EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 5.7.2016

JOIN(2016) 31 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES mēroga stratēģiska satvara elementi drošības sektora reformas atbalstam

{SWD(2016) 221 final}

1.    Pamatojums un joma

Drošības sektora reforma (SSR) ir valsts drošības sistēmas pārveides process 1 , kas tiecas pakāpeniski nodrošināt indivīdiem un valstij efektīvāku un atbildīgāku drošību tādā veidā, kas atbilst cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības principu ievērošanai. SSR ir ilgtermiņa politisks process, jo tā centrā ir dažādu spēku attiecības valstī. Tas jāorganizē valsts līmenī, un tam vajadzīga politiska griba un vadība, sadarbība starp iestādēm un plaša ieinteresēto personu iesaiste, lai sasniegtu iespējami plašāku vienprātību.

Konflikti, nedrošība un nestabilitāte ir plaši izplatīta, arī ES tiešajās kaimiņvalstīs 2 . Tā izraisa cilvēku ciešanas, piespiedu pārvietošanu un katastrofālus attīstības rezultātus 3 , kā atzīts ES attīstības politikā 4 , darbā, kas veltīts vispārējai drošībai un attīstībai, un ANO rezolūcijā "Pārveidojot mūsu pasauli: 2030. gada programma ilgtspējīgai attīstībai", kas ietver 16. mērķi 5 un ar drošību saistītus uzdevumus.

Nedrošību un nestabilitāti bieži vien izraisa vai pastiprina efektīvu un atbildīgu drošības sistēmu neesamība. Palīdzība partnervalstīm drošības sistēmu reformēšanā atbilst ES mērķiem nodrošināt mieru un stabilitāti, iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību, valsts veidošanu un demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus 6 . Kā atzīts 2015. gada Eiropas Drošības programmā 7 , kas liek uzsvaru uz ciešu saikni starp ES iekšējo un ārējo drošību, konflikti un nedrošība partnervalstīs, dažkārt saistībā ar vardarbīgu ekstrēmismu, ietekmē arī ES iekšējo drošību un ES iedzīvotāju drošību, kā arī ES tirdzniecības un ieguldījumu intereses ārvalstīs.

ES līdzšinējā iesaiste SSR ir izvērtēta kopīgā dienestu darba dokumentā 8 , kas pievienots šim kopīgajam paziņojumam, un tajā ir apkopoti konstatējumi, kas gūti dažādos novērtējumos, ziņojumos par "gūtajām mācībām", pētījumos un apspriedēs ar ieinteresētajām personām pēdējo 15 gadu laikā. Šajā vērtējumā tiek secināts, ka ir iespējams uzlabot ES spēju un instrumentu saskanību, papildināmību un koordināciju. Tas arī uzsver, ka padziļināta SSR ir sarežģīta un tai vajadzīga ilglaicīga apņemšanās, neskarot īsāka termiņa iniciatīvas, kas var būt nepieciešamas tūlītēju drošības apdraudējumu risināšanai.

ES diplomātiskā un finansiālā, militārā un civilā, īstermiņa un ilgtermiņa iejaukšanās būtu drošāk jābalsta uz vienotu ES līmeņa SSR atbalsta ietvaru, kas ņem vērā politikas, drošības, tiesiskuma, humanitārās palīdzības 9 , attīstības, konfliktu un nestabilitātes savstarpējo saistību. Jo īpaši nestabilās, attīstības un pārejas posma valstīs SSR ir nepieciešams politiskais, finansiālais un tehniskais atbalsts no starptautiskajiem partneriem. ES ar tās globālo tvērumu, daudzveidīgo ārējo politiku, instrumentiem, rīkiem un ilgstošo klātbūtni un pieredzi ir labi piemērota partnervalstu atbalstīšanai šajā jomā sadarbībā ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, tostarp ANO.

Šis kopīgais paziņojums 10 nodrošina minētā ietvara elementus, kā izklāstīts Padomes 2015. gada maija secinājumos 11 , tostarp ES darba pie spēju veidošanas koordinēšanai drošības un attīstības atbalstam (CBSD)  12 . Tas raksturo "visaptverošo pieeju" ārējiem konfliktiem un krīzēm 13 , savienojot kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) un visus citus būtiskos kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) rīkus, ārējās darbības instrumentus un brīvības, drošības un tiesiskuma dalībniekus, tādējādi apvienojot un atjauninot divas agrāk nodalītas ES politikas koncepcijas SSR atbalstam 14 . Tas veicinās Vispārējās globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas 15 un Eiropas Drošības programmas 16 efektivitāti. Tas arī ņem vērā attiecīgos OECDDAC lēmumus 17 un, ja attiecināms, OECD-DAC norādījumus miera un drošības jomā.

Šis ietvars:

ir piemērojams visiem ES dalībniekiem un instrumentiem: politiskiem/diplomātiskiem un ārējās darbības instrumentiem, reaģēšanu uz krīzēm 18 un KDAP civilajiem un militārajiem dalībniekiem visos līmeņos. ES dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut tajā savas divpusējās SSR programmas, inter alia veicot kopīgus programmu izstrādes pasākumus saskaņā ar Padomes secinājumiem par "kopīgas programmu izstrādes paplašināšanu" 19 ;

būs pamatā visu ar SSR saistīto ES ārējās darbības instrumentu, programmu un projektu apzināšanai, plānošanai un/vai īstenošanai/izpildei, tostarp KDAP rīkiem ar īpašu un/vai daļēju mandātu, paredzot ar SSR saistītas darbības. Kaut arī galvenā vērība tiek pievērsta ES atbalstam drošības sektoram citās valstīs, šis kopīgais paziņojums atzīst drošības un tiesiskuma savstarpējo atkarību. Paziņojumā izvirzītos principus var piemērot arī dalībniekiem tiesiskuma jomā, ja to uzdevumiem un funkcijām ir nepārprotama ietekme uz drošības sektoru;

ir piemērojams visās situācijās, ne tikai konfliktu un pēckonfliktu situācijās vien 20 , un ir pietiekami plašs, lai pieļautu pielāgojumus katras īpašās situācijas vajadzībām.

2.    Ko vēlamies sasniegt

Šā ES līmeņa stratēģiskā ietvara pamatmērķis ir sniegt palīdzību valstu stabilizēšanā un indivīdu drošības uzlabošanā. Tādēļ tas tiecas uzlabot ES efektivitāti, veicinot un atbalstot:

A.partnervalstu centienus, lai garantētu drošību indivīdiem un valstīm; un

B.partnervalstu drošības sektoru leģitimitāti, labu pārvaldību, integritāti un ilgtspējību.

