EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0912

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 ( 2010. gada 22. septembris ), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ( GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008

OV L 276, 20.10.2010, p. 11–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts ar 32021R0696

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/912/oj

20.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/11


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 912/2010

(2010. gada 22. septembris),

ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno, izmantojot divas programmas – EGNOS un Galileo (turpmāk “programmas”).

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi (3) izveidoja Kopienas aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (4) ir definēts jaunais regulējums programmu publiskajai pārvaldībai un finansēšanai. Tas nosaka principu, kuram atbilstoši ir skaidri nodalīta Komisijas pārstāvētās Eiropas Savienības, Iestādes un Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk “ESA”) kompetences joma, piešķir Komisijai atbildību par programmu pārvaldību un attiecina uz to uzdevumus, kuru izpilde sākotnēji uzticēta Iestādei. Tas arī paredz, ka Iestāde veic tai uzticētos uzdevumus, ņemot vērā Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm.

(4)

Regulā (EK) Nr. 683/2008 Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai Regulā (EK) Nr. 1321/2004 norādītās programmu vadības struktūras oficiāli saskaņotu ar Komisijas un Iestādes jaunajiem pienākumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 683/2008.

(5)

Iestāde, ņemot vērā tās darbības jomas ierobežojumu, nav vairs jāsauc par “Eiropas GNSS uzraudzības iestādi”, bet gan par “GNSS aģentūru” (turpmāk “Aģentūra”). Tomēr Iestādes darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(6)

Tāpat būtu arī jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1321/2004 mērķi un uzdevumi, lai atspoguļotu to, ka Aģentūras uzdevums vairs nav nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) programmām un īstenot to vadību.

(7)

Aģentūras juridiskajam statusam vajadzētu būt tādam, lai tā varētu veikt uzdevumus kā juridiska persona.

(8)

Tāpat ir būtiski pārveidot arī Aģentūras uzdevumus un šajā sakarā nodrošināt, ka tās uzdevumi ir definēti atbilstoši tiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā, tostarp paredzot Aģentūrai iespēju veikt citas darbības, ko tai var uzticēt Komisija, lai atbalstītu Komisiju programmu īstenošanas gaitā. Kā noteikts 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), darbības varētu būt, piemēram, piedalīšanās koordinēšanas un apspriešanas procedūras izstrādē saistībā ar drošības jautājumiem; tādu pētniecības darbību veikšana, kas attīsta un veicina programmas; un palīdzības sniegšana, izstrādājot un īstenojot eksperimentālus projektus par regulētajiem publiskajiem pakalpojumiem (PRS eksperimentālais projekts).

(9)

Saistībā ar darbības jomu, mērķiem un pienākumu izpildi Aģentūrai būtu jo īpaši jāievēro noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm.

(10)

Saistībā ar Galileo programmas starpposma pārskatu, ko paredzēts sagatavot 2010. gadā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 22. pantā, Komisijai būtu jāpievēršas arī programmu pārvaldībai darbības un izmantošanas posmā un Aģentūras lomai šajā sakarībā.

(11)

Lai faktiski nodrošinātu Aģentūras pienākumu izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Administratīvajā padomē, kam ir nepieciešamās pilnvaras, lai izstrādātu budžetu, veiktu tā izpildes pārbaudi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādātu pārredzamas procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai, apstiprinātu tās darba programmu un ieceltu izpilddirektoru.

(12)

Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība, tāpēc ir atbilstoši Administratīvajā padomē iekļaut Eiropas Parlamenta pārstāvi kā locekli, kuram nav balsstiesību.

(13)

Lai nodrošinātu, ka Aģentūra savus uzdevumus veic, ievērojot Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm, tāpat ir svarīgi skaidri paredzēt, ka Aģentūra Administratīvās padomes uzraudzībā būtu jāpārvalda tās izpilddirektoram atbilstīgi pamatnostādnēm, kuras Aģentūrai formulējusi Komisija. Tikpat svarīgi ir precizēt, ka Komisiju Administratīvajā padomē būtu jāpārstāv pieciem locekļiem, un lēmumus par ierobežotu skaitu Administratīvās padomes uzdevumu nedrīkstētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.

