(1)

Francijas Banku asociācija (Association française des banques, turpmāk tekstā – “AFB”), Tautas banku darba devēju federācija (Chambre syndicale des banques populaires) un banka Crédit Agricole1991. gada 25. janvārī iesniedza sūdzību, kurā bija apgalvots, ka Francija ir sniegusi valsts atbalstu Crédit Mutuel.

(2)

Pirmo reizi informāciju par Livret bleu Komisija pieprasīja 1991. gada 27. maijā.

(3)

Komisija 1998. gada 6. februāra vēstulē informēja Francijas iestādes par savu lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā (tagad LESD 108. panta 2. punkts) paredzēto procedūru par iespējamiem atbalsta pasākumiem, kas ietverti Livret bleu krājnoguldījumu mehānismā (2).

(4)

Francijas iestādes 1998. gada 8. aprīlī atbildēja uz Komisijas jautājumiem, kas bija iekļauti tās lēmumā par procedūras sākšanu.

(5)

Crédit Mutuel1998. gada 18. jūnijā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā izklāstīja argumentus, lai atspēkotu lēmumā par procedūras sākšanu minēto pasākumu kvalifikāciju kā valsts atbalstu, kā arī ar Livret bleu saistīto izmaksu uzskaites dokumentāciju. Vairākas ieinteresētās personas arī nosūtīja savas piezīmes Komisijai (sk. 3. un 4. iedaļas 48.–59. apsvērumu), kura tās nosūtīja Francijas iestādēm 1998. gada 3. septembrī.

(6)

Sūdzības iesniedzēji 1999. gada 29. oktobra, 2000. gada 16. maija, 2000. gada 16. oktobra un 2001. gada 19. janvāra vēstulēs iesniedza Komisijai četrus papildu iesniegumus, kurus Komisija nosūtīja Francijas iestādēm 2000. gada 21. februārī un 2000. gada 3. novembrī.

(7)

Komisija 2001. gada 5. februārī nosūtīja Francijas iestādēm dokumentus, ko tā bija saņēmusi no AFB.

(8)

Pēc Komisijas lūguma no 1998. gada novembra līdz 1999. gada decembrim konsultants (3) (turpmāk tekstā – “Komisijas konsultants”) veica Livret bleu izmaksu uzskaites revīziju. Konsultanta ziņojums tika iesniegts izskatīšanai Francijas iestādēm un Crédit Mutuel2000. gada 10. janvārī. Saistībā ar šo ziņojumu 2000. gada 7. februārī notika tehniskā sanāksme, kurā piedalījās Komisija dienesti, kuriem palīdzēja Komisijas konsultants, Francijas iestādes un Crédit Mutuel.

(9)

1999. gada 14. septembra vēstulē Komisijas dienesti pieprasīja Francijas iestādēm norādīt vispārējas nozīmes uzdevumus, kurus pilda Crédit Mutuel. 2000. gada 21. februārī, 2000. gada 3. novembrī un 2001. gada 5. februārī Komisijas dienesti piezīmju izteikšanai nosūtīja Francijas iestādēm dažādus dokumentus (4), kurus pievienošanai lietā iesniedza sūdzības iesniedzēji, attiecībā uz Livret bleu iespējamo “zemākas cenas ietekmi” (sk. 7.2.3. apakšiedaļas 110.–118. apsvērumu). Francijas iestādes savas piezīmes iesniedza 2001. gada 1. februārī.

(10)

Komisija 2000. gada 11. aprīlī saņēma sūdzību no Eiropas Banku federācijas (EBF) par Francijas valsts atbalstu Crédit Mutuel, piešķirot ekskluzīvas Livret bleu izplatīšanas tiesības.

(11)

2000. gada maijā Confédération nationale du Crédit Mutuel pilnvaroja revīzijas uzņēmumu Arthur Andersen uzdevumam, kas ietvēra Crédit Mutuel izmaksu uzskaites metodoloģijas pārskatīšanu un Livret bleu peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanu. Šis uzdevums tika pabeigts 2000. gada septembrī, iesniedzot detalizētu ziņojumu par Livret bleu peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kurā tika novērtēts, ka Livret bleu izmaksu uzskaites rezultāts pirms nodokļiem ir FRF 498 miljonu zaudējumi. Šis secinājums tika veikts, ņemot vērā “korekcijas”. Saistībā ar šo ziņojumu 2001. gada 2. februārī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisija un Crédit Mutuel. Pēc Komisijas izteiktajām piezīmēm Crédit Mutuel lūdza Arthur Andersen2001. gada 8. februārī nosūtīt paziņojumu, kurā būtu pamatota izmantotā metode, t. s. “IARD darbības (Crédit Mutuel vispārējās apdrošināšanas (5) darbība) pārpalikuma korekcija”, ko jo īpaši kritizēja Komisijas dienesti.

(12)

Komisija 2001. gada aprīlī lūdza savu konsultantu identificēt atšķirības starp viņa un Arthur Andersen ziņojumiem un noteikt izmaiņas datos vai metodoloģijā, kas attiecīgā gadījumā varētu būt iekļautas tā iepriekšējā ziņojumā. Jauns Komisijas konsultanta gala ziņojums tika iesniegts 2001. gada 23. jūlijā. Tajā Livret bleu izmaksu uzskaites rezultāts bija novērtēts kā FRF 1,074 miljardu (EUR 163,7 miljonu) nekapitalizēta uzkrātā peļņa. Šis ziņojums tajā pašā dienā tika nosūtīts Francijas iestādēm. 2001. gada 26. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās Komisija, Francijas iestādes, Crédit Mutuel un Arthur Andersen, Crédit Mutuel un Arthur Andersen izteica savus iebildumus attiecībā uz Komisijas konsultanta galīgajiem secinājumiem. Arthur Andersen neatkāpās no saviem iepriekšējiem secinājumiem, kas tika izteikti 2001 gada 13. septembra dokumentā, kurš tika nosūtīts kā Francijas iestāžu 2001. gada 15. septembra paziņojuma pielikums. Francijas iestādes 2001. gada 26. oktobrī nosūtīja Komisijai jaunu paziņojumu ar Livret bleu juridisko analīzi attiecībā uz Kopienas konkurences tiesībām, kā arī 2002. gada 7. janvārī paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, taču tajā, nesniedzot jaunu informāciju, bija minēti skaitliskie dati, ko bija jau iesniegusi Crédit Mutuel.

(13)

Paziņojumā, ko Francijas iestādes 2001. gada 26. oktobrī nosūtīja Komisijai, bija paskaidrots, kāpēc Francijas iestādes uzskata, ka i) Livret bleu sistēma nav uzskatāma par valsts atbalstu, ii) pieņemot, ka Komisija turpina to kvalificēt kā valsts atbalstu, to var attiecināt tikai uz pastāvošu atbalstu un iii) jebkurā gadījumā tas būtu tāds atbalsts, kas uzskatāms par saderīgu.

(14)

Ar 2002. gada 15. janvāra lēmumu (6) (turpmāk tekstā – “atceltais lēmums”) Komisija valsts atbalstu, ko Francijas Republikas piešķīrusi Crédit Mutuel, atzina par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

(15)

2002. gada 15. janvāra lēmums tika atcelts ar Pirmās instances tiesas 2005. gada 18. janvāra spriedumu (7).

(16)

Komisija neiesniedza apelācijas sūdzību par Pirmās instances tiesas spriedumu. Saskaņā ar LESD 266. panta 1. punktu Komisijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, kas saistīti ar pieņemtā sprieduma izpildi. Valsts atbalsta jomā tas nozīmē, ka pēc lēmuma atcelšanas procedūra tiek veikta no jauna, sākot no formālās izmeklēšanas posma.

(17)

Komisija ar 2006. gada 7. jūnija lēmumu (8) (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras pagarināšanu”) pagarināja formālās izmeklēšanas procedūru un precizēja iespējamā valsts atbalsta novērtējuma priekšmetu.

(18)

Francija nosūtīja Komisijai savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras pagarināšanu ar 2006. gada 1. septembra un 2006. gada 7. septembra vēstulēm.

(19)

2006. gada 19. septembrī Eiropas Komisija saņēma sūdzību no “Association des Victimes du Crédit Mutuel”.

(20)

Komisija saņēma Crédit Mutuel piezīmes, kas tika iesniegtas 2006. gada 13. oktobra vēstulē.

(21)

Komisija nosūtīja Francijas iestādēm Crédit Mutuel piezīmes 2006. gada 31. oktobra vēstulē.

(22)

Pēc Komisijas 2006. gada 22. septembra un 2006. gada 28. novembra lūgumiem iesniegt papildu informāciju Francija iesniedza papildu piezīmes 2006. gada 8. novembra un 2007. gada 28. februāra vēstulēs.

(23)

Komisija 2006. gada 19. decembrī tikās ar Francijas iestādēm un 2007. gada 15. janvārī ar Crédit Mutuel.

(24)

2007. gada 10. maijā Komisija pieņēma lēmumu atbilstīgi EK līguma 86. panta 3. punktam (tagad LESD 106. panta 3. punkts) saistībā ar EK līguma 43. un 49. pantu (tagad LESD 49. un 56. pants), saskaņā ar kuru Francijai būtu jāatceļ īpašās tiesības (9), kas bija piešķirtas Crédit Mutuel, Caisses d’Épargne un Banque Populaire, izplatīt Livret bleu (Crédit Mutuel gadījumā) un Livret A (Caisses d’Épargne un La Poste gadījumā) (10).

