(1)

Direktīvā 2011/92/ES ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas principi, ieviešot prasību minimumu (attiecībā uz novērtējamo projektu tipu, attīstītāju galvenajiem pienākumiem, novērtējuma saturu un kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību), turklāt tā palīdz nodrošināt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(1)

Direktīvā 2011/92/ES ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas principi, ieviešot prasību minimumu (attiecībā uz novērtējamo projektu tipu, attīstītāju galvenajiem pienākumiem, novērtējuma saturu un kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību), turklāt tā palīdz nodrošināt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Dalībvalstīm būtu jāļauj paredzēt stingrākus noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

(3)

Direktīva 2011/92/ES ir jāgroza, lai stiprinātu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras kvalitāti, racionalizētu dažādus procedūras posmus un sekmētu saskaņotību un sinerģiju ar citiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī dalībvalstu stratēģijām un politikas pasākumiem, kuras ietilpst valsts kompetencē.

(3)

Direktīva 2011/92/ES ir jāgroza, lai stiprinātu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras kvalitāti, racionalizētu dažādus procedūras posmus, pielāgotu procedūru lielpratīga regulējuma principiem un sekmētu saskaņotību un sinerģiju ar citiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī dalībvalstu stratēģijām un politikas pasākumiem, kuras ietilpst valsts kompetencē. Šīs direktīvas grozījumu pamatmērķis ir uzlabot tās īstenošanu dalībvalstīs. Daudzos gadījumos administratīvās procedūras ir kļuvušas pārāk sarežģītas un garas, izraisot kavējumus un radot papildu riskus attiecībā uz vides aizsardzību. Šajā sakarībā vienam no šīs direktīvas mērķiem vajadzētu būt procedūru vienkāršošanai un saskaņošanai. Ir jāapsver viena kontaktpunkta izveides piemērotība gadījumos, kad vajadzīgi vairāki IVN un būtu iespējams veikt koordinētu novērtējumu vai piemērot kopīgas procedūras, piemēram, pārrobežu projektu gadījumos, kā arī jānosaka specifiskāki obligāto novērtējumu kritēriji.

(3a)

Lai garantētu harmonizētu piemērošanu un vides līdzvērtīgu aizsardzību visā Savienībā, Komisijai, īstenojot savas Līgumu aizsardzības pilnvaras, būtu jānodrošina kvalitatīva un procedurāla atbilstība Direktīvas 2011/92/ES prasībām, tostarp sabiedriskās apspriešanas un dalības jomā.

(3b)

Projektos, kuriem varētu būt pārrobežu ietekme uz vidi, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizveido līdzvērtīgi pārstāvēta vienotas sadarbības iestāde, kas būtu atbildīga par visu procedūras posmu izskatīšanu. Lai projektu varētu galīgi apstiprināt, būtu vajadzīga visu attiecīgo dalībvalstu piekrišana.

(3c)

Būtu arī jāpārskata Direktīva 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota vides aizsardzība, palielināta resursu efektivitāte un atbalstīta ilgtspējīga izaugsme Eiropā. Tādēļ tajā paredzētās procedūras būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.

(4)

Pēdējās desmitgades laikā vides aizsardzības jautājumi, piemēram, resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība , klimata pārmaiņas un katastrofu risks, ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki politikas veidošanā , un tādēļ novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā, it īpaši saistībā ar infrastruktūras projektiem, tie būtu jāņem vērā kā būtiski aspekti .

(4)

Pēdējās desmitgades laikā vides aizsardzības jautājumi, piemēram, resursu efektivitāte un ilgtspēja , bioloģiskās daudzveidības aizsardzība , zemes izmantošana, klimata pārmaiņas un dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risks, ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki politikas veidošanā. Tādēļ tie būtu jāņem vērā kā svarīgi aspekti novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par jebkādiem sabiedriskiem vai privātiem projektiem, kuriem visdrīzāk būs ievērojama ietekme uz vidi , it īpaši saistībā ar infrastruktūras projektiem, un tā kā Komisija nav noteikusi pamatnostādnes, kā piemērot Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Komisijai būtu jāierosina kritēriju un rādītāju saraksts, tostarp attiecībā uz vizuālo ietekmi, ar mērķi labāk īstenot minēto direktīvu.

(4a)

Tam, ka visos projektos tiek prasīts labāk ievērot vides kritērijus, var būt arī negatīvā puse, ja tādēļ tiek sarežģītas procedūras un pagarināts katrs laikposms, kas vajadzīgs atļaujas piešķiršanai un pārbaudei. Tas varētu palielināt izmaksas un pat radīt apdraudējums videi, ja infrastruktūru projektu pabeigšanai būtu nepieciešams pārāk ilgs laiks.

(4b)

Vides jautājumos saistībā ar infrastruktūru projektiem nedrīkst neievērot to, ka jebkuram projektam neizbēgami būs ietekme uz vidi. Būtu jāpievērš īpaša uzmanība līdzsvaram starp projekta lietderību un tā ietekmi uz vidi.

(5)

Paziņojumā “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” Komisija ir apņēmusies, pārskatot Direktīvu 2011/92/ES, iekļaut plašākus apsvērumus par resursu efektīvu izmantošanu.

(5)

Paziņojumā “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” Komisija ir apņēmusies, pārskatot Direktīvu 2011/92/ES, iekļaut plašākus apsvērumus par resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

(11)

Aizsargājot un veicinot kultūras mantojumu un ainavas, kas ir neatņemama daļa no kultūru daudzveidības, ko Savienība ir apņēmusies respektēt un veicināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu, var būt lietderīgi izmantot definīcijas un principus, kas izklāstīti attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās, it īpaši Konvencijā par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību, Eiropas Ainavu konvencijā un Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.

(11)

Aizsargājot un veicinot kultūras mantojumu un ainavas, kas ir neatņemama daļa no kultūru daudzveidības, ko Savienība ir apņēmusies respektēt un veicināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu, var būt lietderīgi izmantot definīcijas un principus, kas izklāstīti attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās, it īpaši Konvencijā par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību, Eiropas Ainavu konvencijā, Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai un 1976. gadā Nairobi pieņemtajā UNESCO Starptautiskajā ieteikumā par vēsturisko vietu saglabāšanu un lomu mūsdienās .

(11a)

Vizuālā ietekme ir galvenais kritērijs ietekmes uz vidi novērtējumā attiecībā uz vēsturiskā un kultūras mantojuma, dabas ainavu un pilsētvides saglabāšanu; tas ir vēl viens faktors, kas būtu jāņem vērā šajos novērtējumos.

(12)

Piemērojot Direktīvu 2011/92/ES, ir jānodrošina konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veidotu gudru , ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.

(12)

Piemērojot Direktīvu 2011/92/ES, ir jānodrošina gudra , ilgtspējīga un integrējoša izaugsme saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.

(12a)

Lai stiprinātu informācijas pārredzamību un pieejamību sabiedrībai, katrā dalībvalstī būtu elektroniski jādara pieejams centrāls portāls, kurā tiktu sniegta jaunākā vides informācija par šīs direktīvas īstenošanu.

(12b)

Lai mazinātu administratīvo slogu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu un pazeminātu projekta izmaksas, būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai standartizētu kritērijus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju  (2) , ar mērķi atbalstīt labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, uzlabot konkurētspēju un novērst standartu atšķirīgu interpretāciju.

(12c)

Lai arī šajā gadījumā vienkāršotu un atvieglotu kompetento iestāžu darbu, būtu jāizstrādā vērtēšanas kritēriji, lai ņemtu vērā ekonomiskās vai rūpnieciskās nozares dažādo sektoru īpatnības. Tiem būtu jāpamatojas uz norādījumiem, kas iekļauti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību  (3) 6. pantā.

(12d)

Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku vēstures un kultūras mantojuma aizsardzību, vērtēšanas kritēriji būtu jāizstrādā Komisijai un/vai dalībvalstīm.

(13)

Pieredze rāda, ka situācijās, kad jānodrošina civilās aizsardzības ārkārtas situācijās atbilstība Direktīvas 2011/92/ES noteikumiem var izraisīt negatīvu ietekmi , tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, kas attiecīgos gadījumos ļautu dalībvalstīm nepiemērot minēto direktīvu.

(13a)

Direktīvas 2011/92/ES 1. panta 4. punkts, kas paredz, ka attiecīgā direktīva neattiecas uz projektiem, kurus pieņem ar īpašu valsts tiesību aktu, nodrošina plašu atkāpi ar ierobežotām procedūras garantijām un varētu būtiski traucēt šīs direktīvas īstenošanu.

(13b).

Pieredze rāda, ka ir jāievieš precīzas normas, lai novērstu interešu konfliktu, kuru varētu konstatēt attiecībā uz tāda projekta attīstītāju, par kuru ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2011/92/ES 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā. Jo īpaši kompetentās iestādes nedrīkstētu būt attīstītājs, kā arī tās nekādā ziņā nedrīkstētu būt atkarīgas no attīstītāja, saistītas ar to vai būt tam pakļautas. Šo pašu iemeslu dēļ būtu jāparedz, ka iestāde, kas atbilstoši Direktīvai 2011/92/ES ir izraudzīta par kompetento iestādi, nedrīkst šo uzdevumu veikt attiecībā uz projektiem, par kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un kurus tā pati arī attīsta.

(13c)

Projektu ietekmes uz vidi novērtējumā būtu jāņem vērā proporcionalitāte. Projekta ietekmes uz vidi novērtējumā izvirzītajām prasībām vajadzētu būt proporcionālām projekta apjomam un īstenošanas posmam.