(14)

Aģentūras sekmīgai darbībai ir vajadzīgs, lai izpilddirektors tiktu iecelts, pamatojoties uz viņa nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un lai viņš pildītu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi attiecībā uz Aģentūras iekšējās darbības organizēšanu. Izņemot atsevišķas darbības un pasākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pareizu izpildi, katru gadu jāsagatavo vispārējā ziņojuma projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei, jāsagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāīsteno budžets.

(15)

Administratīvajai padomei vajadzētu būt pilnvarām pieņemt jebkādus lēmumus, kas var nodrošināt, ka Aģentūra spēj pildīt savus uzdevumus, izņemot drošības akreditācijas uzdevumus, kuri būtu jāuztic Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomei (turpmāk “Drošības akreditācijas padome”). Attiecībā uz šādiem akreditācijas uzdevumiem Administratīvajai padomei vajadzētu būt atbildīgai tikai par resursu un budžeta jautājumiem. Programmu labai pārvaldībai nepieciešama arī Administratīvās padomes uzdevumu atbilstība jaunajiem Aģentūras uzdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantu, proti, attiecībā uz Galileo drošības centra darbību un norādēm, kas dotas saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (6).

(16)

Procedūrām, saskaņā ar kurām ieceļ amatpersonas, vajadzētu būt pārskatāmām.

(17)

Ņemot vērā Aģentūrai uzticēto uzdevumu diapazonu, starp kuriem ir arī drošības akreditācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1321/2004 9. pantu izveidotā Zinātnes un tehnikas komiteja būtu jālikvidē, un saskaņā ar minētās regulas 10. pantu izveidotā Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja būtu jāaizstāj ar Drošības akreditācijas padomi, kura būs atbildīga par drošības akreditāciju un kurā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “AP”) un ESA Drošības akreditācijas padomē būtu jāpiešķir novērotāja statuss.

(18)

Drošības akreditācijas darbības būtu jāveic neatkarīgi no iestādēm, kas nodrošina programmu pārvaldību, jo īpaši no Komisijas, Aģentūras citas struktūras un ESA, kā arī citām struktūrām, kas atbild par noteikumu īstenošanu drošības jomā. Šādas neatkarības nodrošināšanas nolūkā Drošības akreditācijas padome būtu jāveido kā drošības akreditācijas iestāde Eiropas GNSS sistēmām (turpmāk “sistēmas”) un uztvērējiem ar PRS tehnoloģiju. Tai vajadzētu būt autonomai struktūrai Aģentūras sistēmā, kas pieņem neatkarīgus un objektīvus lēmumus iedzīvotāju interesēs.

(19)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 683/2008 Komisija pārvalda visus ar sistēmu drošību saistītos aspektus, un lai nodrošinātu efektīvu drošības aspektu vadību un ievērotu šajā regulā paredzēto principu, atbilstīgi kuram kompetences jomas ir skaidri nodalītas, ir būtiski, lai Drošības akreditācijas padomes darbības būtu stingri ierobežotas un attiektos tikai uz sistēmu darbības drošības akreditācijas darbībām un lai tās nekādā gadījumā neskartu darbības, kas Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantu.

(20)

Komisijas pieņemtie lēmumi atbilstoši procedūrām, kurās ir iesaistīta Eiropas GNSS programmu komiteja, nekādi neietekmēs pastāvošos noteikumus par budžeta lietām vai dalībvalstu specifisko kompetenci drošības jautājumos.

(21)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. panta 4. punktam – ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas izklāstītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP. Jo īpaši gadījumā, ja ir apdraudēta Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts drošība, ko izraisījusi sistēmu darbība vai to izmantošana, vai ja ir apdraudēta šo sistēmu darbība, jo īpaši, ja šādus draudus izraisījusi starptautiska krīze, Padome ar vienprātīgu balsojumu var lemt par nepieciešamajiem norādījumiem Aģentūrai un Komisijai. Jebkurš Padomes loceklis, AP vai Komisija var pieprasīt diskusiju Padomē, lai vienotos par šādiem rīkojumiem.

