EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018PC0693
Proposal for a COUNCIL DECISION on the conclusion of the Investment Protection Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and the Socialist Republic of Viet Nam, of the other part
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
COM/2018/693 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2018
COM(2018) 693 final
2018/0358(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Dinamiski augošās Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomikas, kurās ir vairāk nekā 600 miljoni patērētāju un strauji augoša vidusšķira, ir Eiropas Savienības eksportētājiem un ieguldītājiem nozīmīgi tirgi. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), kopā ņemot, ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas (pēc ASV un Ķīnas) — kopējais preču tirdzniecības apjoms ar ASEAN 2017. gadā bija 227,3 miljardi EUR un pakalpojumu tirdzniecības apjoms bija 77 miljardi EUR. Tajā pašā laikā ASEAN valstīs uzkrātie iekšējie ārvalstu tiešie ieguldījumi 263 miljardu EUR apmērā 2016. gadā padara ES par lielāko ārvalstu tiešo ieguldītāju ASEAN, savukārt ASEAN, kopā ņemot, ir otrais lielākais Āzijas tiešais ārvalstu ieguldītājs ES ar kopējo ārvalstu tiešo ieguldījumu apjomu 116 miljardu EUR apmērā (2016).
Vjetnama ir kļuvusi par ES otro lielāko tirdzniecības partneri ASEAN aiz Singapūras un pirms Malaizijas — 2017. gadā ES un Vjetnamas tirdzniecības apjoms bija 47,6 miljardi EUR. Vjetnama ir viena no visstraujāk augošajām ASEAN valstīm, un pēdējā desmitgadē vidējais IKP pieaugums bija aptuveni 6 %, kas, kā prognozēts, saglabāsies arī turpmāk. Vjetnama ir dinamiska ekonomika, kurā ir vairāk nekā 90 miljoni iedzīvotāju, visstraujāk augošā vidusšķira ASEAN un jauns un dinamisks darbaspēks. Tā kā Vjetnamā ir augsts rakstpratības un izglītības līmenis, salīdzinoši zems atalgojums, laba savienotība un tā atrodas ASEAN centrā, arvien vairāk ārvalstu ieguldītāju to izvēlas par savu centru Mekongas reģionā un ārpus tā.
Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar ASEAN valstīm par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp reģioniem. Saprotot, ka sarunu mērķis ir risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp reģioniem, pilnvarojumā tomēr tika paredzēta divpusēju sarunu iespēja, ja nebūtu iespējams panākt vienošanos par kopīgām sarunām ar ASEAN valstu grupu. Ņemot vērā grūtības, kas radās sarunās starp reģioniem, abas puses atzina, ka ir izveidojies strupceļš, un vienojās sarunas pārtraukt.
Padome 2009. gada 22. decembrī vienojās par divpusēju sarunu principu ar atsevišķām ASEAN valstīm, pamatojoties uz 2007. gada pilnvarojumu un sarunu norādēm, vienlaikus saglabājot stratēģisko mērķi — panākt nolīgumu starp reģioniem. Padome arī pilnvaroja Komisiju sākt divpusējas sarunas ar Singapūru, kas būtu pirmais solis ceļā uz mērķi savlaicīgi sākt šādas sarunas ar citām attiecīgajām ASEAN dalībvalstīm. Pēc tam ES sāka divpusējas BTN sarunas ar Malaiziju (2010), Vjetnamu (2012), Taizemi (2013), Filipīnām (2015) un Indonēziju (2016).
Padome 2013. gada 15. oktobrī pilnvaroja Komisiju paplašināt notiekošās sarunas ar ASEAN valstīm, lai aptvertu arī ieguldījumu aizsardzību, pamatojoties uz jauno ES kompetences jomu saskaņā ar Lisabonas līgumu.
Pamatojoties uz sarunu norādēm, ko 2007. gadā Padome pieņēma un 2013. gada oktobrī papildināja, iekļaujot ieguldījumu aizsardzību, Komisija un Vjetnama sarunās ir izstrādājušas vērienīgu un visaptverošu BTN un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu (IAN) ar mērķi radīt jaunas iespējas un juridisko noteiktību, lai starp abiem partneriem attīstītos tirdzniecība un ieguldījumi. Juridiski pārskatītais abu nolīgumu teksts ir publiskots un ir atrodams šādā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/trade/policy/countries-and-regions/countries/vietnam/
Komisija ierosina šādus Padomes lēmumu priekšlikumus:
–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku;
–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku;
–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, un
–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses.
Komisija iepriekš iesniedza priekšlikumu par horizontālu aizsardzības pasākumu regulu, kas papildus citiem nolīgumiem būs piemērojama BTN starp ES un Vjetnamu.
Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir juridisks instruments par Ieguldījumu aizsardzības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, noslēgšanu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Pirms sarunām par BTN un IAN norisinājās Eiropas Ārējās darbības dienesta sarunas par Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kurš stājās spēkā 2016. gada oktobrī. PSN nodrošinās juridisku satvaru, lai turpmāk attīstītu jau esošās ES un Vjetnamas ilgstošās un spēcīgās attiecības visdažādākajās jomās, kas ietver politisko dialogu, tirdzniecību, enerģētiku, transportu, cilvēktiesības, izglītību, zinātni un tehnoloģijas, tiesiskumu, patvērumu un migrāciju.
ES un Vjetnamas ilgstošās tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības līdz šim ir veidojušās bez kāda konkrēta tiesiskā regulējuma. Sarunās izstrādātie BTN un IAN būs konkrēti nolīgumi, kas ļaus īstenot PSN noteikumus par tirdzniecību un ieguldījumiem un būs daļa no ES un Vjetnamas kopējām divpusējām attiecībām.
No ES un Vjetnamas IAN spēkā stāšanās dienas tas aizstās divpusējos ieguldījumu līgumus starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm, kuri uzskaitīti IAN 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts).
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ES un Vjetnamas BTN un IPA pilnībā atbilst Savienības politikai, un tādēļ ES nevajadzēs grozīt tās noteikumus, regulējumu vai standartus nevienā regulētā jomā. Turklāt tāpat kā visos citos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, par ko Komisija ir risinājusi sarunas, ES un Vjetnamas BTN un IAN pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un nodrošina, ka tiek pilnībā saglabātas valdību tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs un ka tas ir viens no šo nolīgumu pamatprincipiem.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu 2/15 un ņemot vērā plašās diskusijas, kas pēc tam notika ES iestādēs par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu struktūru, Komisija iesniedz rezultātus, kas gūti sarunās ar Vjetnamu, divu atsevišķu nolīgumu veidā: BTN un IPA, tāpat kā ES un Singapūras sarunu rezultātā.
Ņemot vērā atzinumu 2/15 un ka ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma saturs būtībā ir tāds pats kā ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma saturs, visas jomas, uz kurām attiecas ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums, ietilpst ES kompetencē un jo īpaši LESD 91., 100. panta 2. punkta un 207. panta darbības jomā. Tāpat LESD 207. pants aptvertu visas materiālās tiesību normas, kas attiecas uz ieguldījumu aizsardzību saskaņā ar ES un Vjetnamas IAN, ciktāl tās piemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.
ES un Vjetnamas BTN tādējādi ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.
ES un Vjetnamas IAN ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu, pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas un ratifikācijas dalībvalstīs saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Kā apstiprināts atzinumā 2/15 par ES un Singapūras BTN un pēc analoģijas, ES un Vjetnamas BTN, kas iesniegts Padomei, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.
Tiesa attiecībā uz IAN apstiprināja, ka saskaņā ar LESD 207. pantu ES ir ekskluzīva kompetence saistībā ar visām materiālajām tiesību normām attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību, ciktāl tās piemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tiesa arī apstiprināja, ka ES ir ekskluzīva kompetence saistībā uz valstu strīdu izšķiršanas mehānismu saistībā ar ieguldījumu aizsardzību. Visbeidzot Tiesa atzina, ka ES ir dalītā kompetence attiecībā uz netiešajiem ieguldījumiem un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ko IAN vēlāk aizstāja ar ieguldījumu tiesu sistēmu), kur atbildētājas ir dalībvalstis 1 .
Minētos elementus nevar saskaņoti nošķirt no materiālajām tiesību normām vai valstu strīdu izšķiršanas mehānisma, un tādējādi tie būtu jāiekļauj ES līmeņa nolīgumos.
•Proporcionalitāte
Šis priekšlikums ir saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” redzējumu un veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. pantu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.
3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Kad sarunas ar Vjetnamu bija pabeigtas, darba grupa, ko vadīja Tirdzniecības ĢD galvenā ekonomista nodaļa, veica pētījumu par ekonomiskajiem ieguvumiem, kas sagaidāmi no nolīguma.
Izvērtējumā prognozēts, ka divpusējo tarifu un izvedmuitas nodokļu atcelšana kopā ar tādu beztarifu barjeru samazināšanu, kas ietekmē pārrobežu apmaiņu ar precēm un pakalpojumiem, ievērojami veicinās divpusējo tirdzniecību. Tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ES eksports uz Vjetnamu pieaugs par vairāk nekā 8 miljardiem EUR, savukārt Vjetnamas eksports uz ES palielināsies par 15 miljardiem EUR. Relatīvā izteiksmē ES eksports uz Vjetnamu ir palielinājies par gandrīz 29 %, bet Vjetnamas eksports uz ES — par gandrīz 18 %.
Ekonomikas modelēšanā tika gūtas papildu aplēses, ka, noslēdzot BTN, līdz 2035. gadam ES valstu ienākumi varētu pieaugt par vairāk nekā 1,9 miljardiem EUR, savukārt Vjetnamas valsts ieņēmumi tajā pašā periodā varētu palielināties par 6 miljardiem EUR. Gaidāmais ieguvums ievērojami atšķiras tādēļ, ka ļoti atšķiras tas, cik ES un Vjetnama viena otrai ir relatīvi svarīgas kā eksporta galamērķis.
Var uzskatīt, ka iepriekš izklāstītās kvantitatīvās analīzes rezultāti nolīguma reālo ekonomisko ietekmi novērtē par zemu, jo tie neatspoguļo paredzamos ieguvumus, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes stiprināšanu vai ĀTI liberalizāciju ražošanas nozarēs un publiskā iepirkuma jomā. Turklāt nebija iespējams modelēt globālās piegādes ķēdes sinerģiju, ko ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums var radīt jo īpaši plašākā kontekstā saistībā ar pašreizējiem centieniem vairāk stiprināt ES ekonomiskās attiecības ar ASEAN reģionu, taču tā varētu būt ievērojama.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Pirms divpusējo sarunu ar Vjetnamu sākšanas tika veikts tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums (TSIA) par BTN starp ES un ASEAN 2 — to veica ārējs darbuzņēmējs ar mērķi izpētīt iespējamo ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, ko radītu ciešāka ekonomiska partnerība starp abiem reģioniem.
Gatavojoties TSIA, šis darbuzņēmējs apspriedās ar iekšējiem un ārējiem ekspertiem, organizēja sabiedriskās apspriešanas Briselē un Bangkokā un rīkoja divpusējas sanāksmes un tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ES un ASEAN. Apspriešanās saistībā ar TSIA nodrošināja platformu galveno ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei dialogā par tirdzniecības politiku attiecībā uz Dienvidaustrumāziju.
Gan TSIA ziņojums, gan apspriedes tā sagatavošanā sniedza Komisijai pienesumu, kam bija liela vērtība visās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu sarunās, kuras pēc tam sāktas ar atsevišķām ASEAN valstīm.
Turklāt 2012. gada jūnijā Komisija rīkoja tādu sabiedrisko apspriešanu par nākotnes divpusējo nolīgumu ar Vjetnamu, kurā bija iekļauta aptauja, kas tika sagatavota, lai iegūtu informāciju no ieinteresētās personas, un kas vēlāk palīdzēja Komisijai noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus visā sarunu procesā. Tika saņemtas 62 atbildes: 43 atbildes sniedza nozaru apvienības un apvienības, 16 atbildes — atsevišķi uzņēmumi un trīs atbildes — dalībvalstis. Atbildes aptvēra plašu nozaru klāstu, ieskaitot lauksaimniecības pārtikas produktu, IKT, tekstilizstrādājumu, pakalpojumu, zāļu, ķīmisko vielu, metālu, zaļās enerģijas, automobiļu, mašīnbūves un koksnes un papīra nozari. Pēc rakstiskās apspriešanās notika tikšanās ar vairākiem anketas respondentiem, kas sarunās ar Vjetnamu pārstāv visjutīgākās nozares (tekstilizstrādājumi, alkoholiskie dzērieni, zāles, automobiļi un IKT).
2015. gada maijā 3 notika apaļā galda diskusija ar ieinteresētajām personām par cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību ES un Vjetnamas divpusējo attiecību kontekstā. Pēc tam Komisija veica atsevišķu izvērtējumu 4 par BTN iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību.
Pirms sarunām un to gaitā ES dalībvalstis tika regulāri informētas, un ar tām Padomes Tirdzniecības politikas komitejā notika gan mutiska, gan rakstiska apspriešanās par dažādajiem sarunu aspektiem. Arī Eiropas Parlaments tika regulāri informēts un ar to notika apspriešanās EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) un jo īpaši tās ES un Vjetnamas BTN uzraudzības grupā. Sarunu gaitā iegūtais nolīguma teksts visā procesa gaitā tika sūtīts abām iestādēm.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu BTN starp ES un ASEAN veica ārējais darbuzņēmējs “Ecorys”.
•Ietekmes novērtējums
TSIA, ko veica ārējs darbuzņēmējs un kas tika pabeigts 2009. gadā, tika secināts, ka vērienīgs ES un ASEAN BTN sniegtu ievērojamu pozitīvu ietekmi (IKP, ienākumu, tirdzniecības un nodarbinātības ziņā) gan ES, gan Vjetnamā. Ietekme uz nacionālajiem ieņēmumiem ES pusē tika lēsta 13 miljardu EUR apmērā, bet Vjetnamai — 7,6 miljardu EUR apmērā.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Uz ES un Vjetnamas BTN un IAN neattiecas REFIT procedūras. Tomēr tajos ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecības un ieguldījumu procedūras, samazinās ar eksportu un ieguldījumiem saistītās izmaksas un tādējādi dos iespēju lielākam skaitam mazo uzņēmumu darboties abos tirgos. Daži paredzamie ieguvumi ir šādi: mazāk apgrūtinoši tehniskie noteikumi, atbilstības prasības, muitas procedūras un izcelsmes noteikumi, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un tiesvedības izmaksu samazināšanās ieguldījumu tiesu sistēmā prasītājiem, kas ir MVU.
•Pamattiesības
Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
ES un Vjetnamas BTN būs finansiāla ietekme ES budžeta ieņēmumu pusē. Tiek lēsts, ka pēc nolīguma pilnīgas īstenošanas negūtie nodokļu ieņēmumi varētu sasniegt 1,7 miljardus EUR. Aplēse balstās uz paredzamo vidējo importu 2035. gadā, ja nolīguma nebūtu, un attēlo ikgadējo ieņēmumu zaudējumu, kas izriet no ES tarifu atcelšanas attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes importu.
Gaidāms, ka ES un Vjetnamas IAN būs finansiāla ietekme ES budžeta izdevumu pusē. Nolīgums būs ES trešais nolīgums (pēc ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma un ES un Singapūras nolīguma), kurā ietverta ieguldījumu tiesu sistēma (ITS) strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valstīm. No 2019. gada ir paredzēti papildu izdevumi gadā 700 000 EUR apmērā (ja nolīgums stāsies spēkā), lai finansētu šo pastāvīgo struktūru, ko veido Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa. Vienlaikus nolīgumā paredzēts izmantot administratīvos resursus no budžeta pozīcijas XX 01 01 01 (Izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem), ņemot vērā, ka viens administrators kā pilnslodzes ekvivalents veiks uzdevumus saistībā ar šo nolīgumu. Tas ir norādīts tiesību akta finanšu pārskatā un uz to attiecas pārskatā minētie nosacījumi.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
ES un Vjetnamas BTN un IAN ietver institucionālus noteikumus, kas nosaka īstenošanas iestāžu struktūru, lai varētu pastāvīgi uzraudzīt nolīgumu īstenošanu, darbību un ietekmi. Tā kā nolīgumi ir daļa no kopējām divpusējām attiecībām starp ES un Vjetnamu, kuras reglamentē PSN, minētās struktūras iekļausies ar PSN kopīgajā institucionālajā satvarā.
BTN nodaļā par institūcijām tiek izveidota Tirdzniecības komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Tirdzniecības komitejas sastāvā ir ES un Vjetnamas pārstāvji, kas tiksies katru gadu vai pēc kādas puses pieprasījuma. Tirdzniecības komiteja pārraudzīs visu to specializēto komiteju un darba grupu darbu, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumu (Preču tirdzniecības komiteja, Muitas komiteja, Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja, Ieguldījumu, pakalpojumu tirdzniecības, elektroniskās komercijas un publiskā iepirkuma komiteja, Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja, Intelektuālā īpašuma tiesību, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, darba grupa un Mehānisko transportlīdzekļu un detaļu darba grupa).
Tirdzniecības komitejas uzdevums būs arī sazināties ar visām ieinteresētajām personām, ieskaitot privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, saistībā ar nolīguma darbību un īstenošanu. Nolīgumā abas puses atzīst to, cik svarīga ir pārredzamība un atklātība, un apņemas ievērot sabiedrības pārstāvju viedokli, lai nolīguma īstenošanā ņemtu vērā visdažādākās perspektīvas.
IAN nodaļā par institūcijām tiek izveidota komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Cita starpā komiteja var, ievērojot katras puses attiecīgo juridisko prasību un procedūru izpildi, nolemt iecelt ieguldījumu tiesu sistēmas tiesu locekļus, noteikt viņu mēneša atalgojumu un pieņemt saistošas nolīguma interpretācijas.
Kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, Komisija velta arvien vairāk resursu, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus. Komisija 2017. gadā publicēja pirmo ikgadējo BTN īstenošanas ziņojumu. Ziņojuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu priekšstatu par ES BTN īstenošanu, izceļot sasniegumus un novēršamos trūkumus. Šim ziņojumam būtu jābūt par pamatu atklātām diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par BTN darbību un to īstenošanu. Ziņojums, ko publicē reizi gadā, ļaus regulāri uzraudzīt notikumu attīstību, norādot arī uz to, kā ir tikuši risināti identificētie prioritārie jautājumi. Ziņojumā ES un Vjetnamas BTN tiks iekļauts pēc tā stāšanās spēkā.
•Īstenošana ES
Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu, būs nepieciešams veikt konkrētas darbības. Tās tiks savlaicīgi izstrādātas nolīguma piemērošanai. Šāda darbība ir Komisijas Īstenošanas regula, kas jāpieņem saskaņā ar 58. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ar īstenošanas regulu tiks atvērtas tarifu kvotas, kas paredzētas nolīgumā.
•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)
Neattiecas.
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Risinot sarunas par ES un Vjetnamas BTN, Komisija izvirzīja divus galvenos mērķus: pirmkārt, nodrošināt ES ekonomikas dalībniekiem pēc iespējas labāku piekļuvi Vjetnamas tirgum un, otrkārt, radīt vērtīgu otru atskaites punktu (pēc nolīgumu noslēgšanas ar Singapūru) pārējām ES sarunām šajā reģionā.
Abi minētie mērķi tika pilnībā sasniegti: nolīgums pārsniedz esošās PTO saistības daudzās jomās, piemēram, pakalpojumi, iepirkums, beztarifu barjeras un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību. Visās minētajās jomās Vjetnama piekrita uzņemties arī jaunas saistības, kas ievērojami pārsniedz to, ko Vjetnama ir apņēmusies īstenot citos nolīgumos, ieskaitot CPTPP.
Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja turpmāko:
(1)pakalpojumu un ieguldījumu tirgu visaptverošu liberalizāciju, ietverot horizontālus noteikumus par licencēšanu un par diplomu savstarpēju atzīšanu, un nozaru noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem;
(2)jaunas dalības iespējas iepirkuma konkursos ES pretendentiem Vjetnamā, kas nav PTO Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalsts;
(3)tehnisko un regulatīvo šķēršļu tirdzniecībai, piemēram, atkārtotas testēšanas, novēršanu preču tirdzniecībā, jo īpaši veicinot tādu tehnisko un normatīvo standartu izmantošanu, kas ir zināmi ES, tādās jomās kā mehāniskie transportlīdzekļi, zāles un medicīnas ierīces, kā arī zaļās tehnoloģijas;
(4)tirdzniecības režīmu, kas pamatojas uz starptautiskajiem standartiem un vēl vairāk atvieglo Eiropas pārtikas eksporta uz Vjetnamu apstiprināšanu;
(5)Vjetnamas apņemšanos samazināt vai atcelt savus tarifus importam no ES un Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem izdevīgāku piekļuvi Vjetnamas izcelsmes produktiem;
(6)intelektuālā īpašuma tiesību augsta līmeņa aizsardzību, iekļaujot arī šo tiesību izpildi, arī uz robežas, un ES ĢIN aizsardzību TRIPs-plus līmenī;
(7)visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tirdzniecība atbalsta darba tiesības, vides aizsardzību un sociālo attīstību un veicina mežu un zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību. Nodaļa ietver arī saistības efektīvi piemērot starptautiskos standartus un centienus ratificēt vairākas starptautiskās konvencijas. Šajā nodaļā ir arī izklāstīts, kā sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta tās īstenošanā un uzraudzībā; un
(8)ātras strīdu izšķiršanas mehānismus ar šķīrējtiesas kolēģijas vai ar mediatora palīdzību.
ES un Vjetnamas IAN nodrošinās ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus aizsargājot ES un Vjetnamas tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.
Nolīgumā ir iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 21 spēkā esošajā divpusējā ieguldījumu līgumā starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm. Ļoti svarīgs IAN aspekts ir tāds, ka tas aizstāj un tādējādi uzlabo 21 spēkā esošo divpusējo ieguldījumu līgumu.
Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja, lai ES ieguldītājiem un to ieguldījumiem Vjetnamā tiktu nodrošināta taisnīga un vienlīdzīga attieksme un tie netiktu diskriminēti salīdzinājumā ar Vjetnamas ieguldījumiem līdzīgos apstākļos. Vienlaikus IAN aizsargā ES ieguldītājus un viņu ieguldījumus Vjetnamā pret ekspropriāciju, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs, pienācīgā kārtā, bez diskriminācijas un pret tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju atbilstīgi ekspropriēto ieguldījumu godīgai tirgus vērtībai.
Tāpat saskaņā ar sarunu norādēm IAN, par ko Komisija risināja sarunas, nodrošinās ieguldītājiem mūsdienīga un reformēta ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas iespēju. Šī sistēma nodrošina, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi tiek ievēroti, un cenšas līdzsvarot to, ka tiek pārredzami aizsargāti ieguldītāji un nodrošinātas valsts tiesības reglamentēt, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus. Ar nolīgumu tiek izveidota pastāvīga starptautiska un pilnībā neatkarīga strīdu izšķiršanas sistēma, kas sastāv no pastāvīgās Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa, kurās strīdu izšķiršanas procedūras norisināsies pārredzami un objektīvi.
Komisija apzinās līdzsvaru, kas jāpanāk starp virzību uz priekšu ar reformēto ES ieguldījumu politiku un ES dalībvalstu jutīgajiem jautājumiem saistībā ar dalītās kompetences iespējamo izmantošanu šajos jautājumos. Tāpēc Komisija nav nākusi klajā ar priekšlikumu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu piemērot provizoriski. Tomēr, ja dalībvalstis vēlētos priekšlikumu par ieguldījumu aizsardzības nolīguma provizorisku piemērošanu, Komisija ir gatava nākt klajā ar šādu priekšlikumu.
2018/0358 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1)saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] 5 Ieguldījumu aizsardzības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (turpmāk — “nolīgums”), tika parakstīts [2019. gada XX XXX], ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.
(2)Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.
(3)Saskaņā ar nolīguma 4.18. pantu nolīgums Savienībā nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kurus Puses ir noteikušas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo apstiprina Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, (“nolīgums”).
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas tiesīga Savienības vārdā sniegt nolīguma 4.13. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības 6 .
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4. Mērķis(-i)
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6. Ilgums un finansiālā ietekme
1.7. Paredzētie pārvaldības veidi
2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5. Trešo personu iemaksas
3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
ES un Vjetnamas Ieguldījumu aizsardzības nolīgums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 7
20.02 – Tirdzniecības politika
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 8
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Priekšlikums ir viens no pirmajām desmit Ž. K. Junkera prioritātēm: nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi.
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr.
1
Attiecīgās ABM/ABB darbības
20.02 – Tirdzniecības politika
1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
ES un Vjetnamas ieguldījumu aizsardzības nolīguma (IAN) mērķis ir uzlabot ieguldījumu vidi starp ES un Vjetnamu. Nolīgums nodrošinās Eiropas ieguldītājiem viņu ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību Vjetnamā, vienlaikus aizsargājot ES tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.
Ar nolīgumu tiek izveidota ieguldījumu tiesu sistēma (ITS), kas izstrādāta tā, lai apmierinātu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru lielās cerības pēc taisnīgākas, pārredzamākas un institucionalizētas sistēmas ieguldījumu strīdu izšķiršanai. ES un Vjetnamas IAN noteikumi, kas ietekmē ES budžetu, attiecas tieši uz ITS izveides un darbības izmaksām.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
IAN nodrošina juridisko noteiktību un prognozējamību, kas palīdzēs ES un Vjetnamai piesaistīt un saglabāt ieguldījumus savas ekonomikas atbalstam.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Saglabāt vai uzlabot ieguldījumu plūsmu līmeni starp ES un Vjetnamu.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
2016. gadā kopējais ĀTI apjoms Vjetnamā bija 8,3 miljardi EUR. ES, kas ir viens no lielākajiem ieguldītājiem Vjetnamā, gūs labumu no uzlabotās ieguldījumu vides, kuru nodrošinās IAN. Nolīgumā arī iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 21 divpusējā ieguldījumu līgumā, kas ir spēkā starp Vjetnamu un ES dalībvalstīm un tiks aizstāts ar IAN.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Nepiemēro.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Nepiemēro.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.
☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. gada (ja tiek ratificēts Padomē un Eiropas Parlamentā),
pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 9
◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
◻ publisko tiesību subjektiem;
◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
ITS finansējumu ES un Vjetnamas IAN piešķirs “esošai struktūrai” (proti, ICSID) tā, lai tā novirzītu honorārus, kas jāizmaksā ITS tiesnešiem. Tas ir tikai gadījumā, ja rodas strīds par to, ka varētu rasties lietu pārvaldības maksa, jo citādi ICSID kā sekretariāta pakalpojumi ir pieejami bez maksas.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Jo īpaši piemērojamie verifikācijas noteikumi.
2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
Ņemot vērā paredzamo finansiālo ietekmi, nav identificējamas būtiskas skaitliskā izteiksmē nosakāmas izmaksas vai ieguvumi. Ieguldījums būs daļa no TRADE ĢD vispārējās kontroles sistēmas.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Turklāt tiks piemērota TRADE ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģija, kurā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par finanšu pārvaldību.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 10 |
no EBTA valstīm 11 |
no kandidātvalstīm 12 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
20 0201 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
Nepiemēro. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: |
Nr. |
4 |
|
TRADE ĢD |
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
• Darbības apropriācijas |
|||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs: 20 0201 |
Saistības |
(1) |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
||||
|
Maksājumi |
(2) |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1a) |
- |
- |
- |
- |
|||||
|
Maksājumi |
(2a) |
- |
- |
- |
- |
||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
=1+1a +3 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
||||
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||||
|
|
Saistības |
(4) |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||
|
Maksājumi |
(5) |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
||||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
=4+ 6 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
||||
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
|
• KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
|||||||||
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: |
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
TRADE ĢD |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,572 |
|||||
|
• Pārējie administratīvie izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||||
|
KOPĀ TRADE ĢD |
Apropriācijas |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,572 |
||||
|
KOPĀ apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,572 |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
0,843 |
0,843 |
0,843 |
0,843 |
3,372 |
||||
|
Maksājumi |
0,843 |
0,843 |
0,843 |
0,843 |
3,372 |
|||||
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
||||||||||||
|
REZULTĀTI |
||||||||||||||||||
|
Veids 14 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais rezultātu daudzums |
Kopējās izmaksas |
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 15 … |
ITS darbība |
|||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
Sekretariāts |
1 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||||||||||
|
- Rezultāts |
Lieta(-s) |
- |
p.m. |
p.m. |
p.m. |
|||||||||||||
|
- Rezultāts |
||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 |
||||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
||||||||||||||||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||||||||||||
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
☑ Priekšlikumam/iniciatīvai paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,572 |
|||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
|
ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5
16
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie
|
||||||||
|
Starpsumma –
|
|
KOPĀ |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,143 |
0,572 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu
☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
gads
|
gads
|
2021. gads |
2022. gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
1 |
1 |
1 |
1 |
||||
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 17 |
||||||||
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||||
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
||||||||
|
XX 01 04 yy 18 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
|
- delegācijās |
||||||||
|
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība) |
||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||||
|
KOPĀ |
1 |
1 |
1 |
1 |
||||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
ITS darbības uzraudzība / lietu izskatīšana |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
☑ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansējuma struktūru Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
0,700 |
2,800 |
|||
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
☑ pašu resursus
◻ dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas (B2016) |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 19 |
||||||
|
gads
|
gads
|
gads
|
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
…………. pants |
…………… |
|||||||
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
[…]
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[…]
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2018
COM(2018) 693 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN VJETNAMAS SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU,
NO OTRAS PUSES
EIROPAS SAVIENĪBA,
turpmāk – “Savienība”,
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE un
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
no vienas puses, turpmāk kopā – “ES puse”, un
VJETNAMAS SOCIĀLISTISKĀ REPUBLIKA,
no otras puses, turpmāk – "Vjetnama",
turpmāk abas kopā "Puses",
ATZĪDAMAS savstarpējo ilgstošo un ciešo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļotas Briselē 2012. gada 27. jūnijā parakstītajā Pamatnolīgumā par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (turpmāk – “partnerības un sadarbības nolīgums”), un savstarpējās svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, kuras atspoguļojas arī Briselē dd/mm/gggg parakstītajā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (turpmāk – “brīvās tirdzniecības nolīgums”);
VĒLĒDAMĀS vēl vairāk stiprināt ekonomiskās attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un būdamas pārliecinātas par to, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus ieguldījumu attīstībai starp Pusēm;
ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums papildinās un veicinās reģiona ekonomiskās integrācijas centienus;
APŅĒMUŠĀS stiprināt ciešās savstarpējās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā, kā arī veicināt ieguldījumus atbilstīgi šim nolīgumam, ievērojot vides aizsardzību un darba aizsardzību iespējami augstā līmenī un attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus;
VĒLĒDAMĀS paaugstināt dzīves līmeni, veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilitāti, radīt jaunas nodarbinātības iespējas un uzlabot vispārējo labklājību un tādēļ atkārtoti apstiprinādamas apņemšanos veicināt ieguldījumus;
ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS savu apņemšanos ievērot brīvās tirdzniecības nolīgumā izklāstītos ilgtspējīgas attīstības principus;
ATZĪDAMAS pārredzamības nozīmi, kas atspoguļojas to saistībās brīvās tirdzniecības nolīgumā;
ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;
PAMATODAMĀS uz to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Marrākešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī Marrākešā (turpmāk – “PTO līgums”), un citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un vienošanās, kuru Puses tās ir, jo īpaši brīvās tirdzniecības nolīgumam;
VĒLĒDAMĀS veicināt savu uzņēmumu konkurētspēju, nodrošinot tiem paredzamu tiesisko regulējumu ieguldījumu attiecībām,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
1. NODAĻA
MĒRĶI UN VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1.1. PANTS
Mērķis
Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem sekmēt ieguldījumu attiecības Pušu starpā.
1.2. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
a) “Puses fiziska persona” attiecībā uz ES Pusi ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar tās iekšzemes normatīvajiem aktiem 1 un attiecībā uz Vjetnamu – Vjetnamas valstspiederīgais saskaņā ar tās iekšzemes normatīvajiem aktiem;
b) “juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktā kārtībā izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka īpašums vai asociācija;
c) “Puses juridiska persona” ir ES Puses juridiska persona vai Vjetnamas juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi kādas Savienības dalībvalsts vai Vjetnamas iekšzemes normatīvajiem aktiem un kas attiecīgi Savienības vai Vjetnamas teritorijā veic vērienīgu darījumdarbību 2 ;
juridiska persona:
i) “pieder” vienas Puses fiziskām vai juridiskām personām, ja vairāk nekā 50 % tās kapitāla daļu labuma guvēju faktiski ir attiecīgi ES Puses vai Vjetnamas personas, vai
ii) ir kādas Puses fizisku vai juridisku personu “kontrolē”, ja attiecīgi ES Puses vai Vjetnamas personām ir pilnvaras iecelt vairākumu tās direktoru vai kā citādi likumīgi vadīt tās darbību;
d) “pakalpojumi, ko sniedz, un darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojumi, kurus nesniedz, vai darbības, kuras neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;
e) “saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības, bet neietver pakalpojumus, ko sniedz, vai darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;
f) “darbība” attiecībā uz ieguldījumu ir ieguldījuma veikšana, pārvaldība, uzturēšana, izmantošana, lietošana, pārdošana vai cita veida atsavināšana 3 ;
g) “Puses pieņemti vai saglabāti pasākumi" ir pasākumi, ko veic:
i) centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestādes un
ii) nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;
h) “ieguldījumi” ir visu veidu aktīvi, kuri tieši vai netieši ir kādas Puses ieguldītāja īpašumā vai kontrolē otras Puses teritorijā 4 un kuriem piemīt ieguldījumu īpašības, ieskaitot tādas īpašības kā kapitāla vai citu resursu saistības, cerības uz ieguvumiem vai peļņu, riska uzņemšanās un konkrēts ilgums. Ieguldījumiem var būt šādi veidi:
i) materiāls vai nemateriāls, kustams vai nekustams īpašums, kā arī jebkuras citas īpašuma tiesības, piemēram, noma, hipotēkas, ķīlas un galvojumi,
ii) uzņēmums 5 , kā arī daļas, akcijas un cita veida līdzdalība uzņēmuma kapitālā, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības,
iii) obligācijas, parādzīmes, aizdevumi un citi parāda instrumenti, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības,
iv) darbuzņēmuma, būvniecības, vadības, ražošanas, koncesijas, ieņēmumu sadales un citi tamlīdzīgi līgumi,
v) prasījumi skaidrā naudā, citos aktīvos vai saistībā ar tādu līgumsaistību izpildi, kurām ir ekonomiska vērtība 6 , un
vi) intelektuālā īpašuma tiesības 7 un nemateriālās vērtības;
ienākumus, kas tiek ieguldīti, uzskata par ieguldījumiem, ja tiem ir ieguldījuma īpašības, un, ja tiek mainīts veids, kādā aktīvi tiek ieguldīti vai atkārtoti ieguldīti, tas neietekmē to, ka tos kvalificē par ieguldījumiem, ciktāl tie saglabā ieguldījuma īpašības;
i) “Puses ieguldītājs” ir kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas veikusi ieguldījumus otras Puses teritorijā;
j) “ienākumi” ir visas summas, kas iegūtas vai atvasinātas no ieguldījumiem vai atkārtotiem ieguldījumiem, ieskaitot peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu, autoratlīdzību, procentus, ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus maksājumus, maksājumus natūrā un visus citus likumīgos ienākumus;
k) “pasākums” ir kādas Puses pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta vai citā formā;
l) “persona” ir fiziska vai juridiska persona;
m) “trešā valsts” ir valsts vai teritorija, kas ir ārpus šā nolīguma teritoriālās piemērošanas jomas, kā noteikts 4.22. pantā (Teritoriālā piemērošana);
n) “ES Puse” ir Savienība vai tās dalībvalstis, vai Savienība un tās dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās, kā izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību;
o) “Puse” ir ES Puse vai Vjetnama;
p) “iekšzemes” attiecībā uz tiesību aktiem, likumiem un normatīvajiem aktiem ir attiecīgi Savienības un tās dalībvalstu 8 un Vjetnamas tiesību akti, likumi vai normatīvie akti centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī un
q) “aptvertie ieguldījumi” ir kādas Puses ieguldītāja ieguldījums otras Puses teritorijā, kurš pastāv šā nolīguma spēkā stāšanās dienā vai kurš tiek veikts vai iegūts pēc tam un kurš ir veikts saskaņā ar otras Puses piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
2. NODAĻA
IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBA
2.1. PANTS
Darbības joma
1. Šī nodaļa attiecas uz:
a) aptvertiem ieguldījumiem un
b) Puses ieguldītājiem saistībā ar to aptverto ieguldījumu darbību.
2. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) un 2.4. pants (Lielākās labvēlības režīms) neattiecas uz:
a) audiovizuālajiem pakalpojumiem;
b) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi 9 ;
c) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;
d) valsts jūras kabotāžu 10 ;
e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskus gaisa pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu, izņemot:
i) gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus, kuru laikā gaisa kuģi neekspluatē;
ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un realizāciju;
iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas pakalpojumus;
iv) apkalpošanu uz zemes un
v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumus
un
f) pakalpojumus, ko sniedz, un darbībām, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras.
3. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) un 2.4. pants (Lielākās labvēlības režīms) neattiecas uz Pušu piešķirtām subsīdijām 11 .
4. Šī nodaļa neattiecas uz Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
5. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas piekļūt kādas Puses darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.
6. Izņemot 2.1. pantu (Darbības joma), 2.2. pantu (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) un 2.5. pantu (Attieksme pret ieguldījumiem) līdz 2.9. pantu (Subrogācija), nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas ierobežo Pušu saistības atbilstīgi brīvās tirdzniecības nolīguma 9. nodaļai (Publiskais iepirkums) vai uzliek papildu saistības attiecībā uz publisko iepirkumu. Lielākai noteiktībai – pasākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, kuri atbilst brīvās tirdzniecības nolīguma 9. nodaļai (Publiskais iepirkums), neuzskata par 2.1. panta (Darbības joma), 2.2. panta (Ieguldījumi un reglamentējošie pasākumi un mērķi) un 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) līdz 2.9. panta (Subrogācija) noteikumu pārkāpumu.
2.2. PANTS
Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi
1. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu tādus leģitīmus politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība, drošība, vide vai sabiedrības morāle, patērētāju aizsardzība vai kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.
2. Lielākai noteiktībai – šo nodaļu neuzskata par Puses apņemšanos, ka tā nemainīs savu tiesisko un normatīvo regulējumu, tostarp tādā veidā, kas var negatīvi ietekmēt ieguldījumu darbību vai ieguldītāja cerības uz peļņu.
3. Nodrošinot lielāku noteiktību un ievērojot 4. punktu, kādas Puses lēmums nepiešķirt, nepagarināt vai nesaglabāt subsīdiju vai dotāciju nav uzskatāms par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu šādos apstākļos:
a) gadījumos, kad pret otras Puses ieguldītāju vai aptvertajiem ieguldījumiem nav nekādu konkrētu saistību atbilstīgi tiesību aktiem vai līgumam par konkrētās subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu, vai
b) kad tiek ievēroti noteikumi, kas saistīti ar subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu.
4. Lielākai noteiktībai – nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka tas liedz kādai Pusei pārtraukt subsīdijas piešķiršanu 12 vai prasīt tās atmaksāšanu, vai pieprasa kādai Pusei kompensēt to ieguldītājam, ja šādi rīkoties ir likusi kāda no tās kompetentajām iestādēm, kas uzskaitītas 1. pielikumā (Kompetentās iestādes).
2.3. PANTS
Valsts režīms
1. Katra Puse piešķir otras Puses ieguldītājiem un aptvertajiem ieguldījumiem saistībā ar aptverto ieguldījumu darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgos apstākļos saviem ieguldītājiem un to ieguldījumiem.
2. Neatkarīgi no 1. punkta un, attiecībā uz Vjetnamu, ievērojot 2. pielikumu (Izņēmums Vjetnamai attiecībā uz valsts režīmu), Puse var pieņemt vai turpināt piemērot jebkādus pasākumus attiecībā uz aptverto ieguldījumu darbību, ja šādi pasākumi nav pretrunā ar saistībām, kas noteiktas brīvās tirdzniecības nolīgumā attiecīgi 8.-A pielikumā (Savienības īpašo saistību saraksts) vai 8.-B pielikumā (Vjetnamas īpašo saistību saraksts), ja šāds pasākums ir:
a) pasākums, kas pieņemts, šā nolīguma spēkā stāšanās dienā vai pirms tam;
b) pasākums, kas minēts a) apakšpunktā un tiek turpināts, aizstāts vai grozīts pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, ja pasākums pēc turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas nav mazāk saderīgs ar 1. punktu kā pasākums, kurš piemērots pirms tā turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas, vai
c) pasākums, kas neietilpst a) vai b) apakšpunkta darbības jomā, ja tas netiek piemērots attiecībā uz ieguldījumiem, kuri veikti Puses teritorijā pirms šā pasākuma spēkā stāšanās dienas, vai tādā veidā, ka tas izraisa zaudējumus vai kaitējumu 13 šādiem ieguldījumiem.
2.4. PANTS
Lielākās labvēlības režīms
1. Katra Puse piešķir otras Puses ieguldītājiem un aptvertajiem ieguldījumiem saistībā ar aptverto ieguldījumu darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgos apstākļos trešo valstu ieguldītājiem un to ieguldījumiem.
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz šādām nozarēm:
a) sakaru pakalpojumi, izņemot pasta pakalpojumus un telesakaru pakalpojumus;
b) pakalpojumi atpūtas, kultūras un sporta jomā;
c) zvejniecība un akvakultūra;
d) mežsaimniecība un medniecība un
e) ieguves rūpniecība, ieskaitot naftas un gāzes ieguvi.
3. Šā panta 1. punktu neuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu kādai Pusei attiecināt uz otras Puses ieguldītājiem vai aptvertajiem ieguldījumiem ieguvumus no tāda režīma, kas piešķirts saskaņā ar divpusējiem, reģionāliem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuri stājušies spēkā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.
4. Šā panta 1. punktu neuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu kādai Pusei attiecināt uz otras Puses ieguldītājiem vai aptvertajiem ieguldījumiem ieguvumus no:
a) režīma, kas piešķirts saskaņā ar divpusēju, reģionālu vai daudzpusēju nolīgumu, kurā ietvertas saistības likvidēt pēc būtības visus šķēršļus ieguldījumiem starp pusēm vai noteikta pušu tiesību aktu tuvināšana vienā vai vairākās ekonomikas nozarēs 14 ;
b) režīma, kas izriet no starptautiskas vienošanās par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas vai cita starptautiska nolīguma vai vienošanās, kura pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem, vai
c) režīma, kas izriet no pasākumiem, kuri paredz kvalifikācijas atzīšanu, licences vai piesardzības pasākumus saskaņā ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību 15 VII pantu vai tās pielikumu par finanšu pakalpojumiem.
5. Lielākai noteiktībai – jēdziens “režīms”, kas minēts 1. punktā, neietver tādus domstarpību izšķiršanas procedūras vai mehānismus, kādi iekļauti 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) un paredzēti jebkuros citos divpusējos, reģionālos vai starptautiskos nolīgumos. Pamatsaistības, kas izriet no šādiem nolīgumiem, pašas par sevi nav “režīms”, un tāpēc tās nevar ņemt vērā, novērtējot šā panta pārkāpumu. Puses veiktus pasākumus, ievērojot šīs pamatsaistības, uzskata par “režīmu”.
6. Šo pantu interpretē saskaņā ar ejusdem generis 16 principu.
2.5. PANTS
Attieksme pret ieguldījumiem
1. Katra Puse nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un pilnīgu aizsardzību un drošību otras Puses ieguldītājiem un aptvertajiem ieguldījumiem saskaņā ar 2.–7. punktu un 3. pielikumu (Saprašanās par attieksmi pret ieguldījumiem).
2. Puse pārkāpj taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, kas norādīts 1. punktā, ja tās pasākums vai pasākumu virkne nozīmē:
a) tiesiskuma liegumu kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvajā procesā;
b) tiesvedības un administratīvo procedūru būtisku pārkāpumu;
c) nepārprotamu patvaļu;
d) mērķtiecīgu diskrimināciju acīmredzami nepamatotu iemeslu, piemēram, dzimuma, rases vai reliģiskās pārliecības dēļ;
e) aizskaršanu, piemēram, spaidus, ļaunprātīgu varas izmantošanu vai tamlīdzīgu negodprātīgu rīcību vai
f) jebkuru citu pārkāpumu saistībā ar taisnīgas un objektīvas attieksmes pienākumu, ko Puses pieņēmušas saskaņā ar 3. punktu.
3. Kāda attieksme, kas nav minēta 2. punktā, var būt taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums, ja Puses par to ir vienojušās saskaņā ar procedūrām, kuras paredzētas 4.3. pantā (Grozījumi).
4. Piemērojot 1.–3. punktu, domstarpību izšķiršanas struktūra saskaņā ar 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana) var ņemt vērā to, vai Puse otras Puses ieguldītājam ir devusi īpašu paskaidrojumu, lai rosinātu kādu aptverto ieguldījumu, tādējādi radot tiesisko paļāvību, uz kuras pamata ieguldītājs pieņēma lēmumu par minētā ieguldījuma veikšanu vai saglabāšanu, bet kuru Puse pēc tam neievēroja.
5. Lielākai noteiktībai – jēdziens “pilnīga aizsardzība un drošība" , kas minēts 1. punktā, attiecas uz Puses pienākumu rīkoties, kā pamatoti nepieciešams, lai aizsargātu ieguldītāju un aptverto ieguldījumu fizisko drošību.
6. Ja Puse ir noslēgusi rakstisku vienošanos ar otras Puses ieguldītājiem vai aptvertiem ieguldījumiem, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, minētā Puse nepārkāpj šo vienošanos, īstenojot valdības pilnvaras. Nosacījumi ir šādi:
a) rakstiskā vienošanās tiek noslēgta un stājas spēkā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas 17 ;
b) ieguldītājs paļaujas uz rakstisko vienošanos, nolemjot ieguldīt vai saglabāt aptverto ieguldījumu, izņemot pašu rakstisko vienošanos, un pārkāpums rada šim ieguldījumam faktiskus zaudējumus;
c) rakstiskā vienošanās 18 rada tiesību un pienākumu apmaiņu saistībā ar minētajiem ieguldījumiem, kas ir saistoša abām pusēm, un
d) rakstiskajā vienošanās nav ietverta klauzula par domstarpību izšķiršanu starp šīs vienošanās pusēm starptautiskā šķīrējtiesā.
7. Ja ir pārkāpts kāds cits šā nolīguma vai atsevišķa starptautiska nolīguma noteikums, tas nenozīmē, ka ir pārkāpts šis pants.
2.6. PANTS
Zaudējumu kompensācija
1. Kādas Puses ieguldītājiem, kuru aptvertie ieguldījumi cieš zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, revolūcijas, ārkārtas situācijas valstī, sacelšanās, nemieru vai protestu dēļ otras Puses teritorijā, minētā Puse, ciktāl tas attiecas uz restitūciju, atlīdzinājumu, kompensāciju vai citādu noregulējumu, nodrošina režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru šī otra Puse piešķir saviem ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem.
2. Neskarot 1. punktu, Puses ieguldītājiem, kas kādā no 1. punktā minētajām situācijām otras Puses teritorijā cieš zaudējumus, tiek nodrošināta tūlītēja, atbilstīga un efektīva atlīdzināšana vai kompensācija, ko veic otra Puse, ja šie zaudējumi rodas tāpēc, ka:
a) aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir rekvizējuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes vai
b) aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir iznīcinājuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes,
bet tas nav bijis nepieciešams, ņemot vērā situāciju.
2.7. PANTS
Ekspropriācija
1. Puse nenacionalizē vai neekspropriē otras Puses ieguldītāju aptvertos ieguldījumus ne tieši, ne netieši ar tādu pasākumu palīdzību, kuriem ir nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk – “ekspropriācija”) līdzvērtīga ietekme, izņemot, ja tas ir:
a) vajadzīgs sabiedriskam mērķim;
b) likumā paredzētā kārtībā;
c) nediskriminējoši un
d) samaksājot tūlītēju, atbilstīgu un reālu kompensāciju.
2. Šā panta 1. punktā minētā kompensācija atbilst aptverto ieguldījumu patiesajai tirgus vērtībai laikā tieši pirms ekspropriācijas vai pirms nenovēršamā ekspropriācija kļuvusi zināma sabiedrībai, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, pieskaitot procentus ar komerciāli noteiktu samērīgu likmi, sākot no ekspropriācijas datuma līdz maksājuma datumam. Šāda kompensācija ir reāli izmaksājama, brīvi pārvedama saskaņā ar 2.8. pantu (Pārvedumi) un tiek izmaksāta bez kavēšanās.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, ja Vjetnama ir tā Puse, kura veic ekspropriāciju, tad jebkurš ar zemi saistītas tiešas ekspropriācijas pasākums tiek veikts:
a) tādam mērķim, kurš ir saskaņā ar piemērojamajiem iekšzemes normatīvajiem aktiem 19 ; un
b) izmaksājot kompensāciju, kas ir ekvivalenta tirgus vērtībai, vienlaikus atzīstot piemērojamos iekšzemes normatīvos aktus.
4. Obligātu licenču izdošana saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām nav ekspropriācija 1. punkta nozīmē, ciktāl šāda izdošana ir saskaņā ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kurš ietverts PTO līguma 1.C pielikumā (turpmāk – “TRIPS līgums”) .
5. Ieguldītājam, kuru skar ekspropriācija, ir tiesības saskaņā ar ekspropriāciju īstenojošās Puses tiesību aktiem uz viņa prasības tūlītēju izskatīšanu un ieguldījumu novērtējumu, ko veic šīs Puses tiesu iestāde vai cita neatkarīga iestāde.
6. Šo pantu interpretē saskaņā ar 4. pielikumu (Saprašanās par ekspropriāciju).
2.8. PANTS
Pārvedumi
Katra Puse atļauj visus pārvedumus, kas attiecas uz aptvertiem ieguldījumiem, veikt bez ierobežojumiem vai vilcināšanās, brīvi konvertējamā valūtā un atbilstoši tirgus valūtas maiņas kursam, kuru piemēro pārveduma dienā. Šādi pārvedumi ietver:
a) iemaksas kapitālā, piemēram, galvenos un papildu līdzekļus, lai uzturētu, attīstītu vai palielinātu ieguldījumu;
b) peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu un citus ienākumus, ienākumus no visu ieguldījumu vai to daļas pārdošanas vai no daļējas vai pilnīgas ieguldījumu likvidācijas;
c) procentus, autoratlīdzību, pārvaldības maksu, tehnisko palīdzību un citas maksas;
d) maksājumus, ko veic atbilstoši līgumam, kuru noslēdzis ieguldītājs, vai aptvertajam ieguldījumam, tostarp maksājumus, ko veic atbilstoši aizdevuma līgumam;
e) ienākumus vai citādu atlīdzību darbiniekiem ārzemēs, kuri strādā saistībā ar ieguldījumiem;
f) maksājumus, kas veikti, ievērojot 2.6. pantu (Zaudējumu kompensācija) un 2.7. pantu (Ekspropriācija), un
g) zaudējumu atlīdzību saskaņā ar rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm).