(16)

Nosakot, vai būtiska ietekme uz vidi ir iespējama, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un jāizmanto papildu informācija, kas var būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums.

(16)

Nosakot, vai būtiska ietekme uz vidi ir iespējama, kompetentajām iestādēm būtu skaidri un stingri jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un jāizmanto papildu informācija, kas var būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi un pārredzami piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums.

(16a)

Lai izvairītos no liekiem pasākumiem un izdevumiem, II pielikumā norādītajos projektos būtu jāiekļauj paziņojums par nodomu, kas nekad nepārsniedz 30 lappuses, kā arī tā projekta raksturojums un atrašanās vieta, kuram ir jāveic pārbaude, izstrādājot dzīvotspējas sākotnējo novērtējumu. Šai pārbaudei būtu jābūt publiskai, un tajā ir jāatspoguļo 3. pantā minētie faktori. Tajā būtu jānorāda projekta būtiska tiešā un netiešā ietekme.

(17)

Kompetentajām iestādēm būtu jānosaka vides ziņojumā sniedzamās vides informācijas detalizācijas apjoms un pakāpe (tvēruma noteikšana). Lai uzlabotu novērtējuma kvalitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ir svarīgi Savienības līmenī precizēt informācijas kategorijas, uz kurām pamatojoties, kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem savs lēmums.

(17)

Kompetentajām iestādēm , kad tās uzskata par vajadzīgu vai kad to pieprasa projekta attīstītājs, būtu jāsniedz atzinums, kurā noteikts vides ziņojumā sniedzamās vides informācijas detalizācijas apjoms un pakāpe (tvēruma noteikšana). Lai uzlabotu novērtējuma kvalitāti , vienkāršotu procedūras un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ir svarīgi Savienības līmenī precizēt informācijas kategorijas, uz kurām pamatojoties, kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem savs lēmums.

(18)

Projekta vides ziņojumā, kas jāsniedz attīstītājam, būtu jāiekļauj attiecībā uz ierosināto projektu pieņemamo alternatīvu novērtējums, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs), jo tas ļautu uzlabot novērtēšanas procesa kvalitāti un vides apsvērumus integrēt projekta izstrādes sākotnējā posmā.

(18)

Projekta vides ziņojumā, kas jāsniedz attīstītājam, būtu jāiekļauj attiecībā uz ierosināto projektu pieņemamo alternatīvu novērtējums, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs), jo tas ļautu uzlabot salīdzinošās novērtēšanas procesa kvalitāti un vides apsvērumus integrēt projekta izstrādes sākotnējā posmā , lai nodrošinātu ilgtspējīgākā un vidi vismazāk ietekmējošākā risinājuma izvēli .

(19)

Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES IV pielikumu vides ziņojumos iekļautie dati un informācija ir pilnīgi un pietiekami kvalitatīvi. Lai izvairītos no novērtējumu dublēšanās, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējumus var veikt dažādos līmeņos vai ar dažādiem instrumentiem.

(19)

Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES IV pielikumu vides ziņojumos iekļautie dati un informācija ir pilnīgi un pietiekami kvalitatīvi.

(19a)

Būtu jānodrošina, lai personām, kas pārbauda vides ziņojumus, būtu attiecīgā kvalifikācija un pieredze un līdz ar to tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai zinātniski objektīvi un pilnīgi neatkarīgi no attīstītāja un kompetentajām iestādēm veiktu Direktīvā 2011/92/ES noteiktos uzdevumus.

(20)

Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, būtu jānosaka prasība kompetentajai iestādei pamatot savu lēmumu piešķirt projektam attīstības atļauju, norādot, ka tā ir ņēmusi vērā notikušo apspriešanos rezultātus un attiecīgo apkopoto informāciju.

(20)

Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, būtu jānosaka prasība kompetentajai iestādei visaptveroši un detalizēti pamatot savu lēmumu piešķirt projektam attīstības atļauju, norādot, ka tā ir ņēmusi vērā notikušo apspriešanos ar attiecīgo sabiedrības daļu rezultātus un visu attiecīgo apkopoto informāciju. Gadījumā, ja šāds nosacījums nav pareizi izpildīts, attiecīgajai sabiedrības daļai vajadzētu būt tiesīgai apstrīdēt lēmumu.

