EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0509

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 ( 2014. gada 15. maijs ), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

OV L 149, 20.5.2014, p. 67–70 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 17/12/2018; Atcelts ar 32018R1806

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/509/oj

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/67


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 509/2014

(2014. gada 15. maijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Kopš 2001. gada trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, tiek noteiktas, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 5. apsvērumā paredzētajiem kritērijiem. Pārskatot Regulas (EK) Nr. 539/2001 I un II pielikumā iekļautos trešo valstu sarakstus ir nepieciešams ņemt vērā dažus papildu kritērijus, jo Savienības vīzu politika attīstās un aizvien pieaug vajadzība nodrošināt vīzu politikas un citu Savienības politikas jomu saskaņotību.

(2)

Trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, būtu jānosaka, pamatojoties uz rūpīgu katra atsevišķā gadījuma novērtējumu. Šāda novērtēšana būtu jāveic periodiski, un tās rezultātā varētu izstrādāt leģislatīvo aktu priekšlikumus, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumus neatkarīgi no iespējamības veikt minētajos pielikumos grozījumus saistībā ar konkrētu valsti īpašos apstākļos, piemēram, vīzu režīma atcelšanas procesa rezultātā vai kā galīgas sekas atbrīvojuma no vīzu prasības pagaidu apturēšanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 539/2001 I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā. Norādes uz trešām valstīm, kurās attiecībā uz minētajiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(4)

Vīzas prasības piemērošana Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu, Apvienoto Arābu Emirātu un Vanuatu pilsoņiem vairs nav pamatota. Minētās valstis saskaņā ar šajā regulā minētajiem kritērijiem nerada nekādu nelikumīgās imigrācijas risku vai apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai Savienībā. Tādēļ šo valstu pilsoņi būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās laikposmiem, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, un norādes uz šīm valstīm būtu jāpārceļ uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu.

(5)

Komisijai būtu jāturpina novērtēt stāvokli Kolumbijā un Peru attiecībā uz šajā regulā minētajiem kritērijiem, pirms tiek sāktas sarunas saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par vīzu atcelšanu starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)

Atbrīvojums no vīzas prasības Kolumbijas, Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Peru, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu, Apvienoto Arābu Emirātu un Vanuatu pilsoņiem nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav noslēgti divpusējie nolīgumi par vīzu atcelšanu starp Savienību un attiecīgajām valstīm nolūkā nodrošināt pilnīgu savstarpību.

(7)

Statistikas dati rāda, ka Lielbritānijas pilsoņu grupas, kas pašreiz ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikuma 3. daļā, nerada risku attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju Šengenas zonā, un vairākums no viņiem dzīvo Karību jūras reģiona salās, kurām ir ciešas saiknes un daudz līdzību ar kaimiņvalstīm, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzas prasības. Tādēļ minētās Lielbritānijas pilsoņu grupas būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās laikposmiem, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, un norādes uz šīm grupām būtu jāpārceļ uz minētās regulas II pielikumu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumos ir jāatspoguļo starptautisko tiesību attīstība, kas ietver izmaiņas dažu valstu vai teritoriālo vienību statusā vai nosaukumā. Norāde uz Dienvidsudānu jāiekļauj regulas I pielikumā, jo tā 2011. gada 9. jūlijā deklarēja savu neatkarību, un 2011. gada 14. jūlijā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti pa šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz Padomes Lēmuma 1999/437/EK (4) 1. panta B punktā minēto jomu.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā minēto jomu, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(12)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (9); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(13)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (10); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(14)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(15)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

(16)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 539/2001,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi:

1)

pirms 1. panta iekļauj šādu pantu:

“-1. pants

Šīs regulas mērķis ir noteikt trešās valstis, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot vairākus kritērijus, kas inter alia attiecas uz nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.”;

2)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. daļā dzēš norādes uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrumtimoru, Dominiku, Grenādu, Kiribati, Kolumbiju, Māršala salām, Mikronēziju, Nauru, Palau, Peru, Samoa, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām, Zālamana salām, Tongu, Trinidādu un Tobāgo, Tuvalu un Vanuatu, un iekļauj norādi uz Dienvidsudānu;

b)

svītro 3. daļu;

3)

regulas II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. daļā iekļauj šādas norādes:

 

“Apvienotie Arābu Emirāti (*)”,

 

“Austrumtimora (*)”,

 

“Dominika (*)”,

 

“Grenāda (*)”,

 

“Kiribati (*)”,

 

“Kolumbija (*)”,

 

“Māršala salas (*)”,

 

“Mikronēzija (*)”,

 

“Nauru (*)”,

 

“Palau (*)”,

 

“Peru (*)”,

 

“Samoa (*)”,

 

“Sentlūsija (*)”,

 

“Sentvinsenta un Grenadīnas (*)”,

 

“Zālamana salas (*)”,

 

“Tonga (*)”,

 

“Trinidāda un Tobāgo (*)”,

 

“Tuvalu (*)” un

 

“Vanuatu (*);

(*)

Atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā ar Eiropas Savienību noslēgts nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības.”;

b)

pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3.   LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALSTSPIEDERĪGIE SASKAŅĀ AR SAVIENĪBAS TIESĪBĀM:

Lielbritānijas valstspiederīgie (Overseas),

Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņi (BOTC -British overseas territories citizens),

Lielbritānijas aizjūras pilsoņi (BOC - British overseas citizens),

Lielbritānijas aizsargātās personas (BPP -British protected persons),

Lielbritānijas pavalstnieki (BS -British subjects)”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001(2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(5)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(7)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(8)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


Top