2.9. PANTS
Subrogācija
Ja kāda Puse vai tās aģentūra veic maksājumu kā atlīdzību vai saskaņā ar garantiju vai apdrošināšanas līgumu, ko tā ir noslēgusi attiecībā uz ieguldījumiem, kurus kāds tās ieguldītājs ir veicis otras Puses teritorijā, otra Puse atzīst tiesību vai īpašumtiesību subrogāciju vai nodošanu vai cesiju attiecībā uz šādiem ieguldījumiem. Pusei vai aģentūrai ir tiesības izmantot subrogācijas vai cesijas ceļā pārņemtās tiesības vai prasījumus tādā pašā apmērā kā ieguldītāja sākotnējās tiesības vai prasījumus. Šādas tiesības Puse, tās aģentūra vai ieguldītājs var izmantot tikai tad, ja Puse vai tās aģentūra to atļauj.
3. NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA
A IEDAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA STARP PUSĒM
1. APAKŠIEDAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA
3.1. PANTS
Mērķis
Šīs nodaļas mērķis ir izveidot efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādas domstarpības starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šo nolīgumu, ar nolūku rast savstarpēji saskaņotu risinājumu.
3.2. PANTS
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro, lai novērstu un atrisinātu domstarpības starp Pusēm attiecībā uz šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi.
2. APAKŠIEDAĻA
APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA
3.3. PANTS
Apspriešanās
1. Puses cenšas atrisināt visas 3.2. pantā (Darbības joma) minētās domstarpības, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.
2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstisku lūgumu, kura kopiju iesniedz komitejai, kas izveidota saskaņā ar 4.1. pantu (Komiteja), norādot aplūkojamo pasākumu un šā nolīguma attiecīgos noteikumus.
3. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no 2. punktā minētā lūguma saņemšanas, ja vien Puses nevienojas citādi, un tā notiek pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 45 dienās no lūguma saņemšanas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, jo īpaši visa izpaustā informācija un Pušu nostājas, ir konfidenciāla un neskar Pušu tiesības jebkādā turpmākā tiesvedībā.
4. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām precēm, sezonas precēm vai sezonas pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā no dienas, kad saņemts 2. punktā minētais lūgums. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 20 dienās, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.
5. Puse, kas ierosinājusi apspriešanos, var izmantot 3.5. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana), ja:
a) otra Puse neatbild uz lūgumu pēc apspriešanās 15 dienu laikā no tā saņemšanas;
b) apspriešanās nenotiek termiņos, kas paredzēti 3. vai 4. punktā;
c) Puses vienojas neapspriesties vai
d) apspriešanās beidzas bez savstarpēji saskaņota risinājuma.
6. Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai būtu iespējams izvērtēt to, kādā veidā aplūkojamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.
3.4. PANTS
Mediācijas mehānisms
Puses jebkurā laikā var sākt mediācijas procedūru saskaņā ar 9. pielikumu (Mediācijas mehānisms) attiecībā uz pasākumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus starp Pusēm.
3. APAKŠIEDAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS
3.5. PANTS
Šķīrējtiesas procedūras sākšana
1. Ja Puses nav atrisinājušas domstarpības apspriežoties, kā paredzēts 3.3. pantā (Apspriešanās), Puse, kura bija ierosinājusi apspriešanos, var pieprasīt šķīrējtiesas izveidi.
2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu iesniedz rakstveidā otrai Pusei, nosūtot kopiju komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un veidā, kas skaidri atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kā šis pasākums nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem.
3.6. PANTS
Šķīrējtiesas darba uzdevumi
Ja vien Puses 10 dienu laikā no šķīrējtiesnešu izvēles dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas darba uzdevumi ir šādi:
“Ņemot vērā Pušu norādītos šā nolīguma attiecīgos noteikumus, izskatīt jautājumu, kas minēts šķīrējtiesas izveides pieprasījumā saskaņā ar 3.5. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana), lai lemtu par attiecīgā pasākuma atbilstību 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, un ziņojumā izklāstīt faktu konstatējumus, attiecīgo noteikumu piemērojamību un konstatējumu un ieteikumu galveno pamatojumu saskaņā ar 3.10. pantu (Starpposma ziņojums) un 3.11. pantu (Galīgais ziņojums).”.
3.7. PANTS
Šķīrējtiesas izveide
1. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.
2. Desmit dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses apspriežas, lai vienotos par šķīrējtiesas sastāvu.
3. Ja Puses par šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā laikposmā nevienojas, katra Puse ne vēlāk kā 10 dienās pēc 2. punktā noteiktā laikposma beigām var iecelt šķīrējtiesnesi, to izraugoties no minētās Puses kandidātu saraksta, kurš sastādīts saskaņā ar 3.23. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksts). Ja Puse neieceļ šķīrējtiesnesi no sava saraksta, šķīrējtiesnesi pēc otras Puses pieprasījuma izvēlas, komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai personai to izlozējot no minētās Puses saraksta, kas sastādīts saskaņā ar 3.23. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksts).
4. Ja Puses 2. punktā paredzētajā laikposmā nevienojas par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona pēc kādas Puses pieprasījuma izvēlas šķīrējtiesas priekšsēdētāju no priekšsēdētāju saraksta, kas sastādīts saskaņā ar 3.23. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksts).
5. Komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecu dienu laikā no 3. vai 4. punktā minētā pieprasījuma.
6. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kad visi trīs izvēlētie šķīrējtiesneši ir paziņojuši Pusēm par viņu iecelšanas pieņemšanu saskaņā ar 7. pielikumu (Reglaments).
7. Ja kāds no sarakstiem, kas paredzēti 3.23. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksts), nav izveidots vai brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. vai 4. punktu, tajā nav pietiekami daudz uzvārdu, šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu loka, kuras oficiāli ierosinājušas abas Puses (vai kāda Puse, ja priekšlikumu ir iesniegusi tikai viena Puse).
3.8. PANTS
Domstarpību izšķiršanas procedūra šķīrējtiesā
1. Domstarpību izšķiršanas procedūra šķīrējtiesā reglamentē šajā pantā, 7. pielikumā (Reglaments) un 8. pielikumā (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) izklāstītie noteikumi un procedūras.
2. Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesu 10 dienu laikā no tās izveidošanas, lai vienotos par visiem jautājumiem, ko Puses vai šķīrējtiesa atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par procesa grafiku un šķīrējtiesnešu atalgojumu un tiem atlīdzināmajiem izdevumiem atbilstīgi 7. pielikumam (Reglaments). Šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.
3. Sēdes norises vietu nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties. Ja Puses nevienojas par sēdes norises vietu, sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir Vjetnama, un Hanojā, ja prasītāja Puse ir ES Puse.
4. Sēdes ir atklātas, ja vien 7. pielikumā (Reglaments) nav noteikts citādi.
5. Saskaņā ar 7. pielikumu (Reglaments) Pusēm tiek dota iespēja reaģēt uz visām procesa prezentācijām, paziņojumiem, argumentiem vai atspēkojumiem. Jebkuru informāciju vai rakstisku informāciju, ko kāda Puse ir iesniegusi šķīrējtiesai, tostarp piezīmes par starpposma ziņojuma aprakstošo daļu, atbildes uz šķīrējtiesas jautājumiem un Puses piezīmes par minētajām atbildēm, dara pieejamu otrai Pusei.
6. Ja vien puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas nevienojas citādi, šķīrējtiesa saskaņā ar 7. pielikumu (Reglaments) var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus izklāstus (amicus curiae izklāstus) no fiziskām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā.
7. Šķīrējtiesas iekšējās apspriedes notiek slēgtās sēdēs, kurās piedalās tikai šķīrējtiesneši. Šķīrējtiesa var arī atļaut šķīrējtiesnešu palīgu klātbūtni šajās apspriedēs. Šķīrējtiesas apspriedes un tai iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli.
3.9. PANTS
Prejudiciāls nolēmums par steidzamību
Pēc kādas Puses lūguma šķīrējtiesa 10 dienu laikā pēc tās izveidošanas var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.
3.10. PANTS
Starpposma ziņojums
1. Šķīrējtiesa ne vēlāk kā deviņdesmit dienu laikā no šķīrējtiesas izveides sniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas konstatējumu un ieteikumu pamatojums. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad tās priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Šķīrējtiesa starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nesniedz vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveides.
2. Puse šķīrējtiesai var iesniegt rakstisku lūgumu (ar piezīmēm) pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus 14 dienu laikā no šā ziņojuma izdošanas.
3. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai sniegtu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas. Puse šķīrējtiesai var iesniegt rakstisku lūgumu, kas ietver piezīmes, pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus septiņu dienu laikā no starpposma ziņojuma izdošanas.
4. Šķīrējtiesa, izskatījusi Pušu rakstiskos lūgumus, kas ietver piezīmes, saistībā ar starpposma ziņojumu, var grozīt ziņojumu un pēc saviem ieskatiem veikt papildu izpēti.
3.11. PANTS
Galīgais ziņojums
1. Šķīrējtiesa galīgo ziņojumu Pusēm un komitejai sniedz 120 dienās no šķīrējtiesas izveides. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad tās priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt galīgo ziņojumu. Šķīrējtiesa galīgo ziņojumu nekādā gadījumā nesniedz vēlāk kā 150 dienas pēc šķīrējtiesas izveides.
2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai sniegtu galīgo ziņojumu 60 dienu laikā no tās izveides. Šķīrējtiesa galīgo ziņojumu nekādā gadījumā nesniedz vēlāk kā 75 dienas pēc šķīrējtiesas izveides.
3. Šķīrējtiesas galīgajā ziņojumā ir pietiekami aplūkoti argumenti, kas izvirzīti starpposma pārskata posmā, un tajā sniegtas skaidras atbildes uz Pušu piezīmēm.
3.12. PANTS
Galīgā ziņojuma izpilde
Atbildētāja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu galīgā ziņojuma prasības.
3.13. PANTS
Samērīgs izpildes termiņš
1. Ja tūlītēja izpilde nav iespējama, Puses cenšas savstarpēji vienoties par termiņu, kurā jāpanāk galīgā ziņojuma prasību izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienās pēc galīgā ziņojuma saņemšanas paziņo prasītājai Pusei un komitejai par to, cik daudz laika tai vajadzēs, lai izpildītu ziņojuma prasības (turpmāk – “samērīgs termiņš”).
2. Ja Pusēm ir domstarpības par samērīgu šķīrējtiesas galīgā ziņojuma prasību izpildes termiņu, tad 20 dienu laikā, kopš atbildētāja Puse saņēmusi saskaņā ar 1. punktu veikto paziņojumu, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa šķīrējtiesai, kura izveidota saskaņā ar 3.7. pantu (Šķīrējtiesas izveide) (turpmāk – “sākotnējā šķīrējtiesa”) noteikt samērīgo termiņu. Par šo pieprasījumu paziņo atbildētājai Pusei un komitejai.
3. Šķīrējtiesa 20 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un komitejai nolēmumu par samērīgu termiņu.
4. Par galīgā ziņojuma prasību izpildē panākto progresu atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz 30 dienas pirms samērīgā termiņa beigām.
5. Puses var vienoties par samērīgā termiņa pagarināšanu.
3.14. PANTS
Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei
1. Atbildētāja Puse pirms samērīgā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un komitejai visus galīgā ziņojuma prasību izpildes pasākumus, ko tā veikusi.
2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai tiek veikts kāds saskaņā ar 1. punktu paziņots izpildes pasākums un vai tas ir saderīgs ar 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, prasītāja Puse var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesa. Par šo pieprasījumu paziņo atbildētājai Pusei un komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem.
3. Šķīrējtiesa 45 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un komitejai savu nolēmumu.
3.15. PANTS
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā
1. Ja atbildētāja Puse līdz samērīgā termiņa beigām nepaziņo prasītājai Pusei un komitejai nevienu šķīrējtiesas galīgā ziņojuma prasību izpildes pasākumu vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka izpildes pasākumi nav veikti vai ka pasākums, kas paziņots saskaņā ar 3.14. panta (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei) 1. punktu, nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem, kuri izklāstīti 3.2. pantā (Darbības joma) minētajos noteikumos, atbildētāja Puse nāk klajā ar kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.
2. Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt kompensācijas piedāvājumu vai gadījumā, kad šāds pieprasījums tiek izteikts – ja nav panākta vienošanās par kompensāciju 30 dienu laikā pēc samērīgā termiņa beigām vai pēc tam, kad izdots šķīrējtiesas nolēmums atbilstīgi 3.14. pantam (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei) par to, ka nav veikti nekādi izpildes pasākumi vai ka veiktie pasākumi nav saderīgi ar 3.2 pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot par to otrai Pusei un komitejai, veikt tādus attiecīgus pasākumus saistībā ar starp Pusēm piemērojamajām preferenciālās tirdzniecības un ieguldījumu saistībām, kuru ietekme ir līdzvērtīga pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam. Paziņojumā norāda šos pasākumus. Prasītāja Puse var īstenot pasākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas no datuma, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 3. punktu.
3. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka prasītājas Puses veikto pasākumu ietekme nav līdzvērtīga pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam, tā var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesa. Par šo pieprasījumu līdz 2. punktā minētā 10 dienu termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un komitejai. Sākotnējā šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un komitejai nolēmumu par veiktajiem pasākumiem. Pienākumus neaptur, iekams sākotnējā šķīrējtiesa nav paziņojusi savu nolēmumu, un pienākumu apturēšana ir saderīga ar šo nolēmumu.
4. Šajā pantā izklāstītie pasākumi ir ierobežoti laikā un tos nepiemēro pēc tam, kad:
a) Puses ir panākušas savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar 3.19. pantu (Savstarpēji saskaņots risinājums);
b) Puses ir vienojušās, ka pasākumi, kuri paziņoti saskaņā ar 3.14. panta (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei) 1. punktu, nodrošina, ka atbildētāja Puse panāk atbilstību 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, vai
c) visi pasākumi, kas atzīti par nesaderīgiem ar 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, ir atcelti vai grozīti, panākot atbilstību minētajiem noteikumiem, kā nolemts saskaņā ar 3.14. panta (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei) 3. punktu.
3.16. PANTS
Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas neizpildes gadījumā
1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un komitejai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas ziņojuma prasības attiecīgi pēc prasītājas Puses veiktajiem pasākumiem vai pēc kompensācijas piemērošanas. Izņemot 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc pasākumus, kas veikti saskaņā ar 3.15. pantu (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā) 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Ja ir piemērota kompensācija un izņemot 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma par to, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas ziņojuma prasības.
2. Ja Puses 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse panāk atbilstību 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesa. Par šo pieprasījumu paziņo atbildētājai Pusei un komitejai.
3. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas datuma paziņo Pusēm un komitejai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka paziņotais pasākums atbilst 3.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, attiecīgi 3.15. pantā (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā) minētie pasākumi vai kompensācija tiek izbeigta. Ja nepieciešams, saistību pārtraukšanas vai kompensācijas līmeni pielāgo, ņemot vērā šķīrējtiesas nolēmumu.
3.17. PANTS
Šķīrējtiesnešu aizstāšana
Ja šķīrējtiesas procesa laikā sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nespēj piedalīties, aiziet no amata vai ir jāaizstāj, jo attiecīgais loceklis neievēro 8. pielikumā (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) izstrādātā rīcības kodeksa prasības, piemēro 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteikto procedūru. Attiecīgi ziņojumu un nolēmumu sniegšanas termiņu pagarina par 20 dienām.
3.18. PANTS
Šķīrējtiesas procesu apturēšana un izbeigšana
1. Pēc abu Pušu pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laika periodu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 secīgus mēnešus. Tā pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma atsāk darbu pirms minētā apturēšanas perioda beigām. Puses attiecīgi informē komiteju. Šķīrējtiesa pēc kādas Puses rakstiska pieprasījuma var atsākt darbu arī apturēšanas perioda beigās. Šā pieprasījuma iesniedzēja Puse attiecīgi informē komiteju un otru Pusi. Ja kāda Puse nepieprasa atsākt šķīrējtiesas darbu, beidzoties apturēšanas periodam, šķīrējtiesas pilnvaras zaudē spēku un process tiek izbeigts. Ja šķīrējtiesas darbs ir ticis apturēts, laikposmus, kuri noteikti attiecīgajos šīs nodaļas noteikumos, pagarina par tādu pašu laikposmu, par kādu šķīrējtiesas darbs bijis apturēts. Šķīrējtiesas darba apturēšana un izbeigšana neskar Pušu tiesības citos procesos, ievērojot 3.24. pantu (Foruma izvēle).
2. Puses var vienoties izbeigt šķīrējtiesas procesu jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas galīgā ziņojuma izdošanas, kopīgi paziņojot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam un komitejai.
3.19. PANTS
Savstarpēji saskaņots risinājums
Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu domstarpībām, uz ko attiecas šī nodaļa. Tās par šādu risinājumu kopīgi paziņo komitejai un attiecīgos gadījumos arī šķīrējtiesas priekšsēdētājam. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšzemes procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību un domstarpību izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšzemes procedūras pabeigšanu, domstarpību izšķiršanas procedūru izbeidz.
3.20. PANTS
Informācija un tehniskas konsultācijas
Pēc kādas Puses pieprasījuma vai šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas var pieprasīt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp no domstarpībās iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Visu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo pantu, izpauž un iesniedz Pusēm piezīmju sniegšanai šķīrējtiesas noteiktā termiņā.
3.21. PANTS
Interpretācijas noteikumi
Šķīrējtiesa interpretē 3.2. panta (Darbības joma) noteikumus saskaņā parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, kas kodificēti Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, kura noslēgta Vīnē 1969. gada 23. maijā (turpmāk – “Vīnes konvencija”). Šķīrējtiesa ņem vērā arī attiecīgās interpretācijas ekspertu grupu un Apelācijas institūcijas ziņojumus, kas pieņemti Strīdu izšķiršanas padomē (turpmāk – “SIP”) saskaņā ar PTO līguma 2. pielikumu. Šķīrējtiesas ziņojumi un nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.
3.22. PANTS
Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi
1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek izpausti.
2. Šķīrējtiesas ziņojumus un nolēmumus Puses pieņem bez nosacījumiem. Tie nerada nekādas tiesības vai pienākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām. Ziņojumos un nolēmumos izklāsta konstatētos faktus, attiecīgo 3.2. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu piemērojamību un konstatējumu un secinājumu galveno pamatojumu. Komiteja publisko šķīrējtiesas ziņojumus un nolēmumus pilnā apjomā 10 dienu laikā pēc to izdošanas, ja vien tā nelemj to nedarīt, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju.
4. APAKŠIEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3.23. PANTS
Šķīrējtiesnešu saraksts
1. Komiteja ne vēlāk kā pēc tam, kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši seši mēneši, izveido vismaz 15 personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši. Saraksts sastāv no trīs daļām:
a) Vjetnamas saraksts;
b) Savienības un tās dalībvalstu saraksts un
c) to personu saraksts, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā Pusē, un kuras būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji.
2. Katrā no šīm daļām ietver vismaz piecas personas. Komiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr būtu iekļauts minimālais personu skaits.
3. Šķīrējtiesneši ir apliecinājuši zināšanas un pieredzi tieslietās un starptautiskās tirdzniecības jautājumos. Viņi ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdībām, nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro 8. pielikumā (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) izklāstīto rīcības kodeksu.
4. Komiteja var izveidot papildu sarakstu ar 10 personām, kurām ir zināšanas un pieredze konkrētās jomās, uz ko attiecas šis nolīgums. Ja Puses vienojas, šo papildu sarakstu izmanto, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar 3.7. pantā noteikto procedūru (Šķīrējtiesas izveide).
3.24. PANTS
Foruma izvēle
1. Šajā nodaļā paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras izmantošana neskar nevienu procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā, tostarp domstarpību izšķiršanas procesu, vai procesu saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu, kurā abas Puses ir līgumslēdzējas puses.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, neviena Puse attiecībā uz konkrētu pasākumu attiecīgajos forumos neceļ prasību par tāda pienākuma neizpildi, kas pēc būtības ir līdzvērtīgs atbilstīgi šim nolīgumam un PTO līgumam vai citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros abas Puses ir puses. Tiklīdz ir uzsākts domstarpību izšķiršanas process, Puse citā forumā neceļ prasību par pēc būtības līdzvērtīga pienākuma neizpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien pirmajā izvēlētajā forumā procesuālu vai ar jurisdikciju saistītu iemeslu dēļ nevar pasludināt spriedumu par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.
3. Šajā pantā:
a) domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO līgumu uzskata ar uzsāktu, kad viena Puse ir pieprasījusi šķīrējtiesas izveidi atbilstīgi 6. pantam PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību izšķiršanu;
b) domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo nodaļu uzskata par uzsāktu, kad viena Puse ir pieprasījusi šķīrējtiesas izveidi atbilstīgi 3.5. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 1. punktam;
c) domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu uzskata par uzsāktu atbilstīgi konkrētajā nolīgumā noteiktajam.
4. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi SIP. Ne PTO līgums, ne brīvās tirdzniecības nolīgums nav izmantojams, lai liegtu kādai Pusei veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 3.15. pantu (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā).
3.25. PANTS
Termiņi
1. Visus šajā iedaļā noteiktos termiņus, ieskaitot termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāizdod savi ziņojumi un nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.
2. Jebkuru šajā iedaļā minēto termiņu var mainīt, domstarpībās iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm mainīt jebkuru šajā iedaļā minēto termiņu, norādot šāda ierosinājuma iemeslus.
3.26. PANTS
Pārskatīšana un grozījumi
Komiteja var pārskatīt un nolemt grozīt 7. pielikumu (Reglaments), 8. pielikumu (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) un 9. pielikumu (Mediācijas mehānisms).
B IEDAĻA
Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm
1. APAKŠIEDAĻA
Darbības joma un definīcijas
3.27. PANTS
Darbības joma
1. Šī iedaļa attiecas uz domstarpībām starp vienas Puses prasītāju, no vienas puses, un otru Pusi, no otras puses, par pasākumu 20 , ar ko, iespējams, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi un kas, kā tiek apgalvots, rada zaudējumus vai kaitējumu prasītājam vai, ja prasība tiek celta tāda uzņēmuma vārdā, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas un atrodas pieprasījuma iesniedzēja īpašumā vai kontrolē – uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas.
2. Lielākai noteiktībai – prasītājs neceļ prasību atbilstoši šai iedaļai, ja tā ieguldījumi ir veikti, īstenojot krāpniecisku sagrozīšanu, slēpšanu, korupciju vai rīcību, kuras rezultātā notiek procesa ļaunprātīga izmantošana.
3. Saskaņā ar attiecīgi 3.38. pantu (Tiesa) un 3.39. pantu (Apelācijas tiesa) izveidotā tiesa un apelācijas tiesa nevar lemt par prasībām, kuras neietilpst šā panta darbības jomā.
4. Prasības attiecībā uz kādas Puses parāda pārstrukturēšanu risina saskaņā ar šo iedaļu un 5. pielikumu (Valsts parāds).
3.28. PANTS
Definīcijas
Ja nav norādīts citādi, šajā iedaļā:
a) “process” ir tiesas vai apelācijas tiesas process saskaņā ar šo iedaļu;
b) “domstarpībās iesaistītās puses” ir prasītājs un atbildētājs;
c) “Puses prasītājs” ir:
i) Puses ieguldītājs, kā minēts 2.1. panta (Darbības joma) 1. punkta b) apakšpunktā, rīkojoties savā vārdā, vai
ii) Puses ieguldītājs, kā minēts 2.1. panta (Darbības joma) 1. punkta b) apakšpunktā, rīkojoties tāda uzņēmuma vārdā, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas un atrodas šā ieguldītāja īpašumā vai kontrolē; lielākai noteiktībai – tiek uzskatīts, ka saskaņā ar šo punktu iesniegta prasība attiecas uz domstarpībām starp līgumslēdzēju valsti un citas līgumslēdzējas valsts valstspiederīgo ICSID konvencijas 25. panta 1. punkta nolūkos;
d) “ICSID konvencija” ir Vašingtonā 1965. gada 18. martā parakstītā Konvencija par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem;
e) “domstarpībās neiesaistītā Puse” ir Vjetnama, ja atbildētājs ir Savienība vai kāda Savienības dalībvalsts, vai arī Savienība, ja atbildētājs ir Vjetnama;
f) “atbildētājs” ir vai nu Vjetnama, vai – ES Puses gadījumā – vai nu Savienība, vai attiecīgā tās dalībvalsts atbilstīgi 3.32. pantam (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību);
g) “uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas” ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un atrodas otras Puses ieguldītāja īpašumā un kontrolē;
h) “1958. gada Ņujorkas konvencija” ir Ņujorkā 1958. gada 10. jūnijā parakstītā ANO Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu;
i) “trešās personas finansējums” ir finansējums, ko sniedz kāda fiziska vai juridiska persona, kura nav domstarpībās iesaistītā puse un kura noslēdz vienošanos ar kādu domstarpībās iesaistīto pusi, lai finansētu daļu vai visas procesa izmaksas apmaiņā pret atalgojumu atkarībā no domstarpību iznākuma, vai finansējums, ko kāda fiziska vai juridiska persona, kura nav domstarpībās iesaistītā puse, sniedz ziedojuma vai dotācijas veidā;
j) “UNCITRAL” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija un
k) “UNCITRAL pārredzamības noteikumi” ir UNCITRAL Noteikumi par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti.
2. APAKŠIEDAĻA
ALTERNATĪVA DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA UN APSPRIEŠANĀS
3.29. PANTS
Mierizlīgums
Visas domstarpības, ja vien iespējams, izšķir sarunu vai mediācijas ceļā, panākot mierizlīgumu, un, ja iespējams, pirms saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās) tiek iesniegts lūgums apspriesties. Par šādu izlīgumu var vienoties jebkurā laikā, tostarp pēc tam, kad sākts process saskaņā ar šo iedaļu.
