EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE1591

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana – kāda ir jaunākā pieredze?” (Zaļā grāmata) COM(2012) 7 final

OV C 299, 4.10.2012, p. 54–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/54


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana – kāda ir jaunākā pieredze?” (Zaļā grāmata)

COM(2012) 7 final

2012/C 299/11

Ziņotājs: PEZZINI kgs

Līdzziņotājs: STUDENT kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu 2012. gada 17. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana – kāda ir jaunākā pieredze?

COM(2012) 7 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) savu atzinumu pieņēma 2012. gada 11. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (11. jūlija sēdē), ar 134 balsīm par un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmām kārtām vēlas uzsvērt, ka uzņēmumiem pēc definīcijas ir galvenā loma tirgus dalībnieku pielāgošanās stratēģijās. Tādēļ uzņēmumiem ir svarīga nozīme pārstrukturēšanās procesā.

1.2.

Komiteja uzsver lielo nozīmi, kāda rūpniecības pārstrukturēšanas jomā ir bijusi un joprojām ir Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvajai komisijai (CCMI) kā forumam, kurā notiek konstruktīvs dialogs un tiek izstrādātas idejas un priekšlikumi Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam.

1.3.

EESK uzsver, ka kopumā pārstrukturēšanās ir sarežģīts process. Prognozēt pārmaiņas nozīmē sagatavot uzņēmumus un darba ņēmējus jaunu uzdevumu veikšanai, lai samazinātu pārmaiņu sociālās sekas, palielinātu izdošanās izredzes, radītu savstarpējās uzticēšanās gaisotni un pārliecinoši iesaistītu sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību.

1.4.

Darba ņēmējiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā jārisina šādi problēmjautājumi:

attiecīgo iekšējo un starptautisko tirgu straujās pārmaiņas;

jaunu starptautisku partneru ienākšana tirgū;

jaunu tehnoloģisko pielietojumu ieviešana, kas paātrina nolietošanos;

patērētāji, kas arvien labāk apzinās savu lomu patēriņa un ieguldījumu orientēšanā uz vides saudzēšanu un ilgtspējīgu attīstību;

demogrāfiskās tendences, kas vēl vairāk pastiprina darbaspēka novecošanos;

lielas pārmaiņas darba tirgos, kā arī ievērojams sociālais dempings;

pašreizējās, ieilgušās problēmas saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi un ES acīmredzamo vājumu pasaules tirgos.

1.5.

Tādēļ EESK uzskata, ka zaļā grāmata ir savlaicīgi un atbilstoši izstrādāta, tomēr cer, ka pēc pārdomām un debatēm, kas ir aizsāktas, sekos konkrēta un efektīva rīcība, pamatojoties uz integrētu pieeju visos ražošanas, patēriņa un pakalpojumu līmeņos. Tādēļ ir vajadzīga mijiedarbība un informācijas apmaiņa starp dažādiem ražošanas un izplatīšanas ķēdes līmeņiem, kā arī paraugprakses apmaiņa šajā jomā un precīzs izpildes grafiks, lai, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un kopīgām vērtībām, īstenotu pamatnostādnes, standartus un atsauces sistēmas.

1.6.

EESK uzskata, ka prognozēšanas un pārstrukturēšanās procesos svarīgi ir palielināt sociālo partneru, organizētas pilsoniskās sabiedrības un patērētāju lomu Kopienas, valsts, reģionālajā, vietējā un uzņēmuma līmenī un iesaistīt reģionālos politikas veidotājus, kā arī zināšanu un kompetences tīklus.

1.7.

EESK uzskata, ka sociālais dialogs, sarunas un iesaistīšanās ir ne vien Eiropas sociālā modeļa pamatvērtības, bet arī instrumenti, kas veiksmīgi atbalsta un veicina sociālo kohēziju, kvalitatīvu nodarbinātību, darba vietu veidošanu, kā arī inovācijas un Eiropas ekonomikas konkurētspējas pastiprināšanu.

1.8.