(21)

Ir lietderīgi noteikt kopēju prasību minimumu attiecībā uz projektu būvniecības un ekspluatācijas fāzē iespējamas būtiskas negatīvas ietekmes monitoringu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu pieeju un to, ka pēc ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumu īstenošanas ietekme nepārsniedz sākotnēji prognozēto Šādam monitoringam nevajadzētu dublēt vai papildināt to monitoringu, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

(21)

Ir lietderīgi noteikt kopēju prasību minimumu attiecībā uz projektu īstenošanā un ekspluatācijā iespējamas būtiskas negatīvas ietekmes monitoringu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu pieeju un to, ka pēc ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumu īstenošanas ietekme nepārsniedz sākotnēji prognozēto. Šādam monitoringam nevajadzētu dublēt vai papildināt to monitoringu, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Ja monitoringa rezultāti liecina par negatīvu un neparedzētu iedarbību, būtu jāparedz atbilstoša koriģējoša rīcība, lai to novērstu, pēc tam veicot mazināšanas un/vai kompensēšanas pasākumus.

(22)

Būtu jānosaka termiņi dažādiem projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas posmiem, lai stimulētu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un palielinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā arī ierosinātā projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu un apjomu. Šādi termiņi nekādā gadījumā nedrīkstētu apdraudēt augstos vides aizsardzības standartus, it īpaši tos, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, un īstenu sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību.

(22)

Būtu jānosaka saprātīgi un paredzami termiņi dažādiem projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas posmiem, lai stimulētu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un palielinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā arī ierosinātā projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu un apjomu. Šādi termiņi nekādā gadījumā nedrīkstētu apdraudēt augstos vides aizsardzības standartus, it īpaši tos, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, un īstenu sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību , un jebkādi termiņa pagarinājumi būtu jāatļauj tikai īpašos gadījumos .

(22a)

Viens no mērķiem, kas izvirzīts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”), kuru Savienība ir ratificējusi un transponējusi savos tiesību aktos  (4) , ir nodrošināt sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem. Tādēļ arī turpmāk būtu jāveicina, lai šo lēmumu pieņemšanā piedalītos sabiedrība, tostarp asociācijas, organizācijas un grupas, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, kas sekmē vides aizsardzību. Turklāt Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 4. punktā ir paredzēta tiesvedības vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, kuri attiecas uz sabiedrības līdzdalību. Šīs direktīvas elementi būtu jāstiprina arī pārrobežu transporta projektos, izmantojot pašreizējās struktūras transporta koridoru attīstībai un rīkus iespējamās ietekmes uz vidi apzināšanai.

(23a)

Naftas un dabasgāzes ieguvei paredzētās robežvērtībās, kas ir noteiktas Direktīvas 2011/92/ES I pielikumā, nav ņemta vērā netradicionālo ogļūdeņražu ieguves dienas normu specifika, proti, tas, ka tās bieži vien ir mainīgas un mazākas. Līdz ar to, neraugoties uz šādu ogļūdeņražu jomā īstenoto projektu ietekmi uz vidi, attiecībā uz tiem neveic ietekmes uz vidi obligāto novērtējumu. Ievērojot Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcijā par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radīto ietekmi uz vidi prasīto piesardzības principu, Direktīvas 2011/92/ES I pielikumā neatkarīgi no iegūtā daudzuma būtu jāiekļauj netradicionālie ogļūdeņraži (slānekļa gāze un eļļa, blīvo iežu gāze, ogļu slāņa gāze), kas ir definēti, pamatojoties uz to ģeoloģiskajām īpašībām, tādējādi nodrošinot, ka ogļūdeņražu ieguves projektiem regulāri veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

(24a)

Dalībvalstīm un citiem projektu iesniedzējiem būtu jānodrošina, ka pārrobežu projektu novērtējumi tiek veikti efektīvi un bez liekas kavēšanās.

(26)

Lai atlases kritērijus un vides ziņojumā sniedzamo informāciju pielāgotu jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā un atbilstīgajai praksei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2011/92/ES II.A, III un IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(26)

Lai atlases kritērijus un vides ziņojumā sniedzamo informāciju pielāgotu jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā un atbilstīgajai praksei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2011/92/ES II.A, III un IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(aa)

panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

(ab)

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(b)

panta 2. punktā pievieno šādu definīciju :

(b)

panta 2. punktā pievieno šādas definīcijas :

g)

“ietekmes uz vidi novērtējums” nozīmē vides ziņojuma sagatavošanu, apspriešanās organizēšanu (tostarp ar attiecīgo sabiedrības daļu un vides aizsardzības iestādēm), kompetentās iestādes veiktu novērtējumu, ņemot vērā vides ziņojumu un attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā organizētās apspriešanās rezultātus, kā arī informācijas sniegšanu par lēmumu saskaņā ar 5.–10. pantu.”;

g)

“ietekmes uz vidi novērtējums” nozīmē vides ziņojuma sagatavošanu, ko veic attīstītājs, apspriešanās organizēšanu (tostarp ar attiecīgo sabiedrības daļu un vides aizsardzības iestādēm), kompetentās iestādes un/vai 6. panta 1. punktā minēto iestāžu veiktu novērtējumu, ņemot vērā vides ziņojumu , tostarp datus par emisiju radīto piesārņojumu, un attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā organizētās apspriešanās rezultātus, kā arī informācijas sniegšanu par lēmumu saskaņā ar 5.–10. pantu.”;

gb)

