(1)

Direktīvas 91/477/EEK 4. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai šaujamieroči un to būtiskās daļas, kas tirgū laistas kā kāda šaujamieroča daļas vai atsevišķi, būtu marķētas ar skaidru, neizdzēšamu un unikālu marķējumu. Minētās direktīvas 4. panta 2. punktā ir noteikta informācija, kas jāietver marķējumā, lai palielinātu šaujamieroču un to būtisko daļu izsekojamību un atvieglotu to brīvu apriti. Ļoti mazām būtiskajām daļām informācija, kas jāietver marķējumā, aprobežojas ar sērijas numuru vai burtciparu vai digitālo kodu. Minētās direktīvas 4. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jāuztur datu reģistrs un jāreģistrē tajā visa informācija, kas nepieciešama šaujamieroču izsekošanai un identificēšanai, tostarp informācija par marķējumu uz šaujamieroča un tā būtiskajām daļām un informācija par šaujamieroča jebkādu pārveidošanu vai modifikāciju, kā rezultātā mainīta šaujamieroča kategorija vai apakškategorija, piemēram, informācija par subjektu, kurš aizstājis vai izmainījis kādu būtisko daļu.

(2)

Nododot no valdības krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, marķējumā jāietver arī nodošanas vienības identitāte. Ja vien identitāte jau nav ietverta esošā marķējumā, tā jāietver tad, kad notiek nodošana civilā lietošanā.

(3)

Direktīvā 91/477/EEK turklāt ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai katrs pilna munīcija komplekta iepakojums ir marķēts tā, lai norādītu izgatavotāja nosaukumu, partijas (sērijas) identifikācijas numuru, kalibru un munīcijas veidu. Ņemot vērā pašreizējo tirgus praksi munīcijas iepakošanā un pašreizējo tehnoloģiju attīstību, šo marķējumu tehniskās specifikācijas šobrīd nav nepieciešams noteikt. Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro vienīgi šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumam (tostarp ļoti mazu būtisko daļu marķējumam).

(4)

Atbilstošs marķējumu rakstzīmju lielums ir izšķiroši svarīgs, lai sasniegtu tiem izvirzīto mērķi, proti, palielināt šaujamieroču un to būtisko daļu izsekojamību. Tādēļ tehniskajās specifikācijās būtu jānosaka minimālais marķējumu rakstzīmju lielums, kas dalībvalstīm būtu jāievēro, minēto marķējumu rakstzīmju lielumu paredzot savos tiesību aktos.

(5)

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskos kājnieku ieroču kontroles standartus (ISACS) par marķēšanu un uzskaiti, attiecībā uz rāmjiem, kas izgatavoti no tāda veida nemetāla materiāliem, kuri var ietekmēt marķējuma skaidrību un pastāvīgumu (piemēram, rāmji, kas izgatavoti no noteiktu kategoriju polimēriem), būtu jānosaka prasība marķējumu norādīt uz metāla plāksnes, kas neatgriezeniski iestiprināta rāmja materiālā. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām brīvi atļaut izmantot dažus citus paņēmienus, piemēram, dziļo lāzergravēšanu, kas nemetāla rāmju marķējumiem nodrošina līdzvērtīgu skaidrību un pastāvīgumu.

(6)

Lai uzlabotu šaujamieroču un to būtisko daļu izsekojamību dalībvalstu datu reģistros, būtu jāprasa, lai dalībvalstis, nosakot, kāds alfabēts vai alfabēti ir izmantojami šaujamieroču un to būtisko daļu marķēšanā, izvēlētos tikai latīņu vai grieķu alfabētu, vai kirilicu. Arī attiecībā uz ciparu sistēmām, ko var izmantot šaujamieroču un to būtisko daļu marķēšanā, būtu jānosaka, ka drīkst izmantoto tikai arābu vai romiešu ciparus, kā noteikusi katra dalībvalsts.

(7)

Šī direktīva neskar Direktīvas 91/477/EEK 3. pantu.

(8)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (2) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 91/477/EEK 13.b panta 1. punktu izveidotā komiteja,