EESK uzskata, ka ES struktūrpolitikai, kohēzijas politikai, kā arī inovācijas un pētniecības politikai vajadzētu būt vērstai uz pārstrukturēšanās prognozēšanas un papildpasākumu aktīvu atbalstu, lai pārstrukturēšanās kļūtu par izdevīgu instrumentu darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīga ekonomisko un sociālo partneru lielāka iesaistīšanās struktūrfondu pārraudzības struktūrās, lai nodrošinātu ES struktūrpolitikas panākumus.

1.10.

EESK iesaka struktūrpolitikas pasākumus cieši saistīt un koordinēt ar atbalsta pasākumiem pētniecībai un inovācijai, kā arī, izmantojot ieguldījumus un rūpniecības politiku, veicināt pāreju uz ES ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.

1.11.

EESK uzskata, ka Kopienas izglītības, profesionālās apmācības un mūžizglītības programmām jābūt publisko iestāžu un uzņēmumu prioritāriem instrumentiem, lai līdztekus ekonomikas dalībnieku, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), un darba ņēmēju pastāvīgajiem pūliņiem varētu proaktīvi prognozēt pārmaiņas.

1.12.

EESK iesaka ES līmenī paredzēt ciešāku koordināciju starp Komisijas politiku, dienestiem, aģentūrām un daudzajiem novērotājiem, lai nepārprotami un saskaņoti varētu atbalstīt to uzņēmumu lēmumus, kuros notiek pārstrukturēšana. Atbilstoši atbalsta un konsultēšanas mehānismi būtu jo īpaši jāparedz MVU un mikrouzņēmumiem, kuriem ir acīmredzamas grūtības prognozēt pārstrukturēšanos.

1.13.

EESK vēlreiz uzsver, ka valsts atbalsts, kas paredzēts nodarbinātības sekmēšanai globalizācijas skartajos uzņēmumos, būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta brīva un godīga konkurence.

1.14.

Visbeidzot, EESK prasa pastiprināt ES atbalstu kopīgu (teritoriālo un nozaru) prognožu izvēršanai, lai īstenotu kopīgu un vispārpieņemtu redzējumu, pateicoties arī efektīvākai tādas teritorijas veicināšanai, kurā var radīt lielāku un labāku nodarbinātību stipros un konkurētspējīgos uzņēmumos.

1.15.

Ņemot vērā ES demogrāfisko attīstību, EESK uzskata, ka īpaši svarīga ir aktīva politika attiecībā uz novecošanu un tā saucamo “senioru” ekonomiku, kā arī ražošanas un pakalpojumu pielāgošana šīm jaunajām iespējām.

2.   Ievads

2.1.

ES ekonomikas atveseļošana prasīs laiku, lai pārvarētu pēdējās desmitgadēs vissmagāko lejupslīdi, kas skārusi Eiropu. Krīze rada lielu spiedienu uz valstu budžetiem un valdībām un reālajā ekonomikā izraisa racionalizāciju, pārstrukturēšanos un uzņēmumu darbības pārtraukšanu, dramatiski ietekmējot nodarbinātību.

2.2.

Pārstrukturēšanās noris kā sarežģīti, daudzdimensionāli procesi, kas izmaina uzņēmumu stratēģijas attiecībā uz uzņēmuma organizācijas, veida, lieluma un darbības aspektiem.

2.2.1.

Pirmām kārtām nozares līmenī vajadzētu noteikt daudzpusīgus saimnieciskos un darbības mērķus, kas ir saistīti ar situāciju pasaules tirgos un nozarēs, kurās darbojas uzņēmums.

2.3.

Ņemot pienācīgi vērā patērētāju intereses un attieksmi, šo procesu vajadzētu orientēt uz nodarbinātības iespēju prognozēšanu jaunajās nozarēs, īpašu uzmanību veltot MVU, kuri vissmagāk cieš no pašreizējās krīzes.

2.4.

Prognozēt pārmaiņas nozīmē sagatavot uzņēmumus un darba ņēmējus uzdevumiem saistībā ar gaidāmajām pārmaiņām, kā arī paredzēt nepieciešamo pārstrukturēšanos, lai risinātu minētos uzdevumus, mazinot pārmaiņu sociālo ietekmi, nodrošinot stabilitāti un ierobežojot izmaksas, vienlaikus aizsargājot vidi un tiecoties uz ilgtspējīgu attīstību. Eiropas tehnoloģiskās platformas un to veiktie pētījumi var pavērt reālas perspektīvas gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem.

