Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi”

(COM(2018) 387 final – 2018/0212(COD))

(2019/C 62/21)

Ziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF
Līdzziņotājs:	Michael SMYTH

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Padome, 25.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/2/4

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK norāda, ka pašreizējā politiskās un sociālās integrācijas līmenī liels federāls budžets eurozonā ir nereāls. Neraugoties uz to, ierosinātās Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas (EISF) mērķis ir panākt, ka valstu fiskālā politika nodrošina lielāku stabilitāti asimetrisku satricinājumu gadījumos. EESK uzskata, ka tas ir solis ceļā uz eurozonas ciešāku integrāciju un, iespējams, mēģinājums mudināt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, pievienoties vienotajai valūtai.

1.2.

EESK saprot, ka EISF atšķiras no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM), kas tika izveidots kā atbalsta fonds finanšu krīzes laikā. Tomēr abi fondi ir skaidri jānošķir. EISF iespējas ir daudz ierobežotākas, un EESK pauž bažas par fonda lielumu gadījumā, ja asimetriski satricinājumi skartu divas vai vairākas dalībvalstis.

1.3.

Ar EISF sniegtiem aizdevumiem paredzēts nodrošināt publisko ieguldījumu palielinājumu asimetrisku satricinājumu laikā. EESK brīdina, ka ietekme, visticamāk, nebūs tūlītēja. Ekonomikas atlabšana prasīs laiku, un pozitīva ietekme būs jūtama vidējā termiņā un ilgtermiņā.

1.4.

EESK norāda, ka bezdarba kā atbalsta aktivizēšanas vienīgā kritērija izraudzīšanās var radīt dažas ar stabilizācijas funkcijas savlaicīguma nodrošināšanu saistītas problēmas. Tāpēc EESK ierosina izmantot citus papildu rādītājus, kas parasti pirms bezdarba ļauj prognozēt gaidāmu lielu satricinājumu. Tādā veidā būs iespējams aktivizēt sākotnējo atbalstu, pirms par lielu satricinājumu liecina bezdarba rādītājs.

1.5.

Tā kā norādīts, ka EISF nepapildina citus finanšu instrumentus, proti, maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, EESK uzskata, ka EISF izmantošana samazinās vispārējo aizņemšanās spēju. Tāpēc Eiropas Komisijas pienākums ir pastāvīgi līdzsvarot attiecīgo dalībvalstu nenokārtotos atmaksājumus un iespējamās saistības.

1.6.

EESK neiebilst pret to, ka Komisija pārrauga publisko ieguldījumu finansētus aizdevumus, ko izsniedz EISF. Tomēr attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod pietiekama rīcības brīvība noteikt vajadzīgo ieguldījumu veidu. Tāpēc EESK uzskata, ka jānodrošina līdzsvars starp Komisijas veikto pārraudzību, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvību publisko izdevumu jomā, no otras puses.

1.7.

EESK aicina Komisiju apsvērt, kā visā ES varētu darboties apdrošināšanas mehānisms makroekonomikas stabilizēšanai. EESK uzskata, ka rūpīgi izstrādāta ES apdrošināšanas shēma, kas makroekonomisku satricinājumu gadījumā darbotos kā automātisks stabilizators, būtu daudz efektīvāka nekā ierosinātā EISF. EESK uzskata: ja līdz šādas shēmas ieviešanai Eiropas Savienībā sāktos jauna finanšu un ekonomikas krīze, būtu vajadzīga koordinēta pieeja, lai varētu izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, tostarp EISF.

2.   Vispārīga formācija

2.1.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Eiropas Komisija ierosina izveidot Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju (EISF), kuras vispārējais mērķis būs stiprināt ekonomisko un monetāro savienību, nostiprinot eurozonu Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetā. EISF nodrošinās kompensējošus aizdevumus līdz 30 miljardiem EUR, kurus garantēs ES budžets, un procentu likmes subsīdiju, lai segtu aizdevuma izmaksas.

2.2.

Subsīdiju paredzēts finansēt no dalībvalstu iemaksām, kuras veidos procentuālā daļa no monetārajiem ienākumiem, ko Eiropas Centrālā banka piešķir eurozonas dalībvalstu valsts centrālajām bankām (vispārzināmā “naudas emisijas peļņa”), un kuras ievāks Stabilizācijas atbalsta fonds. Paredzēts noslēgt starpvaldību nolīgumu, kurā būs noteikts, kā aprēķināmas un veicamas dalībvalstu finanšu iemaksas.

