Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Līguma II sadaļas virsrakstā ir skaidri norādīts, ka Euratom līguma mērķis ir “veicināt panākumus kodolenerģētikas jomā”.

Jo īpaši mērķis ir kodolmateriālu kopējā tirgū:

• veicināt pētniecību;
• nodrošināt piegādes drošību visām ES valstīm;
• izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību uzraudzīt civiliem mērķiem paredzētu kodolmateriālu izmantošanu mierlaika vajadzībām un nodrošināt augstus kopējus veselības un drošības standartus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Līgums attiecas uz kodolenerģijas izmantošanu tikai civiliem (nevis militāriem) mērķiem.

Līguma struktūra

I sadaļā ir noteikti 8 Euratom uzdevumi, savukārt II sadaļā ir sniegti konkrēti noteikumi:

• veicināt pētniecību, sadarbību pētniecībā un tehniskas informācijas apmaiņu — tiek izveidots Kopīgais pētniecības centrs;
• izveidot vienotus drošības standartus, lai aizsargātu darbinieku un sabiedrības veselību, un nodrošināt šo standartu piemērošanu;
• atvieglot investīcijas un, īpaši sekmējot kopuzņēmumus, nodrošināt kodolenerģētikas attīstībai vajadzīgo galveno būvju un iekārtu izveidi;
• ar kopēju apgādes politiku nodrošināt to, ka rūdu un kodoldegvielu piegādes visiem lietotājiem Kopienā ir regulāras un taisnīgas — tiek izveidota Euratom Apgādes aģentūra;
• izmantot uzraudzību, nodrošinot to, ka kodolenerģētikas materiālus izmanto tikai atbilstošiem (jo īpaši ar militāro jomu nesaistītiem) mērķiem — Euratom drošības pasākumus nodrošina īpaši inspektori, kuri veic fiziskas un uzskaites pārbaudes visās Kopienā esošajās kodoliekārtās;
• īstenot īpašuma tiesības uz īpašiem skaldmateriāliem (skaldmateriālus veido atomi, kurus var sašķelt ar neitroniem pašuzturošā ķēdes reakcijā, kuras rezultātā atbrīvojas milzīgs enerģijas daudzums);
• izveidot kopēju tirgu specializētiem materiāliem un iekārtām, panākot brīvu kapitāla apriti investīcijām kodolenerģētikas jomā un speciālistu nodarbinātības brīvību;
• ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām izvērst tādas attiecības, kas veicinātu kodolenerģijas izmantošanu mierlaika vajadzībām.

III un IV sadaļā ir aprakstītas iestādes un finanšu jautājumi:

• Euratom ir kopīgas izpildstruktūras ar ES kopš Apvienošanās līguma (1967. g.). Jau pirms tam tai bija vairākas kopējas iestādes.
• Saskaņā ar Euratom līgumu iestādēm piešķirtās kopējās pilnvaras atšķiras no EEK struktūru pilnvarām (tagad ES ietvaros darbojošos ES struktūru pilnvarām). Jo īpaši Parlamentam ir mazāka kontrole pār Euratom — ir piemērojama tikai konsultāciju procedūra (nevis koplēmuma procedūra).
• Euratom Apgādes aģentūrai, kas ir īpaša Euratom struktūra, ir juridiskas personas statuss, un tā ir finansiāli patstāvīga, un to uzrauga Komisija.
• Kopš Pievienošanās līguma Euratom ir arī vienots administratīvs budžets ar ES iestādēm. Tomēr pētniecības un izstrādes izdevumiem saskaņā ar Euratom līgumu ir paredzēts atsevišķs budžets.

V un VI sadaļā ir ietverti attiecīgi vispārīgie noteikumi un noteikumi, kas attiecas uz sākumposmu (iestāžu izveidošana, sākotnējie piemērošanas noteikumi un pārejas noteikumi).

Līgumam ir arī pieci pielikumi, kas veltīti šādām tēmām:

• kodolenerģētikas pētījumu jomas, kas minētas līguma 4. pantā;
• rūpnieciskas darbības, kas minētas līguma 41. pantā;
• priekšrocības, ko saskaņā ar līguma 48. pantu var piešķirt kopuzņēmumiem;
• preču un ražojumu saraksts, uz ko attiecas 9. nodaļas noteikumi par kodolmateriālu kopējo tirgu;
• sākotnējā pētniecības un mācību programma, kas minēta līguma 215. pantā (pašreizējā līguma versijā 215. pants ir atcelts).

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

1957. gada 25. martā parakstītais līgums stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.

KONTEKSTS

Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK, plašāk pazīstama kā “Euratom”) dibināšanas līgumu Romā 1957. gadā reizē ar Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgumu parakstīja Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) sešas dibinātājvalstis. EEK un Euratom līgumus kopā mēdz dēvēt par “Romas līgumiem”, savukārt par “Romas līgumu” tiek saukts EEK līgums.

Atšķirībā no EEK līguma Euratom līgumam nav izdarīti būtiski grozījumi un tas joprojām ir spēkā. Jo īpaši Euratom nav apvienota ar Eiropas Savienību, tāpēc tai ir atsevišķas juridiskas personas statuss, kaut arī tai ir tās pašas dalībvalstis.

Līdzās Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) Euratom līgums veido daļu no ES primārajiem tiesību aktiem kā viens no tās spēkā esošajiem līgumiem.

Plašāka informācija:

• Pirmie Līgumi (Eiropas Parlaments)
• ES vēsture (ES Padome)
• ES līgumi (Eiropas Komisija)
• Līgumu pārskats (EUR-Lex).
• Kodolenerģijas politikas pārskats (Enerģētikas ĢD).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, 1957. gada 25. marts — konsolidētā versija (OV C 203, 7.6.2016., 1.–112. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, 1957. gada 25. marts (Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts)

Apvienošanās līgums, 1965. gada 8. aprīlis (OV 152, 13.7.1967., 2.–17. lpp. (DE, FR, IT, NL))

Māstrihtas līgums, 1992. gada 7. februāris (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Lisabonas līgums, 2007. gada 13. decembris (OV C 306, 17.12.2007., 1.–271. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.05.2018