19.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1

(1)

Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam apstiprināja saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējo samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un minētais mērķrādītājs tika no jauna apstiprināts Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta secinājumos.

(2)

Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos tika norādīts, ka minētais mērķrādītājs, proti, vismaz par 40 % samazināt emisijas, Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi un izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgākā veidā, samazinājumiem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ES ETS”), kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (4), sektoros un ETS neaptvertajos sektoros līdz 2030. gadam sasniedzot attiecīgi 43 % un 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu un centienus sadalot pēc relatīvā IKP uz vienu iedzīvotāju.

(3)

Šī regula ir viens no instrumentiem, ar ko īsteno Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu (5), kuru pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (“UNFCCC”) ietvaros. Parīzes nolīgumu Savienības vārdā noslēdza 2016. gada 5. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841 (6). Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visas ekonomikas mērogā bija izklāstītas iecerētajā valsts noteiktajā devumā, ko 2015. gada 6. martā sakarā ar Parīzes nolīgumu Savienība un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC sekretariātam. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Savienībai būtu jāturpina samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt piesaisti atbilstīgi Parīzes nolīgumam.

(4)

Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Šā mērķa sasniegšanā būtiska nozīme būs mežiem, lauksaimniecības zemei un mitrājiem. Parīzes nolīgumā Puses arī atzīst, ka pamatprioritāte ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas centienu kontekstā ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un novērst badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas ir sevišķi neaizsargātas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, un tādējādi mudina veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, Pusēm būtu jāpalielina kolektīvie centieni. Pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi valstu noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs netiks turpināta. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, un Puses tiek mudinātas rīkoties tā, lai pienācīgā kārtā saglabātu un pilnveidotu siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un krātuves, arī mežus.

(5)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektors var nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un tādējādi palīdzēt sasniegt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kā arī Parīzes nolīgumā paredzētos klimata jomas ilgtermiņa mērķus. Turklāt ZIZIMM sektors nodrošina biomateriālus, kas var aizstāt fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus, un tāpēc tam ir nozīmīga loma pārejā uz tādu ekonomiku, kas rada mazas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā kā piesaiste, kas rodas ZIZIMM sektorā, ir atgriezeniska, tā būtu jāuzskata par atsevišķu pīlāru Savienības klimata politikas satvarā.

(6)

Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos tika norādīts, ka būtu jāatzīst daudzveidīgie lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķi ar to zemāko potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, kā arī vajadzība panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā – tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam – siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut ZIZIMM.

(7)

Ilgtspējīgas apsaimniekošanas paņēmieni, ko izmanto ZIZIMM sektorā, klimata pārmaiņas var mazināt dažādos veidos, jo īpaši, samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Turklāt ar ilgtspējīgas apsaimniekošanas paņēmieniem var uzturēt ZIZIMM sektora produktivitāti, atjaunošanās spēju un vitalitāti un tādējādi veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, vienlaikus samazinot minētā sektora oglekļa un ekoloģisko pēdas nospiedumu.

(8)

Attīstot ilgtspējīgus un inovatīvus paņēmienus un tehnoloģijas, tostarp agroekoloģiju un agromežsaimniecību, var palielināt ZIZIMM sektora nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, kā arī stiprināt minētā sektora produktivitāti un noturību. Tā kā ZIZIMM sektorā atdevi parasti saņem pēc ilga laika, liela nozīme – lai veicinātu tādas pētniecības finansēšanu, kuras mērķis ir attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus paņēmienus un tehnoloģijas, un ieguldījumus šādos paņēmienos un tehnoloģijās – ir ilgtermiņa stratēģijām. Ar ieguldījumiem preventīvās darbībās, piemēram, ilgtspējīgas apsaimniekošanas paņēmienos, var mazināt riskus, kas saistīti ar dabiskiem traucējumiem.

(9)

2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos Eiropadome vēlreiz apstiprināja, ka Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt, lai mežu apsaimniekošana būtu ilgtspējīga.

(10)

Svarīgs aspekts ir jaunattīstības valstīs veikti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atmežošanu un mežu degradāciju un veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Šādā sakarā Padome 2009. gada 21. oktobra un 2010. gada 14. oktobra secinājumos atgādināja Savienības mērķus laikposmā līdz 2020. gadam samazināt kopējo tropu mežu atmežošanu par vismaz 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru un vēlākais līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža platību samazināšanos.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 529/2013/ES (7) ir noteikti ZIZIMM sektoram piemērojamie emisiju un piesaistes uzskaites noteikumi, un tas tādējādi ir palīdzējis izstrādāt tādu rīcībpolitiku, kas ir ļāvusi virzīties uz ZIZIMM sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tajā būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi minēto uzskaites noteikumu īstenošanā, un tai būtu arī jāprasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka ZIZIMM sektors kopumā nerada neto emisijas un dod ieguldījumu mērķī ilgtermiņā uzlabot piesaistītājus. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātiem subjektiem, tostarp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.

