Vienots ES kapitāla tirgus nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai

Uzņēmumi Eiropas Savienībā (ES) lielā mērā ir atkarīgi no bankām, taču mazākā mērā no finanšu tirgiem*, kas arī varētu nodrošināt finansējuma avotus un, raugoties plašāk - sekmēt izaugsmi. Lai uzņēmumiem palīdzētu piekļūt šiem alternatīvajiem finansējuma avotiem, Eiropas Komisija ir uzsākusi projektu, lai attīstītu Eiropas “kapitāla tirgu savienību”.

AKTS

Zaļā grāmata. Kapitāla tirgu savienības veidošana (COM(2015) 63 final, 18.2.2015.)

KOPSAVILKUMS

Uzņēmumi Eiropas Savienībā (ES) lielā mērā ir atkarīgi no bankām, taču mazākā mērā no finanšu tirgiem*, kas arī varētu nodrošināt finansējuma avotus un, raugoties plašāk - sekmēt izaugsmi. Lai uzņēmumiem palīdzētu piekļūt šiem alternatīvajiem finansējuma avotiem, Eiropas Komisija ir uzsākusi projektu, lai attīstītu Eiropas “kapitāla tirgu savienību”.

KĀDS IR ŠĪS ZAĻĀS GRĀMATAS MĒRĶIS?

Ar šo zaļo grāmatu nosaka galvenos “kapitāla tirgu savienības” attīstības mērķus līdz 2019. gadam 28 ES valstīm. (1) Zaļajā grāmatā ir apskatīti veidi, kā veicināt Eiropas finanšu tirgu izmantošanu un tos labāk integrēt.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

Kapitāla tirgu savienības mērķis ir:

• piesaistīt vairāk alternatīvu finansējuma avotu, kas nav banku finansējums, uzņēmumiem - jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī infrastruktūras projektiem ES;
• veicināt investīcijas visās ES valstīs.

Īstermiņa pasākumi

Zaļajā grāmatā ir identificētas vairākas jomas, kurās steidzami jāpanāk progress:

• 1.

  Ilgtspējīga un kvalitatīva Eiropas vērtspapīrošanas tirgus veidošana. Vērtspapīrošana ir finanšu operācija, kurā aizdevumi tiek apvienoti un pārdoti ieguldītājiem tirgū. Viena no galvenajām šādas operācijas priekšrocībām ir tā, ka bankas var izņemt šos aizdevumus (piemēram, aizdevumus MVU) un ar tiem saistītos riskus no savām bilancēm un tādējādi palielināt to aizdošanas spēju. Mērķis ir ieviest Eiropas sistēmu, kuras pamatā ir vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas operācijas.

• 2.

  Kapitāla tirgu piekļuves iespēju sniegšana uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Cita iniciatīva paredz pārskatīt pašreizējos noteikumus, kas paredz, ka uzņēmumiem jāsagatavo prospekts*, lai piekļūtu kapitāla tirgiem un palielinātu kapitālu. Mērķis ir nodrošināt, lai šīs prasības nebūtu pārāk dārgas un neradītu pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī nebūtu pārāk sarežģītas ieguldītājiem.

• 3.

  Citi pasākumi. Citi pasākumi ietver Eiropas privātās izvietošanas* tirgu attīstību, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu* apgūšanas atbalstu un pasākumus MVU kredītinformācijas piekļuves uzlabošanai.

Ilgtermiņa pasākumi

Zaļajā grāmatā ir apskatīts, kā pārvarēt dažādus šķēršļus, kas kavē Eiropas kapitāla tirgu attīstību un integrāciju. Tie ietver šādas problēmas:

• finansējuma piedāvājuma attīstīšana un diversificēšana, kapitāla tirgiem piesaistot iestāžu, privātos un starptautiskos ieguldītājus;
• tirgus efektivitātes uzlabošana - novēršamie šķēršļi ietver atšķirības starp ES valstīm tādās jomās kā nodokļu, uzņēmējdarbības un maksātnespējas tiesību akti.

KONTEKSTS

Kapitāla tirgu savienība ir 2014. gada novembrī uzsāktā Eiropas investīciju plāna būtiska daļa.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta kapitāla tirgu savienībai.

GALVENIE TERMINI

* Finanšu tirgi: tirgi, kuros pircēji un pārdevēji piedalās aktīvu tirdzniecībā. Aktīvi ir, piemēram, obligācijas, valūtas un atvasinātie finanšu instrumenti (produkti, kuru vērtība ir atvasināta no pamatā esoša aktīva (piemēram, preces vai valūtas) vērtības, piemēram, nākotnes līgumi un iespējas līgumi).

* Prospekts: sīki izstrādāts dokuments, kurā izklāstīta uzņēmuma informācija un ieguldījuma noteikumi un riski.

* Privātā izvietošana: process, kurā vērtspapīri tiek darīti pieejami pārdošanai ierobežotam skaitam izvēlētu ieguldītāju (to sauc arī par “privāto piedāvājumu”). Tas atšķiras no publiskā piedāvājuma, kurā vērtspapīri tiek darīti pieejami pārdošanai atvērtā tirgū.

* Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi: fondi, kas var ieguldīt ilgtermiņa vai biržas sarakstā neiekļautos aktīvos, piemēram, infrastruktūrā vai biržas sarakstā neiekļautos MVU. Noteikumi, kas reglamentē šo fondu darbību, Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti 2015. gada aprīlī.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Investīciju plāns Eiropai (COM(2014) 903 final, 26.11.2014.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.08.2015

---

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).