a) ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;

b) attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam robežkontroles punktos neveic veterinārās pārbaudes, kā paredzēts Direktīvas 97/78/EK 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā.

a) biodīzeļdegviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;

b) pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta a) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem;

c) suņu košļājamās rotaļlietas, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām;

d) nagaiņu jēlādas un ādas, kas atbilst XIII pielikuma V nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

e) vilna un apmatojums, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas B punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

f) spalvas un dūnas, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

g) kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

h) zivju eļļa, kuru izmanto zāļu ražošanā un kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

i) gazolīns un degviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no daudzpakāpju katalītiskā procesa atjaunojamās degvielas ražošanai;

j) tauku pārstrādes produkti, kas atvasināti no kausētiem taukiem un kas atbilst XIII pielikuma XI nodaļā izklāstītajām prasībām;

k) atjaunojamā dīzeļdegviela, atjaunojamā reaktīvā degviela, atjaunojamais propāns un atjaunojamais benzīns, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no atjaunojamās degvielas ražošanai paredzētās daudzpakāpju katalītiskās hidroapstrādes.

a) sadedzināšanas iekārtās un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, vai

b) attiecībā uz iekārtām, kam saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK nevajag atļauju — sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam kompetentā iestāde atļāvusi likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus sadedzinot, vai likvidēt vai reģenerēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tie ir atkritumi, līdzsadedzinot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.

a) dedzināšanas iekārtas ietilpst šīs regulas III pielikuma V nodaļas piemērošanas jomā;

b) dedzināšanas iekārtas atbilst visiem attiecīgajiem vispārīgajiem nosacījumiem un īpašajām prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma IV un V nodaļā;

c) ir izveidotas administratīvās procedūras, ar kurām nodrošina, ka prasības dedzināšanas iekārtu apstiprināšanai tiek pārbaudītas katru gadu.

a) apstiprinājuma pieteikumam, ko operators ir iesniedzis kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jāietver pierādījumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde vai dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarota profesionāla organizācija, ka dedzināšanas iekārta, kurā lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus izmanto par kurināmo, pilnībā atbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā, neskarot dalībvalsts kompetento iestāžu iespēju piešķirt atkāpi no dažu noteikumu piemērošanas saskaņā ar III pielikuma V nodaļas C daļas 4. punktu;

b) Regulas (EK) Nr. 1069/2009 44. pantā paredzētā apstiprināšanas procedūra tiek pabeigta tikai tad, ja kompetentā iestāde vai minētās iestādes pilnvarota profesionāla organizācija dedzināšanas iekārtas ekspluatācijas pirmo sešu mēnešu laikā ir veikusi vismaz divas secīgas pārbaudes, no kurām viena ir bez iepriekšēja paziņojuma un kurās ietilpst nepieciešamie temperatūras un emisiju mērījumi. Pilnīgu apstiprinājumu var piešķirt tad, ja šo pārbaužu rezultāti liecina par atbilstību šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punkta prasībām un attiecīgos gadījumos minētās nodaļas C daļas 4. punkta prasībām.

a) importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražotu lolojumdzīvnieku barību no pirmās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta c) punktā;

b) trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un g) punktā, ja:

i) minētais materiāls nav bijis saskarē ar jebkuru no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas aprakstīts minētās regulas 8. un 9. pantā un 10. panta a)–e) punktā un h)–p) punktā,

ii) laikā, kad tos paredzēts likvidēt, materiāli,

— kas aprakstīti minētās regulas 10. panta f) punktā, ir pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, un

— kas aprakstīti minētās regulas 10. panta g) punktā, ir pārstrādāti saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļu vai saskaņā ar īpašajām prasībām attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, kas noteiktas šīs regulas XIII pielikuma II nodaļā, un

iii) tādu materiālu likvidēšana nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

a) 1. iedaļā noteiktajiem vispārīgajiem pārstrādes nosacījumiem;

b) 2. iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu;

c) 3. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi;

d) 4. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi.

a) II nodaļā noteiktajām higiēnas un pārstrādes prasībām;

b) III nodaļā noteiktajām standarta pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto;

c) IV nodaļā noteiktajām alternatīvajām pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto.

a) I nodaļā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

b) II nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

c) III nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem standarta transformēšanas parametriem;

d) III nodaļas 3. iedaļā paredzētajiem standartiem attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu.

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem;

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem,

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai;

f) cirka dzīvnieki.

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai;

f) cirka dzīvnieki.

a) barošanas vietās, apdraudētām vai aizsargātām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kas dzīvo savā dabīgajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, ievērojot nosacījumus, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļā,

b) ārpus barošanas vietām, nepieciešamības gadījumā iepriekš nesavācot beigtos dzīvniekus, savvaļas dzīvniekiem, kas minēti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot minētās nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus.

a) 1. iedaļā paredzētajiem īpašajiem likvidēšanas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,

b) 2. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu attālos rajonos,

c) 3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu.

a) atbilstu prasībām par savākšanu, pārvadāšanu un identificēšanu, kā noteikts VIII pielikuma I un II nodaļā;

b) pārvadāšanas laikā būtu ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā noteiktajām prasībām.

a) I nodaļas prasībām, ja tie ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b) II nodaļas prasībām, ja tie uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un ja tie pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot šādas darbības, kas noteiktas minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

i) šķirošana,

ii) sagriešana,

iii) atdzesēšana,

iv) sasaldēšana,

v) sālīšana,

vi) saglabāšana, izmantojot citus procesus,

vii) jēlādu vai ādu, vai īpaša riska materiāla aizvākšana,

viii) darbības saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, ko veic saskaņā ar saistībām, ko nosaka Savienības tiesību akti veterinārijas jomā,

ix) to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē/kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu,

x) sijāšana;

c) III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

d) V nodaļas prasībām, ja tie saimniecībā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti vēlākai likvidēšanai, kā noteikts minētās regulas 4. pantā.

a) apstiprinātiem uzņēmējiem, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veicot to kā palīgdarbību;

b) uzņēmējiem, kuri reģistrēti pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005.

a) uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;

b) uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem;

c) uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos;

d) uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis punkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.

e) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju lietotājus telpās, kurās netiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki;

f) uzņēmējus, kas veic manipulācijas ar organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem vai izplata tos vienīgi pārdošanai mazumtirdzniecībā gatavos iepakojumos, kuru svars nepārsniedz 50 kg, lietojumiem ārpus barības un pārtikas ķēdes.

a) I nodaļā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz pārstrādi un laišanu tirgū,

b) II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem,

c) III nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz noteiktu zivju barību un zivju ēsmu.

a) savvaļas jūras putnu gvano, kas savākts Savienībā vai importēts no trešām valstīm;

b) pārdošanai gatavi augšanas substrāti (izņemot importētus), kas tilpumā satur mazāk par:

i) 5 % no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus;

ii) 50 % pārstrādātu kūtsmēslu.

a) uzņēmumam vai iekārtai ir piemērots aprīkojums starpproduktu saņemšanai, kas novērš cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanu;

b) starpprodukti nerada nekādu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanas risku — starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attīrīšanas vai citas tiem veiktas apstrādes dēļ, starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu koncentrācijas dēļ vai tāpēc, ka ir veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi starpproduktu apstrādei;

c) uzņēmums vai iekārta veic uzskaiti par saņemto materiālu daudzumu, attiecīgā gadījumā par to kategoriju, un par uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, kam tā produkti piegādāti; un

d) neizlietotos starpproduktus vai citus pārpalikušos materiālus no uzņēmuma vai iekārtas, piemēram, produktus ar beigušos derīguma termiņu, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

a) neapstrādātus kūtsmēslus;

b) neapstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas;

c) bišu vasku medus kārēs.

a) vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kura izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;

b) kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma;

c) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāti, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās;

d) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

— ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

— fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

— rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 oC temperatūrā,

— uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

e) vilna un apmatojums, kas ir sausi un droši iesaiņoti iepakojumā un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas paredzēti nosūtīšanai uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas atbilst visām šīm prasībām:

i) tie ir iegūti vismaz 21 dienu pirms ievešanas Savienībā un uzglabāti trešajā valstī vai tās reģionā, kas:

— minēti Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kuriem atļauts Savienībā importēt svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F,

— ir brīvi no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas un apmatojuma gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā ar vispārējiem pamatkritērijiem, kuri izklāstīti Direktīvas 2004/68/EK II pielikumā;

ii) tiem pievienota importētāja deklarācija, kas nepieciešama saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu;

iii) uzņēmējs tos uzrādījis vienā no Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā minētajiem apstiprinātajiem Savienības robežkontroles punktiem, kur tie veiksmīgi izgājuši dokumentu pārbaudi, kas veikta atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 4. panta 3. punktam.

a) minētā pielikuma I nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiāla un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību un kažokzvēru barību;

b) minētā pielikuma II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.

a) minētie materiāli nedrīkst būt pirmās kategorijas materiāli, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem:

i) dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie inficējušies ar TSE saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001,

ii) dzīvniekiem, kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,

iii) dzīvniekiem, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem;

b) minētie materiāli nedrīkst būt paredzēti šādiem izmantojumiem:

i) barošanai,

ii) tādas zemes apstrādei, uz kuras barojas lauksaimniecības dzīvnieki,

iii) lai ražotu:

— kosmētikas līdzekļus, kas definēti Direktīvas 76/768/EEK 1. panta 1. punktā,

— aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā,

— medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā,

— medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā un kas definētas Direktīvas 98/79/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā,

— veterinārās zāles, kas definētas Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā,

— zāles, kas definētas Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

c) materiāliem jābūt importētiem ar marķējumu un jāatbilst šīs regulas XIV pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem;

d) materiāliem jābūt importētiem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām sanitārās sertifikācijas prasībām.

a) pirms sūtījuma ievešanas ir saņemta atļauja no galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un

b) sūtījums jānosūta tieši no ievešanas punkta Savienībā atļautajam lietotājam.

a) robežkontroles punktā, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, tas ir noplombēts ar plombu, uz kuras ir kompetentās iestādes veterinārā dienesta izdots sērijas numurs;

b) sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, tās kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par attiecīgo robežkontroles punktu, pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež zīmogu ar tekstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c) ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d) ievešanas robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā ir sertificējis sūtījumu kā pieņemamu tranzītam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 III pielikumu.

a) valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā kravu aizzīmogo ar plombu, kurai norādīts sērijas numurs;

b) valsts pilnvarots veterinārārsts katru Direktīvas 97/78/EK 7. pantā paredzēto sūtījuma pavaddokumentu lappusi ievešanas robežkontroles punktā apzīmogo ar tekstu “PAREDZĒTS TIKAI TRANZĪTAM UZ TREŠAJĀM VALSTĪM CAUR ES”;

c) ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d) valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā ir apliecinājis, ka sūtījums ir piemērots tranzītam, atzīmējot to kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā.

a) oficiālās kontroles pārstrādes iekārtās, kā noteikts I nodaļā;

b) oficiālās citu darbību kontroles, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi, kā noteikts III nodaļas 1.–9. iedaļā.

a) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas X pielikuma II nodaļā,

b) lolojumdzīvnieku barību un dažus citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas XIII pielikumā,

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas importēti Savienībā vai tiek vesti tranzītā caur to, kā minēts šīs regulas XIV pielikumā.

a) Regulu (EK) Nr. 811/2003;

b) Lēmumu 2003/322/EK;

c) Lēmumu 2003/324/EK;

d) Regulu (EK) Nr. 878/2004;

e) Lēmumu 2004/407/EK;

f) Regulu (EK) Nr. 79/2005;

g) Regulu (EK) Nr. 92/2005;

h) Regulu (EK) Nr. 181/2006;

i) Regulu (EK) Nr. 197/2006;

j) Regulu (EK) Nr. 1192/2006;

k) Regulu (EK) Nr. 2007/2006.

a) ja tie ir ražoti, izmantojot kādu no šādām izejvielām:

i) gaļas-kaulu miltus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla,

ii) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

b) pat ja tie nav samaisīti ar kādu sastāvdaļu, kas izslēdz maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

1. “kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;

2. “asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;

3. “barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;

4. “asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;

5. “pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;

6. “asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;

7. “zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku izcelsmes olbaltumviela, kas iegūta no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, bet ieskaitot saimniecībās audzētus jūras bezmugurkaulniekus, tostarp Padomes Direktīvas 2006/88/EK ( 1 ) 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta aptvertos bezmugurkaulniekus, un gliemeņu audzēšanas apgabalā ievāktas jūraszvaigznes, kas pieder pie sugas Asterias rubens;

8. “kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai

b) lietošanai pārtikā domātus produktus, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

9. “zivju eļļa” ir eļļa, ko iegūst no pārstrādātiem ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, bet ieskaitot saimniecībās audzētus jūras bezmugurkaulniekus, tostarp Direktīvas 2006/88/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta aptvertos bezmugurkaulniekus, un gliemeņu audzēšanas apgabalā ievāktas jūraszvaigznes, kuras pieder pie sugas Asterias rubens, vai pārtikas zivju pārstrādē iegūta eļļa, ko operators paredzējis nevis pārtikai, bet citam nolūkam;

10. “biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

11. “kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;

12. “želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;

13. “dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;

14. “hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;

15. “baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

16. “konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;

17. “suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;

18. “dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;

19. “lolojumdzīvnieku barība” ir tāda lolojumdzīvnieku barošanai paredzēta barība, izņemot 24. panta 2. punktā minēto materiālu, kā arī suņu košļājamās rotaļlietas, kas sastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, kas:

a) satur trešās kategorijas materiālu, izņemot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minēto materiālu; un

b) var saturēt importētu pirmās kategorijas materiālu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri tikuši pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kas definēta Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;

20. “pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;

21. “jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;

22. “ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;

23. “fermentācijas atliekas” ir atliekas, tostarp šķidrā frakcija, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;

24. “gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;

25. “tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;

26. “gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;

27. “gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

28. “apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:

a) žāvētas,

b) pirms nosūtīšanas saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas,

c) sālītas vismaz septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonātu,

d) žāvētas vismaz 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā, vai

e) citādi konservētas, nevis miecētas;

29. “neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;

30. “neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:

a) ar tvaika strūklu vai

b) ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

31. “neapstrādāta vilna” ir vilna, izņemot tādu vilnu, kas:

a) ir rūpnieciski mazgāta;

b) ir iegūta miecēšanā;

c) ir apstrādāta, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d) ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāta, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

e) ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas ir paredzēta nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no vilnas ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāta, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

32. “neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, izņemot tādu apmatojumu, kas:

a) ir rūpnieciski mazgāts;

b) ir iegūts miecēšanā;

c) ir apstrādāts, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d) ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir apstrādāts, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

e) ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir paredzēts nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāts, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā;

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

33. “neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:

a) nav rūpnieciski mazgāti,

b) nav iegūti miecēšanā un

c) nav apstrādāti ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

34. “izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;

35. “starpprodukts” ir atvasināts produkts:

a) kas paredzēts, lai to lietotu šādu izstrādājumu ražošanā: zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģenti vai kosmētika, proti:

i) kā materiālu ražošanas procesā vai gatavā produkta galaražošanā;

ii) validēšanā vai pārbaudēs ražošanas procesa laikā; vai

iii) gatavā produkta kvalitātes kontrolē;

b) kura projektēšanas, transformēšanas un ražošanas posmi ir pietiekami pabeigti, lai to varētu uzskatīt par atvasinātu produktu un lai tas būtu derīgs tieši kā materiāls vai kā produkta sastāvdaļa a) punktā minētajā nolūkā;

c) kam tomēr vēl vajadzīga turpmāka apstrāde vai transformēšana, piemēram, maisīšana, apvalkošana, salikšana vai iepakošana, lai to attiecīgi varētu laist tirgū vai sākt izmantot kā zāles, veterinārās zāles, medicīnisku ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvu implantējamu medicīnas ierīci, in vitro diagnostikas medicīnas ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentu vai kosmētikas līdzekļus;

36. “laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;

37. “produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;

38. “pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;

39. “tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, ko atļāvusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. panta 1. punktu, lai veiktu ražošanu, tostarp pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, vai izstrādātu barību, lolojumdzīvnieku barību vai atvasinātus produktus vai arī lai testētu mašīnas vai iekārtas;

40. “līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;

41.  ►C1  “degšana vai dedzināšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību; ◄

42. “sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

43. “sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

44. “krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;

45. “starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;

46. “miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;

47. “taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;

48. “tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;

49. “pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;

50. “partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;

51. “hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;

52. “biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;

53. “savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;

54. “kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;

55. “līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;

56. “sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

57. “lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

58. “pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu;

59. “augšanas substrāti” ir materiāli, ieskaitot podiņu augsni, izņemot augsni in situ, kuros audzē augus un kurus izmanto atsevišķi no augsnes in situ.

1. Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:

a) lapsas (Vulpes vulpes un Alopex lagopus),

b) jenotsuņi (Nyctereutes procyonides).

2. Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

3. Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

a) barošana notiek tikai saimniecībās:

i) ko reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz pieteikumu ar pievienotiem dokumentiem, kuri pierāda, ka nav iemesla aizdomām par TSE ierosinātāja klātbūtni tās sugas dzīvnieku populācijā, uz ko attiecas pieteikums,

ii) kur saimniecībā ir ieviesta atbilstoša uzraudzības sistēma attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) klātbūtni kažokzvēros, kurā ietverta regulāra paraugu laboratoriska testēšana uz TSE klātbūtni;

iii) kuras ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka neviens dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, nevar iekļūt citiem dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētā pārtikā vai barības ķēdē;

iv) kurām nav bijusi konstatēta saskare ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts;

v) ja reģistrētās saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka:

— kažokzvēru liemeņi, ko paredzēts izbarot tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek apstrādāti un pārstrādāti atsevišķi no liemeņiem, kas nav atļauti minētajam nolūkam;

— kažokzvēri, ko baro ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kuri pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un ir iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek turēti atsevišķi no dzīvniekiem, kurus nebaro ar produktiem, kas iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem;

— saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. punktā un VIII pielikuma II nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā;

b) saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas iegūti no kādas sugas un paredzēti tās pašas sugas barošanai:

i) ir pārstrādāti pārstrādes iekārtā, kas apstiprināta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un izmanto tikai 1.–5. pārstrādes metodi vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma III nodaļā;

ii) ir ražoti no veselīgiem dzīvniekiem, kuri nokauti kažokādu ieguvei;

c) ja ir bijusi saskare vai ir aizdomas par saskari ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts, tad saimniecības uzņēmējs nekavējoties:

i) informē kompetento iestādi par šādu saskari;

ii) pārtrauc nosūtīt kažokzvērus uz jebkuru galamērķi bez kompetentās iestādes rakstiskas atļaujas.

a) jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b) drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.

a) kūtsmēsli un gvano;

b) gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.

1. Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jālikvidē pēc iespējas drīzāk pēc to atvešanas saskaņā ar kompetentās iestādes paredzētajiem nosacījumiem. Līdz likvidēšanai tos pienācīgi uzglabā, ievērojot kompetentās iestādes noteiktos nosacījumus;

b) iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai, jo īpaši speciālā zonā, no kuras notekūdeņus likvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu inficēšanas risku;

c) iekārtām jāatrodas uz kārtīgi nosusināta cieta pamata;

d) iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

e) darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām personīgajai higiēnai, proti, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu inficēšanās risku;

f) attiecībā uz visām uzņēmumu telpām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;

g) higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3. Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

4. Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:

a) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā atdalītam no mājlopiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot;

b) aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, vai, alternatīvi, tas pirms šādas lietošanas jāiztīra un jādezinficē;

c) pirms darbošanās ar mājlopiem vai barību darbiniekiem jāpārvelk virsdrēbes un apavi.

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.

6. Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

1. Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.

2. Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

1. Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.

2. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

3. Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.

4. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

a) Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

b) Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.

c) Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.

1. Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.

2. Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

a) tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

i) mirušus lolojumdzīvniekus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iii) apakšpunktā;

ii) pirmās kategorijas materiālus, kas aprakstīti minētās regulas 8. panta b), e) un f) punktā, otrās kategorijas materiālus, kas minēti 9. pantā, vai trešās kategorijas materiālus, kas minēti 10. pantā; un

iii) mirušus individuāli identificētus zirgu dzimtas dzīvniekus no saimniecībām, kurām nepiemēro veselības ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai 5. pantu, ja dalībvalsts to atļāvusi;

b) ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;

c) darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.

1. Regulas 6. panta 6. punktā minētie dedzināšanas iekārtu operatori [uzņēmēji] nodrošina, ka to kontrolētajās dedzināšanas iekārtās tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts izmantot par kurināmo, ir šim nolūkam jāizmanto, cik vien drīz iespējams, vai līdz izmantošanai droši jāuzglabā;

b) dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinfekciju veic speciālā teritorijas zonā, no kuras var savākt notekūdeņus un tos likvidēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu vides kontaminācijas risku.

c) dedzināšanas iekārtām jāatrodas uz labi drenēta, cieta pamata;

d) dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi aizsardzībai pret kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

e) darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām personīgās higiēnas telpām un priekšmetiem, piemēram, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu tāda aprīkojuma kontaminācijas risku, kuru izmanto darbībām ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai to barību;

f) attiecībā uz visām dedzināšanas iekārtas daļām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras. Tīrīšanas vajadzībām jānodrošina atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;

g) higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma inspekcijas. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus;

h) ja kausētos taukus izmanto par kurināmo stacionāros iekšdedzes dzinējos, kas atrodas apstiprinātās vai reģistrētās pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādes iekārtās, pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādei šajā vietā jānotiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu.

2. Dedzināšanas iekārtu operatori veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi.

3. Ne dedzināšanas iekārtai, ne dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas paredzēti dedzināšanai, ne pelniem, kas radušies dedzināšanā, nedrīkst piekļūt dzīvnieki.

4. Ja dedzināšanas iekārta atrodas saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus:

a) dedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā nošķirtam no dzīvniekiem, tostarp no to barības un pakaišiem;

b) aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, izņemot gadījumus, kad to pirms šādas izmantošanas efektīvi iztīra un dezinficē;

c) darbiniekiem, kas strādā dedzināšanas iekārtā, pirms darbībām ar dzīvniekiem šajā vai jebkurā citā saimniecībā vai darbībām ar to barību vai pakaišiem ir jāpārvelk virsdrēbes un apavi un jāveic personīgās higiēnas pasākumi.

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts dedzināt, tos izmantojot par kurināmo, un dedzināšanas pārpalikumi jāuzglabā speciālā zonā, kas ir slēgta un pārklāta, vai slēgtos un hermētiskos konteineros.

6. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu dedzināšanu veic apstākļos, kas nepieļauj dzīvnieku barības krustenisko kontamināciju.

1. Dedzināšanas iekārtas jāprojektē, jābūvē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti vismaz 2 sekundes tiktu apstrādāti 850 °C temperatūrā vai vismaz 0,2 sekundes 1 100 °C temperatūrā.

2. Procesa laikā radušos gāzu temperatūra kontrolēti un homogēni uz 2 sekundēm jāpaaugstina līdz 850 °C vai uz 0,2 sekundēm līdz 1 100 °C temperatūrai.

3. Ar dedzināšanas procesu saistītos parametrus un apstākļus monitorē, izmantojot automātiskus mehānismus.

4. Temperatūras mērījumu rezultātus reģistrē automātiski un uzrāda tā, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties par 1. un 2. punktā izklāstīto atļauto ekspluatācijas apstākļu ievērošanu, izmantojot procedūras, ko nosaka attiecīgā iestāde.

5. Dedzināšanas iekārtas operators nodrošina, ka kurināmo dedzina tā, lai kopējā organiskā oglekļa saturs izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks nekā 3 % vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki nekā 5 % no materiāla sausnas svara.

1. Pēc iespējas samazina dedzināšanas pārpalikumu daudzumu un kaitīgumu. Šādi atlikumi jāreģenerē vai, ja tas nav piemēroti, jālikvidē vai jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

2. Sausos pārpalikumus, tostarp putekļus, transportē un īslaicīgi uzglabā slēgtos konteineros vai kādā citā veidā, kas novērš to izplatīšanos vidē.

1. Dedzināšanas iekārtu aprīko ar mehānismiem, kas bojājumu vai normai neatbilstošu ekspluatācijas apstākļu gadījumā automātiski aptur iekārtas darbību līdz laikam, kad var atjaunot normālu ekspluatāciju.

2. Nepilnīgi sadeguši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir jādedzina atkārtoti vai jālikvidē citos Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantā minētajos veidos, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā.

1. Izejmateriāli

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas saražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma attiecīgi VIII vai XII sadaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem iegūtā tauku frakcija vispirms jāpārstrādā šādi:

i) ja tauku frakcija iegūta no pirmās un otrās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru šīs regulas IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5.

ii) ja tauku frakcija iegūta no trešās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5. metodei vai 7. pārstrādes metodi;

iii) no zivīm iegūtu materiālu gadījumā izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 7.;

b) tauku frakcija jāatdala no proteīniem, un, ja tauki ir atgremotājdzīvnieku izcelsmes un tos paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jānoņem nešķīstošie piemaisījumi tā, lai tie nepārsniegtu 0,15 % no svara.

2. Metodika

a) tauku frakcijas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, dedzina:

i) IV nodaļas 2. iedaļas 1. punktā minētajos apstākļos vai

ii) izmantojot procesa parametrus, kas ļauj panākt i) punktā minēto apstākļu iznākumam līdzvērtīgu iznākumu un ko atļāvusi kompetentā iestāde;

b) ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla dedzināšana, kas nav dzīvnieku tauki;

c) no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem iegūtiem dzīvnieku taukiem, ko dedzina telpās, kuras ir apstiprinātas vai reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, 853/2004 vai 183/2005, vai sabiedriskās vietās, jābūt pārstrādātiem, izmantojot IV pielikuma III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi;

d) dzīvnieku tauku dedzināšana jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši saskaņā ar minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem un prasībām, kā arī prasībām attiecībā uz labākajiem pieejamajiem emisiju kontroles un monitoringa paņēmieniem.

3. Ekspluatācijas apstākļi

1. Iekārtas veids:

2. Izejmateriāli un piemērošanas joma:

3. Īpašas prasības attiecībā uz mājputnu mēsliem, ko izmanto par kurināmo:

a) mēslus uzglabā drošā, slēgtā uzglabāšanas zonā, lai pēc iespējas mazinātu nepieciešamību veikt turpmākas darbības ar tiem un lai novērstu krustenisko kontamināciju ar citām zonām saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus;

b) saimniecībā esošajai dedzināšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar:

i) automātisku kurināmā pārvaldības sistēmu, kura nogādā kurināmo tieši degšanas kamerā, lai ar to nebūtu jāveic papildu darbības;

ii) papildu degli, kas jāizmanto iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka minēto darbību laikā un tik ilgi, kamēr degšanas kamerā ir nesadedzināts materiāls, pastāvīgi tiek ievērotas IV nodaļas 2. iedaļas 2. punktā noteiktās temperatūras prasības.

4. Emisijas robežvērtības un monitoringa prasības

a) Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu (proti, slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summa, izteikta kā slāpekļa dioksīds) un daļiņu emisijas nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 pie 273,15 K temperatūras, 101,3 kPa spiediena un 11 % skābekļa satura pēc korekcijas atbilstoši ūdens tvaika saturam dūmgāzēs.

b) Saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas operators vismaz reizi gadā veic sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu mērījumus.

c) Visus rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību emisijas robežvērtībām.

d) Ja saimniecībā esošā dedzināšanas iekārtā izmanto sekundāru piesārņojuma samazināšanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, pastāvīgi monitorē šā aprīkojuma darbības efektivitāti un monitoringa rezultātus reģistrē.

e) Ja nav nodrošināta atbilstība a) apakšpunktā minētajām emisijas robežvērtībām vai ja saimniecībā esoša dedzināšanas iekārta neatbilst IV nodaļas 2. iedaļas 1. punkta prasībām, operatori nekavējoties informē kompetento iestādi un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu pēc iespējas īsākā laikā. Ja atbilstību nevar atjaunot, kompetentā iestāde aptur iekārtas darbību un atsauc tās apstiprinājumu.

5. Darbības izmaiņas un bojājumi

a) Operators paziņo kompetentajai iestādei par visām plānotajām saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas izmaiņām, kas varētu ietekmēt iekārtas emisijas, vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu veikšanas dienas.

b) Operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas palaišanas un apturēšanas laiks un darbības traucējumu laiks ir pēc iespējas īsāks. Ja rodas sekundāro piesārņojuma samazināšanas iekārtu darbības traucējumi vai bojājumi, operators par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

a) atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, piešķirt dedzināšanas iekārtām, kas ir ekspluatācijā 2017. gada 2. augustā, papildu termiņu, kurš nepārsniedz 6 gadus, lai izpildītu prasības, kuras noteiktas šīs regulas III pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas 2. punkta pirmajā daļā;

b) atkāpjoties no B daļas 4. punkta, atļaut daļiņu emisijas, kas nepārsniedz 50 mg/m3, ar noteikumu, ka dedzināšanas iekārtu kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 5MW;

c) atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta i) punkta, atļaut zirgu mēslu manuālu iekraušanu degkamerā, ja kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 0,5 MW.

1. Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

a) Pārstrādes iekārtas nedrīkst atrasties tajā pašā vietā, kur kautuves vai pārējais uzņēmums, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai Regulu (EK) Nr. 853/2004, ja vien risks cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas no tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, kuru izcelsme ir tādās kautuvēs vai pārējā uzņēmumā, netiek mazināts, ievērojot atbilstību vismaz šādiem nosacījumiem:

i) pārstrādes iekārtai jābūt fiziskai atdalītai no kautuves vai pārējā uzņēmuma, attiecīgā gadījumā, izvietojot pārstrādes iekārtu ēkā, kas ir pilnīgi nošķirta no kautuves vai pārējā uzņēmuma;

ii) pārstrādes iekārtā uzstādītām un darba kārtībā jābūt:

— konveijeru sistēmai, kas savieno pārstrādes iekārtu ar kautuvi vai pārējo uzņēmumu un ko nevar apiet,

— atsevišķām ieejām, pieņemšanas platformām, aprīkojumam un izejām – gan pārstrādes iekārtā, gan kautuvēs vai uzņēmumā;

iii) jāveic pasākumi, lai novērstu, ka pārstrādes iekārtā un kautuvē vai pārējā uzņēmumā nodarbinātā personāla darbības dēļ izplatītos papildu risks;

iv) pārstrādes iekārtā nedrīkst iekļūt nepiederošas personas un dzīvnieki.

b) Pārstrādes iekārtā jābūt pienācīgi nodalītai tīrajai un netīrajai zonai. Netīrajā zonā jābūt ar jumtu pārsegtai teritorijai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanai, tai jābūt veidotai tā, lai to būtu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu.

c) Pārstrādes iekārtā jābūt piemērotām iekārtām darbiniekiem, tostarp personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.

d) Pārstrādes iekārtā jābūt pietiekamai karstā ūdens un tvaika ražošanas jaudai, lai varētu veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi.

e) Netīrajā zonā attiecīgā gadījumā jābūt aprīkojumam, ar ko samazina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lielumu, un aprīkojumam, ar ko sasmalcinātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iekrauj pārstrādes blokā.

f) Tur kur nepieciešama termiskā apstrāde, visām iekārtām jābūt aprīkotām ar:

i) mērīšanas aprīkojumu, lai uzraudzītu temperatūru attiecībā pret laiku un, attiecīgā gadījumā, pret izmantoto pārstrādes metodi, spiedienu kritiskajos punktos;

ii) reģistrēšanas ierīcēm, lai pastāvīgi reģistrētu minēto mērījumu rezultātus tā, lai tie paliek pieejami pārbaudēm un oficiālajām kontrolēm;

iii) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

g) Lai novērstu atvasināto produktu inficēšanu ar atvestajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, jābūt izteikti nodalītai tādai iekārtas zonai, kurā izkrauj atvesto pārstrādājamo materiālu, un zonām, kas atvēlētas šā produkta pārstrādāšanai un atvasinātā produkta uzglabāšanai.

2. Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3. Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.

4. Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.

6. Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.

1. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.

2. Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.

3. Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

4. Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

5. Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.

6. Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.

1. Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu ►C1  apstrāde ◄ vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:

a) telpu izkārtojums, jo īpaši pieņemšanas sistēma, un izejvielu turpmāka apstrāde;

b) pārstrādes izmantotā aprīkojuma izkārtojums un pārvaldība, tostarp tāds atsevišķo pārstrādes līniju vai tīrīšanas procedūru izkārtojums un pārvaldība, kas novērš jebkura iespējama cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējuma izplatīšanos, un

c) galaproduktu pagaidu uzglabāšanas zonu izkārtojums un pārvaldība.

3. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.

1. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

2. Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

1. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:

a) izejvielas daļiņu izmērs;

b) termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra;

c) spiediens, ja to piemēro izejvielai;

d) termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā. Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.

2. Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.

3. Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.

4. Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:

a) 50 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; vai

b) 30 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

2. Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

a) temperatūra centrā ir ne mazāka par 90 °C vismaz 60 minūtes; vai

b) temperatūra centrā ir ne mazāka par 70 °C vismaz 60 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:

a) būtisko apdraudējumu identifikācija izejvielās, ņemot vērā materiāla izcelsmi, un iespējamo apdraudējumu identifikācija, ņemot vērā dzīvnieku veselības statusu dalībvalstī, apgabalā vai zonā, kurā metode izmantojama;

b) pārstrādes metodes spēja samazināt minētos apdraudējumus līdz līmenim, kurā nerodas nozīmīgi riski cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) galaprodukta paraugu ņemšana katru dienu 30 ražošanas dienas atbilstīgi šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:

i) materiāla paraugi, kas ņemti uzreiz pēc apstrādes:

ii) materiāla paraugi, ►C2  kas ņemti noliktavā vai izņemot no noliktavas: ◄

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n=5, c=0, m=0, M=0

Enterobacteriaceae: n=5, c=2; m=10; M=300 vienā gramā,

2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.

4. Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.

5. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.

1. Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

a) biodīzeļdegvielai, kas ražota saskaņā ar D. punktu,

b) hidrolizētiem materiāliem, kas minēti H. punktā,

c) cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumiem ar dedzinātiem kaļķiem, kas ražoti saskaņā ar I. punktu,

d) atjaunojamai degvielai, kas ražota no kausētiem taukiem, ko iegūst no 1. un 2. kategorijas materiāliem saskaņā ar J un L punktu.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.

a) vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;

c) konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:

i) trīs stundas bez pārtraukuma;

ii) sešas stundas bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā.

iii) vienu stundu bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuros ir zivju vai mājputnu materiāli;

d) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un

e) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;

b) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;

b) pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;

c) process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;

f) pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāpārstrādā, izmantojot:

i) 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē) pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādei, kā minēts III nodaļā, un

ii) jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi trešās kategorijas materiālu pārstrādei vai 1.–7. pārstrādes metodi no zivīm iegūtu materiālu pārstrādei, kā izklāstīts III nodaļā;

b) saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:

i) procesu, kurā pārstrādātie tauki jāatdala no olbaltumvielām un, ja izmanto atgremotājdzīvnieku izcelsmes taukus, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuru svars pārsniedz 0,15 % no svara, un pārstrādātie tauki pēc tam jāesterificē un jāpāresterificē.

ii) procesu, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde.

a) pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;

d) katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;

e) izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;

f) process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;

g) ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:

i) tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu tauku frakciju gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā,

— tauku frakcijai no tādu atgremotājdzīvnieku pārstrādes, kas testēti un uzrādījuši negatīvu rezultātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un no tādu dzīvnieku pārstrādes, izņemot atgremotājus, kam vajadzīga TSE testēšana, jebkuru 1.–5. pārstrādes metodi, kā izklāstīts šā pielikuma III nodaļā,

— tauku frakcijai no citu atgremotāju pārstrādes — 1. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā; un

ii) tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai tajā pašā iekārtā, un trešās kategorijas materiālu gadījumā, jebkuru 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi; no zivīm iegūtu materiālu gadījumā, 1.–7. pārstrādes metodi, kas izklāstīta III nodaļā;

b) tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

c) pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:

i) jāiztvaicē tvaiku apkures katlā un jādedzina vismaz 1 100 °C temperatūrā vismaz 0,2 sekundes, vai

ii) jāpārstrādā, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde;

d) ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla ►C1  dedzināšana ◄ , kas nav dzīvnieku tauki;

e) no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus dedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām dedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:

i) galamērķa iekārtai ir dedzināšanas atļauja;

ii) pārtikas vai barības pārstrāde apstiprinātā iekārtā tajās pašās telpās notiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu;

f)  ►C1  dedzināšana ◄ jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;

b) pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;

c) iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;

f) pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;

g) process jāveic periodisku procesu sistēmā.

a) Kūtsmēslu sausnas saturs jānosaka, izmantojot CEN EN 12880:2000 ( 2 )“Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”.

b) Pievienojamo kaļķu daudzums jānosaka tā, lai panāktu vienu no laika un temperatūras kombinācijām, kas paredzētas f) punktā.

c) Pārstrādājamo dzīvnieku blakusproduktu daļiņu izmērs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

d) Kūtsmēsli jāmaisa ar ļoti augstas vai vidēji ātras iedarbības dedzinātajiem kaļķiem (CaO) (līdz sešām minūtēm), lai saskaņā ar CEN EN 459-2:2002 metodes ( 3 ) reaģētspējas testa 5.10 kritērijiem panāktu temperatūras paaugstināšanos par 40 °C.

i) lāpstiņas diametram jābūt 0,55 m un garumam jābūt 3,5 m;

ii) jādarbojas ar 30 kW jaudu un rotācijas ātrumam jābūt 156 apgr./min.;

iii) pārstrādes jaudai jābūt 10 t/h.

e) Maisīšanas process ilgst vismaz sešas stundas, tajā iegūstot vismaz divas t maisījuma.

f) Maisīšanas procesā iegūtajā maisījumā jāizraugās mērījuma punkti un jāveic nepārtraukti mērījumi, lai parādītu, ka maisījums sasniedz vismaz pH 12 vienā no turpmāk minētajiem laika brīžiem pie atbilstošas temperatūras:

i) 60 °C uz 60 minūtēm vai

ii) 70 °C uz 30 minūtēm;

g) Process jāveic periodisko procesu sistēmā.

h) Jāievieš pastāvīga rakstiska procedūra, kas balstīta uz HACCP (riska analīze un kritisko punktu kontrole) principiem.

i) Uzņēmēji, izmantojot validāciju saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem kritērijiem, var pierādīt kompetentajai iestādei, ka process, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās maisīšanas ierīces, vai izmantojot dolomītkaļķi (CaOMgO) dedzināto kaļķu vietā, ir vismaz tikpat efektīvs kā a) līdz h) punktā izklāstītais process.

— jāpierāda, ka, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās ierīces vai izmantojot dolomītkaļķi, var saražot kūtsmēslu maisījumu, kas sasniedz f) punktā minētās pH, laika un temperatūras vērtības;

— tā jābalsta uz laika un temperatūras mērījumiem maisījuma zemākajā, vidējā un virsējā slānī, izraugoties reprezentatīvu mērījumu punktu skaitu (vismaz četri mērījumu punkti zemākajā slānī, maksimāli 10 cm virs pamata un maksimāli 10 cm zem augstākā punkta, viens mērījuma punkts maisījuma vidū starp maisījuma pamatu un augstāko punktu un četri mērījuma punkti maisījuma augstākajā punktā, maksimāli 10 cm zem virsmas un maksimāli 10 cm zem maisījuma augstākā punkta);

— tā jāveic divos periodos (30 dienas katrs), no kuriem viens ir aukstā gadalaikā atbilstoši ģeogrāfiskai vietai, kur izmantos maisīšanas ierīci.

a) Šim procesam var izmantot šādus materiālus:

i) kausētos taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);

ii) zivju eļļu vai kausētos taukus, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot:

— 1. līdz 5. un 7. pārstrādes metodi; vai

— 1. līdz 7. pārstrādes metodi materiālam, kas iegūts no zivju eļļas;

iii) zivju eļļu vai kausētos taukus, kas attiecīgi ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII sadaļu.

b) Šim procesam ir aizliegts izmantot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla.

a) Kausētos taukus pakļauj pirmapstrādei, kas ietver:

i) centrifugēto materiālu balināšanu, izlaižot tos caur māla filtru.

ii) atlikušo nešķīstošo piemaisījumu atdalīšanu, veicot filtrēšanu.

b) Iepriekš apstrādātie materiāli jāpakļauj daudzpakāpju katalītiskam procesam, kas ietver hidrodezoksigenāciju, kam seko izomerizācija.

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i) un iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls.

2.1. Apstrādājamo materiālu katru dienu bez liekas kavēšanās savāc akvakultūras saimniecībās un pārtikas pārstrādes uzņēmumos, samaļ vai sasmalcina un pēc tam skābē apstākļos, kuros pH līmenis ir 4 vai zemāks, izmantojot skudrskābi vai citu saskaņā ar pārtikas tiesību aktiem atļautu organisku skābi. Iegūtā skābbarība ir ūdensdzīvnieku daļu suspensija, kas pievienotās skābes klātbūtnē šķidrināta iekšējo fermentu iedarbībā. Ūdensdzīvnieku proteīni jāsadala mazākās šķīstošās vienībās, izmantojot fermentus un skābi, lai novērstu bojāšanos mikroorganismu iedarbībā. Skābēto materiālu pārvieto uz pārstrādes telpām.

2.2. Pārstrādes telpās skābētais ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāls jāiepilda slēgtās uzglabāšanas tvertnēs. Inkubācijas periodam jāilgst vismaz 24 stundas pie pH 4 vai zemāka, pirms var veikt termisko apstrādi. Pirms termiskās apstrādes ūdensdzīvnieku izcelsmes skābētajam materiālam ir jāsasniedz pH līmenis 4 vai zemāks, un pēc filtrēšanas vai mērcēšanas pārstrādes telpās daļiņām jābūt mazākām par 10 mm. Pārstrādes procesā materiāls sākotnēji jākarsē līdz 85 °C, pēc tam 25 minūtes jātur inkubācijā izolētos konteineros, lai sasniegtu 85 °C temperatūru viscaur zivju izcelsmes materiālā. Procesam jānotiek slēgtā ražošanas līnijā, kurā ietilpst tvertnes un cauruļvadi.

2.3. Pirms atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde novērtē Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1.–3. punktā minēto uzņēmēja pastāvīgo rakstisko procedūru.

a) kausētos taukus, kas iegūti no 1. kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);

b) kausētos taukus un zivju eļļu, kas atbilst šīs iedaļas J punkta 1. apakšpunkta a) daļas prasībām.

a) Kausētie tauki ir jāpakļauj pirmapstrādei, kas ietver vismaz izejmateriāla, arī kausēto tauku, balināšanu ar skābi balinātājmālu klātbūtnē, kam seko izmantoto balinātājmālu un nešķīstošo piemaisījumu atdalīšana, veicot filtrēšanu.

b) Iepriekš apstrādātie materiāli ir jāpakļauj hidroapstrādes procesam, kas ietver katalītisko hidroapstrādi, atdestilēšanu un tai sekojošu izomerizāciju.

1. Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:

a) pirmās kategorijas materiālu:

i) likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,

ii) likvidē, aprokot atļautā atkritumu poligonā,

iii) transformē biogāzē. Šādā gadījumā fermentācijas atliekas ir jālikvidē saskaņā ar i) vai ii) daļu, izņemot gadījumus, kad materiāls ir saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu veiktās pārstrādes rezultāts, kad atliekas var izmantot saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgi 2. panta a) apakšpunktā vai 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā, vai

iv) tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai.

b) otrās un trešās kategorijas materiālu:

i) likvidē, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) daļā, veicot vai neveicot iepriekšēju pārstrādi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a) un b) punktā un 14. panta a) un b) punktā;

ii) tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai;

iii) izmanto kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju; vai

iv) kompostē vai transformē biogāzē.

2. Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:

a) bāziskās hidrolīzes procesu, kas noteikts 2. iedaļas A daļā, var transformēt biogāzes iekārtā un pēc tam ātri sadedzināt vismaz 900 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana (“rūdīšana”); ja par izejvielām izmanto materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) un b) punktā, transformēšana biogāzē notiek tajā pašā vietā, kur pārstrāde, un noslēgtā sistēmā;

b) biodīzeļdegvielas ražošanas procesu var:

i) biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas destilācijas atkritumu gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);

ii) kālija sulfāta gadījumā izmantot tiešai zemes apstrādei vai zemes apstrādei paredzētu atvasināto produktu ražošanai;

iii) tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no pirmās un otrās kategorijas materiāla, kas pārstrādāts saskaņā ar III nodaļā aprakstīto 1. pārstrādes metodi:

— izmantot tehniskiem mērķiem,

— transformēt biogāzē, un šajā gadījumā fermentācijas atliekas var iestrādāt zemē ražotājas dalībvalsts teritorijā ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu, vai

— izmantot denitrifikācijai notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, un šajā gadījumā denitrifikācijas atliekas var iestrādāt zemē saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK ( 4 );

iv) tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no trešās kategorijas materiāla:

— izmantot tehniskiem mērķiem,

— transformēt biogāzē, un šajā gadījumā fermentācijas atliekas var iestrādāt zemē, vai

— izmantot barībā ar nosacījumu, ka glicerīns nav atvasināts no trešās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā;

c) daudzpakāpju katalītisko procesu atjaunojamās degvielas ražošanai var:

i) gazolīna un citas degvielas gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts),

ii) gadījumā saistībā ar mālu no balināšanas un nogulsnēm no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas J. punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

— likvidēt, sadedzinot vai līdzsadedzinot,

— transformēt biogāzē,

— kompostēt vai izmantot atvasināto produktu ražošanā, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punkta i) apakšpunktā;

d) ar kaļķiem apstrādātu cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumu var izmantot augsnē kā pārstrādātus kūtsmēslus;

e) Zivju izcelsmes materiāla skābēšanā iegūto galaproduktu var:

i) otrās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a)–d) un g)–i) punktā minētajiem mērķiem, neveicot turpmāku pārstrādi, vai kā barību tās pašas regulas 18. pantā vai 36. panta a) punkta ii) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem; vai

ii) trešās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā minētajiem mērķiem;

f) daudzpakāpju katalītisko hidroapstrādi atjaunojamās degvielas ražošanai var:

i) procesā iegūtās atjaunojamās dīzeļdegvielas, atjaunojamās reaktīvās degvielas, atjaunojamā propāna un atjaunojamā benzīna gadījumā izmantot kā degvielu bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);

ii) gadījumā saistībā ar recekļu nogulsnēm un izmantotajiem balinātājmāliem no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas L punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

— likvidēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,

— likvidēt, aprokot atļautā atkritumu poligonā,

— transformēt biogāzē, ja fermentācijas atliekas no transformēšanas biogāzē likvidē, sadedzinot, līdzsadedzinot vai apglabājot atļautā atkritumu poligonā,

— izmantot tehniskiem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punkta i) apakšpunktā.

3. Jebkurus atkritumus, kas nav 2. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti un kas radušies, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādājot saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nogulsnes, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.

1. Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:

a) uzraudzības ierīcēm, lai nodrošinātu, ka 70 °C temperatūra tiek sasniegta vienas stundas laikā;

b) reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

c) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:

a) otrās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar 1. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

b) trešās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi vai ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, ja transformē materiālu, kas cēlies no ūdensdzīvniekiem, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

c) trešās kategorijas materiālu, kam pasterizācija/higienizācija veikta citā apstiprinātā iekārtā;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta f) punktu un šo regulu var iestrādāt zemē nepārstrādājot, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tie nerada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

e) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas pakļauti bāziskās hidrolīzes procesam, kā izklāstīts IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas A punktā;

f) šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja kompetentā iestāde to atļāvusi:

i) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas bijuši pakļauti pārstrādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, laikā, kad tie paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā,

ii) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā; vai

iii) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas transformēti biogāzē, ja fermentācijas atliekas pēc tam ir kompostētas, pārstrādātas vai likvidētas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.

4. Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1. Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:

a) iekārtām, lai kontrolētu temperatūru laikā;

b) reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu reģistrēšanai, vajadzības gadījumā nepārtrauktai reģistrēšanai;

c) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:

a) pārvalda tādā veidā, lai viss materiāls sistēmā sasniegtu vajadzīgos laika un temperatūras parametrus, pārvaldībā attiecīgā gadījumā ieskaitot pastāvīgu parametru uzraudzīšanu; vai

b) transformē tikai materiālus, kas minēti 1. iedaļas 2. punktā; un

c) atbilst visām pārējām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

3. Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.

4. Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

2. Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.

3. Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.

4. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.

5. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

6. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

7. Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

1. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas agregātā: 12 mm;

b) visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un

c) minimālais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

2. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas kompostēšanas reaktorā: 12 mm;

b) visa materiāla minimālā temperatūra reaktorā: 70 °C; un

c) mazākais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:

a) iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmi, pamatojoties uz transformācijas nosacījumu un parametru aptverošu definīciju;

b) riska novērtējums, ar kuru novērtē, kā a) punktā minētie īpašie transformācijas nosacījumi tiek sasniegti parastos apstākļos un netipiskos apstākļos;

c) paredzētās procedūras validēšana, veicot mērījumus attiecībā uz dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu:

i) endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

— pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

— nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz transformācijas procesa letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā slimību izraisītāji, kuru uzraudzībai to izmanto,

— samērā viegli izmērāms, identificējams un apstiprināms; vai

ii) tādam labi raksturotam testa organismam vai vīrusam ekspozīcijas laikā, kas ievadīts piemērotā pārbaudes ķermenī izejmateriālā;

d) veicot c) punktā minēto paredzētās procedūras izvērtējumu, ir jāgūst pierādījums tam, ka ar procedūru var panākt šādu vispārēja riska samazinājumu:

i) attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru,

— 5 log10 Enterococcus faecalis vai Salmonella Senftenberg (775W, H2S negatīvs) samazinājumu,

— termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, infekciozitātes titra samazinājumu vismaz par 3 log10, ja tie identificēti kā būtisks apdraudējums; kā arī

ii) attiecībā uz ķīmisku procedūru, arī

— rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

e) pilnīgas kontroles programmas, tostarp c) punktā minētās procedūras darbības uzraudzības procedūru, plānojums;

f) pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:

a) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ko izmanto tikai kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu biogāzes vai kompostēšanas iekārtā; un

b) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu maisījumiem ar šādiem materiāliem:

i) kūtsmēsliem,

ii) gremošanas trakta saturu, kas atdalīts no gremošanas trakta,

iii) pienu,

iv) piena produktiem,

v) no piena atvasinātiem produktiem,

vi) jaunpienu,

vii) jaunpiena produktiem,

viii) olām,

ix) olu produktiem,

x) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā,

xi) 2. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar blakusproduktu materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes.

3. Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:

a) neuzskata, ka šādi materiāli radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) uzskata, ka fermentācijas atliekas vai komposts ir nepārstrādāts materiāls, un liek uzņēmējiem rīkoties ar to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, saskaņā ar šo regulu vai, ja komposts vai fermentācijas atliekas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu atkritumiem, reģenerēt vai likvidēt to saskaņā ar vides jomas tiesību aktiem.

4. Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:

a) saskaņā ar 1. punktu;

b) saskaņā ar 2. un 3. punktu tikai tajās dalībvalstīs, kurās minētie parametri ir atļauti.

1.

un

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

2. Fermentācijas atliekas vai komposts, kas nav minēti 2. iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā un kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējami vai kompostējami, un Salmonella gadījumā ar tiem rīkojas vai tos likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.

3. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiek transformēti biogāzē vai kompostēti kopā ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmējiem ņemt reprezentatīvos paraugus attiecīgi pēc I nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētās pasterizācijas vai 2. iedaļas 1. punktā minētās kompostēšanas, un pirms notiek maisīšana ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, lai tādējādi uzraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attiecīgi transformēšanas vai kompostēšanas efektivitāti.

1. Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:

a) materiāla apraksts un izcelsmes dzīvnieku suga;

b) materiāla kategorija;

c) materiāla daudzums;

d) materiāla izcelsmes vieta un nosūtīšanas vieta;

e) nosūtītāja vārds, uzvārds un adrese;

f) saņēmēja un/vai lietotāja vārds, uzvārds un adrese.

2. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.

3. Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.

4. Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

a) kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot;

b) ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā, 8. panta c) un d) punktā, un 9. un 10. pantā, un ir daļa no šūnu kultūrām, laboratoriju komplektiem vai laboratoriju paraugiem, veicot apstrādi apstākļos, kas ir vismaz līdzvērtīgi validētajai metodei tvaika autoklāviem ( 5 ), un turpmāk likvidējot kā atkritumus vai notekūdeņus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

c) sterilizējot spiediena ietekmē un pēc tam likvidējot vai izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

5. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.

6. Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

1. Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.

2. Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:

a) nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti;

b) nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja tādu sūtīšanu iepriekš ir atļāvusi dalībvalsts vai trešās galamērķa valsts kompetentā iestāde; vai

c) likvidē vai izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

3. Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.

2. Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:

a) tie atbilst prasībām attiecībā uz iekārtām, kas veic starpposma darbības, kā noteikts IX pielikuma II nodaļā; un

b) tiem ir atbilstīgas iekārtas, lai likvidētu neizmantoto materiālu, vai lai nosūtītu to uz apstiprinātu pārstrādes iekārtu vai uz apstiprinātām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

3. Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.

4. Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:

a) denaturēšana ar krāsvielas šķīdumu; šķīdumam jābūt tik stipram, lai iekrāsotā materiāla krāsojums būtu skaidri redzams un nepazustu, kad krāsotos materiālus saldē vai dzesē, un visu materiāla gabalu virsmai jābūt pārklātai ar minēto šķīdumu – vai nu iegremdējot materiālu šķīdumā, apsmidzinot to ar šķīdumu, vai citādi piemērojot šķīdumu;

b) sterilizācija, vārot vai tvaicējot spiediena ietekmē, līdz katrs materiāla gabals ir viscaur termiski apstrādāts; vai

c) kāds cits apstrādes veids, ko atļāvusi par uzņēmēju atbildīgā kompetentā iestāde.

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.

a) Ar materiālu jābaro:

i) kāda no šādām maitēdāju putnu sugām šādās dalībvalstīs:

ii) kāda no Carnivora kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu; vai

iii) kāda no Falconiformes vai Strigiformes kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu.

b) Kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju uzņēmējam, kas atbild par barotavu.

i) barošanu neizmanto par alternatīvu veidu, kā likvidēt īpaša riska materiālus vai likvidēt kritušus atgremotājus, kuri satur minētos materiālus, kas rada TSE risku;

ii) ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001, un tiek veikta regulāra paraugu testēšana laboratorijā uz TSE klātbūtni.

c) Kompetentajai iestādei jānodrošina koordinācija ar jebkuru citu kompetento iestādi, kas atbild par atļaujā noteikto prasību pārraudzību.

d) Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

e) Kompetentās iestādes piešķirtajā atļaujā jābūt:

i) atsaucei uz faktiski skarto sugu nosaukumu;

ii) sīkam aprakstam par barošanas vietas atrašanos ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā notiek barošana; un

iii) atļauja nekavējoties jāaptur, ja:

— ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risks tiek likvidēts, vai

— ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

f) Par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i) paredz barošanai īpašu zonu, kas ir noslēgta un kurai nevar piekļūt aizsargājamo sugu dzīvnieki, vajadzības gadījumā nožogojot vai ar citiem līdzekļiem, kuri atbilst minēto sugu barošanās modelim dabīgos apstākļos;

ii) nodrošina, lai atbilstīgie liellopu ķermeņi un vismaz 4 % no atbilstīgajiem aitu un kazu ķermeņiem, ko paredzēts izmantot barošanai, pirms lietošanas tiktu testēti, un uzrādītu negatīvu rezultātu, TSE uzraudzības programmā, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu; un

iii) veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku liemeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, barošanas datumu, barošanas vietu un attiecīgā gadījumā TSE testu rezultātiem.

2. Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai pieteikumu par iekļaušanu 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā sarakstā, tā iesniedz:

a) sīku pamatojumu saraksta papildināšanai, iekļaujot tajā noteiktas maitēdāju putnu sugas minētajā dalībvalstī, tostarp iemeslu paskaidrojumu, kāpēc minētie putni jābaro ar pirmās kategorijas materiālu, nevis otrās vai trešās kategorijas materiālu;

b) paskaidrojumu par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam.

1. Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

2. Kompetentajai iestādei atļaujā jāidentificē saimniecības vai ganāmpulkus ģeogrāfiski noteiktā barošanas zonā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) barošana nedrīkst notikt zonās, kur notiek intensīva lopkopība;

b) valsts pilnvarotam veterinārārstam regulāri jāpārrauga lauksaimniecības dzīvnieki saimniecībās vai ganāmpulkos barošanas vietā attiecībā uz TSE un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamo slimību izplatību;

c) barošana tūlīt jāaptur, ja ir:

i) domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz risku var izslēgt,

ii) domājams vai apstiprināts cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas nopietnas lipīgas slimības uzliesmojums saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz tādu risku var izslēgt, vai

iii) neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

d) kompetentajai iestādei atļaujā jāprecizē:

i) atbilstošos pasākumus, lai novērstu TSE un lipīgu slimību izplatīšanos no mirušajiem dzīvniekiem uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, piemēram, pasākumus, kas vērsti uz aizsargājamo sugu barošanas modeļiem, sezonālos barošanas ierobežojumus, lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus un citus pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt iespējamos tādu slimību riskus, ko var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem, piemēram, pasākumus saistībā ar sugām, kuras atrodas barošanas vietā, bet kuru barošanai neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus,

ii) to personu vai struktūru pienākumus barošanas vietā, kuri palīdz dzīvnieku barošanā vai atbild par lauksaimniecības dzīvniekiem, saistībā ar i) punktā minētajiem pasākumiem,

iii) sodu uzlikšanas nosacījumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 53. pantā, kas piemērojami, ja šā d) apakšpunkta ii) daļā minētās personas vai struktūras neievēro i) punktā minētos pasākumus;

e) ja barošanu veic, iepriekš nesavācot mirušos dzīvniekus, jāveic aplēse par lauksaimniecības dzīvnieku iespējamo mirstības koeficientu barošanas zonā un par iespējamām savvaļas dzīvnieku barošanas prasībām, ko izmanto par pamatu slimības izplatīšanās iespējamo risku novērtējumam.

a) kompetentā iestāde ir obligāti piešķīrusi atļauju par barošanu atbildīgajam uzņēmējam. Kompetentā iestāde piešķir tādu atļauju, ja:

i) barošanu neizmanto kā alternatīvu veidu, kurā likvidēt īpaša riska materiālu vai likvidēt kritušus atgremotājus ar šādu materiālu, kas rada TSE risku,

ii) izmanto pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un kura izcelsme ir no liellopiem, ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001 un kurā ietverta regulāra paraugu testēšana uz TSE klātbūtni laboratorijas apstākļos;

b) kompetentās iestādes piešķirtā atļauja tūlīt jāaptur, ja:

i) ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risku var izslēgt, vai

ii) ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

c) par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i) uzglabā izmantojamo materiālu un veic barošanu slēgtā un nožogotā zonā, lai nodrošinātu, ka barošanai paredzētajam materiālam nepiekļūst plēsēji, izņemot tos zooloģiskā dārza dzīvniekus, par kuriem izsniegta atļauja,

ii) nodrošina, lai atbilstīgie atgremotāji, ko paredzēts izmantot barošanai, tiktu iekļauti TSE uzraudzības programmā, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu;

iii) veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku ķermeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, TSE rezultātiem un barošanas datumu.

1. Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus teritorijā uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad tāda likvidēšana var notikt:

a) sadedzinot vai aprokot uz vietas teritorijā, no kuras dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iegūti;

b) atļautā atkritumu poligonā; vai

c) sadedzinot vai aprokot teritorijā tādā vietā, kas līdz minimumam samazina risku, kurš apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi, ar noteikumu, ka šī vieta atrodas tādā attālumā, kas ir pietiekams, lai kompetentā iestāde varētu pārvaldīt riska profilaksi attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi.

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:

a) pareizas konstrukcijas sārtā un ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pārvēršas pelnos;

b) neapdraudot cilvēku veselību;

c) neizmantojot procesus vai metodes, kas var kaitēt videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas;

d) apstākļos, kas nodrošina, ka visi iegūtie pelni tiks likvidēti, aprokot atļautā atkritumu poligonā.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos aprok:

a) tādā veidā, lai tiem nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;

b) atļautā atkritumu poligonā vai citā vietā, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procesus vai metodes, kas nekaitē videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas.

4. Ja likvidēšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana no izcelsmes vietas uz likvidēšanas vietu jāveic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā drošos un ūdensnecaurlaidīgos konteineros vai transportlīdzekļos;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iekraušanu un izkraušanu pārrauga kompetentā iestāde, ja vajadzīgs;

c) transportlīdzekļa riteņi tiek dezinficēti pēc izbraukšanas no izcelsmes teritorijas;

d) konteineri un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, tiek rūpīgi iztīrīti un dezinficēti pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izkraušanas; un

e) tiek nodrošināts atbilstošs konvojs transportlīdzekļiem, ūdensnecaurlaidības testēšana un divkāršs pārklājums, ja vajadzīgs.

a) 10 % no attiecīgās dalībvalsts liellopu populācijas;

b) 25 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas;

c) 10 % no attiecīgās dalībvalsts cūku populācijas; un

d) tāda procentuālā daļa no citu sugu populācijas, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iespējamo risku novērtējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas, ja minēto sugu dzīvniekus likvidē sadedzinot vai aprokot uz vietas.

a) materiālu apjoms nedēļā nepārsniedz 20 kg — no uzņēmuma vai iekārtas, kurā materiālus savāc, neatkarīgi no materiālu izcelsmes sugas;

b) materiālus savāc, pārvadā un likvidē ar līdzekļiem, kas novērš nepieļaujamu risku nodošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību;

c) kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, tostarp pārbaudes par uzņēmēja veikto uzskaiti, uzņēmumos un iekārtās, kurās materiālus savāc, lai nodrošinātu atbilstību šīs iedaļas noteikumiem.

1. Pieteikumus par atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā (pieteikumi), iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas minēta 1. pantā 1958. gada Regulā Nr. 1.

2. Ieinteresētās personas, kuras iesniedz šādus pieteikumu citā, nevis angļu valodā, validē sava pieteikuma oficiālo tulkojumu, ko nodrošina EFSA, pirms novērtēšanas.

1. Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu, proti, tajos apraksta:

— to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, ko paredzēts pakļaut metodei;

— visu procesu;

— saistītos cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus;

— riska mazināšanas pakāpi, kas jāpanāk procesa laikā.

2. Turklāt 1. punktā minētajā pieteikumā:

a) norāda Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8.,9. un 10. panta piemērojamos punktus, tostarp attiecīgo materiālu fizisko stāvokli un, ja vajadzīgs, jebkādu pirmapstrādi, kam šie materiāli tikuši pakļauti, un norāda visus materiālus, ko paredzēts izmantot procesā, bet kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;

b) iekļauj HACCP protokolu un plūsmas diagrammu, kurā skaidri redzams katrs procesa etaps, norādīti attiecīgo patogēnu inaktivācijas kritiskie parametri, proti, temperatūra, spiediens, apstrādes laiks, pH vērtības korekcija un gabalu izmērs, un ko papildina procesa laikā izmantotā aprīkojuma tehnisko datu apraksti;

c) identificē un apraksta cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus, ko var radīt attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts pakļaut metodei;

d) apliecina, ka visnoturīgākie, ar pārstrādājamo materiālu kategoriju saistītie bioloģiskie apdraudējumi ir mazināti visos procesa laikā iegūtajos produktos, tostarp notekūdeņos, vismaz līdz tādai pakāpei, kādu līdzvērtīgai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijai panāk ar šajā regulā noteiktajiem pārstrādes standartiem. Riska mazināšanas pakāpe ir jānosaka ar validētiem tiešiem mērījumiem, izņemot gadījumus, kad ir pieļaujama modelēšana un salīdzināšana ar citiem procesiem.

3. Ar validētajiem tiešajiem mērījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, saprot šādas darbības:

a) dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu mērījumu endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

— pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

— nav mazāk izturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto,

— ir samērā viegli kvantificējams, identificējams un apstiprināms; vai arī

b) tāda labi raksturota testa organisma vai vīrusa lietošanu, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā.

c) rezultātu izsmeļošu paziņošanu,

i) sīki aprakstot izmantoto metodiku,

ii) aprakstot analizēto paraugu īpašības,

iii) pierādot, ka analizēto paraugu skaits ir reprezentatīvs;

iv) pamatojot veikto testu skaitu un mērījumu punktu izraudzīšanos;

v) norādot izmantoto noteikšanas metožu jutīgumu un specifiskumu;

vi) sniedzot datus par eksperimentos iegūto mērījumu atkārtojamību un statistisko mainīgumu;

vii) pamatojot prionu surogātu nozīmīgumu, ja tādi tika izmantoti;

viii) gadījumos, kad tiešie mērījumi nav veikti, bet izmantoti modeļi vai salīdzinājums ar citiem procesiem, pierādot, ka riska mazināšanos izraisošie faktori ir labi zināmi un riska mazināšanas modelis ir vispāratzīts;

ix) attiecībā uz visu tiešo mērījumu procesu sniedzot datus par visiem faktoriem, kas izraisa riska mazināšanos, un datus, kas liecina par šo faktoru viendabīgu izmantošanu visā apstrādātajā partijā.

4.  HACCP plāns, kas minēts 2. panta b) apakšpunktā, jāizstrādā, balstoties uz kritiskajiem parametriem, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, proti:

— temperatūru,

— spiedienu,

— laiku un

— mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

5. Pieteikumā iekļauj arī pietiekami izsmeļošu informāciju:

a) par riskiem, kas saistīti ar savstarpēji atkarīgiem procesiem, un jo īpaši par novērtējuma rezultātiem attiecībā uz potenciālo netiešo ietekmi, kas

i) var atstāt iespaidu uz konkrētā procesa riska mazināšanas spēju;

ii) var rasties, pārvadājot vai uzglabājot jebkādus procesa laikā radušos produktus, kā arī droši likvidējot šādus produktus, tostarp notekūdeņus;

b) par riskiem, kas saistīti ar produktu paredzēto galīgo izlietojumu, proti:

i) jāprecizē paredzētais galīgais izlietojums visiem galaproduktiem, kas radušies procesa laikā,

ii) pamatojoties uz riska mazināšanas pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, jānovērtē varbūtējais risks cilvēku un dzīvnieku veselībai un iespējamā ietekme uz vidi.

6. Pieteikumus iesniedz kopā ar dokumentāriem pierādījumiem, proti:

a) plūsmas diagrammu, kas atspoguļo procesa darbību;

b) 2. panta d) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, kā arī citiem pierādījumiem, kuru mērķis ir pamatot informāciju, kas sniegta 2. punktā aprakstītajā pieteikumā.

7. Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.

1. No sākuma punkta ražošanas ķēdē, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāsavāc un jāpārvadā aizplombētā jaunā iepakojumā vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos.

2. Transportlīdzekļi un vairākkārt izmantojami konteineri, kā arī visas vairākkārt izmantojamās aprīkojuma daļas vai ierīces, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot atvasinātos produktus, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009 un ko uzglabā un pārvadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikumu, jāuztur tīrā stāvoklī.

a) pirms lietošanas jābūt tīriem un sausiem; un

b) jābūt iztīrītiem, izmazgātiem un/vai dezinficētiem pēc katras lietošanas tiktāl, cik vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu.

3. Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasinātā produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

a) lai vestu dažādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, ja tie ir iztīrīti un dezinficēti dažādu lietojumu starplaikā, tādā veidā, lai būtu novērsta savstarpēja piesārņošana;

b) lai vestu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā, pēc to izmantošanas uzturā lietojamu produktu vešanai, ievērojot nosacījumus, kas novērš savstarpēju piesārņojumu.

4. Iepakojuma materiāls jālikvidē, sadedzinot vai ar citiem līdzekļiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1. Lai novērstu jebkuru risku dzīvnieku vai cilvēku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, no kā paredzēts ražot barības sastāvdaļas vai jēlu barību lolojumdzīvniekiem, jāpārvadā atbilstošā temperatūrā, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no gaļas un gaļas produktiem, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā, maksimāli 7 °C temperatūrā, ja vien tos neizmanto barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu.

2. Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāuzglabā un jāpārvadā dzesināts, sasaldēts vai skābbarībā, ja vien:

a) tas nav pārstrādāts 24 stundās pēc savākšanas vai pēc tam, kad ir beigusies tā uzglabāšana dzesinātā vai sasaldētā veidā, ja turpmākā pārvadāšana notiek transportlīdzeklī, kurā tiek uzturēta uzglabāšanas temperatūra;

b) attiecībā uz pienu, piena produktiem vai no piena atvasinātiem produktiem, kas nav pakļauti nevienam no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā minētajiem apstrādes veidiem, tos pārvadā dzesinātus un izolētos konteineros, ja vien risku nevar mazināt ar citiem pasākumiem, ņemot vērā materiāla īpašības.