2.3.

Aizdevuma summu, ko atbilstīgai dalībvalstij būs atļauts aizņemties, noteiks, izmantojot formulu, kuras pamatā būs vairāki kritēriji, tostarp šādi: i) attiecināmo publisko ieguldījumu maksimālais līmenis, ko EISF var atbalstīt; ii) bezdarba pieaugums; iii) robežlieluma līmenis, ko definē kā valsts bezdarba līmeņa ceturkšņa rādītāju, kurš palielinājies par vairāk nekā vienu procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tajā pašā ceturksnī novēroto bezdarba līmeni.

Komisija tomēr var palielināt EISF aizdevuma summu līdz attiecināmo publisko ieguldījumu maksimālajam līmenim, ko EISF var atbalstīt, ja liels asimetrisks satricinājums, ar kuru saskaras attiecīgās dalībvalstis, ir īpaši smags.

2.4.

Ierosinātā regula būtībā balstās uz nozīmīgajiem solidaritātes principiem ES līmenī un dalībvalstu atbildību. Iecere izveidot EISF tika minēta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2017. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā (1), piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā (2), 2017. gada maija pārdomu dokumentā par EMS padziļināšanu (3) un Komisijas 2017. gada decembrī izklāstītajā nostājā par ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku padziļināšanu (4).

2.5.

Saistībā ar EISF Komisija ierosina izveidot arī Reformu atbalsta programmu, kuras mērķis ir vajadzības gadījumā nodrošināt atbalstu ekonomikas reformām visās dalībvalstīs. Reformu atbalsta programmu veidos trīs elementi – reformu īstenošanas mehānisms, tehniskais atbalsts un konverģences mehānisms, kas atbalstīs dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, centienus pievienoties eurozonai. EESK sniegs atsevišķu atzinumu par šo tematu.

2.6.

EISF ir divi galvenie mērķi: i) palīdzēt stabilizēt publiskos ieguldījumus laikā, kad notiek asimetriski satricinājumi, ko izraisa ekonomisko apstākļu izmaiņas, kuras var dažādi ietekmēt dalībvalstis. Kā liecina finanšu krīze, publisko ieguldījumu stabilitātes saglabāšana krīzes laikā ir liela problēma tām valstīm, kam ir kopēja valūta, piemēram, eurozonas valstīm; ii) atbalstīt ekonomikas atlabšanu ekonomisku satricinājumu laikā eurozonā un dalībvalstīs, kas piedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā (VKM II) un vairs nevar izmantot monetāro politiku kā sviru, lai pielāgotos satricinājumiem.

2.7.

Jāatceras, ka pašreizējais eurozonas ekonomikas politikas satvars joprojām ir nepilnīgs. Monetārā politika ir centralizēta, taču valstu fiskālā politika joprojām ir decentralizēta, un, kā liecina finanšu krīzes sekas, šī dihotomija var radīt lielu slogu dalībvalstīm, ko ietekmē asimetriski satricinājumi.

2.8.

Tāpēc EISF mērķis ir papildināt valstu automātiskos stabilizatorus gadījumos, kad šos valstu automātiskos stabilizatorus, kas paredzēti, lai kompensētu dalībvalstu ekonomiskās aktivitātes svārstības un automātiski sāktu darboties bez valdības īpašas rīcības, var uzskatīt par neefektīviem. Teorētiski EISF varētu mīkstināt galvenokārt iekšējo ekonomisko satricinājumu ietekmi uz tautsaimniecību un tādējādi palīdzēt tai atlabt. EISF varētu arī palīdzēt mazināt plašākas ietekmes draudus, kas varētu skart citas dalībvalstis.

2.9.

Krīzes laikā dalībvalstis var zaudēt piekļuvi finanšu tirgiem. Tādā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij ir pieejami tādi instrumenti kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai maksājumu bilances programma. Taču pašlaik nav mehānisma, kas atbalstītu dalībvalstis, kuras piedzīvo asimetriskus satricinājumus, nezaudējot piekļuvi kapitāla tirgiem. EISF mērķis ir novērst šo nepilnību, nodrošinot attiecīgajām dalībvalstīm aizdevumus.

2.10.

