21973A0303(01)

A PIELIKUMS

Konvencija

par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

DALĪBVALSTIS,

ATZĪSTOT, ka savvaļas fauna un flora savā formu daudzveidībā un skaistumā ir Zemes dabisko sistēmu neaizstājama sastāvdaļa, kas jāaizsargā šīs un nākamo paaudžu vārdā;

APZINOTIES nepārtraukti pieaugošo savvaļas faunas un floras vērtību no estētiskā, zinātniskā, kultūras, atpūtas un saimnieciskā viedokļa;

ATZĪSTOT, ka tautas un valstis ir un tām jābūt labākajām savas savvaļas faunas un floras sargātājām;

ATZĪSTOT, turklāt, ka starptautiska sadarbība ir ļoti svarīga konkrētu savvaļas faunas un floras sugu aizsardzībai no pārmērīgas izmantošanas starptautiskajā tirdzniecībā;

PĀRLIECINĀTAS par šim mērķim vajadzīgo pasākumu neatliekamību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas mērķiem, ja vien konteksts neprasa citu nozīmi:

a) "suga" nozīmē jebkuru sugu, tās pasugu vai ģeogrāfiski norobežotu populāciju;

b) "īpatnis" nozīmē:

i) jebkuru dzīvnieku vai augu, dzīvu vai nedzīvu;

ii) attiecībā uz dzīvniekiem: I un II pielikumā iekļautajām sugām - katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu; III pielikumā iekļautajām sugām - katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu, kas noteikts III pielikumā attiecībā uz šo sugu;

iii) attiecībā uz augiem: I pielikumā iekļautajām sugām - katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu; II un III pielikumā iekļautajām sugām - katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu, kas noteikts II un III pielikumā attiecībā uz šo sugu;

c) "tirdzniecība" nozīmē eksportu, reeksportu, importu un ievešanu no jūras;

d) "reeksports" nozīmē jebkura iepriekš importēta īpatņa eksportu;

e) "ievešana no jūras" nozīmē jebkuras sugas īpatņu ievešanu valstī, kuri iegūti jūras vidē ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas;

f) "zinātniskā institūcija" nozīmē valstisku zinātnisku institūciju, kas izveidota saskaņā ar IX pantu;

g) "uzraudzības institūcija" nozīmē valstisku kontroles institūciju, kas izveidota saskaņā ar IX pantu;

h) "dalībvalsts" nozīmē valsti, attiecībā uz kuru šī Konvencija stājusies spēkā.

II pants

Pamatprincipi

1. I pielikumā būs iekļautas visas sugas, kurām draud iznīkšana un kurām kaitē vai var kaitēt tirdzniecība. Tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem jāpakļauj īpaši stingrai kontrolei, lai turpmāk neapdraudētu to izdzīvošanu, un jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos.

2. II pielikumā būs iekļautas:

a) visas sugas, kuras šobrīd vēl neapdraud iznīkšana, bet kuras var kļūt apdraudētas, ja tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem netiks pakļauta stingrai kontrolei, lai nepieļautu tādu izmantošanu, kas nebūtu savienojama ar izdzīvošanas iespējām;

b) citas sugas, kurām jābūt pakļautām kontrolei, lai tirdzniecību ar šī panta a) daļā apskatīto sugu īpatņiem varētu pakļaut iedarbīgai kontrolei.

3. III pielikumā būs iekļautas visas sugas, kuras dalībvalsts noteikusi par kontroles objektu savā jurisdikcijā, lai novērstu vai ierobežotu izmantošanu un, kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm.

4. Dalībvalstis nepieļaus tirdzniecību ar I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, izņemot gadījumus, kad tā notiks saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem.

III pants

I pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1. Visai tirdzniecībai ar I pielikumā iekļauto sugu īpatņiem jānotiek saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

2. Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports būs atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) eksporta valsts zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šāds eksports nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības likumiem;

c) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam;

d) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka šī īpatņa importam ir izsniegta atļauja.

3. Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports būs atļauts tikai pēc iepriekšējas importa atļaujas un pēc eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Importa atļauju izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) importa valsts zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šis imports neapdraud importējamo sugu izdzīvošanu;

b) importa valsts zinātniskā institūcija atzinusi, ka paredzamais dzīvā īpatņa saņēmējs ir atbilstoši sagatavots, lai izmitinātu un aprūpētu to;

c) importa valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka īpatnis netiks izmantots tiešiem komerciāliem mērķiem.

4. Jebkura I pielikumā iekļautās sugas īpatņa reeksports būs atļauts tikai pēc iepriekšējas reeksporta sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Reeksporta sertifikātu izsniegs tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka īpatnis ir ievests valstī saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem;

b) reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam;

c) reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka tikusi izsniegta katra dzīva īpatņa importa atļauja.

5. Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa ievešana no jūras būs atļauta tikai pēc tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības institūcijas sertifikāta iepriekšējas izsniegšanas. Sertifikātu izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šāda ievešana nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b) tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības institūcija atzinusi, ka paredzamais dzīvā īpatņa saņēmējs ir atbilstoši sagatavots, lai to izmitinātu un aprūpētu;

c) tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības institūcija atzinusi, ka īpatnis netiks izmantots tiešiem komerciāliem mērķiem.

IV pants

II pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1. Visai tirdzniecībai ar II pielikumā iekļauto sugu īpatņiem jānotiek saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

2. Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports būs atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) eksporta valsts zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šāds eksports nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības likumiem;

c) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

3. Katras dalībvalsts zinātniskā institūcija sekos līdz gan II pielikumā iekļauto sugu īpatņu eksporta atļauju izdošanai, gan šādu īpatņu faktiskajam eksportam. Katrā gadījumā, kad zinātniskā institūcija uzskatīs, ka kādas sugas īpatņu eksports jāierobežo, lai saglabātu šo sugu visā tās izplatības apgabalā, kas atbilst tās lomai ekosistēmās, kurās tā ietilpst, un ievērojami virs līmeņa, pie kura šī suga varētu atbilst iekļaušanai I pielikumā, zinātniskā institūcija ieteiks savas valsts uzraudzības institūcijai piemērotus pasākumus, kas jāveic, lai ierobežotu atļauju izsniegšanu šīs sugas īpatņu eksportam.

4. Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports būs atļauts tikai pēc iepriekšējās eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšanas.

5. Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa reeksports būs atļauts tikai pēc iepriekšējas sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Reeksporta sertifikātu izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka īpatnis ir ievests valstī saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem;

b) reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

6. Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa ievešana no jūras būs atļauta tikai pēc tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības institūcijas sertifikāta iepriekšējas izsniegšanas. Sertifikātu izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) ievedējas valsts, zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šāda ievešana nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b) ievedējas valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka ar jebkuru dzīvu īpatni apiesies tā, lai ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risku samazinātu līdz minimumam.

7. Šī panta 6. daļā minētos sertifikātus var izsniegt pēc zinātniskās institūcijas ieteikuma, konsultējoties ar citām nacionālajām zinātniskajām organizācijām vai, ja nepieciešams, ar starptautiskajām zinātniskajām organizācijām. Tos izsniedz attiecībā uz kopējo īpatņu daudzumu, kas ievedams laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu.

V pants

III pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1. Visai tirdzniecībai ar III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem jānotiek saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

2. Jebkura III pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports no jebkuras valsts, kura iekļāvusi šo sugu III pielikumā, būs atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. eksporta atļauju izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības likumiem;

b) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tieks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

3. Jebkura III pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports būs atļauts tikai ar izcelsmes valsts sertifikātu un, gadījumā, ja īpatnis importēts no valsts, kura sugu iekļāvusi III pielikumā, pēc šīs valsts eksporta atļaujas iepriekšējas uzrādīšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šī panta 4. punktā.

4. Reeksporta gadījumā reeksporta valsts uzraudzības institūcijas izsniegto sertifikātu par to, ka šis īpatnis uzturēts valstī un tiek reeksportēts, importa valsts uzskata kā pierādījumu, ka attiecībā uz doto īpatni šīs Konvencijas nosacījumi pilnībā ievēroti.

VI pants

Atļaujas un sertifikāti

1. Saskaņā ar III, IV un V pantu izsniegtajām atļaujām un sertifikātiem jāatbilst šī panta nosacījumiem.

2. Eksporta atļauja ietvers informāciju, kas sniegta pēc IV pielikumā dotā parauga un būs derīga tikai sešus mēnešus no izsniegšanas datuma.

3. Katrā atļaujā vai sertifikātā jābūt šīs Konvencijas nosaukumam, to izsniegušās uzraudzības institūcijas nosaukumam un zīmogam, kā arī uzraudzības institūcijas piešķirtajam kontroles numuram.

4. Jebkādas uzraudzības institūcijas izplatītas atļauju vai sertifikātu kopijas būs skaidri apzīmētas kā kopijas, un nevienu šādu kopiju nevarēs izmantot kā orģinālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šajā atļaujā vai sertifikātā.

5. Katram īpatņu pārvadāšanas gadījumam būs nepieciešama sava atļauja vai sertifikāts.

6. Importa valsts uzraudzības institūcija apzīmogos un uzglabās ikvienu īpatņa eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu, un ikvienu atbilstošu importa atļauju, kas uzrādīta sakarā ar īpatņa importu.

7. Kur vajadzīgs un iespējams uzraudzības institūcija var iezīmēt jebkuru īpatni ar kādu pazīšanās zīmi, kas palīdzētu identificēt šo īpatni. Šajā gadījumā "pazīšanās zīme" nozīmē jebkādu neizdzēšamu marķējumu, zīmogu vai citu pazīšanās līdzekli, kas izstrādāts tā, lai padarītu tā viltošanu iespējami sarežģītu.

VII pants

Izņēmumi un citi īpaši nosacījumi attiecībā uz tirdzniecību

1. III, IV un V panta nosacījumi neattiecas uz īpatņu tranzītu caur līgumslēdzējas puses teritoriju vai tās teritorijā, kamēr šie īpatņi paliek muitas kontrolē.

2. Ja eksporta, reeksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka īpatnis iegūts pirms šīs Konvencijas nosacījumu attiecināšanas uz šo īpatni, tad III, IV un V panta nosacījumi neattieksies uz īpatni, ja uzraudzības institūcija izsniegs sertifikātu, kas to apliecina.

3. III, IV un V panta nosacījumi neattieksies uz īpatņiem, kuri ir personas īpašums vai mājsaimniecības priekšmets. Šis izņēmums nebūs spēkā gadījumos, kad:

a) I pielikumā iekļautas sugas īpatni īpašnieks ieguvis ārpus savas pastāvīgās uzturēšanās valsts, un tas tiek šajā valstī importēts; vai

b) II pielikumā iekļautas sugas īpatni:

i) īpašnieks ieguvis ārpus savas pastāvīgās uzturēšanās valsts un valstī, kurā īpatnis iegūts no savvaļas;

ii) īpašnieks importē savā pastāvīgās uzturēšanās valstī;

iii) eksportēt no valsts, kurā tas iegūts no savvaļas, atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas;

ja vien uzraudzības institūcija nebūs atzinusi, ka īpatņi iegūti pirms šīs Konvencijas nosacījumu attiecināšanas uz tiem.

4. Komerciālos nolūkos nebrīvē audzētus I pielikumā iekļautas dzīvnieku sugas īpatņus un komerciālos nolūkos mākslīgi audzētus I pielikumā iekļautas augu sugas īpatņus uzskatīs par II pielikumā iekļautas sugas īpatņiem.

5. Ja eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka dzīvnieku sugas īpatnis ir audzēts nebrīvē vai augu sugas īpatnis iegūts mākslīgi pavairojot, vai, ka dzīvnieku un augu daļas vai derivāti iegūti no šādiem īpatņiem, tad uzraudzības institūcijas apstiprinājums par to jāpieņem III, IV un V panta nosacījumu prasīto atļauju vai sertifikātu vietā.

6. III, IV un V panta nosacījumi neattieksies uz herbāriju eksemplāriem un citiem konservētiem, mumificētiem vai preparētiem muzeja eksponātiem, kā arī dzīvu augu materiālu ar uzraudzības institūcijas izsniegtu vai apstiprinātu pavadzīmi nekomerciāliem aizdevumiem, dāvinājumiem vai apmaiņu starp uzraudzības institūcijas reģistrētiem zinātniekiem vai zinātniskām iestādēm.

7. Jebkuras valsts uzraudzības institūcija var atkāpties no III, IV un V panta prasībām un atļaut ceļojošu zooloģisko dārzu, cirku, zvērnīcu, augu izstāžu vai citu izstāžu sastāvā ietilpstošu īpatņu ceļošanu bez atļaujām vai sertifikātiem, ja:

a) eksportētājs vai importētājs detalizēti saskaņo īpatņu sastāvu ar šo uzraudzības institūciju;

b) īpatņi pieder kādai no šī panta 2. vai 5. daļā noteiktajām kategorijām;

c) uzraudzības institūcija atzinusi, ka ikviens dzīvs īpatnis tiks transportēts un aprūpēts tā, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks būs samazināts līdz minimumam.