A.    Drošības garantēšana indivīdiem un valstij

Lai valsts drošības sektors būtu efektīvs, tam:

jāizmanto skaidra un piemērota tiesiskā sistēma;

jāievēro piemērotas drošības un tiesiskuma politikas un stratēģijas; un

jāsastāv no labi koordinētām un sadarboties spējīgām iestādēm, kur katrai no tām ir pienācīga struktūra un organizācija, skaidri definēti uzdevumi, piemērotas procedūras, kvalificēts personāls un resursi.

Tai jāņem vērā esošie neformālie vai nevalstiskie drošības sniedzēji un jāaizstāv likuma vara.

Cilvēku drošība

Valsts drošības sistēmas pirmajam mērķim jābūt indivīdu drošības garantēšanai atbilstoši viņu uztverei un pieredzei. Tas nozīmē atbalstu pamatbrīvībām 21 un pienācīgu novērtējumu līdzdarbīgā veidā par dažādu grupu, tostarp visneaizsargātāko grupu, drošības vajadzībām. Sistēmai jārisina sieviešu, nepilngadīgo, gados vecāku cilvēku un minoritāšu konkrētās drošības vajadzības.

Reformas pasākumiem jābūt saistītiem ar dzimumu 22 , lai nodrošinātu sievietēm un vīriešiem faktisku un vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību tiesu un drošības dienestu jomā. Šim nolūkam valsts drošības politika jāizstrādā vai jāpārskata, pamatojoties uz analīzi par ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Turklāt atbalsts cietušajiem no vardarbības jāpapildina ar profilaktiskiem pasākumiem (piemēram, tiesību aktiem, informētības par dzimuma jautājumiem paplašināšanu policijas un militārajās struktūrās, likumpārkāpēju nesodāmības novēršanu).

Starptautisku drošības apdraudējumu novēršana un risināšana

Valstu drošības sistēmām jāspēj efektīvi apkarot arī starptautiskus drošības apdraudējumus, piemēram, jebkura veida terorismu un organizēto noziedzību. Reakcijai jābūt saistītai ar starptautiskās sadarbības iedibināšanu vai pastiprināšanu.

B.    Leģitimitāte 23 , laba pārvaldība, integritāte un ilgtspējība

Cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principi 24

Dalībniekiem drošības jomā jāievēro un jāuztur spēkā plašas sabiedrības un pašiem savu locekļu cilvēktiesības bez jebkādas diskriminācijas. Drošības sektorā jāīsteno efektīva demokrātiskā kontrole un uzraudzība 25 . Tam jādarbojas, pamatojoties uz skaidru un viennozīmīgu juridisko ietvaru, ko apstiprinājis valsts likumdevējs, tostarp efektīvas pilsoniskās kontroles apstākļos. Sektora budžetam jābūt valsts budžeta neatņemamai sastāvdaļai, un tas jāapspriež un jāapstiprina likumdevējai varai, kas spēj īstenot efektīvu uzraudzību. Apspriedēm ar pilsonisko sabiedrību un tās iesaistei jābūt standarta praksei, attīstot un uzraugot drošības un tieslietu politikas un pasākumus.

Labas pārvaldības principi 26

Pārredzamība un atklātums jāpiemēro, un jāizstrādā juridiskas garantijas, lai novērstu patvaļīgu lēmumu pieņemšanu. Darbā pieņemšanas un paaugstināšanas amatā procedūrām, kā arī iecelšanai augstākajos amatos drošības struktūrā, pamatā jābūt skaidri definētiem un publiski pieejamiem kritērijiem. Jāievēro oficiālā pakļautības kārtība. Drošības sektora dokumentu klasificēšanai un izplatīšanai, kā arī to pieejamībai (tostarp attiecībā uz iepirkuma procesiem) jāizmanto oficiāli saskaņotas un prognozējamas procedūras. Informācija jāpublisko, lai veicinātu pārredzamību un izpratni. Ierobežojumus atklātumam un pārredzamībai var pamatot ar skaidri definētu publisku politiku (piemēram, datu aizsardzības jomā), bet tie vienmēr jāpiemēro minimāli.

Visu ieinteresēto personu iesaiste reformu procesā nozīmē, ka valsts drošības politikas un stratēģijas tiek izstrādātas, izmantojot iekļaujošus apspriešanas procesus. Jo īpaši sieviešu iesaiste jānodrošina saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām 27 .

Pašam drošības sektoram arī jābūt iekļaujošam. Drošības spēki nedrīkst atstumt vai diskriminēt nevienu konkrētu grupu. Lai neradītu spriedzi, līdzekļu sadalei jānotiek publiski, jābūt pamatotai un jāņem vērā juridiski definētas funkcijas/uzdevumus. Sievietēm drošības spēkos jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības.

Efektīvas iekšējās atbildīguma sistēmas, piemēram, iekšējie inspekcijas dienesti un revīzijas kārtība, jāizveido katrā atsevišķajā drošības iestādē, un iestādei jāveic arī ārēji finanšu un darbības kontroles pasākumi uzvedības jomā, ko īsteno valstu revīzijas palātas un citas uzraudzības vai līdzīgas iestādes. Atbildīgumu sekmē arī tādi mehānismi kā drošības pārbaudes, uzvedības kodeksi, neatkarīgas sūdzību izskatīšanas iestādes un pilsoniskās sabiedrības veiktā izpēte. Lai novērstu nesodāmību, svarīgi ir atbalstīt principu par vienlīdzību likuma priekšā, novērst patvaļu un nodrošināt procesuālo un juridisko pārredzamību, kad drošības sektora dalībnieks tiek saukts pie atbildības. Jebkuras atsevišķas militārās tiesas sistēmas kompetencei jābūt skaidrai un ierobežotai; jebkurā gadījumā civilpersonas jātiesā civilajās tiesās.

Integritāte un korupcijas apkarošana

Drošības sektora efektivitātei būtiska ir iedzīvotāju un drošības sistēmas dalībnieku savstarpējā uzticība. To apdraud jebkurš kukuļošanas, izspiešanas, līdzekļu piesavināšanās, draugu būšanas un nepotisma gadījums. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti drošības sektoram, jāpārvalda, pamatojoties uz tiem pašiem labas pārvaldības principiem, ko piemēro citiem publiskajiem sektoriem. Tāpat kā citos publiskā iepirkuma procesos, arī militārā un policijas aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumam jāpiemēro atbilstošas procedūras, ierobežojumi un pārbaudes. Arī drošības sektora dalībniekiem jāpiemēro valsts līmeņa pretkorupcijas stratēģijas.