3.30. PANTS
Apspriešanās
1. Ja domstarpības nevar izšķirt ar mierizlīgumu, kā paredzēts 3.29. pantā (Mierizlīgums), tad Puses prasītājs, kurš apgalvo, ka ir pārkāpti 3.27. panta (Darbības joma) 1. punkta noteikumi, iesniedz otrai Pusei lūgumu apspriesties. Lūgumā iekļauj šādu informāciju:
a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta;
b) noteikumi, kas minēti 3.27. panta (Darbības joma) 1. punktā un kas, kā tiek apgalvots, ir pārkāpti;
c) prasības juridiskais un faktiskais pamatojums, tostarp pasākumi, par kuriem tiek apgalvots, ka tie pārkāpj 3.27. panta (Darbības joma) 1. punkta noteikumus;
d) prasītās darbības, kā arī prasītā aplēstā zaudējumu atlīdzības summa un
e) pierādījumi, kas apliecina, ka prasītājs ir otras Puses ieguldītājs un ka tā īpašumā vai kontrolē atrodas aptvertie ieguldījumi, tostarp attiecīgā gadījumā uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, saistībā ar ko ticis iesniegts lūgums apspriesties.
Ja lūgumu apspriesties iesniedz vairāk nekā viens prasītājs vai tas tiek iesniegts vairāk nekā viena uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, vārdā, 1. punkta a) un e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgi iesniedz par katru prasītāju vai uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas.
2. Lūgumu apspriesties iesniedz:
a) trīs gadu laikā no dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par pasākumiem, ar kuriem, iespējams, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un uzzinājis, ka tādējādi rodas zaudējumi vai kaitējums:
i) prasītājam – attiecībā uz prasībām, ko ceļ ieguldītājs, rīkojoties pats savā vārdā, vai
ii) uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas – attiecībā uz prasībām, kuras ceļ ieguldītājs, kas rīkojas uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, vārdā vai
b) divu gadu laikā pēc dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, izbeidz celt prasību vai turpināt procesu tiesā saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņus gadus pēc dienas, kad prasītājs pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par pasākumiem, ar kuriem, iespējams, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi un uzzinājis, ka tādējādi rodas zaudējumi vai kaitējums:
i) prasītājam – attiecībā uz prasībām, ko ceļ ieguldītājs, rīkojoties pats savā vārdā, vai
ii) uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas – attiecībā uz prasībām, kuras ceļ ieguldītājs, kas rīkojas uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, vārdā 21 .
3. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi, apspriešanās vieta ir:
a) Hanoja, ja apspriešanās attiecas uz Vjetnamas pasākumiem;
b) Brisele, ja apspriešanās attiecas uz Savienības pasākumiem, vai
c) attiecīgās Savienības dalībvalsts galvaspilsēta, ja lūgums apspriesties attiecas vienīgi uz šīs dalībvalsts pasākumiem.
Apspriešanās var notikt arī, izmantojot videokonferenci vai citus līdzekļus, īpaši tad, ja ir iesaistīts kāds mazais vai vidējais uzņēmums.
4. Ja vien domstarpībās iesaistītās Puses nevienojas par ilgāku laika posmu, apspriešanos rīko 60 dienu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas datuma.
5. Ja 18 mēnešu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas prasītājs nav iesniedzis prasību saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana), tad tiek uzskatīts, ka prasītājs ir izstājies no procesa saskaņā ar šo iedaļu un nevar iesniegt prasību saskaņā ar šo iedaļu. Vienojoties pusēm, kas apspriežas, minēto termiņu var pagarināt.
6. Prasības nekļūst nepieņemamas 2. un 5. punktā minēto termiņu dēļ, ja prasītājs var pierādīt, ka cēlonis apspriešanās nepieprasīšanai vai prasības neiesniegšanai ir prasītāja nespēja rīkoties, ko izraisījušas darbības, kuras apzināti veikusi attiecīgā Puse, ja prasītājs rīkojas, tiklīdz tas ir iespējams pēc tam, kad tas ir kļuvis spējīgs rīkoties.
7. Ja lūgums apspriesties ir saistīts ar to, ka saskaņā ar apgalvoto nolīgumu ir pārkāpusi Savienība vai kāda Savienības dalībvalsts, tad to nosūta Savienībai. Ja ir identificēti kādas Savienības dalībvalsts pasākumi, to nosūta arī attiecīgajai dalībvalstij.
3.31. PANTS
Mediācija
1. Domstarpībās iesaistītās puses jebkurā laikā var vienoties par mediācijas izmantošanu.
2. Mediācijas izmantošana ir brīvprātīga un neskar nevienas domstarpībās iesaistītās puses juridisko nostāju.
3. Mediācijas izmantošanu var reglamentēt 10. pielikumā (Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm) izklāstītie noteikumi. Ikvienu 10. pielikumā (Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm) minēto termiņu var grozīt, domstarpībās iesaistītajām pusēm savstarpēji vienojoties.
4. Mediatoru ieceļ, domstarpībās iesaistītajām pusēm vienojoties. Šāda iecelšana var ietvert mediatora iecelšanu no tiesas locekļiem, kuri iecelti saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa), vai no Apelācijas tiesas locekļiem, kuri iecelti saskaņā ar 3.39. pantu (Apelācijas tiesa). Domstarpībās iesaistītās puses var arī lūgt tiesas priekšsēdētāju iecelt mediatoru no tiem tiesas locekļiem, kuri nav ne kādas Savienības dalībvalsts, ne Vjetnamas valstspiederīgie.
5. Kad domstarpībās iesaistītās puses ir vienojušās izmantot mediāciju, tad termiņi, kas minēti 3.30. panta (Apspriešanās) 2. un 5. punktā, 3.53. pantā (Pagaidu nolēmums) un 3.54. panta (Apelācijas procedūra) 5. punktā, tiek apturēti no dienas, kad tās šādu vienošanos panākušas, līdz jebkuras domstarpībās iesaistītās puses lēmumam izbeigt mediāciju, par ko nosūtīta vēstule mediatoram un otrai domstarpībās iesaistītajai pusei. Pēc abu domstarpībās iesaistīto pušu pieprasījuma, ja ir izveidota tiesas palāta saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa), šī palāta aptur procesu līdz dienai, kurā kāda no domstarpībās iesaistītajām pusēm nolemj izbeigt mediāciju, par ko nosūtīta vēstule mediatoram un otrai domstarpībās iesaistītajai pusei.
3. APAKŠIEDAĻA
PRASĪBAS IESNIEGŠANA UN PRIEKŠNOSACĪJUMI
3.32. PANTS
Paziņojums par nodomu iesniegt prasību
1. Ja domstarpības nevar izšķirt 90 dienu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas, tad prasītājs var iesniegt paziņojumu par nodomu, kurā rakstiski izklāsta prasītāja nodomu iesniegt prasību domstarpību izšķiršanai atbilstīgi šai iedaļai un kurā ir šāda informācija:
a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta;
b) noteikumi, kas minēti 3.27. panta (Darbības joma) 1. punktā un kas, kā tiek apgalvots, ir pārkāpti;
c) prasības juridiskais un faktiskais pamatojums, tostarp pasākumi, par kuriem tiek apgalvots, ka tie pārkāpj 3.27. panta (Darbības joma) 1. punkta noteikumus, un
d) prasītās darbības, kā arī prasītā aplēstā zaudējumu atlīdzības summa.
Paziņojumu par nodomu attiecīgā gadījumā nosūta Savienībai vai Vjetnamai. Ja ir identificēts kādas Savienības dalībvalsts pasākums, to nosūta arī attiecīgajai dalībvalstij.
2. Kad Savienībai ir nosūtīts paziņojums par nodomu, Savienība nosaka atbildētāju, un pēc tam, kad tas ir izdarīts, tā 60 dienu laikā pēc paziņojuma par nodomu saņemšanas informē prasītāju par to, vai atbildētājs ir Savienība vai kāda Savienības dalībvalsts.
3. Gadījumos, kad prasītājs nav ticis informēts par atbildētāja noteikšanu 60 dienu laikā no paziņojuma par nodomu saņemšanas:
a) ja paziņojumā norādītie pasākumi ir tikai kādas Savienības dalībvalsts pasākumi, atbildētājs ir šī dalībvalsts vai
b) ja paziņojumā norādītie pasākumi ietver Savienības pasākumus, atbildētājs ir Savienība.
4. Prasītājs var iesniegt prasību saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana), pamatojoties uz 2. punktā minēto noteikšanu, vai, ja šāda noteikšana prasītājam nav darīta zināma 2. punktā paredzētajā termiņā – saskaņā ar 3. punktu.
5. Ja pēc noteikšanas saskaņā ar 2. punktu atbildētājs ir Savienība vai tās dalībvalsts, tad ne Savienība, ne attiecīgā dalībvalsts nevar iestāties par to, ka prasība ir nepieņemama vai ka tiesai nav jurisdikcijas, vai arī iestāties par to, ka prasība vai nolēmums ir nepamatots vai nederīgs, balstoties uz to, ka atbildētājam īstenībā vajadzētu būt Savienībai, nevis dalībvalstij, vai otrādi.
6. Noteikšana, kas veikta saskaņā ar 2. punktu, ir saistoša tiesai un apelācijas tiesai.
7. Nekas šajā nolīgumā vai piemērojamajos domstarpību izšķiršanas noteikumos neliedz Savienībai un attiecīgajai dalībvalstij apmainīties ar visu informāciju, kas attiecas uz domstarpībām.
3.33. PANTS
Prasības iesniegšana
1. Ja domstarpības nevar atrisināt sešu mēnešu laikā pēc lūguma apspriesties iesniegšanas un ir pagājuši vismaz trīs mēneši no paziņojuma par nodomu iesniegt prasību iesniegšanas saskaņā ar 3.32. pantu (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību), prasītājs, ja tas atbilst 3.35. panta (Procedūras noteikumi un citi noteikumi prasības iesniegšanai) noteikumiem, var iesniegt prasību tiesā, kas izveidota saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa).
2. Prasību var iesniegt tiesai saskaņā ar vienu no šādiem domstarpību izšķiršanas noteikumu kopumiem:
a) ICSID konvencija;
b) Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra sekretariāta izstrādātie noteikumi par papildu mehānismu procesu administrācijai (turpmāk – “ICSID papildu mehānisma noteikumi”), ja nav piemērojami a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi attiecībā uz procesu;
c) UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumi vai
d) jebkādi citi noteikumi, par ko domstarpībās iesaistītās puses vienojas. Ja prasītājs ierosina konkrētu domstarpību izšķiršanas noteikumu kopumu un ja 30 dienu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas domstarpībās iesaistītās puses nav rakstiski vienojušās par šiem noteikumiem vai ja atbildētājs nav prasītājam sniedzis atbildi, prasītājs var iesniegt prasību saskaņā ar a), b) vai c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem.
3. Visiem apgalvojumiem, ko prasītājs norāda, iesniedzot prasību saskaņā ar šo pantu, jābūt balstītiem uz pasākumiem, kuri norādīti lūgumā apspriesties saskaņā ar 3.30. panta (Apspriešanās) 1. punkta c) apakšpunktu.
4. Šā panta 2. punktā minētos noteikumus par domstarpību izšķiršanu piemēro, ievērojot šajā iedaļā izklāstītos noteikumus, kas papildināti ar jebkuriem noteikumiem, kurus pieņēmusi komiteja, tiesa vai apelācijas tiesa.
5. Tiek uzskatīts, ka prasība ir iesniegta saskaņā ar šo pantu, ja prasītājs ir sācis procesu saskaņā ar domstarpību izšķiršanai piemērojamajiem noteikumiem.
6. Nav pieņemamas prasības, kas iesniegtas kādas grupas vārdā, kuras sastāvā ir vairāki neidentificēti prasītāji, vai ko iesniedz pārstāvis, kurš plāno sākt procesu vairāku tādu identificētu vai neidentificētu prasītāju interesēs, kas deleģējuši visu ar procesu saistītu lēmumu pieņemšanu to vārdā.
3.34. PANTS
Citas prasības
1. Prasītājs neceļ tiesā prasību, ja šim prasītājam ir neizskatīta prasība kādā iekšzemes vai starptautiskā tiesā attiecībā uz to pašu pasākumu, kurš, kā tiek apgalvots, neatbilst 3.27. panta (Darbības joma) 1. punktā minētajiem noteikumiem, un attiecībā uz to pašu zaudējumu vai kaitējumu, ja vien prasītājs neatsauc šādu neizskatītu prasību.
2. Prasītājs, kas rīkojas pats savā vārdā, neceļ tiesā prasību, ja kādai personai, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesību intereses prasītājā vai kuru prasītājs kontrolē, ir neizskatīta prasība kādā iekšzemes vai starptautiskā tiesā attiecībā uz to pašu pasākumu, kurš, kā tiek apgalvots, neatbilst 3.27. panta (Darbības joma) 1. punktā minētajiem noteikumiem, un attiecībā uz to pašu zaudējumu vai kaitējumu, ja vien minētā persona neatsauc šādu neizskatītu prasību.
3. Prasītājs, kas rīkojas kāda uzņēmuma, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, vārdā, neceļ tiesā prasību, ja kādai personai, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesību intereses uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, vai kuru šāds uzņēmums kontrolē, ir neizskatīta prasība kādā iekšzemes vai starptautiskā tiesā attiecībā uz to pašu pasākumu, ar ko, kā tiek apgalvots, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un attiecībā uz to pašu zaudējumu vai kaitējumu, ja vien minētā persona neatsauc šādu neizskatītu prasību.
4. Pirms prasības iesniegšanas prasītājs nodrošina:
a) apliecinājumu tam, ka tas un attiecīgā gadījumā, ievērojot 2. un 3. punktu, jebkura persona, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesību intereses prasītājā vai uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, vai kuru kontrolē prasītājs vai uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, ir atsaukusi 1., 2. vai 3. punktā minēto neizskatīto prasību, un
b) paziņojumu, ka tas un attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, atsakās no tiesībām celt kādu no 1. punktā minētajām prasībām.
5. Šo pantu piemēro saistībā ar 12. pielikumu (Vienlaikus notiekoši procesi).
6. Atteikšanos, kas paredzēta 4. punkta b) apakšpunktā, pārtrauc piemērot, ja prasība tiek noraidīta, pamatojoties uz to, ka nav ievērotas valstspiederības prasības, lai sāktu procesu saskaņā ar šo nolīgumu.
7. Šā panta 1. līdz 4. punktu, ieskaitot 12. pielikumu (Vienlaikus notiekoši procesi), nepiemēro, ja prasības, kas iesniegtas iekšzemes tiesā, ir celtas tikai un vienīgi tādēļ, lai panāktu pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai paskaidrojošu spriedumu par pušu tiesībām, un nav saistītas ar naudas zaudējumu atlīdzināšanu.
8. Ja prasības tiek celtas gan saskaņā ar šo iedaļu, gan A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm), vai saskaņā ar šo iedaļu un citu starptautisku nolīgumu par tādu pašu režīmu, kas, kā tiek apgalvots, neatbilst 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumiem, saskaņā ar šo iedaļu izveidotās tiesas palāta cik vien drīz iespējams pēc domstarpībās iesaistīto pušu uzklausīšanas savā lēmumā, rīkojumā vai nolēmumā ņem vērā procesus saskaņā ar A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) vai citiem starptautiskiem nolīgumiem. Šajā nolūkā tā var apturēt procesu, ja uzskata to par vajadzīgu. Rīkojoties saskaņā ar šo noteikumu, tiesa ņem vērā 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 6. punktu.
3.35. PANTS
Procedūras noteikumi un citi noteikumi prasības iesniegšanai
1. Saskaņā ar šo iedaļu tiesā var celt prasību tikai tad, ja:
a) iesniegtajai prasībai pievieno prasītāja rakstisku piekrišanu tam, ka domstarpību izšķiršana tiesā notiek saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajām procedūrām un prasītājs par domstarpību izšķiršanai piemērojamo noteikumu kopumu izvēlas kādu no 3.33. panta (Prasības iesniegšana) 2. punktā minētajiem domstarpību izšķiršanas noteikumu kopumiem;
b) no 3.30. pantā (Apspriešanās) minētā lūguma apspriesties iesniegšanas pagājuši vismaz seši mēneši un no 3.32. pantā (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) minētā paziņojuma par nodomu iesniegt prasību iesniegšanas pagājuši vismaz trīs mēneši;
c) prasītāja iesniegtais lūgums apspriesties un paziņojums par nodomu iesniegt prasību atbilst attiecīgi 3.30. panta (Apspriešanās) 1. un 2. punkta un 3.32. panta (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) 1. punkta prasībām;
d) par domstarpību juridisko un faktuālo pamatu ir notikusi iepriekšēja apspriešanās saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās);
e) visas prasības, kas tiek norādītas, ceļot prasību tiesā saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana), tiek balstītas uz pasākumu vai pasākumiem, kas norādīti paziņojumā par nodomu iesniegt prasību saskaņā ar 3.32. pantu (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību), un
f) ir izpildīti 3.34. pantā (Citas prasības) minētie nosacījumi.
2. Šis pants neskar citas ar jurisdikciju saistītas prasības, kas izriet no attiecīgajiem domstarpību izšķiršanas noteikumiem.
3.36. PANTS
Piekrišana
1. Atbildētājs piekrīt saskaņā ar šo iedaļu iesniegtas prasības iesniegšanai.
2. Prasītājs sniedz savu piekrišanu saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajām procedūrām brīdī, kad tas iesniedz prasību saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana).
3. Piekrišana saskaņā ar 1. un 2. punktu paredz, ka:
a) domstarpībās iesaistītās puses atturas no tāda nolēmuma izpildes, kas sniegts saskaņā ar šo iedaļu, pirms šāds nolēmums ir kļuvis galīgs saskaņā ar 3.55. pantu (Galīgais nolēmums) un
b) domstarpībās iesaistītās puses attiecībā uz nolēmumu saskaņā ar šo iedaļu atturas no pārsūdzēšanas, pārskatīšanas, atlikšanas, anulēšanas, pārstrādāšanas vai citas līdzīgas procedūras sākšanas starptautiskā vai iekšzemes tiesā 22 .
4. Tiek uzskatīts, ka piekrišana saskaņā ar 1. un 2. punktu atbilst prasībām, kuras noteiktas:
a) ICSID konvencijas 25. pantā un ICSID noteikumos par papildu mehānismu saistībā ar strīda pušu rakstveida piekrišanu un
b) 1958. gada Ņujorkas konvencijas II pantā par rakstveida vienošanos.
3.37. PANTS
Trešo personu sniegts finansējums
1. Ja pastāv trešo personu sniegts finansējums, domstarpībās iesaistītā puse, kas gūst no tā labumu, paziņo otrai domstarpībās iesaistītajai pusei un tiesas palātai vai, ja tiesas palāta nav izveidota, tiesas priekšsēdētājam par finansēšanas režīma esību un veidu, kā arī trešās personas vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi.
2. Paziņošanu veic prasības iesniegšanas laikā vai, ja finansēšanas vienošanās ir noslēgta vai dotācija vai subsīdija sniegta pēc prasības iesniegšanas – nekavējoties, tiklīdz ir noslēgta vienošanās vai sniegta dotācija vai subsīdija.
3. Piemērojot 3.48. pantu (Izdevumu segšanas garantija), tiesa ņem vērā, vai pastāv trešo personu sniegts finansējums. Lemjot par procesa izmaksām saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 4. punktu, tiesa ņem vērā, vai ir ievērotas šā panta 1. un 2. punktā paredzētās prasības.
4. APAKŠIEDAĻA
IEGULDĪJUMU TIESAS SISTĒMA
3.38. PANTS
Tiesa
1. Ar šo tiek izveidota tiesa, lai izskatītu prasības, kas iesniegtas atbilstoši 3.33. pantam (Prasības iesniegšana).
2. Saskaņā ar 4.1. panta (Komiteja) 5. punkta a) apakšpunktu komiteja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ deviņus tiesas locekļus. Trīs locekļi ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgie, trīs ir Vjetnamas valstspiederīgie, un trīs ir trešo valstu valstspiederīgie 23 .
3. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt tiesas locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. punktā.
4. Tiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņi ir apliecinājuši zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās un tādu domstarpību izšķiršanā, kuras izriet no starptautiskiem ieguldījumu nolīgumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.
5. Tiesas locekļus ieceļ uz četriem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr piecām no deviņām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma spēkā stāšanās, pilnvaru termiņu pagarina līdz sešiem gadiem – šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām. Persona, kas strādā kādā tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par tiesas locekli.
6. Tiesa iztiesā lietas palātās, kurās ietilpst trīs locekļi, no kuriem viens ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, viens – Vjetnamas valstspiederīgais, bet viens – kādas trešās valsts valstspiederīgais. Palātu vada loceklis, kas ir kādas trešās valsts valstspiederīgais.
7. Pēc prasības iesniegšanas atbilstoši 3.33. pantam (Prasības iesniegšana) 90 dienu laikā tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā ieceļ locekļus, kas veido tiesas palātu konkrētās lietas izskatīšanai, nodrošinot, ka palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem.
8. Tiesas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks atbild par organizatoriskiem jautājumiem, un viņus ieceļ uz divu gadu termiņu, izlozējot no to locekļu vidus, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas līdzpriekšsēdētāji vai to attiecīgās pilnvarotās personas. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams.
9. Neatkarīgi no 6. punkta domstarpībās iesaistītās puses var vienoties par to, ka lietu izskata viens vienīgs loceklis, kas ir kādas trešās valsts valstspiederīgais – šo personu izvēlas tiesas priekšsēdētājs. Atbildētājs šādu prasītāja lūgumu izskata ar atsaucību, jo īpaši, ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums vai ja prasītā kompensācija vai nodarīto zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši maza. Šāds lūgums būtu jāiesniedz vienlaikus ar prasības iesniegšanu saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana).
10. Tiesa var izstrādāt savas darba procedūras. Darba procedūras ir saderīgas ar piemērojamajiem domstarpību izšķiršanas noteikumiem un šo iedaļu. Ja tiesa tā nolemj, tiesas priekšsēdētājs, apspriežoties ar pārējiem tiesas locekļiem, izstrādā darba procedūru projektu un iesniedz to komitejai. Komiteja pieņem darba procedūru projektu. Ja Komiteja trīs mēnešu laikā pēc darba procedūru projekta iesniegšanas nav to pieņēmusi, tiesas priekšsēdētājs veic nepieciešamo darba procedūru projekta pārskatīšanu, ņemot vērā Pušu paustos viedokļus. Tiesas priekšsēdētājs pēc tam iesniedz komitejai pārskatīto darba procedūru projektu. Pārskatīto darba procedūru projektu uzskata par pieņemtu, ja vien komiteja nepieņem lēmumu noraidīt pārskatīto darba procedūru projektu trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.
11. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šī iedaļa, papildu noteikumi, ko pieņēmusi komiteja, vai darba procedūras, kas pieņemtas saskaņā ar 10. punktu, attiecīgā tiesas palāta var pieņemt piemērotu procedūru, kas ir saderīga ar šiem noteikumiem.
12. Tiesas palāta dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, tiesas palāta pieņem lēmumu ar visu tās locekļu balsu vairākumu. Atsevišķu tiesas palātas locekļu paustie viedokļi ir anonīmi.
13. Locekļiem jābūt vienmēr un īsā laikā pieejamiem, un viņiem pastāvīgi jābūt informētiem par notiekošo domstarpību izšķiršanas jomā atbilstīgi šim nolīgumam.
14. Lai nodrošinātu locekļu pieejamību, viņiem tiek maksāts ikmēneša honorārs, ko nosaka ar komitejas lēmumu. Turklāt tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks par katru dienu, kad viņi pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo iedaļu, saņem dienas naudu, kas ir līdzvērtīga atbilstīgi 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 16. punktam noteiktajai.
15. Honorāru un dienas naudu, kas minēta 14. punktā, abas Puses, ņemot vērā to attiecīgo attīstības līmeni, iemaksā kontā, kuru pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas naudu, otra Puse var lemt to samaksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus.
16. Ja vien komiteja nepieņem lēmumu saskaņā ar 17. punktu, tiesas palātas locekļu citas izmaksas un izdevumi ir tie, kas noteikti saskaņā ar ICSID konvencijas administratīvajiem un finanšu noteikumiem Nr. 14(1), kas ir spēkā prasības iesniegšanas dienā un ko tiesa sadala starp domstarpībās iesaistītajām pusēm saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 4. punktu.
17. Pēc komitejas lēmuma honorāru, dienas naudu un citas izmaksas un izdevumus var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Šādā gadījumā tiesas locekļi strādā tiesā pilnu laiku un nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj. Komiteja nosaka viņu atalgojumu un saistītos organizatoriskos jautājumus.
18. ICSID sekretariāts ir tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu tiesa sadala starp domstarpībās iesaistītajām pusēm saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 4. punktu.
3.39. PANTS
Apelācijas tiesa
1. Ar šo tiek izveidota pastāvīga apelācijas tiesa apelāciju izskatīšanai par tiesas pieņemtajiem nolēmumiem.
2. Apelācijas tiesā ir seši locekļi, no kuriem divi ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgie, divi ir Vjetnamas valstspiederīgie un divi ir trešo valstu valstspiederīgie.
3. Saskaņā ar 4.1. panta (Komiteja) 5. punkta a) apakšpunktu komiteja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ šos sešus apelācijas tiesas locekļus 24 .
4. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt apelācijas tiesas locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. un 3. punktā.
5. Apelācijas tiesas locekļus ieceļ uz četriem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr trim no sešām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma spēkā stāšanās, pilnvaru termiņu pagarina līdz sešiem gadiem – šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām.
6. Apelācijas tiesai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kurus uz diviem gadiem ar izlozes palīdzību izraugās no tiem locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams.