VIII pants

Dalībvalstīm veicamie pasākumi

1. Dalībvalstis uzņemsies vajadzīgos pasākumus, lai panāktu šīs Konvencijas nosacījumu spēkā stāšanos un, lai aizliegtu tirdzniecību ar īpatņiem un varmācību pret tiem. Šie pasākumi ietvers:

a) sodīšanu par tirdzniecību ar šādiem īpatņiem vai to atrašanos īpašumā, vai abiem pārkāpumiem reizē;

b) nodrošinās šādu īpatņu konfiskāciju un atgriešanu eksportētājā valstī.

2. Piedevām pie šī panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepieciešamības gadījumā, dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem izstrādāt jebkādu metodi, lai nodrošinātu šīs Konvencijas nosacījumu īstenošanas noteikumiem neatbilstoši eksportēta vai importēta īpatņa konfiskācijas radīto izdevumu atlīdzināšanu.

3. Ciktāl iespējams, dalībvalstis gādās par to, lai īpatņi tiktu minimāli aizkavēti, kārtojot visas nepieciešamās tirdzniecības formalitātes. Lai paātrinātu šo procedūru, dalībvalsts var izveidot eksporta un importa stacijas, kurās īpatņi izietu muitas kontroli. Tālāk dalībvalstis nodrošinās dzīvajiem īpatņiem minimālu ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risku, gādājot par pareizu aprūpi jebkurā transportēšanas vai uzturēšanas periodā.

4. Ja dzīvs īpatnis būs konfiscēts šī panta I. punktā minēto pasākumu īstenošanas rezultātā:

a) par šo īpatni ziņos konfiscējušās valsts uzraudzības institūcijai;

b) šī uzraudzības institūcija, konsultējusies ar eksporta valsts uzraudzības institūciju, atgriezīs īpatni eksporta valstī uz šīs valsts rēķina vai glābšanas centrā, vai citā vietā, kuru uzraudzības institūcija uzskata par piemērotu un atbilstošu šīs Konvencijas nosacījumiem; un

c) uzraudzības institūcija var konsultēties zinātniskajā institūcijā vai, ja tā uzskata par vēlamu, sekretariātā, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šī punkta b) apakšpunktu, ieskaitot glābšanas centra vai citas vietas izvēli.

5. Šī panta 4. punktā minētais glābšanas centrs nozīmē uzraudzības institūcijas izveidotu iestādi ar uzdevumu sekot dzīvo īpatņu, jo īpaši konfiscēto, labklājībai.

6. Katra dalībvalsts iegrāmatos tirdzniecības gadījumus ar I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, reģistrējot:

a) eksportētāju un importētāju vārdus un adreses;

b) izsniegto atļauju un sertifikātu numurus un tipus, valstis starp kurām notiek tirdzniecība, īpatņu skaitu vai daudzumu un paraugu veidus, sugu nosaukumus, kādi tie iekļauti I, II vai III pielikumā, un, kur nepieciešams, apskatāmo īpatņu izmērus un dzimumu.

7. Katra dalībvalsts sagatavos periodiskus pārskatus par šīs Konvencijas īstenošanas gaitu un nodos tos sekretariātam:

a) ikgadējais pārskats, kas ietvers šī panta 6. punkta b) apakšpunktā minētās informācijas apkopojumu;

b) reizi divos gados - pārskats par tiesiskajiem un administratīvajiem pasākumiem šīs Konvencijas nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai.

8. Šī panta 7. punktā minētā informācija būs sabiedrībai pieejama, ja tas nebūs pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem.

IX pants

Uzraudzības un zinātniskā institūcija

1. Katra dalībvalsts šīs Konvencijas īstenošanai izveidos:

a) vienu vai vairākas uzraudzības institūcijas, kuru kompetencē ietilpst izsniegt atļaujas un sertifikātus šīs dalībvalsts vārdā;

b) vienu vai vairākas zinātniskās institūcijas.

2. Valsts, iesniedzot ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu, tai pašā laikā paziņos depozitārijam tās uzraudzības institūcijas nosaukumu un adresi, kura pilnvarota uzturēt sakarus ar citām dalībvalstīm un sekretariātu.

3. Jebkuras izmaiņas pienākumos vai pilnvarās saskaņā ar šī panta nosacījumiem dalībvalsts paziņos sekretariātam nodošanai tālāk visām citām dalībvalstīm.

4. Jebkurai šī panta 2. punktā minētai uzraudzības institūcijai pēc sekretariāta vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma jānodod tai zīmogu, spiedogu un citu atļauju, sertifikātu autentiskumu apliecinošu zīmju paraugi.

X pants

Tirdzniecība ar valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībvalstis

Eksportējot uz valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts, vai importējot no tādas valsts, jebkura dalībvalsts var apstiprināt šīs valsts kompetentu institūciju izdotu atbilstošu dokumentāciju, kura pēc būtības atbilst šīs Konvencijas prasībām pret atļaujām un sertifikātiem.

XI pants

Dalībvalstu konference

1. Sekretariāts sasauks dalībvalstu konferenci ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

2. Pēc tam sekretariāts sasauks kārtējās sanāksmes ne retāk kā reizi divos gados, ja vien konference nenolems citādi, un ārkārtējo sanāksmi katru reizi pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas visu dalībvalstu rakstiska pieprasījuma.

3. Gan kārtējās, gan ārkārtējās sanāksmēs puses izvērtēs šīs Konvencijas īstenošanas gaitu un var:

a) izveidot nepieciešamos nosacījumus, lai sekretariāts spētu veikt savus pienākumus, un pieņemt finanšu noteikumus; [1]

b) apsvērt un pieņemt papildinājumus I un II pielikumam saskaņā ar XV pantu;

c) izvērtēt I, II un III pielikumā iekļauto sugu atjaunošanas un aizsardzības panākumus;

d) saņemt un apspriest ikvienu sekretariāta vai kādas dalībvalsts iesniegtu ziņojumu;

e) ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus šīs Konvencijas efektivitātes paaugstināšanai.

4. Katrā kārtējā sanāksmē dalībvalstis noteiks nākamās kārtējās sanāksmes norises laiku un vietu saskaņā ar šī panta 2. punkta nosacījumiem.

5. Katrā sanāksmē dalībvalstis var notiek un pieņemt sanāksmes procedūras noteikumus.

6. Apvienoto Nāciju organizāciju, tās specializētās aģentūras un Starptautisko Atomenerģētikas aģentūru, kā arī jebkuru valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts, konferences sanāksmē varēs pārstāvēt novērotāji ar tiesībām piedalīties, bet ne balsot.

7. Jebkura savvaļas faunas un floras aizsardzībā vai apsaimniekošanā tehniski kvalificēta, tālāk uzskaitītajās kategorijās ietilpināma, institūcija vai dienests, kas informējis sekretariātu par vēlēšanos piedalīties konferences sanāksmēs ar saviem novērotājiem, tiks tajās pielaisti, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa dalībvalstu, kuras piedalās konferencē. Šīs kategorijas ir sekojošas:

a) starptautiski dienesti vai institūcijas, gan valstiskas, gan nevalstiskas, un nacionāli valstiski dienesti un institūcijas;

b) nacionālas nevalstiskas organizācijas vai institūcijas, kuras šajā nolūkā apstiprina valsts, kurā tās darbojas.

Ja atļauja saņemta, novērotājiem būs tiesības piedalīties, bet ne balsot.

XII pants

Sekretariāts

1. Šai Konvencijai stājoties spēkā, sekretariātu izveidos Apvienoto Nāciju Vides programmas izpilddirektors. Viņam var palīdzēt piemērotas starpvalstu, nevalstiskas, starptautiskas vai nacionālās savvaļas faunas un floras aizsardzībā un apsaimniekošanā atbilstoši kvalificētas organizācijas un dienesti, tādā mērā un veidā, kā viņš uzskatīs par nepieciešamu.

2. Sekretariāta pienākumi būs:

a) sasaukt un apkalpot dalībvalstu sanāksmes;

b) īstenot šīs Konvencijas XV un XVI panta nosacījumos tam uzticētās funkcijas;

c) veikt zinātniskus un tehniskus pētījumus saskaņā ar dalībvalstu konferences apstiprinātajām programmām, kas veicinātu šīs Konvencijas īstenošanu, ieskaitot pētījumus par dzīvu īpatņu sagatavošanas un pārvadāšanas normām un īpatņu identificēšanas līdzekļiem;

d) iepazīties ar dalībvalstu ziņojumiem un pieprasīt no tām tādu papildinformāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu šīs Konvencijas īstenošanai;

e) pievērst dalībvalstu uzmanību jebkuram jautājumam, kas ir saistīts ar šīs Konvencijas mērķiem;

f) periodiski publicēt un izplatīt dalībvalstīm I, II un III pielikuma pēdējos labojumus kopā ar jebkuru informāciju, kas varētu atvieglot šajos pielikumos iekļauto sugu īpatņu identificēšanu;

g) sagatavot dalībvalstīm ikgadējus pārskatus par savu darbu un par šīs Konvencijas ieviešanu, kā arī citus ziņojumus, ko var pieprasīt dalībvalstu sanāksme;

h) iesniegt rekomendācijas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai un nosacījumu īstenošanai, veikt arī zinātniska un tehniska rakstura informācijas apmaiņu; un

i) veikt jebkuru citu funkciju, ko dalībvalstis tam varētu uzticēt.

XIII pants

Starptautiskie pasākumi

1. Ja sekretariāts, pamatojoties uz saņemto informāciju, būs atzinis, ka kādu I vai II pielikumā iekļautu sugu nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecība ar tās īpatņiem vai, ka šīs Konvencijas nosacījumi netiek efektīvi pildīti, tas ziņos attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu pilnvarotajai uzraudzības institūcijai.

2. Jebkura valsts, kas saņēmusi šī panta 1. punktā noteikto ziņojumu, nekavējoties informēs sekretariātu par ikvienu atbilstošu faktu, ciktāl to pieļauj šīs valsts likumi, un, ja nepieciešams, piedāvās pretpasākumus. Ja dalībvalsts uzskatīs, ka nepieciešama izmeklēšana, to varēs veikt viena vai vairākas šīs dalībvalsts oficiāli pilnvarotas personas.

3. Informāciju, kuru piegādā dalībvalstis, vai, kura iegūta jebkuras šī panta 2. punktāIL1 minētās izmeklēšanas rezultātā, tiks izskatīta nākošajā dalībvalstu konferencē, kura var pieņemt jebkādas rekomendācijas, kuras uzskata par vajadzīgām.

XIV pants

Ietekme uz vietējiem likumiem un starptautiskajām konvencijām

1. Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā neierobežos dalībvalstu tiesības pieņemt:

a) stingrākus I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transportēšanas noteikumus vai pilnīgu to aizliegšanu valstī;

b) pasākumus I, II un III pielikumā neiekļauto sugu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transportēšanas kontrolei vai aizliegšanai.

2. Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā neietekmēs dalībvalsts tiesības un pienākumus veikt pasākumus savā valstī, kuri izriet no saistībām ar ikvienu savienību, konvenciju vai starptautisku vienošanos attiecībā uz citiem īpatņu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transporta noteikumiem, kas ir spēkā vai var stāties spēkā vēlāk attiecībā uz dalībvalsti, ieskaitot jebkuru pasākumu saistībā ar muitu, veselības aizsardzību, veterināriju vai augu karantīnu.

3. Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā neietekmēs nevienas savienības, konvencijas vai starptautiskas vienošanās nosacījumus un no tām izrietošos pienākumus, ja vienošanās ir noslēgtas vai var tikt noslēgtas starp valstīm, kuras veido savienību vai reģionālu tirdzniecības līgumu, lai izveidotu vai uzturētu vienotu ārējo muitas kontroli un likvidētu muitas kontroli starp šādas vienošanās pusēm, ciktāl tas attiecas uz tirdzniecību starp šādas vienošanās vai līguma valstīm.

4. Valsts, kas ir šīs Konvencijas dalībvalsts un, kas vienlaikus pieder arī pie jebkuras citas savienības, konvencijas vai starptautiska līguma, kurš ir spēkā tai laikā, kad stājas spēkā šī Konvencija, kuras nosacījumi paredz aizsardzību II pielikumā iekļautajām jūras sugām, tiks atbrīvota no pienākuma, ko tai uzliek šīs Konvencijas nosacījumi attiecībā uz tirdzniecību ar II pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, kuri iegūti ar šajā valstī reģistrētiem kuģiem un saskaņā ar citas savienības, konvencijas vai starptautiskā līguma nosacījumiem.

5. Neatkarīgi no III, IV un V panta nosacījumiem, jebkurā, saskaņā ar šī panta 4. punktu iegūta īpatņa eksporta gadījumā vajadzīgs tikai sertifikāts no tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības institūcijas par to, ka īpatnis iegūts saskaņā ar citas noteiktas savienības, konvencijas vai starptautiska līguma nosacījumiem.

6. Nekas šajā Konvencijā neierobežo un neierobežos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 2750 C (XXV) sasauktās Apvienoto Nāciju Konferences par jūras likumu pieņemtā jūras likuma kodifikāciju un attīstību, ne arī jebkuras valsts pašreizējos un turpmākos pieprasījumus un likumīgi pamatotus uzskatus saistībā ar jūras likumu un piekrastes un kuģa piederības valsts jurisdikcijas raksturu un darbības sfēru.