(25)

Tā kā Francija neatcēla īpašās tiesības izplatīt Livret A un Livret bleu2007. gada 10. maija lēmumā noteiktajā deviņu mēnešu termiņā, Komisija sāka EK līguma 226. pantā (tagad LESD 258. pants) paredzēto pārkāpuma procedūru, 2008. gada 5. jūnijā nosūtot Francijai brīdinājuma vēstuli par lēmuma nepildīšanu.

(26)

Komisija 2009. gada 19. septembrī lūdza Franciju iesniegt jaunu informāciju, un to Francija iesniedza 2009. gada 13. oktobrī.

(27)

Komisija 2009. gada 8. oktobrī izbeidza pārkāpuma procedūru pēc tam, kad Francija, pieņemot Livret A un Livret bleu izplatīšanas brīvību (11)2009. gada 1. janvārī, bija izpildījusi savu pienākumu atcelt īpašās tiesības izplatīt šīs krājgrāmatiņas (12).

(28)

Komisija 2010. gadā elektroniskā pasta vēstulēs uzdeva Crédit Mutuel vairākus jautājumus, uz kuriem tā atbildēja arī ar elektroniskā pasta vēstulēm.

(29)

Ar šo lēmumu saskaņā ar 13. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma 93. panta piemērošanai (13), tiek izbeigta izmeklēšanas procedūra par iespējamiem atbalsta elementiem, kas ietverti Livret bleu mehānismā.

(30)

Crédit Mutuel ir decentralizēta banku un apdrošināšanas grupa, ko veido filiāļu tīkls, kas aptver visu valsti; šo filiāļu statuss ir kooperatīvā sabiedrība ar mainīgu kapitālu. Crédit Mutuel darbību reglamentē 1947. gada 10. septembra likums, kurā noteikti sadarbības principi. Tā ir organizēta trīs līmeņos: vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(31)

Crédit Mutuel grupā, kura darbojas ar diviem grupas zīmoliem (Crédit Mutuel un Crédit Industriel et Commercial (turpmāk tekstā – “CIC”)), ir gandrīz 6 000 pārdošanas punktu un vairāk nekā 72 000 darbinieku. Crédit Mutuel vietējās filiāles ir apvienotas 18 reģionālās federācijās, kuras ir Crédit Mutuel valsts konfederācijas biedres, kas ir tīkla centrālā struktūra. CIC federācijā ir apvienotas sešas reģionālās bankas un specializētas filiāles gan Francijā, gan ārzemēs.

(32)

Turklāt Crédit Mutuel grupai ir viena vadība, kas īsteno vispārējo politiku. Tā saglabā iekšēju finansiālo solidaritāti konfederācijas līmenī, kas nodrošina reģionālo federāciju likviditāti. Attiecībā uz konkurences tiesībām grupai ir viena uzņēmuma pazīmes, jo tai ir viena centrāla lēmumu pieņemšanas struktūra.

(33)

Livret bleu bija krājnoguldījumu instruments, ko reglamentēja valsts un ko izplatīja tikai Crédit Mutuel.

(34)

Uz šo krājnoguldījumu instrumentu attiecās daļējs atbrīvojums no nodokļiem saskaņā ar 1975. gada budžeta grozījumu likumu (14). Procentu summa, kas tika izmaksāta noguldītājiem par noguldītajām summām, bija atbrīvota no nodokļiem divu trešdaļu apmērā. Valsts Livret bleu noguldītājiem noteica procentu bruto likmi tā, ka pēc nodokļa atskaitījuma (15) neto likme bija identiska Livret A likmei, kas bija pilnībā atbrīvota no nodokļa.

(35)

Valsts Livret bleu noteica procentu likmi, kas bija augstāka par inflāciju un tika indeksēta ar naudas tirgus likmēm. Pēdējā Livret bleu procentu neto likme, pirms šī krājnoguldījumu instrumenta likvidēšanas ar 2009. gada 1. janvāra reformu (sk. 41. apsvērumu), bija 4 % (16). Maksimālā summa, ko noguldītāji varēja iemaksāt Livret bleu, bija EUR 15 300. Livret bleu līdzekļi pieauga no EUR 13 miljardiem (FRF 85 miljardiem) 1991. gadā līdz EUR 22 miljardiem 2008. gadā.

(36)

Livret bleu raksturīgās iezīmes – tūlītēja naudas līdzekļu izmaksa, minimālā iemaksa EUR 15, izmaksu neesība (īpaši saistībā ar krājgrāmatiņas izveidošanu) utt. – nodrošināja augstu likviditāti. Ar Livret bleu starpniecību bija iespējams veikt arī automātiskos maksājumus Valsts kasei vai tādiem publiskiem uzņēmumiem kā EDF vai France Télécom. Tādējādi Livret bleu, kas bija individuāliem klientiem paredzēts krājnoguldījumu instruments, dažos aspektos līdzinājās norēķinu kontam.

(37)

Pienākumi saistībā ar to līdzekļu izmantošanu, kas tika piesaistīti ar Livret bleu starpniecību, tika noteikti laika gaitā.

(38)

Sākotnēji Crédit Mutuel pienākums bija novirzīt 50 % līdzekļu (šī daļa 1983. gadā (17) tika palielināta līdz 65 % līdzekļu un līdz 80 % no jauna piesaistītajiem līdzekļiem) t. s. “vispārējas nozīmes” aktīviem (konkrētāk, vietējo pašvaldību un citu publisko struktūru finansēšanai), bet ar atlikumu banka varēja brīvi rīkoties (turpmāk tekstā – “brīvie aktīvi”).

(39)

Šī sistēma tika pilnībā pārveidota ar 1991. gada 27. septembra rīkojumu, (18) kad Livret bleu tika saskaņota ar Livret A sistēmu. No šī rīkojuma spēkā stāšanās brīža visi jauniegūtie līdzekļi (19) tika novirzīti Caisse des Dépôts et Consignation (turpmāk tekstā – “CDC”), kas apmaiņā kā atlīdzību piešķīra Crédit Mutuel starpniecības maksu. Šī maksa, kas sākotnēji bija noteikta 1,3 % apmērā no Livret bleu līdzekļiem, 2005. gada 1. janvārī tika samazināta līdz 1,2 % un 2005. gada 1. novembrī līdz 1,1 %. Crédit Mutuel iegūtos līdzekļus CDC galvenokārt izmantoja sociālo mājokļu finansēšanai.

(40)

Turklāt šī ievērojamā sistēmas reforma nozīmēja pakāpenisku esošo uzkrāto līdzekļu pārdalīšanu (20). No 1991. gada 27. septembra rīkojuma spēkā stāšanās brīža līdz 1999. gada pirmā pusgada beigām esošā “vispārējas nozīmes aktīvu” un “brīvo aktīvu” daļa tika samazināta, līdz visbeidzot visi līdzekļi tika pārskaitīti CDC.

(41)

2009. gada 1. janvārī stājās spēkā Livret A un Livret bleu reforma, ar kuru visām bankām tika dota atļauja izplatīt Livret A un tika atcelts dalījums Livret A un Livret bleu. Kopš 2009. gada 1. janvāraCrédit Mutuel Livret bleu ir tā pati Livret A, kas tiek tirgota ar citu nosaukumu. Kopš šī datuma Livret bleu beidza pastāvēt, un tādējādi tika atceltas Crédit Mutuel ekskluzīvās izplatīšanas tiesības.

(42)

Kā izklāstīts lēmumā par procedūras pagarināšanu (21), Komisija uzskatīja, ka Francija, iespējams, bija piešķīrusi atbalstu Crédit Mutuel starpniecības maksas veidā.

(43)

No Tiesas judikatūras Altmark lietā izriet, ka kompensācijas par publisku pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē, ja tās atbilst atsevišķiem kumulatīvajiem nosacījumiem, kas minēti 2003. gada 24. jūlija spriedumā Altmark lietā (22).

(44)

Komisija savā lēmumā par procedūras pagarināšanu pauda viedokli, ka Altmark judikatūras ceturtais nosacījums nevarēja tikt izpildīts, jo valsts nepiešķīra sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu piesaistīt noguldījumus sociālo īres mājokļu finansēšanai labākajam piedāvājumam, kurš noteikts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, bet tieši vienojoties ar Crédit Mutuel, kas a priori nesniedz nekādu garantiju, ka Crédit Mutuel piešķirtā atlīdzība nav augstāka par atlīdzību, ko pieprasītu labi vadīts uzņēmums. Tā arī uzskatīja, ka Francijas iestādes nav pierādījušas, ka kompensācijas apmērs tika noteikts, pamatojoties uz vidēja lieluma labi vadīta uzņēmuma izmaksām banku nozarē. Lai pierādītu, ka kompensācijas apmērs tika noteikts, analizējot izmaksas, kuras rodas labi vadītam uzņēmumam Altmark judikatūras izpratnē, nepietiek ar to, ka Francijas iestādes norāda, ka Crédit Mutuel ir labi vadīts uzņēmums.

(45)

Komisija uzskata, ka starpniecības maksa bija valsts līdzekļi, kas varēja radīt selektīvu priekšrocību, kura varēja izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, par ko tai netika paziņots. Tādējādi starpniecības maksa varēja ietvert nelikumīga atbalsta elementus.

