Eiropas Savienības tiesību avoti

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 216. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pants

Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punkts

KĀDS IR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 216. UN 288. PANTA UN LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 6. PANTA MĒRĶIS?

• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 216. pantā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienība (ES) var slēgt nolīgumus ar trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām.
• Ar LESD 288. pantu nosaka dažādus tiesību aktu veidus, ko ES ir pilnvarota pieņemt.
• Ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. panta 3. punktu nosaka, ka pamattiesības ir ES tiesību vispārējie principi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ir trīs ES tiesību avoti: primārie tiesību akti, ES tiesību vispārējie tiesību principi un sekundārie tiesību akti (skatīt noteikumu hierarhiju).

Primārie tiesību akti

• Primāro tiesību aktu galvenie avoti ir līgumi, ar kuriem izveido ES: LES, LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Šajos līgumos ir noteikts kompetenču (pilnvaru) sadalījums starp ES un ES dalībvalstīm, aprakstot ES iestāžu pilnvaras. Tādējādi ar tiem nosaka tiesību sistēmu, kurā ES iestādēm jādarbojas, lai īstenotu politikas.
• Primārie tiesību akti arī ietver:
  • ES grozījumu līgumus;
  • protokolus, kas pievienoti dibināšanas līgumiem un grozījumu līgumiem;
  • līgumus par jaunu valstu pievienošanos ES;
  • Pamattiesību hartu (kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā 2009. gada decembrī).

Vispārējie tiesību principi

• Tie var būt nerakstīti tiesību avoti, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru.
• ES vispārējie tiesību principi var būt aizgūti arī no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām. Līgumos pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, skaidri nosauktas par ES vispārējiem tiesību principiem.

Sekundārie tiesību akti

Sekundārie tiesību akti ietver tiesību aktus, kurus var iedalīt divās kategorijās:

• LESD 288. pantā uzskaitītie: regulas, direktīvas, lēmumi, atzinumi un ieteikumi;
• LESD 288. pantā neuzskaitītie: netipiskie akti, piemēram, iestāžu reglaments un iestāžu nolīgumi.

Starptautiskie nolīgumi ar valstīm, kuras nav Savienības dalībvalstis, vai ar starptautiskām organizācijām arī ir ES tiesību aktu neatņemama sastāvdaļa. Tie ir atdalīti no primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar EST nolēmumu lietā Meryem Demirel pret Stadt Schwäbisch Gmünd (lieta 12/86), tie var būt tieši piemērojami, un tiem ir lielāks juridiskais spēks nekā sekundārajiem tiesību aktiem, kuriem ir jāatbilst minētajiem tiesību aktiem. To noteikumi ir tieši piemērojami, ja tajos ir skaidri un precīzi noteikti pienākumi, kas nav saistīti ar kāda turpmāka pasākuma pieņemšanu.

Citi ES tiesību avoti

Tostarp:

• EST judikatūra;
• starptautiskās tiesības – bieži vien tās tiek izmantotas EST judikatūras izstrādē. EST atsaucas uz rakstveida un paražu tiesībām.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Piektā daļa: Savienības ārējā darbība – V sadaļa: Starptautiski nolīgumi – 216. pants (OV C 202, 7.6.2016., 144. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa – Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi, I sadaļa – Noteikumi par iestādēm, 2. nodaļa – Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi, 1. iedaļa – Savienības tiesību akti, 288. pants (bijušais EKL 249. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 171. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa – Kopīgi noteikumi – 6. pants (bijušais LES 6. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 19. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 21.04.2022