Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un nosaka fonda mērķus, tā budžetu 2021.-2027. gadam, īstenošanas metodes, Eiropas Savienības (ES) finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2024/795 Regulā (ES) 2021/1057 iekļauj jaunu pantu, kas attiecas uz Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), kura ir izveidota, lai novērstu darbaspēka un prasmju trūkumu, kas ir kritiski svarīgas visu veidu kvalitatīvām darbavietām trīs kritiski svarīgo tehnoloģiju nozarēs, lai stiprinātu ES suverenitāti un ilgtermiņa konkurētspēju. Kritiski svarīgās tehnoloģijas ir digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācijas, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas, kā arī biotehnoloģijas.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
ESF+ ir integrēts bijušais Eiropas Sociālais fonds, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām un ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma.
nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) sadaļas tiešā2 un netiešā pārvaldībā3.
Mērķi
ESF+ ir divi galvenie mērķi.
Palīdzēt ES dalībvalstīm un reģioniem sasniegt augstu nodarbinātības līmeni, izveidot taisnīgu sociālo aizsardzību un attīstīt kvalificētu un elastīgu darbaspēku, kas gatavs nākotnei, kā arī veidot iekļaujošu un taisnīgu sabiedrību, kuras mērķis ir izskaust nabadzību un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus.
atbalstīt, papildināt un sniegt pievienoto vērtību dalībvalstu politikai, ar ko paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, taisnīgus un kvalitatīvus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu.
Prioritārās jomas
ESF+ koncentrēsies uz vairākām prioritārajām jomām, tostarp uz:
atbalstu jauniešiem, kurus īpaši skārusi Covid-19 pandēmijas izraisītā sociālekonomiskā krīze, nodrošinot līdzekļus, lai palīdzētu viņiem iegūt kvalifikāciju, atrast kvalitatīvu darbu un uzlabot izglītību un prasmes;
palīdzību trūcīgiem bērniem, piešķirot līdzekļus mērķtiecīgām iniciatīvām, kuru mērķis ir apkarot bērnu nabadzību un atbalstīt visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, kas cieš no darba zaudēšanas un ienākumu samazināšanās, tostarp nodrošinot pārtiku un pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām;
pārkvalificēšanu un cilvēku kvalifikācijas paaugstināšanu pārejai uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī izglītības un apmācības sistēmu kvalitātes uzlabošanu;
dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanu;
sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu;
sociālās inovācijas veicināšanu visā ES ar transnacionālās sadarbības palīdzību;
tieša atbalsta sniegšanu sociālajai inovācijai, izmantojot EaSI sadaļu.
Līdzekļu piešķiršana
Regulā ir izklāstītas noteiktas obligātās prasības attiecībā uz ESF+ dalīti pārvaldītās sadaļas līdzekļu piešķiršanu, ko veic dalībvalstis:
vismaz 25 %sociālās iekļaušanas sekmēšanai;
vismaz 3 % vistrūcīgāko personu atbalstam;
dalībvalstīm, kurās vidējais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars 2017.-2019. gadā bija augstāks par ES vidējo rādītāju, ir jāvelta vismaz 5 % no saviem resursiem bērnu nabadzības problēmas risināšanai;
dalībvalstīm, kurās jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nestrādā, nemācās vai neapmeklē apmācību, vidējais īpatsvars 2017.-2019. gadā bija augstāks par ES vidējo rādītāju, vismaz 12,5 % no saviem resursiem jāpiešķir mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, lai atbalstītu:
jauniešu nodarbinātību, profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši māceklību,
pāreju no skolas uz darbu,
iespējas no jauna iekļauties izglītībā vai apmācībā, un
otrās iespējas izglītību, jo īpaši saistībā ar jauniešu garantijas shēmu īstenošanu.
Budžets un pārvaldība
ESF+ budžets 2021.-2027. gadam ir nedaudz mazāks par 88 miljardiem EUR (2018 gada cenās).
Lielākā daļa ESF+ finansējuma (87,3 miljardi EUR 2018. gada cenās) dalībvalstīm tiek piešķirta dalītas pārvaldības sadaļas ietvaros. ESF+ pārvaldības iestādes katrā dalībvalstī piešķirs līdzekļus attiecīgajiem projektiem, ko īstenos dažādas publiskās un privātās organizācijas.
Eiropas Komisija tiešā veidā pārvalda mazāku daļu (aptuveni 676 miljonus EUR 2018. gada cenās) EaSI sadaļas ietvaros.
Lai paātrinātu inovatīvu risinājumu pārnesi un veicinātu to izplatību, starptautiskai sadarbībai ir piešķirti 175 miljoni EUR.
Kopīgi ES noteikumi par līdzekļu pārvaldību, kas attiecas uz visiem kohēzijas politikas fondiem, ir izklāstīti Regulā (ES) 2021/1060 (skatīt kopsavilkumu).
Atbalsts STEP mērķu sasniegšanai
Grozījumu Regula 2024/795 ļauj dalībvalstīm izmantot ESF+, lai sniegtu atbalstu STEP mērķu sasniegšanai, tostarp veicinot prasmju pilnveidi neto nulles emisiju tehnoloģijās (cita starpā, pamatojoties uz Eiropas Prasmju akadēmiju izveidotām mācību programmām), apmācot jauniešus un nodrošinot darbinieku kvalifikācijas celšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju.
Sākotnējā priekšfinansējuma posmā Komisija apstiprina programmas grozījumu, kurā iekļauta viena vai vairākas prioritātes, kas veltītas ESF+ atbalstītajām darbībām un sekmē STEP mērķu sasniegšanu. Papildus tam Komisija piedāvās ārkārtas priekšfinansējumu 30 % apmērā, pamatojoties uz piešķīrumu šīm prioritātēm.
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 (skatīt iepriekš), maksimālā līdzfinansējuma likme īpašām prioritātēm, kas noteiktas, lai atbalstītu STEP mērķu sasniegšanu, būs 100 %.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regulu (ES) 2021/1057 piemēro daļēji (EaSI daļu) no un pilnībā no .
Dalītā pārvaldība. ES uztic dalībvalstīm īstenot programmas valsts vai reģionālā līmenī. Dalībvalstu pārvaldes iestādes (valsts, reģionālā un vietējā līmenī) izvēlas, kurus projektus finansēt, un ir atbildīgas par to ikdienas pārvaldību. Dalībvalstis atbild par vadības un kontroles sistēmas izveidi un par pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un koriģēšanu. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm gādā, lai projekti tiktu sekmīgi pabeigti un nauda pienācīgi izlietota.
Tiešā pārvaldība. Komisija izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai piešķirtu dotācijas projektiem, un konkursus, lai piešķirtu pakalpojumu un/vai piegādes līgumus.
Netiešā pārvaldība. Komisija izvēlas vadošo iestādi, kas tās vārdā pārvalda attiecīgo projektu.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, , 21.–59. lpp.).
Regulas (ES) 2021/1057 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, , 159.–706. lpp.).