8.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 421/2

1.

augstas kvalitātes, iekļaujošas un vienlīdzīgi pieejamas skolu izglītības nodrošināšana visiem izglītojamiem ir galvenā prioritāte, kas ietekmē Eiropas Savienības sociālo progresu un ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē. Izglītībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz jauniešu perspektīvām un dzīves iespējām, un tā veido pamatu izglītojamo pašrealizācijai pilsoniskajā un sociālajā dzīvē, darba tirgū un privātajā dzīvē;

2.

ir svarīgi, lai personas turpinātu mācīties visa mūža garumā, tādējādi spējot risināt problēmjautājumus strauji mainīgajā pasaulē. Skolām, ko atbalsta plašāka sabiedrība, var būt būtiska nozīme, palīdzot personām attīstīt visdažādākās pamatprasmes (1), uzņemties atbildību par savu mūžizglītību un karjeras virzību un kļūt par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem;

3.

vajadzību pēc mūsdienu pieejas attiecībā uz mācīšanu, mācīšanos un skolu izglītības sistēmu pārvaldību, kas pamatojas uz sasniegumiem izglītības zinātnēs un palīdz skolām, lai reaģētu uz mainīgajām izglītojamo, sabiedrības un darba tirgus prasībām izglītības jomā, kā arī pārmaiņām, ko ir izraisījusi digitālā un tehnoloģiskā attīstība;

4.

uzdevumus, kas saistīti ar 2020. gada kritērija sasniegšanu – samazināt to skolēnu īpatsvaru, kuriem ir vājas sekmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē (2), – kam nepieciešami nopietni politikas centieni, lai uzlabotu skolu spēju atbalstīt visus izglītojamajos, tostarp personas ar īpašām izglītības vajadzībām, un izglītojamos, kuri nāk no nelabvēlīgas vides;

5.

to, ka, neraugoties uz labajiem panākumiem pēdējās desmitgades laikā, ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, proti, samazināt to personu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu (3);

6.

vajadzību veicināt taisnīgumu, vienlīdzību un iekļautību skolu izglītībā un ar tās palīdzību, jo sociāli ekonomiskais stāvoklis joprojām ļoti ietekmē skolēnu sekmes;

7.

nepieciešamību ieguldīt skolotājos un skolu vadītājos, kuriem ir būtiska ietekme uz skolēnu sekmēm, un atbalstīt viņus centienos uzņemties atbildību un panākt labāku līdzsvaru starp profesionālo autonomiju un atbildību;

8.

to, cik svarīga ir laba skolu izglītības sistēmu pārvaldība, un to, ka līdzsvars starp skolu autonomiju un atbildību ir izšķirošs faktors, lai uzlabotu kvalitāti, taisnīgumu un efektivitāti izglītības jomā;

9.

to, cik svarīga ir agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, kur tiek likti pamati labākiem rādītājiem visos turpmākajos izglītības līmeņos un viņu iesaistei mūžizglītībā, kā arī visu bērnu mācīšanās, viņu labklājības un attīstības veicināšana;

10.

dažādība ir Eiropas skolu izglītības raksturīga iezīme, jo dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par savu izglītības sistēmu organizēšanu un attīstītību, tādējādi risinājumi kopējām problēmām un mērķtiecīgu reformu īstenošana var atšķirties atkarībā no valsts, reģiona un vietējām īpatnībām;

11.

Eiropas sadarbībai skolu izglītības jomā, jo īpaši izmantojot programmu Erasmus+, ir liela ES pievienotā vērtība un nozīmīga loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, ciešāku kontaktu veidošanā starp Eiropas jauniešiem, kopējas Eiropas identitātes veicināšanā un politikas reformu atbalstīšanā izglītības jomā;

12.

nodrošināt augstas kvalitātes un iekļaujošu izglītību (5) un palīdzēt attīstīt visu izglītojamo talantus un iespējas:

13.

iespēju nodrošināšana skolotājiem un skolu vadītājiem, izmantojot šādus pasākumus:

14.

virzība uz efektīvāku, taisnīgāku un iedarbīgāku pārvaldību, izmantojot šādus pasākumus:

15.

paplašināt sadarbību starp skolām, nodrošinot to, lai skolu partnerības, e-mērķsadarbība (eTwinning) un studentu, darbinieku un skolotāju apmācītāju mobilitāte, – tostarp praktiska pieredze ārzemēs jaunajiem un topošajiem skolotājiem un skolu vadītājiem – būtu pieejamākas, izmantojot programmu Erasmus+;

16.

veicināt, izmantojot paraugprakses apmaiņu un mācīšanos no līdzbiedriem, plaša spektra pamatprasmju apguvi visiem jauniešiem, tostarp pamatprasmes, digitālās prasmes un prasmes, kas veicina personīgo un sociālo attīstību un aktīvu pilsoniskumu;

17.

uzlabot skolu gatavību zināšanu apguvei digitālajā laikmetā, piemēram, atbalstot skolotāju pašnovērtējumu un digitālo prasmju attīstību, izmantojot digitālo prasmju sistēmu, izpētīt iespējas, ko skolām sniedz brīvprātīgs digitālo spēju pašnovērtējuma instruments, un turpināt attīstīt ES tiešsaistes kopienas un resursus;

18.

sekmēt izglītību zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, (mākslas) un matemātikas (STE(A)M) jomās, veicinot paraugpraksi, stiprinot skolu sadarbību ar augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības nozarēm ES līmenī, un efektīvi novērst dzimumu nevienlīdzību un stereotipus;

19.

stiprināt mācīšanos no līdzbiedriem un līdzbiedru konsultācijas un pieredzes un paraugprakses apmaiņu, jo īpaši par pirmsskolas izglītību un aprūpi, kvalitātes nodrošināšanu, skolotāju un skolu vadītāju karjeras un profesionālās kvalifikācijas celšanu, un iekļaujošu izglītību;

20.

sekmēt un atbalstīt iekļautību izglītībā, tostarp ar politikas eksperimentu attiecībā uz tādu izglītojamo mācīšanu, kuriem ir dažāda valodas un kultūras izcelsme, un stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru, kā arī citām attiecīgajām aģentūrām un starptautiskajām organizācijām;

21.

veicināt un atbalstīt pētījumus par izglītību un izplatīt izglītības izpētes rezultātus, un turpināt attīstīt sinerģijas ar ESAO, koordinējot darbu ar dalībvalstīm, lai izstrādātu kopīgus salīdzinošus datus un pārskatus par skolu izglītību, tostarp izmantojot efektīvāku kopīgu datu vākšanu, ko veic Eurydice un ESAO;

22.

palīdzēt dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi meklē palīdzību, lai tās spētu izstrādāt un īstenot nozīmīgas skolu izglītības reformas, izveidojot uz pieprasījumiem orientētu tehniskā atbalsta programmu, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti. Atbalstu varētu nodrošināt Komisijas dienesti, tostarp Strukturālo reformu atbalsta dienests, un tādi ES finanšu instrumenti kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi un programma Erasmus+;

23.

Komisija pilnībā ņemtu vērā šos secinājumus, gatavojot priekšlikumus par turpmāko stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un par Savienības programmu izglītības un apmācības jomā pēc 2020. gada.