(46)

Savā lēmumā par procedūras pagarināšanu Komisija pieļāva iespēju, ka šis pasākums nav saderīgs ar EK līguma 86. panta 2. punktu (tagad LESD 106. panta 2. punkts), un uzskatīja, ka neviena no EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā (tagad LESD 107. panta 2. un 3. punkts) minētajām atkāpēm nešķiet piemērojama.

(47)

Tā uzskatīja, ka, pamatojoties uz tās konsultanta veiktajiem aprēķiniem, ir iespējams, ka kompensācijas summa ir pārsniegusi summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kuras radušās, pildot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības (noguldījumu piesaistīšana sociālo īres mājokļu finansēšanai), ņemot vērā saņemtos ieņēmumus par šī pakalpojumu sniegšanu, kā arī saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šīs saistības. Komisija atgādināja, ka kompensācijas summā būtu jābūt ietvertām visām priekšrocībām, ko piešķīrusi valsts vai kas jebkādā citā veidā piešķirtas par valsts līdzekļiem; aprēķinot kompensāciju, tā ņēma vērā ne tikai CDC novirzīto noguldījumu piesaistīšanas neto izmaksas, bet arī vispārējas nozīmes aktīvu un brīvo aktīvu neto rezultātu (izmaksas vai peļņa). Komisijas konsultanta ziņojumā tika konstatēts, ka 1991., 1992., 1993. un 1998. gadā ir notikusi Crédit Mutuel kompensācijas pārmaksa.

(48)

Sūdzības iesniedzēju argumentus Komisija izklāstīja savā 1998. gada 6. februāra lēmumā par procedūras sākšanu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu (tagad LESD 108. panta 2. punkts). Papildu iesniegumos, kas tika saņemti pēc tam, bija minēti šādi jauni argumenti.

(49)

AFB paziņojumā (atjaunināts 1999. gada februārī un nosūtīts Komisijai 1999. gada oktobrī) par Livret bleu zemākas cenas ietekmi tika novērtēts, ka Livret bleu zemākas cenas ietekme radīja neto bankas ieņēmumus FRF 17 miljardu (EUR 2,6 miljardu) apmērā, pieņemot, ka Crédit Mutuel tirgus daļu pieaugumu visos tirgus segmentos laikposmā no 1986. līdz 1997. gadam nodrošināja vienīgi Livret bleu izplatīšana.

(50)

Pētījumā, ko veica Caisse Nationale du Crédit Agricole un kas tika nosūtīts 2000. gada maijā, bija analizētas Crédit Mutuel filiāļu skaita izmaiņas. Tajā tika konstatēts, ka kopējais pastāvīgo filiāļu skaits laikposmā no 1991. līdz 1994. gadam samazinājās un vēlāk pakāpeniski pieauga, 1998. gadā sasniedzot tādu pašu skaitu kā 1990. gadā. Filiāļu skaita izmaiņas reģionos bija dažādas: pastāvīgo un vēlāk pagaidu filiāļu skaits samazinājās reģionos, kuros Crédit Mutuel vēsturiski bija plaši pārstāvēta (Luārā, Bretaņā, Elzasā), kamēr citos reģionos filiāļu skaits pieauga. Tāpēc ir iespējams, ka Crédit Mutuel samazināja filiāļu skaitu lauku teritorijās, lai attīstītu savu filiāļu tīklu pilsētās. Šie dati šķiet pretrunā ar Crédit Mutuel apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem tā 90. gados bija spiesta saglabāt plašu filiāļu tīklu lauku teritorijās. Tie, šķiet, arī pierāda, ka Crédit Mutuel spēj saglabāt ārkārtēji blīvu filiāļu tīklu arī pēc jebkāda veida valsts iestāžu kontroles atcelšanas.

(51)

AFB1998. gada 4. jūnijā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā apstiprināja, ka atlīdzība 1,3 % apmērā no Livret bleu fondu līdzekļiem, kas novirzīti CDC, bija pārmērīga, ņemot vērā, ka Caisses d’Épargne un La Poste tajā pašā laikposmā no CDC saņēma attiecīgi 1,20 % un 1,50 % no Livret A fondiem, kas arī tika novirzīti CDC. AFB vēstulē norādīja, ka 1997. gadā tā Francijas iestādēm bija piedāvājusi nodrošināt Livret bleu noguldījumu piesaisti par atlīdzību tikai 1 % apmērā, bet valdība uz šo piedāvājumu nebija atbildējusi. AFB jo īpaši uzsvēra, ka deputāta Douyère kunga 1998. gada aprīļa ziņojumā par Caisses d’épargne modernizāciju bija norādīts, ka tipiskas Caisses d’épargne filiāles, piemēram, Burgoņas filiāles, piesaistes izmaksas ir 0,96 % no tās līdzekļiem, un nav pamata uzskatīt, ka Crédit Mutuel radušās vadības izmaksas ir augstākas.

(52)

Glais konsultāciju biroja 2000. gada augusta ziņojumā, kas tika iesniegts pēc AFB lūguma, bija minēti statistikas dati par konkurences priekšrocību, kuru Crédit Mutuel esot saņēmusi saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām izplatīt Livret bleu. Izpētot laikrindas, redzams, ka Livret bleu noguldījumu līdzekļi, kā arī līdzekļi no citiem noguldījumiem strauji pieauga līdz pagrieziena punktam laikposmā no 1985. līdz 1987. gadam. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms kopš tā brīža turpina pieaugt, un Crédit Mutuel izaugsme šajā jomā joprojām ir daudz lielāka nekā tās galveno konkurentu izaugsme. Glais biroja eksperts no tā secināja, “ka tātad Livret bleu ietekme, piesaistot klientus, šķiet izdevusies, un, sākot no 80. gadu vidus, pozitīvā ietekme, šķiet, turpinās, noguldījumiem nepieaugot. Jādomā, ka, sākot no šī laikposma, klienti, kuru lojalitāte tika sākotnēji nostiprināta, ļāva īstenot Crédit Mutuel ekspansijas stratēģiju.” Konkrēti, pamatojoties uz rādītāju, kas mēra izturību pret neparedzētiem ekonomikas satricinājumiem attiecībā uz dažādiem darbības rādītājiem, un modelējot vienkāršu kredītu pieprasījuma vienādojumu, eksperts secināja, ka Crédit Mutuel darbība (galvenokārt kredītu izsniegšana) šķita nesaistīta ar banku tirgus vidējo izaugsmi; eksperts to skaidro ar faku, ka Crédit Mutuel klienti bija daudz lojālāki, piemēram, ar Livret bleu starpniecību, nekā citu banku tīklu klienti.

(53)

Otrajā ziņojumā (2000. gada decembris) Glais birojs piedāvāja jaunu ekonometrisko analīzi par katra banku tīkla klientu lojalitātes pakāpi. Saskaņā ar eksperta apgalvoto, tās rezultāti apstiprina pieņēmumu, saskaņā ar kuru Crédit Mutuel un Caisses d’Épargne rīcībā ir tādi līdzekļi, kas ļauj nodrošināt to klientu lojalitāti daudz labāk, nekā to dara citas bankas. Tomēr ir neiespējami noteikt, vai šādas lielākas klientu lojalitātes pamatā ir no nodokļiem atbrīvotas krājgrāmatiņas izplatīšana vai blīva filiāļu tīkla izmantošana dažādos reģionos (divi kopēji instrumenti, kas ir pieejami šiem tīkliem).

(54)

Saistībā ar pašreizējo procedūru Komisija saņēma arī papildu iesniegumu no sūdzības iesniedzējiem, saskaņā ar kuru Crédit Mutuel veiktā CIC iegāde 1997. gada aprīlī šīs iepriekš valsts apdrošināšanas grupai GAN piederošās bankas privatizācijas laikā bija iespējama, izmantojot atbalstu, ko tā bija saņēmusi attiecībā uz Livret bleu, kura tās noguldījumu tirgus daļu palielināja no 2 % 1969. gadā līdz aptuveni 6,9 % 1997. gadā. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju apgalvoto, uzņēmuma pašu kapitāls, pateicoties izskatāmajam atbalsta pasākumam, strauji pieauga no FRF 650 miljoniem (EUR 99 miljoniem) 1974. gadā līdz FRF 47,3 miljardiem (EUR 7,2 miljardiem) 1997. gadā

(55)

Visbeidzot, Crédit Mutuel cietušo asociācijas (“Association des Victimes du Crédit Mutuel”) 2006. gada 19. septembra sūdzība satur vienkāršu apgalvojumu, ka “publiskie krājnoguldījumi tiek novirzīti privātiem un komerciāliem mērķiem (…), kaitējot noguldītājiem un Francijas ekonomikai,” kas netika pamatots ar reāliem argumentiem vai pierādījumiem par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu.

(56)

Pēc 1998. gada 6. februāra lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saņēma komentārus no vairākām ieinteresētajām trešām personām.

