11.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/2

---

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku, ar ko izveido sistēmu Čīles Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBA (“Savienība”) vai (“ES”),

no vienas puses, un

ČĪLES REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

TĀ KĀ:

ATZĪSTOT, ka miers pasaulē ir ļoti nozīmīgs visu valstu attīstībai un ka visām nācijām ir pienākums sadarboties, lai to panāktu un nosargātu;

ATGĀDINOT nolīguma pušu mērķus un nodomus, kas izklāstīti 2002. gada 18. novembrī parakstītajā Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savienība pievērš sevišķi lielu uzmanību tam, lai nodrošinātu mieru savā ietekmes zonā, jo īpaši organizējot un atbalstot krīzes pārvarēšanas operācijas;

PATUROT PRĀTĀ, ka Savienībai ir pilnīga rīcības brīvība, pieņemot lēmumus rīkot krīzes pārvarēšanas operācijas, kā arī uzaicinot trešās valstis tajās piedalīties vai visbeidzot vienojoties par kādas trešās valsts dalību un ieguldījumu šādās operācijās;

ATZĪSTOT, ka pamatnolīgums par Čīles Republikas iespējamu dalību vienā vai vairākās krīzes pārvarēšanas operācijās, par kurām Savienība ir pieņēmusi lēmumu un kuras tā pārvalda, atvieglos Čīles Republikas dalību un ieguldījumu neatkarīgi no tā, ka katrā atsevišķajā gadījumā būs jāvienojas par konkrētiem nosacījumiem;

PATUROT PRĀTĀ, ka šā nolīguma noslēgšana neskars ne Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju, ne Čīles Republikas gribu vai spējas katrā konkrētajā gadījumā izlemt, vai tā vēlas piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā;

PATUROT PRĀTĀ, ka šā pamatnolīguma noslēgšanai būs ietekme uz nākotni un ka tā neietekmēs Čīles Republikas dalību jau patlaban īstenotajās ES krīžu pārvarēšanas operācijās,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   IEDAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi attiecībā uz piedalīšanos

1.   Pēc tam, kad Savienība ir pieņēmusi lēmumu uzaicināt Čīles Republiku piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un kad Čīles Republika ir nolēmusi tajā piedalīties, Čīles Republika Savienību informē par savu piedāvāto ieguldījumu.

2.   Savienība piedāvāto ieguldījumu izvērtē, apspriežoties ar Čīles Republiku.

3.   Uzaicinot Čīles Republiku piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, Savienība pēc iespējas ātri tai sniedz sākotnēju informāciju par iespējamo Čīles Republikas finansiālo ieguldījumu operācijas kopējās izmaksās un par misijas/bruņoto spēku nolīguma statusu, ja tas ir zināms, lai palīdzētu Čīles Republikai izstrādāt savu piedāvājumu.

4.   Savienība – rakstiski un izmantojot diplomātiskus kanālus – paziņo Čīles Republikai šī izvērtējuma rezultātu, lai nodrošinātu Čīles Republikas dalību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

2. pants

Sistēma

1.   Čīles Republika pievienojas Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka Savienība veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, un jebkuram citam lēmumam, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj pagarināt ES krīzes pārvarēšanas operāciju, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un saskaņā ar jebkuriem citiem nepieciešamiem īstenošanas noteikumiem.

2.   Čīles Republikas ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3.   Šā panta 1. punkts neietekmē Čīles Republikas tiesības atteikties no dalības ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ja tā nepiekrīt kādam nominētajā punktā minētajiem lēmumiem.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku/misijas statuss

1.   Tā personāla, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, statusu un/vai to bruņoto spēku, ko Čīles Republika nosūta uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju, statusu reglamentē Savienības un valsts(-u), kurā(-ās) operāciju veic, noslēgts nolīgums par bruņoto spēku/misijas statusu, ja tāds pastāv.

2.   Tā personāla statusu, ko nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-āss) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par kuriem vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Čīles Republika.

3.   Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, Čīles Republika īsteno jurisdikciju pār tās personālu, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Ja Čīles Republikas bruņotie spēki darbojas uz ES dalībvalsts kuģa vai gaisa kuģa klāja, šī dalībvalsts īsteno jurisdikciju, ievērojot visus pastāvošus un/vai turpmākus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, atbilstīgi saviem normatīvajiem aktiem.

4.   Čīles Republika ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas ir saistītas ar dalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko vai nu iesniedz tās civilais vai militārais personāls, vai kas skar šo personālu. Čīles Republika ir atbildīga par lietu ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināras procedūras sākšanu, pret jebkuru sava personāla locekli saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.