(12)

ZIZIMM sektoram, tostarp lauksaimniecības zemei, ir tieša un ievērojama ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi panākt, lai rīcībpolitikas, kas ietekmē šo sektoru, saskanētu ar Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem. Būtu jārīkojas, lai šajā sektorā īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas saistīti gan ar klimata pārmaiņu mazināšanu, gan ar spēju tām pielāgoties. Būtu jānodrošina kopējās lauksaimniecības politikas un šīs regulas savstarpēja saskaņotība. Visiem sektoriem ir jādod pienācīgs ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā.

(13)

Mitrāji ir efektīvas oglekļa uzkrāšanas ekosistēmas. Tāpēc, aizsargājot un atjaunojot mitrājus, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ZIZIMM sektorā. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā ar mitrājiem saistītais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (“IPCC”) precizējums IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

(14)

Lai nodrošinātu ZIZIMM sektora ieguldījumu Savienības mērķrādītāja, proti, vismaz par 40 % samazināt emisijas, un Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķa sasniegšanā, ir vajadzīga robusta uzskaites sistēma. Lai emisijas un piesaisti pareizi uzskaitītu saskaņā ar 2006. gada IPCC Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantošanas kategorijām un zemes izmantošanas kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (8), tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Kā teikts IPCC vadlīnijās, zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantošanas kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju. Dalībvalstīm no minētās noklusējuma vērtības būtu jāspēj atkāpties vienīgi attiecībā uz apmežotu zemi un vienīgi ierobežotos gadījumos, kas pamatoti IPCC vadlīnijās. Šajā regulā paredzētajās ziņošanas prasībās attiecīgā gadījumā būtu jāatspoguļo izmaiņas IPCC vadlīnijās, ko pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme.

(15)

Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas var uzskaitīt kā nulles emisijas enerģētikas nozarē, ja vien šādas emisijas tiek uzskaitītas ZIZIMM sektorā. Ievērojot Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (9) 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētos noteikumus, Savienībā emisijas no biomasas sadedzināšanas pašlaik tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, tādēļ atbilstība IPCC vadlīnijām tiktu panākta tikai tad, ja šādas emisijas tiktu pareizi atspoguļotas šajā regulā.

(16)

Tas, kādas emisijas un piesaiste rodas meža zemē, ir atkarīgs no vairākiem dabas apstākļiem, dinamiskām, ar vecumu saistītām mežu iezīmēm, kā arī no iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem, kas dalībvalstīs ļoti atšķiras. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne minētos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaisti vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Meža references līmeņos būtu jāņem vērā mežu nevienmērīgā vecuma struktūra, un ar tiem nebūtu nepamatoti jāierobežo meža apsaimniekošanas intensitāte nākotnē, tā lai varētu uzturēt vai stiprināt ilgtermiņa oglekļa piesaistītājus. Ņemot vērā Horvātijas īpašo vēsturisko situāciju, tās meža references līmenī varētu ņemt vērā arī tās teritorijas okupāciju un apstākļus kara laikā un pēc tā, kuriem bijusi ietekme uz meža apsaimniekošanu references periodā. Attiecīgajos uzskaites noteikumos ņem vērā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus, kas pieņemti Ministru konferencēs par mežu aizsardzību Eiropā (“Forest Europe”).

(17)

Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai valstu mežsaimniecības uzskaites plāni, tostarp meža references līmeņi. Situācijā, kad nav UNFCCC vai Kioto protokolā paredzētās starptautiskās izskatīšanas, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu uzskaites kvalitāti apsaimniekotas meža zemes kategorijā.