(22)

Piemērojot subsidiaritātes principu, drošības akreditācijas lēmumi atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam būtu jāpamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas attiecīgās dalībvalstu drošības akreditācijas iestādes.

(23)

Lai visas šīs darbības īstenotu ātri un efektīvi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tādēļ tai būtu jāizveido grupa, kas tai palīdzētu sagatavot lēmumus, un kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde, kas pārvaldītu un sagatavotu ar kriptogrāfijas materiāliem saistītos jautājumus, tostarp arī lidojumu kodu nodaļa operatīvajai lidojumu startu kodu pārvaldei, kā arī nepieciešamības gadījumā citas struktūras īpašu jautājumu risināšanai. To visu veicot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt darba nepārtrauktību šajās struktūrās.

(24)

Ir arī svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības būtu koordinētas ar programmu pārvaldības iestāžu un ar citu tādu struktūru darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(25)

Ņemot vērā sistēmu specifiku un sarežģītību, ir svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības veiktu ar kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt konsensu un iesaistot visas drošības jomā ieinteresētās personas, un lai veiktu pastāvīgu riska pārraudzību. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(26)

Lai minētā Drošības akreditācijas padome spētu izpildīt savus uzdevumus, būtu arī jāparedz, ka dalībvalstīm būtu jānosūta tai visi vajadzīgie dokumenti, jādod pilnvarotām personām piekļuve klasificētai informācijai un objektiem, kas ir to jurisdikcijā, un ka tām būtu vietējā līmenī jāatbild par to teritorijā izvietotu objektu drošības akreditāciju.

(27)

Saskaņā ar programmām izveidotās sistēmas, kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu nacionālajām robežām, ir infrastruktūras, kas izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta nozīmē. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.

(28)

Komisijai jānovērtē Aģentūras finansējuma ietekme uz budžetu attiecīgajā izdevumu kategorijā. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot attiecīgo likumdošanas procedūru, abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm budžeta sadarbības gaitā ir jāpanāk savlaicīga vienošanās par Aģentūras finansēšanu. Savienības budžeta procedūru piemēro attiecībā uz Savienības iemaksām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt finanšu pārskatu revīzija jāveic Eiropas Revīzijas palātai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 VIII sadaļu.

(29)

Aģentūrai būtu jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tāpat tai būtu jāievēro drošības principi, ko piemēro Padomes un Komisijas dienestiem.

(30)

Trešām valstīm būtu jādod iespēja līdzdarboties Aģentūrā, ja tās ir iepriekš ar Savienību noslēgušas nolīgumu šajā sakarā, jo īpaši gadījumos, kad šīs valstis ir bijušas iesaistītas Galileo programmas iepriekšējos posmos, līdzdarbojoties ESA Galileosat programmā.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot aģentūru, kuras kompetencē ir sistēmu drošības akreditācija, un nodrošināt tās darbību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(32)

Ņemot vērā Aģentūras nosaukuma maiņu, būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 683/2008.

(33)

Regula (EK) Nr. 1321/2004 ir grozīta iepriekš. Ņemot vērā pašlaik ieviešamos grozījumus, skaidrības labad ir lietderīgi atcelt minēto regulu un aizstāt to ar jaunu regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, PIENĀKUMI, STRUKTŪRVIENĪBAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Savienības aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra (turpmāk “Aģentūra”).

2. pants

Uzdevumi

Aģentūras pienākumi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā.

3. pants

Struktūrvienības

Aģentūras struktūrvienības ir Administratīvā padome, Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome un izpilddirektors. Tie pilda savus uzdevumus saskaņā ar Komisijas sniegtām pamatnostādnēm, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā.

4. pants

Juridiskais statuss, vietējie biroji

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā saskaņā ar 23. pantu.

4.   Ievērojot 11. panta 9. punktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5. pants

Administratīvā padome

1.   Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. punktā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts, pieci Komisijas iecelti pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās. Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunināt ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā ir aicināts piedalīties AP pārstāvis un ESA pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus paredz 23. pantā minētajā kārtībā.