7. Apelācijas tiesas locekļi ir apliecinājuši zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās un viņiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās un tādu domstarpību izšķiršanā, kuras izriet no starptautiskiem ieguldījumu nolīgumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.
8. Apelācijas tiesa iztiesā apelācijas palātās, kurās ietilpst trīs locekļi, no kuriem viens ir kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, viens – Vjetnamas valstspiederīgais, bet viens – kādas trešās valsts valstspiederīgais. Palātu vada loceklis, kas ir kādas trešās valsts valstspiederīgais.
9. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā katras apelācijas lietas izskatīšanai izveido palātas sastāvu, nodrošinot, ka katras palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem. Persona, kas strādā kādā apelācijas tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar apelācijas tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par apelācijas tiesas locekli.
10. Apelācijas tiesa izstrādā savas darba procedūras. Darba procedūras ir saderīgas ar šo iedaļu un norādēm, kas sniegtas 13. pielikumā (Apelācijas tiesas darba procedūras). Apelācijas tiesas priekšsēdētājs viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās izstrādā darba procedūru projektu, apspriežoties ar pārējiem apelācijas tiesas locekļiem, un iesniedz to komitejai. Komiteja pieņem darba procedūru projektu. Ja Komiteja trīs mēnešu laikā pēc darba procedūru projekta iesniegšanas nav to pieņēmusi, apelācijas tiesas priekšsēdētājs veic nepieciešamo darba procedūru projekta pārskatīšanu, ņemot vērā Pušu paustos viedokļus. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs pēc tam iesniedz komitejai pārskatīto darba procedūru projektu. Pārskatīto darba procedūru projektu uzskata par pieņemtu, ja vien komiteja nepieņem lēmumu noraidīt pārskatīto darba procedūru projektu trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.
11. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šī iedaļa, papildu noteikumi, ko pieņēmusi komiteja, vai darba procedūras, kas pieņemtas saskaņā ar 10. punktu, attiecīgā apelācijas tiesas palāta var pieņemt piemērotu procedūru, kas ir saderīga ar šiem noteikumiem.
12. Apelācijas tiesas palāta dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, apelācijas tiesas palāta pieņem lēmumu ar visu tās locekļu balsu vairākumu. Atsevišķu apelācijas tiesas palātas locekļu paustie viedokļi ir anonīmi.
13. Apelācijas tiesas locekļiem jābūt vienmēr un īsā laikā pieejamiem, un viņiem pastāvīgi jābūt informētiem par citur notiekošo domstarpību izšķiršanas jomā atbilstīgi šim nolīgumam.
14. Apelācijas tiesas locekļiem tiek maksāts ikmēneša honorārs, ko nosaka ar komitejas lēmumu. Turklāt apelācijas tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks par katru dienu, kad viņi pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo iedaļu, saņem dienas naudu, kas ir līdzvērtīga atbilstīgi 16. punktam noteiktajai.
15. Honorāru un dienas naudu, kas minēta 14. punktā, abas Puses, ņemot vērā to attiecīgo attīstības līmeni, iemaksā kontā, kuru pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas naudu, otra Puse var lemt to samaksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus.
16. Šim nolīgumam stājoties spēkā, komiteja pieņem lēmumu, ar ko nosaka apelācijas tiesas palātas locekļu citu izmaksu un izdevumu summu. Šādas izmaksas un izdevumus tiesa vai attiecīgā gadījumā apelācijas tiesa sadala starp domstarpībās iesaistītajām pusēm saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 4. punktu.
17. Pēc komitejas lēmuma honorāru, dienas naudu un citas izmaksas un izdevumus var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Šādā gadījumā apelācijas tiesas locekļi strādā tiesā pilnu laiku un nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien apelācijas tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj. Komiteja nosaka viņu atalgojumu un saistītos organizatoriskos jautājumus.
18. ICSID sekretariāts ir apelācijas tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu apelācijas tiesa sadala starp domstarpībās iesaistītajām pusēm saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 4. punktu.
3.40. PANTS
Ētika
1. Tiesas un apelācijas tiesas locekļus izraugās starp tādām personām, kuru neatkarība nav apšaubāma. Viņi nav saistīti ar kādu valdību 25 . Viņi nesaņem norādījumus no kādas valdības vai organizācijas jautājumos, kas attiecas uz domstarpībām. Viņi nedrīkst piedalīties nekādu domstarpību izskatīšanā, kur viņiem varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts. Tādējādi viņi atbilst 11. pielikuma (Tiesas locekļu, apelācijas tiesas locekļu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām. Turklāt pēc iecelšanas viņi nav advokāti vai puses norīkoti eksperti vai liecinieki jebkādās esošās vai jaunās domstarpībās par ieguldījumiem saskaņā ar šo vai kādu citu nolīgumu vai iekšzemes normatīvajiem aktiem.
2. Ja kāda domstarpībās iesaistītā puse uzskata, ka loceklim ir interešu konflikts, tā tiesas priekšsēdētājam vai, attiecīgi, apelācijas tiesas priekšsēdētājam nosūta paziņojumu par iebildumu pret šā locekļa iecelšanu. Paziņojumu par iebildumu nosūta 15 dienu laikā no dienas, kad tiesas vai apelācijas tiesas palātas sastāvs ir paziņots domstarpībās iesaistītajai pusei, vai 15 dienu laikā no dienas, kurā tai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ja tie pamatoti nevarēja būt zināmi palātas izveides laikā. Apstrīdēšanas paziņojumā norāda apstrīdēšanas pamatojumu.
3. Ja 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par iebildumiem, loceklis, pret kuru celti iebildumi, ir nolēmis neatkāpties no darba šajā palātā, tad attiecīgi tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis domstarpībās iesaistītās puses un devis loceklim iespēju iesniegt apsvērumus, 45 dienu laikā no paziņojuma par iebildumiem saņemšanas pieņem lēmumu un nekavējoties informē par to domstarpībās iesaistītās puses un attiecīgā gadījumā citus palātas locekļus.
4. Par paziņojumu par iebildumiem pret tiesas priekšsēdētāja norīkošanu darbam kādā palātā lemj apelācijas tiesas priekšsēdētājs, un otrādi.
5. Pēc apelācijas tiesas priekšsēdētāja argumentēta ieteikuma vai pēc Pušu kopīgas ierosmes Puses ar komitejas lēmumu var nolemt izslēgt no tiesas vai apelācijas tiesas sastāva kādu locekli, ja šā locekļa uzvedība ir pretrunā ar 1. punktā noteiktajiem pienākumiem un nav savienojama ar darba turpināšanu tiesā vai apelācijas tiesā. Ja šāda rīcība tiek piedēvēta apelācijas tiesas priekšsēdētājam, argumentētu ieteikumu iesniedz tiesas priekšsēdētājs. Lai aizpildītu vakances, kas var rasties saskaņā ar šo punktu, mutatis mutandis piemēro 3.38. panta (Tiesa) 2. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 3. punktu.
3.41. PANTS
Daudzpusēji domstarpību izšķiršanas mehānismi
Puses risina sarunas par starptautisku nolīgumu, kurā paredz daudzpusēju ieguldījumu tiesu kopā ar daudzpusēju apelācijas mehānismu, kas būtu piemērojams domstarpībām saskaņā ar šo nolīgumu, vai no tā atsevišķi. Puses pēc tam var vienoties par šīs iedaļas attiecīgo daļu nepiemērošanu. Komiteja var pieņemt lēmumu, nosakot visus vajadzīgos pārejas pasākumus.
5. APAKŠIEDAĻA
PROCESA GAITA
3.42. PANTS
Piemērojamie tiesību akti un interpretācijas noteikumi
1. Tiesa un apelācijas tiesa lemj, vai ar pasākumiem, uz kuriem attiecas prasība, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, kā to apgalvo prasītājs.
2. Pieņemot lēmumus, tiesa un apelācijas tiesa attiecīgi piemēro 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) un citus šā nolīguma noteikumus, kā arī citu starp Pusēm piemērojamo starptautisko tiesību aktu noteikumus vai principus un faktiski ņem vērā visus attiecīgos domstarpībās iesaistītās Puses iekšzemes tiesību aktus.
3. Lielākai noteiktībai – tiesai un apelācijas tiesai ir saistoša interpretācija, ko iekšzemes tiesību aktiem piešķir tiesas vai iestādes, kuras ir kompetentas interpretēt attiecīgos iekšzemes tiesību aktus, un jebkura nozīme, ko tiesa un apelācijas tiesa piešķir attiecīgajiem iekšzemes tiesību aktiem, nav saistoša otras Puses tiesām un iestādēm. Tiesai un apelācijas tiesai nav jurisdikcijas noteikt tāda pasākuma likumību, kas varētu būt šā nolīguma pārkāpums, saskaņā ar domstarpībās iesaistītās Puses iekšzemes normatīvajiem aktiem.
4. Tiesa un apelācijas tiesa interpretē šo nolīgumu saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, kas kodificēti Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, kura noslēgta Vīnē 1969. gada 23. maijā.
5. Ja rodas nopietnas bažas par interpretācijas jautājumiem, kas var ietekmēt ar šo iedaļu saistītus jautājumus, komiteja var pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretācijas. Jebkura šāda interpretācija ir saistoša tiesai un apelācijas tiesai. Komiteja var nolemt, ka interpretācija ir saistoša no konkrēta datuma.
3.43. PANTS
Pretapiešanas pasākumi
Lielākai noteiktībai – tiesa atsakās no jurisdikcijas, ja domstarpības radušās vai ja to rašanās liela iespējamība bijusi paredzama laikā, kad prasītājs ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem, uz kuriem attiecas domstarpības, un tiesa, pamatojoties uz konkrētās lietas faktiem, nosaka, ka prasītājs ir ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem galvenokārt tādēļ, lai iesniegtu prasību saskaņā ar šo iedaļu. Iespēja atteikties no jurisdikcijas šādos apstākļos neskar citus ar jurisdikciju saistītus iebildumus, kurus tiesa varētu izskatīt.
3.44. PANTS
Iebildes
1. Atbildētājs var iesniegt iebildi, ka prasība ir acīmredzami bez juridiskā pamata, ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad ir izveidota tiesas palāta saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 7. punktu, un jebkurā gadījumā pirms tiesas palātas pirmās sēdes, vai 30 dienas pēc tam, kad atbildētājam kļuvis zināms par faktiem, uz kuriem iebilde pamatojas.
2. Atbildētājs iespējami precīzi norāda iebildes pamatojumu.
3. Pēc tam, kad tiesa ir devusi domstarpībās iesaistītajām pusēm iespēju iesniegt apsvērumus par šo iebildi, tā tiesas palātas pirmajā sēdē vai tūlīt pēc tās izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildi, norādot pamatojumu. Ja iebilde ir saņemta pēc tiesas palātas pirmās sēdes, tiesa šādu lēmumu vai pagaidu nolēmumu izdod pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 120 dienu laikā pēc iebildes iesniegšanas. Izdodot lēmumu, tiesa pieņem, ka apgalvotie fakti ir patiesi, un var arī ņemt vērā visus būtiskos faktus, kas netiek apstrīdēti.
4. Tiesas lēmums neskar domstarpībās iesaistītās puses tiesības saskaņā ar 3.45. pantu (No likuma viedokļa nepamatotas prasības) vai procesa gaitā iebilst pret prasības juridisko pamatu, neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citas iebildes. Lielākai noteiktībai – šāda iebilde var ietvert iebildi, ka domstarpības vai kāda papildu prasība nav tiesas jurisdikcijā vai citu iemeslu dēļ nav tiesas kompetencē.
3.45. PANTS
No likuma viedokļa nepamatotas prasības
1. Neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citas iebildes, piemēram, ka domstarpības vai kāda papildu prasība nav tiesas jurisdikcijā vai citu iemeslu dēļ nav tiesas kompetencē, un neskarot atbildētāja tiesības celt jebkādas šādas iebildes jebkurā piemērotā laikā, tiesa vispirms lemj par visiem tiem iebildumiem, ko cēlis atbildētājs, kurš uzskata, ka saskaņā ar šo iedaļu iesniegtā prasība vai tās daļa no likuma viedokļa nav prasība, par ko varētu pieņemt prasītājam labvēlīgu nolēmumu saskaņā ar 3.53. pantu (Pagaidu nolēmums), pat pieņemot, ka apgalvotie fakti ir patiesi. Tiesa var arī izvērtēt visus attiecīgos faktus, kuri netiek apstrīdēti.
2. Iebildi atbilstīgi 1. punktam tiesai iesniedz iespējami drīz pēc tiesas palātas izveides un katrā ziņā ne vēlāk kā dienā, ko tiesa atbildētājam nosaka pretprasības vai aizstāvības argumentu izklāsta iesniegšanai vai, ja prasībā izdarīti grozījumi, dienā, kuru tiesa atbildētājam nosaka apsvērumu iesniegšanai par grozījumiem. Iebildi neiesniedz, kamēr nav pabeigts process, uz kuru attiecas 3.44. pants (Iebildes), ja vien tiesa, pienācīgi ņemot vērā lietas apstākļus, nepiešķir atļauju iesniegt iebildi saskaņā ar šo pantu.
3. Saņēmusi 1. punktā minēto iebildi, tiesa, ja vien tā neuzskata, ka iebilde ir acīmredzami nepamatota, aptur procesu par faktuālo pamatu, iebildes izskatīšanai sastāda grafiku, kas ir saderīgs ar grafiku, kuru tā sastādījusi visu citu sākotnējo jautājumu izskatīšanai, un izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildi, norādot tā pamatojumu.
3.46. PANTS
Procesa pārredzamība
1. Uz domstarpībām saskaņā ar šo iedaļu attiecas UNCITRAL pārredzamības noteikumi, ievērojot 2.–8. punktu.
2. Lūgumu apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās), paziņojumu par nodomu saskaņā ar 3.32. panta (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) 1. punktu, noteikšanu saskaņā ar 3.32. panta (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) 2. punktu, apstrīdēšanas paziņojumu un lēmumu par šo paziņojumu saskaņā ar 3.40. pantu (Ētika) un konsolidācijas pieprasījumu saskaņā ar 3.59. pantu (Konsolidācija) iekļauj UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 1. punktā minētajā dokumentu sarakstā.
3. Ievērojot UNCITRAL pārredzamības noteikumu 7. pantu, tiesa pēc savas ierosmes vai pēc jebkuras personas pieprasījuma un pēc apspriešanās ar domstarpībās iesaistītajām pusēm var lemt par to, vai un kā darīt pieejamus citus dokumentus, kas iesniegti tiesai vai ko tiesa izdevusi un kas nav ietverti UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 1. un 2. punktā. Tas var ietvert lietiskos pierādījumus, ja atbildētājs tam piekrīt.
4. Neatkarīgi no UNCITRAL pārredzamības noteikumu 2. panta attiecīgi Savienība vai Vjetnama pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu tūlīt pārsūta šos dokumentus domstarpībās neiesaistītajai Pusei un dara tos publiski pieejamus, iepriekš no tiem izņemot konfidenciālu vai aizsargātu informāciju 26 .
5. Dokumentus, kas minēti 2., 3. un 4. punktā, dara publiski pieejamus, nosūtot tos UNCITRAL pārredzamības noteikumos minētajam repozitorijam vai citādi.
6. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās komiteja pārskata 3. punkta darbību. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma komiteja saskaņā ar 4.1. panta (Komiteja) 5. punkta c) apakšpunktu var pieņemt lēmumu, kurā nosaka, ka šā panta 3. punkta vietā piemēro UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 3. punktu.
7. Ievērojot tiesas lēmumu par iebildi attiecībā uz tādas informācijas klasificēšanu, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir konfidenciāla vai aizsargāta informācija, ne domstarpībās iesaistītās puses, ne tiesa neizpauž nevienai domstarpībās neiesaistītajai Pusei vai sabiedrībai nekādu aizsargātu informāciju, ja domstarpībās iesaistītā puse, kas informāciju sniegusi, to skaidri apzīmē kā konfidenciālu vai aizsargātu 27 .
8. Domstarpībās iesaistītā puse var izpaust citām procesā iesaistītajām personām, tostarp lieciniekiem un ekspertiem, tādus nerediģētus dokumentus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem procesa laikā atbilstoši šai iedaļai. Tomēr domstarpībās iesaistītā puse nodrošina, ka šīs personas aizsargā konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, kas ietverta šajos dokumentos.
3.47. PANTS
Pagaidu lēmumi
Tiesa var norīkot pagaidu aizsardzības pasākumu, lai aizsargātu kādas domstarpībās iesaistītās puses tiesības vai lai nodrošinātu, ka tiesa pilnībā īsteno savu jurisdikciju, tostarp norīkojot saglabāt pierādījumus, kas ir kādas domstarpībās iesaistītās puses rīcībā vai kontrolē, vai aizsargāt tiesas jurisdikciju. Tiesa nevar ne izdot rīkojumu konfiscēt līdzekļus, ne kavēt, ka tiek piemērots režīms, par kuru tiek apgalvots, ka tas rada pārkāpumu. Šīs daļas nolūkā rīkojumā ietilpst ieteikums.
3.48. PANTS
Izdevumu segšanas garantija
1. Lielākai noteiktībai – tiesa pēc pieprasījuma var likt prasītājam sniegt garantiju par visiem izdevumiem vai to daļu, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka prasītājs varētu nespēt izpildīt iespējamu lēmumu par izdevumiem, kas nebūtu prasītājam labvēlīgs.
2. Ja izdevumu segšanas garantija netiek sniegta pilnā apmērā 30 dienu laikā pēc tiesas rīkojuma vai kādā citā tiesas noteiktā termiņā, tiesa par to informē domstarpībās iesaistītās puses. Tiesa var norīkot procesa apturēšanu vai izbeigšanu.
3.49. PANTS
Atteikšanās no prasības
Ja pēc prasības iesniegšanas atbilstoši šai iedaļai prasītājs neveic nekādus pasākumus procesā 180 secīgu dienu laikā vai tādā laikposmā, par kādu domstarpībās iesaistītās puses var vienoties, tiek uzskatīts, ka prasītājs ir atsaucis savu prasību un pārtraucis procesu. Tiesa pēc atbildētāja pieprasījuma un pēc tam, kad tas ir paziņots domstarpībās iesaistītajām pusēm, pieņem zināšanai atteikšanos no prasības un izdod nolēmumu par izdevumiem. Pēc šāda rīkojuma izdošanas tiesas pilnvaras beidzas. Prasītājs pēc tam nevar iesniegt prasību par to pašu jautājumu.
3.50. PANTS
Procesa valoda
1. Domstarpībās iesaistītās puses vienojas par procesa valodu.
2. Ja domstarpībās iesaistītās puses nav panākušas vienošanos saskaņā ar 1. punktu 30 dienu laikā no tiesas palātas izveides saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 7. punktu, tiesa nosaka procesā izmantojamo valodu. Tiesa to nosaka pēc apspriešanās ar domstarpībās iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu līdzekļu taupīšanu procesā un nodrošinātu, ka noteiktais nerada nevajadzīgu slogu domstarpībās iesaistīto pušu un tiesas resursiem 28 .
3.51. PANTS
Domstarpībās neiesaistītā Puse
1. Atbildētājs 30 dienu laikā pēc a) un b) apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas vai tūlīt pēc kādu domstarpību par konfidenciālu vai aizsargātu informāciju atrisināšanas sniedz domstarpībās neiesaistītajai Pusei:
a) lūgumu apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās), paziņojumu par nodomu saskaņā ar 3.32. panta (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) 1. punktu, noteikto saskaņā ar 3.32. panta (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību) 2. punktu un 3.33. pantā minēto prasību (Prasības iesniegšana) un
b) pēc pieprasījuma – visus dokumentus, kas darīti pieejami sabiedrībai saskaņā ar 3.46. pantu (Procesa pārredzamība).
2. Domstarpībās neiesaistītajai Pusei ir tiesības piedalīties sēdēs, kas notiek saskaņā ar šo iedaļu, un sniegt mutiskus izklāstus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju.
3.52. PANTS
Ekspertu ziņojumi
Tiesa pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma vai pēc apspriešanās ar domstarpībās iesaistītajām pusēm pēc savas iniciatīvas var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, kas rakstiski ziņo tai par faktiem, kuri skar vides, veselības, drošības vai citus jautājumus, ko procesā izvirzījusi kāda domstarpībās iesaistītā puse.
3.53. PANTS
Pagaidu nolēmums
1. Ja tiesa secina, ka ar kādu pasākumu, par kuru ir domstarpības, tiek pārkāpti 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, tiesa, pamatojoties uz prasītāja lūgumu un pēc domstarpībās iesaistīto pušu uzklausīšanas, var lemt tikai par šādiem jautājumiem (atsevišķi vai kopā):
a) kompensācija par finansiāliem zaudējumiem un piemērojamie procenti un
b) īpašuma restitūcija, tādā gadījumā nolēmumā norādot, ka atbildētājs restitūcijas vietā var maksāt kompensāciju par finansiāliem zaudējumiem un visus piemērojamos procentus, ko nosaka atbilstīgi attiecīgajiem 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumiem.
Ja prasība iesniegta kāda uzņēmuma vārdā, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nolēmumā saskaņā ar šo punktu norāda, ka:
a) uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, izmaksā kompensāciju par finansiāliem zaudējumiem un visus piemērojamos procentus un
b) uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, veic restitūciju.
Tiesa nevar izdot rīkojumu par attiecīgā režīma atcelšanu.
2. Kompensācija par finansiāliem zaudējumiem nepārsniedz zaudējumus, ko kādu 2. nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumu pārkāpuma dēļ cietis attiecīgi prasītājs vai tā uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, un to samazina par summu, kas atbilst visām attiecīgās Puses jau iepriekš izmaksātajām kompensācijām. Lielākai noteiktībai – ja ieguldītājs iesniedz prasību savā vārdā, ieguldītājs var atgūt tikai zaudējumu vai kaitējumu, kas ieguldītājam radies saistībā ar šā ieguldītāja aptvertajiem ieguldījumiem.
3. Tiesa nevar pieņemt nolēmumu par kompensācijām kā sodu.
4. Tiesa izdod rīkojumu, ka procesa izdevumus 29 sedz zaudējusī domstarpībās iesaistītā puse. Izņēmuma kārtā tiesa var sadalīt izdevumus starp domstarpībās iesaistītajām pusēm, ja tā konstatē, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir lietderīgi. Citus samērīgus izdevumus, ieskaitot tiesiskās pārstāvības un tiesiskās palīdzības samērīgus izdevumus, sedz zaudējusī domstarpībās iesaistītā puse, ja vien tiesa nenosaka, ka šāds izdevumu sadalījums, ņemot vērā lietas apstākļus, nav pamatots. Ja prasība apmierināta tikai daļēji, tad izdevumus koriģē proporcionāli prasības apmierināto daļu skaitam un apmēram. Apelācijas tiesa izdevumu jautājumus skata saskaņā ar šo pantu.
5. Komiteja var pieņemt papildu noteikumus par maksām, lai noteiktu maksimālo izdevumu summu par tiesisko pārstāvību un tiesisko palīdzību, kuru var segt zaudējušās domstarpībās iesaistītās konkrētu kategoriju puses. Šādos papildu noteikumos ņem vērā prasītāja, kas ir fiziska persona vai mazais vai vidējais uzņēmums, finanšu līdzekļus. Komiteja cenšas pieņemt šādus papildu noteikumus ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās.
6. Tiesa pieņem pagaidu nolēmumu 18 mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja šo termiņu nevar ievērot, tiesa pieņem attiecīgu lēmumu, kurā norāda šādas kavēšanās iemeslus.
3.54. PANTS
Apelācijas procedūra
1. Jebkura domstarpībās iesaistītā puse pagaidu nolēmumu 90 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt apelācijas tiesā. Apelācijas iemesli ir šādi:
a) tiesa ir pieļāvusi kļūdu, interpretējot vai piemērojot piemērojamos tiesību aktus;
b) tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu novērtēšanā, tostarp attiecīgo iekšzemes tiesību aktu novērtēšanā, vai
c) ICSID konvencijas 52. pantā paredzētie iemesli, ciktāl tos neaptver a) un b) apakšpunkts.
2. Apelācijas tiesa noraida pārsūdzību, ja tā konstatē, ka pārsūdzība ir nepamatota. Tā var arī noraidīt pārsūdzību paātrinātā kārtā, ja ir skaidrs, ka pārsūdzība ir acīmredzami nepamatota.
3. Ja apelācijas tiesa konstatē, ka apelācija ir pamatota, ar apelācijas tiesas lēmumu pilnībā vai daļēji groza vai atceļ juridiskos konstatējumus un secinājumus pagaidu nolēmumā. Šajā lēmumā precīzi norāda, kā apelācijas tiesa ir grozījusi vai atcēlusi attiecīgos tiesas konstatējumus un secinājumus.
4. Ja tiesas konstatētie fakti to pieļauj, apelācijas tiesa piemēro savus juridiskos konstatējumus un secinājumus attiecībā uz šādiem faktiem un pieņem galīgo lēmumu. Ja tas nav iespējams, apelācijas tiesa nodod lietu atpakaļ tiesai.
5. Parasti apelācijas izskatīšanas laiks nepārsniedz 180 dienas, ko aprēķina no datuma, kad kāda domstarpībās iesaistītā puse ir oficiāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelāciju, līdz datumam, kad apelācijas tiesa pieņem savu lēmumu. Ja apelācijas tiesa uzskata, ka tā nevar pieņemt lēmumu 180 dienu laikā, tā rakstiski informē domstarpībās iesaistītās puses par aizkavēšanās iemesliem un norāda plānoto termiņu, kurā tā pieņems lēmumu. Ja vien tas nav nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, process nekādā gadījumā nepārsniedz 270 dienas.
6. Domstarpībās iesaistītā puse, kas iesniedz apelāciju, nodrošina garantiju, tostarp apelācijas izdevumiem, kā arī samērīgu summu, kuru apelācijas tiesa nosaka, ņemot vērā lietas apstākļus.