Ilgtspējība

Lai tiesību akti, iestādes un procedūras drošības jomā būtu piemērojamas un efektīvas, tās jāizstrādā, pamatojoties uz valsts noteiktiem procesiem, ievērojot "visas sabiedrības" pieeju 28 . Būtiska ir to galveno dalībnieku iesaiste, kuri pārstāv politisko, drošības un tiesu nozari, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalsts.

Principā, personāla komplektēšanas, ieguldījumu un finanšu līdzekļu līmeņiem būtu jābalstās uz pareizu plānošanu un jābūt fiskāli ilgtspējīgiem, lai neapdraudētu citu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

3.    Kā vēlamies to sasniegt

ES iesaiste drošības sektorā balstās uz pamatelementu un pamatprincipu kopumu, tostarp uz atbalsta efektivitātes principiem 29 , ko drošībai piemēro tikpat lielā mērā kā citām sadarbības jomām.

Izprast drošības sektoru plašākā kontekstā

ES iesaistīšanās partnervalsts vai partnerreģiona drošības sektorā paredz, ka jāizprot un jāizmanto oficiālie un neoficiālie noteikumi, kas nosaka to, kā darbojas dalībnieki drošības un tieslietu jomā. Līdzīgs novērtējums ir nepieciešams par savstarpējo iedarbību un varas attiecībām starp dalībniekiem drošības, tieslietu un ārpusdrošības jomās, kā arī par esošo konfliktu dinamiku 30 . Būtiska ir informētība par politiskiem, sociāli ekonomiskiem, kultūras un vēstures jautājumiem.

ES politiskā dialoga un rīcības pamatā jābūt iepriekšējai analīzei par attiecīgās valsts drošības sektoru un tā stāvokli plašākā kontekstā. ES delegācijām jāuzdod analizēt un ziņot par drošības sektoru, izmantojot esošos ziņošanas mehānismus. Ja darbojas KDAP misija, šāda analīze un ziņošana ir kopīga, izmantojot "visaptverošo pieeju". Arī dalībvalstu vēstniecības, jo īpaši tās, kurās strādā drošības un/vai aizsardzības atašeji, tiek aicinātas iesniegt informāciju un ekspertu slēdzienus.

Ja tiek plānots liela apjoma atbalsts SSR, ES veic strukturētu konteksta novērtējumu (piemēram, politekonomisku analīzi) par visām iesaistītajām personām (piemēram, par dalībniekiem drošības un tieslietu jomā, tostarp par plānotajiem pretestības avotiem, pārmaiņu dzinējspēkiem un grupām, kas tradicionāli tiek atstumtas no drošības un tieslietu iestādēm, piemēram, sievietēm, jauniešiem un minoritātēm). Šim novērtējumam jāpievēršas drošības vajadzībām, kādas tās uztver un izjūt galvenās demogrāfiskās grupas, un veidam, kā drošības sektors šīs vajadzības risina.

Novērtējumā jāiekļauj analīze par esošajām valsts politikām/stratēģijām un budžetu, vietējo drošības un tiesu praksi, nedrošības un nestabilitātes avotiem, potenciālajiem riska faktoriem, demokrātiskas pārvaldības un cilvēku drošības principu ievērošanu, indivīdu drošības aizsardzības efektivitāti, esošo starptautisko sadarbību un koordināciju, kā arī atbalsta iespējām. Tajā jānorāda konkrētas drošības problēmas, kurām ES var palīdzēt prioritārā kārtā, un pārmaiņu process, kuru šī palīdzība var veicināt. ES jāveicina kopīga analīze, iesaistot attiecīgus vietējos un starptautiskos dalībniekus un ekspertīzes avotus. Ja iespējams, šādos novērtējumos jāiesaista valsts iestādes, kas ideālā gadījumā var tos vadīt. Pārskatīšanā var iesaistīt ekspertus no citām līdzīgām iestādēm.

Papildus informēšanai par SSR atbalsta apjomu un veidu, šie novērtējumi palīdz noteikt izejas datus, ar kuriem var salīdzināt ES iesaistes radīto ietekmi. Tie regulāri jāatjaunina, lai varētu sekot līdzi pārmaiņām un lai tie arī turpmāk būtu noderīgi atbalsta īstenošanā.

Nodrošināt plašu nacionāla līmeņa piederības izjūtu

"Nacionāla līmeņa piederības izjūta" ir plašāks jēdziens nekā valdības piekrišana, ka iejaucas starptautiskie dalībnieki. Reformu centieni būs efektīvi un ilgtspējīgi tikai tad, kad to izcelsme būs saistīta ar valsts institūcijām (tostarp piešķirot budžeta līdzekļus), kas pieder valsts drošības un tieslietu dalībniekiem un kuras atzīst par leģitīmām visa sabiedrība kopumā. Tas nozīmē, ka valsts dalībniekiem jāvada šis process un jāuzņemas vispārēja atbildība par iejaukšanās rezultātiem, bet ārējie partneri nodrošina konsultācijas un atbalstu. Tas arī nozīmē, ka visām (valstiskām un nevalstiskām) ieinteresētām personām, tostarp atstumtajām grupām, ir pakāpeniski jāiesaistās centienos panākt vienprātību par iejaukšanos drošības sektorā, pamatojoties uz valstī izstrādātām un pieņemtām stratēģijām, ja attiecināms. Tā ir problēma, jo dalībnieku intereses atšķirsies un daži no tiem pretosies reformai.

Krīzes situācijā vai uzreiz pēc konflikta, kad valsts iestādes var būt vājas vai neesošas, ES atbalsta sākotnējos posmos jāveido ceļš, lai panāktu nacionāla līmeņa piederības izjūtu, pamatojoties uz līdzdalības procesu, kurā piedalās arī pilsoniskā sabiedrība.

Skatīt kopainu

Drošības sektora pārvaldība raksturo vispārīgo pārvaldības situāciju attiecīgajā valstī, un tā jāattīsta saistībā ar plašākām pārvaldības iniciatīvām. ES jāmudina partneru valdības un pilsoniskā sabiedrība iekļaut drošības sektora problēmas valsts līmeņa daudzgadu attīstības stratēģijās un iespēju robežās sasaistīt tās ar jau sāktajiem vai plānotajiem pārvaldības pasākumiem citos sektoros. Arī politikas dialogos par valsts budžeta vadību un pārredzamību/budžeta uzraudzību jāiekļauj drošības sektors.