2.5.

Pēdējās divās desmitgadēs bija vērojama tādu parādību paātrināšanās kā pārkārtošanās tirgū, uzņēmuma pārvietošana, reorganizācija un/vai slēgšana, darbības apvienošana, pārņemšana un/vai ārpakalpojumu izmantošana. Tomēr sakarā ar pārmaiņu norises ātrumu un pārstrukturēšanās steidzamību, kas radās ekonomikas, finanšu un tirgu krīzes dēļ, pēdējos četros gados Eiropā ir aizvien palielinājusies nepieciešamība pastiprināt šo procesu prognozēšanas spējas. Arī tādas parādības kā interneta tirdzniecības apgrozījuma palielināšanās un pārrobežu tirdzniecība ietekmē tirgus dažādās valstīs.

2.6.

Ekonomikas un finanšu krīze ne vien paātrināja pārstrukturēšanās procesus dažādos līmeņos, bet arī bija par iemeslu taupības un valsts izdevumu samazināšanas pasākumiem un ar tiem saistītiem ievērojamiem darba vietu zaudējumiem publiskajā sektorā. Turklāt daudzās valstīs krīze ir iedragājusi dažādas darba ņēmēju, vietējo kopienu un uzņēmumu sociālās aizsardzības sistēmas.

2.7.

Attiecībā uz pārstrukturēšanos Komisijas mērķis ir palīdzēt nostiprināt un izplatīt prognozēšanas un inovāciju kultūru attiecībā uz veidu, kādā pārstrukturēšanās notiek. ES un dalībvalstis ir uzņēmušās kopīgu atbildību, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā (LESD 145. pants).

2.8.

Jau 2005. gada paziņojumā par pārstrukturēšanos un nodarbinātību Komisija atzina problēmas saistībā ar pārstrukturēšanās sociālajām izmaksām ne vien pašiem darba ņēmējiem, kas izjūt pieaugošo nedrošību par darba nosacījumiem, bet arī dažādām ekonomikas nozarēm.

2.9.

Lai gan pārstrukturēšanās ir galvenokārt valstu un reģionālā līmeņa kompetencē, ES ir lielā mērā atbildīga par pārstrukturēšanās pārvaldību, kontroli un paātrināšanu, jo tai ir gan jāuzrauga Kopienas regulējuma pareiza darbība kā informācijas un konsultāciju ziņā, tā darba ņēmēju aizsardzības jomā (1), gan aktīvi jāiesaistās, pamatojoties pirmām kārtām uz stratēģiju “Eiropa 2020” un Līgumā noteiktajiem uzdevumiem.

2.10.

Ja ES vēlas veiksmīgi atrisināt uzdevumus, kurus izvirzījusi finanšu un ekonomikas krīze, globalizācija, klimata pārmaiņas, demogrāfiskās tendences un pieaugošā nevienlīdzība, ko rada taupības programmu sociālas izmaksas, ir jāizstrādā un jāpastiprina aktīvas stratēģijas pārstrukturēšanās prognozēšanai un pārvaldībai, pamatojoties uz kopējām vērtībām un praksi, kura atbilst galvenajiem Līguma sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem.

2.11.

Tāpēc saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajām pamatnostādnēm (Padome pieņēma 2010. gada 22. aprīlī) ES un dalībvalstīm, ņemot vērā patērētāju vajadzības un attieksmi, būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir uz zināšanām un inovāciju balstīta gudra izaugsme un lai veiktu šādus pasākumus:

veicinātu koordinētas strukturālās reformas, kas efektīvi sekmē izaugsmi un nodarbinātību un stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā;

nodrošinātu darba tirgu darbību, izmantojot ieguldījumus, kas vērsti uz pārmaiņu sekmīgu norisi, atbilstīgu prasmju apgūšanu, darba vietu kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret strukturālo bezdarbu, ilgtermiņa bezdarbu un saimniecisko pasivitāti;