5.   Puses – ciktāl atļauj to iekšējie tiesību akti – vienojas atteikties no visām prasībām (izņemot līgumiskas prasības) par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti vienai vai otrai Pusei piederošiem/tās rīcībā esošiem līdzekļiem, vai par šādu līdzekļu iznīcināšanu, vai par vienas vai otras Puses personāla ievainošanu vai nāves gadījumiem, kas notikuši, pildot tā oficiālos pienākumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzētajām darbībām, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā.

6.   Čīles Republika apņemas sniegt deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās Čīles Republika, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

7.   Savienība apņemas nodrošināt, ka ES dalībvalstis sniedz deklarāciju par atteikšanos no prasībām, kas attiecas uz visiem turpmākajiem gadījumiem, kad Čīles Republika piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Čīles Republika veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES klasificētā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumiem, kas ietverti Padomes Lēmumā 2011/292/ES (1) un turpmākos Padomes lēmumos par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai, un saskaņā ar papildu norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju vai misijas vadītājs attiecībā uz ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju.

2.   Savienība veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Čīles klasificētā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar 1. punktā minētajiem drošības noteikumiem.

3.   Ja Puses noslēdz nolīgumu par drošības procedūrām, kas jāievēro, veicot klasificētas informācijas apmaiņu, šādu nolīgumu piemēro ES krīzes pārvarēšanas operācijas kontekstā.

II   IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪZES CIVILAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā norīkots personāls

1.   Čīles Republika:

a)	nodrošina, ka tās personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, savu misiju veic saskaņā ar: i) Padomes lēmumu un tā turpmākiem grozījumiem, kā minēts 2. panta 1. punktā; ii) operācijas plānu; iii) īstenošanas pasākumiem;

b)	laikus informē misijas vadītāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) par visām izmaiņām, kas attiecas uz tās ieguldījumu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā.

2.   Kompetenta Čīles Republikas iestāde personālam, ko norīko ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju un izsniedz izziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, uzrāda minētās izziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Čīles Republikas norīkotais personāls pilda savus pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Operatīvo kontroli valsts iestādes nodod Savienībai.

4.   Misijas vadītājs uzņemas atbildību un vadību un kontroli pār ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju tās īstenošanas vietā.

5.   Misijas vadītājs vada ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju un uzņemas tās ikdienas vadību.

6.   Operācijas ikdienas vadībā Čīles Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā, saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem juridiskajiem instrumentiem.

7.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas personāla disciplināro kontroli. Disciplinārlietu vajadzības gadījumā ierosina attiecīgā valsts iestāde.

8.   Čīles Republika ieceļ valsts kontingenta kontaktpunktu (VKK), kas pārstāv šīs valsts kontingentu, kas iesaistīts operācijā. VKK ziņo misijas vadītājam par valsts jautājumiem un ir atbildīgs par valsts kontingenta ikdienas disciplīnu.

9.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Savienība pēc apspriešanās ar Čīles Republiku, ja Čīles Republika joprojām dod savu ieguldījumu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā tās izbeigšanas dienā.

7. pants

Finanšu aspekti

1.   Neskarot 8. pantu, Čīles Republika uzņemas segt visas izmaksas, kas ir saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot darbības izdevumus, kā paredzēts operācijas darbības budžetā.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Čīles Republikas iespējamo atbildību un kompensācijas reglamentē nosacījumi, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku/misijas statusu, kas minēts 3. panta 1. punktā, vai jebkuri alternatīvi piemērojami noteikumi.

8. pants

Ieguldījums darbības budžetā

1.   Čīles Republika piedalās ES krīzes civilas pārvarēšanas budžeta finansēšanā.

2.   Čīles Republikas finanšu ieguldījumu darbības budžetā aprēķina, izmantojot vienu no turpmāk norādītajām formulām un izvēloties to, kuras rezultātā iegūtā summa ir mazāka:

a)	atsauces summas daļa, kas ir proporcionāla Čīles Republikas nacionālā kopienākuma (NKI) attiecībai pret visu to valstu, kas piedalās operācijas darbības budžeta finansēšanā, NKI summu; vai

b)	darbības budžeta atsauces summas daļa, kas ir proporcionāla operācijā iesaistīto Čīles Republikas personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Čīles Republika nepiedalās ES dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienība principā atbrīvo Čīles Republiku no finanšu ieguldījuma konkrētajā ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Savienība nolemj, ka Čīles Republika sniedz nozīmīgu ieguldījumu, kas ir būtisks šai operācijai, vai

b)	ja Čīles Republikas NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz nevienas ES dalībvalsts attiecīgo rādītāju.