“pārrobežu posms” ir posms, kas nodrošina vispārējas intereses projekta turpināmību starp tuvākajiem pilsētu mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs,

gc)

“standarts” ir tehniska specifikācija, ko pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:

gd)

“pilsētbūvniecības vēsturiskās vietas” ir daļa no plašāka kopuma, kurā ietilpst dabiskā un arhitektoniskā vide un tās iedzīvotāju ikdienas pieredze. Šajā plašākajā vidē, kuru bagātina senas un nesenas izcelsmes vērtības un kurš nepārtraukti atrodas dinamiskā secīgu pārmaiņu procesā, jauni pilsētvides objekti var tikt uzskatīti par turpmākajām vides liecībām:

ge)

“korektīvi pasākumi” ir turpmāki ietekmes mazināšanas un/vai kompensācijas pasākumi, kurus var veikt attīstītājs, lai mazinātu projekta īstenošanas gaitā konstatētu neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi vai bioloģiskās daudzveidības neto zudumu, piemēram, tādu, kas varētu rasties no nepilnībām tās ietekmes mazināšanā, kas saistīta ar tāda projekta būvniecību vai ekspluatāciju, kuram jau piešķirta attīstības atļauja,

gf)

“vizuālās ietekmes novērtējums”: vizuālo ietekmi definē kā attīstības rezultātā notikušas izmaiņas būves vai dabas ainavas un pilsētvides izskatā vai attieksmē pret tiem, un šī attīstība var būt pozitīva (uzlabojums) vai negatīva (pasliktināšanās). Vizuālās ietekmes novērtējumā arī ietver konstrukciju nojaukšanu – gan tādu, kas ir aizsargātas, gan tādu, kurām ir stratēģiska loma tradicionālajā vietas vai ainavas tēlā. Tajā ietver acīmredzamas ģeoloģiskas topogrāfijas izmaiņas un jebkādus citus šķēršļus, piemēram, ēkas vai mūrus, kas ierobežo dabas skatu un ainavas harmoniju. Vizuālo ietekmi galvenokārt novērtē, izdarot kvalitatīvus secinājumus, kas ietver cilvēku vērtējumu par ainavu un mijiedarbību ar to un vērtību, kuru tā dod konkrētai vietai (genius loci).

gg)

“apvienotā procedūra”: saskaņā ar apvienoto procedūru kompetentā iestāde izdod vienu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā iekļauti vienas vai vairāku iestāžu veikti novērtējumi, neskarot citus attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumus.

gh)

“vienkāršošana” ir veidlapu skaita un administratīvo procedūru samazināšana, apvienotu procedūru vai koordinācijas instrumentu izstrāde ar mērķi integrēt daudzu attiecīgo iestāžu veiktos novērtējumus. Tā nozīmē kopīgu kritēriju izstrādi, īsākus termiņus ziņojumu iesniegšanai un objektīvu un zinātnisku novērtējumu veicināšanu.

c)

3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

c)

3. punktu aizstāj ar šādu:

3.   Dalībvalstis – katrā gadījumā atsevišķi un ja valsts tiesību akti to paredz – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība vai reaģēšanu civilās aizsardzības ārkārtas situācijās , ja tās uzskata, ka šāda piemērošana varētu negatīvi ietekmēt minētos mērķus.

3.   Dalībvalstis – katrā gadījumā atsevišķi un ja valsts tiesību akti to paredz – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana varētu negatīvi ietekmēt minētos mērķus.

(ca)

pievieno šādu punktu:

“4.a     Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes tā, lai šīs iestādes, pildot šajā direktīvā noteiktos pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgas. Jo īpaši kompetento iestādi vai iestādes izraugās tā, lai novērstu jebkāda veida atkarību, saikni vai pakļautību starp iestādēm vai to struktūrvienībām un attīstītāju. Kompetentā iestāde nedrīkst veikt tai šajā direktīvā noteiktos pienākumus attiecībā uz projektu, kuru tā pati arī attīsta.”

(1a)

“1.     Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sabiedrību nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme, inter alia, to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības saskaņošanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi monitorēšanas pasākumus un ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumus attiecīgā gadījumā pieņem kompetentā iestāde, kad tiek sniegta attīstības piekrišana. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”

(2a)

“4.     Neskarot 7. pantu, dalībvalstis izņēmuma gadījumos, ja to paredz attiecīgi valsts tiesību akti, var nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, ja šī projekta vienīgais mērķis ir reaģēšana civilās aizsardzības ārkārtas situācijās un ja šīs direktīvas noteikumu piemērošana negatīvi ietekmētu attiecīgā mērķa īstenošanu.