uzlabotu uzņēmējdarbības apstākļus un sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un jaunu darba vietu radīšanu, īpaši “zaļajā” ekonomikā un “senioru” ekonomikā;

uzlabotu izglītības kvalitāti, nodrošinātu tās pieejamību visiem un pastiprinātu saikni starp apmācību, akadēmiskajām aprindām un darba tirgu;

veicinātu proaktīvus paraugprakses modeļus, kas ļauj prognozēt uzņēmumu pārstrukturēšanos, kura ir nepieciešama pārmaiņu skartajā darba tirgū;

pilnveidotu regulatīvo pamatu inovācijas un zināšanu nodošanas veicināšanai visā ES;

stimulētu uzņēmējdarbību un palīdzētu radošas idejas pārvērst produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt kvalitatīvas darba vietas;

veicinātu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju;

labāk risinātu Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas.

2.12.

Uzņēmumu un nozaru pārstrukturēšanas atbalstīšana notiek, izmantojot agrās brīdināšanas sistēmas uzņēmumos (Sk. Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (European Restructuring Monitor — ERM). Tas ir priekšnoteikums efektīvai, visām ieinteresētajām pusēm pieņemamai pārstrukturēšanās procesu plānošanai, lai darba ņēmēji varētu atbilstoši profesionāli pārkvalificēties, kā arī lai varētu veidoties nozaru un starpnozaru tīkli, kuri, pateicoties profesionālajai orientācijai, kas garantē augstu nodarbinātības līmeni, ļauj integrēti pārvaldīt pārmaiņas.

2.13.

Komisija 2012. gada 18. aprīlī Strasbūrā iepazīstināja ar jauno tiesību aktu kopumu nodarbinātības jomā (EESK par to izstrādās atzinumu), aicinot dalībvalstis pastiprināt valstu nodarbinātības politiku un paverot iespējas uzlabot nodarbinātības politikas koordinēšanu un uzraudzību.

3.   Komisijas zaļā grāmata

3.1.

Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanos par uzņēmumu pārstrukturēšanos un pārmaiņu prognozēšanu, “[lai] noteikt[u] veiksmīgu praksi un politiku saistībā ar pārstrukturizāciju un pielāgošanos pārmaiņām”.

3.2.

Zaļajā grāmatā ir izvirzīti dažādi jautājumi attiecībā uz pieredzi, kas gūta no krīzes, iespējamo ekonomikas un rūpniecības pielāgošanu, uzņēmumu un darba ņēmēju pielāgošanās spējām, reģionālo un vietējo administrāciju lomu, profesionālās apmācības nozīmi cilvēkresursu vadībā un dialogā starp ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Komiteja uzskata, ka zaļā grāmata jāuzskata par turpinājumu 2005. gada paziņojumam, kurā runa bija par pārstrukturēšanu un nodarbinātību un kura uzdevums bija nodarbinātības veicināšanas nolūkā noteikt ES lomu pārstrukturēšanās prognozēšanas un pārvaldības jomā.

4.2.

Komiteja uzskata, ka 2005. gada paziņojums pozitīvi ietekmēja dažādu pasākumu izvēršanu Kopienas līmenī un tādējādi veicināja Eiropas pieeju prognozēšanas un pārstrukturēšanās jomā, piemēram, daudzas augsta līmeņa tematiskas konferences un ekspertu semināri (“Pārstrukturēšanās forums”), iniciatīvas Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros, dažādi salīdzinošie pētījumi, instrumentu kopumu un pamatnostādņu izstrāde, kā arī dienestu darba dokuments “Pārstrukturēšanās Eiropā 2011. gadā” (Restructuring in Europe 2011), kas ir zaļās grāmatas pavaddokuments.

4.3.

EESK ar bažām konstatē, ka zaļajā grāmatā nav iekļauti priekšlikumi pasākumiem ar precīzu un stingru izpildes grafiku reaģēšanai uz pašreizējo smago krīzi, bet ir izvērsta virkne atklātu jautājumu bez precīziem pasākumu īstenošanas termiņiem un veidiem. Tādēļ efektīvāki izrādās pasākumi, kas norādīti citos instrumentos, piemēram, 2012. gada maijā publicētajā tiesību aktu kopumā nodarbinātības jomā, par kuru EESK būs iespēja paust viedokli.