(18)

Komisijai, kad tā novērtē valstu mežsaimniecības uzskaites plānus, tostarp tajos ierosinātos meža references līmeņus, būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz dalībvalstu ekspertu līdzdalību. Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu eksperti tiek iesaistīti tehniskajā novērtēšanā, kuras mērķis ir novērtēt, vai ierosinātie meža references līmeņi ir noteikti atbilstoši šajā regulā paredzētajiem kritērijiem un prasībām. Minētās tehniskās novērtēšanas rezultāti informatīvā nolūkā būtu jānosūta Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK (10). Komisijai būtu jāapspriežas arī ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību. Valstu mežsaimniecības uzskaites plāni būtu jāpublisko saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

(19)

Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot emisijas aizstāšanas ietekmes dēļ un veicināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti no atmosfēras. Lai atzītu un rosinātu nocirstas koksnes produktu, kam ir ilgs aprites cikls, plašāku izmantošanu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis savā ZIZIMM uzskaitē pareizi un pārredzami atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvē laikā, kad šādas izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par jautājumiem, kas saistīti ar metodoloģiju attiecībā uz nocirstas koksnes produktu uzskaiti.

(20)

Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var ZIZIMM sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējās piesaistes zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piemēram, lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistes zudumi vienmēr ZIZIMM uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz ierobežota iespēja ZIZIMM uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu izraisīt nepamatoti mazāku emisiju apjoma uzskaitīšanu.

(21)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei ZIZIMM sektorā, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas līdzsvarot ar piesaisti citā zemes kategorijā. Tām arī vajadzētu spēt uzkrāt neto piesaisti 2021.–2030. gada periodā. Kā papildu iespējai joprojām vajadzētu būt pieejamiem pārskaitījumiem citām dalībvalstīm, un dalībvalstīm vajadzētu varēt ikgadējo emisiju sadales apjomu, kas noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (11), izmantot, lai pildītu šo regulu. Šajā regulā izklāstīto elastības iespēju izmantošana neapdraudēs Savienības vispārējo siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķu vērienu.

(22)

Ilgtspējīgā veidā apsaimniekoti meži parasti ir piesaistītāji un dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. 2000.–2009. gada references periodā ziņotā vidējā piesaiste piesaistītājos no meža zemes bija 372 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta gadā visā Savienībā kopumā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piesaistītāji un krātuves, tostarp meži, tiek attiecīgi saglabāti un uzlaboti, lai īstenotu Parīzes nolīguma nolūku un izpildītu vērienīgos Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķus līdz 2050. gadam.

(23)

Piesaiste no apsaimniekotas meža zemes būtu jāuzskaita, ņemot vērā uz nākotni vērstu meža references līmeni. Prognozētā nākotnes piesaiste piesaistītājos būtu jābalsta uz references periodā izmantotās mežu apsaimniekošanas prakses un apsaimniekošanas intensitātes ekstrapolāciju. Tas, cik lielā mērā piesaistītājs ir samazinājies salīdzinājumā ar references līmeni, būtu jāuzskaita kā emisijas. Būtu jāņem vērā specifiski valsts apstākļi un paņēmieni, piemēram, zemāka ciršanas intensitāte nekā parasti vai novecojoši meži references periodā.

(24)

Dalībvalstīm vajadzētu dot zināmas elastības iespējas uz laiku palielināt ciršanas intensitāti saskaņā ar ilgtspējīgiem mežu apsaimniekošanas paņēmieniem, kas atbilst Parīzes nolīgumā paredzētajam mērķim, ar noteikumu, ka Savienības kopējās emisijas nepārsniedz kopējo piesaisti ZIZIMM sektorā. Šādu elastības iespēju sakarā visām dalībvalstīm būtu jāpiešķir kompensācijas pamatapjoms, kurš aprēķināts, pamatojoties uz faktoru, kas izteikts kā procentuālā daļa no minēto dalībvalstu paziņotā piesaistītāja periodā no 2000. līdz 2009. gadam, lai kompensētu to uzskaitītās emisijas no apsaimniekotas meža zemes. Būtu jānodrošina, ka dalībvalstis kompensāciju var saņemt tikai līdz tādam līmenim, kurā to meži pārstāj būt piesaistītāji.

(25)

Dalībvalstīm, kurām salīdzinājumā ar Savienības vidējiem rādītājiem ir ļoti augsts meža segums, un jo īpaši mazākām dalībvalstīm ar ļoti augstu meža segumu iespēja līdzsvarot emisijas citās zemes uzskaites kategorijās ir vairāk atkarīga no apsaimniekotas meža zemes nekā citām dalībvalstīm, tāpēc tās tiktu ietekmētas lielākā mērā un tām būtu ierobežotas iespējas palielināt meža segumu. Tāpēc, pamatojoties uz meža segumu un zemes platību, būtu jāpalielina kompensācijas faktors, lai dalībvalstīm, kurām salīdzinājumā ar Savienības vidējiem rādītājiem ir ļoti maza zemes platība un ļoti augsts meža segums, tiek piešķirts visaugstākais kompensācijas faktors references periodā.