XV pants

I un II pielikuma grozījumi

1. Zemāk minētie nosacījumi tiks piemēroti grozījumu izdarīšanai I un II pielikumā dalībvalstu konferences sanāksmēs:

a) jebkura dalībvalsts var piedāvāt I vai II pielikuma grozījumus apspriešanai nākamajā sanāksmē. Piedāvātā grozījuma teksts tiks iesniegts sekretariātam ne vēlāk kā 150 dienas pirms šīs sanāksmes. Sekretariāts konsultēsies ar citām dalībvalstīm un ieinteresētajām institūcijām par grozījuma nepieciešamību saskaņā ar šī panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu nosacījumiem un nodos atbildi visām dalībvalstīm ne vēlāk kā 30 dienas pirms šīs sanāksmes;

b) grozījumu pieņems ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo dalībvalstu balsu skaitu. Šajā gadījumā "klātesoša un balsojoša dalībvalstis" nozīmē dalībvalstis, kuru pārstāvji piedalās un balso "par" vai "pret". Dalībvalstis, kas atturas no balsošanas tiek ieskaitītas tajās divās trešdaļās balsu, kuras nepieciešamas grozījuma pieņemšanai;

c) sanāksmē pieņemtie grozījumi stāsies spēkā 90 dienas pēc šīs sanāksmes un attieksies uz visām dalībvalstīm, izņemot tās, kuras būs izņēmuma stāvoklī atbilstoši šī panta 3. punktam.

2. Sekojošie nosacījumi tiks piemēroti attiecībā uz I un II pielikuma grozījumiem dalībvalstu konferences sanāksmju starplaikos:

a) jebkura dalībvalsts var piedāvāt grozījumu I un II pielikumam, apspriešanai sanāksmju starplaikā, ar šajā pantā noteikto pasta procedūru;

b) attiecībā uz jūras sugām sekretariāts, pēc piedāvātā grozījuma teksta saņemšanas, nekavējoties nodos to dalībvalstīm. Tas konsultēsies arī ar starpvalstu institūcijām, kurām ir kādas funkcijas saistībā ar šīm sugām, īpaši lai iegūtu zinātniskus datus, ko šīs institūcijas varētu sniegt, un nodrošināt saskaņošanu ar jebkuru dabas aizsardzības pasākumu, ko īsteno šīs institūcijas. Sekretariāts šo institūciju izteiktos viedokļus, sagādātos datus, kā arī pats savus slēdzienus un ieteikumus, darīs zināmus dalībvalstīm, cik ātri vien iespējams;

c) attiecībā uz sugām, kuras nav jūras sugas, sekretariāts, saņemot piedāvātā grozījuma tekstu, nekavējoties nodos to dalībvalstīm, un pēc tam, cik ātri vien iespējams, darīs zināmus arī savus ieteikumus;

d) ikviena dalībvalsts 60 dienu laikā no datumu, kurā sekretariāts darījis zināmus savus ieteikumus saskaņā ar šī punkta b) un c) apakšpunktiem, var iesniegt sekretariātam jebkādus komentārus par piedāvāto grozījumu kopā ar atbilstošu zinātnisku informāciju un datiem;

e) sekretariāts nodos dalībvalstīm saņemtās piezīmes kopā ar saviem ieteikumiem, cik ātri vien iespējams;

f) ja sekretariāts nebūs saņēmis iebildumus par piedāvāto labojumu 30 dienu laikā kopš datuma, kurā piezīmes un ieteikumi tika izplatīti saskaņā ar šī punkta e) apakšpunkta nosacījumiem, labojums stāsies spēkā 90 dienas vēlāk un attieksies uz visām dalībvalstīm, izņemot tās, kuras noformē atrunu saskaņā ar šī panta 3. punktu;

g) ja sekretariāts būs saņēmis kādas dalībvalsts iebildumus, piedāvātais grozījums tiks nodots balsošanai ar pasta starpniecību saskaņā ar šī punkta h), i), un j) apakšpunktiem;

h) sekretariāts paziņos pusēm, ka ir saņemts ziņojums par iebildumu;

i) ja sekretariāts nebūs saņēmis balsis "par", "pret", vai "atturas" no ne mazāk kā puses visu dalībvalstu 60 dienu laikā no paziņošanas datuma, saskaņā ar šī punkta h) apakšpunktu, piedāvātā grozījuma tālāku apspriešanu atliks uz nākamo konferences sanāksmi;

j) ja balsis būs saņemtas no puses visu dalībvalstu, grozījumu pieņems ar divām trešdaļām balsu no visām "par" vai "pret" balsīm;

k) sekretariāts paziņos visām dalībvalstīm balsošanas rezultātus;

l) ja piedāvātais grozījums būs pieņemts, tas stāsies spēkā 90 dienas pēc datuma, kurā sekretariāts paziņojis par tā pieņemšanu, attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot tās, uz kurām attiecas šī panta 3. punktā noteiktie izņēmumi;

3. Šī panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta l) apakšpunktā noteiktajā 90 dienu periodā jebkura dalībvalsts var rakstiski paziņot depozitārijam par vēlēšanos būt izņēmuma stāvoklī attiecībā uz šo grozījumu. Kamēr šāds lūgums nebūs atcelts, attiecības ar šo valsti, gadījumos ar grozījuma skartajām sugām, būs kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts.

XVI pants

III pielikums un tā grozījumi

1. Ikviena dalībvalsts jebkurā laikā var iesniegt sekretariātam to sugu sarakstu, attiecībā uz kuru tā izvirzījusi noteikumus savas jurisdikcijas robežās II panta 3. punktā minētajiem mērķiem. III pielikumā būs iekļauti to dalībvalstu nosaukumi, kuras ieteikušas attiecīgo sugu tur iekļaut, šādi ieteikto sugu zinātniskie nosaukumi un visas dzīvnieku vai augu daļas, kuras noteiktas attiecībā uz šo sugu I panta b) apakšpunkta vajadzībām.

2. Katru, saskaņā ar šī panta 1. punkta nosacījumiem iesniegto, sarakstu sekretariāts pēc tā saņemšanas, cik ātri vien iespējams nodos dalībvalstīm. Šis saraksts stāsies spēkā kā III pielikuma sastāvdaļa 90 dienas pēc šādas nodošanas. Katrā laikā pēc šāda saraksta nodošanas jebkura dalībvalsts var rakstiski paziņot glabātājvalstij par vēlēšanos būt izņēmuma stāvoklī attiecībā uz sugu, daļu vai derivātu, un, kamēr šis lūgums nebūs atcelts, attiecības ar šo valsti, gadījumos ar grozījuma skartajām sugām, daļām un derivātiem, būs kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts.

3. Dalībvalsts, kura ieteikusi sugu sarakstu iekļaušanai III pielikumā, var jebkurā laikā ar rakstisku paziņojumu sekretariātam atteikties no tā. Sekretariāts šo atteikumu paziņos visām dalībvalstīm. Atteikums stāsies spēkā 30 dienas pēc paziņošanas datuma.

4. Jebkura dalībvalsts, kura iesniedz sarakstu saskaņā ar šī panta 1. punkta nosacījumiem, iesniegs sekretariātam visu šādu sugu aizsardzībai piemērojamo valsts likumu un normu kopiju kopā ar jebkurām interpretācijām, kuras šī dalībvalsts uzskata par vajadzīgām vai kuras sekretariāts pieprasa. Līdz tam, kamēr dotās sugas būs iekļautas III pielikumā, dalībvalsts varēs iesniegt jebkurus grozījumus šiem likumiem, normām vai to jaunas interpretācijas.

XVII pants

Konvencijas grozījumi

1. Lai apspriestu un pieņemtu grozījumus šai Konvencijai, sekretariāts sasauks dalībvalstu ārkārtējo konferenci pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas dalībvalstu rakstiska pieprasījuma. Šādus labojumus pieņems ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo dalībvalstu balsu. Šajā gadījumā "klātesošās un balsojošās dalībvalstis" nozīmē dalībvalstis, kuru pārstāvji piedalās un nodod balsis "par" vai "pret". Dalībvalstis, kuras atturas no balsošanas, netiks ieskaitītas tajās divās trešdaļās, kas nepieciešamas grozījuma pieņemšanai.

2. Piedāvātā grozījuma tekstu sekretariāts nodos visām dalībvalstīm ne vēlāk kā 90 dienas pirms šīs sanāksmes.

3. Grozījums stāsies spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm, kas to atzinušas, 60 dienas pēc tam, kad divas trešdaļas dalībvalstu iesniegušas grozījuma atzīšanas aktu depozitārijam. Vēlāk grozījums stāsies spēkā attiecībā uz jebkuru dalībvalsti 60 dienas pēc tam, kad šī dalībvalsts iesniegusi savu grozījuma atzīšanas aktu.

XVIII pants

Strīdu risināšana

1. Jebkurš strīds, kas varētu rasties starp divām vai vairākām dalībvalstīm attiecībā uz šīs Konvencijas nosacījumu piemērošanu vai interpretāciju, tiks risināts sarunu ceļā starp strīdā iesaistītajām pusēm.

2. Ja strīdu nevar atrisināt saskaņā ar šī panta 1. punktu, dalībvalstis uz abpusējas vienošanās pamata var nodot strīdu arbitrāžai, īpaši Pastāvīgajai Arbitrāžas Tiesai Hāgā. Arbitrāžas spriedums būs obligāts strīdā iesaistītajām pusēm.

XIX pants

Parakstīšana

Šī Konvencija būs atvērta parakstīšanai Vašingtonā līdz 1973. gada 30. aprīlim un pēc tam Bernē līdz 1974. gada 31. decembrim.

XX pants

Ratifikācija, atzīšana, apstiprināšana

Šī Konvencija būs ratificējama, apstiprināma vai atzīstama. Ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas instrumenti jāiesniedz glabāšanai Šveices Konfederācijas valdībai, kura būs depozitārijs.

XXI pants

Pievienošanās

Šī Konvencija būs neierobežoti ilgi pieejama, lai tai pievienotos. Pievienošanās instrumenti glabāsies pie depozitārija.

XXII pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija stāsies spēkā 90 dienas pēc datuma, kad desmitais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments būs noguldīts pie depozitārija.

2. Attiecībā uz katru valsti, kura ratificē, atzīst vai apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc desmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta noguldīšanas, šī Konvencija stāsies spēkā 90 dienas pēc tam, kad šī valsts būs iesniegusi savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

XXIII pants

Atrunas

1. Šīs Konvencijas nosacījumos nav paredzēts ieviest vispārējas atrunas. Specifiskas atrunas var stāties spēkā saskaņā ar šī panta, kā arī XV un XVI panta nosacījumiem.

2. Jebkura valsts iesniedzot savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu var iesniegt atrunu attiecībā uz:

a) jebkuru I, II vai III pielikumā iekļautu sugu;

b) jebkuras daļas vai derivātus, kas noteikti attiecībā uz III pielikumā iekļautajām sugām.

3. Kamēr dalībvalsts nav atsaukusi šim pantam atbilstošās atrunas, attiecībā uz tirdzniecību ar šajā izņēmumā noteiktajām sugām vai daļām, vai derivātiem, attiecības ar šo valsti būs tādas kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts.

XXIV pants

Denonsēšana

Ikviena dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot depozitārijam rakstisku ziņojumu jebkurā laikā. Šī denonsēšana stāsies spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārijs būs saņēmis paziņojumu.

XXV pants

Depozitārijs

1. Šīs Konvencijas oriģināls angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, katrai versijai esot vienlīdz autentiskai, būs noguldīts pie depozitārija, kurš izplatīs tās apstiprinātas kopijas visām valstīm, kuras to parakstījušas vai iesniegušas pievienošanās instrumentus.

2. Depozitārijs informēs visas parakstījušās un pievienojušās valstis un sekretariātu par parakstīšanas, ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanu, šīs Konvencijas spēkā stāšanos, tās labojumiem, izņēmumu spēkā stāšanos un atcelšanu, denonsēšanas paziņojumiem.

3. Tiklīdz šī Konvencija stāsies spēkā, depozitārijs nodos tās apstiprinātu kopiju Apvienoto Nāciju organizācijas sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju hartas 102. pantu.

To apliecinot, šo Konvenciju parakstījuši atbilstoši pilnvarotie.

Izstrādāts Vašingtonā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada trešajā martā.

[1] Teksts kursīvā vēl nav stājies spēkā, un dalībvalstis to vēl nav ratificējušas.

--------------------------------------------------

I UN II PAPILDINĀJUMS [1] [2]

Interpretācija

1. Šajos papildinājumos iekļautās sugas ir minētas:

a) ar sugas nosaukumu; vai

b) kā sugu kopums, ko iekļauj augstākā taksonā vai kādā tā daļā.

2. Saīsinājumu "spp." lieto visu augstākā taksona sugu apzīmēšanai.

3. Pārējos taksonus, kas augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

4. Saīsinājumu "p.e." izmanto tādu sugu apzīmēšanai, kuras, iespējams, ir izmirušas.

5. Zvaigznīte "*" blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka viena vai vairākas šīs sugas vai augstākā taksona ģeogrāfiski nošķirtas populācijas, pasugas vai sugas ir iekļautas I pielikumā un, ka šīs populācijas, pasugas vai sugas nav iekļautas II pielikumā.

6. Divas zvaigznītes "**" blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka viena vai vairākas šīs sugas vai augstākā taksona ģeogrāfiski nošķirtas populācijas, pasugas vai sugas ir iekļautas II pielikumā un, ka šīs populācijas, pasugas vai sugas nav iekļautas I pielikumā.

7. Apzīmējums "+", kam seko numurs, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka tikai nosauktās ģeogrāfiski nošķirtās populācijas, pasugas vai sugas attiecībā uz minēto sugu vai taksonu ir šādi iekļautas attiecīgajā pielikumā:

+ 201 | Dienvidāfrikas populācija |

+ 202 | Butānas, Indijas, Nepālas un Pakistānas populācija. |

+ 203 | Itālijas populācija. |

+ 204 | Visas Ziemeļamerikas pasugas. |

+ 205 | Āzijas populācija. |

+ 206 | Indijas populācija. |

+ 207 | Austrālijas populācija. |

+ 208 | Himalaju populācija. |

+ 209 | Visas Jaunzēlandes sugas. |

+ 210 | Čīles populācija. |

+ 211 | Visas Amerikas kontinentu sugu dzimtas. |

+ 212 | Austrālijas populācija. |

8. Apzīmējums "–", kam seko numurs, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgās ģeogrāfiski nošķirtās populācijas, pasugas, sugas, sugu vai dzimtu grupas attiecībā uz minēto sugu vai taksonu ir izņemtas no attiecīgā pielikuma:

– 101 | Butānas, Indijas, Nepālas un Pakistānas populācija. |

– 102 | Panthera tigris altaica (= amurensis). |

– 103 | Austrālijas populācija. |

– 104 | Cathartidae. |

– 105 | Ziemeļamerikas populācija, izņemot Grenlandi. |

– 106 | Amerikas Savienoto Valstu populācija. |

– 107 | Melopsittacus undulatus, Nymphicus hollandicus un Psittacula krameri. |

– 108 | Papua-Jaungvinejas pupulācija. |

– 109 | Čīles populācija. |

– 110 | Visas sugas, kas nav sukulentas. |

9. Apzīmējums ">", kam seko numurs, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam, norāda, ka daļas vai derivāti, kas noteikti šajā Konvencijā, ir šādi:

> 1 nozīmē saknes.

> 2 nozīmē koksni.

> 3 nozīmē stumbrus.

| I papildinājums | II papildinājums | |

FAUNA DZĪVNIEKI | |

MAMMALIA ZĪDĪTĀJI | |

MONOTREMATA Oldējēji | | | |

Zaglossus spp. | (C 2) |

Visas garpurna ehidnas (Jaungvinejas ehidnas), ieskaitot dējējskudrlāčus jeb garsnuķa ehidnas |

| |

MARSUPIALIA Somaiņi | | | |

Macropodidae Ķenguru dzimta | Bettongia spp. Visi īspurna žurkķenguri | | |

Caloprymnus campestris p.e. Kailkrūšu žurkķenguri | | |

Dendrolagus bennettianus | (C 2) |

Beneta kokķengurs |

Dendrolagus lumholtzi | (C 2) |

Lumholca kokķengurs |

Dendrolagus inustus | (C 2) |

Pelēkais kokķengurs |

Dendrolagus ursinus | (C 2) |

Melnais kokķengurs |

| |

Lagorchestes hirsutus Rietumu zaķķengurs | | |

Lagostrophus fasciatus Svītrainais zaķķengurs | | |

Onychogalea frenata Īsnagu ķengurs jeb īsnagu valabijs | | |

Onychogalea lunata Mēnesnagu ķengurs jeb mēnesnagu valabijs | | |

Phalangeridae Kuskusu dzimta | | Phalanger maculatus Plankumainais kuskuss jeb plankumainā lidvāvere | |

| Phalanger orientalis Austrumu kuskuss | |

Burramyidae Punduroposumu dzimta | | Burramys parvus Kalnu punduroposums | |

Vombatidae Vombatu dzimta | Lasiorhinus krefftii Krefta vombats | | |

Peramelidae Bandikutu dzimta | Chaeropus ecaudatus p.e. Cūkkājbandikuts | | |

Macrotis lagotis Trušbandikuts | | |

Macrotis leucura Mazais trušbandikuts | | |

Perameles bougainville Bugenvila bandikuts | | |

Dasyuridae Plēsējsomaiņu dzimta | Sminthopsis longicaudata Garastes peļsomainis jeb garastes šaurpēdainis | | |

Sminthopsis psammophila Lielais tuksnešu šaurpēdainis | | |

Thylacinidae Vilksomaiņu dzimta | Thylacinus cynocephalus p.e. Tasmānijas vilks | | |

INSECTIVORA Kukaiņēdāji | | | |

Erinaceidae Ežu un mataino ežu dzimta | | Erinaceus frontalis Dienvidāfrikas ezis | |

PRIMATES spp. * | (C 2) |

Visi primāti |

| |

Lemuridae Lemūru dzimta | Allocebus spp. Visi matausainie pundurlemūri | | |

Cheirogaleus spp. Visi taukastes pundurlemūri | | |

Hapalemur spp. Visi hapalemūri | | |

Lemur spp. Visi lemūri | | |

Lepilemur spp. Visi slaidlemūri un zebiekstes lemūri | | |

Microcebus spp. Visi pundurlemūru dzimtas lemūri | | |

Phaner spp. Visi pundurlemūri ar dakšveida zīmējumu | | |

Indriidae Indru dzimta | Avahi spp. Visi indru dzimtas lemūri | | |

Indri spp. Visi indru dzimtas lemūri | | |

Propithecus spp. Visi indru dzimtas lemūri | | |

Daubentoniidee Slaidpirkstaiņu dzimta | Daubentonia madagascariensis Madagaskaras slaidpirkstainis | | |

Callithricidse Tamarīnu un marmozetu dzimta | Callimico goeldii Goelda marmozete | | |

Callithrix aurita Baltausu marmozete | | |

Callithrix flaviceps Zeltgalvas marmozte | | |

Callithricidae | Leontopithecus (= Leontideus) spp. Lauvtamarīni | | |

Saguinus bicolor Divkrāsainais tamarīns | | |

Saguinus leucopus Baltpēdu tamarīns | | |

Saguinus oedipus (geoffroyi) Žofruā tamarīns | | |

Cebidae Tinējastpērtiķu dzimta | Alouatta palliata (villosa) Kolumbijas bļauris jeb mēteļbļauris un Gvatemalas bļauris | | |

Ateles geoffroyi frontālus Ziemeļu atels | | |

Ateles geqffroyi panamensis Panamas ziemeļu atels | | |

Brachyteles arachnoides Brazīlijas zirnekļpērtiķis | | |

Cacajao spp. Visi vakaru sugas pērtiķi | | |

Chiropotes albinasus Baltdeguna kuplastpērtiķis | | |

Saimiri oerstedii Vidusamerikas saimirs | | |

Cercopithecidae Mērkaķu dzimta | Cercocebus galeritus galeritus Tanas upes mangabs (mērkaķis) | | |

Cercopithecus diana (Roloway) Diānmērkaķis (ieskaitot Roloway mērkaķi) | | |

Colobus badius kirkii Gvinejas gvereca | | |

Colobus badius rufomitratus Tanas upes gvereca | | |

Macaca silenus Garastes makaks | | |

Nosalis larvatus Degunpērtiķis | | |

Papio (= Mandrillus) leucophaens Drils | | |

Papio (= Mandrillus) sphinx Mandrils | | |

Presbytis entellus Hulmana langurs | | |

Presbytis geei Zeltainais langurs | | |

Presbytis pileatus Kapuclangurs | | |

Presbytis potenziani Mentavaju salu langurs | | |

Pygathrix nemaeus Strupdegunlangurs | | |

Simias concolor Cūkastes langurs jeb vienkrāsas degunpērtiķis | | |

Hylobatidae Gibonu dzimta | Hylobates spp. Visi giboni | | |

Symphalangus syndactylus Giboni | | |

Pongidae Lielo pērtiķu dzimta | Pongidae spp. Visi lielie pērtiķi (gorillas, orangutani un šimpanzes) | | |

EDENTATA Nepilnzobji | | | |

Myrmecophaga tridactyla | (C 1) |

Lielais skudrlācis |

Tamandua tetradactyla chapadensis | (C 1) |

Skudrulācis Mato grosso |

| |

Bradypodidae Sliņķu dzimta | | Bradypus boliviensis Bolīvijas trīspirkstsliņķis | |

Dasypodidae Bruņnešu dzimta | Priodontes giganteus (= maximus) Milzu bruņnesis | |

PHOLIDOTA Zvīņnešu kārta | | |

Manis crassicaudata | (C 1) |

Indijas zvīņnesis |

Manis javanica | (C 1) |

Malajas zvīņnesis |

Manis pentadactyla | (C 1) |

Ķīnas zvīņnesis |

| |

Manis temmincki Temincka zvīņnesis | | |

LAGOMORPHA Zaķveidīgo kārta (divzobainie grauzēji) | | |

Leporidae Trušu un zaķu dzimta | Caprolagus hispidus Āzijas zaķis | | |

Nesolagus netscheri Sumatras trusis | |

Romerolagus diazi Bezastes trusis | | |

RODENTIA Grauzēji | | |

Sciuridae Vāveru un murkšķu dzimta | Cynomys mexicanus Meksikas prērijsuns | | |

Lariscus hosei Četrsvītrainā zemesvāvere | |

Ratufa spp. | (C 1) |

Visas dižvāveres |

| |

Heteromyidae Ķengurpeļu dzimta | | Dipodomys phillipsii phillipsii Filipsa ķenguržurka | |

Muridae Peļu dzimta | Leporillus conditor Austrālijas būvētājžurka | | |

| Notomys spp. Visas Austrālijas lēcējpeles | |

Pseudomys fumeus Neīstā dūmpele | | |

Muridae | Pseudomys praeconis Austrālijas neīstā pele | | |

| Pseudomys shortridgei Šortridžas neīstā pele | |

Xeromys myoides Neīstā ūdensžurka | | |

Zyzomys pedunculatus Makdonela grēdas resnastes žurka | | |

Chinchillidae Šinšillu dzimta | Chinchilla spp. + 201 Visas šinšillas | | |

CETACEA spp. * | (C 1) |

Visi vaļi, delfīni un cūkdelfīni |

| |

Platanistidae Upesdelfīnu dzimta | Lipotes vexillifer Ķīnas upesdelfīns | | |

Platanista spp. Gangas upes delfīni | | |

Physeteridae | Physeter catodon (= macrocephalus) Kašalots | | |

Delphinidae Delfīnu dzimta | Sotalia spp. Visi Dienvidamerikas upes delfīni | | |

Sousa spp. Visi kuprainie delfīni | | |

Phocaenidae | Neophocaena phocaenoides Melnais bezspuru cūkdelfīns | | |

Phocoena sinus Kalifornijas līča cūkdelfīns | | |

Eschrichtidae Pelēko vaļu dzimta | Eschrichtius robustus (glaucus) Pelēkais valis | | |

Balaenopteridae Rorvaļu dzimta | Balaenoptera borealis Seivalis | | |

Balaenoptera musculus Zilais valis | | |

Balaenoptera physalus Finvalis | | |

Megaptera Kuprvalis | | |

Balaenidae Ziemeļu vaļu dzimta | Balaena mysticetus Polārais jeb Grenlandes valis | | |

Eubalaena spp. Visi ziemeļu vaļi | | |

CARNIVORA Plēsēji | | | |

Canis lupus * – 101 | (C2) |

Vilks |

Chrysocyon brachyurus | (C2) |

Krēpjvilks |

| |

Canidae | | Cuon alpinus Sarkanvilks | |

| Dusicyon culpaeus Andu lapsa | |

| Dusicyon fulvipes Čiloe lapsa | |

| Dusicyon griseus Dienvidamerikas lapsa | |

Speothos venaticus Krūmu suns | | |

| Vulpes cana Afganistānas lapsa | |

Vulpes velox hebes Ziemeļu ātrā lapsa | | |

Ursidae Lāču dzimta | Helarctos malayanus Malajas lācis | | |

Selenarctos thibetanus Tibetas lācis | | |

Tremarctos ornatus Briļļainais lācis | | |

Ursus arctos *, * + 203 Brūnais lācis | Ursus arctos * +204 Brūnais lācis | |

Ursus arctos isabellinus Himalaju brūnais lācis | | |

Ursus arctos nelsoni Meksikas brūnais lācis | | |

Ursus arctos pruinosus Tibetas brūnais lācis | | |

Ursus maritimus | (C2) |

Leduslācis |

| |

Ailurus fulgens | (C2) |

Mazā panda |

| |

Mustelidae Zebiekstes, āpši, skunksi un citi dzīvnieki | Aonyx microdon Kamerūnas beznagu ūdrs | | |

| Conepatus humboldti Patagonijas skunkss | |

Enhydra lutris nerets Pacifika jūrasūdrs | | |

Lutra felina Jūrasūdrs | | |

Lutra longicaudis (platensis/annectens) Garastes ūdrs (ieskaitot La Plata ūdru vai Dienvidamerikas ūdru un centrālamerikas ūdru) | | |