(57)

Daži no Crédit Mutuel konkurentiem norādīja uz kaitējumu, kas, viņuprāt, tiem ir nodarīts, sakarā ar ekskluzīvu tiesību izplatīt Livret bleu piešķiršanu Crédit Mutuel. Šis bankas lielākoties norādīja uz Livret bleu zemākas cenas ietekmi, kuras rezultātā tās zaudē klientus par labu Crédit Mutuel, un izteica vēlmi, lai šīs ekskluzīvās tiesības tiktu atceltas. Šādus komentārus Komisijai nosūtīja turpmāk minētās iestādes:

(58)

Turklāt papildus 4. iedaļā izklāstītajām piezīmēm par iebildumiem attiecībā uz Crédit Mutuel Komisija saņēma piezīmes, kurās Livret bleu mehānisms bija vērtēts pozitīvi; piezīmes iesūtīja turpmāk minētās trešās personas:

(59)

Liela daļa trešo personu norādīja uz Crédit Mutuel lomu, jo īpaši reģionālā līmenī, sociālās ekonomikas finansēšanā, sevišķi bezpeļņas apvienību finansēšanā. Tās arī uzsvēra Crédit Mutuel atbalsta lomu attiecībā uz darbaļaudīm, kas veido nozīmīgu tās klientu grupu. Vairāki vietējo pašvaldību pārstāvji uzsvēra Crédit Mutuel lomu uzņēmumu un darbavietu radīšanā un vietējo iniciatīvu attīstīšanā kopīgi ar vietējām pašvaldībām. Citas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Crédit Mutuel ar tās decentralizēto struktūru starpniecību bija atbilstošāka vietējām vajadzībām un nepieciešamībai nodrošināt vienmērīgu teritorijas attīstību nekā centralizētie uzņēmumi.

(60)

Crédit Mutuel pārmet Komisijai lietas sevišķi ilgo izskatīšanu.

(61)

Turklāt, saskaņā ar Crédit Mutuel apgalvoto, Pirmās instances tiesas spriedums attiecās ne tikai uz pamatojuma nenorādīšanu – tajā tika kritizēta arī Komisijas argumentācija; šī kritika neesot ņemta vērā lēmumā par procedūras pagarināšanu, jo īpaši attiecībā uz iespējamās kompensācijas pārmaksas aprēķinu. Šajā saistībā Crédit Mutuel pārmet Komisijai, ka tā ir pieskaitījusi pozitīvās gada bilances, neatskaitot no tām negatīvo gadu bilances, pretēji metodei, kas ieteikta Kopienas nostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā – “Kopienas 2005. gada nostādnes”) (23).

(62)

Banka uzskata, ka starpniecības maksa atbilst Altmark judikatūrā minētajiem četriem nosacījumiem:

(63)

Jebkurā gadījumā Crédit Mutuel uzskata, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 106. panta 2. punktu. Crédit Mutuel jo īpaši iebilst pret kompensācijas pārmaksas aprēķināšanas metodi, kas minēta lēmumā par procedūras pagarināšanu. Saskaņā ar Crédit Mutuel apgalvoto, Komisija esot pieļāvusi kļūdas aprēķinā jau pašā Livret bleu peļņas vai zaudējumu aprēķina vispārējo rezultātu novērtējumā, pārņemot tās konsultanta kļūdainos secinājumus, neraugoties uz neatrisinātām domstarpībām starp Komisijas konsultantu un Crédit Mutuel konsultantu (25).

(64)

Crédit Mutuel arī apstrīd Komisijas izmantoto gada pieeju (proti, izmantojot summas tikai no tiem gadiem, kuros bijusi kompensācijas pārmaksa, to nekompensējot ar summām no gadiem, kad kompensācija bijusi nepietiekama), kas ir pretrunā ar vairākiem iepriekš pieņemtiem lēmumiem, atcelto lēmumu un – kā apgalvo Crédit Mutuel – ar Kopienas 2005. gada nostādnēm (26). Komisijai būtu jāizmanto visaptveroša pieeja (t. i., kompensējot kopējo summu no gadiem, kuros bijusi kompensācijas pārmaksa, ar to gadu summām, kad kompensācija bijusi nepietiekama) visam laikposmam no 1991. līdz 1998. gadam, kā arī visam laikposmam, sākot no 1999. gada.

(65)

Turklāt savā lēmumā par procedūras pagarināšanu Komisija nepareizi noteica saprātīgu peļņu. Tā savu saprātīgas peļņas novērtējumu balstīja uz normatīvajos aktos noteiktā pašu kapitāla izmaksām, kas tika lēstas 6 % apmērā, lai gan šīs izmaksas ir jāietver izmaksu uzskaitē, nevis jāuzskata par peļņas normu. Komisijai bija jāņem vērā pašu kapitāla atdeves likme, kuru ieteica Arthur Andersen (27). Turklāt tās veiktais saprātīgas peļņas aprēķins balstījās uz “gaistošu pamatu”, kas kļūst par nulli pēc līdzekļu novirzīšanas CDC, jo šie līdzekļi nerada nekādas izmaksas attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto pašu kapitālu. Crédit Mutuel norāda, ka, piemērojot Komisijas izmantoto rādītāju, tai nav iespējama nekāda parasta peļņas norma attiecībā uz Livret bleu. Tā uzskata, ka jebkurai bankai, kurai nav nekādu pašu kapitāla izmaksu maksātspējas rādītāja šaurā normatīvo aktu izpratnē, ir jāspēj sasniegt parastu peļņas normu, pat centralizētu aktīvu gadījumā.

(66)

Komisija nepietiekami ņēma vērā arī izmaksas, kuras radās saistībā ar otru vispārējas nozīmes uzdevumu, kas, pēc Crédit Mutuel domām, tiek pildīts, proti, filiāļu saglabāšanu lauku teritorijās ar mērķi visā valsts teritorijā mudināt cilvēkus veidot krājnoguldījumus, atvieglojot piekļuvi bankām pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.

(67)

Visbeidzot, Crédit Mutuel noraida iespējamu zemākas cenas ietekmi. Tā atgādina, ka Komisija savā atceltajā lēmumā atzina, ka šo zemākas cenas ietekmi formāli nevarēja pierādīt, un uzskata, ka kopš tā laika nav radies neviens jauns pierādījums.

(68)

Attiecībā uz procedūru – lai apstrīdētu jebkādu iespējamu atbalsta atgūšanu, Crédit Mutuel atsaucas uz vairākiem Kopienas tiesību vispārējiem principiem un jo īpaši uz tiesiskās paļāvības principu un saprātīga termiņa ievērošanu.

(69)

Francija uzskata, ka Altmark judikatūrā minētie nosacījumi ir izpildīti:

(70)

Attiecībā uz nosacījumiem par atbalsta esību Francija atsaucas uz argumentiem, kas tika izvirzīti pirms 2002. gada lēmuma atcelšanas:

(71)

Savā 2001. gada 26. oktobra paziņojumā Francijas iestādes norādīja iemeslu, kāpēc, ja Komisija turpinātu pasākumu kvalificēt kā valsts atbalstu, tas jebkurā gadījumā būtu tāds atbalsts, kas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 3. punktu. Tās pārmet Komisijai pieļautās kļūdas Livret bleu peļņas vai zaudējumu vispārējo rezultātu aprēķinā, neizmantojot Crédit Mutuel konsultanta ieteikto metodi (32). Tās arī norāda, ka Komisijai jāparedz saprātīga peļņa, ko tās lēš […] (*1) apmērā.

(72)

Savās piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras pagarināšanu, Francijas iestādes Komisijai pārmeta arī “asimetrisku argumentāciju”, nekompensējot summas no kompensācijas pārmaksas gadiem (1991., 1992., 1993. un 1998. gadu) ar to gadu summām, kuros kompensācija nebija pietiekama (1994.–1997. gads), kā arī to, ka tā pilnībā pārņēma lēmuma par procedūras pagarināšanu 1. pielikumā tās konsultanta secinājumus par trīs punktiem, par kuriem Francijas un Komisijas viedoklis atšķīrās. Francija norādīja, ka visā laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam ar Livret bleu saistītā sistēma saņēma nepietiekamu valsts kompensāciju. Līdz ar to starpniecības maksas summa nepārsniedza to summu, kas bija nepieciešama, lai segtu Livret bleu izplatīšanas izmaksas, kas atspoguļotas Livret bleu izmaksu uzskaitē, kas tika veikta kopīgi ar Komisiju (izņemot divus pielāgojumus (33)), un atbilst Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvai 80/723/EEK par dalībvalstu un valsts uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (34). Francija arī paskaidroja, ka nesenais starpniecības maksas samazinājums atbilda galvenokārt sociālo mājokļu finansēšanas dalībnieku vajadzībām (35).

(73)

Francijas iestādes norāda, ka atlīdzības mehānisms iespējamai kompensācijas pārmaksai pastāv kopš 1999. gada.

(74)

Francija arī paskaidroja, ka Crédit Mutuel atbalstīja viena mēneša likviditātes risku un CDC – nelikviditātes risku, kas pārsniedz vienu mēnesi. Tā norādīja, ka ar Livret bleu starpniecību piesaistītajām summām riska svērumu procentuālā attiecība, lai aprēķinātu pašu kapitāla vajadzības, kas nepieciešamas maksātspējas normai, bija nulle. Tā norādīja, ka riska svērums Crédit Mutuel pašu kapitāla vajadzībām attiecībā uz citiem krājnoguldījumu instrumentiem un citiem resursiem, kas nav Livret bleu, no 1999. līdz 2005. gadam svārstījās no […] līdz […] %. Francijas iestādes precizēja, ka, ņemot vērā to, ka, sākot no līdzekļu pilnīgas novirzīšanas CDC 1999. gadā, Eiropas maksātspējas rādītāja piemērošana nav atbilstoša, Crédit Mutuel, aprēķinot Livret bleu atbilstošu saprātīgu peļņu, ietvēra pašu kapitāla izmaksas, kas tika iegūtas, atsaucoties uz citu krājnoguldījumu instrumentu un citu resursu izmaksām, ierobežojot tās ([…] līdz […] % apmērā no 1999. līdz 2005. gadam). Pēc Komisijas pieprasījuma Francija sniedza arī precizējumus attiecībā uz kompensācijas normu, kas saistīta ar obligātās rezerves izveidošanu Banque de France.

