27.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/31

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā paredzēts, ka tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar jūras bioloģisko resursu nopietnu apdraudējumu, var veikt ārkārtas pasākumus. Lai mazinātu apdraudējumu, Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var pieņemt šādus ārkārtas pasākumus, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, kas piemērojami ne ilgāk kā sešus mēnešus.

(2)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskais ieteikums liecina, ka Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, c un VIIa, d–h rajons) jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) biomasa strauji samazinās, jo krājums papildinās aizvien sliktāk un zvejas izraisītā zivju mirstība pieaug. Nārsta bara biomasa tuvojas vēsturiski zemākajam reģistrētajam līmenim. Pašreizējā zvejas izraisītā zivju mirstība ir gandrīz četras reizes lielāka par to, kādu krājums var izturēt. Tāpēc ICES iesaka īstenot pasākumus, kuri būtiski samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību visā krājumā.

(3)

Apvienotā Karaliste 2014. gada 19. decembra vēstulē ir lūgusi Komisiju rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu un no 2015. gada janvāra līdz aprīlim aizliegt jūrasasara (labraka) specializēto pelaģisko zveju ICES VIIe apgabalā, lai šādi samazinātu zvejas radīto noslodzi un aizsargātu jūrasasara (labraka) nārsta barus. Šis lūgums ir paziņots Beļģijai, Francijai, Īrijai, Nīderlandei, kā arī Ziemeļrietumu ūdeņu un Ziemeļjūras konsultatīvajai padomei. Beļģija, Francija un Nīderlande ir iesūtījušas Komisijai savus apsvērumus.

(4)

Francijas apsvērumi ir saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. panta piemērojamību, ar zvejas darbību izraisītiem apdraudējumiem un procedūru, ar pierādījumiem par nopietnu apdraudējumu un ar zvejniecību diskriminēšanas risku. Beļģija par Apvienotās Karalistes lūgumu izteicās pozitīvi. Nīderlande ierosināja paplašināt darbību, lai tā aptvertu plašākus apgabalus un citas zvejniecības. Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. panta darbības jomu un tajā paredzēto procedūru būtu jānorāda, ka šis noteikums nav saistīts ar kādu konkrētu cēloni, un tāpēc to var piemērot jebkādam apdraudējumam neatkarīgi no tā, vai to izraisījušas zvejas darbības vai citi cēloņi, un ka minētajā pantā paredzētos termiņus pamato steidzamā vajadzība novērst nopietnu apdraudējumu. Izskatāmajā gadījumā apgalvojums, ka jūrasasaris (labraks) ir nopietni apdraudēts, pamatojas uz zinātniskiem pierādījumiem, kas izklāstīti turpmāk.

(5)

Jūrasasari (labraki) no decembra līdz aprīlim pulcējas baros konkrētos apgabalos, lai tur nārstotu. Jūrasasara (labraka) krājums ir atkarīgs no šīs atražošanās fāzes. Minētajā periodā šajos nārsta baros notiek specializētā zveja, un tās rezultātā būtiski palielinās krājuma vispārējā zvejas izraisītā mirstība un īpaši sarūk sekmīgi vairoties spējīgu pieaugušu zivju skaits. Nozvejas statistika apstiprina, ka šādā zvejas praksē tiek iegūtas galvenokārt pieaugušas zivis, un tāpēc tās vairs nevar nodrošināt šā krājuma atražošanos.

(6)

Saskaņā ar ICES un ZZTEK veikto zinātnisko novērtējumu vairāk nekā 25 % zvejas izraisītās zivju mirstības rodas komerciālajā zvejā ar pelaģisko trali.

(7)

Secinājums, ka jūras bioloģisko resursu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, izdarīts, pamatojoties uz risku, ka krājuma reproduktīvā spēja varētu tikt negatīvi ietekmēta nārsta bara biomasas straujās samazināšanās dēļ, un vienlaikus ņemot vērā prognozes, ka nepārtraukta specializētā zveja nārsta baram var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu. Komisija uzskata, ka pastāv pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli, jo 1) ir sākusies nārsta sezona un 2) ir sākusies arī zveja šajos nārsta baros. Zinātniskie pierādījumi apstiprina vajadzību rīkoties jau šajā jūrasasara (labraka) nārsta sezonā, proti, veikt pasākumus, kurus piemēro nekavējoties un kuri paliek spēkā līdz 2015. gada 30. aprīlim.

(8)

Tāpēc ir steidzami jāveic pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt jūrasasara (labraka) specializēto zveju ar pelaģisko trali ļoti sensitīvajā nārsta sezonā no 2015. gada janvāra līdz 30. aprīlim. Turpmāka kavēšanās krājuma aizsardzības nodrošināšanā ievērojami samazinātu vai likvidētu ārkārtas pasākumu iedarbīgumu. Lai pastiprinātu šo pasākumu iedarbīgumu, būtu jāpieprasa operatoriem neakceptēt arī šīs regulas piemērošanas periodā nozvejotu jūrasasaru (labraku) pārkrāvumus citā kuģī un izkrāvumus.

(9)

Lai nodrošinātu faktisku aizsardzību nārsta bariem, kuru atrašanās vieta ir ļoti mainīga, ārkārtas pasākumiem būtu jāaptver viss krājuma areāls, t. i., Ķeltu jūra, Lamanšs, Īrijas jūra un Ziemeļjūras dienvidu daļa (ICES IVb, c, VIIa, d–h rajons), un zvejniecības, kurās izmanto pelaģisko trali. Lai novērstu zvejas darbību pārvietošanu, pasākumos ir iekļauts arī ICES VIIj, k apgabals, jo krājuma izplatības apgabals nav precīzi apzināts.

(10)

Francijas ierosinātie alternatīvie pasākumi nevarētu sasniegt tādu pašu rezultātu kā šajā regulā iekļautie pasākumi, jo šo alternatīvo pasākumu iedarbīgums ir neskaidrs. Turklāt, lai nodrošinātu jūrasasara (labraka) krājuma turpmāku aizsardzību, vēlāk var tikt pieprasīti vēl citi pasākumi, kuri saistīti ar citu zvejniecību radīto ietekmi.

(11)

Francijas sniegtā informācija liecina, ka kuģi, kas izmanto pelaģiskos zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32–69 mm, neveic jūrasasara (labraka) specializēto zveju un ka šādu kuģu gūtā piezveja krājumu ietekmē minimāli.

(12)

Jūrasasara (labraka) krājuma stāvoklis attiecīgajos apgabalos atbilst visiem kritērijiem par pienācīgi pamatotiem, nenovēršamiem un steidzamiem iemesliem, kas saistīti ar šā krājuma saglabāšanas nopietnu apdraudējumu, un tāpēc Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu pēc savas ierosmes var pieņemt šajā regulā paredzētos pasākumus, kuri vērienīguma ziņā pārsniedz Apvienotās Karalistes lūgumu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiks iesniegti Zvejniecības un akvakultūras komitejā atzinuma saņemšanai,