Lutra lutra Ūdrs | | |

Lutra provocax Dienvidu upesūdrs | | |

Lutrinae spp. * Visi ūdri | (C 2: | Lutra enudris Lutra incarum) |

| |

Mustela nigripes Amerikas sesks | | |

Pteronura brasiliensis Brazīlijas dižūdrs | | |

Viverridae Viveru dzimta (geneti, civeti un mangusti) | | Cryptoprocta ferox Sumatras fosa | |

Cynogale bennetti | (C1) |

Ūdrciveta |

Eupleres goudotii | (C1) |

Falanuks jeb sīkzobu civetkaķis |

Eupleres major | (C1) |

Lielais fanaluks jeb lielais sīkzobu civetkaķis |

Fossa fossa | (C1) |

Madagaskaras fosa |

Hemigalus derbyanus Svītrainā civeta |

Prionodon linsang | (C1) |

Svītrainais linsangs |

| |

Prionodon pardicolor Plankumainais linsangs | | |

Hyaenidae Hiēnu dzimta | Hyaena brunnea Brūnā hiēna | | |

Felidae spp. * Visi kaķi | [C 2: | Felis bengalensis * |

Felis concolor * |

Felis geoffroi |

Felis pajeros |

Felis pardalis * |

Felis serval |

Felis tigrina * |

Felis wiedii * |

Felis yagouaroundi * |

Felis lynx * |

Felis sylvestris] |

| |

Acinonyx jubatus Gepards | | |

Felis bengalensis bengalenis Leoparda kaķis (pasuga) | | |

Felis caracal ** + 205 Karakals jeb tuksneša lūsis | | |

Felis concolor coryi Floridas puma | | |

Felis concolor costaricensis Vidusamerikas puma | | |

Felis concolor cougar Ziemeļamerikas austrumu puma | | |

Felis jacobita Andu kaķis | | |

Felis marmorata Marmorkaķis | | |

Felidae | Felis nigripes Melnkājainais kaķis | | |

Felis pardalis mearnsi Kostarikas ocelots | | |

Felis pardalis mitis Brazīlijas ocelots | | |

Felis planiceps Plakangalvas kaķis | | |

Felis rubiginosa ** + 206 Indijas leopardkaķis jeb rūsganais kaķis | | |

Felis (Lynx) rufa escuinapae Meksikas lūsis | | |

Felis temmincki Zeltainais Āzijas kaķis | | |

Felis tigrina oncilla Tīģerkaķis jeb tīģerleopards (pasuga) | | |

Felis wiedii nicaraguae Nikaragvas plankumainais kaķis | | |

Felis wiedii salvinia Gvatemalas plankumainais kaķis | | |

Felis yagouaroundi cacomitli Austrumu Meksikas jaguarunds | | |

Felis yagouaroundi fossata Dienvidu Meksikas jaguarunds | | |

Felis yagouaroundi panamensi Panamas jaguarunds | | |

Felis yagouaroundi tolteca Rietumu Meksikas jaguarunds | | |

Neofelis nebulosa Dūmakainais leopards | | |

Panthera leo persica Āzijas lauva jeb Indijas lauva, jeb Persijas lauva | | |

Panthera onca Jaguārs | | |

Panthera pardus Leopards | | |

Panthera tigris ** – 102 Tīģeris (izņemot Sibīrijas tīģeri) | | |

Panthera uncia Sniega leopards | | |

PINNIPEDIA Roņveidīgie | | | |

Otariidae Ausroņu dzimta | | Arctocephalus spp. * Visi (dienvidu) kotiki | |

Arctocephalus townsendi Gvadelupas dienvidu kotiks | | |

Mirounga angustirostris | (C1) |

Mirounga leonina | (C1) |

Dienvidu jūraszilonis; Dienvidatlantijas jūraszilonis |

| |

Monachus spp. Visi mūku roņi | | |

TUBULIDENTATA Cauruļzobji | | | |

Orycteropodidae Cauruļzobju dzimta | | Orycteropus afer Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrulācis | |

PROBOSCIDEA Snuķaiņi | | | |

Elephantidae Ziloņu dzimta | Elephas maximus Indijas zilonis | | |

| Loxodonta africana Āfrikas zilonis | |

SIRENIA Jūrassirēnas | | | |

Dugong dugon * + 207 | (C1) |

Dugongs jeb jūras govs |

| |

Trichechidae Manatu jeb lamantīnu dzimta | Trichechus inunguis Amazones lamantīns | | |

Trichechus manatus Rietumindijas lamantīns | | |

Trichechus senegalensis | (C1) |

Rietumāfrikas lamantīns |

| |

PERISSODACTYLA Nepārnadži | | | |

Equidae Zirgu dzimta | Equus grevyi Tuksneša zebra | | |

Equus hemionus * | (C1) |

Kulans |

| |

| Eguus hemionus hemionus Kulans | | |

| Eguus hemionus khur Indijas onagra jeb Persijas onagra | | |

| Eguus przewalskii Prževaļska zirgs | | |

Eguus zebra hartmannae | (C1) |

Hartmaņa kalnu zebra |

| |

Equus zebra zebra Kāpas kalnu zebra | | |

Tapiridae Tapiru dzimta | Tapirus bairdii Centrālamerikas tapirs | | |

Tapirus indicus Āzijas tapirs | | |

Tapirus pinchague Kalnu tapirs | | |

Tapirus terrestris | (C1) |

Līdzenumu tapirs |

| |

Rhinocerotidae Degunradžu dzimta | Rhinocerotidae spp. Visi degunradži | | |

ARTIODACTYLA Pārnadžu kārta | | | |

Suidae Cūku dzimta | Bebyrousa babyrussa Babirusa | | |

Sus salvanius Pundurcūka | | |

Choeropsis liberiensis | (C2) |

Pundurnīlzirgs |

| |

Camelidae Kamieļu un lamu dzimta | | Lama guanicoe Guanako lama | |

Vicugna vicugna Vikuņa | | |

Cervidae Briežu dzimta | Axis (= Hyelaphus) calamianensis Filipīnu aksisbriedis | | |

Cervidae | Axis (= Hyelaphus) kuhli Kūla aksisbriedis | | |

Axis (= Hyelaphus) porcinus annamiticus Indoķīnas aksisbriedis | | |

Blastocerus dichotomus Purva briedis | | |

Cervus duvauceli Barasinga | | |

| Cervus elaphus bactrianus Buhāras staltbriedis | |

Cervus elaphus hanglu Kašmiras staltbriedis jeb hanguls | | |

Cervus eldi Līrragu briedis | | |

Dama mesopotamica Mezopotāmijas dambriedis jeb Irānas dambriedis | | |

Hippocamelus antisensis Ziemeļandu briedis jeb Peru briedis | | |

Hippocamelus bisulcus Dienvidandu briedis jeb Čīles briedis | | |

| Moschus spp. * Muskusbrieži | |

Moschus moschiferus ** + 208 Muskusbriedis | | |

Ozotoceros bezoarticus Pampu briedis | | |

Pudu mephistophiles | (C2) |

Ziemeļpudubriedis |

| |

Pudu pudu Dienvidpudubriedis | | |

Antilocapra americana mexicana | (C1) |

Ziemeļamerikas antilokapra |

| |

Antilocapra americana peninsularis Ziemeļamerikas antilokapra | | |

Antilocapra americana sonoriensis Sonoras antilokapra | | |

Bovidae Liellopi, aitas, kazas, antilopes un līdzīgi dzīvnieki | | Addax nasomaculatus Sahāras zobenragantilope | |

Bison bison athabascae Amerikas bizons | | |

Bos gaurus Gaurs | | |

Bos (grunniens) mutus Jaks | | |

Bubalus (Anoa) depressicornis Pundurbifelis jeb anoa | | |

Bubalus (Anoa) mindorensis Mindoras bifelis | | |

Bubalus (Anoa) quarlesi Kalnu bifelis jeb kalnu anoa | | |

Capra falconeri * | (C 1) |

Vītņragu kaza |

| |

Bovidae | Capra falconeri chiltanensis Čiltana (Pakistāna) vītņragu kaza | | |

Capra falconeri jerdoni Taisnragu vītņragu kaza | | |

Capra falconeri megaceros Kalibi vītņragu kaza | | |

Capricornis sumatraensis Gorals Naemorhedus sumatraensis | | |

| Cephalophus monticola Zilais dukers | |

| Damaliscus dorcas dorcas Bontboks | |

| Hippotragus equinus Zirgu antilope | |

Hippotragus niger variani Melnā zobenradze | | |

| Kobus leche Liči ūdensāzis jeb purva antilope | |

Nemorhaedus goral Himalaju gorals | | |

Novibos (= Bos) sauveli Kuprejs jeb Indoķīnas pelēkais vērsis | | |

Oryx (tao) dammah | (C 1) |

Zobenragu antilope |

| |

| Oryx leucoryx Zobenragu suga | | |

Ovis ammon * | (C 1) |

Kalnu aita jeb arkhars |

| |

Ovis ammon hodgsoni Himalaju kalnu aita | | |

| Ovis canadensis Sniegu resnragu aita | |

Ovis orientalis ophion Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita | | |

Ovis vignei Stepes aitu suga | | |

Pantholops hodgsoni Čiru jeb oronga, jeb Tibetas antilope | | |

Rupicapra rupicapra ornata Ģemze | | |

AVES PUTNI | |

RHEIFORMES Nandu kārta | | | |

Rheidae Nandu dzimta | Pterocnemia pennata Darvina nandu | | |

| Rhea americana albescens Lielais nandu | |

TINAMIFORMES Tinamu kārta | | | |

Tinamidae Tinamu dzimta | | Rhynchotus rufescens maculicollis Bolīvijas sarkanspārnu tinamu; Bolīvijas rudais tinamu | |

| Rhynchotus rufescens pallescens Argentīnas rudais tinamu jeb Argentīnas sarkanspārnu tinamu | |

Tinamidae | | Rhynchotus rufescens rufescens Brazīlijas rudais tinamu jeb Brazīlijas sarkanspārnu tinamu | |

Tinamus solitarius Vientuļais tinamu | | |

SPHENISCIFORMES Pingvīnu kārta | | | |

Spheniscus demersus | (C 1) |

Kapzemes pingvīns |

| |

PODICIPEDIFORMES Dūkurveidīgo kārta | | | |

Podicipedidae Dūkuru dzimta | Podilymbus gigas Atitlana dūkuris | | |

PROCELLARIIFORMES Vētrasputnveidīgie | | | |

Diomedeidae Albatrosu dzimta | Diomedea albatrus Īsastes albatross | | |

PELECANIFORMES Pelikānveidīgie | | | |

Pelecanus crispus | (C 1) |

Cirtainais pelikāns |

| |

Sulidae Sullu dzimta | Sula abbotti Pelēkkāju nirējpelikāns | | |

Fregatidae Fregatputnu dzimta | Fregata andrewsi Ziemsvētku salas fregatputns | | |

CICONHFORMES Stārķveidīgie (gārņi un tiem līdzīgie putni) | | | |

Ciconiidae Stārķu dzimta | Ciconia ciconia boyciana Melnknābja stārķis | | |

Ciconia nigra | (C 1) |

Melnais stārķis |

| |

Threskiomithidae Ibisu dzimta | | Geronticus calvus Kapzemes ibiss | |

Geronticus eremita Klinšu ibiss | | |

Nipponia nippon Japānas ibiss | | |

Platealea leucorodia | (C 1) |

Karošknābis |

| |

Phoenicoparrus andinus | (C 1) |

Andu flamingo |

Phoenicoparrus jamesi | (C 1) |

Džeimsa flamingo |

Phoenicopterus ruber chilensis | (C 1) |

Čīles flamingo |

Phoenicopterus ruber ruber | (C 1) |

Sārtais flamingo |

| |

ANSERIFORMES Zosveidīgo kārta (ūdensputni) | | | |

Anas aucklandica aucklandica | (C 1) |

Oklenda salu (nelidojošais) krīklis |

Anas aucklandica chlorotis | (C 1) |

Jaunzēlandes brūnais krīklis |

| |

Anatidae | Anas aucklandica nesiotis Kempbela salas brūnais krīklis | | |

Anas bernieri | (C 1) |

Madagaskaras krīklis |

| |

| Anas laysanensis Leisanas pīle | | |

| Anas oustaleti Mariannu pīle | | |

| | Anser albifrons gambelli Tūlas baltpieres zoss | |

| Branta canadensis leucopareia Aleutu zoss | | |

Branta ruficollis | (C 1) |

Sarkankakla zoss |

| |

| Branta sandvicensis Havaju zoss jeb nene | | |

| Cairina scutulata Baltspārnu pīle | | |

Coscoroba coscoroba | (C 1) |

Pundurgulbis jeb koskoroba |

Cygnus bewickii jankowskii | (C 1) |

Jankovska gulbis |

| |

| | Cygnus melancoryphus Melnkakla gulbis | |

| | Dendrocygna arborea Kubas svilpējzoss | |

| Rhodonessa caryophyllacea p.e. Sārtgalvas pīle | | |

| | Sarkidiornis melanotos Paugurknābja pīle | |

FALCONIFORMES spp. * – 104 | (C 1) |

Piekūnveidīgie (izņemot Amerikas grifus) |

| |

Cathartidae Amerikas grifu dzimta | Gymnogyps californianus Kalifornijas kondors | | |