Lai paaugstinātu ierosinātā mehānisma efektivitāti, Eiropas Komisija ierosina novērtēt asimetriskus satricinājumus, izmantojot divkāršu bezdarba slieksni. Tas sāk darboties, kad valsts bezdarba līmenis pārsniedz līmeni, ko var uzskatīt par normālu, un tiek uzskatīts par nozīmīgu liela asimetriska satricinājuma ietekmes rādītāju attiecīgajā dalībvalstī.

2.11.

Mehānisms paredz, ka dalībvalstis, kuras ir skāruši ekonomiski satricinājumi, ir tiesīgas saņemt aizdevumus, ja tās īsteno makroekonomisko un fiskālo politiku gan saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (noteikumu kopums, kura mērķis ir panākt, ka valstis Eiropas Savienībā nodrošina publisko finanšu stabilitāti un koordinē fiskālo politiku), gan arī saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Šīs procedūras mērķis ir konstatēt, novērst un pārvarēt makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, eurozonā vai ES kopumā.

2.12.

Laika gaitā EISF var saņemt (izmantojot Stabilizācijas atbalsta fondu) papildu finanšu resursus, kas netiek piešķirti no ES budžeta, un tos varētu gūt no šādiem avotiem – Eiropas Stabilizācijas mehānisma (jaunveidojamā Eiropas Monetārā fonda) un brīvprātīgas dalībvalstu izveidotas apdrošināšanas shēmas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka pašreizējā politiskās un sociālās integrācijas līmenī liels federāls budžets eurozonā ir nereāls. EESK ir konsekventi atbalstījusi Komisijas centienus virzīt uz priekšu un pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi (5). Vienlaikus Komiteja bieži paudusi bažas par to, ka dalībvalstīm pastāvīgi trūkst politiskas apņēmības, kas ir svarīga, lai varētu pabeigt EMS izveidi (6). Par to liecina arī priekšlikumi, kas saistīti ar EISF, un tādēļ tie ir uzskatāmi par pagaidu risinājumu. Tāpēc varam secināt, ka centralizētās monetārās politikas un valstu fiskālās politikas dihotomija būs vērojama arī turpmāk. Pozitīvi vērtējams priekšlikuma aspekts ir EISF mērķis panākt, ka valstu fiskālā politika nodrošina lielāku stabilitāti asimetrisku satricinājumu gadījumos, un tādā veidā virzīties uz ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā saistībā EESK uzskata, ka priekšlikums ir solis ceļā uz eurozonas ciešāku integrāciju un, iespējams, mēģinājums mudināt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, pievienoties vienotajai valūtai.

3.2.

Ierosinātā mehānisma priekšnoteikums ir Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana, proti, tas nozīmē, ka ir jāīsteno pareiza budžeta pārvaldības un makroekonomikas politika. EESK uzskata, ka tas ir mēģinājums apvienot fiskālo un monetāro konverģenci, nodrošinot, ka dalībvalstis ievēro atbilstības kritērijus, kas paredz pareizas budžeta pārvaldības un makroekonomikas politikas īstenošanu. Tas arī nozīmē, ka EISF būs pieejama tikai dalībvalstīm, kas ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu, proti, dalībvalstīm, kas jau ir veikušas strukturālas reformas un budžeta pielāgojumus. Šis nosacījums varētu motivēt dalībvalstis pilnībā ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu un kliedēt bažas par izdevumu nodrošinājumu dalībvalstīs, kurās tiek veiktas strukturālas reformas un budžeta pielāgojumi.

3.3.

Tas nozīmē, ka EISF nepavērs iespēju pastāvīgiem pārvedumiem starp eurozonas dalībvalstīm, un valdības būs tiesīgas saņemt atbalstu tikai tad, ja tās iepriekšējos divus gadus būs ievērojušas galvenos ES budžeta noteikumus. EESK tomēr norāda, ka EISF ir paredzēta tikai dalībvalstīm, kas īsteno pareizu budžeta pārvaldības un makroekonomikas politiku, un ka visi aizdevumi jāpiešķir ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad asimetriski satricinājumi izpaužas kā bezdarbs, kurš pārsniedz normālu bezdarba līmeni. Apzinoties tirgus un fiskālās disciplīnas nozīmi, EESK tomēr atbalsta stabilizācijas funkcijas mērķi un atzīmē, ka tā ir pirmais solis ceļā uz pilnveidotāku stabilizācijas funkciju.

3.4.