(75)

Lēmumā par procedūras pagarināšanu Komisija uzskatīja, ka vienīgais konkrētais pasākums, kas, iespējams, ietver atbalsta elementus, ir starpniecības maksa, ko CDC maksāja Crédit Mutuel (36).

(76)

Iespējamais atbalsts, kuru ietver starpniecības maksa, tika ieviests 1991. gada 27. septembrī ar tajā pašā dienā izdotu rīkojumu, un šajā lēmumā tas tiek analizēts līdz Livret A izplatīšanas liberalizācijai un saskaņošanai ar Livret bleu2009. gada 1. janvārī (37).

(77)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Altmark judikatūru (38) kompensācijas, kas izmaksātas kā atlīdzība par publisku pakalpojumu uzdevumu veikšanu nav uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi.

(78)

Francijas iestāžu un Crédit Mutuel iesniegtajās piezīmēs, atbildot uz lēmumu par procedūras pagarināšanu, ir norādīti divi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, proti, svarīga filiāļu tīkla saglabāšana lauku apvidos teritorijas attīstības nolūkos un noguldījumu piesaistīšana sociālo mājokļu finansēšanai.

(79)

Tomēr pat pirms konkrētā pasākuma ieviešanas Crédit Mutuel vairs nebija pienākuma saglabāt filiāles lauku teritorijās, jo likums par banku filiāļu atvēršanu un aizvēršanu tika atcelts 1987. gadā un kontroles sistēma (kura attiecībā uz Crédit Mutuel esot tikusi saglabāta no 1987. līdz 1991. gadam) tika atcelta 1991. gada 1. jūlijā (39). Taču Francijas iestādes un Crédit Mutuel neapstrīdēja lēmuma par procedūras pagarināšanu secinājumu, saskaņā ar kuru “pēc 1991. gada (t. i., pēc 1991. gada 1. jūlija) nav spēkā neviens tiesību akts, pamatojoties uz kuru EK līguma 86. panta (tagad LESD 106. panta) izpratnē Crédit Mutuel būtu uzticēta iepriekš minētā 24. punkta iii) apakšpunktā minētā uzdevuma izpilde (filiāļu saglabāšana lauku teritorijās ar mērķi attīstīt teritoriju)” (40).

(80)

Tādējādi par to, vai Altmark judikatūra ir piemērojama, jāpārliecinās tikai attiecībā uz uzdevumu piesaistīt noguldījumus sociālo mājokļu finansēšanai.

(81)

Komisija atgādina, ka dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība attiecībā uz novērtējumu par to, kādi pakalpojumi uzskatāmi par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tā uzskata, ka ar dekrētiem par 1975. gada budžeta grozījumu likuma (41) 9. panta un 1982. gada budžeta grozījumu likuma (42) 24. panta noteikumu piemērošanu un jo īpaši ar 1991. gada 27. septembra rīkojumu Crédit Mutuel tika skaidri uzticēts uzdevums (kas definēts Būvniecības un mājokļu kodeksa R323-10. un R 331-14. pantā) piesaistīt līdzekļus pārskaitīšanai CDC, kas CDC ļautu finansēt sociālos mājokļus. Komisija uzskata, ka, kvalificējot šo uzdevumu kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas uzdevumu, Francija novērtējumā nav pieļāvusi kļūdu.

(82)

Saskaņā ar ceturto nosacījumu, kas minēts Altmark judikatūrā: “[…] ja uzņēmums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām konkrētajā gadījumā nav izvēlēts sabiedrisko iepirkumu procedūras rezultātā, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kurš spēj šos pakalpojumus piedāvāt par sabiedrībai viszemāko cenu, kompensācijas apjoms nosakāms, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts […], lai spētu izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un paredzot saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi.” (43)

(83)

Komisija uzskata, ka ceturtais nosacījums attiecībā uz uzdevumu piesaistīt noguldījumus, lai tos novirzītu CDC sociālo mājokļu finansēšanai, nav izpildīts. Jāatzīmē, ka valsts šo uzdevumu nepiešķīra labākajam piedāvājumam, kurš noteikts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, bet tieši vienojoties ar Crédit Mutuel. Starpniecības maksas apmērs netika noteikts attiecībā pret vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas izmaksām, kas radušās tipiskam uzņēmumam, kurš ir labi vadīts. Starpniecības maksas apmērs 1,3 % nevarēja tikt pamatots ar reālām izmaksām, kas Crédit Mutuel radušās, sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, jo 1991. gada septembrī Livret bleu nebija atsevišķas grāmatvedības, kas bankas grāmatvedībā ļautu noteikt izmaksas, kas konkrēti saistītas ar Livret bleu. Atsevišķa Livret bleu grāmatvedība tika ieviesta vairākus gadus pēc tam, un attiecībā uz šo laikposmu tā tika izveidota ar atpakaļejošu datumu līdz 1991. gadam. Tātad nekas neliecina par to, ka starpniecības maksas apmērs tika noteikts, atsaucoties uz izmaksām, kas radušās tipiskam, labi vadītam uzņēmumam, pildot attiecīgo vispārējas nozīmes uzdevumu. Francijas iestādes apgalvo, ka Crédit Mutuel kopumā bija labi vadīts uzņēmums. Tomēr tās šo apgalvojumu pilnībā nepierāda, atsaucoties galvenokārt uz lēmuma par procedūras pagarināšanu 13. punktu, kurā Komisija ir minējusi vienīgi Crédit Mutuel 2004. gada vispārējos finanšu rezultātus (bilances apjoms, neto rezultāts, izdevumu/peļņas attiecība, pašu kapitāls un likviditātes koeficients). Jebkurā gadījumā, ja kāda dalībvalsts ir noteikusi kompensācijas apmēru, pamatojoties uz tipiska, labi vadīta uzņēmuma izmaksu analīzi, nevajadzētu būt nekādām grūtībām to pierādīt Komisijai un aprakstīt izmantoto metodoloģiju, ko Francija šajā gadījumā nav darījusi. Visbeidzot, fakts, ka kopš Livret A un Livret bleu izplatīšanas liberalizācijas 2009. gada 1. janvārīCrédit Mutuel starpniecības maksa no 1,1 % ir sarukusi līdz 0,6 %, šķiet, norāda, ka šī maksa bija lielāka nekā tā, kura būtu noteikta, pamatojoties izmaksām, kas radušās tipiskam, labi vadītam uzņēmuma, kurš pilda to pašu vispārējas nozīmes uzdevumu.

(84)

Tā kā Altmark judikatūrā minētie nosacījumi ir kumulatīvi, pietiek ar to, ka viens no nosacījumiem nav izpildīts, lai šī judikatūra nebūtu piemērojama un konkrētais pasākums, iespējams, varētu tikt uzskatīts par valsts atbalstu. No iepriekšminētā izriet, ka konkrētais pasākums neatbilst Altmark judikatūrā minētajam ceturtajam nosacījumam. Tādējādi Altmark judikatūra nav piemērojama un ir jāaizskata, vai šis pasākums tiešām ir valsts atbalsts (44) (45).

(85)

LESD 107. pantā 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(86)

CDC starpniecības maksu Crédit Mutuel izmaksāja reizi gadā (46) saskaņā ar vienošanos starp valsti un Crédit Mutuel, ar kuru tika noteikta kārtība, kādā īsteno 1991. gada 27. septembra rīkojumu. Starpniecības maksas summu nosaka valsts, lai kompensētu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības. Turklāt CDC ir valsts uzņēmums, kura rīcība ir attiecināma uz valsti (47). Tātad nosacījums par attiecināmību uz valsti un valsts līdzekļiem ir izpildīts.

(87)

Starpniecības maksa tika piešķirta vienīgi Crédit Mutuel kā atlīdzība par krājnoguldījumu piesaistīšanu un novirzīšanu CDC sociālo mājokļu finansēšanai, izmantojot Livret bleu, kuras ekskluzīvās izplatīšanas tiesības piederēja Crédit Mutuel. Tātad šim pasākumam ir selektīvs raksturs.

(88)

Ņemot vērā, ka ar starpniecības maksu valsts līdzekļi tika piešķirti vienīgi Crédit Mutuel, tā uzlaboja šīs bankas konkurētspēju salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Saskaņā ar Tiesas judikatūru uzņēmuma konkurētspējas uzlabošana ar valsts atbalsta palīdzību parasti norāda uz konkurences izkropļojumu attiecībā pret pārējiem uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nav saņēmuši (48).

(89)

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tirdzniecību starp dalībvalstīm uzskata par iespaidotu, ja uzņēmums, kas saņēmis atbalstu, veic darbības jomā, kura ir atvērta konkurencei un kura ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm (49). Tomēr kopš 1979. gada ārvalstu banku tirgus daļa aizdevumu piešķiršanas jomā ir sasniegusi 8 % (4 % filiālēm, kurām nav sava juridiskā statusa, 4 % filiālēm, kurām Francijā ir meitas sabiedrības juridiskais statuss) un 4,5 % noguldījumu jomā (attiecīgi 2 % un 2,5 %). Eiropas banku, kas nav Francijas bankas, procentuālā attiecība pret ārvalstu bankām kopumā bija 50 % aizdevumu piešķiršanas jomā un 70 % noguldījumu jomā. Tātad Crédit Mutuel kopš 70. gadiem saskārās ar konkurenci, ko radīja ārvalstu banku tīkli Francijas teritorijā. Turklāt likvīdais banku krājnoguldījumu tirgus, kurā bija Livret bleu un kurš aptvēra arī Codevi, LEP, Livret jeune, parastos krājkontus un CEL (50), attiecīgajā laikposmā jau bija atvērts konkurencei.

