Vienotā tirgus programma

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

• uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, it sevišķi MVU, un nodrošināt tiem pilnvērtīgas iespējas rīkoties:
  • uzraugot ES tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum un nosakot standartus;
  • veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību;
  • ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus un nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;
  • uzlabojot sadarbību starp valstu iestādēm, Eiropas Komisiju un decentralizētajām ES aģentūrām;
• izstrādāt, sagatavot un izplatīt augstas kvalitātes, salīdzināmu, savlaicīgu un ticamu Eiropas statistiku:
  • uz kuru balstītos visu Savienības politikas virzienu izstrāde, pārraudzība un izvērtēšana;
  • lai palīdzētu iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, iestādēm, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un medijiem pieņemt apzinātus lēmumus;
  • lai palīdzētu iepriekš minētajām grupām aktīvi piedalīties demokrātiskajā procesā.

Šie vispārējie mērķi tiek sasniegti, īstenojot šādus konkrētos mērķus:

• panākt efektīvāku iekšējā tirgus darbību, jo īpaši digitālās pārkārtošanās ceļā, novēršot un likvidējot nelikumīgus šķēršļus (452 miljoni EUR septiņu gadu laikposmam) un nodrošinot, ka tirgū var laist tikai drošus un atbilstīgus produktus (106 miljoni EUR);
• stiprināt MVU konkurētspēju un ilgtspēju, cita starpā sniedzot dažādu veidu atbalstu, tādējādi sekmējot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un attīstot rūpniecības vērtības ķēdes (1 miljards EUR);
• nodrošināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot augstas kvalitātes Eiropas un starptautiskos standartus (221 miljons EUR);
• atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un produktu, kā arī finanšu pakalpojumu drošumu (200 miljons EUR);
• palīdzēt augstā līmenī nodrošināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un drošību visā pārtikas ķēdē, cita starpā izskaužot dzīvnieku slimības un augiem kaitīgos organismus, cīnoties ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un atbalstot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu (1,7 miljardi EUR);
• izstrādāt, sagatavot un izplatīt augstas kvalitātes Eiropas statistiku (552 miljoni EUR).

Programmas īstenošanai atvēlētais budžets septiņiem gadiem ir 4 208 041 000 EUR (faktiskajās cenās). Līdz pat 5 % budžeta līdzekļu var izmantot dažādiem tehniskiem un administratīviem mērķiem, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas aktivitātēm un informācijas tehnoloģiju tīklu lietošanai.

Ārpussavienības valstis var piedalīties programmā, ievērojot konkrētus nosacījumus. Tie attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvarām veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai aizsargātu ES finanses.

8. pantā, I pielikumā (augi, dzīvnieki, pārtika un dzīvnieku barība) un II pielikumā (Eiropas statistika) ir uzskaitītas daudzās darbības, kas var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem.

Tiesību subjekti¹ ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir:

• iedibinājušies ES dalībvalstī vai aizjūras zemē vai teritorijā, kas ar to ir saistīta, vai ar programmu asociētā ārpussavienības valstī;
• tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar ES tiesību aktiem, vai starptautiskas organizācijas;
• iedibinājušies ārpussavienības valstī, kas nav programmas asociētā valsts, un to īstenotās darbības atbilst programmas mērķiem.

10. pantā ir uzskaitīti subjekti, kuri var saņemt dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. To vidū ir valstu tirgus uzraudzības iestādes, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa un Eiropas Patērētāju organizācija.

Līdzfinansēšanas noteikumi paredz, ka:

• noteiktos apstākļos no programmas līdzekļiem var segt līdz pat 100 % no attiecināmajām izmaksām. Citos gadījumos var segt 50–95 % no attiecināmajām izmaksām;
• darbības var saņemt finansējumu no Vienotā tirgus programmas un citiem ES fondiem ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Komisija:

• līdz 30. aprīlim pieņem darba programmas nākamajam gadam;
• pārrauga progresu un ziņo par programmas panākumiem virzībā uz tās konkrēto mērķu sasniegšanu, izmantojot IV pielikumā izklāstītos rādītājus;
• sagatavo gada pārskatu par Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda darbību, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei;
• veic programmas starpposma novērtējumu ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās sākuma un programmas īstenošanas beigās veic noslēguma novērtējumu;
• iesniedz abus novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus;
• sagatavojot novērtējumus, apspriežas ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju;
• lietotājiem draudzīgā veidā īsteno informācijas un komunikācijas darbības, lai uzlabotu iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu informētību par finanšu resursiem, ko nodrošina ar programmas starpniecību;
• var pieņemt dažādus īstenošanas un deleģētos aktus.

Ar šo regulu atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 no 2020. gada 31. decembra.