7. Apelācijas procedūrai mutatis mutandis piemēro 3.37. pantu (Trešo personu sniegts finansējums), 3.46. pantu (Procesa pārredzamība), 3.47. pantu (Pagaidu lēmumi), 3.49. pantu (Atteikšanās no prasības), 3.51. pantu (Domstarpībās neiesaistītā Puse), 3.53. pantu (Pagaidu nolēmums) un 3.56. pantu (Atlīdzinājums vai cita kompensācija).
3.55. PANTS
Galīgais nolēmums
1. Pagaidu nolēmums, kas pieņemts saskaņā ar šo iedaļu, kļūst galīgs, ja neviena no domstarpībās iesaistītajām pusēm nav pārsūdzējusi pagaidu nolēmumu saskaņā ar 3.54. panta (Apelācijas procedūra) 1. punktu.
2. Ja pagaidu nolēmums ir pārsūdzēts un apelācijas tiesa ir noraidījusi apelāciju saskaņā ar 3.54. panta (Apelācijas procedūra) 2. punktu, pagaidu nolēmums kļūst galīgs dienā, kad apelācijas tiesa ir noraidījusi apelāciju.
3. Ja pagaidu nolēmums ir pārsūdzēts un apelācijas tiesa ir pieņēmusi galīgo lēmumu, pagaidu nolēmums, kā to ir ir grozījusi vai atcēlusi apelācijas tiesa, kļūst galīgs apelācijas tiesas galīgā lēmuma pieņemšanas dienā.
4. Ja pagaidu nolēmums ir pārsūdzēts un apelācijas tiesa ir grozījusi vai atcēlusi pagaidu nolēmuma juridiskos konstatējumus un secinājumus un nodevusi lietu atpakaļ tiesai, tiesa, attiecīgā gadījumā uzklausot domstarpībās iesaistītās puses, pārskata savu provizorisko nolēmumu, lai atspoguļotu apelācijas tiesas konstatējumus un secinājumus. Tiesai apelācijas tiesas konstatējumi ir saistoši. Tiesa cenšas pieņemt pārskatīto nolēmumu 90 dienu laikā no apelācijas tiesas lēmuma saņemšanas. Pārskatītais pagaidu nolēmums kļūst galīgs pēc 90 dienām no tā pieņemšanas.
5. Šajā iedaļā termins “galīgais nolēmums” ietver apelācijas tiesas galīgos lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 3.54. panta (Apelācijas procedūra) 4. punktu.
3.56. PANTS
Atlīdzinājums vai cita kompensācija
Tiesa neatzīst par derīgu argumentu aizsardzības, pretprasības, kompensācijas vai līdzīgos nolūkos faktu, ka ieguldītājs ir saņēmis vai saņems atlīdzinājumu vai citu kompensāciju saskaņā ar apdrošināšanas vai garantijas līgumu attiecībā uz visu kompensāciju vai tās daļu, kas pieprasīta domstarpību izšķiršanas procesā, kurš uzsākts saskaņā ar šo iedaļu.
3.57. PANTS
Galīgo nolēmumu izpilde
1. Saskaņā ar šo iedaļu pieņemti galīgie nolēmumi:
a) ir saistoši starp domstarpībās iesaistītajām pusēm un attiecībā uz konkrēto lietu un
b) nav pārsūdzami, pārskatāmi, atliekami, anulējami, kā arī tiem nepiemēro cita veida tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
2. Katra Puse atzīst galīgo nolēmumu, kas sniegts atbilstoši šai iedaļai, par saistošu, un nodrošina finansiālo saistību izpildi savā teritorijā tā, it kā tas būtu galīgs tiesas spriedums minētajā Pusē.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta laika posmā, kas minēts 4. punktā, galīgā nolēmuma atzīšanu un izpildi domstarpībās, kurās atbildētājs ir Vjetnama, veic saskaņā ar 1958. gada Ņujorkas konvenciju. Minētajā laikā šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un 3.36. panta (Piekrišana) 3. punkta b) apakšpunktu nepiemēro domstarpībām, kurās atbildētājs ir Vjetnama.
4. Attiecībā uz galīgo nolēmumu, ja atbildētājs ir Vjetnama, 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu piemēro piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās vai ilgāku laiku, ko nosaka komiteja, ja apstākļi to attaisno.
5. Nolēmuma īstenošanu reglamentē tiesību akti par spēkā esošu spriedumu vai nolēmumu īstenošanu, ja šāda īstenošana ir nepieciešama.
6. Lielākai noteiktībai – 4.14. pants (Tiešas ietekmes neesība) nekavē atbilstīgi šai sadaļai sniegto nolēmumu atzīšanu, izpildi un īstenošanu.
7. 1958. gada Ņujorkas konvencijas 1. panta nolūkos galīgie nolēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo iedaļu, tiek uzskatīti par šķīrējtiesas nolēmumiem, kuri attiecas uz prasībām, kas uzskatāmas par tādām, kuras izriet no komercattiecībām vai komercdarījuma.
8. Lielākai noteiktībai un ievērojot 1. punkta b) apakšpunktu - ja prasība ir iesniegta domstarpību izšķiršanai atbilstoši 3.33. panta (Prasības iesniegšana) 2. punkta a) apakšpunktam, galīgais nolēmums, kas pieņemts atbilstoši šai iedaļai, ir kvalificējams kā nolēmums atbilstīgi ICSID konvencijas IV nodaļas 6. sadaļai.
3.58. PANTS
Nolīguma Pušu loma
1. Puses nesniedz diplomātisku aizsardzību un neceļ starptautisku prasību par domstarpībām, par kurām iesniegta prasība saskaņā ar šo iedaļu, ja otra Puse ievēro šādās domstarpībās pieņemtu nolēmumu un panākusi atbilstību tam. Diplomātiskā aizsardzība šajā punktā neietver neformālu diplomātisku informācijas apmaiņu, kuras vienīgais mērķis ir atvieglot domstarpību izšķiršanu.
2. Šā panta 1. punkts neizslēdz domstarpību izšķiršanas iespēju saskaņā ar A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) attiecībā uz kādu vispārēji piemērojamu pasākumu, ja tiek apgalvots, ka ar šo pasākumu ir pārkāpts nolīgums un saistībā ar to ir sākta domstarpību izšķiršanas procedūra attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana). Tas neskar 3.51. pantu (Domstarpībās neiesaistītā Puse) vai UNCITRAL pārredzamības noteikumu 5. pantu.
3.59. PANTS
Konsolidācija
1. Ja saskaņā ar šo iedaļu iesniegtām divām vai vairāk prasībām ir kopīgs tiesību vai faktu jautājums un vieni un tie paši notikumi vai apstākļi, tad atbildētājs var iesniegt tiesas priekšsēdētājam lūgumu konsolidēt šīs prasības vai kādu to daļu. Lūgumā norāda:
a) domstarpībās iesaistīto pušu vārdus, uzvārdus/nosaukumus un adreses un prasības, kuras vēlas konsolidēt;
b) vēlamās konsolidācijas apjomu un
c) lūguma pamatojumu.
Atbildētājs nosūta šo lūgumu katram prasītājam tajās prasībās, kuras atbildētājs vēlas konsolidēt.
2. Ja visas tajās domstarpībās iesaistītās puses, kurās prasības vēlas konsolidēt, vienojas par prasību konsolidāciju, domstarpībās iesaistītās puses iesniedz tiesas priekšsēdētājam kopīgu lūgumu saskaņā ar 1. punktu. Tiesas priekšsēdētājs pēc šāda kopīga lūguma saņemšanas saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa) izveido jaunu tiesas palātu (turpmāk – “konsolidācijas palāta), kurai ir jurisdikcija attiecībā uz visām prasībām, uz kurām attiecas kopīgais konsolidācijas lūgums, vai kādu to daļu.
3. Ja 2. punktā minētās domstarpībās iesaistītās puses nav panākušas vienošanos par konsolidāciju 30 dienu laikā kopš pēdējais prasītājs ir saņēmis 1. punktā minēto konsolidācijas lūgumu, tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa) izveido konsolidācijas palātu. Konsolidācijas palātai ir jurisdikcija pār visām prasībām vai kādu to daļu, ja pēc domstarpībās iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanas tā lemj, ka tādējādi tiktu vislabāk nodrošināta prasību taisnīga un efektīva atrisināšana, kā arī nolēmumu konsekvence.
4. Konsolidācijas palāta strādā saskaņā ar domstarpību izšķiršanas noteikumiem, kas, prasītājiem vienojoties, izvēlēti no tiem, kuri minēti 3.33. panta (Prasības iesniegšana) 2. punktā.
5. Ja prasītāji nav vienojušies par domstarpību izšķiršanas noteikumiem 30 dienu laikā no dienas kopš pēdējais prasītājs ir saņēmis konsolidācijas lūgumu, konsolidācijas palāta strādā saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem.
6. Tiesas palātas, kas izveidotas saskaņā ar 3.38. pantu (Tiesa), atsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tām prasībām vai to daļām, kurās jurisdikcija ir konsolidācijas palātai, un procesus šajās palātās attiecīgā gadījumā aptur vai izbeidz. Konsolidācijas palātas nolēmums attiecībā uz tām prasību daļām, kurās tā ir uzņēmusies jurisdikciju, ir saistoša palātām, kuru jurisdikcijā ir atlikušās prasības vai to daļas, no dienas, kad nolēmums kļūst galīgs saskaņā ar 3.55. pantu (Galīgais nolēmums).
7. Prasītājs var atsaukt tādu prasību vai prasības daļu, uz ko attiecas konsolidācija, no domstarpību izšķiršanas procedūras atbilstīgi šim pantam, un šo prasību vai prasības daļu vairs nevar atkārtoti iesniegt saskaņā ar 3.33. pantu (Prasības iesniegšana).
8. Pēc atbildētāja pieprasījuma konsolidācijas palāta uz tāda paša pamata un ar tādām pašām sekām, kā noteikts 3. un 6. punktā, var lemt, vai pieņemt jurisdikciju pār kādu prasību vai tās daļu, uz ko attiecas 1. punkta darbības joma un kas iesniegta pēc tam, kad sākta konsolidācijas procedūra.
9. Pēc kāda prasītāja lūguma konsolidācijas palāta var veikt pienācīgus pasākumus, lai saglabātu šā prasītāja aizsargātās informācijas konfidencialitāti pret citiem prasītājiem. Šādi pasākumi var ietvert saīsinātu to dokumentu versiju, kuros ir aizsargāta informācija, iesniegšanu pārējiem prasītājiem vai atsevišķas privātas sēdes.
4. NODAĻA
INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
4.1. PANTS
Komiteja
1. Puses ar šo izveido komiteju, kurā ietilpst ES Puses un Vjetnamas pārstāvji.
2. Komiteja sanāk reizi gadā, ja vien tā nelemj citādi, vai – steidzamos gadījumos – pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, komitejas sanāksmes notiek pārmaiņus Savienībā un Vjetnamā. Komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Vjetnamas plānošanas un ieguldījumu ministrs un par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis vai viņu attiecīgie pilnvarotie pārstāvji. Komiteja vienojas par sanāksmju grafiku un nosaka savu darba kārtību.
3. Komiteja:
a) nodrošina šā nolīguma pareizu darbību;
b) uzrauga un veicina šā nolīguma īstenošanu un piemērošanu un sekmē tā vispārējo mērķu sasniegšanu;
c) izskata ar šo nodaļu saistītus jautājumus, ko tai iesniegusi kāda Puse;
d) izskata grūtības, kas varētu rasties, īstenojot 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm);
e) apsver iespējamus 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļas (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) uzlabojumus, jo īpaši ņemot vērā pieredzi un norises citos starptautiskos forumos;
f) pēc jebkuras Puses pieprasījuma izskata savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošanu saistībā ar domstarpībām atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm);
g) izskata darba procedūru projektus, kurus izstrādājis tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 10. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 10. punktu;
h) neskarot 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana), cenšas risināt problēmas, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, vai atrisināt domstarpības, kas var rasties par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un
i) izskata citus interesējošus jautājumus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā.
4. Saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem komiteja var:
a) jautājumos, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, sazināties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp privāto sektoru, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
b) apsvērt un ieteikt Pusēm veikt grozījumus šajā nolīgumā vai gadījumos, kas īpaši paredzēti šajā nolīgumā, ar lēmumu grozīt šā nolīguma noteikumus;
c) pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretāciju, tostarp saskaņā ar 3.42. panta (Piemērojamie tiesību akti un interpretācijas noteikumi) 4. punktu, un tā ir saistoša Pusēm un visām vienībām, kuras izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp šķīrējtiesām, kas minētas 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm), un tiesām, kuras izveidotas saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm);
d) pieņemt lēmumus vai izstrādāt ieteikumus, kā paredzēts šajā nolīgumā;
e) pieņemt savu reglamentu;
f) veikt citas darbības, kuras vajadzīgas, lai pildītu savas funkcijas saskaņā ar šo nolīgumu.
5. Saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem un pēc Pušu attiecīgo juridisko prasību un procedūru pabeigšanas Komiteja var:
a) pieņemt lēmumus par tiesas locekļu un apelācijas tiesas locekļu iecelšanu saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 2. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 3. punktu; palielināt vai samazināt locekļu skaitu saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 3. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 4. punktu; atcelt kādu tiesas vai apelācijas tiesas locekli saskaņā ar 3.40. panta (Ētika) 5. punktu;
b) pieņemt un pēc tam grozīt noteikumus, ar kuriem papildina 3.33. panta (Prasības iesniegšana) 4. punktā minētos piemērojamos domstarpību izšķiršanas noteikumus; šādi noteikumi un grozījumi ir saistoši tiesai un apelācijas tiesai;
c) pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka 3.46. panta (Procesa pārredzamība) 3. punkta vietā piemēro UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 3. punktu;
d) noteikt 3.38. panta (Tiesa) 14. punktā un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 14. punktā minētā honorāra apjomu, kā arī apelācijas tiesas palātu un tiesas un apelācijas tiesas priekšsēdētāja citas izmaksas un izdevumus saskaņā ar 8.28. panta (Tiesa) 14. un 16. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 14. un 16. punktu;
e) pārveidot tiesas un apelācijas tiesas locekļu honorāru un citas izmaksas un izdevumus par regulāru atalgojumu saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 17. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 17. punktu;
f) pieņemt vai noraidīt tiesas vai apelācijas tiesas darba procedūru projektus saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 10. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 10. punktu;
g) pieņemt lēmumu, kurā norāda visus vajadzīgos pārejas pasākumus saskaņā ar 3.41. pantu (Daudzpusēji domstarpību izšķiršanas mehānismi), un
h) pieņemt papildu noteikumus par maksām saskaņā ar 3.53. panta (Pagaidu nolēmums) 5. punktu.
4.2. PANTS
Lēmumu pieņemšana komitejā
1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai tos izpildītu.
2. Komiteja var sniegt Pusēm attiecīgus ieteikumus.
3. Visus komitejas lēmumus un ieteikumus pieņem, savstarpēji vienojoties.
4.3. PANTS
Grozījumi
1. Puses var veikt grozījumus šajā nolīgumā. Grozījums stājas spēkā pēc tam, kad Puses apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesiskās procedūras, kā paredzēts 4.9. pantā (Stāšanās spēkā).
2. Neatkarīgi no 1. punkta un ja šajā nolīgumā tā ir noteikts, Puses var komitejā pieņemt lēmumu, ar ko groza šo nolīgumu. Tas neskar katras Puses piemērojamo juridisko procedūru pabeigšanu.
4.4. PANTS
Nodokļu uzlikšana
1. Nekas šajā nolīgumā neietekmē ne Savienības vai kādas tās dalībvalsts, ne Vjetnamas tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkādu nodokļu nolīgumu starp jebkuru Savienības dalībvalsti un Vjetnamu. Ja šis nolīgums nav saderīgs ar kādu no nodokļu nolīgumiem, tad minētais nodokļu nolīgums prevalē, ciktāl pastāv nesaderība.
2. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liegtu Pusēm, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, nošķirt nodokļu maksātājus, kuri nav vienādā situācijā, it īpaši sakarā ar viņu dzīvesvietu vai vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.
3. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liegtu noteikt vai izpildīt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, citos nodokļu režīmos vai iekšzemes nodokļu tiesību aktos.
4.5. PANTS
Piesardzības atkāpe
1. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liegtu kādai Pusei noteikt vai saglabāt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, piemēram:
a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzībai, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, vai
b) Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšanai.
2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi nerada lielāku slogu kā vajadzīgs to mērķa sasniegšanai.
3. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par prasību kādai Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, kura ir publisko struktūru rīcībā.
4.6. PANTS
Vispārīgi izņēmumi
Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz aptvertajiem ieguldījumiem, nekas 2.3. pantā (Valsts režīms) un 2.4. pantā (Lielākās labvēlības režīms) nav uzskatāms par tādu, kas liegtu kādai Pusei noteikt vai izpildīt pasākumus, kuri:
a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;
b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;
c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro kopā ar iekšzemes ieguldītāju vai iekšzemes pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;
d) nepieciešami tādu nacionālo bagātību aizsardzībai, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība;
e) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nav nesaderīgi ar 2.3. panta (Valsts režīms) un 2.4. panta (Lielākās labvēlības režīms) noteikumiem, ieskaitot tos, kuri attiecas uz:
i) krāpnieciskas un maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām;
ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību vai
iii) drošību
vai
f) nav saderīgi ar 2.3. panta (Valsts režīms) 1. punktu, ja režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt efektīvu vai līdztiesīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskām darbībām vai ieguldītājiem 30 .
4.7. PANTS
Īpaši izņēmumi
Nekas 2. nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) nav piemērojams vispārēji piemērojamiem nediskriminējošiem pasākumiem, kurus veic kāda publiska struktūra, īstenojot monetāro politiku vai valūtas maiņas kursa politiku. Šis pants neskar Puses pienākumus saskaņā ar 2.8. pantu (Pārvedumi).
4.8. PANTS
Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas:
a) liktu kādai Pusei izpaust informāciju, ja tā uzskata, ka šīs informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;
b) atturētu kādu Pusi no darbības, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai aizsargātu tai būtiskas drošības intereses:
i) saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu un attiecībā uz tirdzniecību ar citām precēm un materiāliem un saimniecisko darbību, ko veic ar tiešu vai netiešu mērķi apgādāt militārus formējumus,
ii) attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru tiešais vai netiešais mērķis ir apgādāt militārus formējumus,
iii) attiecībā uz materiāliem, kas neitronu iedarbībā pārvēršas par skaldmateriāliem, un kodoltermiskajai sintēzei izmantojamiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst, vai
iv) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās;
c) liegtu kādai Pusei veikt jebkādas darbības saskaņā ar tās pienākumiem atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartai, kas noslēgta Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, nolūkā uzturēt starptautisko mieru un drošību.
4.9. PANTS
Normatīvo aktu piemērošana
Nekas 2.8. pantā (Pārvedumi) nav uzskatāms par tādu, kas liegtu kādai Pusei objektīvi, nediskriminējoši un tā, ka tas nav slēpts ieguldījumu ierobežojums, piemērot savus normatīvos aktus šādās jomās:
a) bankrots, maksātnespēja, banku atveseļošana un noregulējums, kreditoru tiesību aizsardzība vai finanšu iestāžu prudenciālā uzraudzība;
b) finanšu instrumentu izdošana un tirdzniecība, darījumi ar tiem;
c) finanšu pārskatu vai uzskaites veidošana par pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai palīdzētu tiesībaizsardzības un finanšu regulatoriem;
d) noziedzīgi nodarījumi vai kriminālpārkāpumi, krāpnieciska vai maldinoša prakse;
e) tiesvedības rezultātā pasludinātu spriedumu apmierināšanas nodrošināšana vai
f) sociālā drošība, valsts pensiju vai obligāto uzkrājumu shēmas.
4.10. PANTS
Pagaidu aizsardzības pasākumi
Ārkārtējos apstākļos, kad pastāv nopietnas grūtības Savienības ekonomiskās un monetārās savienības darbībā vai – Vjetnamas gadījumā – monetārās un valūtas maiņas kursa politikas darbībā, vai ja minētā darbība ir apdraudēta, attiecīgā Puse var veikt aizsardzības pasākumus, kuri obligāti vajadzīgi attiecībā uz pārvedumiem uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.
4.11. PANTS
Ierobežojumi maksājumu bilances un ārēju finansiālu grūtību gadījumā
1. Ja kādai Pusei rodas nopietnas maksājumu bilances vai ārējas finansiālās grūtības vai pastāv to draudi, tā var pieņemt vai saglabāt aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārvedumiem, kas:
a) nav diskriminējoši, salīdzinot ar trešām valstīm līdzīgās situācijās;
b) nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai atrisinātu maksājumu bilances vai ārējās finansiālās grūtības;
c) attiecīgā gadījumā atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumam;
d) nerada nevajadzīgu kaitējumu otras Puses komerciālajām, ekonomiskajām un finanšu interesēm un
e) ir pagaidu pasākumi un tiek pakāpeniski samazināti, uzlabojoties situācijai.
2. Puse, kas pieņem vai saglabā 1. punktā minētos pasākumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei un iespējami drīz iesniedz to atcelšanas grafiku.
3. Ja pieņem vai saglabā ierobežojumus atbilstīgi 1. punktam, komitejā nekavējoties tiek rīkota apspriešanās, ja vien tā netiek rīkota citos forumos. Apspriedēs novērtē maksājumu bilances vai ārējās finanšu grūtības, kas izraisījušas attiecīgos pasākumus, ņemot vērā inter alia šādus faktorus:
a) grūtību raksturs un apmērs;
b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai
c) pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.
Apspriedēs izskata ierobežojošo pasākumu atbilstību 1. punktam. Tiek izskatīti visi attiecīgie Starptautiskā Valūtas fonda sniegtie statistiskie vai faktu konstatējumi, un secinājumos tiek ņemts vērā Starptautiskā Valūtas fonda vērtējums par attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finanšu stāvokli.
4.12. PANTS
Informācijas izpaušana
1. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liktu kādai Pusei darīt pieejamu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm, izņemot gadījumus, kad šķīrējtiesa pieprasa konfidenciālu informāciju domstarpību izšķiršanas procesā saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm). Šādos gadījumos šķīrējtiesa nodrošina pilnīgu informācijas konfidencialitāti.
2. Ja kāda Puse komitejai iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem tiek uzskatīta par konfidenciālu, tad otra Puse šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien iesniedzēja Puse nepiekrīt citādai attieksmei.
4.13. PANTS
Stāšanās spēkā
1. Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgajām piemērojamajām juridiskajām procedūrām.
2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses ir paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas to piemērojamās juridiskās procedūras, lai šis nolīgums varētu stāties spēkā. Puses var vienoties par citu datumu.
3. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Vjetnamas Ārlietu ministrijai.
4. Šo nolīgumu var piemērot provizoriski, ja Puses par to vienojas. Šajā gadījumā nolīgumu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kurā Savienība un Vjetnama ir viena otrai paziņojušas, ka tās ir pabeigušas pagaidu piemērošanai piemērojamās juridiskās procedūras. Puses var vienoties par citu datumu.
5. Ja konkrētus šā nolīguma noteikumus nevar piemērot provizoriski, Puse, kas nevar veikt šādu provizorisku piemērošanu, paziņo otrai Pusei, kurus noteikumus nevar piemērot provizoriski. Neatkarīgi no 4. punkta, ja otra Puse ir pabeigusi pagaidu piemērošanai piemērojamās juridiskās procedūras un 10 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts paziņojums par to, ka nav iespējams provizoriski piemērot kādus noteikumus, neiebilst pret provizorisku piemērošanu, tos šā nolīguma noteikumus, kuri nav minēti paziņojumā, piemēro provizoriski no pirmās dienas nākamajā mēnesī pēc paziņošanas.
6. Puse var izbeigt provizorisko piemērošanu, rakstiski par to paziņojot otrai Pusei. Šāda izbeigšana stājas spēkā otrā mēneša pēc paziņošanas pirmajā dienā.
7. Ja šo nolīgumu vai dažus tā noteikumus piemēro provizoriski, ar vārdiem “šā nolīguma stāšanās spēkā” saprot provizoriskās piemērošanas dienu. Komiteja un citas vienības, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, var pildīt savas funkcijas šā nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā. Lēmumi, kas pieņemti, pildot šīs funkcijas, zaudē spēku tikai tad, ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā.
4.14. PANTS
Darbības ilgums
1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.
2. Savienība vai Vjetnama var otrai Pusei rakstiski paziņot par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu. Izbeigšana stājas spēkā sestā mēneša pēc paziņošanas beigās.
4.15. PANTS
Nolīguma darbības izbeigšana
Ja šis nolīgums tiek izbeigts saskaņā ar 4.10. pantu (Darbības ilgums), 1. nodaļas (Mērķi un vispārīgās definīcijas), 2.1. panta (Darbības joma), 2.2. panta (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) un 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) līdz 2.9. panta (Subrogācija), 4. nodaļas attiecīgie noteikumi un 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļas (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) noteikumi joprojām ir spēkā vēl 15 gadus no izbeigšanas dienas attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šā nolīguma izbeigšanas dienas, ja vien Puses nevienojas citādi. Šo pantu nepiemēro, ja tiek izbeigta šā nolīguma pagaidu piemērošana un šis nolīgums nestājas spēkā.
4.16. PANTS
Pienākumu izpilde
1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no šā nolīguma. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.
2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse ir izdarījusi būtisku partnerības un sadarbības nolīguma pārkāpumu, tā var veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz šo nolīgumu saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīguma 57. pantu.