SSR atbalstam jāprognozē ietekme uz visu drošības sektoru un ārpus tā. Krimināltiesu ķēde un robežu pārvaldība ir nepārprotami piemēri, kas raksturo plašo savstarpējo saistību starp dažādiem drošības un tieslietu dalībniekiem, un tas apliecina, ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja. Tas nenozīmē, ka ES atbalstam jāattiecas uz visu drošības sektoru partnervalstī; atbalsts būs efektīvāks, ja tā mērķis būs atlasīti ieejas punkti, kas ir pieejamāki, spējīgāki uz pozitīvu attīstību un/vai ar maksimālu ietekmi.

Lai risinātu apzinātās drošības problēmas, ES var apsvērt iespēju izmantot problēmu risināšanas metodi, izstrādājot programmas, kas paredz dažādus iejaukšanās pasākumu kopumus. Var gadīties, ka ne visi pasākumi tieši attiecas uz drošības un tieslietu dalībniekiem, bet cenšas iesaistīt dažādas ieinteresētās personas no dažādiem sektoriem. Piemēram, pilsētvides drošības programmas var paredzēt atbalstu vietējiem drošības dienestiem, pilsētplānošanai un jauniešu arodapmācībai.

Ja iespējams, jāveicina efektīvas un rentablas budžeta atbalsta operācijas, pamatojoties uz valsts politiku un stratēģiju, kā arī skaidru un sasniedzamu ar drošību saistītu rādītāju izstrāde, lai varētu stiprināt nacionāla līmeņa piederības izjūtu un pārvaldību pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām budžeta atbalsta pamatnostādnēm 31 .

Sistemātisks politisks un sektora politikas dialogs

Ar SSR saistīts iejaukšanās pasākums sistemātiski jāpapildina ar plašu dialogu sektora ietvaros un jāatbalsta, nodrošinot augsta līmeņa politisku apņemšanos. Nepieciešama analoģiska pieeja kā politiskajiem un sektoru politikas dialogiem par cilvēktiesību, tiesiskuma, demokrātijas un labas pārvaldības problēmām, kā arī atbilstība starptautiskajām saistībām, inter alia starptautisko humanitāro tiesību jomā. Panākumi šajā jomā tiks uzraudzīti un izvērtēti visā iejaukšanās pasākuma laikā. Politisks un sektora politikas dialogs var veicināt arī nacionāla līmeņa piederības izjūtu.

Koordinēt ES atbalstu

Saskaņā ar "visaptverošo pieeju" ārējiem konfliktiem un krīzēm jebkurai ES diplomātiskai, attīstības un KDAP atbalsta darbībai jābūt saskaņotai, koordinētai, papildinošai un pareizā secībā, kā arī jāsaskan ar juridiskiem, politikas un institucionāliem ietvariem. Mērķis ir veicināt ES sniegtā SSR atbalsta efektivitāti. Plānojot plašu ES iejaukšanos drošības sektorā, ES un dalībvalstīm jākartē SSR pasākumi, vislabāk – iesaistot arī citus starptautiskos dalībniekus. Tas nodrošinās informācijas apmaiņu, lai varētu izstrādāt vienotu izpratni par situāciju un apkopot gūtās mācības un ieteikumus, kas iekļaujami politiskajā un sektora politikas dialogā, korekcijās, kas veicamas sāktajās programmās, plānotās iejaukšanās formulējumos un programmu izstrādes procesos.

Šim kartējumam jābūt arī pamatā, lai ES dalībnieki varētu kopīgi definēt kopīgos mērķus un izstrādāt "koordinācijas matricu" (kuru uz vietas koordinētu ES delegācijas), kas tiem ļautu apzināt atbilstošās saites un pareizo secību starp politisko dialogu, sadarbības pasākumiem/instrumentiem un iespējamajām KDAP misijām/operācijām. Šī "koordinācijas matrica" būtu "dzīvs" dokuments, kas veidots, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz esošajiem politiskajiem ietvariem krīzes pieejai (PFCA) un/vai valsts programmu izstrādes ietvariem un stratēģijām, tostarp saistībā ar kopīgu programmu izstrādi.

Uz ES instrumentiem attiecas dažādas programmu izstrādes un lēmumu pieņemšanas procedūras un reglamentācijas ierobežojumi, kas izriet no attiecīgā juridiskā pamata. ES koordinācijas matrices valstu līmenī nemainīs šos noteikumus, toties raksturos visu ES dalībnieku kopīgo izpratni par prioritātēm, mērķiem un to iespējamām funkcijām.

Šādas "koordinācijas matricas" identificēs riskus, riska mazināšanas pasākumus un iespēju robežās – arī izejas stratēģiju saskaņā ar attiecīgās partnervalsts ilgtermiņa valsts līmeņa plāniem un finansiālajām iespējām. Tās būs pamatā uzraudzības un izvērtēšanas sistēmai, kas ļaus izmērīt paveikto un ES atbalsta ietekmi. Ja būs izstrādāta vienota atbalsta stratēģija, minētie elementi tiks apspriesti tieši, un par tiem vienosies attiecīgajā līmenī.

Koordinēt ar citiem starptautiskiem dalībniekiem

Koordinējot ar dalībvalstīm, ES jācenšas rast sinerģijas ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem un panākt vienprātību ar tiem saskaņā ar LESD 210. pantu. Šim nolūkam tiks veidota cieša sadarbība ar ANO, reģionālām un citām starptautiskām organizācijām (jo īpaši tām, kurām ir drošības mandāts), divpusējiem partneriem, kuri darbojas drošības jomā, un, ja attiecināms, ar specializētām starptautiskām NVO. Drošības sektoram jābūt valsts iekšējās koordinācijas starp starptautiskajiem dalībniekiem/atbalstītājiem neatņemamai sastāvdaļai. Ja iespējams un piemērojams, starptautiskajiem dalībniekiem jāapsver savu darbību pielāgošana valstī izstrādātai, vienotai drošības sektora attīstības atbalsta stratēģijai.

Būt elastīgiem un līdzsvarot ilgtermiņa sistēmiskās pārmaiņas ar tūlītējām drošības vajadzībām

Jebkuras drošības sektora pārveidošana ir ilgstošs process, kurā jāņem vērā īpašā institucionālā kultūra un pārmaiņu spēja. Tai nepieciešams ilgtermiņa redzējums un iesaiste. Katrā konkrētā situācijā ES jāatrod pareizais līdzsvars un saskanība starp šādiem ilgtermiņa centieniem un nepieciešamību apmierināt indivīdu daudz spiedīgākas un bieži vien tūlītējās drošības vajadzības.