EESK saprot, ka Komisija nevarēja sniegt izsmeļošu sarakstu ar asimetriskiem satricinājumiem, kas, inter alia, varētu ietvert likviditātes krīzi. EESK uzskata, ka atbilstoša reakcija uz likviditātes krīzi nav EISF, bet gan Eiropas Centrālās bankas tiešu monetāru darījumu programma ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts piedalās Eiropas Stabilizācijas mehānisma programmā. EESK atzīst, ka izsmeļošs asimetrisku satricinājumu saraksts nebūtu piemērots, un to apmierina Komisijas makroekonomiskās simulācijas, kuru pamatā ir iepriekšējie dati par stabilizācijas funkcijas kā krīzes novēršanas mehānisma efektivitāti.

3.5.

EESK saprot, ka EISF atšķiras no Eiropas Stabilizācijas mehānisma, kas tika izveidots kā atbalsta fonds finanšu krīzes laikā. Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir ciešāk saistīts ar glābšanas programmu, kuras nosacījumi ir apgrūtinošāki, tā aizdošanas spēja ir 500 miljardi EUR, un to var izmantot dalībvalstis, kas zaudējušas iespēju aizņemties kapitāla tirgos.

3.6.

Tāpēc abi fondi ir skaidri jānošķir. EISF iespējas ir daudz ierobežotākas, un, lai arī tā ir paredzēta jebkura lieluma dalībvalstīm, EESK uzskata, ka ierosinātais 30 miljardu EUR fonds drīzāk būtu piemērots mazākām eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces. Tāpēc EESK pauž bažas par fonda lielumu gadījumā, ja asimetriski satricinājumi skartu divas vai vairākas dalībvalstis. Ierosināto EISF tādēļ nevar uzskatīt par galīgu risinājumu dalībvalstīm, kas saskaras ar vienreizējām problēmām, piemēram, dabas katastrofām vai lokalizētu banku krīzi.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzīmē, ka aizdevumi, kas piešķirti, piemērojot atbilstīgām dalībvalstīm (eurozonas dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kas piedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā) sniedzamā aizdevuma summas noteikšanas formulu, nodrošinās publisko ieguldījumu zināmu palielinājumu (pieņemot, ka tie ir kvalitatīvi ieguldījumi) asimetrisku satricinājumu laikā, bet ietekme, visticamāk, nebūtu tūlītēja. Ekonomikas atlabšana prasīs laiku, un pozitīva ietekme varētu būt jūtama vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpēc priekšlikumā jāmin reālāki izvirzītie EISF mērķi un iespējamie rezultāti.

4.2.

EESK norāda, ka bezdarba kā atbalsta aktivizēšanas vienīgā kritērija izraudzīšanās var radīt dažas ar stabilizācijas funkcijas savlaicīguma nodrošināšanu saistītas problēmas. Ir vērts apsvērt arī iespēju izmantot citus papildu rādītājus, kas parasti pirms bezdarba ļauj prognozēt gaidāmu lielu satricinājumu. Tādā veidā būs iespējams aktivizēt sākotnējo atbalstu, pirms par lielu satricinājumu liecina bezdarba rādītājs. Kad bezdarbs ir ievērojami pieaudzis, ekonomiskais kaitējums tautsaimniecības produktivitātei, iespējams, jau ir nodarīts. Piemēram, tautsaimniecībā, kas piedzīvo strauju preču un pakalpojumu eksporta kritumu, ne vienmēr ir vērojams vienlaicīgs bezdarba līmeņa kāpums.

4.3.

Tāpēc būtu lietderīgi, ja būtu pieejams instruments, ko varētu aktivizēt, pirms simptomi pilnībā izpaužas darba tirgū. Citiem vārdiem sakot, bezdarba kritērijs ir jāpapildina ar agrīnās brīdināšanas rādītāju kopumu, kas varētu ietvert preču un pakalpojumu eksporta izmaiņas, krājumu līmeņa izmaiņas un citus svarīgus rādītājus, kuri skaidri norāda uz ekonomiska satricinājuma pastāvēšanu. Tādā gadījumā ierosinātā stabilizācijas funkcija būtu daudz savlaicīgāka un efektīvāka.

4.4.

Turklāt 15 gadu vidējais bezdarba līmenis, kam jābūt pārsniegtam, lai dalībvalstij būtu tiesības pretendēt uz atbalstu, varētu darboties pret valstīm, kuras ir veiksmīgi samazinājušas strukturālo bezdarbu. Piemērotāks būtu īsāks laikposms, piemēram, pieci gadi.