Šajā gadījumā dalībvalstis var informēt attiecīgo sabiedrības daļu un apspriesties ar to un :

Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojumu par šā punkta piemērošanu.”.

a)

iedzīvotājiem, cilvēka veselību un bioloģisko daudzveidību, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu  2009/147/EK;

a)

iedzīvotājiem, cilvēka veselību un bioloģisko daudzveidību, tostarp floru un faunu, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar Direktīvu 92/43/EEK , 2000/60/EK un 2009/147/EK;

b)

zemes , augsnes , ūdens , gaisa un klimata pārmaiņām ;

b)

zemi , augsni , ūdeni , gaisu un klimatu ;

c)

materiālām vērtībām, kultūras mantojumu un ainavu;

c)

materiālām vērtībām, kultūras mantojumu un ainavu;

d)

mijiedarbību starp a), b) un c) punktā minētajiem faktoriem;

d)

mijiedarbību starp a), b) un c) punktā minētajiem faktoriem;

e)

šā panta a), b) un c) punktā minēto faktoru pakļautību dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātību un izturētspēju pret to.

e)

šā panta a), b) un c) punktā minēto faktoru pakļautību iespējamu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātību un izturētspēju pret to.

(4)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

(4)

direktīvas 4. pantu groza šādi

a)

saņemamos lēmumus un atzinumus;

b)

potenciāli iesaistītās iestādes un sabiedrību;

b)

potenciāli iesaistītās iestādes un sabiedrību;

c)

procedūras atsevišķos posmus un to ilgumu ;

c)

procedūras atsevišķos posmus un saistošos to ilguma termiņus ;

d)

ierosinātā projekta pieņemamās alternatīvas un to īpašās pazīmes ;

d)

pieņemamās alternatīvas , kuras varētu izskatīt attīstītājs un kuras ir piemērotas ierosinātajam projektam, tā īpašajām pazīmēm un būtiskajai ietekmei uz vidi ;

e)

vides faktorus, kas minēti 3. pantā un var tikt būtiski ietekmēti;

f)

iesniedzamo informāciju par konkrēta projekta vai projekta veida īpašajām pazīmēm;

f)

iesniedzamo informāciju par konkrēta projekta vai projekta veida īpašajām pazīmēm;

g)

citos lēmumu pieņemšanas līmeņos vai atbilstoši citiem Savienības tiesību aktiem pieejamo un iegūto informāciju un zināšanas, kā arī izmantojamās novērtēšanas metodes.

g)

citos lēmumu pieņemšanas līmeņos vai atbilstoši citiem Savienības tiesību aktiem pieejamo un iegūto informāciju un zināšanas, kā arī izmantojamās novērtēšanas metodes.

a)

attīstītājs nodrošina, ka vides ziņojumus sagatavo akreditēti un tehniskajā ziņā kompetenti eksperti, vai

a)

attīstītājs nodrošina, ka vides ziņojumus sagatavo kompetenti eksperti, un

b)

kompetentā iestāde nodrošina, ka vides ziņojumu pārbauda akreditēti un tehniskajā ziņā kompetenti eksperti un/vai valsts ekspertu komisijas.

b)

kompetentā iestāde nodrošina, ka vides ziņojumu pārbauda kompetenti eksperti un/vai valsts ekspertu komisijas , kuru vārdus dara publiski pieejamus .

(5a)

“5.a pants

Pārrobežu projektos iesaistītās dalībvalstis un kaimiņvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās kompetentās iestādes sadarbojas nolūkā plānošanas sākumposmā kopīgi veikt vienu integrētu un saskanīgu ietekmes uz vidi pārrobežas novērtējumu atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem ES līdzfinansējuma jomā.

Eiropas transporta tīkla transporta projektu gadījumā iespējamo ietekmi uz “Natura 2020” tīklu nosaka, izmantojot Komisijas TENtec sistēmu un “Natura 2000” programmatūru, kā arī iespējamās alternatīvas.”;

(-a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās atbildības par vidi dēļ vai vietējās jurisdikcijas dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un attīstības piekrišanas lūgumu. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.”;

(-aa)

“2.     Pēc iespējas agrīnākā stadijā, izmantojot centrālu portālu, kas ir publiski pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 1. punktu par vides informācijas pieejamību sabiedrībai*, ar vidi saistītā lēmuma pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrībai sniedz informāciju (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami):

(-ab)

“3.     Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā, vismaz izmantojot centrālu portālu, kas sabiedrībai ir pieejams elektroniski, ir pieejama:

(-ac)

“5.     Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz visu nepieciešamo informāciju, ko iesniedz attīstītājs. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas pieejamību, izmantojot centrālu portālu, kurš sabiedrībai ir elektroniski pieejams saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 1. punktu”:

(ba)

pievieno šādu punktu:

“7.a     Lai nodrošinātu attiecīgās sabiedrības daļas efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstis nodrošina, ka viegli un ātri jebkurā laikā publiski pieejama ir tās iestādes vai iestāžu kontaktinformācija, kura(-s) ir atbildīga(-s) par šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, neatkarīgi no jebkāda notiekoša specifiska projekta, uz kuru attiecas ietekmes novērtējums, un ka tiek pienācīgi ņemtas vērā sabiedrības paustās atsauksmes un viedokļi.”.

