Rīcība klimata politikas jomā – saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi (2021.–2030. gads)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Šīs regulas, kas pazīstama ar nosaukumu Kopīgo centienu regula (KCR) un grozīta ar Regulu (ES) 2023/857, mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas* no šādām nozarēm: vietējais transports (izņemot aviāciju), ēku sektors, lauksaimniecība, maza apjoma nozares un atkritumi. Šīs nozares rada gandrīz 60 % emisiju Eiropas Savienībā (ES).
• Šajā nolūkā regulā ir noteikti ES dalībvalstīs līdz 2030. gadam sasniedzamie SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji. Tajā ir arī izklāstīti noteikumi par ikgadējo SEG emisiju ierobežojumu, kas izteikti kā ikgadējais emisiju sadales apjoms, noteikšanu 2021.–2030. gadam, un kas pakāpeniski ļauj sasniegt iepriekš minētos mērķrādītājus. KCR ir daļa no politikas un pasākumu kopuma, kura mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz par 55 % samazināt ES emisijas, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts (skatīt kopsavilkumu)), ar kuru ES mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti tiek noteikts par juridiski saistošu mērķi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ne visām dalībvalstīm ir vienāds 2030. gada mērķrādītājs. KCR sadala SEG emisiju samazināšanas slogu atbilstoši taisnīguma un izmaksu lietderības apsvērumiem.

Dalībvalstīm savs 2005. gada SEG emisiju līmenis līdz 2030. gadam ir jāsamazina atbilstoši procentuālajam apjomam, kas noteikts I pielikuma 2. ailē un svārstās robežās no 10 % (Bulgārijai) līdz 50 % (Dānijai, Vācijai, Luksemburgai, Somijai un Zviedrijai).

Eiropas Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka dalībvalstu ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam, ko izsaka CO₂ ekvivalentu tonnās saskaņā ar regulā noteiktajām lineārajām trajektorijām. Tā kā 2030. gada mērķrādītāji un to sasniegšanai paredzētā trajektoriju sistēma 2023. gadā tika grozīta, Komisija 2023. gadā grozīs Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126, lai atjauninātu dalībvalstīm laikposmam no 2023. līdz 2030. gadam noteikto ikgadējo emisiju sadales apjomu skaitu.

Grozītajā regulā paredzētās elastības iespējas dalībvalstīm ļauj:

• ar noteiktiem ierobežojumiem aizņemties no nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma, lai segtu pārsniegto emisiju apjomu tekošajā gadā;
• saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem atlikt rezervē izmantošanai nākamajā gadā emisiju sadales apjoma pārpalikumu;
• pārskaitīt citai dalībvalstij līdz pat 10 % (2021.–2025. gadā) un 15 % (2026.–2030. gadā) no to ikgadējā emisiju sadales apjoma;
• saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem kompensēt pārsniegto emisiju apjomu ar zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos SEG piesaisti (to reglamentē ZIZIMM regula).

Deviņas dalībvalstis (tās uzskaitītas II pielikumā: Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Somija un Zviedrija) var ierobežotā apjomā anulēt savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas, nepārsniedzot 100 miljonus tonnu CO₂ ekvivalenta, lai kompensētu emisiju pārpalikumu nozarēs, uz kurām attiecas KCR. Ja dalībvalstis plāno izmantot vai turpināt izmantot iespēju ierobežotā apjomā anulēt savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas, tām līdz 2023. gada 31. decembrim par to jāinformē Komisija.

Komisija veiks atbilstības pārbaudes 2027. gadā (par 2021.–2025. gada emisijām) un 2032. gadā (par 2026.–2030. gada emisijām). Ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka pēc iepriekš minēto elastības iespēju izmantošanas dalībvalsts rīcībā attiecīgajā gadā nav pietiekama emisiju sadales apjoma, lai segtu visas tās SEG emisijas, tad pārsniegto emisiju apjoms tiek pareizināts ar koeficientu 1,08 un iegūtais rezultāts tiek pieskaitīts nākamajā gadā radīto emisiju apjomam.

Dalībvalstis, kas atbilst noteiktiem iekšzemes kopprodukta un SEG emisiju apjoma kritērijiem, var saņemt ierobežotu emisiju sadales apjomu no drošības rezerves, kura ietver līdz pat 105 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta, lai kompensētu emisijas, ko tās varētu radīt, pārsniedzot 2030. gadam noteiktos mērķrādītājus.

Komisija:

• pielāgo un publicē ikgadējos emisiju sadales apjomus katrai dalībvalstij;
• nodrošina regulas noteikumu ievērošanas pareizu uzskaiti Savienības reģistrā;
• pastāvīgi pārskata regulu un sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas saskaņā ar Parīzes nolīgumu (skatīt kopsavilkumu) iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ziņojumu; ziņojumā jo īpaši izvērtē nepieciešamību izstrādāt papildu ES politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos SEG emisiju samazinājumus saskaņā ar satvaru laikposmam pēc 2030. gada, un vajadzības gadījumā to var papildināt ar tiesību aktu priekšlikumiem.

Ar Regulu (ES) 2018/842 arī groza Regulu (ES) Nr. 525/2013, kura vēlāk tika atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) 2018/1999 – skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu (ES) 2018/842 piemēro kopš 2018. gada 9. jūlija.

Grozījumu Regulu (ES) 2023/857 piemēro kopš 2023. gada 16. maija.

KONTEKSTS

Šī regula ir solis ceļā uz to, lai izpildītu ES iepriekšējās saistības, kas minētas Parīzes nolīgumā, proti, līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Nozares, uz kurām attiecas regula, rada gandrīz 60 % no visām ES vietējām emisijām.

Plašāka informācija:

• Kopīgie centieni 2021.–2030. gadā: mērķrādītāji un elastības iespējas (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Regulas (ES) 2018/842 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2020., 58.–64. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1.–25. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 11.12.2023