Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu

 

KOPSAVILKUMS:

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu

Lēmums (ES) 2018/1907 — Ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšana starp ES un Japānu

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• To mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp ES un Japānu.
• Ar savu lēmumu Padome apstiprināja nolīguma noslēgšanu ES vārdā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nolīgums attiecas uz vairākiem aspektiem, tostarp tālāk aprakstītajiem.

• Muitas nodokļu atcelšana — vairāk nekā 94 % ES eksporta (tai skaitā visiem rūpniecības produktiem) uz Japānu netiks piemēroti nodokļi.
• Lauksaimniecības produkti un pārtikas preces — tiks atcelti vai samazināti nodokļi daudzām svarīgākajām ES eksporta precēm, tai skaitā vīnam, gaļai, sieram un tādiem apstrādātiem produktiem kā makaroniem, šokolādei un tomātu mērcei.
• Ģeogrāfiskās atrašanās vietas — Japānas tirgū tiks nodrošināta īpaša statusa aizsardzība vairāk nekā 200 Eiropas lauksaimniecības produktu ar īpašu Eiropas ģeogrāfisko izcelsmi, kuriem ir piešķirtas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, piemēram, Roquefort, Rioja, Aceto Balsamico di Modena un Irish Whiskey.
• Rūpniecības produkti — nolīgumam stājoties spēkā, tiks atcelti tarifi lielākajai daļai rūpniecības produktu; tarifi tiks pakāpeniski atcelti tādās nozarēs kā ķīmiskā rūpniecība, plastmasas un kosmētikas izstrādājumu rūpniecība, kā arī tekstilizstrādājumu un apģērbu nozare. Attiecībā uz ādas izstrādājumiem un apaviem, nolīgumam stājoties spēkā, tiks atcelta esošā kvotu sistēma.
• Zivsaimniecība — gan ES, gan Japānā tiks atcelta lielākā daļa tarifu.
• Mežsaimniecība — tiks pilnībā atcelti jebkādi tarifi koka izstrādājumiem; to lielākā daļa tiks atcelta nekavējoties, savukārt dažas mazāk svarīgas tarifu pozīcijas tiks likvidētas pēc 10 gadiem.
• Netarifa šķēršļi — pateicoties nolīgumam, ES uzņēmumi varēs vieglāk piekļūt stingri regulētajam Japānas tirgum, lai ievērotu tehniskās prasības un sertifikācijas procedūras, ko piemēro tādiem ražojumiem kā:
  • mehāniskie transportlīdzekļi: gan Japāna, gan ES ievēros vienādus starptautiskos standartus par produktu drošumu un vides aizsardzību — tas nozīmē, ka, ES automobiļus eksportējot uz Japānu, tie nebūs atkārtoti jātestē un jāsertificē;
  • tekstilizstrādājumu marķēšana: 2015. gada martā Japāna ieviesa starptautisko tekstilizstrādājumu marķēšanas sistēmu, kas ir līdzīga ES sistēmai, tāpēc vairs nav nepieciešams mainīt uz Japānu eksportēto apģērba gabalu marķējumu.
• Pakalpojumu tirdzniecība — nolīgumā ir vairāki noteikumi, kas attiecas uz visu veidu pakalpojumu tirdzniecību un kas ir izstrādāti, lai vienas puses uzņēmumiem atvieglotu pakalpojumu sniegšanu otras puses teritorijā. Ar šo nolīgumu ir pieņemti noteikumi vairākām nozarēm, tai skaitā:
  • pasta un kurjeru pakalpojumi;
  • telekomunikācijas;
  • finanšu pakalpojumi.
• Intelektuālā īpašuma tiesības — šī joma nolīgumā ir izstrādāta, balstoties uz saistībām (un tās pastiprinot), ko abas puses uzņēmušās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un kas atbilst pašas ES noteikumiem. Nolīgums ietver noteikumus par komercnoslēpumu, preču zīmju un autortiesību aizsardzību, patentiem, minimālos kopējos noteikumus par normatīvajos aktos noteikto zāļu testu datu aizsardzību, kā arī noteikumus par civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu.
• Datu aizsardzība — ar šo nolīgumu aizsargā pušu tiesības īstenot noteikumus, kuru mērķis ir personas datu aizsardzība. Saskaņā ar atsevišķu vienošanos par “savstarpēju atbilstību” ES un Japāna ir atzinušas savu attiecīgo datu aizsardzības sistēmu salīdzināmība, tādējādi radot pasaulē lielāko datu drošas pārsūtīšanas zonu, kuras pamatā ir personas datu augsta līmeņa aizsardzība.
• Ilgtspējīga attīstība — nolīgums ietver visus ES pieejas pamatelementus ilgtspējīgas attīstības jomā un atbilst citiem jaunākajiem ES tirdzniecības nolīgumiem. Saistības ilgtspējas jomā:
  • īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus un starptautiskos vides aizsardzības nolīgumus, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kā arī Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;
  • saglabāt vietējos darba un vides tiesību aktus un nepadarīt šos tiesību aktus mazāk stingrus nolūkā veicināt tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus;
  • aizsargāt un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus, kā arī risināt bioloģiskās daudzveidības, mežsaimniecības un zivsaimniecības problēmas;
  • veicināt uzņēmumu sociālo atbildību un citu veidu tirdzniecības un ieguldījumu praksi, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību.
• Konkurence — abas puses apņemas uzturēt visaptverošus konkurences noteikumus un tos ieviest pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2019. gada 1. februārī.

KONTEKSTS

Sarunas par nolīguma noslēgšanu risinājās līdztekus sarunām par plašāka stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšanu starp abām pusēm.

Plašāka informācija:

• Japāna (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu (OV L 330, 27.12.2018., 3.–899. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/1907 (2018. gada 20. decembris) par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (OV L 330, 27.12.2018., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par Eiropas Savienības un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma spēkā stāšanās datumu (OV L 9, 11.1.2019., 1. lpp.)

Stratēģiskās partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (OV L 216, 24.8.2018., 4.–22. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/1197 (2018. gada 26. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (OV L 216, 24.8.2018., 1.–3. lpp.)

Nolīgums par Eiropas Kopienas un Japānas savstarpējo atzīšanu — Pielikumi — Nobeiguma akts — Kopīgās deklarācijas — Vēstuļu apmaiņa (OV L 284, 29.10.2001., 3.–32. lpp.)

Daudzpusējo sarunu Urugvajas kārta (no 1986. gada līdz 1994. gadam). Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu (OV L 336, 23.12.1994., 3.–10. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 15.02.2019