Vultur gryphus Andu kondors | | |

Accipitridae Vanagu dzimta | Aguila heliaca Karaliskais ērglis | | |

Chondrohierax wilsonii Kubas klija | | |

Haliaeetus albicilla Jūras ērglis | | |

Haliaeetus leucocephalus Amerikas baltgalvas ērglis | | |

Harpia harpyja Harpija | | |

Pithecophaga jefferyi Filipīnu ērglis | | |

Falconidae Piekūnu dzimta | Falco araea Seišelu piekūns | | |

Falco newtoni aldabranus Aldabras piekūns | | |

Falco peregrinus (peligrinoides/ babylonicus) Lielais piekūns (ieskaitot tuksneša piekūnu) | | |

Falco punctatus Maurīcijas piekūns | | |

Falco rusticolus ** – 105 Medību piekūns | | |

GALLIFORMES Vistveidīgo kārtas medījamie putni | | | |

Magapodiidae Racējvistu dzimta | Macrocephalon maleo Maleo jeb Sulavesi racējvista | | |

| Megapodius freycinet abbotti Abota racējvista | |

| Megapodius freycinet nicobariensis Nikobaru racējvista | |

Cracidae Kokuvistu dzimta | Crax blumenbachii Sarkanknābja cekulvista | | |

Mitu mitu mitu Alagoas kokuvista jeb mitu | | |

Oreophasis darbianus Ragainā guana | | |

Penelope albipennis Baltspārnu guana | | |

Pipile jacutinga Melnpieres svilpējguana | | |

Pipile pipile pipile Trinidadas svilpējguana | | |

Tetraonidae Rubeņu dzimta | | Lyrurus mlokosiewiczi Kaukāza rubenis jeb teteris | |

Tympanuchus cupido attvvateri Prēriju rubenis | | |

Argusianus argus | (C 1) |

Lielais arguss |

| |

| Catraeus wallichii Raibais cekulfazāns | | |

| Colinus virginianus ridgwayi Virdžīnijas paipala | | |

| Crossoptilon crossoptilon Baltais ausfazāns | | |

| Crossoptilon mantchuricum Manžūrijas ausfazāns jeb brūnais ausfazāns | | |

Cyrtonyx montezumae mearnsi – 106 | (C 1) |

Mērna paipala |

Cyrtonyx montezumae montezumae | (C 1) |

Montezuma paipala |

Francolinus ochropectus | (C 1) |

Džibuti frankolins jeb gaišvēdera frankolins |

Francolinus swierstrai | (C 1) |

Svierstras frankolins |

Gallus sonneratii | (C 1) |

Indijas vista |

Ithaginis cruentus | (C 1) |

Asinsfazāns |

| |

Lophophorus impejanus Himalaju monals jeb rudastes monals | | |

Lophophorus lhuysii Ķīnas jeb zaļastes monals | | |

Lophophorus sclateri Baltastes monals | | |

Phasianidae | Lophura edwardsi Edvardsa fazāns jeb Anamas fazāns | | |

Lophura imperialis Imperatora fazāns | | |

Lophura swinhoii Svinhū fazāns jeb Taivānas fazāns | | |

| Pavo muticus Zaļais pāvs | |

Polyplectron bicalcaratum | (C 1) |

Pelēkais pāvfazāns |

| |

| Polyplectron emphanum Palavanas pāvfazāns | | |

Polyplectron germaini | (C 1) |

Brūnais pāvfazāns |

Polyplectron malacense | (C 1) |

Malajas pāvfazāns |

| |

Syrmaticus ellioti Elliota fazāns | | |

Syrmaticus humiae Hjūma fazāns jeb Birmas fazāns | | |

Syrmaticus mikado Mikado fazāns | | |

Tetraogallus caspius Kaspijas sniegirbe | | |

Tetraogallus tibetanus Tibetas sniegirbe | | |

Tragopan blythii Pelēkvēdara jeb Blīsa tragopāns | | |

Tragopan caboti Ķīnas tragopāns | | |

Tragopan melanocephalus Melngalvas tragopāns | | |

GRUIFORMES Dzērves, dumbrvistiņas un tām līdzīgie putni | | | |

Turnicidae | | Turnix melanogaster Melnkrūts skrejvistiņa | |

Pedionomidae | | Pedionomus torquatus Līdzenumu klejotājs | |

Gruidae Dzērvju dzimta | | Balearica regulorum Dienvidāfrikas dzērve | |

Grus americana Amerikas dzērve | | |

Grus canadensis nesiotes Kubas dzērve | | |

Grus canadensis pratensis | (C 1) |

Floridas dzērve |

| |

Grus canadensis pulla Misisipi dzērve | | |

Grus japonensis Japānas dzērve | | |

Grus leucogeranus Baltā dzērve | | |

Grus monacha Melnā dzērve | | |

Gris nigricollis Melnkakla dzērve | | |

Gruidae | Grus vipio Baltkakla dzērve | | |

Gattirallus australis hectori | (C 2) |

Jaunzēlandes rallis |

| |

Tricholimnas sylvestris Lorda Hova (s.) rallis | | |

Rhynochetidae Kagu dzimta | Rhynochetos jubatus Kagu | | |

Otididae Sīgu dzimta | Chlamydotis undulata Apkakles drofa jeb sīga | | |

Choriotis nigriceps Indijas melngalvas drofa jeb sīga | | |

Eupodotis bengalensis Bengālijas sīga | | |

Otis tarda | (C 1) |

Lielā sīga |

| |

CHARADRIIFORMES Tārtiņveidīgie (bridējputni, kaijas un alkas) | | | |

Scolopacidae Tilbīšu dzimta | Numenius borealis Eskimosu kuitala | | |

| Numenius minutus Mazā kuitala | |

Numenius tenuirostris | (C 1) |

Tievknābja kuitala |

| |

Tringa guttifer Lāsainā tilbīte | | |

Larus brunnicephalus | (C 1) |

Brūngalvas kaija |

| |

Larus relictus Reliktā kaija | | |

COLUMBIFORMES Baložveidīgie (baloži, smilšvistiņas un dodo) | | | |

Columbidae Baložu dzimta | Caloenas nicobarica Nikobaru balodis | | |

Ducula mindorensis Mindoro dižbalodis | | |

Gallicolumba luzonica | (C 2) |

Luzonas zemesbalodis |

Goura cristata | (C 1) |

Zilais vainagbalodis |

Goura scheepmakeri | (C 1) |

Sarkankrūšu vainagbalodis |

| |

| | Goura victoria Viktorijas vainagbalodis | |

PSITTACIFORMES spp. – 107 |

Papagaiļveidīgie | (C 2: Psittacidae spp. – 107) |

putni (izņemot: viļņpapagaili, kokatielu un Krāmera papagaili) |

| |

Psittacidae Papagaiļu dzimta | Amazona arausiaca Sarkankakla amazone | | |

Psittacidae | Amazona barbadensis Dzeltenplecu amazone | | |

Amazona brasiliensis Brazīlijas jeb sarkanastes amazone | | |

Amazona guildingii Sentvisentas amazone | | |

Amazona imperialis Karaliskā jeb Dominikas amazone | | |

Amazona leucocephala Kubas amazone | | |

Amazona pretrei pretrei Sarkansejas amazone | | |

Amazona rhodocorytha Sarkanvainaga amazone | | |

Amazona versicolor Sentlusijas amazone | | |

Amazona vinacea Vīnkrūšu amazone | | |

Amazona vittata Sarkanpieres amazone jeb Puertoriko amazone | | |

Anodorhynchus glaucus p.e. Zaļganzilā ara | | |

Anodorhynchus lean Līra ara jeb tumšzilā ara | | |

Aratinga guaruba Zeltainā aratinga | | |

Cyanopsitta spixii Spiksa ara | | |

Cyanoramphus auriceps forbesi Četemas papagailis | | |

Cyanoramphus novaezelandiae Sarkanpieres papagailis jeb kakariki | | |

Cyclopsitta (= Opopsitta) diophtalma coxeni Koksena dubultacu papagailis | | |

Geopsittacus occidentalis p.e. Nakts papagailis | | |

Neophema chrysogaster Oranžvēdera papagailis | | |

Pezoporus wallicus Zemes papagailis | | |

Pionopsitta pileata Sarkansejas papagailis | | |

Psephotus chrysopterygius Dzeltenplecu papagailis | | |

Psephotus pulcherrimus p.e. Paradīzes papagailis | | |

Psittacula krameri echo Maurīcijas Krāmera papagailis | | |

Psittacidae | Psittacus erithacus princeps Prinsipi laukirbe | | |

Pyrrhura cruentata Zilkrūšu papagailis | | |

Rhynchopsitta spp. Papagaiļu suga | | |

Strigops habroptilus Jaunzēlandes pūčpapagailis jeb kakapo | | |

CUCULIFORMES Dzegužveidīgie | | | |

Gallirex porphyreolophus | (C 1) |

Purpurcekula jeb violetā cekula turako |

Tauraco corythaix | (C 1) |

Bruņcepures turako |

| |

STRIGIFORMES spp. * | (C 1) |

Nakts plēsīgie putni jeb pūces |

| |

Tytonidae Plīvurpūču dzimta | Tyto soumagnei Madagaskaras plīvurpūce | | |

Strigidae Pūču dzimta | Athene blewitti Džungļu apogs | | |

Ninox novaeseelandiae royana Norfolkas vanagpūce | | |

Ninox squamipila natalis Ziemsvētku salas vanagpūce | | |

Otus gurneyi Mindanao ūpītis jeb milzu pūcīte | | |

APODIFORMES Svīrveidīgie (svīres un kolibri) | | | |

Trochilidae Svīru dzimta | Ramphodon dohrnii Āķknābja kolibri | | |

TROGONIFORMES Trogonu kārta | | | |

Trogonidae Trogonu dzimta | Pharomachrus miconno costaricensis Kostarikas greznais kvecals | | |

Pharomachrus mocinno mocinno Greznais kvecals | | |

CORACIIFORMES Krāšņvārnveidīgie (zivjdzenīši un tiem līdzīgie putni) | | | |

Aceros narcondami | (C 1) |

Narkondamas degunragputns |

Buceros bicornis * | (C 1) |

Lielais degunragputns |

| |

| Buceros bicornis homrai Lielais Indijas degunragputns | | |

Buceros hydrocorax hydrocorax | (C 1) |

Rudais degunragputns |

Buceros rhinoceros rhinoceros | (C 1) |

Malajas degunragputns |

| |

Rhinoplax vigil Bruņcepures degunragputns | | |

PICIFORMES Dzeņveidīgie | | | |

Picidae Dzeņu dzimta | Campephilus imperialis Karaliskā dzilna | | |

Dryocopus javensis richardsi Korejas baltvēdera dzilna | | |

Picus squamatus flavirostris | (C 1) |

Zvīņainā dzilna |

| |

PASSERIFORMES Zvirbuļveidīgie | | | |

Pitta brachyura nympha | (C 2) |

Japānas burvīgā pita |

| |

Pitta kochi Koha pita jeb Luzonas pita | | |

Cotingidae Kotingu dzimta | Cotinga maculata Spilgti zilais kotings | | |

Rupicola peruviana | (C 1) |

Peru klinšugailītis |

Rupicola rupicola | (C 2) |

Spilgti oranžais klinšugailītis |

| |

| Xipholena atropurpurea Baltspārnu kotings | | |

A trichornithidae Gludastu dzimta | Atrichomis clamosa Skaļā gludaste jeb rietumu gludaste | | |

Pseudochelidon sirintarae | (C 1) |

Baltacu čurkste |

| |

Muscicapidae Mušķērāju dzimta | Dasyornis brachypterus longirostris p.e. Mušķērājs Dasyornis longirostris | | |

Dasyornis broadbenti littoralis p.e. Rūsganais sarknābis (rietumu pasuga) | | |

| Muscicapa ruecki Ruka mušķērājs | |

Picathartes gymnocephalus Baltkakla klinšuvārna | | |

Picathartes oreas Pelēkkakla klinšuvārna | | |

Psophodes nigrogularis | (C 2) |

Mušķērāju dzimtas putns |

| |

Zosteropidae Briļļuputnu dzimta | Zosterops albogularis Baltkrūšu baltactiņa | | |

Meliphagidae Medusputnu dzimta | Meliphaga cassidix Dzeltencekula medusputns | | |

Fringillidae Žubīšu dzimta | Spinus cucullatus Sarkanais ķivulis | | |

| Spinus yarrellii Dzeltensejas ķivulis | |

Estrildidae | | Emblema oculata Sarkanausu žubīte | |

| Poephila cincta cincta Melnrīkles žubīte | |

Sturnidae Strazdu dzimta | Leucopsar rothschildi Bali strazds | | |

Paradisaeidae spp. | (C 1) |

Paradīzes putni |

| |

REPTILIA RĀPUĻI | |

TESTUDINATA Bruņurupuču kārta | | | |

Dermatemytidae | | Dermatemys mawii Centrālamerikas upju bruņurupucis | |

Emydidae Purva bruņurupuču dzimta | Batagur baska Batagurs | | |

| Clemmys muhlenbergi Mūlenberga bruņurupucis | |

Geoclemys (= Damonia) hamiltonii Melnais purva bruņurupucis | | |

Geomyda (= Nicoria) tricarinata Trīsķīļu bruņurupucis | | |

Kachuga tecta tecta Indijas jumtmuguras bruņurupucis | | |

Morenia ocellata Acotais bruņurupucis | | |

Terrapene coahuila Koahuila kārbbruņurupucis | | |

Testudinidae spp. * | | | (C 2) |

Sauszemes bruņurupuči | (C 1: | Testudo graeca Testudo hermanni Testudo marginata) | |

| |

Geochelone (= Testudo) elephantopus Galapagu bruņurupucis | | |

Geochelone (= Testudo) radiata Starainais bruņurupucis | | |

Geochelone (= Testudo) yniphora Stūrainais bruņurupucis | | |

Geopherus flavomarginatus Meksikas goferbruņurupucis | | |

Psammobates (= Testudo) geometrica Ģeometriskais bruņurupucis | | |

Cheloniidae Jūras bruņurupuču dzimta | Cheloniidae spp. Jūras bruņurupuči | | |

Dermochelyidae Ādaino jeb ādmuguras bruņurupuču dzimta | Dermochelys coriacea Ādainais bruņurupucis | | |