Tā kā darbības vide var strauji mainīties, jo īpaši nestabilās valstīs vai pēc konfliktiem, daži pasākumi var tikt apturēti un var tikt pārkāpti cilvēktiesību vai pārvaldības principi. SSR atbalsta programmām jābūt viegli pielāgojamām.

Izmērīt paveikto – uzraudzīt un novērtēt

Vispārīgos uzraudzības un novērtēšanas principus, kas attiecas uz projektiem un programmām, piemēro visiem iejaukšanās pasākumiem drošības sektorā; īpaši svarīgi tie ir, lai:

-jau sākumā definētu atskaites rādītājus;

-noteiktu skaidri definētus, iespējamus un laikā precīzus mērķus un ietekmes rādītājus, kas saistīti ar nepārprotamiem kritērijiem rezultātu sasniegšanas un uzdevumu izpildes mērīšanai; un

-piešķirtu pietiekamus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus iekšējai uzraudzībai.

Uzraudzības un novērtēšanas pasākumos jāiekļauj kvalitatīvu un kvantitatīvu datu vākšana un analīze, lai integrētu sabiedrības un individuālos priekšstatus par pārmaiņām saskaņā ar uz cilvēkiem orientētām cilvēku drošības pieejām.

Sākto iejaukšanās pasākumu stingra uzraudzība un regulāri novērtēšana ļaus ES (un iesaistītajiem partneriem ārpus ES) izveidot priekšstatu par paveikto, gūt mācības un pārskatīt darbību.

Pārvaldīt risku

SSR atbalsts rada riskus, kuri iepriekš jāparedz un kuriem jāizstrādā riska mazināšanas pasākumi, un tie ir šādi:

i.    Nepietiekama valsts politiskā griba ieviest pārmaiņas

Politiskā griba īstenot reformas var būt nepietiekama vai virspusēja; laika gaitā tā var mazināties. ES jāpagūst izmērīt patieso šīs gribas līmeni partnervalstī, attiecīgi plānojot savu iesaistīšanos. Dažās situācijās var sākt ar nelielu iejaukšanos, lai iedibinātu uzticību un veidotu valsts politisko gribu, bet vēlāk to paplašināt. Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību var būt sākumpunkts.

ii.    Nelabvēlīga un neparedzēta ietekme

Neviena iejaukšanās nav neitrāla, un atbalsts drošības sektoram ir sniedzams, izmantojot "nekaitēšanas" metodi 33 , un tas ir būtiski, pievēršoties konflikta galvenajiem avotiem. Situācijas analīze palīdzēs ES dalībniekiem nepieļaut neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi uz konflikta dinamiku, piemēram:

netīši pavairojot vai paplašinot esošo spriedzi, piemēram, pastiprinot dominēšanas un izslēgšanas centienus;

ieviešot reformas un piešķirot resursus, kas sekmē personisko ieinteresētību vai iesaistīšanos korupcijas un aizbildniecības sistēmās, tā radot jaunu aizvainojumu/nestabilitāti.

iii.    Apdraudējums reputācijai

ES atbalstītie dalībnieki drošības jomā var rīkoties subjektīvā, diskriminējošā vai ļaunprātīgā veidā attiecībā pret iedzīvotājiem; tas netiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs ES reputāciju. Aktīvi var arī nonākt nepareizajās rokās. Plānojot SSR atbalstu, būs nepieciešama arī sadarbība ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, lai novērtētu apdraudējumu reputācijai un izstrādātu reālistiskus riska mazināšanas pasākumus. Ja attiecināms un, pamatojoties uz rūpīgu katra atsevišķā gadījuma analīzi, var piemērot atkāpes no redzamības noteikumiem attiecībā uz ES ārējās darbības programmām un rīkiem.

iv.    Neiejaukšanās radītais risks

Ikvienas valsts pienākums ir aizsargāt civiliedzīvotājus. Dažkārt, ja valsts to nedara, var notikt smagi cilvēktiesību vai demokrātijas principu pārkāpumi, cilvēku ciešanas vai dzīvības zaudēšana, tostarp nežēlīgi noziegumi. Ja tiek atzīts par lietderīgu, lai novērstu šādas galējības un palīdzētu tās risināt, ja paredzams, ka tās radīsies, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju vai divpusēju nolīgumu ar partnervalsti, ES var nolemt iesaistīties SSR atbalsta pasākumos arī bez būtisku nosacījumu izpildes, piemēram, ja nav patiesas gribas īstenot pārmaiņas.

Labākajā veidā izmantot ES kompetenci SSR jomā

ES jāpiesaista personāls ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi, kā arī ar labu izpratni par tehniskajiem un politiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar SSR. Tai jāizmanto dalībvalstu kompetence, bet konkrētās jomās, kur rodama nepārprotama pievienotā vērtība – arī attiecīgo ES aģentūru kompetence (piemēram, EUROPOL, CEPOL un FRONTEX) atbilstoši to īpašajam mandātam, prioritātēm un resursiem.

Šādam ES līmeņa SSR politikas ietvaram ir nepieciešama cieša koordinācija un sadarbība starp ES dalībniekiem un dalībvalstīm, lai sekmētu sinerģijas un papildināmību starp instrumentiem un misijām "visas ES" pieejā. Tam nepieciešama arī koordinācija ar starptautisko un reģionālo organizāciju, kā arī attiecīgo NVO darbībām.

Galvenajā mītnē

Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos izveidos pastāvīgu neformālu starpdienestu SSR darba grupu, kurā darbosies pārstāvji no attiecīgiem tematiskajiem ĒADD un Komisijas dienestiem, kas konsultēs un atbalstīs ES delegācijas, EĀDD un Komisijas dienestus, kā arī KDAP misijas. Tā atvieglos saskanības un papildināmības nodrošināšanu ES SSR darbībā un atbalstīs SSR attīstības sadarbības projektu un KDAP plānošanas dokumentu plānošanu un izstrādi. Šīs darba grupas funkcijas jāiekļauj arī krīzes pārvaldības procedūru nākamajā izdevumā. Tā izstrādās metodiskos rīkus, standartus, procedūras un praksi ES SSR darbībām un nodrošinās mācības, inter alia atbalstot Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (ESDC). Šī darba grupa pārraudzīs uzraudzības, izvērtēšanas un mācību programmas un riska pārvaldības mehānismus.

