EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūru

 

KOPSAVILKUMS:

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Singapūru

Lēmums (ES) 2018/1599 par to, lai ES vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Singapūru

Lēmums (ES) 2019/1875 par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Singapūru

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMU MĒRĶIS?

  • Ar šo nolīgumu izveido brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību (ES) un Singapūru. Tā mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus starp abiem partneriem. Nolīguma 1. protokols tika grozīts, grozījumus piemērojot no 2023. gada 1. janvāra. Šajā protokolā ir definēts “noteiktas izcelsmes produktu” jēdziens un administratīvās sadarbības metodes.
  • Ar lēmumiem paredz attiecīgi Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) ar Singapūru parakstīšanu ES vārdā (Lēmums (ES) 2018/1599) un tā noslēgšanu (Lēmums (ES) 2019/1875).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar ES un Singapūras BTN pieņem nosacījumus ES ekonomikas dalībniekiem, lai tie varētu pilnvērtīgi izmantot Singapūrā radītās iespējas, nodrošinot:

  • pakalpojumu un ieguldījumu tirgu visaptverošu liberalizāciju, tai skaitā:
    • horizontālus noteikumus par licencēšanu un par diplomu savstarpēju atzīšanu;
    • nozaru noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem;
  • jaunas dalības iespējas konkursos ES pretendentiem, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu tirgū, kur darbojas daudzi vadoši ES piegādātāji;
  • tehnisko un regulatīvo šķēršļu tirdzniecībai, piemēram, atkārtotas testēšanas, novēršanu preču tirdzniecībā, jo īpaši veicinot tādu tehnisko un normatīvo standartu izmantošanu, kas ir zināmi ES, tādās jomās kā:
    • mehāniskie transportlīdzekļi;
    • elektronika;
    • zāles un medicīniskās ierīces;
    • zaļās tehnoloģijas;
  • pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, tirdzniecību veicinošāku režīmu Eiropas gaļas eksportam uz Singapūru;
  • Singapūras apņemšanos necelt savus tarifus (kas pašlaik pārsvarā netiek piemēroti uz brīvprātības pamata) importam no ES, kā arī ES uzņēmumu un patērētāju lētāku piekļuvi Singapūrā ražotiem izstrādājumiem;
  • intelektuālā īpašuma tiesību augsta līmeņa aizsardzību, iekļaujot arī šo tiesību izpildi un robežkontroli;
  • aizsardzības līmeni, kas ir augstāks par to, kāds noteikts Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzībai pēc to reģistrācijas Singapūrā, izmantojot vietējo ĢIN reģistru, kas tika izveidots 2019. gada 1. aprīlī pēc BTN apstiprināšanas Eiropas Parlamentā – kopš BTN stāšanās spēkā ES un Singapūras tirdzniecības komiteja ir pieņēmusi trīs lēmumus par ĢIN (2020. gada 17. aprīļa Lēmums Nr.1/2020, 2020. gada 27. aprīļa Lēmums Nr. 2/2020 un 2022. gada 19. aprīļa Lēmums Nr. 3/2022);
  • visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tirdzniecība atbalsta vides aizsardzību un sociālo attīstību un veicina mežu un zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību, un kurā ir arī izklāstīts, kā sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta tās īstenošanā un uzraudzībā;
  • ātras strīdu izšķiršanas mehānismus vai nu ar šķīrējtiesas kolēģijas, vai ar mediatora palīdzību;
  • visaptverošu jaunu nodaļu, lai veicinātu jaunas iespējas “zaļās izaugsmes jomā” atbilstoši ES Zaļā kursa rīcības plānā izklāstītajiem mērķiem.

Nolīgumam ir pievienots protokols, kurā ir definēts “noteiktas izcelsmes produktu” jēdziens un administratīvās sadarbības metodes. Tas tika grozīts 2022. gada beigās, lai ņemtu vērā:

  • izmaiņas Pasaules Muitas organizācijas Starptautiskajā Konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (skatīt kopsavilkumu);
  • sistēmas, kurā preču izcelsmes pašsertifikāciju veic atzīti ES eksportētāji, aizstāšanu ar sistēmu, kurā preču izcelsmes pašsertifikāciju veic reģistrēti eksportētāji (REX sistēma);
  • trīs izcelsmes kvotu, kas attiecas uz Singapūras izcelsmes un uz ES importētiem produktiem, piemērošanas jomas paplašināšana: konservēta gaļa, karija zivju bumbiņas un sēpijas bumbiņas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī.

KONTEKSTS

Sarunas par BTN tika risinātas līdztekus sarunām par ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp ES un Singapūru.

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTI

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (OV L 294, 14.11.2019., 3.–755. lpp.).

Līguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Lēmums (ES) 2018/1599 (2018. gada 15. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (OV L 267, 25.10.2018., 1.–2. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2019/1875 (2019. gada 8. novembris) par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (OV L 294, 14.11.2019., 1.–2. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Ieguldījumu aizsardzības nolīgums starp ES un Singapūru.

Padomes Lēmums (ES) 2018/1676 (2018. gada 15. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (OV L 279, 9.11.2018., 1.–2. lpp.).

Paziņojums par Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku spēkā stāšanās datumu (OV L 293, 14.11.2019., 1. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 14.04.2023

Top