(26)

Padome 2012. gada 9. marta secinājumos atzina mežiem bagātu valstu īpatnības. Minētās īpatnības īpaši attiecas uz ierobežotajām iespējām emisijas līdzsvarot ar piesaisti. Ievērojot, ka tā ir mežiem visbagātākā dalībvalsts, un ņemot vērā tās specifiskās ģeogrāfiskās iezīmes, Somija šajā ziņā saskaras ar īpašām grūtībām. Tāpēc Somijai būtu piešķirama ierobežota papildu kompensācija.

(27)

Lai pārraudzītu dalībvalstu virzību uz šajā regulā noteikto saistību izpildi un lai nodrošinātu to, ka informācija par emisijām un piesaisti ir pārredzama, pareiza, konsekventa, pilnīga un salīdzināma, dalībvalstīm būtu Komisijai jāsniedz attiecīgie siltumnīcefekta gāzu pārskatu dati saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un minētie dati būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās izpildes pārbaudēs. Ja dalībvalsts ir paredzējusi piemērot šajā regulā izklāstītās elastības iespējas attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, tai būtu izpildes ziņojumā jāiekļauj kompensācijas apjoms, kādu tā ir paredzējusi izmantot.

(28)

Eiropas Vides aģentūrai būtu attiecīgā gadījumā saskaņā ar aģentūras gada darba programmu Komisijai jāpalīdz šādos jautājumos: siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes ikgadējās ziņošanas sistēma, par rīcībpolitikām un pasākumiem sniegtās informācijas un valstu prognožu novērtēšana, plānoto papildu rīcībpolitiku un pasākumu izvērtēšana un izpildes pārbaudes, ko Komisija veic saskaņā ar šo regulu.

(29)

Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti un izpildes pārbaudes, kā arī lai veicinātu tādu koksnes produktu plašāku izmantošanu, kuriem ir ilgs aprites cikls, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz definīciju – tostarp minimālo vērtību mežu definēšanai – tehnisko pielāgošanu, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, dalībvalstu mežu references līmeņu noteikšanu attiecīgi periodam no 2021. gada līdz 2025. gadam un periodam no 2026. gada līdz 2030. gadam, jaunu nocirstas koksnes produktu kategoriju pievienošanu, attiecībā uz to metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu, kas saistītas ar dabiskiem traucējumiem, lai atspoguļotu izmaiņas IPCC vadlīnijās, un attiecībā uz darījumu uzskaiti Savienības reģistrā. Vajadzīgie noteikumi, kas attiecas uz darījumu uzskaiti, būtu jāsakopo vienā instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu (ES) 2018/842, šo regulu un Direktīvu 2003/87/EK. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Komisijai regulārajos ziņojumos, ko tā sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, būtu arī jāizvērtē UNFCCC 2018. gada veicinošā dialoga (“Talanoa dialogs”) iznākums. Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata 2024. gadā un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Pārskatīšanā būtu jāizmanto Talanoa dialoga rezultāti un saskaņā ar Parīzes nolīgumu veiktās globālās izsvēršanas rezultāti. Satvaram, ko sagatavo periodam pēc 2030. gada, būtu jāatbilst ilgtermiņa mērķiem un saistībām, kas noteiktas Parīzes nolīgumā.

(31)

Lai nodrošinātu efektīvu, pārredzamu un izmaksefektīvu paziņošanu un verifikāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un jebkādas citas tādas informācijas paziņošanu, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, Regulā (ES) Nr. 525/2013 būtu jāiekļauj ziņošanas prasības.

(32)

Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantošana būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši valstu un Savienības datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā būtu pēc iespējas pilnvērtīgāk jāizmanto Savienības un dalībvalstu esošās programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (“LUCAS”), Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus un Eiropas satelītnavigācijas sistēmu Galileo. Datu pārvaldībai, ieskaitot datu kopīgošanu ziņošanai, atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (13) paredzētajām prasībām.

(33)

Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(34)

Lēmumu Nr. 529/2013/ES būtu jāturpina piemērot uzskaites un ziņošanas pienākumiem par uzskaites periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Par uzskaites periodiem no 2021. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro šī regula.