4.   Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi ar pusi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un beidzas, kad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

5.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

7.   Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta b) un e) punktu, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus. Attiecībā uz drošības akreditācijas uzdevumiem un lēmumiem, kas paredzēti III nodaļā, Administratīvā padome atbild tikai par resursiem un budžeta jautājumiem. Turklāt Administratīvā padome:

a)

ieceļ izpilddirektoru, kā paredzēts 7. panta 2. punktā;

b)

līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam;

c)

pilda savus uzdevumus saistībā ar Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. un 14. pantā;

d)

pārrauga Galileo drošības centra (turpmāk “Galileo Drošības uzraudzības centrs” jeb “GSMC”) darbību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā;

e)

īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību;

f)

pieņem īpašus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesības piekļūt Aģentūras dokumentiem, kā paredzēts 21. pantā;

g)

pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai; Aģentūra nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;

h)

pieņem savu reglamentu.

7. pants

Izpilddirektors

1.   Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pietiekties. Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist izpilddirektoru un lēmumu par to pieņem ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šo pilnvaru laiku var vienu reizi atjaunināt uz vēl vienu piecu gadu posmu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var prasīt, lai izpilddirektors iesniedz ziņojumu par savu pienākumu izpildi un sniedz šīm iestādēm savus paskaidrojumus.

8. pants

Izpilddirektora pienākumi

Izpilddirektors:

a)

ir atbildīgs par Aģentūras pārstāvēšanu, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu, un tās vadību;

b)

sagatavo Administratīvās padomes darbu. Viņš piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām;

c)

Administratīvās padomes uzraudzībā atbild par Aģentūras gada darba programmas īstenošanu;

d)

veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

e)

sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;

f)

katru gadu sagatavo vispārējā ziņojuma projektu un iesniedz to Administratīvajai padomei;

g)

nodrošina, ka Aģentūra kā GSMC operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP;

h)

nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

i)

attiecībā uz darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 18. pantā;

j)

iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs, kā noteikts 4. pantā;

k)

nodrošina, ka gan Drošības akreditācijas padomei, gan saskaņā ar 11. panta 11. punktu izveidotām un tās pakļautībā esošām struktūrām ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi.

II   NODAĻA

ASPEKTI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS SAVIENĪBAS VAI AR DALĪBVALSTU DROŠĪBU

9. pants

Vienota rīcība

1.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 683/2008 (EK) 13. panta 4. punktam, ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.

2.   Par drošības akreditācijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar III nodaļu, kā arī par apzinātajiem atlikušajiem apdraudējumiem Komisija informatīvos nolūkos paziņo Padomei.

III   NODAĻA

EIROPAS GNSS SISTĒMU DROŠĪBAS AKREDITĀCIJA

10. pants

Vispārēji principi

Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)

drošības akreditācijas darbības un lēmumus veic saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)

cenšas lēmumus pieņemt ar konsensu un iesaistot visas drošības jautājumos ieinteresētās atbilstīgās puses;

c)

veic uzdevumus saistībā ar attiecīgiem drošības noteikumiem, ko piemēro Padomei un Komisijai (7);

d)

pastāvīgs pārraudzības process nodrošina, ka ir apzināti drošības apdraudējumi, ir definēti drošības pasākumi, lai šādus apdraudējumus samazinātu līdz pieņemamam līmenim saskaņā ar pamatprincipiem un obligātajiem standartiem, kas izklāstīti Padomei un Komisijai piemērojamos drošības noteikumos, un ka šos pasākumus piemēro saskaņā ar padziļinātas aizsardzības koncepciju. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē;

e)

drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;

f)

tehniskās drošības akreditācijas darbu uztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;

g)

drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas, neskarot 3. pantu, un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par programmu īstenošanu. Tādējādi Aģentūras struktūrā Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas komiteja ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem neatkarīgi;

h)

drošības akreditācijas darbu veic, cenšoties rast līdzsvaru starp prasībām attiecībā uz neatkarību un attiecībā uz pienācīgu koordināciju starp Komisiju un iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu izpildi.

