EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Eiropas Savienības patvēruma procedūras

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2013/32/ES — kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to atceļ Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu Eiropas Savienībā (ES).
  • Tajā ir noteiktas kopējas procedūras starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai (bēgļa statuss un aizsardzība, kas tiek piešķirta cilvēkiem, kas nav bēgļi, bet kuriem pastāv smaga kaitējuma risks, ja tie atgrieztos savā izcelsmes valstī).
  • Tās mērķis ir nodrošināt, lai starptautiskās aizsardzības procedūras:
    • ir ātrākas un efektīvākas;
    • ir taisnīgākas pieteikuma iesniedzējiem;
    • atbilst kopējiem ES standartiem par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un atņemšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Uz ko tā attiecas?

Direktīva attiecas uz visiem pieteikuma iesniedzējiem starptautiskajai aizsardzībai ES valstīs (izņemot Apvienoto Karalisti (1), Dāniju un Īriju), tostarp uz robežām, teritoriālajos ūdeņos un tranzīta zonās.

Kā?

  • Tajā noteikti skaidrāki noteikumi, kā piemērot starptautisko aizsardzību tā, lai lēmumi par pieteikumiem tiktu pieņemti ātrāk un efektīvāk nekā agrāk. Jāveic īpaši pasākumi, it īpaši uz robežām, lai palīdzētu cilvēkiem pieteikties. Parasti sākotnējam pieteikšanās procesam (neiekļaujot pārsūdzības) nevajadzētu būt ilgākam par 6 mēnešiem. Lēmumu pieņēmējiem jābūt īpaši apmācītiem šim procesam un pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz procesuālās garantijas.
  • Precīzi noteiktos gadījumos, kad pieteikums, iespējams, ir nepamatots vai kad pastāv nopietnas bažas par valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, var tikt piemērotas īpašas procedūras, tostarp paātrināta izskatīšana vai pieteikuma izskatīšana uz robežas.

Pamata garantijas

  • ES valstīm jānodrošina, ka:
    • pieteikuma iesniedzēju iesniegtie pieteikumi tiek izskatīti individuāli, objektīvi un taisnīgi;
    • pieteikuma iesniedzēji ir informēti par ievērojamo procesu, savām tiesībām un pieņemtajiem lēmumiem tiem saprotamā valodā. Ja nepieciešams, tie jānodrošina ar tulku, kas palīdz virzīt lietu;
    • pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības saņemt juridisku palīdzību par saviem līdzekļiem;
    • pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz efektīvu pārsūdzību tiesā, un tiem tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība pārsūdzības gaitā.
  • ES valstis nedrīkst aizturēt personu tikai tā iemesla dēļ, ka viņš/viņa ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs. Kad pieteikuma iesniedzējs ir aizturēts, jāpiemēro ES noteikumi, kā aprakstīts pārskatītajā direktīvā par standartiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (uzņemšanas nosacījumu direktīva).

Izskatīšanas procedūra

Pirms attiecīgā iestāde pieņem lēmumu, pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz personīgu interviju, kurā tiem jābūt iespējai pilnībā iepazīstināt ar sava pieteikuma pamatojumu. Personai, kas veic interviju, jābūt kompetentai ņemt vērā pieteikuma iesniedzēja personiskos apstākļus un vispārīgos situācijas apstākļus. ES valstīm jānodrošina, ka informācija par individuāliem pieteikumiem tiek konfidenciāli uzglabāta.

Īpašas garantijas ir neaizsargātiem cilvēkiem

  • Cilvēkiem ar īpašāmprocesuālām vajadzībām , ko nosaka, piemēram, viņu vecums, invaliditāte, slimība vai seksuālā orientācija, vai arī traumas sekas vai citi iemesli, jāsniedz atbilstošs atbalsts, tostarp pietiekami ilgs laiks, lai palīdzētu pieteikuma izskatīšanas procesā.
  • Īpašas vajadzības ir bērniem bez pavadības, tostarp pienākums piešķirt kvalificētu pārstāvi. Kopumā, piemērojot Direktīvu, jāņem vērā bērnu intereses.

Atkārtotu pieteikumu novēršana

ES valstu rīcībā ir jauni veidi, kā rīkoties ar atkārtotiem pieteikumiem, kurus iesniegusi tā pati persona. Cilvēki, kuriem nav nepieciešama aizsardzība, vairs nevar izvairīties no atgriešanās savā valstī, pastāvīgi iesniedzot atkārtotus pieteikumus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

  • Direktīva stājās spēkā 2013. gada 19. jūlijā, izņemot 47. pantu (valsts iestāžu iespējas apstrīdēt administratīvos un/vai juridiskos lēmumus, kā paredzēts valsts tiesību aktos) un 48. pantu (konfidencialitāte attiecībā uz jebkuru informāciju, ko valsts iestādes iegūst sava darba gaitā). Minētie panti ir piemērojami kopš 2015. gada 21. jūlija.
  • ES valstu tiesību aktos direktīva bija jāiekļauj līdz 2015. gada 20. jūlijam, izņemot atsevišķus aspektus, kas minēti 31. pantā, kurš attiecas uz izskatīšanas procedūru un būs piemērojams no 2018. gada 20. jūlija.

KONTEKSTS

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60.–95. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9.–26. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1.–30. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) (OV L 180, 29.6.2013., 31.–59. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96.–116. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.05.2020



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top