(35)

Lēmums Nr. 529/2013/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši mērķi noteikt dalībvalstu saistības ZIZIMM sektorā, ar kurām palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un nodrošināt, ka tiek izpildīts Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķrādītājs 2021.–2030. gada periodam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

periodos no 2021. līdz 2025. gadam un no 2026. līdz 2030. gadam:

i)   “apmežota zeme”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir aramzeme, zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par meža zemi;

ii)   “atmežota zeme”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas pārveidota par aramzemi, zālājiem, mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi;

iii)   “apsaimniekota aramzeme”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir:

iv)   “apsaimniekoti zālāji”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir:

v)   “apsaimniekota meža zeme”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas paliek meža zeme;

b)

no 2026. gada – “apsaimniekoti mitrāji”: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir:

1)

“piesaistītājs” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā no atmosfēras tiek absorbēta siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

2)

“avots” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

3)

“oglekļa krātuve” ir dalībvalsts teritorijā esošs bioģeoķīmisks veidojums vai sistēma kopumā vai to daļa, kurā ir uzkrāts ogleklis, jebkāds oglekli saturošas siltumnīcefekta gāzes prekursors vai jebkāda oglekli saturoša siltumnīcefekta gāze;

4)

“oglekļa uzkrājums” ir oglekļa masa, kas uzkrāta oglekļa krātuvē;

5)

“nocirstas koksnes produkts” ir jebkāds mežizstrādē iegūts produkts, kas izvests no koksnes ieguves vietas;

6)

“mežs” ir zemes platība ar noteiktām minimālajām vērtībām attiecībā uz platības lielumu, koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību un koku potenciālo augstumu brieduma vecumā koku augšanas vietā, kā attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts II pielikumā. Tas ietver kokiem klātas platības, tostarp jaunu dabiski augošu koku grupas vai stādījumus, kuros vēl nav sasniegtas minimālās vērtības attiecībā uz koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību vai koku minimālo augstumu, kā noteikts II pielikumā, tostarp visas platības, kuras parasti ir meža platības daļa, bet kurās cilvēka darbības, piemēram, mežizstrādes, vai dabisku cēloņu dēļ uz laiku nav koku, taču attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās atkal kļūs par mežu;

7)

“meža references līmenis” ir aplēse, izteikta tonnās CO2 ekvivalenta gadā, par gada vidējām neto emisijām vai piesaisti apsaimniekotā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem kritērijiem;

8)

“pussadalīšanās perioda vērtība” ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības;

9)

“dabiski traucējumi” ir jebkādi neantropogēni notikumi vai apstākļi, kas izraisa ievērojamas emisijas mežos un kuru norise ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles, ar noteikumu, ka šī dalībvalsts pat pēc šo notikumu vai apstākļu rašanās objektīvi nespēj ievērojami ierobežot to ietekmi uz emisijām;

10)

“momentāna oksidēšanās” ir uzskaites metode, kurā pieņem, ka viss nocirstas koksnes produktos uzkrātā oglekļa daudzums nonāk atmosfērā nociršanas brīdī.

a)

mitrāji, kas paliek mitrāji;

b)

apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem; vai

c)

mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi.

a)

papīrs;

b)

koksnes plātnes;

c)

zāģmateriāli.

a)

Komisijai iesniedz informāciju par 1. punktā minēto zemes uzskaites kategoriju fona līmeni un par datiem un metodiku, kas izmantota saskaņā ar VI pielikumu; un

b)

no uzskaites līdz 2030. gadam izslēdz visu turpmāko piesaisti zemē, ko skāruši dabiskie traucējumi.

a)

12. pantā izklāstītās vispārējās elastības iespējas; un

b)

13. pantā izklāstīto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, lai izpildītu 4. pantā noteiktās saistības.

a)

dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantu, ir iekļāvusi esošus vai plānotus konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mežu piesaistītāji un krātuves tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti; un

b)

Savienībā šīs regulas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās kopējās emisijas nepārsniedz kopējo piesaisti tajā periodā, kurā dalībvalsts plāno izmantot kompensāciju. Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējo piesaisti, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis novērš dubultu uzskaiti, jo īpaši, izmantojot elastības iespējas, kas izklāstītas šajā regulā un Regulā (ES) 2018/842.

a)

piesaistītājus, kas uzskaitīti kā emisijas attiecībā pret tās meža references līmeni; un

b)

līdz minētajai dalībvalstij noteiktajam maksimālajam kompensācijas apjomam, kas 2021.–2030. gada periodam izklāstīts VII pielikumā.

1)

regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

2)

regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

3)

regulas 14. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

4)

regulā iekļauj šādu pielikumu:

1)

svītro 3. panta 2. punkta pirmo daļu;

2)

svītro 6. panta 4. punktu.