(90)

Tādējādi Komisija secina, ka četri nosacījumi, kas nepieciešami valsts atbalsta esībai, ir izpildīti.

(91)

Visbeidzot, atbalsta pasākums ir nelikumīgs, jo par to netika paziņots Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu un tas tika īstenots pēc Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma stāšanās spēkā Francijā.

(92)

Atbildot uz Francijas iestāžu argumentu, saskaņā ar kuru atbalsts pastāvēja, jo tika pieņemts pirms Otrās banku direktīvas transponēšanas termiņa beigām 1993. gada 1. janvārī, Komisija uzsver, ka šīs direktīvas mērķis bija īstenot iekšējo tirgu kredītiestāžu nozarē, ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šī direktīva nenozīmēja, ka konkrētais tirgus bija slēgts konkurencei pirms starpniecības maksas pieņemšanas; tā nozīmēja vienīgi to, ka joprojām pastāvēja daži šķēršļi brīvai uzņēmējdarbības veikšanai un brīvai pakalpojumu sniegšanai banku nozarē. 2007. gada 10. maija lēmumā ir norādīts, ka Livret bleu piederēja likvīdo banku krājnoguldījumu “tirgum”, kas nozīmē, ka konkrētā darbības joma bija atvērta konkurencei, un nekādā ziņā neapstiprina Francijas iestāžu argumentu, saskaņā ar kuru konkrētā darbības joma tika atvērta konkurencei tikai 1993. gadā. Lēmumā, tieši pretēji, ir norāde uz “nobrieduša” tirgus esību (51).

(93)

Tā kā konkrētais pasākums ietver valsts atbalsta elementus, Komisijai ir jāanalizē minētā pasākuma saderība ar iekšējo tirgu.

(94)

Saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu: “Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, […] attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.”

(95)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru, Komisijas praksi un Kopienas 2005. gada nostādnēm LESD 106. panta 2. punkts nozīmē, ka valsts atbalstu uzņēmumam, kuram uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbalsta pasākums atbilst šādiem nosacījumiem:

(96)

Nosacījumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, ir izpildīti 81. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(97)

Attiecībā uz d) apakšpunktā minēto nosacījumu Komisijai nav nekādu norāžu, saskaņā ar kurām Kopienas iekšējā tirdzniecība būtu ietekmēta tādā mērā, lai atbalsts neatbilstu šim nosacījumam. Konkrētāk, 2007. gada 10. maija lēmumā bija pieprasīta Livret bleu ekskluzīvo izplatīšanas tiesību atcelšana, jo īpašās tiesības, kas bija saistītas ar Livret bleu izplatīšanu, ietvēra pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu Kopienā (52). Tomēr starpniecības maksu tiktāl, ciktāl tā neietvēra Crédit Mutuel uzticētā vispārējas nozīmes pakalpojuma sniegšanas uzdevuma kompensācijas pārmaksu, nevar uzskatīt par tirdzniecības attīstības ietekmēšanu tādā mērā, lai kaitētu Savienības interesēm.

(98)

Tāpēc Komisija turpmāk izvērtēs, vai tika ievēroti vajadzības un proporcionalitātes principi, t. i., vai kompensācijas summa, kas veidoja starpniecības maksu, nebija lielāka par summu, kura nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas radušās, pildot sabiedriska pakalpojuma sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šīs saistības (53).

(99)

Pārbaudē par to, vai nav notikusi iespējama kompensācijas pārmaksa (sk. 7.2.5. apakšiedaļu), Komisija izmanto – attiecībā uz laikposmu no 1991. gada 27. septembra (sk. 7.2.1. apakšiedaļu) līdz 2005. gada 31. decembrim – visaptverošu pieeju (sk. 7.2.2. apakšiedaļu). Tā ņem vērā visas priekšrocības, kas saistītas ar Livret bleu, tomēr neietverot iespējamu zemākas cenas ietekmi, kuras apmēru nebija iespējams noteikt (sk. 7.2.3. apakšiedaļu). Tika ņemta vērā saprātīga peļņa (sk. 7.2.4. apakšiedaļu), tostarp par CDC novirzītajiem līdzekļiem.

(100)

Lēmumā par procedūras pagarināšanu Livret bleu neto rezultātu aprēķinā, kas tika veikts ar mērķi novērtēt iespējamas kompensācijas pārmaksas esību, bija ietverti 1991. gada kopējie rezultāti (54). Citiem vārdiem sakot, tīrie ienākumi no brīvajiem aktīviem un vispārējas nozīmes aktīviem tika ņemti vērā, sākot no 1991. gada 1. janvāra.

(101)

Kā izklāstīts 75. un 76. apsvērumā, vienīgais konkrētais pasākums šajā lietā ir starpniecības maksa, kuras princips tika ieviests 1991. gada 27. septembrī, tajā pašā laikā, kad Crédit Mutuel tika uzticēts novirzīt tās līdzekļus CDC sociālo mājokļu finansēšanai. Līdz šim datumam nepastāvēja ne starpniecības maksa, ne arī līdzekļu novirzīšana CDC. Tādējādi Komisijai savs novērtējums par atbalsta proporcionalitāti jāveic, sākot no šī datuma.

(102)

Tātad izmaksas un rēķini, kas saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, nevar attiekties uz laikposmu pirms 1991. gada 27. septembra. Citiem vārdiem sakot, vērā var ņemt tikai tās izmaksas un rēķinus, kas radušies saistībā ar šī atbalsta finansētā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu laikposmā, sākot no konkrētā atbalsta pasākuma (starpniecības maksa) ieviešanas. Tādējādi Komisija uzskata, ka tās lēmumā ar procedūras pagarināšanu bija neatbilstība, kā vienīgo atbalsta pasākumu nosakot starpniecības maksu, kas tika ieviesta 1991. gada 27. septembrī, bet turpinot ņemt vērā Livret bleu tīros ienākumus laikposmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1991. gada 27. septembrim.

(103)

Tā kā Crédit Mutuel var paziņot vispārējas nozīmes aktīvu un brīvo aktīvu neto rezultātus, pamatojoties tikai uz gada rezultātiem, Komisija uzskata, ka attiecībā uz 1991. gadu jāņem vērā tikai tie neto rezultāti, kas atbilst laikposmam no 1991. gada 27. septembra līdz 1991. gada 31. decembrim, visa gada neto rezultātus proporcionāli attiecinot uz atlikušajām dienām, t. i., 96/365. CDC novirzīto līdzekļu neto rezultātus 1991. gadam var ņemt vērā pilnībā, jo, kā paskaidrots 101. apsvērumā, šī novirzīšana tika uzsākta tieši pēc 1991. gada 27. septembra, tā ka pēc būtības neviena daļa no rezultātiem neattiecas uz laikposmu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1991. gada 27. septembrim.

(104)

Savā lēmumā par procedūras pagarināšanu Komisija ieteica izmantot gada pieeju, lai novērtētu iespējamas kompensācijas pārmaksas esību. Šī pieeja izriet no Kopienas 2005. gada nostādnēm, un tajā ir ieviestas izmaiņas, salīdzinot ar tās iepriekšējo pielietojumu. Kad pirms Kopienas 2005. gada nostādņu pieņemšanas Komisijai bija jānovērtē, vai pastāv kompensācijas pārmaksa, tā izmantoja pieeju, ko varētu kvalificēt kā “visaptverošu”, saskaņā ar kuru summas gados, kad notikusi kompensācijas pārmaksa, varēja neierobežoti kompensēt ar summām no tiem gadiem, kad kompensācija bija nepietiekama (55).

(105)

Atbilstīgi Kopienas 2005. gada nostādņu 26. punktam Komisija atbalstam, par kuru nav paziņots, piemēro minēto nostādņu noteikumus, ja atbalsts ir bijis piešķirts pēc nostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet pārējos gadījumos piemēro atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošos noteikumus. Konkrēto atbalstu piešķir reizi gadā, (56) un par to netika paziņots. Kopienas 2005. gada nostādnes Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja 2005. gada 29. novembrī. Tādējādi laikposmam līdz 2006. gadam ir jāpiemēro noteikumi, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī, un laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz pasākuma beigām 2008. gada 31. decembrī ir jāpiemēro Kopienas 2005. gada nostādnes.

(106)

Kopienas 2005. gada nostādnēs ir ieteikts izmantot “gada pieeju”, jo iespējamās kompensācijas pārmaksas aprēķināšana ir jāveic katru gadu, nepieļaujot gadījumu, kad summa no gada, kurā bijusi nepietiekama kompensācija, tiek pārcelta uz nākamo gadu, izņemot gadījumu, ja šī summa nepārsniedz 10 % no ikgadējās kompensācijas (57).

(107)

No otras puses, pirms Kopienas 2005. gada nostādņu pieņemšanas, kad Komisija pārbaudīja, vai uzņēmums nav saņēmis kompensācijas pārmaksu, pildot sabiedriska pakalpojuma uzdevumu, tā izmantoja “visaptverošu pieeju” (sk. 104. apsvērumu) (58).

