4.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/77

(1)

Komisija ir atbalstījusi radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantošanu paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (2), kurā cita starpā minēta 3 400–3 800 MHz frekvenču josla. Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par bezvadu piekļuves politiku elektronisko sakaru pakalpojumiem (WAPECS) dalībvalstis ir uzsvērušas, ka tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir svarīgi politikas mērķi, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantojumu. Turklāt saskaņā ar minēto atzinumu politikas mērķus nedrīkst ieviest pēkšņi, t. i., tie ir jāievieš pakāpeniski, lai tādējādi izvairītos no tirgus traucējumiem.

(2)

3 400–3 800 MHz frekvenču joslas paredzēšana fiksēto, mobilo un klejotājsakaru vajadzībām ir svarīgs aspekts, lai risinātu mobilo sakaru, fiksēto sakaru un apraides nozares konverģences jautājumu un atspoguļotu tehniskās inovācijas. Šajā frekvenču joslā sniegtajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem galvenokārt uz to, lai gala lietotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakariem.

(3)

Domājams, ka bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumi, kuriem paredz 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu, lielā mērā būs Eiropas mēroga pakalpojumi, proti, lietotāji, kas minēto pakalpojumu izmanto vienā dalībvalstī, varēs piekļūt līdzvērtīgiem pakalpojumiem arī jebkurā citā dalībvalstī.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 4. janvārī pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (še turpmāk “CEPT”) izstrādāt nosacījumus, kas saistīti ar harmonizētu radiofrekvenču joslu nodrošināšanu ES platjoslas bezvadu piekļuves (BWA) vajadzībām.

(5)

Atbilstoši minētajām pilnvarām CEPT sagatavoja ziņojumu (CEPT Ziņojums Nr. 15) par BWA, kurā secināts, ka fiksēto, mobilo un klejotājtīklu izveidošana 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā ir tehniski īstenojama saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas aprakstīti Elektronisko sakaru komitejas Lēmumā ECC/DEC/(07)02 un Rekomendācijā ECC/REC/(04)05.

(6)

Tā kā tirgū ir pieprasījums pēc tādu sauszemes elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanas, kas nodrošina platjoslas piekļuvi minētajās frekvenču joslās, tad rezultātiem, kas gūti, veicot CEPT uzdoto uzdevumu, ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot Kopienā un lai dalībvalstis tos nekavējoties varētu izmantot. Ņemot vērā atšķirīgo pašreizējo izmantojumu un tirgus pieprasījumu pēc 3 400–3 600 MHz un 3 600–3 800 MHz apakšjoslas dažādās dalībvalstīs, abu apakšjoslu paredzēšanai un pieejamībai jānosaka dažādi termiņi.

(7)

Paredzot un darot pieejamu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu saskaņā ar rezultātiem, kas gūti, veicot BWA uzdevumu, ņem vērā, ka šīs frekvenču joslas jau lieto citiem nolūkiem un neliedz arī turpmāk tās izmantot citu sistēmu un pakalpojumu vajadzībām, kuriem minēto joslu izmantošana piešķirta saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (neekskluzīva paredzēšana). Piemēroti koplietošanas kritēriji līdzāspastāvēšanai ar citām sistēmām un pakalpojumiem tajā pašā joslā un kaimiņjoslās ir izstrādāti ESK Ziņojumā Nr. 100. Minētais ziņojums cita starpā apstiprina, ka koplietošana ar satelītu dienestiem bieži vien ir iespējama, ņemot vērā to izplatību Eiropā, ģeogrāfiskās nošķirtības prasības un zemes reljefa novērtējumu katrā konkrētajā gadījumā.

(8)

Bloka malas maskas (Block Edge Mask – BEM) ir tehniski parametri, kas attiecas uz konkrēta lietotāja visu spektra bloku, neatkarīgi no kanālu skaita, kurus aizņem šā lietotāja izraudzītā tehnoloģija. Šādas maskas ir paredzētas kā daļa no spektra lietošanas atļauju piešķiršanas režīma. Tās attiecas gan uz izstarojumiem spektra blokā (t. i. jauda bloka ietvaros), kā arī izstarojumiem ārpus bloka (t. i. ārpusbloka izstarojumi). Minētās maskas ir normatīvas prasības, kuru mērķis ir novērst kaitīgo traucējumu iespēju starp blakustīkliem, turklāt tās neskar iekārtu standartos noteiktos ierobežojumus, kuri iestrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (“RTTI direktīva”) (3).

(9)

Tehnisko nosacījumu harmonizācija spektra pieejamības nodrošināšanai un efektīvai izmantošanai neaptver ne piešķiršanu, licencēšanas procedūras un termiņus, ne arī lēmumu pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanā izmantojamas konkurences atlases procedūras, ko dalībvalstis īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

(10)

Atšķirīgas valstu mantotās sistēmas var radīt konkurences izkropļojumus. Spēkā esošie reglamentējošie noteikumi ir instrumenti, kurus izmantojot dalībvalstis šīs problēmas var risināt samērīgi, nediskriminējoši, objektīvi, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (5).

(11)

3 400–3 800 MHz frekvenču joslas pašreizējs izmantojums trešās valstīs var ierobežot tās ieviešanu un izmantošanu elektronisko sakaru tīklu vajadzībām vairākās dalībvalstīs. Informācija par šādiem ierobežojumiem jāsniedz Komisijai saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 7. pantu un 6. panta 2. punktu un jāpublicē saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 5. pantu.

(12)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas izmantojumu, administrācijām jāturpina pētījumi ar nolūku uzlabot efektivitāti un rast inovatīvus risinājumus, piemēram, pētot sazarotu tīklu arhitektūras. Pārskatot šo lēmumu, jāņem vērā minēto pētījumu rezultāti.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,