4.4.

Uzņēmumiem pēc definīcijas ir galvenā loma tirgus dalībnieku pielāgošanās un pozicionēšanas stratēģijās. Tādējādi tiem ir arī svarīga nozīme pārstrukturēšanās procesos, kas izriet no šīm darbības stratēģijām, tomēr jāņem vērā šādi aspekti:

ekonomikas globalizācijas apstākļi, tostarp jaunu valstu parādīšanās Eiropas un starptautiskajos tirgos ar aizvien daudzsološākām un konkurētspējīgākām nozarēm;

ES dalībvalstu un trešo valstu īpatnības;

svarīgāko ES politikas jomu daudzdimensionālais satvars, kas tieši ietekmē uzņēmuma darbību un lēmumus saistībā gan ar piemērojamajiem noteikumiem, gan ar stratēģiskajām un darbības iespējām;

valsts/reģionālā sistēma, ar ko pārvalda tehnisko uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem un darba ņēmējiem;

teritoriālais satvars, kurā reāli noris pārstrukturēšanās un procesi, kas ļauj to prognozēt, veicot koordināciju starp ārējām ieinteresētajām personām un uzņēmumiem, un kurā praktiski tiek īstenoti vadības un atbalsta mehānismi, sevišķi attiecībā uz MVU;

sociālais dialogs un kolektīvā vienošanās, kā arī sociālo partneru un uzņēmuma pārstāvju lomas palielināšana, kam ir būtiskāka nozīme nekā jebkad agrāk, lai, paļaujoties uz labām sociālajām partnerattiecībām, pielāgotu ražošanu, darba organizāciju un darba apstākļus strauji mainīgajiem apstākļiem krīzes laikā.

4.5.

Lai ES līmenī īstenotu attīstības stratēģiju, EESK atgādina iepriekš pausto (2): visiem organizētas pilsoniskās sabiedrības sociālajiem partneriem jācenšas iedibināt teritoriālo sociālo atbildību (TSA), kas ļautu īstenot tādas savstarpēji koordinētas saskaņotas stratēģijas kā

izturības un izdzīvošanas stratēģija, kas paver iespēju darboties stabilā tirgū, pateicoties īpašai specializācijai vienā un tajā pašā tirgū, izmaksu samazināšanai vai izvērstai darbības dažādošanai blakusesošajos sektoros;

procesu, produktu un pakalpojumu inovācijas stratēģija, kas paver iespēju apgūt jaunus tirgus un ieviest jaunas tehnoloģijas un materiālus, lai varētu ražot novatoriskus produktus;

jaunas iniciatīvas, kas ļauj prognozēt jaunus, populārus produktus un pakalpojumus (piemēram, pirmtirgos), kuros varētu veikt jaunus ieguldījumus;

vietējā tirgvedība, kurā galvenā uzmanība pievērsta virzībai uz izcilību, kas panākta, izmantojot ar izpētes centriem noslēgtās vienošanās, lai sekmētu jaunu tehnoloģiju izplatību;

finansiāls atbalsts, kas paredz līdzekļus attīstībai un ļauj izmantot arī Eiropas Investīciju fonda (EIF) aizdevuma garantijas un struktūrfondus;

kredīti, lai nodarbinātības līmeņa saglabāšanas labad mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem piešķirtu maksājumu pagarinājumu;

īstermiņa parādu konsolidācija, lai mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem ļautu pievērsties ražošanai, tirdzniecībai un savu preču garantijas pakalpojumiem;

atbalsts, kas paredzēts inovatīvu pakalpojumu nozarei (“zaļā” ekonomika) un individuāliem pakalpojumiem (“senioru” ekonomika) un kam izmanto Eiropas Sociālā fonda pavērtās jaunās apmācības iespējas;

kvalitatīvu individuālo pakalpojumu attīstīšana, tostarp nostiprinot sociālās un veselības aprūpes struktūras (3);

infrastruktūras politika, kas sekmē inovatīvākus risinājumus, lai īstenotu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

energoefektivitātes un vides kritēriju nostiprināšana publiskā iepirkuma procedūrās;

informācijas pieejamības uzlabošana;

pārdomātas reģionu specializācijas stratēģijas, kurās piedalās organizēta pilsoniskā sabiedrība un visi ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki.

