka ostu iestādēm šajā jomā ir nepieciešama zināma elastība, jo īpaši attiecībā uz to koncesiju pagarināšanu, kuras saistītas ar lieliem ieguldījumiem, tomēr uzskata, ka šo elastību nedrīkst izmantot, lai ostās kavētu konkurenci;

43.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru starp pakalpojumu brīva apriti un ostu īpašajām prasībām, tajā pašā laikā uzverot vajadzību valsts un privātajam sektoram sadarboties ostu modernizēšanā;

44.

mudina izmantot saskaņā ar kohēzijas politiku paredzētās Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, kā arī saskaņā ar ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politiku paredzētās sadarbības programmas, bet arī mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās reģionālās iestādes pēc iespējas īstenot pārrobežu stratēģiju, lai, līdzfinansējot ostu infrastruktūras attīstību, izmantotu esošo jaudu;

45.

ļoti atbalsta nozīmi, kāda ir bezpeļņas tresta ostām ar vietēju kapitālu, un mudina vietējās, reģiona, valsts un Eiropas iestādes rīkoties, lai nepieļautu to nolaistību, jo sociālās, rekreatīvās un tūrisma priekšrocības, ko ostas sniedz apkārtējām kopienām, pārsniedz to sākotnējo ekonomisko funkciju;

46.

vēlas īpaši uzsvērt, ka jebkurās diskusijās par Eiropu un tās jūrniecības politiku, lai tās būtu sekmīgas, ir jāapspriež Eiropas izklaides un atpūtas nozares lielā nozīme saistībā ar vietējās ekonomikas attīstību, jo ostas ir ne tikai skatlogs uz iekšzemi un iedarbīgs līdzeklis, kas aicina apskatīt ostu un tās apkārtni, bet arī būtisks vietējās uzņēmējdarbības veicinātājs;

47.

atzinīgi vērtē uzsvaru uz dialogu ostu nozarē; mudina izveidot Eiropas sociālā dialoga komiteju un uzskata, ka tai būtu jāizskata ar ostām saistīti jautājumi, tostarp attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, koncesijām un Starptautiskās Darba organizācijas 1979. gada Konvenciju Nr. 152 par drošību un higiēnu ostas kravu apstrādes darbos;

48.

uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt ostu darbinieku apmācību un nodrošināt to visaugstākajā iespējamajā līmenī; atbalsta Komisijas vēlmi nodrošināt ostu darbiniekiem savstarpēji atzītu pamatkvalifikāciju, lai šajā nozarē veicinātu elastību; ņemot to vērā, uzskata, ka vispirms vajadzētu salīdzināt dažādās spēkā esošās ostas darbinieku profesionālās kvalifikācijas sistēmas; tomēr uzskata, ka šī pamatkvalifikācija nedrīkst dalībvalstī samazināt ostas darbinieku kvalifikācijas vidējo līmeni;

49.

ierosina risināt profesionālās kvalifikācijas un mūžizglītības tēmu kopā ar veidojamās Eiropas sociālā dialoga komitejas sociālajiem partneriem;

50.

mudina Komisiju veicināt labas prakses vispārēju apmaiņu ostu nozarē, bet jo īpaši attiecībā uz inovācijām un darbinieku apmācību, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, konkurētspēju un piesaistīto investīciju līmeni;

51.

atzinīgi vērtē Eiropas jūras dienas noteikšanu 20. maijā, jo īpaši atbalsta “atvērto durvju” dienas noteikšanu, kas sabiedrībai ļautu labāk izprast ostu nozares darbu un nozīmi;

52.

mudina Komisiju saskaņā ar Parlamenta 2008. gada 8. maija Rezolūciju par Transatlantisko Ekonomikas padomi (10). turpināt centienus nodrošināt, ka ASV noteikums veikt 100 % ASV paredzēto kravu skenēšanu tiktu mainīts, lai nodrošinātu tādu sadarbību, kas pamatojas uz “atzīto uzņēmēju” un drošības standartu, kurus ir apstiprinājusi Pasaules muitas organizācija (C-TPAT, SAFE), abpusēju atzīšanu; aicina Komisiju izvērtēt potenciālās izmaksas, kuras uzņēmējiem un ES ekonomikai radītu 100 % ASV paredzēto jūras kravu konteineru skenēšana, kā arī tā potenciālo ietekmi uz muitas darbību;

53.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.