Euro

Šodien euro ir vienotā valūta 20 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas kopā veido eurozonu. Tā tika izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienību, kurā tika noteikts, ka viens no ES mērķiem ir izveidot ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.

Euro ieviešana notika vairākos posmos.

1999. gadā 11 dalībvalstis fiksēja to valūtu kursus, pieņēma kopēju monetāro politiku, par ko ir atbildīga Eiropas Centrālā banka, un ieviesa euro kā to jauno vienoto valūtu. Sākotnēji euro bija elektroniska valūta, ko izmantoja finanšu tirgos un bezskaidras naudas maksājumu veikšanai.

2002. gadā apgrozībā tika laistas euro banknotes un monētas, un pēc tam vēl vairāk dalībvalstu ieviesa euro kā savu valūtu.

Saskaņā ar ES līgumiem, visām dalībvalstīm (izņemot Dāniju, kas izmanto tiesības nepiedalīties) ir jāievieš euro, tiklīdz kā tās ir izpildījušas konverģences kritērijus (vienkāršāk sakot, kad to inflācijas līmenis, publiskās finanses, maiņas kurss un ilgtermiņa procentu likmes vispārīgi līdzinās trijām eurozonas valstīm, kurās šie kritēriji ir vislabākie). Šo kritēriju mērķis ir nodrošināt, lai, pievienojoties eurozonai, dalībvalsts vienmērīgi integrētos šajā monetārajā savienībā bez riska radīt traucējumus savā valstī vai eurozonā kopumā.

SKATĪT ARĪ:

• Konverģences kritēriji
• Kompetenču sadalījums
• Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS)
• Eurozona
• Eurogrupa
• Eiropas Komisija
• Dalībvalstis
• Nepiedalīšanās
• Euro un valstu valūtu maiņas kursi (kopsavilkums)
• Euro ieviešana (kopsavilkums)
• ES ekonomiskā un monetārā savienība (kopsavilkums)
• Euro monētu emisija (kopsavilkums)
• Euro – Eiropas kopējā valūta (kopsavilkums)
• Euro (Eiropas Komisija)
• Euro vēsture un mērķis (Eiropa)
• Pievienošanās eurozonai (Padome)
• Euro (Eiropas Centrālā banka)
• Mūsu nauda (Eiropas Centrālā banka)