11. pants

Drošības akreditācijas padome

1.   Aģentūras struktūrā izveido Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomi (turpmāk “Drošības akreditācijas padome”). Attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmām Drošības akreditācijas padome veic drošības akreditācijas iestādes uzdevumus, kā minēts Padomei un Komisijai piemērojamos attiecīgajos drošības noteikumos.

2.   Drošības akreditācijas padome veic uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti attiecībā uz drošības akreditāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta i) apakšpunktu, un pieņem “drošības akreditācijas lēmumus”, kā paredzēts šajā pantā, jo īpaši par drošības akreditācijas stratēģijas un satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, atļauju ekspluatēt zemes stacijas un jo īpaši sensoru stacijas, kas atrodas trešās valstīs, kā arī atļauju ražot uztvērējus ar PRS tehnoloģiju un to sastāvdaļas.

3.   Veicot sistēmu drošības akreditāciju, Drošības akreditācijas padome novērtē, vai sistēmas atbilst drošības prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantā, un vai tās atbilst attiecīgiem drošības noteikumiem, ko piemēro Padomei un Komisijai.

4.   Pamatojoties uz 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, Drošības akreditācijas padome attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informē Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus.

5.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6.   Drošības akreditācijas padomes lēmumus nosūta Komisijai.

7.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viens AP iecelts pārstāvis. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā.

8.   Drošības akreditācijas padome izstrādā savu reglamentu un ieceļ savu priekšsēdētāju.

9.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs atbild par Aģentūras pārstāvēšanu tiktāl, ciktāl izpilddirektors saskaņā ar 8. pantu nav atbildīgs.

10.   Drošības akreditācijas padomei ir piekļuve visiem cilvēkresursiem un materiāliem resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai tā spētu kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības revīziju, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes.

11.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido:

grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus,

kriptogrāfijas izplatīšanas iestādi (CDA), kas padomei īpaši palīdzētu ar lidojumu kodiem saistītajos jautājumos.

12.   Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

13.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu norisi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu izpildi, piemēram, saistībā ar izmaksām un laika grafiku, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

14.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 683/2008.

15.   Administratīvo padomi regulāri informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

16.   Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā Komisijas GNSS darba programmu.

12. pants

Dalībvalstu loma

Dalībvalstis:

a)

nodod Drošības akreditācijas padomei visu informāciju, ko uzskata par svarīgu drošības akreditācijas vajadzībām;

b)

ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām piekļuvi klasificētai informācijai un objektiem/vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Drošības akreditācijas padome;

c)

katra dalībvalsts atbild par piekļuves kontroles standarta izveidi, t. i., pārskatu vai sarakstu ar objektiem/vietām, kas ir jāakreditē, par kuru iepriekš vienojas dalībvalstis un Drošības akreditācijas padome, tādējādi nodrošinot to, ka visas dalībvalstis sniedz vienādu piekļuves kontroles līmeni;

d)

vietējā mērogā ir atbildīgas par to objektu drošības akreditāciju, kas atrodas to teritorijā un ir daļa no Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas apgabala, un šim nolūkam iesniedz ziņojumus Drošības akreditācijas padomei.

IV   NODAĻA

BUDŽETA UN FINANŠU NOTEIKUMI

13. pants

Budžets

1.   Neskarot citus resursus un vēl nedefinētus maksājumus, Aģentūras ieņēmumi ietver Savienības subsīdiju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.

2.   Aģentūras izdevumi ietver personāla, administrācijas un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar Drošības akreditācijas padomes darbību, tostarp 11. panta 11. punktā minēto struktūru darbību, un līgumiem un vienošanām, ko Aģentūra noslēgusi, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus.

3.   Izpilddirektors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam gadam un nosūta to Administratīvajai padomei kopā ar štatu saraksta projektu.

4.   Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5.   Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Administratīvā padome katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

6.   Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. pantu.

7.   Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

8.   Ņemot par pamatu tāmes, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmes, kuras tā uzskata par vajadzīgām saistībā ar štatu sarakstu, un subsīdijas apjomu, kas maksājams no vispārējā budžeta, un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.