(108)

Izmantojot visaptverošo pieeju, katra gada neto rezultāti, ko kumulē gadu no gada, tiek atjaunināti, piemērojot Francijas atsauces likmi katra gada 1. janvārī (59).

(109)

Saskaņā ar Kopienas 2005. gada nostādņu 17. punkta pirmo teikumu “vērā ņemamajos ieņēmumos jāietver vismaz visi ieņēmumi, kas gūti no pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas”. Tātad, pārbaudot to, vai nav notikusi kompensācijas pārmaksa, jāņem vērā vispārējas nozīmes aktīvu un brīvo aktīvu neto rezultāti izmeklēšanas laikposmā. Komisija uzskata, ka šie rezultāti ir ieņēmumi, ko no 1991. gada 27. septembra noteica Francija par labu Crédit Mutuel par vispārējas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, lai ar CDC starpniecību finansētu sociālos mājokļus. Šie aktīvi izmaksu uzskaitē balstās uz īpašiem resursiem, noguldījumiem, kas piesaistīti ar Livret bleu starpniecību. Konkurences tirgus apstākļos (bez īpašām tiesībām izplatīt no nodokļiem atbrīvotu krājnoguldījumu instrumentu) Crédit Mutuel, iespējams, nebūtu varējusi iegūt šos resursus par tādām pašām izmaksām, tādējādi attiecīgie aktīvi un līdzekļi jāņem vērā Livret bleu sistēmas vispārējā ekonomikā. Turklāt Francija pati apstiprināja, ka starp šiem aktīviem (Livret bleu un sociālo mājokļu finansēšanas uzdevumu) pastāv saikne, no jauna novirzot ar šiem aktīviem saistītos līdzekļus CDC, sākot no 1991. gada (60). Citiem vārdiem sakot, tā kā tā 1991. gada 27. septembrī uztic Crédit Mutuel sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu piesaistīt noguldījumus, ko novirza CDC sociālo mājokļu finansēšanai, tā apstiprina Livret bleu izplatīšanas tiesību piešķiršanu Crédit Mutuel. Tātad peļņa, kas izriet no tādu līdzekļu izmantošanas, kuri noguldīti ar Livret bleu, sākot no šī datuma, jāuzskata par ienākumiem, kas piešķirti Crédit Mutuel saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.

(110)

Sūdzības iesniedzējs un citas iestādes vai struktūras (Konkurences padome un parlamenta locekļu vai pētniecības iestāžu ziņojumi (61)) uzskata, ka ekskluzīvās tiesības izplatīt Livret bleu radīja “zemākas cenas ietekmi”, ļaujot Crédit Mutuel piesaistīt un nodrošināt tādu klientu lojalitāti, kuriem tā pārdeva arī citus banku produktus, ne tikai Livret bleu. Lēmumā par procedūras pagarināšanu Komisija neizslēdza iespēju, ka Livret bleu, iespējams, radīja netiešus ienākumus ar zemākas cenas ietekmi (62), bet tā atgādināja, ka šādu ienākumu apmēru līdz šim brīdim nebija iespējams noteikt (63).

(111)

Pēc šīs lietas izskatīšanas Komisija secina, ka, ja nav iespējams izslēgt zemākas cenas ietekmi, šajā gadījumā ar tās iegūtajiem datiem nav iespējams noteikt iespējamās zemākas cenas ietekmes apmēru pietiekami drošā veidā.

(112)

Sūdzības iesniedzēju iesniegtajos dokumentos ir izteikts pieņēmums par zemākas cenas efekta esību, taču tie formāli nepierāda šādu cenas efekta esību un tajos nav izdevies arī precīzi novērtēt šī efekta finansiālās sekas.

(113)

Attiecībā uz Glais biroja veiktajiem pētījumiem (sk. 52. un 53. apsvērumu) Komisija secina, ka Crédit Mutuel var likumīgi apstiprināt, ka šīs statistikas analīzes nesniedz nekādus drošus pierādījumus par zemākas cenas ietekmes apmēru.

(114)

Sūdzības iesniedzēju piezīmēs bija piedāvāti trīs subjektīvi novērtējumi. Vispirms, ņemot vērā faktu, ka pārējās bankas bija piedāvājušas izplatīt Livret bleu par atlīdzību tikai 1 % apmērā, sūdzības iesniedzēji piedāvāja rēķinu aptuvenās zemākas cenas ietekmes apmērā, aprēķinot starpību starp Crédit Mutuel saņemto starpniecības maksu un šo 1 % likmi; šī starpība ir 0,3 % un atbilst aptuveni FRF 300 miljoniem gadā. Tomēr nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka Crédit Mutuel konkurenti attiecīgajā laikposmā būtu varējuši izpildīt šo uzdevumu tādos pašos apstākļos ar atlīdzības likmi 1 %. Turklāt šis pirmais arguments nepierāda zemākas cenas ietekmi, bet šķietami vēlreiz mēģina apgalvot, ka Crédit Mutuel saņēma kompensācijas pārmaksu, kas, kā tiks pierādīts, šajā gadījumā nenotika. Nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka zemākas cenas ietekme atbilst starpībai starp starpniecības maksu un iespējamo zemāko starpniecības maksu, ko piedāvāja Crédit Mutuel konkurenti kā atlīdzību par Livret bleu izplatīšanu.

(115)

Saskaņā ar otro metodi, ko piedāvāja sūdzības iesniedzēji, zemākas cenas ietekmi bija iespējams noteikt atbilstoši Crédit Mutuel tirgus daļu pieaugumam. Šādu novērtējuma metodi nav iespējams izmantot, jo tās pamatā ir pieņēmums, ka tirgus daļu ieguvums ir attiecināms tikai uz Livret bleu, taču šis pieņēmums nav pamatots ne ar vienu objektīvu pieradījumu.

(116)

Trešā novērtējuma par ekskluzīvajām izplatīšanas tiesībām pamatā ir negūtie nodokļu ieņēmumi, ko radīja Livret bleu atbrīvošana no nodokļiem. Ja Crédit Mutuel būtu izteicis vēlmi izplatīt krājgrāmatiņu bez atbrīvojuma no nodokļiem, piedāvājot, neatkarīgi no noguldītāju fiskālā stāvokļa, tādu pašu neto atdevi kā Livret bleu, tai faktiski būtu jāuzņemas alternatīvās izmaksas, kas būtu vienādas ar summu, kuru veido noguldītāju samaksātā nosacītā (iespējamā) nodokļa summa. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka nodokļu atvieglojums FRF 4,5 miljardu apmērā, kas uzkrāts laikposmā no 1991. līdz 1997. gadam, ir jāuzskata par priekšrocībām, ko Crédit Mutuel ir saņēmusi un kas līdzvērtīgas tāda paša apmēra summai. Šo argumentāciju nav iespējams izmantot, jo Crédit Mutuel visticamāk nebūtu izplatījusi Livret bleu tādos pašos apstākļos, ja tai būtu pilnībā jāuzņemas izmaksas, kas saistītas ar atbrīvojumu no nodokļiem, no kura turklāt labumu tieši gūst dalībnieki.

(117)

Ir grūti pierādīt konkrētās iespējamās priekšrocības un noteikt to apmēru. Tieša ekonomiska priekšrocība, ko sniedz ar Livret bleu saistītā darbība, ir tieši izmērāma, izmantojot Livret bleu grāmatvedības uzskaiti. No otras puses, ekonomiskā priekšrocība, ko rada pārējo produktu vai pakalpojumu sniegšana klientiem, kuru lojalitāti nodrošināja Livret bleu, būtu konstatējama šo pārējo produktu izmaksu uzskaitē, ja būtu iespējams uzreiz noteikt to, kas ir pārdots klientiem, kuru lojalitāti vai piesaisti Crédit Mutuel ir nodrošinājusi Livret bleu, un kas ir pārdots klientiem, kuri Crédit Mutuel izvēlējušies citu iemeslu dēļ, ko šajā gadījumā nav iespējams noteikt. Šo iemeslu dēļ Komisijas konsultants nevarēja novērtēt iespējamo zemākas cenas efektu, izmantojot grāmatvedības metodi, kura piemērota, lai novērtētu tiešo ekonomisko priekšrocību kopumu, ko sniedza Livret bleu.

(118)

Komisijas konsultanta mēģinājumi novērtēt zemākas cenas ietekmi ar sarežģītākām metodēm bija neveiksmīgi. Tāpēc Komisija uzskata, ka tā savā aprēķinā, lai pārbaudītu, vai nav notikusi iespējama kompensācijas pārmaksa, nevar ņemt vērā iespējamo priekšrocību, ko radīja zemākas cenas ietekme.

(119)

Pārbaudot to, vai uzņēmums, kam uzticēts vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums, nav saņēmis kompensācijas pārmaksu, jāņem vērā saprātīga peļņa. (64). Kopienas 2005. gada nostādnēs ir precizēts, ka ar “saprātīgu peļņu” saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā jāietver tas risks vai šī riska neesība, ko uzņēmumam var radīt […]. Parasti šī likme nedrīkst pārsniegt vidējo likmi, kas novērota attiecīgajā nozarē pēdējo gadu laikā (65).