(7a)

„5.a     Ja tiek īstenoti vispārējas intereses pārrobežu projekti transporta jomā attiecībā uz kādu no koridoriem, kuri noteikti Regulas …  (*) , ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, I pielikumā, dalībvalstis iesaistās sabiedrisko apspriešanu koordinēšanā. Koordinators jaunas infrastruktūras plānošanas laikā nodrošina plašu sabiedrisko apspriešanu, iesaistot visas ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību. Jebkurā gadījumā koordinators var ierosināt veidus, kā līdzsvaroti izstrādāt un īstenot koridora plānu.

(a)

ietekmes uz vidi novērtējums , ko sagatavojusi 3. pantā minētā kompetentā iestāde, un lēmumam pievienotie vides nosacījumi, tostarp to galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;

(a)

direktīvas 3. pantā minētās kompetentās iestādes sagatavota ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti , tostarp saskaņā ar 6. un 7. pantu saņemto atsauksmju un viedokļu kopsavilkums, un lēmumam pievienotie vides nosacījumi, tostarp to galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;

(b)

galvenie iemesli, kuru dēļ pieņemtais projekts ir izvēlēts , ņemot vērā citas izvērtētās alternatīvas, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamo attīstību projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs) ;

(b)

īsu galveno alternatīvu aprakstu, kuru ir izpētījis attīstītājs , un šīs izvēles galvenā iemesla norādījumu, ņemot vērā ietekmi uz vidi ;

(c)

saskaņā ar 6. un 7. pantu saņemto atsauksmju kopsavilkums;

(d)

paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā attīstības atļaujā integrēti vides apsvērumi un iekļauti vai citādā veidā ņemti vērā apspriešanās rezultāti un atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam apkopotā informācija.

(d)

paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā attīstības atļaujā integrēti vides apsvērumi un iekļauti vai citādā veidā ņemts vērā vides ziņojums un apspriešanās rezultāti un atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam apkopotā informācija.

*

a)

lēmuma saturs un visi ar to saistītie nosacījumi;

b)

pēc vides ziņojuma un attiecīgās sabiedrības daļas pausto bažu un viedokļu izvērtēšanas – galvenie iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu;

c)

galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;

d)

vajadzības gadījumā to monitoringa pasākumu apraksts, kas minēti 8. panta 2. punktā.”;

(9.a)

“9.a pants

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, pildot savus no šīs direktīvas izrietošos pienākumus, nav interešu konfliktā saskaņā ar jebkādu tām saistošo tiesību aktu.”

(9b)

“Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un valsts interešu aizsardzību, ja vien tie ir saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.”

(9c)

“10.a pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.”.

(9d)

“Visām šīm procedūrām jābūt atbilstošām un efektīvām, tādām, lai varētu iesniegt pagaidu noregulējuma pieprasījumu, kā arī godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.”;

(-1)

(-1a)

1.

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

1.

Projekta apraksts, kurā ietverts:

2.

To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt.

2.

To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt.

3.

Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko izraisa:

3.

Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi –  tostarp riskus attiecīgās sabiedrības daļas veselībai un ietekmi uz ainavu un kultūras mantojumu —  , ko izraisa:

4.

To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

4.

To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi , jo īpaši, ja šī ietekme uzskatāma par neatgriezenisku .

ii)

piekrastes zonas;

ii)

piekrastes zonas un jūras vide ;

1.

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

1.

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

2.

Apraksts, kurā sniegta informācija par izskatīto alternatīvu tehniskajiem, atrašanās vietas vai citiem aspektiem (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehniskajiem raksturlielumiem, apjomu un mērogu), tostarp norādot to alternatīvu, kura vismazāk ietekmē vidi, un galvenos iemeslus, kas lika izdarīt konkrēto izvēli , ņemot vērā ietekmi uz vidi .

2.

Apraksts, kurā sniegta informācija par attīstītāja izskatīto pieņemamo alternatīvu tehniskajiem, atrašanās vietas vai citiem aspektiem (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehniskajiem raksturlielumiem, apjomu un mērogu), kas ir attiecināmi uz ierosināto projektu un tā īpašajām pazīmēm , un galvenos iemeslus, kas lika izdarīt konkrēto izvēli.

3.

Apraksts, kurā aplūkoti pašreizējā vides stāvokļa attiecīgie aspekti un to iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs) . Šajā aprakstā jāaptver visas pastāvošās vides problēmas, kas saistītas ar projektu, tostarp jo īpaši tās, kuras saistītas ar teritorijām, kas ir īpaši nozīmīgas no vides un dabas resursu izmantošanas aspekta.