3. Refrižeratortransportā izmantojamo transportlīdzekļu plānojumam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta atbilstošas temperatūras uzturēšana visā pārvadāšanas laikā, un lai temperatūru varētu uzraudzīt.

1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumi ir identificējami un tiek turēti atsevišķi, un ir identificējami savākšanas laikā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes vietā un pārvadāšanas laikā;

b) marķējuma vielu konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu identificēšanai izmanto tikai tai kategorijai, kurai attiecīgās vielas izmantošana ir noteikta šajā regulā, vai tā ir izstrādāta, vai ir noteikta atbilstīgi 4. punktam;

c)  ►C1  dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus nosūta no vienas dalībvalsts uz citu iepakojumā, konteineros vai transportlīdzekļos, kuriem ir saredzams un vismaz uz pārvadāšanas laiku neizdzēšams krāsu marķējums, norādot šajā regulā paredzēto informāciju uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa virsmas vai virsmas daļas, vai uz tiem pievienotas etiķetes vai simbola: ◄

i) melnā krāsa, ja tas ir pirmās kategorijas materiāls,

ii) dzeltenā krāsa, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu),

iii) zaļā krāsa ar lielu zilās krāsas piemaisījumu, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli atšķirama no citām krāsām, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

iv) attiecībā uz importētiem sūtījumiem, krāsas, kas attiecīgajam materiālam noteiktas i), ii) un iii) punktā, no brīža, kad sūtījums izvests cauri pirmajam ievešanas robežkontroles punktam Savienībā.

2. Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē jābūt:

a) skaidri norādītai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategorijai; un

b) šādiem vārdiem, kas redzami un salasāmi norādīti attiecīgi uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa:

i) “nelietot pārtikā”, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

ii) “nelietot barībā”, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu) un no tā atvasinātie produkti; tomēr, ja otrās kategorijas materiāls paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minēto dzīvnieku barošanai saskaņā ar tajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, etiķetē iepriekš minētā teksta vietā norāda “… barošanai”, ierakstot tās dzīvnieku sugas(-u) nosaukumu, kuras(-u) barošanai materiāls paredzēts,

iii) pirmās kategorijas materiāla un no pirmās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā, ja tie paredzēti:

— likvidēšanai — “tikai likvidēšanai”;

— lolojumdzīvnieku barības ražošanai — “tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanai”;

— Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. pantā minēta atvasināta produkta ražošanai — “tikai atvasinātu produktu ražošanai. Nelietot pārtikā vai barībā vai zemes apstrādei”;

iv) piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu gadījumā — “nelietot pārtikā”,

v) no trešās kategorijas materiāla ražota želatīna gadījumā — “želatīns, derīgs lietošanai barībā”,

vi) no trešās kategorijas materiāla ražota kolagēna gadījumā — “kolagēns, derīgs lietošanai barībā”,

vii) “tikai kā lolojumdzīvnieku barība”, ja tā ir jēla lolojumdzīvnieku barība,

viii) attiecībā uz zivīm un no zivīm iegūtiem produktiem, ko paredzēts izmantot zivju barībā un kas apstrādāti un iepakoti pirms izplatīšanas, jābūt skaidri un salasāmi marķētam barības ražotājuzņēmuma nosaukumam un adresei, un

— no savvaļas zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no savvaļas zivīm — var izmantot saimniecībā audzētu visu sugu zivju barošanai”;

— no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

— no savvaļas zivīm un no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus no savvaļas zivīm un saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

ix) no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu asins pagatavojumu gadījumā, kas nav paredzēti barībai, — “asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem. Nelietot pārtikā un dzīvnieku barībā”,

x) ragu, nagu un citu materiālu, kas paredzēti XIV pielikuma II nodaļas 12. iedaļā minēto organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošanai, gadījumā — “nelietot pārtikā un dzīvnieku uzturā”;

xi) organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju gadījumā — “organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji/lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst ganīt vai kultūraugus izmantot par zāli barošanai vismaz 21 dienu pēc apstrādes”;

xii) tāda materiāla gadījumā, ko izmanto barošanai saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, — savākšanas centra nosaukumam un adresei, kā arī norādei “nelietot pārtikā”;

xiii) “kūtsmēsli”, ja tie ir kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

xiv) attiecībā uz starpproduktiem uz ārējā iepakojuma jābūt vārdiem “tikai zālēm/veterinārajām zālēm/medicīnas ierīcēm/aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm/in vitro diagnostikai izmantojamām medicīnas ierīcēm/laboratorijas reaģentiem”;

xv) pētniecības un diagnostikas paraugu gadījumā vārdiem “pētniecības un diagnostikas mērķiem”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xvi) tirdzniecības paraugu gadījumā vārdiem “tirdzniecības paraugs, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xvii) izstādes priekšmetu gadījumā vārdiem “izstādes priekšmets, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xviii) attiecībā uz XIII pielikuma XIII nodaļā minēto zivju eļļu, kuru izmanto zāļu ražošanā, — vārdiem “zivju eļļa zāļu ražošanai”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xix) attiecībā uz IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas I. punktā minētajiem kūtsmēsliem, kam veikta apstrāde ar kaļķiem, – vārdiem “kūtsmēslu–kaļķa maisījums”;

xx) attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, kas ir bijuši pakļauti XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļas b) un c) punktā minētajai apstrādei, – vārdiem “pārstrādāti kūtsmēsli”;

c) tomēr b) punkta xi) apakšpunktā minēto etiķeti neprasa attiecībā uz šādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem:

i) pārdošanai gatavos iepakojumos, kas nav smagāki par 50 kg, lietošanai galapatērētājam, vai

ii) lielmaisos, kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ja:

— tos atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju izmantos zemes apstrādei,

— ja uz minētajiem maisiem ir norādīts, ka ar minētajiem līdzekļiem nav paredzēts apstrādāt zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

3. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu ►C1  krāsu marķēšanu ◄ , ko izmanto tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanā, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu kodēšanas sistēmā, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ja tādas sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, kas izklāstītas šā pielikuma V nodaļā.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.

6. Tomēr:

a) šīs nodaļas 1. un 2. punktu nepiemēro, ja trešās kategorijas materiālu, tostarp pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, identificē uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK)Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un kas saņemti atpakaļ, jo īpaši no viņu klientiem;

b) kompetentā iestāde var piekrist tādu kūtsmēslu identificēšanai, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas tajā pašā saimniecībā, vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ar citiem līdzekļiem, atkāpjoties no 1. un 2. punkta;

c) barības maisījums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem un iepakots un laists tirgū kā barība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, nav jāidentificē saskaņā ar 1. punktu un nav jāmarķē saskaņā ar 2. punktu.

1. Pārvadāšanas laikā tirdzniecības dokumentam saskaņā ar šajā nodaļā izklāstīto modeli vai, ja tas prasīts šajā regulā, veselības sertifikātam jābūt pievienotam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

a) atvasinātos produktus no trešās kategorijas materiāla, organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus mazumtirgotāji vienā un tajā pašā dalībvalstī piegādā galīgajiem lietotājiem, izņemot uzņēmējus;

b) piens, piena produkti un no piena atvasināti produkti, kas ir trešās kategorijas materiāli, ir savākti un atdoti atpakaļ uzņēmējiem piena pārstrādes uzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem pašu iepriekš piegādātus produktus, jo īpaši no saviem klientiem;

c) barības maisījumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā un kas ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, tiek laisti tirgū un marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu.

2. Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz pat galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām, pārvadātājam — otra.

3. Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.

4. Tirdzniecības dokuments, kas atbilst 6. punktā izklāstītajam paraugam, ir pievienots dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem no sākumpunkta ražošanas ķēdē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, pārvadāšanas laikā Savienībā.

a) atšķirīgu tirdzniecības dokumentu papīra vai elektroniskā formātā, ja minētajā tirdzniecības dokumentā ir informācija, kas minēta šīs nodaļas 6. punkta piezīmju f) punktā;

b) tirdzniecības dokumentu, kurā materiāla daudzums ir izteikts materiāla svarā vai tilpumā vai iepakojumu skaitā.

5. Uzskaites dokumentus un saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus saglabā vismaz divus gadus uzrādīšanai kompetentajai iestādei.

6. Tirdzniecības dokumenta paraugs

a) Tirdzniecības dokumentus noformē saskaņā ar šajā nodaļā norādīto parauga shēmu.

b) To noformē vienā no izcelsmes dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām, pēc vajadzības.

c) Katra tirdzniecības dokumenta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un ir nedalāmas.

d) Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ tirdzniecības dokumentam ir pievienotas papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par oriģināldokumenta daļu, par sūtījumu atbildīgajai personai uzliekot savu parakstu uz katras lapas.

e) Ja tirdzniecības dokuments, tostarp d) punktā minētās papildu lapas, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē šādi — (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) — un lapas augšā ir dokumenta koda numurs, ko noteikusi atbildīgā persona.

f) Tirdzniecības dokumenta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai.

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām;

ii) materiāla apraksts, tostarp

— materiāla identifikācija atbilstīgi kādai no kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā,

— dzīvnieku suga un īpaša atsauce uz piemērojamo Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktu attiecībā uz trešās kategorijas materiāliem un no tiem iegūtajiem produktiem, ko paredzēts izmantot barošanai, un

— attiecīgā gadījumā dzīvnieka krotālijas numurs;

iii) materiāla daudzums pēc tilpuma, svara vai iepakojumu skaita;

iv) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts;

v) materiāla pārvadātāja nosaukums un adrese;

vi) saņēmēja nosaukums un adrese un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005;

vii) ja vajadzīgs, izcelsmes uzņēmuma vai iekārtas apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005, un apstrādes būtība un metodes.

g) Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

h) Dokumenta atsauces numuru un vietējo uzskaites numuru vienam sūtījumam piešķir tikai vienreiz.

1.  ►C1  Uzskaitē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. panta 1. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, izņemot barības maisījumus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai no atvasinātiem produktiem un ir laisti tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, ir: ◄

a) apraksts par:

i) dzīvnieku sugu trešās kategorijas materiālam un no tā atvasinātajiem produktiem, ko paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām, un attiecīgā gadījumā — veselu liemeņu un galvu gadījumā — krotālijas numurs,

ii) materiāla daudzums;

b) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas nosūta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii) pārvadātāja un saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā to apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

c) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii) saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

d) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas saņem dzīvnieku izcelsmes produktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) materiāla saņemšanas datums,

ii) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii) pārvadātāja nosaukums un adrese.

2. Atkāpjoties no šīs iedaļas 1. punkta, uzņēmējiem nav jāglabā 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) daļā, c) apakšpunkta i) un iii) daļā un d) apakšpunkta ii) un iii) daļā minētā informācija atsevišķi, ja viņi par katru sūtījumu saglabā III nodaļā paredzētā tirdzniecības dokumenta eksemplāru un dara šādu informāciju pieejamu kopā ar pārējo informāciju, kas prasīta atbilstīgi šīs iedaļas 1. punktam.

3. Sadedzināšanas iekārtu un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji veic uzskaiti par sadedzināto vai līdzsadedzināto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu daudzumiem un kategorijām, un datumiem, kad minētās darbības veiktas.

1) galīgo lietotāju gadījumā par izmantoto daudzumu, par dzīvniekiem, kurus ar to plānots barot, un izmantošanas datumu;

2) savākšanas centru gadījumā:

i) par daudzumu, kas apstrādāts saskaņā ar VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 4. punktu,

ii) par katra galīgā lietotāja, kurš izmanto materiālus, nosaukumu un adresi,

iii) par telpām, uz kurām materiāls nogādāts izmantošanai,

iv) par nosūtīto daudzumu, un

v) materiāla nosūtīšanas datumu.

a) par to dzīvnieku ►C1  kažokādu ◄ un liemeņu skaitu, ko baro ar materiāliem, kuru izcelsme ir no viņu pašu sugas dzīvniekiem; un

b) par katru sūtījumu, lai nodrošinātu materiāla izsekojamību.

1) par izmantotā organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju daudzumu;

2) par datumiem, kad organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji izmantoti zemes apstrādē, un vietām, kur tas noticis;

3) par datumiem pēc organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju izmantošanas, kad ganāmpulkiem atļauts ganīties uz zemes vai kad no zemes nopļauta zāle, kas izmantojama barošanai.

a) par ik dienas saražoto daudzumu;

b) par izcelsmes sugām, tostarp jānorāda, vai ūdensdzīvnieki tika noķerti savvaļā vai ražoti akvakultūrā;

c) tādu zivju miltu gadījumā, kas iegūti no saimniecībā audzētām zivīm un ko paredzēts izbarot saimniecībā audzētām citas sugas zivīm, par izcelsmes sugas zinātnisko nosaukumu.

a) sadedzināto vai aprakto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumus, kategorijas un sugas,

b) sadedzināšanas un aprakšanas datumu un vietu.

1. Pārstrādes iekārtās, kas paredzētas pirmās un otrās kategorijas materiāla pārstrādei, atvasinātos produktus neizdzēšami iezīmē ar glicerīntriheptanoātu (GTH) tādā veidā, lai:

a) GTH ir pievienots atvasinātiem produktiem, kuri ir iepriekš termiski apstrādāti ar temperatūru centrā vismaz 80 °C un pēc tam ir aizsargāti no atkārtotas inficēšanās;

b) visos atvasinātajos produktos minimālā GTH koncentrācija ir 250 mg vienā kg tauku (GTH vienmērīgi sadalīts visā masā).

2. Šīs iedaļas 1. punktā minēto pārstrādes iekārtu uzņēmēji ievieš parametru uzraudzības un reģistrācijas sistēmu, kas piemērota, lai pierādītu kompetentajai iestādei, ka ir sasniegta vajadzīgā viendabīgā obligātā GTH koncentrācija.

3. Marķēšanu ar GTH neprasa attiecībā uz:

a) šķidriem atvasinātiem produktiem, kas paredzēti biogāzes vai kompostēšanas iekārtām;

b) atvasinātiem produktiem, ko izmanto kažokzvēru barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu;

c) biodīzeļdegvielu, kas ražota saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas D punktu;

d) atvasinātiem produktiem, kas iegūti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu, 13. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu un 16. panta e) punktu, ja minētie produkti ir:

i) pārvadāti slēgtā konveijeru sistēmā, kuru nevar apiet (ja šo sistēmu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde) no pārstrādes iekārtas:

— tūlītējai tiešai sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

— tūlītējai izmantošanai saskaņā ar metodi, kas apstiprināta pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļu, vai

ii) paredzēti pētniecībai un citiem specifiskiem mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. pantā un ko atļāvusi kompetentā iestāde;

e) atjaunojamo degvielu, kas ražota no kausētiem taukiem, ko iegūst no 1. un 2. kategorijas materiāliem saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J un L punktu.

a) lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

b) lai likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pēc produktu ražošanas saskaņā ar šo regulu, vai šāds materiāls jānosūta uz sadedzināšanas iekārtu, līdzsadedzināšanas iekārtu, pārstrādes iekārtu vai, ja runa ir par trešās kategorijas materiālu, uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu un saskaņā ar šo regulu.

a) šķirošana;

b) griešana;

c) atdzesēšana;

d) sasaldēšana;

e) sālīšana vai citi konservācijas procesi;

f) jēlādu un ādu aizvākšana;

g) īpašā riska materiāla aizvākšana;

h) darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ►C1  apstrādi ◄ un ko veic atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, piemēram, par pēcnāves pārbaudi vai paraugu ņemšanu;

i) tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē vai kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

j) sijāšana.

1. Telpas un struktūras, kurās tiek veiktas starpposma darbības, atbilst vismaz šādām prasībām:

a) tām jābūt pienācīgi atdalītām no ceļiem, caur kuriem var izplatīties piesārņojums, un no citām telpām, piemēram, kautuvēm. Iekārtu izkārtojums ir tāds, lai nodrošinātu, ka pirmās un otrās kategorijas materiāli ir pilnībā atdalīti no trešās kategorijas materiāliem attiecīgi no saņemšanas brīža līdz nosūtīšanas brīdim, ja vien tie neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā;

b) iekārtā jābūt ►C1  segtai platībai ◄ , kurā saņemt un no kurienes nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, caur slēgtām caurulēm šķidriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

c) uzņēmumam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

d) uzņēmumā jābūt pieejamām atbilstošām struktūrām personīgajai higiēnai, proti, darbiniekiem paredzētām tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, un, ja vajadzīgs, biroju telpām, ko var nodot to darbinieku rīcībā, kuri veic oficiālās kontroles;

e) uzņēmumam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

f) ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas mērķiem, uzņēmumiem jābūt piemērotām pietiekamas jaudas noliktavām ar termoregulāciju, lai varētu uzglabāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pareizā temperatūrā, kas projektētas tā, lai būtu iespējams šīs temperatūras uzraudzīt un reģistrēt.

2. Uzņēmums ir aprīkots ar piemērotām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Ir pieejamas atbilstīgas struktūras transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu šķirošanu veic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

2. Visu uzglabāšanas laiku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārkrauj un uzglabā atsevišķi no pārējām precēm, un to veic tā, lai novērstu slimību izraisītāju izplatīšanos.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus līdz tālākai nosūtīšanai uzglabā pienācīgi, pareizā temperatūrā.