4.5.

EESK norāda, ka ierosinātajai EISF būs atļauts aizņemties naudu kapitāla tirgos un izsniegt aizdevumus dalībvalstīm un procentu likmes tiks subsidētas, lai segtu aizdevumu izmaksas. Kā minēts iepriekš, subsīdija tiks finansēta, balstoties uz vispārzināmo “naudas emisijas peļņu”, un iekasēta, izmantojot valstu iemaksas Stabilizācijas atbalsta fondā. EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir a priori jāpierāda sava politiskā un finansiālā apņēmība.

4.6.

Tā kā norādīts, ka EISF nepapildina citus finanšu instrumentus, uz to aizdevumu kopsummu, kas pieejami saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un EISF, varētu attiekties “vienots” ierobežojums. Vismaz teorētiski tāds jauns mehānisms kā EISF faktiski samazinātu Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma aizdošanas spēju par 30 miljardiem EUR, ko ierosināts piešķirt saskaņā ar EISF. Tāpēc Eiropas Komisijas pienākums ir pastāvīgi līdzsvarot attiecīgo dalībvalstu nenokārtotos atmaksājumus un iespējamās saistības.

4.7.

EESK uzskata, ka darbības jomas ziņā EISF un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms ir samērā līdzīgi. Abu fondu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Kaut arī EISF un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismam ir atšķirīgi atbilstības nosacījumi, EESK uzskata, ka Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma nosacījumi joprojām paliks spēkā, tādējādi nedaudz ierobežojot EISF efektivitāti.

4.8.

EESK norāda uz procentu subsīdiju, ko saņems attiecīgā dalībvalsts. Krīzes gadījumā, ja visi citi apstākļi būs vienādi, šī procentu likmes subsīdija varētu palielināt procentu maksājumu izmaksas, jo tiks ņemts vērā risks, ko rada dalībvalsts, kura saskaras ar krīzi. Tas savukārt negatīvi ietekmēs attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses. Tāpēc kvalitatīvu publisko ieguldījumu efektivitātei un līdz ar to EISF efektivitātei ir būtiska nozīme centienos mazināt visus tirgus riskus, kas ietekmē attiecīgo dalībvalsti un tās aizņēmuma izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā.

4.9.

EESK norāda uz attiecīgās dalībvalsts publisko ieguldījumu pārraudzību, ko, kā paredzēts priekšlikumā, veiks Komisija. EESK pret to principā neiebilst, bet uzskata, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod pietiekama rīcības brīvība noteikt vajadzīgo ieguldījumu veidu, un tāpēc iesaka nodrošināt līdzsvaru starp Komisijas veikto pārraudzību, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvību publisko izdevumu jomā, no otras puses. EESK arī uzskata, ka uz publiskiem ieguldījumiem būtu jāraugās kā uz solidaritātes instrumentu.

4.10.

Visbeidzot, EESK norāda, ka Komisijas priekšlikums paver iespēju nākotnē pilnveidot shēmu, t. i., paredz iespēju izveidot apdrošināšanas mehānismu makroekonomikas stabilizēšanai. EESK uzskata, ka tas liecina par EISF nepilnības atzīšanu un ka priekšlikumi to pašreizējā formātā galu galā būs jāpapildina ar pilnīgu stabilizācijas funkciju, piemēram, ES mēroga apdrošināšanas shēmu, kas makroekonomisku satricinājumu gadījumā darbotos kā automātisks stabilizators. EESK uzskata: ja līdz šādas shēmas ieviešanai Eiropas Savienībā sāktos jauna finanšu un ekonomikas krīze, būtu vajadzīga koordinēta pieeja, lai varētu izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, tostarp EISF.

---

(1)  Nodomu vēstule priekšsēdētājam Antonio Tajāni un premjerministram Jiri Ratasam, Jean-Claude Juncker, Stāvoklis Savienībā, 2017. gada 13. septembris.

(2)  Piecu priekšsēdētāju ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, 2015. gada 22. jūnijs.

(3)  COM(2017) 291 final.

(4)  COM(2017) 821 final.

(5)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu “Eurozonas ekonomikas politika” (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.) un EESK atzinumu “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam” (OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.).

(6)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu “Ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopums” (OV C 262, 25.7.2018., 28. lpp.).