9.   Budžeta lēmējinstitūcija piešķir apropriācijas Aģentūras subsidēšanai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

10.   Administratīvā padome pieņem budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.   Administratīvā padome iespējami ātri paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu īstenot ikvienu projektu, kas var nozīmīgi finansiāli ietekmēt budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā attiecīgi informē Komisiju.

12.   Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par savu nodomu iesniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no attiecīgā projekta paziņošanas dienas.

14. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Aģentūras budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis līdz 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Aģentūras provizoriskos pārskatus Revīzijas palātai kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors sagatavo Aģentūras gala pārskatus, par to uzņemoties personisku atbildību, un iesniedz tos Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5.   Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras gala pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai gala pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu.

7.   Gala pārskatus publicē.

8.   Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī Administratīvajai padomei.

9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoru atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi N gadā.

15. pants

Finanšu noteikumi

Iepriekš apspriežoties ar Komisiju, Administratīvā padome pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Šajos noteikumos nedrīkst pieļaut atkāpes no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), izņemot gadījumus, ja šāda atkāpe ir noteikti vajadzīga Aģentūras darbībai un ja Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

V   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

16. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(9).

2.   Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(10), un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Aģentūras darbiniekiem.

3.   Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un pārstāvjus, kas ir atbildīgi par tā izmaksu.

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

18. pants

Personāls

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Eiropas Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai. Administratīvā padome ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātos piemērošanas noteikumus.

2.   Neskarot 8. pantu, Aģentūra attiecībā uz savu personālu īsteno pilnvaras, kas iecēlējinstitūcijai paredzētas Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

3.   Aģentūras personāls ir darbinieki, ko Aģentūra pieņēmusi darbā, lai pildītu tās uzdevumus, bet personāls var būt arī ierēdņi, kam ir atbilstīga pielaide un ko Komisija vai dalībvalstis īslaicīgi norīkojušas vai nosūtījušas.

4.   Šā panta 1. un 3. punktā paredzētie noteikumi attiecas arī uz GSMC darbiniekiem.

19. pants

Atbildība

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem. Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtajos līgumos.

2.   Saistībā ar atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūras vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.

3.   Tiesas jurisdikcijā ir jebkuras domstarpības, kas attiecas uz kompensāciju par 2. punktā minēto kaitējumu.

4.   Iestādes darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz viņiem attiecas.

20. pants

Valodas

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (11).

2.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

21. pants

Piekļuve dokumentiem un personas datu aizsardzība

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (12).

2.   Administratīvā padome sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā pieņem noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar, attiecīgi, Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. un 263. pantu.

4.   Apstrādājot datus, kas attiecas uz personām, uz Aģentūru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13).

22. pants

Drošības noteikumi

Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom. Tas, cita starpā, attiecas uz noteikumiem par klasificētās informācijas apriti, darbībām ar to un tās glabāšanu.

23. pants

Trešo valstu dalība

1.   Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Eiropas Savienību.

2.   Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, ar ko jo īpaši nosaka to, kādās jomās, kādā apjomā un kādā veidā šīs valstis piedalās Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 683/2008

Visā Regulā (EK) Nr. 683/2008 vārdus “Eiropas GNSS uzraudzības iestāde” un “Iestāde” aizstāj, attiecīgi, ar vārdiem “Eiropas GNSS aģentūra” un “Aģentūra”.

25. pants

Noteikto pasākumu atcelšana un spēkā esamība

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1321/2004. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Ikviens pasākums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1321/2004, paliek spēkā.

26. pants

Izvērtējums

Komisija līdz 2012. gadam veic šīs regulas izvērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz Aģentūras uzdevumiem, kas noteikti 2. pantā, un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus.

27. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 22. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

O. CHASTEL


(1)  OV C 317, 23.12.2009., 103. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 13. septembra lēmums.

(3)  OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

(7)  Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.). Komisijas noteikumi par drošību, kas izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29 novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(9)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(10)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(11)  OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.

(12)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(13)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


Top