1. Telpas un struktūras, kurā uzglabā no trešās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, nedrīkst atrasties vienā vietā ar telpām, kurās uzglabā no pirmās vai otrās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, ja vien savstarpēja piesārņošana nav novērsta ar telpu izkārtojuma un pārvaldības pasākumiem, piemēram, uzglabājot materiālus pilnīgi atsevišķās ēkās.

2. Uzņēmumā jābūt:

a)  ►C1  segtai platībai ◄ , kurā saņemt un no kurienes nosūtīt atvasinātos produktus, ja vien atvasinātos produktus:

i) nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, piemēram, vadot šķidros produktus caur slēgtām caurulēm, vai

ii) nesaņem iepakojumos, piemēram, lielmaisos vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos;

b) tam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

c) tam jābūt ar atbilstīgām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm;

d) tam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

3. Uzņēmumā jābūt atbilstīgām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

4. Atvasinātie produkti līdz tālākai nosūtīšanai jāuzglabā pienācīgi.

1. X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas II daļā minēto produktu uzglabāšana notiek atbilstošā temperatūrā, lai novērstu jebkuru risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, speciālā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā vai speciālā, atsevišķā uzglabāšanas zonā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā.

2. Galaproduktu paraugi, kas paņemti uzglabāšanas laikā vai izņemšanas laikā no noliktavas, atbilst vismaz X pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem.

1. Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrētie uzņēmēji rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) telpām jābūt veidotām tā, lai tās varētu efektīvi iztīrīt un attiecīgā gadījumā dezinficēt;

b) telpām jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

c) iekārtas un aprīkojums attiecīgā gadījumā jāuztur higiēniskos apstākļos;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāuzglabā apstākļos, kas novērš piesārņošanu.

2. Uzņēmēji veic uzskaiti veidā, kas ir pieejama kompetentajai iestādei.

3. Reģistrētie uzņēmēji, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši:

a) glabā savā rīcībā informāciju attiecībā uz savu transportlīdzekļu identifikāciju, kas ļauj pārbaudīt transportlīdzekļu izmantošanu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai;

b) tīra un attiecīgā gadījumā dezinficē savus transportlīdzekļus;

c) veic visus citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu piesārņošanu un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību izplatīšanos.

1. Norobežošanas metodes procesa rezultātā radušos materiālu var izmantot vai likvidēt tikai dalībvalstī, kur kompetentā iestāde ir atļāvusi attiecīgo norobežošanas metodi.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu norobežošanas metodi, lai atvieglotu jaunās norobežošanas metodes ieviešanu.

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta h) punktā.

a) ir jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku piekļuvi, un jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

b) jāievieš procedūras slimību izplatības novēršanai;

c) jāievieš procedūras, lai novērstu zāģu skaidu nonākšanu ārpus slēgtās sistēmas.

a) ja 55 °C vai augstāka temperatūra ir turējusies trīs dienas pēc kārtas, kaudzi var pārvietot pēc 3 mēnešu nogatavināšanas posma vai arī paturēt uz vietas un pārvietot vēlāk;

b) ja 55 °C temperatūra netiek sasniegta trīs dienas pēc kārtas, uzņēmējam ir jāievieš Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1)–3) punktā minētajā pastāvīgajā rakstiskajā procedūrā paredzētie pasākumi; vajadzības gadījumā kompetentā iestāde var apturēt pārstrādes metodi, un tad materiāls jālikvidē atbilstoši minētās regulas 13. pantam.

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls, kas minēts tās pašas regulas 10. panta h) punktā.

a) pēc savākšanas saimniecībā, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot šo pārstrādes metodi, pamatojoties uz novērtējumu par saimniecības dzīvnieku blīvumu, paredzamo mirstības līmeni un iespējamajiem riskiem, kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto konteinerā, kas ir būvēts saskaņā ar b) punktu (“konteiners”) un kas ir novietots tam īpaši paredzētā vietā saskaņā ar c) un d) punktu (“speciālā vieta”);

b) konteineram jābūt:

i) ar ierīci tā aizvēršanai;

ii) ūdensnecaurlaidīgam, drošam pret sūcēm un hermētiski noslēgtam;

iii) pārklātam tā, lai novērstu koroziju;

iv) aprīkotam ar ierīci emisiju kontrolei saskaņā ar e) punktu;

c) konteiners jānovieto speciālā vietā, kas ir fiziski atdalīta no saimniecības.

d) konteiners un vieta jābūvē un jāveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdeņiem;

e) konteineram jābūt savienotam ar cauruli gāzu emisijām, kas aprīkota ar atbilstošiem filtriem, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu;

f) veicot hidrolīzes procesu, konteineram jābūt slēgtam vismaz trīs mēnešus tādā veidā, lai novērstu tā neatļautu atvēršanu;

g) uzņēmējam jāievieš procedūras, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu, personālam pārvietojoties;

h) uzņēmējam:

i) jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem un citiem parazītiem;

ii) jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

i) uzņēmējam jāglabā uzskaite par:

i) materiāla ievietošanu konteinerā;

ii) visām hidrolizētā materiāla savākšanas reizēm no konteinera;

j) uzņēmējam regulāri jāiztukšo konteiners, veicot pārbaudi:

i) attiecībā uz koroziju;

ii) lai noteiktu un novērstu šķidro materiālu iespējamo iesūkšanos augsnē;

k) pēc hidrolīzes materiālu savāc, izmanto un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a), b) un c) punktu vai 13. panta e) punkta i) apakšpunktu vai minētās regulas 14. pantu attiecībā uz trešās kategorijas materiālu;

l) process jāveic periodisku procesu sistēmā;

m) hidrolizētā materiāla jebkāda citāda izmantošana vai darbības ar to, ieskaitot izmantošanu augsnē, ir aizliegta.

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0,

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 gramā;

1. Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.

2. No lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas paredzētas barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, atļauts iegūt tikai no šādām kukaiņu sugām:

i) dzelkņmuša (Hermetia illucens) un istabas muša (Musca domestica);

ii) miltu melnulis (Tenebrio molitor) un melnulis (Alphitobius diaperinus);

iii) mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis).

1. Pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas ir pakļautas 1. pārstrādes metodei (sterilizācija spiediena ietekmē), kā minēts IV pielikuma III nodaļā.

a) cūku asinis vai cūku asiņu frakcijas asiņu miltu ražošanai var tikt pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja attiecībā uz 7. pārstrādes metodi visā masā ir veikta termiskā apstrāde 80 °C temperatūrā;

b) pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas:

i) var būt tikušas pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja pēc tam tās likvidē vai izmanto kā kurināmo dedzināšanai;

ii) ja tās paredzēts izmantot tikai lolojumdzīvnieku barībā, tās var būt tikušas pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja:

— tās pārvadā speciālos konteineros, ko neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai lauksaimniecības dzīvnieku barības pārvadāšanai, un

— ja tās nogādā tieši no trešās kategorijas materiālu pārstrādes iekārtas uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu vai uz apstiprinātu uzglabāšanas iekārtu, no kuras tās nosūta tieši uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu.

2. Pārstrādātas dzīvnieku, kas nav zīdītāji, olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, ir bijušas pakļautas jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

3. Zivju miltiem jābūt bijušiem pakļautiem:

a) jebkurai pārstrādes metodei, kas izklāstīta IV pielikuma III nodaļā; vai

b) citai metodei, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

1. Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāiepako un jāuzglabā jaunos vai sterilizētos maisos vai jāuzglabā neiepakotas pienācīgi būvētos konteineros vai noliktavu angāros.

2. Produkti transportieros, elevatoros un konteineros jāaizsargā pret nejaušu inficēšanos.

3. Tehnika, ar ko pārkrauj pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, jāuztur tīra un sausa, un jābūt atbilstīgām pārbaudes vietām, lai pārbaudītu, cik šāda tehnika ir tīra.

4. Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas jāuzglabā sausas.

a) jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojums atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

a) izmantojot 1.–7. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) saskaņā ar citu metodi, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

1. Pienu apstrādā vienā no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem:

1.1. sterilizācija, ja F0 ( *1 ) vērtība ir trīs vai vairāk;

1.2.  UHT ( *2 ) kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a) turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i) žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk; vai

ii) pH līmeņa pazemināšana zem 6 vismaz vienu stundu;

b) nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

1.3. divkārša HTST ( *3 )

1.4.  HTST kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a) turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i) žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk, vai

ii) pH līmeņa pazemināšana zem 6,0 vismaz vienu stundu;

b) nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

2. Piena produkti un no piena atvasināti produkti jāapstrādā vismaz vienā no 1. punktā minētajiem apstrādes veidiem vai tie jāražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu.

3. Sūkalas, kas izbarojamas pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem un ražotas no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu:

a) vai nu jāsavāc vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un to pH līmenim jābūt zem 6,0 pirms pārvadāšanas uz dzīvnieku saimniecībām; vai

b) jābūt ražotām vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

4. Papildus prasībām, kas izklāstītas 1., 2. un 3. punktā, pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

4.1. kad pārstrāde ir pabeigta, jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanu;

4.2. galaprodukts jāmarķē, lai norādītu, ka tas satur trešās kategorijas materiālu un nav paredzēts lietošanai pārtikā, un tam jābūt:

a) iesaiņotam jaunos traukos; vai

b) pārvadātam neiefasētam konteineros vai citā transportlīdzeklī, kas pirms izmantošanas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

5. Svaigpienam jābūt ražotam tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību.

6. Jaunpienam un jaunpiena produktiem:

6.1. jābūt iegūtiem no tādā saimniecībā turētiem liellopiem, kurā visi liellopu ganāmpulki atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes, oficiāli brīviem no brucelozes un oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes atbilstoši definīcijām Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta d), f) un j) apakšpunktā;

6.2. jābūt ražotiem vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

6.3. jābūt vienreiz apstrādātiem, izmantojot HTST metodi (*3) ;

6.4. jāatbilst šīs daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.

1. Šīs daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecina uz tāda piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu pārstrādi, lietošanu un uzglabāšanu, kas ir trešās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktu, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes, un uz tādu pienu, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un h) punktā un kas nav pārstrādāti saskaņā ar šīs iedaļas I daļu.

2. Kompetentā iestāde atļauj piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, piegādāt pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus šīs daļas 3. punktā minētajiem mērķiem, ja konkrētais uzņēmums nodrošina produktu izsekojamību.

3. Pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var piegādāt un izmantot kā barības sastāvdaļas:

a) attiecīgajā dalībvalstī un pārrobežu zonās, kur attiecīgajām dalībvalstīm ir savstarpējs nolīgums šajā jomā, attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II.1. punkta a) vai b) apakšpunktā, ja tādiem atvasinātajiem produktiem ir veikts kāds no šādiem apstrādes veidiem:

i)  UHT;

ii) sterilizācija, kurā tiek sasniegta Fc vērtība, kas vienāda vai lielāka par 3, vai ko veic vismaz 115 °C temperatūrā 15 minūtes vai līdzvērtīgā temperatūras un laika kombinācijā;

iii) pasterizācija vai sterilizācija, izņemot ii) punktā minēto, kam seko:

— attiecībā uz sauso pienu vai sausā piena produktiem, vai no piena atvasinātiem produktiem, žāvēšanas process,

— skābēta piena produktiem — veicot procesu, kurā pazemina pH līmeni un vismaz vienu stundu iztur līmeni, kas zemāks par 6;

b) attiecīgajā dalībvalstī,

i) attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts tikai atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II. punkta 1. apakšpunkta a) daļā, un sūkalām, kas ražotas no termiski neapstrādātiem piena produktiem un kas savāktas vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un kur reģistrētajam pH līmenim jābūt < 6,0 pirms sūkalu piegādes izmantošanai barošanā, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz labāko un ļaunāko iespējamo scenāriju, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem;

ii) attiecībā uz svaigiem produktiem, tostarp baltūdeni, kas bijis saskarē ar svaigpienu un citiem produktiem, kuriem nevar nodrošināt a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā minēto apstrādi, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz riska novērtējumu labākajā un ļaunākajā iespējamā scenārijā, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem, un ja atļautajās dzīvnieku saimniecībās esošos dzīvniekus var pārvietot tikai:

— vai nu tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai

— uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī, par kuru kompetentā iestāde garantē, ka dzīvniekus, kuri ir uzņēmīgi pret mutes un nagu sērgu, var izvest no saimniecības vai nu tikai tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, vai, ja dzīvnieki nosūtīti uz saimniecību, kurā barošanai neizmanto šajā ii) punktā minētos produktus, pēc tam, kad pēc dzīvnieku ievešanas ir pagājis 21 dienas ilgs nogaidīšanas laikposms.

4. Kompetentā iestāde var atļaut, ka jaunpienu, kas neatbilst I daļas B.6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, viens lauksaimnieks piegādā citam lauksaimniekam tajā pašā dalībvalstī izmantošanai barībā, ievērojot nosacījumus, kuri novērš veselības apdraudējumu izplatīšanos.

1. Ja vien želatīns nav ražots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV iedaļu, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka trešās kategorijas materiāls tiek apstrādāts ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas.

2. Pēc želatīna pakļaušanas 1. punktā minētajiem procesiem to var žāvēt un attiecīgā gadījumā veikt pulverizāciju vai laminēšanu.

3. Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

a) pH līmenim, lielākam par 11, ilgāk par trim stundām temperatūrā, kas pārsniedz 80 °C, un pēc tam 30 minūtes pakļauj termoapstrādei vairāk nekā 140 °C temperatūrā pie spiediena, kas pārsniedz 3,6 bārus; vai

b) tādiem apstākļiem, kuros sākumā pH līmenis ir no 1 līdz 2, bet pēc tam tas pārsniedz 11, kam seko 30 minūšu ilga termoapstrāde 140 °C temperatūrā pie spiediena 3 bāri.

1. Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kurā ietilpst šādi trīs posmi:

a) pirmkārt, tiek nodrošināts, ka visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināts, attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH līmeni, kas zemāks par 1,5) vismaz divas dienas;

b) otrkārt, pēc a) apakšpunktā izklāstītās procedūras iegūtais fosfora atsārms tiek apstrādāts ar kaļķi, lai iegūtu dikalcija fosfāta nogulsnes, kuru pH līmenis ir no 4 līdz 7;

c) visbeidzot, žāvē gaisā dikalcija fosfāta nogulsnes ar ieplūdes temperatūru no 65 °C līdz 325 °C un beigu temperatūru no 30 °C līdz 65 °C.

2. Ja dikalcija fosfātu iegūst no attaukotiem kauliem, tad drīkst izmantot kaulus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā.

a) visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināti un attaukoti ar karsta ūdens pretplūsmu (kaulu drumslām jābūt mazākām par 14 mm);

b) nepārtraukta termoapstrāde ar tvaiku 145 °C temperatūrā 30 minūtes pie 4 bāriem;

c) olbaltumvielu šķidrums un hidroksiapatīts (trikalcija fosfāta) tiek atdalīts, tos centrifugējot;

d) trikalcija fosfāta granulācija pēc žāvēšanas ►C1  cirkulārā gaisa plūsmā ◄ 200 °C temperatūrā.

1. Ja vien kolagēns nav ražots saskaņā ar prasībām attiecībā uz kolagēnu, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XV iedaļā, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls tiek pakļauts apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrēšana un ekstrūzija.

2. Ir aizliegts izmantot konservantus, kas nav atļauti Savienības tiesību aktos.

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un taras materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

a) bijušiem pakļautiem jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

b) bijušiem pakļautiem citai metodei un parametriem, kas nodrošina produktu atbilstību I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem; vai

c) apstrādātiem atbilstoši prasībām attiecībā uz olām un olu produktiem, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X iedaļas I, II un III nodaļā.

i) ir ticis pārstrādāts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā minēto definīciju vai saskaņā ar šo regulu;

ii) sastāv no viena vai vairākiem turpmāk uzskaitītajiem trešās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) apakšpunktā, vai satur tos:

— piens,

— piena produkti,

— no piena atvasināti produkti,

— olas,

— olu produkti,

— medus,

— kausēti tauki,

— kolagēns,

— želatīns;

iii) nav bijis saskarē ar citiem trešās kategorijas materiāliem; un

iv) ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu materiāla piesārņošanu.

1. Ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem un atvasinātos produktus no tiem, ko paredzēts izmantot saimniecībā audzētu zivju vai citu akvakultūras sugu barošanai:

a)  ►C1  apstrādā ◄ un pārstrādā atsevišķi no materiāla, kas nav apstiprināts šim mērķim;

b) to izcelsme ir:

i) no savvaļas zivīm vai citiem ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, kas izkrauti krastā komerciāliem mērķiem, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no savvaļas zivīm, kas iegūtas iekārtās, kas ražo zivju produktus lietošanai pārtikā, vai

ii) no saimniecībā audzētām zivīm, ja ar tiem baro saimniecībā audzētas citas sugas zivis;

c) pārstrādā pārstrādes iekārtā saskaņā ar metodi, kas nodrošina mikrobioloģiski drošu produktu, arī attiecībā uz zivju patogēniem.

2. Kompetentā iestāde var noteikt nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nepieļaujamu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatības risku un kas jāievēro, ja ūdensdzīvniekus un ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekus izmanto:

a) kā barību saimniecībā audzētām zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti nav pārstrādāti saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu;

b) vai kā ēsmu zivīm, tostarp ēsmu ūdens bezmugurkaulniekiem.

1. Tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, dalībvalstu starpā ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus, kā arī jābūt galamērķa dalībvalsts atļaujai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a) aizliegta tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, izņemot kūtsmēslus:

i) no apgabala, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu lipīgu slimību, un

ii) ko paredzēts kompetento iestāžu uzraudzībā izmantot zemei, kas ir daļa no vienas saimniecības, kura atrodas abās divu dalībvalstu robežas pusēs;

b) tomēr galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā kūtsmēslu izcelsmi, galamērķi un veselības apsvērumus, var piešķirt īpašu atļauju, lai tās teritorijā varētu ievest:

i) kūtsmēslus, kas paredzēti:

— pārstrādei tādu atvasināto produktu ražošanas iekārtā, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes, vai

— transformēšanai biogāzē vai kompostā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un ar šīs regulas V pielikumu, nolūkā ražot šīs nodaļas 2. iedaļā minētos produktus.

ii) kūtsmēslus, ar ko paredzēts apstrādāt zemi saimniecībā, ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi, ka piekrīt tādai tirdzniecībai;

c) gadījumos, kas minēti b) punktā, veselības apliecinājumu saskaņā ar 3. punktā izklāstīto paraugu pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

2. Uz nepārstrādātu mājputnu mēslu tirdzniecību dalībvalstu starpā attiecināmi šādi nosacījumi papildus galamērķa dalībvalsts piekrišanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a) putnu mēslu izcelsmei jābūt apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar Ņūkāslas slimību vai putnu gripu;

b) turklāt nepārstrādātus tādu mājputnu mēslus, kas vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, nedrīkst nosūtīt uz reģionu, kas ieguvis pret Ņūkāslas slimību nevakcinētas teritorijas statusu saskaņā ar Direktīvas 2009/159/EK 15. panta 2. punktu; un

c) veselības apliecinājumu saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts 3. punktā, pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

3. Tirdzniecības dokumentam pievienojamā veselības apliecinājuma paraugs.

4. Dalībvalstis var tirgot nepārstrādātus zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēslus, ja galamērķa dalībvalsts ir piekritusi tirdzniecībai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā, un ja to izcelsme nav no saimniecības, uz ko attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi sakarā ar ļaunajiem ienāšiem, vezikulāro stomatītu, Sibīrijas lopu mēri vai trakumsērgu saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu.

5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmēji, kuri nosūta nepārstrādātus kūtsmēslus no citas dalībvalsts,

a) pārraidītu turpmāku informāciju saistībā ar plānoto nosūtīšanu, piemēram, precīzas ģeogrāfiskas norādes par vietu, kurā kūtsmēslus izkraus; un

b) uzglabātu minētos kūtsmēslus, pirms ar tiem apstrādā zemi.

6. Kompetentā iestāde var atļaut nosūtīt kūtsmēslus, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā saimniecībā, ievērojot nosacījumus saistībā ar iespējamo veselības apdraudējumu kontroli, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti.

a) tiem jābūt no iekārtas, kurā ražo atvasinātos produktus izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai no biogāzes vai kompostēšanas iekārtas, vai no iekārtas, kurā ražo organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus;

b) tie ir tikuši pakļauti termoapstrādes procesam vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 60 minūtes, un tie ir pakļauti sporu veidojošo baktēriju samazinājumam un toksīnu veidošanās samazinājumam, kur tos atzīst par būtisku apdraudējumu;

c) taču kompetentā iestāde var atļaut izmantot citus, nevis b) punktā minētos standartizētos procedūras parametrus, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šie parametri nodrošina bioloģisko risku samazinājumu.

i) iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz visaptverošu pārstrādes nosacījumu definīciju, un riska novērtējumu, kurā novērtē, kā praktiski panāk īpašus pārstrādes nosacījumus normālos un netipiskos apstākļos,

ii) paredzētās pārstrādes izvērtējums:

ii-1) veicot endogēno indikatororganismu dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu procedūrā, ja indikators:

— pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā;

— nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto;

— samērā viegli nosakāms tā daudzums un tas samērā viegli identificējams un apstiprināms, vai

ii-2) veicot labi aprakstīta testa organisma vai vīrusa, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā, dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu ekspozīcijas laikā,

iii) ar ii) punktā minēto izvērtējumu ir jāpierāda, ka procedūrā panāk šādu vispārēju riska samazinājumu:

— attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru Enterococcus faecalis samazinājumu par vismaz 5 log10 un termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, ja tie ir identificēti kā būtisks apdraudējums, samazinājumu vismaz par 3 log10,

— attiecībā uz ķīmiskām procedūrām arī rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

iv) pilnīgas kontroles programmas, tostarp pārstrādes uzraudzības procedūru, plānojums;

v) pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

d)  ►C1  Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ražotājiekārtas, biogāzes vai kompostēšanas iekārtas noliktavā vai izvedot no tās, jāatbilst šādiem standartiem: ◄

Escherichia coli: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

vai

Enterococaceae: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

un

Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ievietojot glabātuvē vai izņemot no glabātuves ražotājiekārtā, biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

e) tie jāuzglabā tā, lai pēc pārstrādes piesārņošana vai sekundārā inficēšanās un mitrums ir maksimāli samazināti. Tie jāuzglabā:

i) labi noslēgtos un izolētos silosos vai pienācīgi būvētos noliktavu angāros, vai

ii) cieši noslēgtās pakās, piemēram, plastmasas maisos vai lielmaisos.

1. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, izņemot kūtsmēslus, gremošanas trakta saturu, kompostu, pienu, piena produktus, no piena atvasinātus produktus, jaunpienu, jaunpiena produktus un fermentācijas atliekas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē, ražo:

a) piemērojot 1. pārstrādes metodi (sterilizāciju spiediena ietekmē), ja par izejvielām izmanto otrās kategorijas materiālu;

b) izmantojot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas ražotas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļas B. daļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, kuras ražotas no trešās kategorijas materiāla saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, vai izmantojot materiālus, kam veikta cita apstrāde, ja minētos materiālus var izmantot organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem saskaņā ar šo regulu; vai

c) piemērojot jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja par izejvielām izmanto trešās kategorijas materiālu, ko neizmanto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai.

2. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas sastāv no vai ir ražoti no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, samaisa reģistrētā uzņēmumā vai iekārtā, ar pietiekamu daudzumu sastāvdaļas, ko atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar produktu apstrādājamā zeme, lai nepieļautu maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

3. Kompetentā iestāde atļauj 2. punktā minēto sastāvdaļu atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a) sastāvdaļa sastāv no kaļķiem, kūtsmēsliem, urīna, komposta vai fermentācijas atliekām no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanas biogāzē, vai citām vielām, piemēram, minerālā mēslojuma, ko neizmanto dzīvnieku barībā un kas nepieļauj maisījuma turpmāku izmantojumu barošanai atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei;

b) sastāvdaļu nosaka, pamatojoties uz klimatisko un augsnes apstākļu novērtējumu, lai maisījumu varētu izmantot kā mēslojumu, ►C2  uz norādēm, ◄ ka sastāvdaļa padara maisījumu negaršīgu dzīvniekiem vai ka tai ir cita līdzvērtīga ietekme, lai maisījumu nevarētu nepareizi izmantot barošanai, un saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā valstu tiesību aktiem, lai aizsargātu vidi saistībā ar augsnes un gruntsūdens aizsardzību.

4. Tomēr 2. punktā minētās prasības nepiemēro:

a) organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem, kas atrodas pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un ir paredzēti izmantošanai galalietotājam; vai

b) organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem lielmaisos, kuri nav smagāki par 1 000 kg un uz kuru iepakojumiem ir norādīts, ka organiskais mēslojums nav paredzēts zemei, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju apstrādājamā zeme, atļāvusi izmantot šādus lielmaisus, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir materiālu novirzīšana uz saimniecībām, kurās audzē dzīvniekus, vai uz zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

5. Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražotājiem jānodrošina, lai pirms to izmantošanas zemes apstrādē tiktu veikta patogēnu dekontaminācija atbilstoši:

— X pielikuma I nodaļai, pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu vai no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā;

— V pielikuma III nodaļas 3. iedaļai, tādu kompostēšanas un fermentācijas atlieku gadījumā, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē.

a) neiefasētus, ievērojot atbilstošus nosacījumus, lai novērstu inficēšanu;

b) iepakotus vai lielmaisos, ja organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji paredzēti pārdošanai galalietotāiem; vai

c) attiecībā uz uzglabāšanu saimniecībā — piemērotā uzglabāšanas vietā, kam nevar piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

a) tajās būtu piemērotas telpas ienākošo sastāvdaļu uzglabāšanai, lai novērstu savstarpēju kontamināciju un izvairītos no kontaminācijas glabāšanas laikā;

b) likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. un 14. pantu.

1. Starpproduktu importēšana un tranzīts ir atļauts, ja:

a) tie iegūti no šādiem materiāliem:

i) no trešās kategorijas materiāla, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta c), n), o) un p) punktā,

ii) no produktiem, kas radušies no dzīvniekiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i), l) un m) punktā, vai

iii) no i) un ii) daļā minēto materiālu maisījumiem;

b) gadījumā, ja starpprodukti paredzēti medicīnas ierīču, in vitro diagnostikas medicīnas ierīču un laboratorijas reaģentu ražošanai, tie ir iegūti:

i) no materiāliem, kuri atbilst a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ar to izņēmumu, ka to izcelsme var būt no dzīvniekiem, kuriem veikta nelikumīga ārstēšana, kā definēts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā,

ii) no otrās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) un h) apakšpunktā, vai

iii) no i) un ii) daļā minēto materiālu maisījumiem;

c) gadījumā, ja starpprodukti paredzēti aktīvu implantējamu medicīnas ierīču, zāļu un veterināro zāļu ražošanai, tie iegūti no b) apakšpunktā minētajiem materiāliem, ja kompetentā iestāde uzskata tādu materiālu izmantošanu par pamatotu cilvēku vai dzīvnieku veselības aizsardzībai;

d) tie ir no kādas trešās valsts, kas uzskaitīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) biļetenā kā OIE dalībvalsts;

e) tie ir no uzņēmuma vai iekārtas, ko reģistrējusi vai apstiprinājusi d) punktā minētas trešās valsts kompetentā iestāde, saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem;

f) katram sūtījumam ir pievienota importētāja deklarācija, kas noformēta atbilstīgi XV pielikuma 20. nodaļā izklāstītajam deklarācijas paraugam, kam jābūt vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kuras robežkontroles punktā jāveic pārbaude, kā arī galamērķa dalībvalsts valodā; minētās dalībvalstis var atļaut izmantot citas valodas un pieprasīt oficiālus tulkojumus deklarācijām tādās citās valodās;

g) gadījumā ar b) punktā minētajiem materiāliem importētājs pierāda kompetentajai iestādei, ka materiāli:

i) nerada cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatīšanās risku, vai

ii) tiek pārvadāti, ievērojot nosacījumus, kuri novērš jebkuru cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību izplatīšanos.

2. Uzņēmumu vai iekārtu var reģistrēt vai apstiprināt trešās valsts kompetentā iestāde, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā, ja:

a) iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis:

i) pierāda, ka iekārtai ir piemērotas iekārtas attiecīgi 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto materiālu transformācijai, lai nodrošinātu vajadzīgos projektēšanas, transformācijas un ražošanas posmus,

ii) izveido un ievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un pārbaudes metodes, pamatojoties uz izmantoto procesu,

iii) veic saskaņā ar ii) apakšpunktu iegūto datu uzskaiti vismaz divus gadus, lai tos iesniegtu kompetentajai iestādei,

iv) informē kompetento iestādi, ja pieejamie dati liecina par dzīvnieku vai cilvēku veselības nopietnu apdraudējumu;

b) trešās valsts kompetentā iestāde regulāri veic uzņēmuma vai iekārtas inspekcijas un pārrauga iekārtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) inspekciju un pārraudzības biežums ir atkarīgs no iekārtas lieluma, ražoto produktu veida, riska novērtējuma un piedāvātajām garantijām, pamatojoties uz pārbaužu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principiem,

ii) ja kompetentās iestādes veiktajā inspekcijā tiek atklāts, ka šīs regulas noteikumi netiek ievēroti, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas,

iii) kompetentā iestāde sagatavo to uzņēmumu un iekārtu sarakstu, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šo pielikumu, un piešķir katrai iekārtai oficiālu numuru, kurā uzņēmums vai iekārta identificēts(-a) saistībā ar tā(tās) darbības būtību; minēto sarakstu un tā turpmākos grozījumus iesniedz dalībvalstij, kuras robežkontroles punktā jāveic inspekcija, un galamērķa dalībvalstij.

3. Starpproduktus, kas tiek ievesti Savienībā, pārbauda robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 4. pantu un pārved tieši no robežkontroles punkta vai nu uz:

a) reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā minēto laboratorijas reaģentu, medicīnisku ierīču un in vitro diagnostikas medicīnas ierīču veterināriem nolūkiem vai atvasināto produktu ražošanai, kur starpprodukti turpmāk jāsamaisa, jāizmanto apvalkošanai, jāsaliek vai jāiepako, pirms tos laiž tirgū vai izmanto pakalpojumos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami atvasinātajam produktam;

b) uzņēmumu vai iekārtu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta l) punkta i) apakšpunktu apstiprināts dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai un no kurienes tie jānosūta tikai uz šā punkta a) apakšpunktā minētu uzņēmumu vai iekārtu, a) apakšpunktā minētajiem izmantojumiem.

4. Starpproduktus tranzītā caur Savienību pārvadā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 11. pantu.

5. Valsts pilnvarots veterinārārsts attiecīgajā robežkontroles punktā ar TRACES sistēmas palīdzību informē par sūtījumu iestādi, kura atbild par uzņēmumu vai iekārtu sūtījuma saņemšanas vietā.

6. Galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis veic uzskaiti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. pantu un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei nepieciešamo informāciju par starpproduktu iegādi, tirdzniecību, izmantojumu, krājumiem un pārpalikumu likvidēšanu, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.

7. Kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK nodrošina, ka starpproduktu sūtījumi tiek nosūtīti no dalībvalsts, kurā jāveic inspekcija robežkontroles punktā, uz galamērķa iekārtu, kā noteikts 3. punktā, vai tranzīta gadījumā uz izejas robežkontroles punktu.

8. Lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde regulāri veic dokumentu pārbaudes, lai saskaņotu gan importēto starpproduktu daudzumu, gan uzkrāto, izmantoto, nosūtīto vai likvidēto starpproduktu daudzumu.

9. Saistībā ar starpproduktu sūtījumiem tranzītā kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgi ieejas un izejas robežkontroles punktiem, pēc vajadzības sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvas pārbaudes un šādu sūtījumu izsekojamību.

a) ienākošā materiāla uzglabāšanai un apstrādei apstākļos, kas novērš riska rašanos cilvēku un dzīvnieku veselībai;

b) kur likvidēt pēc ražošanas palikušos neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ja vien neizmantotais materiāls netiek nosūtīts pārstrādei vai likvidēšanai uz citu uzņēmumu vai iekārtu, saskaņā ar šo regulu.

a) no trešās kategorijas materiāliem, kas nav Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minētie materiāli; un,

b) ja lolojumdzīvnieku barība ir importēta vai ražota no importētiem materiāliem, tad no pirmās kategorijas materiāla, kurā ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuriem veikta nelikumīga ārstēšana, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā.

a) Konservētai lolojumdzīvnieku barībai jāveic termoapstrāde vismaz līdz Fc vērtībai 3.

b) Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība:

i) jāveic termoapstrāde vismaz 90 °C temperatūrā visai galaprodukta masai;

ii) jāveic termoapstrāde vismaz 90 °C temperatūrā dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām; vai

iii) dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļu ziņā jābūt ražotai, izmantojot tikai:

— dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus no gaļas vai gaļas produktiem, kas termiski apstrādāti vismaz 90 °C temperatūrā visā produktu masā;

— šādus atvasinātos produktus, kas ražoti saskaņā ar šīs regulas prasībām: piens un piena produkti, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas, olu produkti, kolagēns, asins pagatavojumi, kas minēti X pielikuma II nodaļas 2. iedaļā, pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (arī zivju milti), kausēti tauki, zivju eļļas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji;

iv) ja to atļāvusi kompetentā iestāde, jāveic apstrāde, piemēram, žāvēšana vai fermentēšana, kas nodrošina, ka lolojumdzīvnieku barība nerada nepieļaujamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

v) ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta l) un m) punktā, vai ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti radušies no ūdensdzīvniekiem, ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem, un ja to atļāvusi kompetentā iestāde, jāveic apstrāde, kas nodrošina, ka lolojumdzīvnieku barība nerada nepieļaujamus riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai.

1. Uzņēmēji var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko var izmantot kā izejvielas pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām saskaņā ar II nodaļas 2. punktu, lai ražotu šķidrus vai dehidratētus atvasinātus produktus, kurus izmanto lolojumdzīvnieku barības garšas uzlabošanai.

2. Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem jābūt pakļautiem apstrādes metodei un parametriem, kas nodrošina produkta atbilstību šā pielikuma II nodaļas 5. punktā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem. Pēc apstrādes jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu piesārņošanos.