5.   Vienošanos par to, kā Čīles Republika iemaksā savu ieguldījumu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, paraksta misijas vadītājs un Čīles Republikas attiecīgie administratīvie dienesti. Cita starpā minētā vienošanās ietver noteikumus par:

a)	attiecīgā finanšu ieguldījuma apjomu;

b)	finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

III   IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪZES MILITĀRAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Dalība ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā

1.   Čīles Republika nodrošina, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, savu misiju veic saskaņā ar:

a)	Padomes lēmumu un tā turpmākiem grozījumiem, kā minēts 2. panta 1. punktā;

b)	operācijas plānu;

c)	īstenošanas pasākumiem.

2.   Čīles Republikas norīkotais personāls pilda savus pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas interesēs.

3.   Čīles Republika laikus informē ES operācijas komandieri par visām izmaiņām, kas attiecas uz tās dalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2.   Savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un/vai taktisko kontroli valsts iestādes nodod ES operācijas komandierim, kurš ir tiesīgs savas pilnvaras deleģēt.

3.   Operācijas ikdienas vadībā Čīles Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā.

4.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Čīles Republiku var jebkurā laikā pieprasīt Čīles Republikas ieguldījuma atsaukšanu.

5.   Čīles Republika ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv šīs valsts kontingentu ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES bruņoto spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par Čīles kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finanšu aspekti

1.   Neskarot šā nolīguma 12. pantu, Čīles Republika sedz visas izmaksas, kas ir saistītas ar tās dalību operācijā, ja vien izmaksas nesedz no kopējiem līdzekļiem, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos juridiskajos instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2011/871/KĀDP (2).

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Čīles Republikas iespējamo atbildību un kompensācijas reglamentē nosacījumi, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku/misijas statusu, kas minēts 3. panta 1. punktā, vai jebkuri alternatīvi piemērojami noteikumi.

12. pants

Ieguldījums kopējo izmaksu finansēšanā

1.   Čīles Republika piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Čīles Republikas finanšu ieguldījumu kopējās izmaksās aprēķina, izmantojot vienu no turpmāk norādītajām formulām un izvēloties to, kuras rezultātā iegūtā summa ir mazāka:

a)	kopējo izmaksu daļa, kas ir proporcionāla Čīles Republikas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras piedalās operācijas kopējo izmaksu finansēšanā; vai

b)	kopējo izmaksu daļa, kas ir proporcionāla operācijā iesaistītā Čīles Republikas personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Ja izmanto b) apakšpunktā minēto formulu un ja Čīles Republika nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, aprēķinot kopējo izmaksu daļu, pamatojoties uz 2. punkta b) apakšpunktu, izmanto Čīles Republikas personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Citos gadījumos izmanto visu Čīles Republikas nosūtīto personāla locekļu skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienība principā atbrīvo trešās valstis no finanšu ieguldījuma konkrētās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējās izmaksās, ja:

a)	Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, sniedz nozīmīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski šai operācijai; vai

b)	ja trešās valsts, kura piedalās operācijā, NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz nevienas ES dalībvalsts attiecīgo rādītāju.

4.   Čīles Republikas kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2011/871/KĀDP. Cita starpā minētā vienošanās ietver noteikumus par:

a)	attiecīgā finanšu ieguldījuma apjomu;

b)	finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

IV   IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 8. panta 5. punktu un 12. panta 4. punktu, Savienība un Čīles Republikas kompetentās iestādes noslēdz vienošanos par tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

Noteikumu nepildīšana

Ja kāda no Pusēm nepilda tai šajā nolīgumā noteiktos pienākumus, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šo nolīgumu, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

15. pants

Strīdu izšķiršana

Strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

16. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses, izmantojot diplomātiskus kanālus, ir viena otrai paziņojušas par to, ka ir pabeigtas minētajam nolūkam vajadzīgās iekšējās procedūras.

2.   Puses var reizēm rīkot sanāksmes, lai izvērtētu šā nolīguma īstenošanu.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos. Šie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti 1. punktā.

4.   Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, otrai Pusei iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ir saņemts otras Puses pa diplomātiskiem kanāliem sniegts paziņojums par denonsēšanu.

---

(1)  Padomes Lēmums 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2011/871/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (OV L 343,23.12.2011., 35. lpp.).

---

---

---