Uz vietas

Atbildība par drošības sektora atbalsta koordinēšanu uz vietas jāuzņemas ES delegācijas vadītājam attiecīgajā partnervalstī vai reģionā. Ja šajā valstī darboja KDAP misija, Padome tiek aicināta nodrošināt, lai tās mandāts ļautu sniegt palīdzību ES delegācijai par jautājumiem, kas saistīti ar SSR. Šajā jomā misijas vadītājs varēs sniegt padomus delegācijas vadītājam.

ES delegācijām un dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām būtu jādalās ar informāciju un analīzi, jāpiedalās kopīgā analīzē un jāsekmē SSR koordinācijas matricas izstrāde.

Ja ES ir īpaši būtiskas un daudzveidīgas saistības drošības sektorā un nav izveidotas attiecīgas koordinācijas struktūras, tai jācenšas izveidot koordinācijas darba grupas drošības sektora atbalstam valsts līmenī (kopā ar ES delegāciju politikas un darbības nodaļām, KDAP misijām, dalībvalstīm un, ja iespējams, attiecīgajiem partneriem, piemēram, ANO, Pasaules banku un valstīm ārpus ES, kas iesaistītas drošības sektorā).

4.    Iesaistes jomas

ES var sniegt atbalstu jebkurai drošības sektora sastāvdaļai, tostarp militārajiem spēkiem, ja ievēro ES tiesību aktu noteiktos ierobežojumus, veicot turpmāk minētās darbības (šis saraksts nav noslēgts).

Institucionālais atbalsts

Atbalsts drošības un tieslietu iestādēm paredz arī palīdzību, lai varētu attīstīt partnervalstu aizsardzības, drošības un tieslietu valsts politikas un stratēģijas, valsts koordinācijas mehānismus, administratīvās, komunikācijas un darbības procedūras, iekšējos atbildīguma mehānismus, cilvēkresursu plānošanu un vadību, informācijas un datu, budžeta izstrādes un finanšu vadības sistēmas, pilnībā ievērojot cilvēktiesību principus un atbilstīgi starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

Institucionālais atbalsts var ietvert palīdzību, plānojot reformas, kurām jābūt pielāgotām un atkarīgām no situācijas, ar mērķi palīdzēt partnervalstīm novērtēt vajadzības un izteikt un īstenot savu redzējumu, nosakot reālistiskus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa rezultātus. Tam jāpalīdz šīm valstīm piešķirt vajadzīgos cilvēkresursus, tehniskos un finanšu līdzekļus. To darot, ES sadarbosies arī ar nevalstiskajiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

ES jānodrošina, lai tās centieni nostiprināt iestādes radītu tiešu īstermiņa labumu iedzīvotājiem, uzlabojot drošības pakalpojumu sniegšanu.

Mācības

ES atbalsts ietver valsts vai reģionālo mācību iestāžu spēju pilnveidošanu. Tas var paredzēt tehnisko palīdzību un konsultēšanu, mācību vajadzību novērtēšanu, jaunu mācību plānu izstrādi un "pasniedzēju mācības". ES palīdzība mācību jomā precizēs zināšanas, prasmes un/vai attieksmi, ko plānots sasniegt, lai veicinātu izmaiņas drošības sektora personāla, vienību un iestāžu uzvedībā. Tās mērķis būs arī nodrošināt, lai mācības tiktu augstu vērtētas kā karjeras iespējas un personāls pildītu pienākumus, kuriem tiek apmācīts.

Atbalsts var būt saistīts ar dialogu par valsts cilvēkresursu vadības sistēmām un atbalstu tām, paredzot arī to profilu apzināšanu, kas nepieciešami drošības un tieslietu iestādēm, taisnīgu un pārredzamu darbā pieņemšanu un paaugstināšanu amatā utt.

Ja nepieciešams ātri atjaunot galvenos tieslietu un drošības dienestus, ES var nodrošināt tiešu apmācību, jo īpaši ar KDAP misiju palīdzību. Iespēju robežās ES to darīs sadarbībā ar valsts mācību iestādēm, lai tās nostiprinātu un, iespējams, nodotu tām atbildību par apmācību.

Aprīkojums

ES var apgādāt drošības sektora dalībniekus ar neletālu aprīkojumu 36 . Tas tiks darīts plašākas valsts drošības atbalsta sistēmas ietvaros. ES jāprasa atbilstošas garantijas, ka šis aprīkojums netiks izmantots, lai pārkāptu cilvēktiesības, pamatbrīvības vai tiesiskumu. Lai novērstu risku, ka aprīkojums kļūst lietošanai nederīgs, tiek pamests, netiek uzskaitīts vai tiek nepareizi izmantots, tiks novērtēta loģistikas atbalsta un reģistrācijas/izsekojamības ķēžu esamība un darbība, vajadzības gadījumā sniedzot atbalstu tā efektivitātes uzlabošanai. Pamata labās prakses attīstība aprīkojuma pārvaldības jomā būs jebkuras aprīkojuma partijas neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu tā uzturēšanu, atkārtotas piegādes un deponēšanu.

Atbalsts pārraudzības mehānismiem

ES jāatbalsta efektīvas civilās kontroles un pārraudzības izveide vai nostiprināšana, inter alia:

veicinot un atbalstot attiecīgu tiesību aktu un procedūru izstrādi un ieviešanu; un

palielinot neatkarīgo sūdzību izskatīšanas un civilās pārraudzības iestāžu un mehānismu spējas.

Saņēmēji var būt valsts likumdošanas iestādes un neatkarīgas vai daļēji neatkarīgas struktūras, piemēram, ombuds, cilvēktiesību iestādes vai komisijas, pretkorupcijas komisijas, neatkarīgas sūdzību izskatīšanas komisijas policijā un tiesu iestādes, kad tās pārrauga tiesībaizsardzības iestādes, utt.

ES jāveicina pilsoniskās sabiedrības aktīva dalība šajos pārraudzības mehānismos un, ja attiecināms, jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, uzraugot drošības spēku rīcību. Tā arī veicinās plašsaziņas līdzekļu brīvību un nostiprinās to spēju sniegt atbildīgus ziņojumus par drošības sektoru.

