Progress divu Eiropas satelītu navigācijas sistēmu attīstībā

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju

Lēmums Nr. 1104/2011/ES par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu

Lēmums 2014/496/KĀDP par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešanas, darbības un izmantošanas aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību

KĀDS IR REGULAS UN LĒMUMU MĒRĶIS?

• Regula (EU) Nr. 1285/2013:
  • ar to izveido noteikumus Eiropas Savienības (ES) divu satelītu navigācijas sistēmu, Galileo un EGNOS (European geostationary navigation overlay service – Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests), pārvaldībai un finansēšanai. Katras sistēmas infrastruktūra ietver satelītus un zemes staciju tīklu;
  • tās mērķis ir nodrošināt abu programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un drošību, kā arī garantēt labu programmu finanšu pārvaldību un veicināt sistēmu izmantošanu.
• Lēmumā Nr. 1104/2011/ES ir ietverti noteikumi par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam (PRP), ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu.
• Lēmums 2014/496/KĀDP attiecas uz Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešanas, darbības un izmantošanas aspektiem, kas ietekmē ES drošību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Galileo

• mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo globālo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru (sistēma, kas nodrošina navigācijas, laika un atrašanās vietas datus), kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Jauno sistēmu veido tā, lai tā darbotos neatkarīgi no jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, piemēram, ASV pavadonis global positioning system (globālā pozicionēšanas sistēma – GPS), Krievijas sistēma Glonass vai Ķīnas navigācijas satelītu sistēma BeiDou (BDS), vai citām potenciālām sistēmām;
• papildus brīvpiekļuves pakalpojumam (BP) ir pieejams publiskais regulētais pakalpojums (PRP), kas ir paredzēts tikai valdību pilnvarotiem lietotājiem (lietojumiem ar paaugstinātu risku, kam nepieciešams augsts pakalpojumu nepārtrauktības līmenis), kā arī sniedz ieguldījumu sistēmas COSPAS-SARSAT glābšanas un meklēšanas atbalsta pakalpojumā (Search and Rescue Support Service – SAR);
• ir veidota tā, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību ar citām globālajām navigācijas satelītu sistēmām. Šāda savstarpēja izmantojamība ļaus ražotājiem izstrādāt galiekārtas, kas spēj apstrādāt vairāk nekā vienas sistēmas signālus.

Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/413 nosaka Galileo infrastruktūrā ietilpstošo dažādo uz zemes izvietoto elementu atrašanās vietu, ieskaitot:

• divus kontroles centrus – Vācijā un Itālijā;
• drošības uzraudzības centru, kas vienoti darbojas divās vietās – Francijā un Apvienotajā Karalistē (AK) (1);
• references centru – Nīderlandē.

Ņemot vērā AK (1) izstāšanos no ES, ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/115 grozīja Lēmumu (ES) 2016/413, ar ko uzsāk drošības uzraudzības centra pārcelšanu no AK (1) uz Spāniju.

EGNOS

• mērķis uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu (global navigation satellite system – GNSS) doto brīvi pieejamu signālu kvalitāti, kā arī to brīvi pieejamu pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidoto sistēmu;
• piedāvā vairākus sarežģītus drošībai būtiskus lietojumus, piemēram, lai vadītu gaisa kuģus vertikāli un horizontāli nolaišanās laikā vai lai vadītu kuģus šauros kanālos.

Finansēšana

ES ir piešķīrusi finansējumu aptuveni 7 miljardu EUR apmērā ar programmām saistītajām darbībām laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Eiropas Komisijai ir vispārēja atbildībaa par abām programmām, un tā pārvalda programmu finansējumu.

Finansējuma izmantošanas veidi:

• Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšana līdz 2020. gada 31. decembrim (piemēram, kosmosā un uz zemes esošas infrastruktūras būvniecība un aizsardzība);
• Galileo programmas ekspluatācijas posms (piemēram, kosmosā un uz zemes esošas infrastruktūras apsaimniekošana, apkope, uzlabošana un aizsardzība);
• EGNOS programmas ekspluatācijas posms (piemēram, kosmosā un uz zemes esošas infrastruktūras apsaimniekošana, apkope, uzlabošana un aizsardzība);
• Galileo un EGNOS programmu pārvaldība un kontrole.

Ziņojums par īstenošanu

Komisija 2017. gadā publicēja ziņojumu par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu. Ziņojumā tika secināts, ka Galileo un EGNOS programmas ir sasniegušas visus starprezultātus, kas bija noteikti attiecīgajam laikposmam, un ir panākts progress visu to programmu ieviešanas mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti 2020. gadam.

Eiropas GNSS aģentūra un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA)

Ar regulu nosaka Eiropas GNSS aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomu, uzsverot principu, kas paredz stingru uzdevumu un pienākumu sadali starp struktūrām (jo īpaši Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un EKA, par kurām Komisija ir vispārēji atbildīga), kas iesaistītas Galileo un EGNOS programmu pārvaldībā.

GNSS

Saistībā ar GNSS ir jāpiemin divi papildu lēmumi:

• Lēmumā Nr. 1104/2011/ES ir izklāstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem ES dalībvalstis, Padome, Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ES aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas var piekļūt PRP, ko nodrošina GNSS un kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu. PRP ir drošs un šifrēts pakalpojums lietojumiem ar paaugstinātu risku, un tam jābūt darbspējīgam pat krīzes situācijās, kad citu pakalpojumu darbība var tikt pārtraukta. Piekļuve jānodrošina tikai pilnvarotiem lietotājiem, galvenokārt valsts iestādēm, piemēram, policijai, robežkontroles vai civilās aizsardzības iestādēm.
• Lēmumā 2014/496/KĀDP ir aplūkoti GNSS ieviešanas, darbības un izmantošanas aspekti, kas ietekmē ES drošību. Tajā ir noteikti Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pienākumi novērst draudus ES vai vienas vai vairāk ES dalībvalstu drošībai vai mazināt nopietnu kaitējumu ES vai vienas vai vairāku ES dalībvalstu būtiskām interesēm, ko rada Eiropas GNSS ieviešana, darbība un izmantošana, jo īpaši tādas starptautiskas situācijas dēļ, kas prasa ES rīcību, vai gadījumā, ja tiek apdraudēta pašas sistēmas vai tās pakalpojumu darbība.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA UN LĒMUMI IR PIEMĒROJAMI?

Regulu (ES) Nr. 1285/2013 piemēro kopš 2014. gada 1. janvāra.

Lēmumu Nr. 1104/2011/ES piemēro kopš 2011. gada 5. novembra.

Lēmumu 2014/496/KĀDP piemēro kop 2014. gada 22. jūlija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Kosmoss (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1.–24. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1.–8. lpp.)

Padomes Lēmums 2014/496/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešanas, darbības un izmantošanas aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību, un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (OV L 219, 25.7.2014., 53.–55. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu un Eiropas GNSS aģentūras darbību (COM(2017) 616 final, 23.10.2017.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/413 (2016. gada 18. marts), ar ko nosaka saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas uz zemes esošās infrastruktūras atrašanās vietu un paredz tās darbības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus, un atceļ Īstenošanas lēmumu 2012/117/ES (OV L 74, 19.3.2016., 45.–49. lpp.)

Īstenošanas lēmuma (ES) Nr. 2016/413 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11.–21. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 16.07.2020

---

(1) No 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste, izstājoties no Eiropas Savienības, ir kļuvusi par trešo valsti (ārpussavienības valsti).