4.17. PANTS
Personas, kurām deleģētas valdības pilnvaras
Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, katra Puse nodrošina, ka ikviena persona, tostarp valsts uzņēmums un uzņēmums, kuram piešķirtas īpašas tiesības vai privilēģijas, vai struktūra ar monopola tiesībām, kam kāda Puse ir deleģējusi regulatīvas, administratīvas vai citas pārvaldes pilnvaras jebkurā pārvaldes līmenī, kā paredzēts tās iekšzemes tiesību aktos, minēto pilnvaru īstenošanā rīkojas saskaņā ar Puses saistībām saskaņā ar šo nolīgumu.
4.18. PANTS
Tiešas ietekmes neesība
Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kurus Puses ir noteikušas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām. Vjetnama savos iekšzemes tiesību aktos var noteikt citādi.
4.19. PANTS
Pielikumi
Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.
4.20. PANTS
Saistība ar citiem nolīgumiem
1. Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, iepriekšēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un Vjetnamu netiek aizstāti vai izbeigti ar šo nolīgumu.
2. Šis nolīgums ir daļa no vispārējām attiecībām starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamu, no otras puses, kā paredzēts partnerības un sadarbības nolīgumā, un tas ir daļa no kopējās institucionālās sistēmas.
3. Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas prasītu kādai Pusei rīkoties neatbilstoši tās pienākumiem saskaņā ar Marrākešas Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kurš noslēgts 1994. gada 15. aprīlī Marrākešā.
4. Stājoties spēkā šim nolīgumam, 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts) uzskaitītie nolīgumi starp Savienības dalībvalstīm un Vjetnamu, ieskaitot no tiem atvasinātās tiesības un pienākumus, tiek pārtraukti, vairs nav spēkā un tiek aizstāti ar šo nolīgumu 31 .
5. Ja nolīgumu saskaņā ar 4.13. panta (Stāšanās spēkā) 4. punktu piemēro provizoriski, tad 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts) uzskaitīto nolīgumu noteikumu un no tiem atvasināto tiesību un pienākumu piemērošana tiek apturēta no provizoriskās piemērošanas dienas 32 . Ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā, tad apturēšana tiek izbeigta un darbojas 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts) uzskaitītie nolīgumi 33 .
6. Neatkarīgi no 4. un 5. punkta var iesniegt prasību saskaņā ar nolīgumu, kas iekļauts 6. pielikumā (Ieguldījumu nolīgumu saraksts), atbilstīgi minētajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, ja:
a) prasība rodas sakarā ar iespējamu minētā nolīguma pārkāpumu, kas noticis pirms dienas, kad apturēta nolīguma piemērošana saskaņā ar 5. punktu, vai, ja nolīguma piemērošana nav apturēta saskaņā ar 5. punktu, pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, un
b) no nolīguma piemērošanas apturēšanas dienas saskaņā ar 5. punktu vai, ja nolīguma piemērošana nav apturēta saskaņā ar 5. punktu, no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas līdz prasības iesniegšanas dienai ir pagājuši ne vairāk kā trīs gadi.
7. Neatkarīgi no 4. un 5. punkta, ja šā nolīguma pagaidu piemērošana ir izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā, saskaņā ar šo nolīgumu var iesniegt prasību, ievērojot šajā nolīgumā paredzētos noteikumus un procedūras, ja:
a) prasība rodas sakarā ar iespējamu šā nolīguma pārkāpumu, kas noticis šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā, un
b) no provizoriskās piemērošanas izbeigšanas dienas līdz prasības iesniegšanas dienai ir pagājuši ne vairāk kā trīs gadi.
8. Lielākai noteiktībai – prasību atbilstīgi šim nolīgumam un saskaņā ar tajā izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām nevar iesniegt, ja prasība rodas sakarā ar iespējamu šā nolīguma pārkāpumu, kas noticis pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas vai, ja šo nolīgumu piemēro provizoriski, pirms provizoriskās piemērošanas dienas.
9. Šā panta nolūkos nepiemēro 4.13. panta (Stāšanās spēkā) 7. punktā ietverto “šā nolīguma stāšanās spēkā” definīciju.
4.21. PANTS
Savienības paplašināšanās nākotnē
1. Savienība informē Vjetnamu par trešo valstu pieteikumiem par pievienošanos Savienībai.
2. Sarunu laikā starp Savienību un kandidātvalsti, kas vēlas pievienoties Savienībai, Savienība cenšas:
a) pēc Vjetnamas lūguma iespējamā apmērā sniegt informāciju par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un
b) ņemt vērā Vjetnamas paustās bažas.
3. Savienība informē Vjetnamu par pievienošanās Savienībai stāšanos spēkā.
4. Komiteja pietiekami savlaicīgi pirms dienas, kad Savienībai pievienojas kāda trešā valsts, izskata visas sekas, kādas šī pievienošanās var radīt attiecībā uz šo nolīgumu.
5. Jebkura jauna Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam no tās pievienošanās dienas Savienībai ar attiecīgu klauzulu aktā par tās pievienošanos Savienībai. Ja aktā par pievienošanos Savienībai nav paredzēta Savienības dalībvalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam, deponējot aktu par pievienošanos šim nolīgumam Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā un Vjetnamas Ārlietu ministrijā vai to attiecīgajos tiesību pārņēmējos. Puses ar komitejas lēmumu var īstenot nepieciešamos pielāgojumus vai pārejas pasākumus.
4.22. PANTS
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro:
a) attiecībā uz ES Pusi – teritorijām, kurās tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, un ar minēto Līgumu nosacījumiem, un
b) attiecībā uz Vjetnamu – tās teritorijai.
Šajā nolīgumā “teritoriju” saprot šajā nozīmē, ja vien nav skaidri norādīts citādi.
4.23. PANTS
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un vjetnamiešu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2018
COM(2018) 693 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses
PIELIKUMI
IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMAM
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN VJETNAMAS SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES
1. pielikums: Kompetentās iestādes
2. pielikums: Izņēmums Vjetnamai attiecībā uz valsts režīmu
3. pielikums Saprašanās par attieksmi pret ieguldījumiem
4. pielikums: Saprašanās par ekspropriāciju
5. pielikums: Valsts parāds
6. pielikums: Ieguldījumu nolīgumu saraksts
7. pielikums: Reglaments
8. pielikums: Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss
9. pielikums: Mediācijas mehānisms
10. pielikums:
Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm
11. pielikums: Tiesas locekļu, apelācijas tiesas locekļu un mediatoru rīcības kodekss
12. pielikums: Vienlaikus notiekoši procesi
13. pielikums: Apelācijas tiesas darba procedūras
1. PIELIKUMS
KOMPETENTĀS IESTĀDES
ES Puses gadījumā kompetentās iestādes, kurām ir tiesības norīkot 2.2. panta (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) 4. punktā minētos pasākumus, ir Eiropas Komisija un Tiesa vai, piemērojot Savienības tiesību aktus par valsts atbalstu, kādas dalībvalsts pārvalde, iestāde vai tiesa. Vjetnamas gadījumā kompetentās iestādes, kurām ir tiesības norīkot 2.2. panta (Ieguldījumi un regulatīvie pasākumi un mērķi) 4. punktā minētos pasākumus, ir Vjetnamas valdība, Vjetnamas premjerministrs, valsts pārvalde, iestāde vai tiesa.
________________
2. PIELIKUMS
IZŅĒMUMS VJETNAMAI ATTIECĪBĀ UZ VALSTS REŽĪMU
1. Turpmāk minētajās nozarēs, apakšnozarēs vai darbības veidos Vjetnama var pieņemt vai turpināt piemērot pasākumus attiecībā uz 2.3. pantam (Valsts režīms) neatbilstīgu aptverto ieguldījumu darbību, ja šādi pasākumi nav pretrunā saistībām, kuras izklāstītas brīvās tirdzniecības nolīguma 8.-B pielikumā (Vjetnamas īpašo saistību saraksts):
a) laikraksti un ziņu vākšanas aģentūras, iespiešana, izdevējdarbība, radio un televīzijas apraide jebkādā veidā;
b) kultūras produktu, tostarp videoierakstu, radīšana un izplatīšana;
c) televīzijas programmu un kinematogrāfisko darbu radīšana, izplatīšana un izrādīšana;
d) izmeklēšana un apsardze;
e) ģeodēzija un kartogrāfija;
f) sākumskolas un pamatskolas izglītības pakalpojumi;
g) naftas un gāzes, derīgo izrakteņu un dabas resursu meklēšana, izpēte un ieguve;
h) hidroelektroenerģija un kodolenerģija; elektroenerģijas pārvade un/vai sadale;
i) kabotāžas transporta pakalpojumi;
j) zvejniecība un akvakultūra;
k) mežsaimniecība un medniecība;
l) loterijas, derības un azartspēles;
m) tiesu administrācijas pakalpojumi, ietverot arī ar valstspiederību saistītus pakalpojumus;
n) civiltiesisku līdzekļu piemērošana;
o) militāru materiālu vai ekipējuma ražošana;
p) upju ostu, jūras ostu un lidostu ekspluatācija un pārvaldība un
q) subsīdijas.
2. Ja Vjetnama pieņem vai saglabā šādu pasākumu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, tā neprasa ES Puses ieguldītājam, ņemot vērā tā valstspiederību, pārdot vai kā citādi atsavināt ieguldījumus, kas pastāv brīdī, kad minētais pasākums stājas spēkā.
________________
3. PIELIKUMS
SAPRAŠANĀS PAR ATTIEKSMI PRET IEGULDĪJUMIEM
Puses apstiprina savu kopīgo izpratni par 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta piemērošanu.
1. Neatkarīgi no 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma, ieguldītājs, kurš iesaistīts domstarpībās, kas ietilpst 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), ar Pusi, ar kuru tas noslēdzis rakstisku vienošanos, kas ir noslēgta un ir stājusies spēkā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, var pieprasīt 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta piemērošanu saskaņā ar procedūrām un nosacījumiem, kuri izklāstīti šajā pielikumā.
2. Rakstiskas vienošanās, kas ir noslēgtas un ir stājušās spēkā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, var tikt paziņotas viena gada laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šādas rakstiskas vienošanās:
a) atbilst visiem nosacījumiem, kas izstrādāti 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta b) līdz d) apakšpunktā, un
b) tās ir noslēgusi vai nu:
i) Vjetnama ar Savienības dalībvalstu ieguldītājiem, kas minēti šā pielikuma 8. punktā, vai ar to aptvertajiem ieguldījumiem, vai
ii) kāda no Savienības dalībvalstīm, kas minēta šā pielikuma 8. punktā, ar Vjetnamas ieguldītājiem vai ar to aptvertajiem ieguldījumiem.
3. Šā pielikuma 1. punktā minēto rakstisko vienošanos paziņošanas procedūra ir šāda:
a) paziņojumā ietver:
i) ieguldītāja, kurš ir puse rakstiskā vienošanās, par kuru tiek paziņots, vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, valstspiederību un adresi, minētā ieguldītāja aptvertā ieguldījuma veidu un, ja rakstisko vienošanos ir noslēdzis minētā ieguldītāja aptvertais ieguldījums, ieguldījuma nosaukumu, adresi un inkorporācijas vietu, un
ii) rakstiskās vienošanās, tostarp visu tā instrumentu, kopiju
un
b) rakstiskās vienošanās rakstiski paziņo šādai kompetentajai iestādei:
i) Vjetnamas gadījumā – Plānošanas un ieguldījumu ministrijai un
ii) ES Puses gadījumā – Eiropas Komisijai.
4. Šā pielikuma 2. un 3. punktā minētais paziņojums nerada nekādas materiālās tiesības ieguldītājam, kas ir šās paziņotās rakstiskās vienošanās puse, vai tā ieguldījumiem.
5. Kompetentās iestādes, kas minētas 3. punkta b) apakšpunktā, sastāda to rakstisko vienošanos sarakstu, kuras ir paziņotas saskaņā ar 2. un 3. punktu.
6. Ja rodas domstarpības saistībā ar kādu no paziņotajām rakstiskajām vienošanās, attiecīgā kompetentā iestāde pārbauda, vai vienošanās atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punkta b) līdz d) apakšpunktā, un procedūrām, kuras izklāstītas šajā pielikumā.
7. Ieguldītājs nepieprasa, lai uz rakstisko vienošanos attiecinātu 2.5. panta (Attieksme pret ieguldījumiem) 6. punktu, ja pārbaudē saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu tiek secināts, ka minētajā punktā noteiktās prasības nav izpildītas.
8. Šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā minētās Savienības dalībvalstis ir Vācija, Spānija, Nīderlande, Austrija, Rumānija un Apvienotā Karaliste.
________________
4. PIELIKUMS
SAPRAŠANĀS PAR EKSPROPRIĀCIJU
Puses apstiprina savu kopējo izpratni par ekspropriāciju.
1. Ekspropriācija, kas minēta 2.7. panta (Ekspropriācija) 1. punktā, var būt tieša vai netieša, proti:
a) tieša ekspropriācija notiek tad, ja ieguldījumu nacionalizē vai citādi tieši ekspropriē, oficiāli nododot īpašumtiesības vai veicot tiešu konfiskāciju, un
b) netieša ekspropriācija notiek tad, ja kādas Puses veiktam pasākumam vai pasākumu kopumam, kas neietver īpašumtiesību oficiālu nodošanu vai tiešu konfiskāciju, ir tiešai ekspropriācijai līdzvērtīga ietekme tādā ziņā, ka ieguldītājam attiecībā uz saviem ieguldījumiem tiek būtiski ierobežota pamata īpašumtiesību izmantošana, ieskaitot tiesības izmantot savus ieguldījumus un tos atsavināt.
2. Lai varētu noteikt, vai Puses pasākums vai pasākumu kopums konkrētā situācijā ir netieša ekspropriācija, nepieciešama katra gadījuma atsevišķa uz faktiem balstīta izmeklēšana, kurā citu faktoru starpā izvērtē:
a) pasākuma vai pasākumu kopuma ekonomisko ietekmi, tomēr, pat ja Puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir nelabvēlīga ietekme uz ieguldījumu ekonomisko vērtību, tas pats par sevi nenozīmē, ka ir notikusi šāda ekspropriācija;
b) Puses veiktā pasākuma vai pasākumu kopuma ilgumu un sekas un
c) pasākuma vai pasākumu kopuma raksturu, jo īpaši, to objektu, kontekstu un nolūku.
3. Nediskriminējoši Puses pasākumi vai pasākumu kopums ar mērķi aizsargāt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus nav netieša ekspropriācija, izņemot tos retos gadījumus, kad šāda pasākuma vai pasākumu kopuma ietekme, ievērojot to nolūku, ir tik smaga, ka tā šķiet acīmredzami pārmērīga.
________________
5. PIELIKUMS
VALSTS PARĀDS
1. Prasību saistībā ar to, ka ar kādas Puses parāda pārstrukturēšanu tiek pārkāpts 2. nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) noteikts pienākums, nedrīkst iesniegt vai gadījumā, ja tā jau ir iesniegta, to nedrīkst izskatīt saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), ja prasības iesniegšanas brīdī pārstrukturēšana ir saskaņota pārstrukturēšana vai tā kļūst par saskaņotu pārstrukturēšanu pēc prasības iesniegšanas, izņemot prasību saistībā ar to, ka pārstrukturēšana ir pretrunā 2.3. pantam (Valsts režīms) vai 2.4. pantam (Lielākās labvēlības režīms).
2. Neatkarīgi no 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļas (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) 3.33. panta un ievērojot šā pielikuma 1. punktu, ieguldītājs neiesniedz prasību saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) saistībā ar to, ka Puses parāda pārstrukturēšana ir pretrunā 2.3. pantam (Valsts režīms) vai 2.4. pantam (Lielākās labvēlības režīms) 1 vai kādam pienākumam saskaņā ar 2. nodaļu (Ieguldījumu aizsardzība), ja vien no dienas, kad prasītājs iesniedzis rakstisku lūgumu apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās), nav pagājušas 270 dienas.
3. Šā pielikuma nolūkos:
a) saskaņota pārstrukturēšana ir Puses parāda pārstrukturēšana vai pārplānošana, kuru veic:
i) modificējot vai grozot parāda instrumentus, kā paredzēts saskaņā ar to noteikumiem, tostarp tos regulējošajiem tiesību aktiem, vai
ii) īstenojot parāda apmaiņu vai citu līdzīgu procesu, saistībā ar kuru tie turētāji, kuriem pieder ne mazāk kā 66 procenti no pārstrukturējamā neatmaksātā parāda kopējās pamatsummas, izņemot parādu, kas ir šai Pusei vai struktūrām, kuras tai pieder vai kuras tā kontrolē, ir piekrituši šādai parāda apmaiņai vai citam procesam,
un
b) parāda instrumentu “regulējošie tiesību akti” ir valsts tiesiskais un normatīvais regulējums, kas piemērojams šim parāda instrumentam.
4. Lielākai noteiktībai – “Puses parāds” ES Puses gadījumā ietver kādas Savienības dalībvalsts valdības vai Savienības dalībvalstī esošas valdības parādu centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī.
________________
6. PIELIKUMS
IEGULDĪJUMU NOLĪGUMU SARAKSTS
|
Nolīgumi |
Turpināmības klauzulas |
|
|
1. |
Nolīgums starp Vjetnamas Sociālistisko Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 27. martā. |
11. panta 3. punkts |
|
2. |
Nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1991. gada 24. janvārī. |
14. panta 2. punkts |
|
3. |
Nolīgums starp Bulgārijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1996. gada 19. septembrī. |
13. panta 2. punkts |
|
4. |
Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1997. gada 25. novembrī un grozīts 2008. gada 21. martā. |
10. panta 3. punkts |
|
5. |
Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 25. augustā. |
16. panta 2. punkts |
|
6. |
Nolīgums starp Igaunijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2009. gada 24. septembrī un grozīts 2011. gada 3. janvārī. |
16. panta 3. punkts |
|
7. |
Nolīgums starp Somijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2008. gada 21. februārī. |
16. panta 4. punkts |
|
8. |
Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1992. gada 26. maijā. |
12. pants |
|
9. |
Nolīgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 3. aprīlī. |
13. panta 3. punkts |
|
10. |
Nolīgums starp Grieķijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2008. gada 13. oktobrī. |
13. panta 3. punkts |
|
11. |
Nolīgums starp Ungārijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 26. augustā. |
12. panta 3. punkts |
|
12. |
Nolīgums starp Itālijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1990. gada 18. maijā. |
14. panta 2. punkts |
|
13. |
Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 6. novembrī. |
13. panta 4. punkts |
|
14. |
Nolīgums starp Lietuvas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 1995. gada 27. septembrī. |
13. panta 4. punkts |
|
15. |
Ieguldījumu veicināšanas un savstarpējas aizsardzības nolīgums starp Nīderlandes Karalisti un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kas parakstīts 1994. gada 10. martā. |
14. panta 3. punkts |
|
16. |
Nolīgums starp Polijas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 31. augustā. |
12. panta 3. punkts |
|
17. |
Nolīgums starp Rumānijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1994. gada 1. septembrī. |
11. panta 2. punkts |
|
18. |
Nolīgums starp Slovākijas Republikas valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2009. gada 17. decembrī. |
14. panta 4. punkts |
|
19. |
Nolīgums starp Zviedrijas Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 1993. gada 8. septembrī. |
11. panta 3. punkts |
|
20. |
Nolīgums starp Spānijas Karalisti un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas parakstīts 2006. gada 20. februārī. |
13. panta 3. punkts |
|
21. |
Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas parakstīts 2002. gada 1. augustā. |
14. pants |
________________
7. PIELIKUMS
REGLAMENTS
Vispārīgi noteikumi
1. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un šā reglamenta (turpmāk – “reglaments”) nolūkos:
a) “konsultants” ir persona, kuru kāda domstarpībās iesaistītā Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas procesu;
b) “šķīrējtiesa” ir atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) izveidota šķīrējtiesa;
c) “šķīrējtiesnesis” ir 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas loceklis;
d) “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;
e) “prasītāja Puse” ir jebkura Puse, kura saskaņā ar 3.5. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) pieprasa izveidot šķīrējtiesu;
f) “diena” ir kalendārā diena;
g) “atbildētāja Puse” ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj 3.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus;
h) “process”, ja vien nav noteikts citādi, ir domstarpību izšķiršanas process šķīrējtiesā saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un
i) “Puses pārstāvis” ir Puses valsts pārvaldes departamenta vai aģentūras, vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv Pusi domstarpībās par kādu no šā nolīguma noteikumiem.
2. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir domstarpību izšķiršanas procesa loģistika. Puses sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus.
Paziņojumi
3. Katra Puse un šķīrējtiesa nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un citus dokumentus pa elektronisko pastu otrai Pusei, bet rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un pieprasījumus šķīrējtiesas procedūras kontekstā – katram šķīrējtiesnesim. Šķīrējtiesa nosūta dokumentus Pusēm arī pa elektronisko pastu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā. Ja kāds no apliecinošajiem dokumentiem ir lielāks par 10 megabaitiem, tos otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim citā elektroniskā formātā iesniedz divu dienu laikā pēc elektroniskā pasta nosūtīšanas.
4. Dokumentu, kas nosūtīti saskaņā ar 3. punktu, kopiju nosūta otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim elektroniskā pasta nosūtīšanas dienā vai nu pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu, vai ar citiem telesakaru līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu.
5. Visus paziņojumus adresē attiecīgi Vjetnamas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.
6. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.
7. Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Vjetnamas vai Savienības oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā.
Šķīrējtiesas procesa sākšana
8. Ja atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 22., 23 vai 49. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību, izlozi veic prasītājas Puses noteiktā vietā un laikā, to savlaicīgi paziņojot atbildētājai Pusei. Ja atbildētāja Puse vēlas, tā var būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.
9. Ja atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 22., 23 vai 49. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību un komitejai ir divi līdzpriekšsēdētāji, izlozi veic abi līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas; ja viens priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona nevēlas veikt izlozi, izlozi veic otrs priekšsēdētājs viens pats.
10. Puses paziņo izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par to iecelšanu.
11. Saskaņā ar 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteikto procedūru iecelts šķīrējtiesnesis piecās dienās no informācijas saņemšanas par savu iecelšanu apstiprina komitejai savu gatavību būt par šķīrējtiesnesi.
12. Šķīrējtiesnešu atalgojums un tiem atmaksājamie izdevumi atbilst PTO standartiem. Katra šķīrējtiesneša palīga atalgojums nepārsniedz 50 procentus no konkrētā šķīrējtiesneša atalgojuma.
13. Pusēm trīs dienās no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesai 3.6. pantā (Šķīrējtiesas darba uzdevumi) minētie saskaņotie darba uzdevumi.
Rakstiski pierādīšanas līdzekļi
14. Prasītāja Puse iesniedz rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienās no šķīrējtiesas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienās no prasītājas Puses rakstisko pierādīšanas līdzekļu saņemšanas.
Šķīrējtiesas darbība
15. Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.
16. Ja vien 3. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesa var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.
17. Vienīgi šķīrējtiesa veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.
18. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļa (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un 7. pielikums (Reglaments), 8. pielikums (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) un 9. pielikums (Mediācijas mehānisms), šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.
19. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem, izņemot 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) noteiktos termiņus, vai ka ir jāveic kādi citi procesuāli vai administratīvi labojumi, tā rakstiski informē Puses par šīs izmaiņas vai labojuma iemesliem un par ieviešamo termiņu vai labojumu.
Aizstāšana
20. Ja kāds šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, aiziet no amata vai ir jāaizstāj, jo viņš neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, viņa aizstājēju izraugās saskaņā ar 3.7. pantu (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktu.
21. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, šai Pusei būtu par to jāpaziņo otrai Pusei 15 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvuši zināmi apstākļi saistībā ar šķīrējtiesneša izdarīto 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) būtisko pārkāpumu.
22. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.
Ja Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.
Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, jauno šķīrējtiesnesi izvēlas atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.
23. Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas priekšsēdētājs neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu priekšsēdētāju atbilstīgi 3.7. pantam (Šķīrējtiesas izveide) un reglamenta 8.–11. punktam.
Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.23. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 1. punkta c) apakšpunktu. Šīs personas uzvārdu izlozē Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.
Ja minētā persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst 8. pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ būtu jāaizstāj, minētā persona izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no citām personām, kuras atlikušas priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.23. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 1. punkta c) apakšpunktu. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar šo punktu pieņemts lēmums.
24. Šķīrējtiesas process tiek apturēts uz laikposmu, kurā tiek veiktas 21.-23. punktā paredzētās procedūras.
Sēdes
25. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka sēžu datumu un laiku, apspriežoties ar Pusēm un šķīrējtiesnešiem. Priekšsēdētājs minēto datumu un laiku Pusēm apstiprina rakstiski. Šo informāciju tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, dara arī publiski pieejamu, ja vien sēde nav slēgta. Ja vien kāda Puse pret to neiebilst, šķīrējtiesa var nolemt sēdi nerīkot.
26. Šķīrējtiesa var rīkot papildu sēdes, ja Puses par to vienojas.
27. Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu tās laiku.
28. Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:
a) Pušu pārstāvji;
b) Pušu konsultanti;
c) eksperti;
d) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti un
e) šķīrējtiesnešu palīgi.
29. Pie šķīrējtiesas drīkst vērsties vienīgi Pušu pārstāvji, padomnieki un eksperti.
30. Katra Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu vai piedalīsies debatēs, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.
31. Šķīrējtiesas sēdes norise, nodrošinot prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda.
Izklāsts:
a) prasītājas Puses argumentu izklāsts;
b) atbildētājas Puses argumentu izklāsts.
Argumentu atspēkošana:
a) prasītājas Puses atbilde;
b) atbildētājas Puses atbilde uz iepriekš minēto.
32. Sēdes laikā šķīrējtiesa var jebkurai Pusei vai ekspertam jebkurā laikā uzdot jautājumus.
33. Šķīrējtiesa organizē katras sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Puses var sniegt piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa var šīs piezīmes ņemt vērā.
34. Katra Puse 10 dienu laikā no sēdes dienas var iesniegt papildu rakstisku paskaidrojumu par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.