Trionychidae Mīkstbruņurupuču dzimta | Lissemys punctata punctata Indijas punktainais mīkstbruņurupucis | | |

Trionyx ater Melnais mīkstbruņurupucis Apalone ater | | |

Trionyx gangeticus Gangas mīkstbruņurupucis | | |

Trionyx hurum Pāvacu mīkstbruņurupucis | | |

Trionyx nigricans Melnais mīkstbruņurupucis Asperidetes nigricans | | |

Podocnemis spp. | (C 2) |

Dienvidamerikas upju bruņurupuči |

| |

Chelidae Čūskkakla bruņurupuču dzimta | Pseudemydura umbrina Rietumaustrālijas īskakla bruņurupucis | | |

CROCODYLIA Krokodīlveidīgie | | | |

Alligatoridae spp. * | (C 2) |

Krokodilveidīgie (aligatori un kaimani) |

| |

Alligator sinensis Ķīnas aligators | | |

Caiman crocodilus apaporiensis Rio Apaporis krokodilu kaimans | | |

Caiman latirostris Platpurna kaimans | | |

Melanosuchus niger Melnais kaimans | | |

Crocodylidae spp. * | (C 2) |

Krokodili un gaviālkrokodili |

| |

Crocodylus acutus Amerikas krokodils | | |

Crocodylus cataphractus Garpurna krokodils | | |

Crocodylus intermedius Orinoko krokodils | | |

Crocodylus moreletii Morlē krokodils | | |

Crocodylus niloticus Nīlas krokodils | | |

Crocodylus novaeguineae mindorensis Mindoro krokodils | | |

Crocodylus palustris Purva krokodils | | |

Crocodylus porosus ** – 108 Sāļūdens jeb estuāru krokodils | | |

Crocodylus rhombifer Kubas krokodils | | |

Crocodylus siamensis Siāmas krokodils | | |

Osteolaemus tetraspis Struppurna krokodils | | |

Crocodylidae | Tomistoma schlegelii Gaviālkrokodils | | |

Gavialidae Gaviālu jeb gārgaļu dzimta | Gavialis gangeticus Gaviāls | | |

RHYNCHOCEPHALIA Mezozoiskie rinocefāli | | | |

Sphenodontidae Ķīļzobju dzimta | Sphenodon punctatus Tuatara | | |

SAURIA Ķirzakveidīgie | | | |

Gekkonidae Gekonu dzimta | | Cyrtodactylus serpensinsula Serpentas salas gekons | |

Phelsuma spp. | (C 2) |

Dienasgekoni |

| |

Pygopodidae Bezkājaino ķirzaku dzimta | | Paradelma orientalis Kvīnslendas bezkājainā ķirzaka | |

Uromastyx spp. | (C 2) |

Dzelkņastes |

| |

Chamaeleo spp. Hameleoni | (C 1: | Chamaeleo Chamaeleon) |

| |

Conolophus spp. | (C 2) |

Galapagu iguānas |

Amblyrhynchus cristatus | (C 2) |

Jūras iguāna |

| |

Brachylophus spp. Fidži iguānas | | |

Cyclura spp. Zemes iguānas | | |

| Iguana spp. Zaļās iguānas | |

| Phrynosoma coronatum blainvillei Bleinvilas piekrastes krupjķirzaka | |

Cordylidae | | Cordylus spp. Joslastes | |

| Pseudocordylus spp. Neīstās joslastes | |

Chemidophorus hyperythrus | (C 1) |

Oranžkakla pātagaste |

| |

| | Crocodilurus lacertinus Krokodilastes ķirzaka | |

| | Dracaena guianensis Kaimanu ķirzaka | |

| | Tupinambis spp. Tegu | |

Heloderma spp. | (C 1) |

Indesķirzaku sugas |

| |

Varanus spp. * | (C 2) |

Varānu sugas |

| |

Varanus bengalensis Bengālijas varāns | | |

Varanus flavescens Dzeltenīgais varāns | | |

Varanidae | Varanus griseus Pelēkais varāns | | |

Varanus komodoensis Komodo varāns | | |

SERPENTES Čūskas | | | |

Boidae spp. * Žņaudzējčūskas | [C 2: | Constrictor (= Boa) constrictor Euinectes spp. Python spp. * Eryx jaculus] |

| |

Acrantophis spp. Madagaskaras žņaudzējčūskas | | |

Boleyria spp. Rodas salas zemes žņaudzējčūska | | |

Casarea spp. Bolieriju dzimtas suga | | |

Epicrates inomatus Puertoriko gludlūpu žņaudzējčūska | | |

Epicrates subflavus Jamaikas gludlūpu žņaudzējčūska | | |

Python molurus molurus Tīģerpitons | | |

Sanzinia madagascariensis Madagaskaras koku žņaudzējčūska | | |

Colubridae Zalkšu dzimta | | Cyclagras gigas Brazīlijas milzu zalktis | |

| Elachistodon westermanni Indijas olēdājčūska | |

| Pseudoboa cloelia Musurana | |

| Thamnophis elegans hammondi Zalkšu dzimtas suga | |

AMPHIBIA ABINIEKI | |

URODELA Astainie abinieki | | | |

Cryptobranchidae Segžauņsalamandru jeb segžauņu dzimta | Andrias (= Megalobatrachus) davidianus Ķīnas milzu salamandra | | |

Andrias (= Megalobatrachus) japonicus Japānas milzu salamandra | | |

Ambystomidae Ambistomu dzimta | | Ambystoma dumerilii Pacuaro ambistoma | |

| Ambystoma lermaensis Lermas ambistoma | |

| Ambystoma mexicanum Meksikas ambistoma | |

SALIENTIA Bezastainie abinieki (vardes un krupji) | | | |

Bufonidae Īsto krupju dzimta | Bufo periglenes Oranžzeltainais krupis | | |

Bufo retiformis | (C 2) |

Sonoras zaļais krupis |

| |

Bufo superciliaris Kamerūnas krupis | | |

Nectophrynoides spp. Dzīvdzemdētājkrupji | | |

Atelopodidae Atelopīdu dzimta | Atelopus varius zeteki Zatekas arlekīnvarde | | |

PISCES ZIVIS | |

COELACANTHIFORMES | | | |

Coelacanthidae | | Latimeria chaluminae Latimērija | |

CERATODIFORMES | | | |

Ceratodidae Austrālijas vienplaušzivju dzimta | | Neoceratodus forsteri Austrālijas vienplaušzivs | |

ACIPENSERIFORMES Storveidīgie | | | |

Acipenseridae Storu dzimta | Acipenser brevirostrum Strupdeguna store | | |

| Acipenser fulvescens Ezera store | |

| Acipenser oxyrhynchus Atlantijas store | |

| Acipenser sturio Baltijas store | |

OSTEOGLOSSIFORMES Kaulmēļzivjveidīgās | | | |

Arapaima gigas | (C 1) |

Arapaima |

| |

Scleropages formosus Āzijas kaulmēļzivs | | |

SALMONIFORMES Lašveidīgās zivis | | | |

Salmonidae Lašu dzimta | Coregonus alpenae Lašu dzimtas zivs | | |

| Salmo chrysogaster Meksikas forele | |

| Stenodus leucichthys leucichthys Baltais lasis | |

CYPRINIFORMES Karpveidīgās zivis | | | |

Cyprinidae Karpu dzimta | | Caecobarbus geertsi Karpveidīgā zivs | |

| Plagopterus argentissimus Sudraba mailīte | |

Cyprinidae | Probarbus jullieni Karpveidīgā zivs | | |

Catastomidae | Chamistes cujus Sūcējzivju dzimtas suga | | |

| Ptychocheilus lucius Sūcējzivju dzimtas suga | |

SILURIFORMES Vilkzivis | | | |

Schilbeidae Stikla samiņu dzimta | Pangasianodon gigas Milzu sams | | |

ATHERINIFORMES Aterīnas | | | |

Cyprinodontidae Zobkarpzivju dzimta | | Cynolebias constanciae Pērļzivs | |

| Cynolebias marmoratus Rūsganā pērļzivs | |

| Cynolebias minimus Mazā pērļzivs | |

| Cynolebias opalescens Lāsmojošā pērļzivs | |

| Cynolebias splendens Skaistā pērļzivs | |

Poeciliidae Gupiju dzimta (dzīvdzemdētājas) | | Xiphophorus couchianus Monterejas platija | |

PERCIFORMES Asarveidīgās | | | |

Percidae Asaru dzimta | Stizostedion vitreum glaucum Zandarts | | |

Sciaenidae Krokerzivju dzimta | Cynoscion macdonaldi Makdonalda totoaba | | |

MOLLUSCA MĪKSTMIEŠI | |

ANISOMYARIA | | | |

Mytilidae | | Mytilus chorus | |

NAIADOIDA Perlamutreņu jeb dižgliemeņu kārta | | | |

Unionidae Dižgliemeņu dzimta | Conradilla caelata Perlamutreņu suga | | |

| Cyprogenia aberti Ēdamā perlamutrene | |

Dromus dramas Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) florentina curtisi Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) florentina florentina Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) sampsoni Perlamutreņu suga | | |

Unionidae | Epioblasma (= Dysnomia) sulcata perobliqua Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) torulosa gubernaculum Perlamutreņu suga | | |

| Epioblasma (= Dysnomia) torulosa rangiana Perlamutreņu suga | |

Epioblasma (= Dysnomia) torulosa torulosa Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) turgidula Perlamutreņu suga | | |

Epioblasma (= Dysnomia) walkeri Perlamutreņu suga | | |

Fusconaia cuneolus Perlamutreņu suga | | |

Fusconaia edgariana Perlamutreņu suga | | |

| Fusconaia subrotunda Perlamutreņu suga | |

| Mmpsilis brevicula Perlamutreņu suga | |

Lampsilis higginsi Perlamutreņu suga | | |

Lampsilis orbiculata orbiculata Perlamutreņu suga | | |

Lampsilis satura Perlamutreņu suga | | |

Lampsilis virescens Perlamutreņu suga | | |

| Lexingtonia dolabelloides Perlamutreņu suga | |

Plethobasis cicatricosus Perlamutreņu suga | | |

Plethobasis cooperianus Perlamutreņu suga | | |

Pleurobema plenum Perlamutreņu suga | | |

Potamilus (= Proptera) capax Perlamutreņu suga | | |

Quadrula intermedia Perlamutreņu suga | | |

Quadrula sparsa Perlamutreņu suga | | |

Toxolasma (= Carunculina) cylindrella Perlamutreņu suga | | |

Unto (Megalonaias/ ?/) nickliniana Perlamutreņu suga | | |

Unio (Lampsilis/ ?/) tampicoensis tecomatensi Perlamutreņu suga | | |

Villosa (= Micromya) trabalis Perlamutreņu suga | | |

STYLOMMATOPHORA Sauszemes gliemeži | | | |

Cameanidae Amerikas sauszemes gliemežu dzimta | | Papustyla (= Papuina) pulcherrima Papua-Jaungvinejas smaragdzaļais koku gliemezis | |

Paryphantidae | | Paryphanta spp. + 209 Jaunzēlandes dzintargliemeži | |

PROSOBRANCHIA Priekšžaunu gliemeži | | | |

Hydrobiidae Saldūdens gliemeži | | Coahuilix hubbsi Gliemežu suga | |

| Cochliopina milleri Gliemežu suga | |

| Durangonella coahuilae Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus carranzae Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus churinceanus Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus escobedae Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus lugoi Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus mojarralis Gliemežu suga | |

| Mexithauma multilineatus Gliemežu suga | |

| Mexipyrgus quadripaludium Gliemežu suga | |

| Nymphophilus minckleyi Gliemežu suga | |

| Paludiscala caramba Gliemežu suga | |

INSECTA KUKAIŅI | |

LEPIDOPTERA Tauriņi jeb zvīņspārņi | | | |

Ornithoptera spp. (sensu D'Abrera) | (C 1) |

Dižtauriņu sugas |

Trogonoptera spp. (sensu D'Abrera) Dižtauriņu suga | (C 1) |

Troides spp. (sensu D'Abrera) Dižtauriņu suga | (C 1) |

Parnassius apollo | (C 1) |

Laimiņu dižtauriņš |

| |

ANTHOZOA | |

Antipatharia spp. | (C 2) |

Melnie koraļļi |

| |

FLORA | |

APOCYNACEAE | | Pachypodium spp. * Pahipodijas | |

Pachypodium namagnamum | | |

ARACEAE Ārumu dzimta | Alocasia sanderiana Ārumu dzimtas augs | | |

Alocasia zebrina Ārumu dzimtas augs | | |

ARALIACEAE | | Panax quinquefolius > 1 Amerikas žeņšeņs jeb pieclapu žeņšeņs | |

ARAUCARIACEAE Araukāriju dzimta | Araucaria araucana ** +210 Čīles araukārija | Araucaria araucana * – 109 > 2 Čīles araukārija | |