Sabiedrības drošība

Ja vardarbība un konflikti ir saistīti ar politiskām, sociālām un ekonomikas problēmām, kas ir izteiktas vietēja līmeņa problēmas, vai valsts drošības spēki nespēj nodrošināt būtiskus drošības pakalpojumus, ES var finansēt atbalsta iniciatīvas, kuru ietvaros iedzīvotāji tiek nodrošināti ar drošības un tieslietu ieguvumiem, izmantojot sabiedrības drošības pieeju un iesaistot (oficiālās un/vai tradicionālās) vietējās iestādes, ja iespējams, attiecīgo kopienu un tuvākās apkaimes rezidentus un vietējos drošības spēkus. Mērķis būs uzlabot vietējās sabiedrības drošību, atrisināt konfliktu un novērst vardarbības pamatcēloņus vietējā līmenī, lai gala rezultātā nodrošinātu valsts iestāžu spēju risināt drošības un konfliktu problēmas vietējā līmenī.

Saiknes starp SSR un citām iesaistes jomām

Bijušo kaujinieku atbruņošana, demobilizēšana un reintegrācija

Atbruņošana, demobilizēšana un reintegrācija (DDR) ir iejaukšanās pasākumu kopums oficiālu un neoficiālu bruņotu grupu demilitarizācijas procesā, atbruņojot un izformējot nevalstiskas grupas vai samazinot bruņotos spēkus un reintegrējot tos civilajā dzīvē 37 . DDR procesiem jāatbilst tūlītējām drošības vajadzībām un jāpalīdz izveidot pamatu ilgtermiņa stabilitātei valstī vai reģionā. Tādēļ tiem jāiekļaujas vispārējā miera procesā, vislabāk – plašākā SSR sistēmā. Konfliktu un pēckonfliktu situācijās ES SSR un DDR atbalsts līdzsvaros vajadzību atjaunot drošības pamatpakalpojumus kā steidzamu stabilizācijas pasākumu ar vajadzību novērst ilgtermiņa stabilitātes aizkavēšanu, piemēram, leģitimizējot neiekļaujamus drošības spēkus.

Pārejas posms tieslietu jomā

Pārejas posms tieslietās ietver "visdažādākos procesus un mehānismus, kas saistīti ar sabiedrības mēģinājumiem darīt galu plašajam pagātnes pāridarījumu mantojumam, lai nodrošinātu atbildīgumu, ieviestu tiesu varu un panāktu izlīgumu" 38 . Pārejas posma pasākumiem tieslietu jomā gala rezultātā jāpalīdz atjaunot un nostiprināt tiesiskumu.

Pēckonfliktu un pārejas posma valstīs SSR kā institucionālās reformas sastāvdaļa var palīdzēt novērst konflikta atkārtošanos; tādējādi tā palīdz nodrošināt atbildīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī novērst turpmākus pārkāpumus. Padomes secinājumi par atbalstu pārejas posmam tieslietu jomā 39 uzsver SSR lielo nozīmi.

Kājnieku ieroči un vieglie ieroči (SALW)

SALW pieejamība bieži vien ir galvenais iemesls nedrošības radīšanai un izplatīšanai. "Atlikušie konflikti", ko uztur SALW nelikumīga izplatība, bieži vien izdzēš robežšķirtni starp bruņotu konfliktu un kriminalitāti 40 . SALW kontrole ir nesaraujami saistīta ar SSR centieniem, ne mazāk ierobežojot arī indivīdu vai kopienu iedomāto vai faktisko nepieciešamību vai vēlmi parūpēties par pašaizsardzību.

5.    Politikas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

Šā politikas ietvara īstenošana tiks regulāri uzraudzīta un novērtēta. Katru gadu starpdienestu komanda, kuras sastāvā būs EEAS un Komisijas pārstāvji, vajadzības gadījumā pieaicinot arī ārējus konsultantus, pārskatīs ES vispārējo iesaisti vismaz vienas prioritāras valsts drošības sektorā.

Novērtējuma kritēriju pamatā būs šajā kopīgajā paziņojumā paredzētie mērķi un principi, kopīgās uzraudzības un novērtēšanas vadlīnijas un attiecīgās riska pārvaldības sistēmas faktiskā ieviešana.

Tiks novērtēts arī ES iesaistes būtiskums, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā:

-veiktās drošības sektora analīzes kvalitāte un vispusīgums;

-reaģēšanas spēja uz steidzami risināmām krīzēm un jaunām iespējām; un

-saskanība starp ES atbalstu, plašākiem ES drošības un attīstības mērķiem un partnervalstu drošības mērķiem.

Novērtējumi tiks publiskoti. Tiks izstrādāti arī ieteikumi, un tiks uzraudzīti pēcpasākumi. Šie novērtējumi tiks arī izmantoti, lai apkopotu labo praksi un gūtās mācības, kas iekļaujamas ES personāla apmācībā, un pārdomas par ES finanšu instrumentiem. Tas palīdzēs uzlabot iekšējās procedūras un atbalsta efektivitāti.

Šā stratēģiskā ietvara vispārējā darbība tiks novērtēta ik pēc pieciem gadiem.

Eiropas Komisija un Augstā pārstāve aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt un atbalstīt šajā kopīgajā paziņojumā izklāstīto nostāju un pilnībā apņemties virzīt tālāk saskanīgākas un efektīvākas ES saistības attiecībā uz palīdzību SSR partnervalstīs.

(1)

     Saskaņā ar OECD-DAC SSR pamatnostādnēm tiek uzskatīts, ka valsts drošības sektors ietver tiesībaizsardzības iestādes (policiju, žandarmēriju, muitu, robežsardzi utt.), krimināltiesu sistēmu (krimināltiesas, prokuratūru, labošanas iestādes…), bruņotos spēkus, izlūkdienestus, iestādes, kas nodrošina politisko, finansiālo un tiesu uzraudzību (nozaru ministrijas, parlamentārās komitejas, revīzijas palātu, tiesu iestādes utt.), un nevalstiskos drošības sistēmas dalībniekus, tostarp parastās iestādes, tradicionālās tiesas, partizānus un atbrīvošanas armijas, privātos militāros un drošības uzņēmumus. Skatīt OECD DAC rokasgrāmatu par drošības sistēmas reformu: atbalstot drošību un tiesiskumu (OECD Publishing, Parīze).

(2)

     (JOIN(2015)50), Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana.

(3)

     43 % cilvēku, kas dzīvo absolūtā nabadzībā, dzīvesvieta atrodas nestabilās un konfliktu plosītās valstīs.

(4)

     (COM(2011) 637) un Padomes secinājumi ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma, Ārlietu padomes 3166. sanāksme, Briselē, 2012. gada 14. maijā.     