Rakstiski jautājumi
35. Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai Pusei vai tām abām. Abas Puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.
36. Puse iesniedz otrai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.
Konfidencialitāte
37. Katra Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kas iesniegta šķīrējtiesai un ko otra Puse ir norādījusi kā konfidenciālu. Ja kāda Puse iesniedz šķīrējtiesai konfidenciālus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus, tā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc lūguma saņemšanas vai pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas (ņemot vērā vēlāko no šiem datumiem) pēc otras Puses lūguma nodrošina arī iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai, kā arī paskaidrojumu, kāpēc neizpaustā informācija ir konfidenciāla. Nekas šajā reglamentā neliedz kādai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse. Šķīrējtiesa organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un argumenti ietver konfidenciālu informāciju. Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta.
Ex parte sakari
38. Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar kādu Pusi, neesot klāt otrai Pusei.
39. Neviens šķīrējtiesnesis neapspriež procesa tematu ar vienu vai abām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.
Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi
40. Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas izveides dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesa var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un kuras ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ja tos iesniedz desmit dienu laikā no šķīrējtiesas izveides, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm ar dubulto atstatumu starp rindiņām un ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas izskatāmo faktisko vai juridisko jautājumu.
41. Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Tos sagatavo valodās, ko Puses izvēlējušās saskaņā ar 39. un 40. punktu.
42. Šķīrējtiesa savā nolēmumā norāda visus pierādīšanas līdzekļus, ko tā ir saņēmusi un kuri atbilst 41. un 42. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt minētajos pierādīšanas līdzekļos izvirzītos argumentus. Par šādiem pierādīšanas līdzekļiem paziņo Pusēm, un tās var sniegt piezīmes. Puses piezīmes iesniedz 10 dienu laikā, un šķīrējtiesa tās ņem vērā.
Steidzami gadījumi
43. Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļā (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesa, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.
Rakstiskā un mutiskā tulkošana
44. Apspriešanās laikā, kas minēta 3.3. pantā (Apspriešanās), un ne vēlāk kā 3.8. panta (Domstarpību izšķiršanas procedūra šķīrējtiesā) 2. punktā minētās sanāksmes dienā Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas darbā.
45. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse iesniedz savus rakstiskos pierādīšanas līdzekļus tās izvēlētā valodā, kura ir viena no PTO darba valodām.
46. Šķīrējtiesas nolēmumi tiek sastādīti Pušu izvēlētajā valodā vai valodās.
47. Jebkura Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.
48. Izmaksas par šķīrējtiesas nolēmuma tulkojumu Puses sedz vienādās daļās.
Citas procedūras
49. Šo reglamentu piemēro arī procedūrām atbilstīgi 3.3. pantam (Apspriešanās), 3.13. pantam (Samērīgs izpildes termiņš), 3.14. pantam (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti galīgā ziņojuma prasību izpildei), 3.15. pantam (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā) un 3.16. pantam (Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas neizpildes gadījumā). Tādā gadījumā šajā reglamentā noteiktos termiņus koriģē atbilstoši īpašiem termiņiem, kuri noteikti šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai šādās citās procedūrās.
________________
8. PIELIKUMS
ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS
Definīcijas
1. Šajā rīcības kodeksā:
a) “šķīrējtiesnesis” ir 3.7. pantā (Šķīrējtiesas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas loceklis;
b) “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;
c) “kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts 3.23. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksts) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas locekli saskaņā ar 3.7. pantu (Šķīrējtiesas izveide);
d) “mediators” ir persona, kas veic mediatora pienākumus saskaņā ar 9. pielikumu (Mediācijas mehānisms);
e) “process”, ja vien nav noteikts citādi, ir domstarpību izšķiršanas process šķīrējtiesā saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) un
f) šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.
Pienākumi
2. Ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu saglabāta domstarpību izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāpilda šā rīcības kodeksa 15.–18. punktā noteiktie pienākumi.
Izpaušanas pienākumi
3. Pirms kandidāta iecelšanas šķīrējtiesneša amatā atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm) kandidāts informē par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt šā kandidāta neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Minētajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām vai jautājumiem.
4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus komitejai, lai Puses tos izskatītu.
5. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minēto interešu, attiecību vai jautājumu iespējamību un rakstiski informē par tiem komiteju, lai Puses tos izskatītu. Izpaušanas pienākums ir pastāvīgs, un tas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā.
Šķīrējtiesnešu pienākumi
6. Šķīrējtiesnesis ir pieejams veikt savus pienākumus un visā procesa laikā veic tos rūpīgi, efektīvi, kā arī godprātīgi un centīgi.
7. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.
8. Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.
9. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.
Šķīrējtiesnešu neatkarība un objektivitāte
10. Šķīrējtiesnesis atturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu, ka rīcība ir neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.
11. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tas ietekmē tā pienākumu pienācīgu izpildi.
12. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.
13. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot savu rīcību vai spriedumus.
14. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai no jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot tā godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.
Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi
15. Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas lēmuma vai nolēmuma.
Konfidencialitāte
16. Nedz esošais, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.
17. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) A iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp Pusēm).
18. Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.
Izmaksas
19. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī par sava palīga un personāla patērēto laiku un izdevumiem.
Mediatori
20. Šis rīcības kodekss mutatis mutandis attiecas uz mediatoriem.
________________
9. PIELIKUMS
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS
1. PANTS
Mērķis
Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot 3.4. pantā (Mediācijas mehānisms) minēto visaptverošo un paātrināto procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.
A IEDAĻA
MEDIĀCIJAS PROCEDŪRA
2. PANTS
Informācijas pieprasīšana
1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt informāciju par kādu pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus Pušu starpā. Puse, pie kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi, kurā ietver savas piezīmes par pieprasījumā norādīto informāciju.
2. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās iemesliem un paziņo, kāds, pēc tās aplēsēm, ir īsākais termiņš, kurā tā spēs sniegt atbildi.
3. PANTS
Mediācijas procedūras sākšana
1. Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai Puses sāktu mediācijas procedūru. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami detalizēts, skaidri izklāstot pieprasījuma iesniedzējas Puses bažas, un tajā:
a) norāda konkrēto izskatāmo pasākumu;
b) izklāsta iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījumiem starp Pusēm, par kuru pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka pasākumam tā ir vai varētu būt, un
c) izskaidro, kā pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.
2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Puse, kurai ir adresēts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, to atsaucīgi izskata un 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas rakstiski atbild, pieprasījumu pieņemot vai noraidot.
4. PANTS
Mediatora izvēle
1. Pēc mediācijas procedūras sākšanas Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta šā pielikuma 3. panta (Mediācijas procedūras sākšana) 2. punktā minētā atbilde.
2. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru 1. punktā noteiktajā termiņā, jebkura Puse var pieprasīt komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izraudzīties mediatoru no saraksta, kurš izveidots saskaņā ar 3.23. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksts). Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.
3. Komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģētā persona izraugās mediatoru piecu darbdienu laikā no 2. punktā minētā kādas Puses pieprasījuma iesniegšanas.
4. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā pielikuma 3. pantu (Mediācijas procedūras sākšana), 3.23. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksts) paredzētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, kuras oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.
5. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses pilsonis.
6. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Mediatoriem mutatis mutandis piemēro 8. pielikumu (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss). Mutatis mutandis piemēro arī 7. pielikuma (Reglaments) 3. līdz 7. punktu (Paziņojumi) un 44. līdz 48. punktu (Rakstiskā un mutiskā tulkošana).
5. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi
1. Puse, kas uzsākusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Ikviena Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.
2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar Pusēm.
3. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību.
4. Mediācijas procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.
5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienās no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām precēm.
6. Risinājumu var pieņemt ar komitejas lēmumu. Ikviena Puse var noteikt, ka risinājumu sāk piemērot pēc nepieciešamo iekšzemes procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla.
7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators Pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:
a) mediācijas procedūrā izskatāmo pasākumu;
b) ievērotās procedūras un
c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti mediācijas procedūras galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus.
Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā Pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.
8. Mediācijas procedūru izbeidz:
a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;
b) jebkurā mediācijas procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties – minētās vienošanās dienā;
c) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – minētā paziņojuma sniegšanas dienā vai
d) ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus – minētā paziņojuma sniegšanas dienā.
B IEDAĻA
ĪSTENOŠANA
6. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana
1. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
2. Puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru Pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
C IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
7. PANTS
Konfidencialitāte un saistība ar domstarpību izšķiršanu
1. Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot padomus un ierosinātus risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.
2. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti 3. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) vai citā nolīgumā.
3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās saskaņā ar 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana). Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas vajadzētu izmantot pārējos attiecīgos šā nolīguma noteikumus attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.
4. Puse citās domstarpību izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesa neņem vērā:
a) otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai saskaņā ar šā pielikuma 5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 2. punktu savākto informāciju;
b) to, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai
c) mediatora padomus vai ierosinājumus.
5. Mediators nav šķīrējtiesnesis domstarpību izšķiršanas procesā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai kāds cits PTO nolīgums un kurš attiecas uz to pašu jautājumu, par ko šī persona bijusi mediators.
8. PANTS
Termiņi
Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.
9. PANTS
Izmaksas
1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.
2. Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums ir tāds pats kā šķīrējtiesas priekšsēdētāja atalgojums, kā paredzēts 7. pielikuma (Reglaments) 12. punktā.
________________
10. PIELIKUMS
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAI
STARP IEGULDĪTĀJIEM UN PUSĒM
1. PANTS
Mērķis
Mediācijas mehānisma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot 3.31. pantā (Mediācija) minētu visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.
A IEDAĻA
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA
2. PANTS
Procedūras sākšana
1. Jebkura domstarpībās iesaistītā puse jebkurā laikā var pieprasīt mediācijas procedūras sākšanu. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai pusei.
2. Ja pieprasījums attiecas uz iespējamu šā nolīguma pārkāpumu, ko veic Savienības iestādes vai kādas Savienības dalībvalsts iestādes, to adresē atbildētājam, kā noteikts saskaņā ar 3.32. pantu (Paziņojums par nodomu iesniegt prasību). Ja atbildētājs nav noteikts, to adresē Savienībai. Ja pieprasījums tiek pieņemts, tajā norāda, vai mediācijas procedūras puse ir Savienība vai attiecīgā Savienības dalībvalsts 2 .
3. Domstarpībās iesaistītā puse, kurai adresēts pieprasījums, to atsaucīgi izskata un pieņem vai noraida rakstiski 45 dienu laikā, vai, ja šāds pieprasījums ir iesniegts pēc tam, kad ir iesniegts lūgums apspriesties saskaņā ar 3.30. pantu (Apspriešanās) – 30 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.
4. Pieprasījumā iekļauj:
a) viedokļu atšķirību vai strīdu kopsavilkumu, tostarp attiecīgā gadījumā norādot attiecīgos juridiskos instrumentus, kas ir pietiekami, lai identificētu jautājumu, kā dēļ veikts pieprasījums;
b) pieprasījuma iesniedzējas puses un tās pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju un
c) vai nu atsauci uz vienošanos par mediāciju, vai uzaicinājumu otrai domstarpībās iesaistītajai pusei vai pusēm piedalīties mediācijā saskaņā ar šo mediācijas mehānismu.
3. PANTS
Mediatora izvēle
1. Ja abas domstarpībās iesaistītās puses piekrīt mediācijas procedūrai, domstarpībās iesaistītās puses 15 darbdienu laikā pēc atbildes uz pieprasījumu saņemšanas cenšas vienoties par mediatoru.
2. Ja domstarpībās iesaistītās puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru, jebkura no domstarpībās iesaistītajām pusēm var pieprasīt, lai tiesas priekšsēdētājs izlozē un ieceļ mediatoru no to tiesas locekļu vidus, kuri nav ne kādas Savienības dalībvalsts, ne Vjetnamas valstspiederīgie.
3. Tiesas priekšsēdētājs ieceļ mediatoru piecu darbdienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas.
4. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz domstarpībās iesaistītajām pusēm panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.
4. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi
1. Iespējami drīz pēc mediatora iecelšanas mediators ar domstarpībās iesaistītajām pusēm personīgi, pa tālruni vai ar jebkādiem citiem saziņas līdzekļiem apspriež šādus jautājumus:
a) mediācijas norisi, jo īpaši jebkurus neatrisinātus procedūras jautājumus, piemēram, valodas un mediācijas sesiju norises vietu;
b) provizorisku mediācijas norises grafiku;
c) jebkādas juridiskas izpaušanas saistības, kas var būt būtiskas mediācijas norisei;
d) vai domstarpībās iesaistītās puses vēlas rakstiski vienoties nesākt vai neturpināt kādu citu domstarpību izšķiršanas procedūru, kas saistīta ar viedokļu atšķirībām vai strīdiem, uz kuriem attiecas konkrētā mediācijas procedūra, kamēr tā norisinās;
e) vai ir jāveic īpaši pasākumi, lai apstiprinātu izlīgumu, un
f) finanšu noteikumus, piemēram, mediatora honorāru un izdevumu aprēķināšanu un izmaksāšanu saskaņā ar šā pielikuma 8. pantu (Izmaksas).
2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo jautājumu. Mediators jo īpaši var rīkot domstarpībās iesaistīto pušu sanāksmes, apspriesties ar abām domstarpībās iesaistītajām pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz domstarpībās iesaistītās puses. Tomēr pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar domstarpībās iesaistītajām pusēm.
3. Mediators domstarpībās iesaistītajām pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un domstarpībās iesaistītās puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību ar šo nolīgumu.
4. Procedūra notiek attiecīgās Puses teritorijā vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.
5. Ievērojot 1. punkta b) apakšpunktu, domstarpībās iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas. Kamēr nav panākta galīga vienošanās, domstarpībās iesaistītās puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus.
6. Savienība, kāda Savienības dalībvalsts vai Vjetnama, rīkojoties kā mediācijas procedūras puse, var darīt publiski pieejamus savstarpēji saskaņotus risinājumus, attiecīgi rediģējot visu informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla vai aizsargāta.
7. Procedūru izbeidz:
a) domstarpībās iesaistītajām pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;
b) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar domstarpībās iesaistītajām pusēm, vai
c) ar kādas domstarpībās iesaistītās puses rakstisku paziņojumu.
B IEDAĻA
ĪSTENOŠANA
5. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana
1. Kad panākta vienošanās par risinājumu, katra domstarpībās iesaistītā puse termiņā, par ko panākta vienošanās, cenšas veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
2. Domstarpībās iesaistītā puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru domstarpībās iesaistīto pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
3. Pēc domstarpībās iesaistīto pušu pieprasījuma mediators domstarpībās iesaistītajām pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:
a) procedūrā izskatāmo pasākumu;
b) ievērotās procedūras un
c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus.
4. Mediators ļauj domstarpībās iesaistītajām pusēm 15 darbdienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās domstarpībās iesaistīto pušu piezīmes, mediators 15 darbdienu laikā domstarpībās iesaistītajām pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.
C IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
6. PANTS
Saistība ar domstarpību izšķiršanu
1. Šā mediācijas mehānisma procedūra nav paredzēta, lai to izmantotu par pamatu domstarpību izšķiršanas procedūrās atbilstoši šim vai kādam citam nolīgumam. Šādās domstarpību izšķiršanas procedūrās domstarpībās iesaistītā puse neizmanto par pamatu vai pierādījumu un lēmējiestāde neņem vērā:
a) nostājas, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi kāda domstarpībās iesaistītā puse,
b) to, ka otra domstarpībās iesaistītā puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai
c) mediatora padomus vai ierosinājumus.
2. Saskaņā ar vienošanos atbilstīgi šā pielikuma 4. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 1. punkta d) apakšpunktam mediācijas mehānisms neskar Pušu un domstarpībās iesaistīto pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 3. nodaļu (Domstarpību izšķiršana).
3. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 4. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu, visi procedūras posmi, ieskaitot padomus un ierosinātus risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura domstarpībās iesaistītā puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.
7. PANTS
Termiņi
Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, domstarpībās iesaistītajām pusēm savstarpēji vienojoties.
8. PANTS
Izmaksas
1. Katra domstarpībās iesaistītā puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.
2. Domstarpībās iesaistītās puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums atbilst tiesas locekļu atalgojumam saskaņā ar 3.38. panta (Tiesa) 16. punktu.
________________
11. PIELIKUMS
TIESAS LOCEKĻU, APELĀCIJAS TIESAS LOCEKĻU UN MEDIATORU
RĪCĪBAS KODEKSS
1. PANTS
Definīcijas
Šajā rīcības kodeksā:
a) “loceklis” ir saskaņā ar B iedaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) izveidotas tiesas vai apelācijas tiesas loceklis;
b) “mediators” ir persona, kas veic mediācijas procedūru saskaņā ar 3.31. pantu (Mediācija) un 10. pielikumu (Mediācijas mehānisms domstarpību izšķiršanai starp ieguldītājiem un Pusēm);
c) “kandidāts” ir persona, kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai tiesas vai apelācijas tiesas locekļa amatā;
d) “palīgs” ir persona, kas saskaņā ar locekļa pilnvarām palīdz loceklim veikt izpēti vai pildīt tā pienākumus;
e) locekļa “personāls” ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.
2. PANTS
Procesuālie pienākumi
Ikviens kandidāts un loceklis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs un izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem.
3. PANTS
Izpaušanas pienākumi
1. Pirms kandidātus ieceļ par locekļiem, viņi izpauž Pusēm bijušas un esošas intereses, attiecības vai jautājumus, kas varētu ietekmēt šo personu neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti. Minētajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem.
2. Jautājumus, kas saistīti ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem, locekļi domstarpībās iesaistītajām pusēm dara zināmus rakstveidā.
3. Locekļi vienmēr dara visu iespējamo, lai noskaidrotu 1. punktā minētās intereses, attiecības vai jautājumus. Locekļi šīs intereses, attiecības vai jautājumus izpauž domstarpībās iesaistītajām pusēm 3 .
4. PANTS
Locekļu pienākumi
1. Locekļi visā procesa gaitā pilda savus pienākumus rūpīgi un godprātīgi, taisnīgi un centīgi.
2. Locekļi izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.
3. Locekļi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 5. un 7. pantu un tos ievēro.
4. Locekļi neapspriež izskatāmās lietas aspektus ar domstarpībās iesaistīto pusi vai pusēm, ja nav klāt citu tiesas vai apelācijas tiesas palātas locekļu.
5. PANTS
Locekļu neatkarība un objektivitāte
1. Locekļi ir neatkarīgi un objektīvi un atturas radīt iespaidu par neobjektivitāti vai nepiedienīgu uzvedību, viņus neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai domstarpībās iesaistīto pusi vai bailes no kritikas.
2. Locekļi nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tas ietekmē viņu pienākumu pienācīgu izpildi.
3. Locekļi neizmanto savu amatu, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņus varētu ietekmēt.
4. Locekļi neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot savu rīcību vai spriedumus.
5. Locekļi atturas no stāšanās tādās attiecībās vai no jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņu godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu 4 .
6. PANTS
Bijušo locekļu pienākumi
1. Visi bijušie locekļi izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no tiesas vai apelācijas tiesas lēmumiem vai nolēmumiem.
2. Neskarot 3.38. panta (Tiesa) 5. punktu un 3.39. panta (Apelācijas tiesa) 9. punktu, locekļi apņemas pēc pilnvaru termiņa beigām neiesaistīties:
a) domstarpībās par ieguldījumiem, kas tikušas izskatītas tiesā vai apelācijas tiesā pirms viņu pilnvaru termiņa beigām;
b) domstarpībās par ieguldījumiem, kuras viņi izskatījuši tiesas vai apelācijas tiesas locekļu statusā, un citās domstarpībās, kas pēc būtības ir saistītas ar minētajām domstarpībām vai kas radušās no tādiem pašiem notikumiem un apstākļiem kā minētās domstarpības.
3. Locekļi apņemas trīs gadus pēc pilnvaru termiņa beigām nebūt kādas domstarpībās iesaistītās puses pārstāvji domstarpībās par ieguldījumiem tiesā vai apelācijas tiesā.
4. Ja tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs tiek informēts vai citādi uzzina, ka kāds bijušais attiecīgi tiesas vai apelācijas tiesas loceklis, iespējams, ir rīkojies nesaderīgi ar pienākumiem, kas izklāstīti 1.–3. punktā, priekšsēdētājs izskata šo jautājumu, sniedz bijušajam loceklim iespēju tikt uzklausītam un pēc pārbaudes par to informē:
a) profesionālo organizāciju vai citu iestādi, kurā bijušais loceklis darbojas;
b) Puses un
c) citas attiecīgas ieguldījumu tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētāju, lai tas varētu uzsākt atbilstīgus pasākumus.
Tiesas vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs publisko savu lēmumu veikt jebkuru no a) līdz c) apakšpunktā minētajām darbībām, norādot iemeslus.
7. PANTS
Konfidencialitāte
1. Esošie un bijušie locekļi nekad neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.
2. Locekļi neizpauž lēmumu vai nolēmumu vai to daļas pirms to publiskošanas saskaņā ar 3.36. pantā (Procesa pārredzamība) izstrādātajiem pārredzamības noteikumiem.
3. Locekļi un bijušie locekļi nekad neizpauž tiesā vai apelācijas tiesā apspriesto vai kāda locekļa viedokli.
8. PANTS
Izmaksas
Ikviens loceklis veic uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis procedūrai, kā arī par izdevumiem.
9. PANTS
Mediatori
Šajā rīcības kodeksā izklāstītie noteikumi, kas piemērojami locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas uz mediatoriem.
10. PANTS
Konsultatīvā grupa
1. Tiesas priekšsēdētājam un apelācijas tiesas priekšsēdētājam palīdz konsultatīvā grupa, lai nodrošinātu pareizu šā rīcības kodeksa un 3.40. panta (Ētika) piemērošanu, kā arī jebkādu citu uzdevumu izpildi, ja tā noteikts.
2. Konsultatīvo grupu veido attiecīgie priekšsēdētāja vietnieki un divi pēc amata vecākie tiesas vai apelācijas tiesas locekļi.
________________
12. PIELIKUMS
VIENLAIKUS NOTIEKOŠI PROCESI
1. Neatkarīgi no 3.34. panta (Citas prasības) 1. punkta ES Puses ieguldītājs saskaņā ar 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļu (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) nevēršas tiesā ar prasību, ka Vjetnama ir pārkāpusi kādu 2.1. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu, ja šis ieguldītājs ir iesniedzis prasību, kurā apgalvots, ka ir pārkāpts tas pats 2.1. pantā (Darbības joma) minētais noteikums, kādā Vjetnamas tiesā vai administratīvajā tiesā vai kādā starptautiskā šķīrējtiesā 5 .
2. Neatkarīgi no 3.34. panta (Citas prasības) 2. un 3. punkta, ja atbildētājs ir Vjetnama, ES Puses ieguldītājs nevēršas tiesā atbilstīgi 3. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) B iedaļai (Domstarpību izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) ar prasību, ka kāds pasākums nav saderīgs ar 2. nodaļas noteikumiem, ja jebkura persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldītāju vai kuru tieši vai netieši kontrolē ieguldītājs (turpmāk – “saistītā persona”), ir iesniegusi prasību tiesā vai kādā citā iekšzemes vai starptautiskā tiesā, apgalvojot, ka ir pārkāpti tie paši noteikumi attiecībā uz to pašu ieguldījumu, un:
a) minētās saistītās personas prasība ir izskatīta ar spriedumu, nolēmumu, lēmumu vai citu risinājumu vai
b) minētās saistītās personas prasība tiek izskatīta un šī persona šo vēl neizskatīto prasību nav atsaukusi.
3. Prasībām, kas neietilpst šā pielikuma 1. vai 2. punkta darbības jomā, piemēro 3.34. pantu (Citas prasības).
________________
13. PIELIKUMS
APELĀCIJAS TIESAS DARBA PROCEDŪRAS
1. Saskaņā ar 3.29. panta (Apelācijas tiesa) 10. punktu izveidotās Apelācijas tiesas darba procedūras cita starpā ietver:
a) praktiskus pasākumus saistībā ar apelācijas tiesas palātu apspriedēm un saziņu starp apelācijas tiesas locekļiem;
b) dokumentu un apliecinošo dokumentu izskatīšanas kārtību, tostarp noteikumus par pārrakstīšanās kļūdu labošanu šādos dokumentos;
c) procesuālos aspektus saistībā ar procesa pagaidu apturēšanu apelācijas tiesas locekļa nāves, atkāpšanās, darba nespējas vai atcelšanas gadījumā no apelācijas tiesas palātas vai apelācijas tiesas;
d) kārtību, kā tiek labotas pārrakstīšanās kļūdas apelācijas tiesas palātu lēmumos;
e) divu vai vairāku tādu apelāciju apvienošanas kārtību, kuras attiecas uz vienu un to pašu provizorisko nolēmumu, un
f) kārtību attiecībā uz apelācijas procedūras darba valodu – apelācijas procedūra principā notiek tajā pašā valodā, kādā noticis darbs tiesā, kurā ir pieņemts apstrīdētais pagaidu nolēmums.
2. Darba procedūras var ietvert arī pamatprincipus attiecībā uz turpmāk minētajiem aspektiem, kurus vēlāk var risināt ar apelācijas tiesas palātu procesuāliem rīkojumiem:
a) orientējoši termiņi, prasību secības noteikšana apelācijas tiesas palātām un apelācijas tiesas palātu sēdes;
b) loģistikas aspekti saistībā ar procesu, piemēram, apelācijas tiesas palātu apspriežu un sēžu norises vietas un domstarpībās iesaistīto pušu pārstāvības kārtība un
c) iepriekšējas procesuālas konsultācijas un iespējamas pirmssēžu apspriešanās starp palātu un domstarpībās iesaistītajām pusēm.
________________