4.6.

EESK uzskata, ka ES struktūrpolitikai, kohēzijas politikai, kā arī inovāciju un pētniecības politikai vajadzētu būt vērstai uz pārstrukturēšanās prognozēšanas un papildpasākumu aktīvu atbalstu, lai pārstrukturēšanās kļūtu par izdevīgu instrumentu darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Struktūrfondiem un jo īpaši Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam var būt ievērojama nozīme, lai paaugstinātu darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un līdz minimumam samazinātu sociālās sekas saistībā ar atlaišanu no darba.

4.7.

EESK uzskata, ka partnerības un struktūrfondu pārraudzības struktūrās ir svarīga saimniecisko un sociālo partneru, kā arī organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku lielāka iesaistīšanās, un uzsver, ka būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu ES struktūrpolitikas panākumus, ir attiecīgajā teritorijā esošo ieinteresēto pušu īpašās prasmes.

4.8.

EESK uzskata, ka jo sevišķi svarīga ir pārstrukturēšanās politikas saskaņošana ar rūpniecības politiku, kas vērsta uz pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, proti, ekonomiku, kura respektē klimata un vides prasības un, izmantojot atbilstīgu finansējumu, spēj radīt jaunas “zaļās” darba vietas un profesionālās prasmes. Tas atbilst Komitejas nostājai, kas bija uzsvērta iepriekšējos atzinumos (4).

4.8.1.

Tā kā 2012. gads tika pasludināts par Eiropas Aktīvu vecumdienu gadu, EESK uzskata, ka ir svarīgi attīstīt NVO, sociālās ekonomikas un uzņēmumu pakalpojumu profesionalitāti, lai atbalstītu veselīgu, aktīvu un cienīgu novecošanu, kā arī izstrādātu produktus un pakalpojumus, kas atbilst šādu patērētāju vajadzībām (5).

4.9.

Turklāt EESK uzskata, ka Kopienas izglītības, profesionālās apmācības un mūžizglītības programmām vajadzētu būt prioritāriem instrumentiem, kas līdztekus pastāvīgajiem uzņēmumu un darba ņēmēju pūliņiem aktīvi prognozētu pārmaiņas. Kā norādīts Businesseurope, “72 % no ES uzņēmumiem norādīja uz vajadzību sistemātiski apmācīt savu personālu, bet 32 % no ES darba ņēmējiem 2010. gadā piedalījās apmācības kursos, kurus finansēja viņu darba devēji”.

4.10.

Valstu atveseļošanas paketes un līdzšinējie priekšlikumi krīzes sociālo seku pārvarēšanai ir izrādījušies nepiemēroti. Nav pietiekami ņemtas vērā darba vietu radīšanas iespējas vai pieprasījuma sekmēšanai nepieciešamie pasākumi (piemēram, saskaņotāku fiskālo stimulu paketes un algu politika).

4.10.1.

Valsts atbalsts un struktūrfondu finansējums nodarbinātības sekmēšanai globalizācijas un kredītu krīzes skartajos uzņēmumos būtu jāpiešķir, ja tiek nodrošināts, ka minētais atbalsts nekavē brīvu konkurenci, uzņēmumi apņemas atbalstīt galvenokārt nodarbinātības līmeni un tiek respektēti koplīgumi. Šajā sakarā jāņem vērā situācija Nīderlandē, kur modelis “vienas personas uzņēmums” ir izrādījies izcils. Tas ļauj bezdarbniekiem pielietot savas prasmes un radīt pašiem savas darba vietas.

4.11.

EESK uzsver, ka ES līmenī jāparedz ciešāka koordinācija starp Komisijas politiku un dienestiem, lai varētu viennozīmīgi un saskaņoti atbalstīt to uzņēmumu lēmumus, kuros notiek pārstrukturēšana:

1.

