20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/67

(1)

Kopš 2001. gada trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, tiek noteiktas, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 5. apsvērumā paredzētajiem kritērijiem. Pārskatot Regulas (EK) Nr. 539/2001 I un II pielikumā iekļautos trešo valstu sarakstus ir nepieciešams ņemt vērā dažus papildu kritērijus, jo Savienības vīzu politika attīstās un aizvien pieaug vajadzība nodrošināt vīzu politikas un citu Savienības politikas jomu saskaņotību.

(2)

Trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, būtu jānosaka, pamatojoties uz rūpīgu katra atsevišķā gadījuma novērtējumu. Šāda novērtēšana būtu jāveic periodiski, un tās rezultātā varētu izstrādāt leģislatīvo aktu priekšlikumus, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumus neatkarīgi no iespējamības veikt minētajos pielikumos grozījumus saistībā ar konkrētu valsti īpašos apstākļos, piemēram, vīzu režīma atcelšanas procesa rezultātā vai kā galīgas sekas atbrīvojuma no vīzu prasības pagaidu apturēšanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 539/2001 I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā. Norādes uz trešām valstīm, kurās attiecībā uz minētajiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(4)

Vīzas prasības piemērošana Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu, Apvienoto Arābu Emirātu un Vanuatu pilsoņiem vairs nav pamatota. Minētās valstis saskaņā ar šajā regulā minētajiem kritērijiem nerada nekādu nelikumīgās imigrācijas risku vai apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai Savienībā. Tādēļ šo valstu pilsoņi būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās laikposmiem, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, un norādes uz šīm valstīm būtu jāpārceļ uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu.

(5)

Komisijai būtu jāturpina novērtēt stāvokli Kolumbijā un Peru attiecībā uz šajā regulā minētajiem kritērijiem, pirms tiek sāktas sarunas saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par vīzu atcelšanu starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)

Atbrīvojums no vīzas prasības Kolumbijas, Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Peru, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu, Apvienoto Arābu Emirātu un Vanuatu pilsoņiem nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav noslēgti divpusējie nolīgumi par vīzu atcelšanu starp Savienību un attiecīgajām valstīm nolūkā nodrošināt pilnīgu savstarpību.

(7)

Statistikas dati rāda, ka Lielbritānijas pilsoņu grupas, kas pašreiz ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikuma 3. daļā, nerada risku attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju Šengenas zonā, un vairākums no viņiem dzīvo Karību jūras reģiona salās, kurām ir ciešas saiknes un daudz līdzību ar kaimiņvalstīm, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzas prasības. Tādēļ minētās Lielbritānijas pilsoņu grupas būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās laikposmiem, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, un norādes uz šīm grupām būtu jāpārceļ uz minētās regulas II pielikumu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumos ir jāatspoguļo starptautisko tiesību attīstība, kas ietver izmaiņas dažu valstu vai teritoriālo vienību statusā vai nosaukumā. Norāde uz Dienvidsudānu jāiekļauj regulas I pielikumā, jo tā 2011. gada 9. jūlijā deklarēja savu neatkarību, un 2011. gada 14. jūlijā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti pa šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz Padomes Lēmuma 1999/437/EK (4) 1. panta B punktā minēto jomu.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā minēto jomu, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(12)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (9); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(13)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (10); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(14)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(15)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

(16)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 539/2001,

1)

pirms 1. panta iekļauj šādu pantu:

“-1. pants

Šīs regulas mērķis ir noteikt trešās valstis, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot vairākus kritērijus, kas inter alia attiecas uz nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.”;

2)

regulas I pielikumu groza šādi:

3)

regulas II pielikumu groza šādi: