Noteikumi par ES robežu šķērsošanu

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2016/399, ar ko izveido Šengenas Robežu kodeksu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šajā regulā, kas pazīstama arī kā “Šengenas Robežu kodekss”, cita starpā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz:

• ES ārējo robežu šķērsošanu; un
• robežkontroles neesamību pie iekšējām robežām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kodeksā ir izklāstīti noteikumi, kas reglamentē:

• personu robežpārbaudes pie ārējām robežām;
• ieceļošanas noteikumus;
• noteikumus, saskaņā ar kuriem var uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām Šengenas zonā (zona bez robežām, kas ietver 22 ES valstis, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici), ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

Kam šo regulu piemēro?

“Šengenas Robežu kodeksā” ir izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz visām personām, kuras šķērso Šengenas zonas ārējās robežas. Bulgārija, Kipra, Horvātija un Rumānija vēl nav pilntiesīgas Šengenas zonas dalībnieces, taču tām ir jāievēro noteikumi attiecībā uz kontroli pie ārējām robežām.

Ārējās robežas

Ārpussavienības valstu valstspiederīgos, uz kuriem neattiecas ES tiesību aktos paredzētā pārvietošanās brīvība, tiem šķērsojot ārējās robežas, pilnībā pārbauda saskaņā ar noteikumiem par ieceļošanu valstī, kā arī sistemātiski pārbauda informāciju attiecīgajās datubāzēs, piemēram, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), un Vīzu informācijas sistēmā (VIS) pārbauda, vai personai ir nepieciešama vīza.

Attiecībā uz plānotu uzturēšanos Šengenas valsts teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem attiecas šādi noteikumi:

• viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments vai vīza, ja tāda ir nepieciešama;
• viņi pamato iecerētās uzturēšanās mērķi un nosacījumus un pierāda, ka viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi;
• viņi nav personas, par kurām Šengenas Informācijas sistēmā izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu;
• viņus neuzskata par apdraudējumu ES sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai jebkuras ES valsts starptautiskajām attiecībām.

Ieceļošanu trešo valstu valstspiederīgajiem (Šengenas zonā neietilpstošu valstu vai ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem), uz kuriem neattiecas ES tiesību aktos paredzētā pārvietošanās brīvība, var atteikt tikai ar attiecīgās valsts iestādes lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus. Šādu atteikumu var pārsūdzēt.

Iekšējās robežas

Zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām (t. i., Šengenas zonā, izņemot Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju) jebkura persona neatkarīgi no tās valstspiederības var šķērsot iekšējās robežas bez robežkontroles pasākumu veikšanas. Taču valsts policijai ir tiesības veikt policijas pārbaudes, uz ko attiecas konkrēti noteikumi un ierobežojumi, tostarp arī pierobežā.

Valstīm, kuras ietilpst zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām, jālikvidē visi šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo īpaši visi ātruma ierobežojumi, ko nepamato ceļu satiksmes drošības apsvērumi.

Iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošana

Iekšējo robežu kontroli Šengenas zonā var izņēmuma kārtā atjaunot uz ierobežotu laikposmu, ja:

• pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai: skartās Šengenas valstis var atjaunot robežkontroli uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem paredzamu notikumu gadījumā (piemēram, svarīgi sporta pasākumi, konferences utt.) un uz laikposmu līdz diviem mēnešiem gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība;
• ar Šengenas izvērtēšanas mehānisma* palīdzību tiek konstatēti nopietni un pastāvīgi trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību. Šādos gadījumos Padome var ieteikt vienai vai vairākām ES valstīm atjaunot robežkontroli pie visām to iekšējām robežām vai pie konkrētām to daļām uz laikposmu līdz diviem gadiem.

Šengenas Robežu kodeksa jaunākie grozījumi

Sistemātiskas pārbaudes pie ārējām robežām, izmantojot attiecīgās datubāzes

Kopš 2017. gada saskaņā ar Regulu (ES) 2017/458 pie Šengenas zonas ārējām robežām ir jāveic sistemātikas pārbaudes attiecībā uz ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Šveices pilsoņiem, izmantojot attiecīgās datubāzes, papildus jau esošajām pārbaudēm, kuras veic attiecībā uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem. Jaunos noteikumus ieviesa, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem pēdējos gados vairākās ES valstīs, un ir paredzams, ka tie īpaši palīdzēs novērst draudus, ko rada ES dzimuši teroristi, kuri dodas uz ārvalstīm vai atgriežas no tām. Pārbaudes veic pie ārējām robežām gan ieceļošanas, gan izceļošanas brīdī. Pārbaudēs izmanto tādas datubāzes kā SIS un Interpola datubāzi ar informāciju par nozagtiem un pazaudētiem ceļošanas dokumentiem.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma

Ar Regulu (ES) 2017/2225 groza Regulu (ES) 2016/399, lai ņemtu vērā pieņemto Regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveidoja centralizētu sistēmu ieceļošanas un izceļošanas datu reģistrēšanai (ieceļošanas/izceļošanas sistēma — IIS) attiecībā uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Regulas (ES) 2017/2225 galvenais mērķis ir aizstāt sistēmu, saskaņā ar kuru ceļošanas dokumentā ieceļošanas un izceļošanas brīdī iespiež spiedogu, ar elektronisku ieceļošanas un izceļošanas reģistrēšanu tieši IIS. Ir integrēta automatizētu robežkontroles sistēmu izmantošana attiecībā uz personām, kuras jāreģistrē IIS. Šengenas zonas valstis var arī izveidot valsts ieceļošanas atvieglojumu programmas ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuri ir iepriekš pārbaudīti, lai šīm personām piemērotu izņēmumus attiecībā uz noteiktiem robežpārbaužu aspektiem. Regula (ES) 2017/2225 būs piemērojama no IIS spēkā stāšanās datuma.

eu-LISA — aģentūra, kura atbild par ES lielapjoma informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, jau atbild par trīs ES informācijas tehnoloģiju sistēmu darbību, kas ir būtiski svarīgas Šengenas zonas drošībai un robežu pārvaldībai. Tās ir:

• Eurodac (ES patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma);
• SIS;
• VIS.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2226 eu-LISA ir uzticēts papildu uzdevums — attīstīt IIS un nodrošināt tās labu pārvaldību.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2016. gada 12. aprīļa. Ar Regulu (ES) 2016/399 tika kodificēta un aizstāta Regula (EK) Nr. 562/2006 (un tās turpmākie grozījumi).

Šengenas Robežu kodekss, kas pirmo reizi tika pieņemts 2006. gada 15. martā (Regula (EK) Nr. 562/2006), ir piemērojams kopš 2006. gada 13. oktobra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Robežu šķērsošana (Eiropas Komisija);
• Robežu kontroles pagaidu atjaunošana (Eiropas Komisija);
• Šengena, robežas un vīzas (Eiropas Komisija).
• Komisijas Paziņojums Vadlīnijas par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā
• Komisijas Paziņojums Covid-19 Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.)

Regulas (ES) 2016/399 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99.–137. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2225 (2017. gada 30. novembris), ar ko attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izmantošanu groza Regulu (ES) 2016/399 (OV L 327, 9.12.2017., 1.–19. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20.–82. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1.–76. lpp.)

Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27.–37. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1.–32. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 04.05.2020