ES nodarbinātības un apmācības politikā, pētniecības un inovāciju politikā, uzņēmējdarbības politikā un rūpniecības politikā, enerģētikas un vides politikā, “zaļās” ekonomikas un IKT jomā, tirdzniecības politikā un ārpolitikā vajadzētu sniegt kopīgu un viennozīmīgu redzējumu, lai ES uzņēmumu un darba ņēmēju vadību atbalstītu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz stratēģiju un prasmju pielāgošanu.

2.

Eiropas aģentūrām, piemēram, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centram (Cedefop) Salonikos un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam (Eurofound) Dublinā, Eiropas MVU novērošanas centram vai Eiropas Pārmaiņu novērošanas centram (EMCC), Kopīgā pētniecības centra institūtiem, piemēram, Seviļas Perspektīvo tehnoloģiju pētījumu institūtam (IPTS), prognozēšanas darbībām saskaņā ar programmu “Zinātne un sabiedrība”, kas ietilpst Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, vajadzētu rast kopīgu pamatu un īstenot saskaņotus pasākumus, lai uzņēmumiem un darba devējiem nodrošinātu skaidru un saprotamu koncepciju saistībā ar pārmaiņām.

4.12.

EESK uzskata, ka sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības lomu ir svarīgi veicināt visos līmeņos: sociālais dialogs, sarunas un iesaistīšanās ir ne vien Eiropas sociālā modeļa pamatvērtības, kuras EESK vienmēr ir atbalstījusi, bet arī instrumenti, kas veiksmīgi atbalsta un veicina sociālo kohēziju, kvalitatīvu nodarbinātību, darba vietu veidošanu, kā arī inovācijas un Eiropas ekonomikas konkurētspējas pastiprināšanu.

4.13.

Šajā sakarā Komiteja uzsver nozīmi, kāda ir Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvajai komisijai (CCMI), kas, pateicoties kopš EOTK līguma parakstīšanas sekmīgi uzkrātajai pieredzei, darbojas kā vērtīgs forums, kurā notiek konstruktīvs dialogs un tiek izstrādātas idejas un priekšlikumi.

4.14.

Daudzi pētījumi un paraugprakses analīze liecina, ka gan ES, gan valstu līmenī uzticības pilnas attiecības starp sociālajiem partneriem un efektīvs sociālais dialogs ir būtiski priekšnoteikumi, lai pārmaiņas prognozētu un pārvaldītu iespējami labākā veidā.

4.15.

EESK uzskata, ka dialogs, viedokļu saskaņošana un sarunas ir galvenie nosacījumi reformu un elastdrošības īstenošanai. Pirmkārt, ir jārada pamatnosacījumi, kas, ņemot vērā valstu atšķirības, ļauj uzņēmumiem ātri un elastīgi pielāgoties jauninājumiem, tirgiem un lietotāju/patērētāju pieprasījumam. Otrkārt, ir jāatbalsta un jāatvieglo darba ņēmēju pielāgošanās un profesionālā izaugsme.

4.16.

Turklāt EESK ir uzsvērusi, ka elastdrošība var būt sekmīga tikai tad, ja darba ņēmēji ir pienācīgi apmācīti. Jaunas iemaņas un jaunu darba vietu radīšana ir savstarpēji cieši saistītas. Pie tam EESK uzskata, ka pašlaik īpaši nozīmīgi ir ar drošības palielināšanu (visplašākajā nozīmē) un stabilām darba vietām saistītie elastdrošības pasākumi.

4.17.

EESK uzskata, ka valstu iestādēm, izglītības un apmācības iestādēm un uzņēmumiem ir svarīgi apvienot pūliņus, lai nodarbinātības un apmācības piedāvājumu uzlabotu, attīstot jaunus daudzfunkcionālus profesionālus profilus un prasmes un atbalstot apmācības pasākumus visā darba dzīves laikā.

4.18.

Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt piekļuves mehānismus izglītībai un mūžizglītībai, kuri apmierinātu vajadzības pēc jauniem profesionāliem profiliem un jaunām kvalifikācijām, sevišķi jauniešiem, atbilstoši “Jaunu prasmju un darba vietu programmā” iezīmētajām perspektīvām, par ko EESK jau ir izstrādājusi atzinumu (6).

4.19.

EESK uzsver, ka liela nozīme ir ciešākai sadarbībai starp dažādiem dalībniekiem vietējā līmenī, ņemot vērā to, ka jo īpaši šajā līmenī labs sociālais dialogs uzticības gaisotnē un pozitīva attieksme pret pārmaiņām ir svarīgi faktori, kas ļauj novērst vai ierobežot negatīvās sociālās sekas.

4.20.

EESK uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta MVU. Pirmām kārtām vietējā un reģionālajā līmenī publiskajām un privātajām iestādēm, piemēram, darba devēju un profesionālajām apvienībām, tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamerām un citām iestādēm, jāparedz MVU atbilstoši pasākumi, kas nodrošina prioritāru piekļuvi kredītiem un apmācībai, kā arī piemēroti pasākumi birokrātiskā un administratīvā sloga mazināšanai.

4.21.

Turpmākas konsultācijas par paredzēšanas un pārstrukturēšanās politiku, kā arī tās izstrādi vajadzētu balstīt uz rezultātiem, kas iegūti ilgākā laika posmā nekā septiņos gados, ņemot vērā ES līmenī veiktos padziļinātos pētījumus un ziņojumus.

4.22.

Lai gan agrāk uzmanība tika galvenokārt koncentrēta uz analīzi, kā arī paraugprakses (7) un inovatīvas pieredzes apmaiņu, turpmāk ES vajadzētu vairāk uzmanības pievērst konkrētiem pasākumiem, proti, attīstībai un izaugsmei, un veicināt tādu kopējo pamatnostādņu, standartu un atsauces sistēmu īstenošanu, kuru pamatā ir ES regulējums un kopīgas pamatvērtības.

4.23.

EESK uzsver, ka ne mazāk svarīga ir arī cilvēciskā aspekta nozīme: cilvēki un ģimenes, kas ir nozares un uzņēmuma pārstrukturēšanās upuri, bieži vien pārdzīvo cilvēciskas drāmas, kuras ne vienmēr tiek pienācīgi ņemtas vērā. Būtu jāparedz ne tikai nepieciešamā ieguldījumu atjaunošana, atgriešanās pie izaugsmes un ilgtspējīgas darba vietu radīšanas, bet arī psiholoģiskā un sociālā atbalsta pasākumi.

Briselē, 2012. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  Direktīva 2009/38/EK par Eiropas Uzņēmumu padomēm, OV 2009., L 122; Direktīva 2002/14/EK, OV 2002., L 80; Direktīva 2001/23/EK, OV 2001, L 82; Direktīva 98/59/EK, OV 1998., L 225; Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000, OV 2000., L 160.

(2)  EESK atzinums par tematu “Globālās krīzes ietekme uz Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozarēm”, OV 2009, C 318.

(3)  Sk. dokumentu COM(2007) 860 final un izklāstu par vadošo tirgu “e-veselība”.

(4)  EESK atzinums par tematu “Ilgtspējīgu, vidi saudzējošu darba vietu veicināšana un ES tiesību aktu kopums enerģētikas un klimata jomā”, (OV 2011., C 44.).

(5)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)”, (OV 2011., C 51.).

(6)  EESK atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunu prasmju un darba vietu programma: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” ”, (OV 2011., C 318.).

(7)  Sk. paraugprakses piemērus šeit: The Restructuring Toolbox http://www.evta.net/restructuringtoolbox/toolbox/index.html, projekts Going Local to Respond Employment Challenges http://www.evta.net/going_local/catalogue/index.html. Mērķi ir šādi: īstenot reģionālos pasākumus, pasākumus attiecībā uz politiku un pakalpojumiem, kas paredz uzņēmumu krīzes tuvošanos, izveidot dalībnieku kontaktus un izstrādāt metodes, lai veiktu pastāvīgu salīdzinošu novērtēšanu tajās mācību iestādēs, kuras iesaistās šajā projektā.


Top