3.

Situācijās, kurās pēc pamatscenārija var pamatoti paredzēt dabas vai sociālās izmaiņas —  apraksts, kurā aplūkoti pašreizējā vides stāvokļa attiecīgie aspekti (pamatscenārijs) un to iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā. Šajā aprakstā jāaptver visas pastāvošās vides problēmas, kas saistītas ar projektu, tostarp jo īpaši tās, kuras saistītas ar teritorijām, kas ir īpaši nozīmīgas no vides un dabas resursu izmantošanas aspekta.

4.

To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši informācija par iedzīvotājiem, cilvēka veselību, faunu, floru, bioloģisko daudzveidību un tās nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem , zemi (aizņemtā zemes platība), augsni (organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās), ūdeni (daudzums un kvalitāte), gaisu, klimatiskajiem faktoriem, klimata pārmaiņām (siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība, ietekmes mazināšanas potenciāls, ar pielāgošanos saistītās sekas, ja projektā ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski), materiālajām vērtībām, kultūras mantojumu, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu; šādā aprakstā jāietver iepriekš minēto faktoru savstarpējā mijiedarbība, kā arī iepriekšminēto faktoru pakļautība dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātība un izturētspēja pret to.

4.

To vides faktoru apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši informācija par iedzīvotājiem, cilvēka veselību, faunu, floru, bioloģisko daudzveidību (ko ietekmē attiecīgās faunas un floras izmaiņas) , zemi (aizņemtā zemes platība), augsni (organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās), ūdeni (daudzums un kvalitāte), gaisu, klimatiskajiem faktoriem, klimatu (siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība, ietekmes mazināšanas potenciāls, ar pielāgošanos saistītās sekas, ja projektā ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski), materiālajām vērtībām, kultūras mantojumu, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu; šādā aprakstā jāietver iepriekš minēto faktoru savstarpējā mijiedarbība, kā arī iepriekšminēto faktoru pakļautība dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātība un izturētspēja pret to.

5.

Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko cita starpā izraisa:

5.

Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko cita starpā izraisa:

Iespējamās būtiskās ietekmes aprakstā jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kumulatīvā, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī.

Iespējamās būtiskās ietekmes aprakstā jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kumulatīvā, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī.

6.

Apraksts par prognozēšanas metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu 5. punktā minēto ietekmi uz vidi, kā arī pārskats par galvenajām neskaidrībām šajās metodēs un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.

6.

Apraksts par prognozēšanas metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu 5. punktā minēto ietekmi uz vidi, kā arī pārskats par galvenajām neskaidrībām šajās metodēs un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.

7.

To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu un , ja iespējams, kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kas minēta 5. punktā, un vajadzības gadījumā jebkuras ierosinātās monitoringa kārtības apraksts, tostarp sniedzot informāciju par retrospektīvas analīzes veikšanu attiecībā uz negatīvu ietekmi uz vidi. Šajā aprakstā jāpaskaidro, kādā mērā samazināta vai kompensēta būtiska negatīva ietekme, un jāaptver gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze.

7.

To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai vispirms novērstu un samazinātu un visbeidzot kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kas minēta 5. punktā, un vajadzības gadījumā jebkuras ierosinātās monitoringa kārtības apraksts, tostarp sniedzot informāciju par retrospektīvas analīzes veikšanu attiecībā uz negatīvu ietekmi uz vidi. Šajā aprakstā jāpaskaidro, kādā mērā novērsta, samazināta vai kompensēta būtiska negatīva ietekme, un jāaptver gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze.

8.

Novērtējums par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risku un tādu negadījumu risku, kam varētu būt pakļauts projekts, un vajadzības gadījumā apraksts par pasākumiem, ko paredzēts veikt šādu risku novēršanai, kā arī pasākumiem saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, pasākumi, kas jāveic saskaņā ar grozīto Direktīvu  96/82/EK ).

8.

Novērtējums par iespējamo dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risku un tādu negadījumu risku, kam varētu būt pakļauts projekts, un vajadzības gadījumā apraksts par pasākumiem, ko paredzēts veikt šādu risku novēršanai, kā arī pasākumiem saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, pasākumi, kas jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu  2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību vai prasībām, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskām konvencijām) .

9.

Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem iepriekšminētajiem virsrakstiem.

9.

Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem iepriekšminētajiem virsrakstiem.

10.

Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai zinātības trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju, un uz avotiem, kas izmantoti aprakstos un veiktajos novērtējumos, kā arī pārskats par attiecīgajām galvenajām neskaidrībām un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.

10.

Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai zinātības trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju, un uz avotiem, kas izmantoti aprakstos un veiktajos novērtējumos, kā arī pārskats par attiecīgajām galvenajām neskaidrībām un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.