3. Galaprodukts:

a) jāiepako jaunā vai sterilizētā iepakojumā; vai

b) jāpārvadā nefasētā veidā konteineros vai citos transporta veidos, kas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

1. Asinis var laist tirgū tādiem mērķiem, ja tās ir savāktas:

a) no zirgu dzimtas dzīvniekiem:

i) kuriem pārbaudes laikā asins savākšanas datumā nav vērojamas nevienas tās slimības klīniskās pazīmes, par kurām obligāti jāziņo un kuras uzskaitītas Direktīvas 2009/156/EK I pielikumā, un klīniskās pazīmes attiecībā uz zirgu gripu, zirgu piroplazmozi, zirgu rinopneimoniju un zirgu virusālo arterītu, kuras ir Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. panta 4. punktā uzskaitītās slimības,

ii) kuri vismaz 30 dienu laikposmā pirms asiņu savākšanas datuma un tās laikā turēti saimniecībās, kas ir veterinārā uzraudzībā un uz kurām neattiecās aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai ierobežojumi saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu,

iii) kuri Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktā noteiktajos periodos nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām, uz kurām dzīvnieku veselības iemeslu dēļ attiecas aizliegums saskaņā ar minēto pantu, un kuri vismaz 40 dienu laikposmā pirms asins savākšanas datuma un tās laikā nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no kādas dalībvalsts vai trešās valsts, kura netiek uzskatīta par Āfrikas zirgu mēra neskartu valsti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu;

b) veterinārā uzraudzībā vai nu:

i) kautuvēs, kuras ir reģistrētas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, vai

ii) apstiprinātās iekārtās, kurām piešķirts veterinārais apstiprinājuma numurs un kuras uzrauga kompetentā iestāde zirgu dzimtas dzīvnieku asins savākšanas nolūkā, lai ražotu asins pagatavojumus citiem mērķiem, nevis barošanai.

2. Asins pagatavojumus var laist tirgū minētajiem mērķiem, ja:

a) veikti visi piesardzības pasākumi, lai nepieļautu asins pagatavojumu piesārņojumu ar patogēniem ražošanas, pārkraušanas un iesaiņošanas laikā;

b) asins pagatavojumi ir ražoti no asinīm, kuras:

i) atbilst vai nu 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai

ii) apstrādātas, izmantojot vismaz vienu no šādiem apstrādes veidiem, lai inaktivētu Āfrikas zirgu mēra, visu veidu zirgu encefalomielīta, tostarp Venecuēlas zirgu encefalomielīta, zirgu infekciozās anēmijas, vezikulārā stomatīta un zirgu ļauno ienāšu (Burkholderia mallei) iespējamos slimību ierosinātājus, kam seko efektivitātes pārbaude:

— termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas;

— apstarošana ar 25 kGy gamma stariem;

— pH līmeņa maiņa uz pH 5 uz divām stundām;

— termiskā apstrāde ar vismaz 80 °C temperatūrā visā to masā.

3. Asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt iepakotiem aizplombētos hermētiskos konteineros, uz kuriem zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu gadījumā ir kautuves vai savākšanas struktūru Apstiprinājuma numurs, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

a) iekārtā ir uzglabāšanas telpas ar cietām grīdām un gludām sienām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt, un attiecīgā gadījumā — saldēšanas iekārtas;

b) uzglabāšanas telpas tiek uzturētas pietiekamā tīrības un apkopes stāvoklī, lai tās neveidotu izejvielu piesārņojuma avotu;

c) izejvielas, kas neatbilst ►C1  šai nodaļai ◄ , tiek uzglabātas un/vai pārstrādātas minētajās telpās, tad tām visā saņemšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un nosūtīšanas laikā jābūt izolētām no izejvielām, kuras atbilst šai nodaļai;

d) gadījumā, ja atgriezumi un nošķēlumi iegūti no sārmotām jēlādām, atgriezumus un nošķēlumus pakļauj apstrādei, kas nodrošina, ka nepaliek riska cilvēku un dzīvnieku veselībai, pirms tos izmanto, lai ražotu:

i) dzīvnieku uzturā lietojamu želatīnu, vai

ii) organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus.

1. Neapstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ievērojot veselības nosacījumus, kas piemērojami svaigai gaļai atbilstīgi Direktīvai 2002/99/EK.

2. Apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ja:

a) tās nav bijušas saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai ar dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku;

b) tirdzniecības dokumentā, kas paredzēts VIII pielikuma III nodaļā, ir ietverts paziņojums, ka ir veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu inficēšanu ar slimību izraisītājiem.

1. Nagaiņu jēlādas un ādas, kas saskaņā ar uzņēmēja lēmumu ir paredzētas citam nolūkam, nevis lietošanai pārtikā, un kas atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām attiecībā uz izejvielām želatīnam vai kolagēnam, ko paredzēts lietot pārtikā, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

2. Šādas apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu:

a) jēlādām vai ādām, kas bijušas pakļautas pilnam miecēšanas procesam;

b) mitriem hroma pusfabrikātiem;

c) piķelētām zvērādām;

d) sārmotām jēlādām (apstrādātām ar sārmu un sālījumā pie pH līmeņa no 12 līdz 13 vismaz astoņas stundas).

3. Atkāpjoties no C.2. punkta, kompetentā iestāde var prasīt, lai 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto apstrādātu jēlādu un ādu sūtījumiem būtu pievienots tirdzniecības dokuments saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā, ja tās piegādā uzņēmumiem un iekārtām, kuras ražo lolojumdzīvnieku barību, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, vai transformē minētos materiālus biogāzē.

1. Neapstrādātai vilnai, neapstrādātam apmatojumam, neapstrādātiem cūku sariem un neapstrādātām spalvām, spalvu daļām un dūnām jābūt trešās kategorijas materiālam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta b) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā un h) un n) punktā.

a) veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu jebkādu slimības izplatīšanās iespēju;

b) pārvadāšanai jānotiek hermētiskos konteineros un/vai transportlīdzekļos, kas pēc katras lietošanas tūlīt jāiztīra un jādezinficē.

2. Aizliegts pārvadāt cūku sarus un cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu no reģioniem ar endēmisku Āfrikas cūku mēri, izņemot tādus cūku sarus un tādu cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu:

a) kas ir vārīti, krāsoti vai balināti vai

b) kam veikts kāds cits apstrādes veids, kurš ir pietiekami drošs, lai likvidētu slimības izraisītājus, ar noteikumu, ka šajā nolūkā kā pierādījums tiek iesniegts sertifikāts, ko izsniedzis par izcelsmes vietu atbildīgais veterinārārsts. Rūpniecisko mazgāšanu nevar uzskatīt par apstrādes veidu šā punkta nozīmē.

3. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dekoratīvajām spalvām vai spalvām:

a) ko ceļotāji ved personiskai lietošanai; vai

b) privātpersonām adresētos sūtījumos, kas nav paredzēti rūpnieciskiem mērķiem.

a) tiem ir veikta rūpnieciskā mazgāšana, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

b) tie ir nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un šāda vilna vai apmatojums ir apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas.

1. nedrīkst būt iegūti tādā apgabalā, uz ko attiecas aizliegums saistībā ar:

a) Amerikas peru puvi (Paenibacillus larvae larvae), izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir novērtējusi risku kā maznozīmīgu, izdevusi īpašu atļauju produktu lietošanai vienīgi attiecīgajā dalībvalstī un veikusi visus pārējos pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos;

b) akarapidozi (Acarapis woodi (Rennie)), izņemot gadījumus, kad galamērķa apgabals saņēmis papildu garantijas saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 2. punktu;

c) mazo stropu vaboli (Aethina tumida); vai

d)  Tropilaelaps ģints ērcēm (Tropilaelaps spp.); un

2. tiem jāatbilst Direktīvas 92/65/EEK 8. panta a) punktā izvirzītajām prasībām.

1. Kausētie tauki, ko iegūst no pirmās vai no otrās kategorijas materiāla, kas paredzēts tauku pārstrādes mērķiem, jāražo, izmantojot jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

2. Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % no svara.

1. Var izmantot šādus procesus, lai iegūtu tauku atvasinājumus no kausētiem taukiem, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāla:

a) transesterifikācija vai hidrolīze vismaz 200 °C temperatūrā, atbilstošā piemērotā spiedienā, 20 minūtes (glicerīns, taukskābes un esteri);

b) pārziepjošana ar NaOH 12M (glicerīns un ziepes):

i) periodisku procesu sistēmā 95 °C temperatūrā trīs stundas; vai

ii) nepārtrauktu procesu sistēmā 140 °C temperatūrā 2 bāru (2 000 hPa) spiedienā astoņas minūtes; vai

c) hidrogenēšana 160 °C temperatūrā 12 bāru (12 000 hPa) spiedienā 20 minūtes.

2. Tauku atvasinājumus, kas ražoti saskaņā ar šo nodaļu, var laist tirgū tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) tos nedrīkst izmantot barībā, kosmētikā un zālēs;

b) turklāt tauku atvasinājumus no pirmās kategorijas materiāliem nedrīkst izmantot organiskajā mēslojumā un augsnes ielabotājos.

3. Beigu punkts attiecībā uz produktiem, kas atvasināti no kausētiem taukiem:

a) produktiem jābūt no dzīvniekiem:

i) kuri vai nu nokauti kautuvē pēc ante-mortem pārbaudes, saskaņā ar kuru tikuši atzīti par derīgiem nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai

ii) kuriem nebija novērotas nevienas tādas slimības klīniskās pazīmes, kuru ar šo produktu iespējams pārnest cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) produktiem jābūt vienu stundu termiski apstrādātiem tā, lai temperatūra produkta centrā būtu vismaz 80 °C;

c) ragi no galvaskausa jāatdala, neatverot galvaskausa dobumu;

d) ikvienā pārstrādes, uzglabāšanas vai pārvadāšanas posmā veic visus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanas;

e) produktus iepako jaunā iepakojumā vai konteineros vai pārvadā tādos transportlīdzekļos vai beramkravu konteineros, kas dezinficēti pirms iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli;

f) uz produktu iepakojuma vai konteinera:

i) jānorāda produkta veids (piemēram, ragi, ragu produkti, nagi vai nagu produkti),

ii) jābūt norādei ar galamērķa apstiprinātās vai reģistrētās iekārtas vai uzņēmuma nosaukumu un adresi.

a) tiem jāsastāv vai jābūt iegūtiem pēc vajadzības no trešās kategorijas materiāla, kas minēts 1. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importēšanas un tranzīta nosacījumiem, kas izklāstīti 1. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas minēta 1. tabulas slejā “Trešo valstu saraksti”;

d) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e) tiem:

i) jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas minēts 1. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi”, pārvadāšanas laikā līdz iebraukšanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, vai

ii) jātiek uzrādītiem iebraukšanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, kopā ar pievienotu dokumentu, kas atbilst 1. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam.

1. Pirms sūtījumus laiž brīvā apgrozībā Savienībā, kompetentajai iestādei robežkontroles punktā jāpaņem ievesto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu paraugi, lai nodrošinātu atbilstību X pielikuma I nodaļas vispārīgajām prasībām.

a) jāveic paraugu ņemšana katram produktu sūtījumam, ko piegādā nefasētu;

b) jāveic izcelsmes ražotājuzņēmumā iepakotu produktu sūtījumu paraugu ņemšana izlases kārtā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nefasētiem sūtījumiem no kādas trešās valsts paraugi ir negatīvi sešās pārbaudēs pēc kārtas, robežkontroles punkta kompetentā iestāde var turpmākajiem nefasētajiem sūtījumiem no šīs trešās valsts ņemt paraugus izlases kārtā.

3. Kompetentajām iestādēm vismaz trīs gadus jāsaglabā dokumentācija par paraugu rezultātiem no visiem sūtījumiem, kam ņemti paraugi.

4. Ja Savienībā importēts sūtījums izrādās pozitīvs attiecībā uz Salmonella vai ja tas neatbilst mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz Enterobacteriaceae, kas noteikti X pielikuma I nodaļā,

a) ar to vai nu jārīkojas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 97/78/EK 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā; vai arī

b) tas atkārtoti jāpārstrādā pārstrādes iekārtā vai jādekontaminē, izmantojot kompetentās iestādes atļautu apstrādes veidu. Sūtījumu nedrīkst atbrīvot, kamēr tas nav apstrādāts, kompetentā iestāde to nav pārbaudījusi pēc vajadzības attiecībā uz Salmonella vai Enterobacteriaceae saskaņā ar X pielikuma I nodaļu un nav iegūts negatīvs rezultāts.

5. No lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas drīkst importēt Savienībā, ja tās ir ražotas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) kukaiņi pieder pie vienas no šīm sugām:

— dzelkņmuša (Hermetia illucens) un istabas muša (Musca domestica),

— miltu melnulis (Tenebrio molitor) un melnulis (Alphitobius diaperinus),

— mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis);

b) substrāts kukaiņu barošanai drīkst saturēt tikai tādus produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, vai šādus dzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālus:

— zivju miltus,

— tādu dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, asins pagatavojumus,

— dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu,

— tādu dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, hidrolizētas olbaltumvielas,

— no atgremotājdzīvnieku jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas,

— kolagēnu un želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji,

— olas un olu produktus,

— pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus un jaunpienu,

— medu,

— kausētus taukus;

c) substrāts kukaiņu barošanai, kā arī kukaiņi vai to kūniņas nav saskārušies ar citiem dzīvnieku izcelsmes materiāliem, kas nav minēti b) punktā, un nesatur kūtsmēslus, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai citus atkritumus.

a) ir pilnībā vai daļēji iegūti no cūku izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kura pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra;

b) ir pilnībā vai daļēji iegūti no mājputnu izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos sešus mēnešus nav Ņūkāslas slimības un putnu gripas,

c) ir pilnībā vai daļēji iegūti no atgremotāju izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts teritorijas vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav govju mēra, vai arī

d) gadījumā, ja uzliesmojusi kāda no a), b) vai c) punktā minētajām slimībām attiecīgajā tajos punktos minētajā periodā, tie pakļauti kādai no šādiem termoapstrādes veidiem:

i) vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 30 minūtes, vai

ii) vismaz 90 °C temperatūrā vismaz 15 minūtes.

A. Uz piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu importēšanu attiecināmas šādas prasības.

1. Pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem:

a) ir veikts vismaz viens no apstrādes veidiem, kas paredzēts X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas 1.1., 1.2., 1.3. punktā un B.1.4. punkta a) apakšpunktā;

b) jāatbilst X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas B.2. un B.4. punktam, un sūkalu gadījumā – 3. punktam.

2. Atkāpjoties no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas B.1.4. punkta, pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var importēt no trešām valstīm, kam ir atļauja, kā minēts Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikuma A slejā, ja pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem ir veikta vienreizēja HTST apstrāde, un tie:

a) nav nosūtīti, pirms beidzies termiņš — vismaz 21 diena pēc ražošanas —, un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums, vai

b) uzrādīti ievešanas Savienībā robežkontroles punktā vismaz 21 dienu pēc ražošanas un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

B. Uz jaunpiena un jaunpiena produktu importu ir attiecināmas šādas prasības.

1. Materiāliem ir veikta vienreizēja HTST apstrāde, un tie:

a) nav nosūtīti, pirms beidzies termiņš — vismaz 21 diena pēc ražošanas —, un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums, vai

b) uzrādīti ievešanas Savienībā robežkontroles punktā vismaz 21 dienu pēc ražošanas un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

2. Materiāli iegūti no liellopiem, kuriem regulāri veiktas veterinārās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tie nāk no saimniecībām, kurās visi liellopu ganāmpulki ir:

a) vai nu atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes un oficiāli brīviem no brucelozes atbilstoši definīcijām Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta d) un f) apakšpunktā, vai arī uz tiem neattiecas ierobežojumi saistībā ar tuberkulozes un brucelozes apkarošanu saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, no kuras ir jaunpiens; un

b) vai nu atzīti par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes atbilstoši definīcijai Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā, vai arī ir iekļauti oficiālā govju enzootiskās leikozes kontroles sistēmā, un pēdējo divu gadu laikā nav iegūti ne klīniski, ne laboratoriskā pārbaudē konstatēti pierādījumi šīs slimības klātbūtnei.

3. Pēc pārstrādes pabeigšanas ir ievēroti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu jaunpiena vai jaunpiena produktu inficēšanu.

4. Galaprodukts ir marķēts, lai norādītu, ka tas satur trešās kategorijas materiālu un nav paredzēts cilvēku uzturam, un tam ir jābūt:

a) iepakotam jaunos traukos; vai

b) nefasētā veidā pārvadātam konteineros vai citos transporta veidos, kas pirms izmantošanas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

a) termiski apstrādātiem vismaz 80 °C temperatūrā visā vielā, un žāvēto asiņu un asins plazmas mitrums nepārsniedz 8 % ar ūdens aktivitāti (Aw), kas mazāka par 0,60;

b) uzglabātiem noliktavā – sausumā un istabas temperatūrā vismaz sešas nedēļas.

a) tiem jāsastāv no vai jābūt ražotiem no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti 2. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importa un tranzīta nosacījumiem, kas paredzēti 2. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas minēta 2. tabulas slejā “Trešo valstu saraksti”;

d) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e) tiem:

i) jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas minēts 2. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi”, pārvadāšanas laikā līdz iebraukšanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes; vai

ii) jātiek uzrādītiem iebraukšanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, kopā ar pievienotu dokumentu, kas atbilst 2. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi” minētam paraugam.