(5)

     Pārveidojot mūsu pasauli: 2030. gada programma ilgtspējīgai attīstībai (rezolūcija, kas pieņemta Ģenerālās Asamblejas sanāksmē 2015. gada 25. septembrī; UNGA A/RES/70/1); 16. mērķis: "veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt tiesu pieejamību visiem un veidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas iestādes visos līmeņos".

(6)

     Saskaņā ar ES līgumu noteikumiem attiecībā uz ES ārējo darbību kopumā (LES 21.–22. pants), KĀDP/KDAP (LES 23.–46. pants), attīstības sadarbības politiku (LESD 208.–211. pants) un citām sadarbības politikām (LESD 212.–213. pants).

(7)

     Eiropas Drošības programma, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2015) 185).

(8)

     SWD(2016) 221.

(9)

     Saskaņā ar JOIN(2013)30 final humanitārā palīdzība jāsniedz atbilstoši konkrētam modus operandi, ievērojot humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus un pamatojoties vienīgi uz skarto iedzīvotāju grupu vajadzībām.

(10)

     Komisijas 2016. gada darba programmas (COM(2015) 610 final) I pielikuma 21. iniciatīva.     

(11)

     Padomes secinājumi par KDAP, Eiropas Savienības Padome (dokuments Nr. 8971/15, 2015. gada maijs).

(12)

     JOIN(2015) 17 final, Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam – palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai.

(13)

     JOIN(2013) 30, ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm.

(14)

     Koncepcija par Eiropas Kopienas atbalstu drošības sektora reformai, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam (SEC(2006) 658); un ES koncepcija par ESDP atbalstu SSR (Padome 12566/4/05), kas izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas drošības stratēģiju – droša Eiropas labākā pasaulē, kuru Eiropadome pieņēma 2003. gada decembrī.

(15)

Kopīgs redzējums, kopīga rīcība – Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, 2016. gada jūnijs.

(16)

     COM(2015) 185 final, Eiropas Drošības programma.

(17)

     Piemēram, vienošanās "atjaunināt un modernizēt ODA norādījumus ziņošanai par izdevumiem mieram un drošībai"; skatīt augsta līmeņa sanāksmes gala paziņojumu (OECD DAC, 2016. gada 19. februāris).

(18)

     Šajā paziņojumā reaģēšana uz krīzēm neietver humanitāro palīdzību.

(19)

     Skatīt Padomes dokumentu 8831/16.

(20)

     Kaut arī principi, kas izvirzīti šajā kopīgajā paziņojumā, ir piemērojami arī paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, pievienošanās process paredz atšķirīgus pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu šo valstu atbilstību pievienošanās kritērijiem.

(21)

     Sākot ar brīvību no nabadzības, brīvību no bailēm un brīvību rīkoties pašam savā vārdā.

(22)

     Skatīt Padomes secinājumus par 2016.–2020. gada Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (dokuments Nr. 13201/15).     

(23)

     Šajā dokumentā drošības sektors ir uzskatāms par leģitīmu, kad:

i.    tas ievēro starptautiski atzītus cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principus;

ii.    tas piemēro tādus labas pārvaldības principus kā pārredzamība un atklātums, iesaiste un iekļaušana, kā arī atbildīgums; un

iii.    tas ir vērsts pret korupciju.

(24)

     Saskaņā ar LES 3. un 21.c pantu Savienībai tiek prasīts attiecībās ar pārējo pasauli uzturēt spēkā un izplatīt savas vērtības un intereses, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību. Lisabonas līgums paredz, ka ES politikām, tostarp ārējo attiecību politikai, jābūt saskaņā ar ES Pamattiesību hartu.

(25)

     Īpašajā tiesu iestāžu gadījumā varas nodalīšana jānodrošina tā, lai tiktu garantēta tiesu neatkarība un tiesas netiktu pakļautas nelikumīgai ietekmei, ko rada citas valsts iestādes vai privātas vai neobjektīvas intereses.

(26)

     Skatīt Eiropas pārvaldība: Baltā grāmata (COM(2001) 428); abi pārējie labas pārvaldības principi (efektivitāte un saskaņotība) ir raksturoti attiecīgi sadaļā par mērķi A un 3. nodaļā.

(27)

     UNSC S/RES/1325 (2000); UNSC S/RES/2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību.

(28)

     Kā izklāstīts programmā APVĀRSNIS 2020 – Darba programma 2016.–2017. gadam, 7. sabiedrības problēma: Drošas sabiedrības – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība, un 6. sabiedrības problēma: Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujošas, novatoriskas un domājošas sabiedrības.

(29)

     Skatīt: OECD-DAC Parīzes deklarācija par atbalsta efektivitāti (2005. gads) un Akras rīcības programma (2008. gads), Busanas partnerība efektīvai attīstības sadarbībai – 4. augsta līmeņa forums par atbalsta efektivitāti (Busana, Korejas Republika, 2011. gada 29. novembris–1. decembris).

(30)

Skatīt EĀDD un Komisijas kopīgās "Metodiskās norādes par konfliktu analīzes izmantošanu ES ārējās darbības atbalstam".

(31)

     Budžeta atbalsta pamatnostādnes. Programmu izstrāde, veidošana un pārvaldība: mūsdienīga pieeja budžeta atbalstam. Darba dokuments, Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāts – EuropeAid, Eiropas Komisijas, 2012. gada septembris.

(32)

     Piemēram, saprašanās memorandi, kopīgi paziņojumi, nolīgumi utt.

(33)

     COM(2010) 126, Humānā palīdzība pārtikas jomā.

(34)

     Budžeta atbalsta vadlīnijas: programmu izstrāde, veidošana un pārvaldība – mūsdienīga pieeja budžeta atbalstam. Darba dokuments, Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāts – EuropeAid, Eiropas Komisijas, 2012. gada septembris.

(35)

     JOIN(2015) 16.

(36)

     JOIN(2015) 17 final.

(37)

     ES koncepcija atbruņošanas, demobilizēšanas un reintegrācijas (DDR) atbalstam; ko Komisija apstiprinājusi 2006. gada 14. decembrī un Eiropas Savienības Padome apstiprinājusi 2006. gada 11. decembrī.    

(38)

     ANO Drošības padomes dokuments S/2004/616.

(39)

     Padomes secinājumi par ES atbalstu pārejas posmam tieslietu jomā, 2015. gada 16. novembris (13576/15).

(40)

     ES stratēģija SALW un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai, Padomes secinājumi (5319/06).