(120)

Lēmumā par procedūras pagarināšanu (66) Komisija uzskatīja, ka vispārējas nozīmes aktīviem un brīvajiem aktīviem būtu jāpiemēro saprātīga peļņa, kas šiem aktīviem sasniedz vidēji 6 % no pašu kapitāla. Šī likme, kas gadu no gada atšķiras un sasniedz vidēji 6 %, atbilst Crédit Mutuel sākotnēji ieteiktajai peļņas normai: Crédit Mutuel pašu kapitāla izmaksās bija ietvērusi attiecīgajā gadā faktiski izmaksāto dividenžu summu. Šajā lēmumā, attiecībā uz saprātīgu peļņu, pārbaudot, vai nav notikusi iespējama kompensācijas pārmaksa, Komisija attiecībā uz brīvajiem aktīviem un vispārējas nozīmes aktīviem neatkāpjas no pieejas, kas izmantota jau lēmumā par procedūras pagarināšanu un kas aprakstīta 7.2.5. iedaļā.

(121)

Tomēr savā lēmumā par procedūras pagarināšanu (67) Komisija uzskatīja, ka šī saprātīgā peļņa nav jāpiemēro noguldījumiem, kas novirzīti CDC, tāpēc ka saskaņā ar uzraudzības noteikumiem tie neveido nekādas pašu kapitāla izmaksas, jo šos noguldījumus Crédit Mutuel nav ieguldījusi, bet tikai novirzījusi CDC. Tomēr no uzraudzības viedokļa kredītrisku, kas saistīts ar CDC novirzītajiem līdzekļiem, uzskata par līdzvērtīgu attiecībā pret valsti (Francijas Republiku), riska svērums ir vienāds ar nulli un tātad neveido pašu kapitāla izmaksas.

(122)

Saprātīgu peļņas nenoteikšana attiecībā uz līdzekļiem, kas novirzīti CDC, nozīmētu, ka kopējā saprātīgā peļņa (no vienas puses, par vispārējas nozīmes aktīviem un brīvajiem aktīviem un, no otras puses, par līdzekļiem, kas novirzīti CDC) krītas no 1991. līdz 1999. gadam, līdz, sākot no 2000. gada, pilnībā pazūd pēc līdzekļu uzkrājuma pilnīgas novirzīšanas CDC 1999. gadā (68).

(123)

Francijas iestādes savā 2006. gada 1. septembra vēstulē, ar kuru tās iesniedza savas piezīmes, atbildot uz lēmumu par procedūras pagarināšanu, apstiprināja, ka CDC novirzītie līdzekļi nepatērēja normatīvajos aktos noteikto pašu kapitālu. Tomēr Francijas iestādes uzskata, ka “ņemot vērā to, ka, sākot no līdzekļu pilnīgas novirzīšanas CDC 1999. gadā, Eiropas maksātspējas rādītāja piemērošana nav atbilstoša, Crédit Mutuel, aprēķinot Livret bleu atbilstošu saprātīgu peļņu, [ierosina] ietver[-t] pašu kapitāla izmaksas, kas tika iegūtas, atsaucoties uz citu krājnoguldījumu instrumentu un citu resursu izmaksām”. Komisija šo pieeju uzskata par neatbilstošu, jo šī pieeja noved pie tā, ka CDC novirzītajiem līdzekļiem mākslīgi piemēro vajadzību pēc normatīvajos aktos noteiktā kapitāla, kas atkarīgs no vidējās kapitāla vajadzības pārējiem Crédit Mutuel aktīviem, kuri ir pilnībā neatkarīgi no Livret bleu.

(124)

Vajadzības pēc normatīvajos aktos noteiktā pašu kapitāla neesība ilustrē kredīta zaudējumu riska neesību, kā tas ir CDC novirzīto līdzekļu gadījumā. Noguldījumu piesaistīšana CDC vārdā nerada arī likviditātes risku (izņemot risku mēneša griezumā), ne arī izmaiņas dzēšanas termiņā, jo CDC novirzītā summa katru mēnesi tiek pielāgota atkarībā no noguldījumu pieauguma un CDC izmaksātā procentu likme nekavējoties tiek pārskaitīta noguldītājiem. Tāpēc ir skaidrs, ka vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums Crédit Mutuel nerada lielu risku. Tomēr pastāv daži citi risku veidi, piemēram, darbības, ekonomiskais (risks, ka atlīdzības apmērs nesegs radušās izmaksas), juridiskais un reputācijas risks. Turklāt citas banku darbības, piemēram, kopīgo ieguldījumu fondu līdzekļu sadale, mantojuma pārvaldība vai finanšu produktu (piemēram, akciju un obligāciju) pārdošana, nepatērē normatīvajos aktos noteikto pašu kapitālu, taču tie nav ievērojami mazāk ienesīgi. Tāpēc nepastāv tieša saikne starp normatīvajos aktos noteiktā pašu kapitāla patēriņu, kas aprēķināts, pamatojoties uz uzraudzības noteikumiem, kuru īpašais mērķis nav nekādā ziņā novērtēt konkrētas darbības ienesīgumu, un plānotās peļņas no attiecīgās darbības.

(125)

Tomēr ir jākonstatē, ka šajā gadījumā, ja Komisija atļauj Crédit Mutuel gūt saprātīgu peļņu par to līdzekļu daļu, kas novirzīta CDC, tā atzīst, ka pienācīga peļņas apmēra noteikšana ir uzdevums, kas ietver sarežģītu ekonomisko novērtējumu. Livret bleu ir netipisks banku produkts, kuram ir gan krājnoguldījumu instrumenta, gan norēķinu konta iezīmes un ar kura starpniecību piesaistītie līdzekļi tiek novirzīti valsts iestādei. Tātad nepastāv tādi produkti, kas būtu tieši pielīdzināmi un kas varētu kalpot par saprātīgas peļņas rādītāju līdzīgai darbībai.

(126)

Tā kā nav produkta, kas būtu pietiekami līdzīgs Livret bleu, Komisija uzskata, ka tā šajā gadījumā var izmantot divus rādītājus, kuri ļautu novērtēt, vai par līdzekļiem, kas tika novirzīti CDC, piešķirtā peļņa var tikt uzskatīta par saprātīgu. Šie divi rādītāji ir šādi:

(127)

Turpmākajā tabulā (69) sniegta Francijas banku nozares peļņas norma un ienesīguma likme laikposmā no 1993. līdz 2008. gadam (dati par laiku līdz 1993. gadam nav pieejami).

(128)

Lai aprēķinātu Crédit Mutuel peļņas normu un ienesīguma likmi attiecībā uz noguldījumu piesaistīšanu novirzīšanai CDC, Komisija izmanto šādas vērtības:

(129)

Attiecībā uz otro rādītāju (ienesīguma likmi) Komisija secina, ka, ņemot vērā kā saprātīgu peļņu par noguldījumu piesaistīšanu pārskaitīšanai CDC ienesīguma likmi, kas atbilst 5 bāzes punktiem, t. i., ņemot vērā peļņu pirms nodokļiem, kas līdzvērtīga 0,05 % no kopējās CDC pārskaitīto noguldījumu summas, izriet, ka Crédit Mutuel nav saņēmusi kompensācijas pārmaksu par Livret bleu pārvaldību attiecīgajā laikposmā.

(130)

Atbilstoši Kopienas 2005. gada nostādnēm saprātīgā peļņa nedrīkst pārsniegt vidējo likmi, kas novērota konkrētajā nozarē attiecīgajā laikposmā. Pieļaujot peļņas normu 4,2 %, tā atbilst mazāk nekā piektdaļai no vidējās peļņas normas banku nozarē (22,8 %). Ņemot vērā, ka, kā izklāstīts 124. apsvērumā, noguldījumu piesaistīšana novirzīšanai CDC ir darbība ar zemu risku un tātad ar zemu ienesīgumu, Komisija uzskata, ka peļņas norma 4,2 % nav acīmredzami pārmērīga un šajā gadījumā to var uzskatīt par saprātīgu peļņu.

(131)

Tāpat Komisija uzskata, ka ir saprātīgi ņemt vērā peļņu 5 bāzes punktu apmērā par līdzekļu novirzīšanu CD, salīdzinot, ka Francijas banku nozares vidējā ienesīguma likme attiecīgajā laikposmā bija 45 bāzes punkti, un tā ir zema un piesardzīga likme tam, ko varētu uzskatīt par peļņu, kura šajā gadījumā nav acīmredzami nesamērīga. Turklāt šī zemā peļņas likme atbilstoši atspoguļo risku, kas radies Crédit Mutuel saistībā ar līdzekļu piesaistīšanu CDC vārdā un kurš, kā norādīts 124. apsvērumā, nav liels.

(132)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, Komisija veica pārbaudi, kas apkopota turpmākajā tabulā, par kompensācijas pārmaksas neesību, izmantojot metodi, kura izklāstīta 7.2.1.–7.2.4. apakšiedaļā (70).

(133)

Var secināt, ka kompensācijas pārmaksa 2005. gada beigās (EUR 15 miljoni) nepārsniedz 10 % no 2005. gada kompensācijas (EUR 196,7 miljoni). Saskaņā ar 2005. gada nostādņu 21. punktu šo summu var pārcelt uz nākamo gadu. Gala rezultāts ir nepietiekama kompensācija EUR –6,1 miljonu apmērā 2008. gada beigās visam attiecīgajam laikposmam.

(134)

Tādējādi Komisija var secināt, ka ar starpniecības maksu Crédit Mutuel nesaņēma kompensācijas pārmaksu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, kas tai tika uzticēts no 1991. gada 27. septembra līdz 2008. gada beigām.

(135)

Komisija konstatē, ka Francijas Republika nelikumīgi īstenoja konkrēto pasākumu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Tomēr atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam, jo valsts piešķirtā kompensācija nepārsniedza summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šos pienākumus.