ASCLEPIADACEAE | | Ceropegia spp. Rožu vīteņaugi | |

| Frerea indica Piensulas augi | |

BYELIDACEAE | | Byblis spp. Varavīksnes augi jeb biblis | |

CACTACEAE Kaktusu dzimta | | CACTACEAE spp. * + 211 Kaktusi | |

Ariocarpus agavoides Kaktusu suga | | |

Ariocarpus scapharostrus Kaktusu suga | | |

Aztekium ritteri Acteku kaktuss | | |

Echinocereus lindsayi Kaktusu suga | | |

Obregonia denegrii Pejotkaktuss | | |

Pelecyphora aselliformis Kaktusu suga | | |

Pelecyphora strobiliformis Čiekurveidīgs kaktusu sugas kaktuss | Rhipsalis spp. Koraļļkaktusi | |

CARYOCARACEAE | Caryocar costaricense | | |

CARYOPHYLLACEAE Neļķu dzimta | Gymnocarpos przewalskii | | |

Melandrium mongolicus | | |

Silene mongolica | | |

Stellaria pulvinata | | |

CEPHALOTACEAE | | Cephalotus follicularis Albānijas saracēnija | |

CHLOANTHACEAE | | CHLOANTHACEAE spp. + 212 Augu suga | |

COMPOSITAE Kurvjziežu jeb asteru dzimta | | Saussurea lappa > 1 Kurvjziežu dzimtas suga | |

CUPRESSACEAE Ciprešu dzimta | Fitzroya cupressoides Ciprešu dzimtas suga | | |

Pilgerodendron uviferum | | |

CYATHEACEAE Kokpaparžu dzimta | | CYATHEACEAE spp. > 3 Kokpapardes | |

CYCADACEAE Palmpaparžu dzimta | | CYCADACEAE spp. * Palmpapardes | |

Microcycas calocoma Mikrocikas suga | | |

DICKSONIACEAE Diksoniju dzimta | | DICKSONIACEAE spp. > 3 Kokpaparžu suga | |

DIDIEREACEAE | | DIDIEREACEAE spp. Kokpaparžu suga | |

DIOSCOREACEAE Diskoreju dzimta (jamsi) | | Dioscorea deltoidea > 1 Deltveida diskoreja | |

EUPHORBIACEAE Dievkrēsliņu jeb eiforbiju dzimta | | Euphorbia spp. – 110 Dievkrēsliņi | |

FAGACEAE Dižskābaržu dzimta | | Quercus copeyensis > 2 Ozola pasuga | |

GENTIANACEAE Genciānu dzimta | Prepusa hookeriana Sarkanziedu prepusa | | |

HAEMODORACEAE | | Anigozanthos spp. Ķengurpēdas | |

| Macropidia fuliginosa Melnā ķengurpēda | |

HUMIRIACEAE | Vantanea barbouri Humīriju dzimtas augs | | |

JUGLANDACEAE Riekstaugu dzimta | Engelhardtia pterocarpa | | |

LEGUMINOSAE Tauriņziežu jeb pupu (zeltliju) dzimta | Ammopiptanthus mongolicum | | |

Cynometra hemitomophylla | | |

Platymiscium pleiostachyum Tauriņziežu dzimtas suga | | |

Tachigalia versicolor | | |

| Thermopsis mongolica | |

LILIACEAE Liliju dzimta | | Aloe spp. * Alvejas | |

Aloe albida | | |

Aloe pillansii | | |

Aloe polyphylla Spirālveidīgā alveja | | |

Aloe thomcropftii | | |

Aloe vossii | | |

MELASTOMA TACEAE | Lavoisiera itambana | | |

MELIACEAE Mahagonu dzimta | Guarea longipetiola Muskusa krūms | | |

| Swietenia humilis > 2 Zemais mahagons | |

MORACEAE | latocarpus costaricensis Zīdkoks | | |

MYRTACEAE | | Verticordia spp. Puķkāposti jeb ziedkāposti | |

NEPENTHACEAE | Nepenthes rajah Nepentu dzimtas suga | | |

ORCHIDACEAE Orhideju dzimta | | ORCHIDACEAE spp. * Orhidejas (C 1: 106 sugas) | |

Cattleya skinneri Skinera katleja jeb divlapu katleja | | |

Cattleya trianae Triānas katleja | | |

Didiciea cunninghamii | | |

Laelia jongheana | | |

Laelia lobata | | |

Lycaste virginalis var. alba Baltā mūķene | | |

Peristeria elata Augstā peristērija | | |

Renanthera imschootiana Imšota renantēra | | |

Vanda coerulea Zilā vanda | | |

PALMAE Palmu dzimta | | Areca ipot | |

| Chrysalidocarpus decipiens Palmu dzimtas suga | |

| Chrysalidocarpus lutescens Madagaskaras palma | |

| Neodypsis decaryi | |

| Phoenix hanceana var. philippinensis | |

| Zalacca clemensiana | |

PINACEAE Priežu dzimta | Abies guatemalensis Gvatemalas baltegle jeb Gvatemalas dižegle | | |

Abies nebrodensis | | |

PODOCARPACEAE Podokarpu dzimta | Podocarpus costalis | | |

Podocarpus parlatorei Parlatores podokarps | | |

PORTULACACEAE Portulaku dzimta | | Anacampseros spp. Anakampserijas | |

Cyclamen spp. Ciklamenas jeb alpu vijolītes | [C 1: | Cyclamen graecum (ieskaitot Cyclamen mindleri) Cyclamen creticum Cyclamen balearicum Cyclamen persicum |

PRIMULACEAE | C 2: | Cyclamen hederifolium (Cyclamen neapohtanum) Cyclamen purpurascens (Cyclamen europaeum auct.) Cyclamen repandum (Cyclamen vernale) |

| |

PROTEACEAE Proteju dzimta | | Banksia spp. Banksijas | |

| Conospermum spp. | |

| Cotinus ģints krūmaugi | |

| Dryandra formosa Košā driandra | |

Orothamnus zeyheri Proteju dzimtas suga | Dryandra polycephala | |

Protea odorata | | |

| Xylomelum spp. Bumbieru suga | |

RUBIACEAE Rubiju dzimta | Balmea stormae Rubiju dzimtas suga | | |

RVTACEAE | | Boronia spp. Boronijas | |

| Crowea spp. Krovejas | |

| Geleznowia verrucosa | |

SAXIFRAGACEAE (GROSSULAR1ACEAE) Akmeņlauzīšu dzimta | Ribes sardoum | | |

SOLANACEAE Nakteņu dzimta | | Solanum sylvestre | |

STANGERIACEAE Stangēriju dzimta | | STANGERIACEAE spp. * Stangērijas | |

Stangeria eriopus Matainā stangērija | | |

STERCULIACEAE Sterkūliju dzimta | | Basiloxylon excelsum > 2 | |

THYMELAEACEAE | | Pimelea physodes Kvalupa zvaniņš | |

ULMACEAE Gobu dzimta | Celtis aetnensis Gobu dzimtas koks | | |

VERBENACEAE Vībotņu dzimta | | Caryopteris mongolica Zilbārdis | |

WELWITSCHIACEAE | | WELWITSCHIACEAE spp. * Velvičijas | |

Welwitschia bainesii | | |

ZAMIACEAE Zamiju dzimta | | ZAMIACEAE spp. * Zamijas | |

Encephalartos spp. Encefalartijas | | |

ZINGIBERACEAE Ingveraugu dzimta | Hedychium philippinense Filipīnu hedīcija | | |

ZYGOPHYLLACEAE Zigofilu jeb pārlapju dzimta | | Guaiacum sanctum > 2 Svētais gvajaks | |

[1] Ieraksti (C 1) un (C 2) pēc sugas vai augstākā taksona nosaukuma, norāda, ka viena vai vairākas attiecīgās sugas vai taksona pasugas vai sugas, ir iekļautas regulas C pielikuma 1. vai 2. daļā.

[2] Latīņu nosaukumu tulkojumi ir doti vienīgi papildu informācijai.

--------------------------------------------------

III PAPILDINĀJUMS [1] [2]

Interpretācija

1. Šajā papildinājumā iekļautās sugas ir minētas:

a) ar sugas nosaukumu; vai

b) kā sugu kopums, ko iekļauj augstākā taksonā vai kādā tā daļā.

2. Saīsinājumu "spp." lieto visu augstākā taksona sugu apzīmēšanai.

3. Pārējos taksonus, kas augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkos.

4. Zvaigznīte "*" blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka viena vai vairākas šīs sugas vai taksona ģeogrāfiski nošķirtas populācijas, pasugas vai sugas ir iekļautas I pielikumā un, ka šīs populācijas, pasugas vai sugas nav iekļautas III pielikumā.

5. Divas zvaigznītes "**" blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka viena vai vairākas šīs sugas vai taksona ģeogrāfiski nošķirtas populācijas, pasugas vai sugas ir iekļautas II pielikumā un, ka šīs populācijas, pasugas vai sugas nav iekļautas III pielikumā.

6. Valstu nosaukumi, kas atrodas blakus sugu vai citu taksonu nosaukumiem, ir to dalībvalstu nosaukumi, kuras iesniegušas priekšlikumu iekļaut šīs sugas vai taksonus šajā papildinājumā.

7. Jebkura dzīvnieku vai augu, dzīvu vai mirušu, suga vai cits taksons, kas uzskaitīts šajā papildinājumā, ir ietverts Konvencijas noteikumos kā jebkura viegli identificējama tā daļa vai derivāts.

| Sugas | Valsts |

FAUNA DZĪVNIEKI |

MAMMALIA ZĪDĪTĀJI |

CHIROPTERA Sikspārņi | | |

Phyttostomatidae Amerikas lappurna sikspārņi | Vampyrops lineatus Neīstais vampīrs | Urugvaja |

EDENTATA Nepilnzobji | | |

Myrmecophagidae | Tamandua tetradactyla **, | Gvatemala |

Bradypodidae Sliņķu dzimta | Bradypus griseus Pelēkais trīspirkstsliņķis | Kostarika |

Choloepus hoffmanni Kostarika | Hofmaņa sliņķis |

Dasypodidae Bruņnešu dzimta | Cabassous centralis | Kostarika |

Cabassous gymnurus (tatouay) Vienpadsmitkroku bruņnesis | Urugvaja |

PHOLIDOTA Zvīņnešu kārta | | |

Manidae Zvīņneši | Manis gigantea Milzu zvīņnesis | Gana |

Manis longicaudata Gana | Garastes zvīņnesis |

Manis tricuspis Mazais koku bruņnesis | Gana |

RODENTIA Grauzēji | | |

Sciuridae Vāveru un murkšķu dzimta | Epixerus ebii Āfrikas palmvāvere | Gana |

Sciurus deppei | Kostarika |

Anomaluridae Zvīņastvāveru dzimta | Anomalurus spp. Visas lielās zvīņastlidvāveres | Gana |

Idiurus spp. Visas mazās zvīņastlidvāveres | Gana |

Hystricidae Dzeloņcūku dzimta | Hystrix spp. Visas dzeloņcūkas | Gana |

Erethizontidae Amerikas dzeloņcūku dzimta | Coendou spinosus Dienvidamerikas dzeloņcūkas | Urugvaja |

CARNIVORA Plēsēji | | |

Canidae Suņu dzimta | Fennecus zerda Feneks | Tunisija |

Procyonidae Jenotu dzimta | Bassaricyion gabbii Kuplastes olings | Kostarika |

Bassariscus sumichrasti Vidusamerikas kakomiclis | Kostarika |

Nasua nasua solitaria Dienvidamerikas degunlācītis | Urugvaja |

Mustelidae Sermuļu dzimta | Galictis allamandi Lielais grizons | Kostarika |

Mellivora capensis Medusāpsis | Gana, Botsvāna |

Viverridae Viveru dzimta (geneti, civeti un mangusti) | Viverra civetta Āfrikas civeta jeb Āfrikas civetkaķis | Botsvāna |

Hyaenidae Hiēnu dzimta | Proteles cristatus Zemesvilks | Botsvāna |

PINNIPEDIA Roņveidīgie | | |

Odobenidae Valzirgu dzimta | Odobenus rosmarus Valzirgs | Kanāda |

ARTIODACTYLA Pārnadžu kārta | | |

Tayassuidae | Tayassu tajacu | Gvatemala |

Hippopotamus amphibius Nīlzirgs | (C2) |

| | Gana |

Tragulidae Pundurbriežu dzimta | Hyemoschus equations Āfrikas pundurbriedis | Gana |

Cervidae Briežu dzimta | Cervus elaphus barbarus Berberu staltragu briedis | Tunisija |

Mazama americana cerasina | Gvatemala |

Odocoileus virginianus mayensis | Gvatemala |

Bovidae Liellopi, aitas, kazas, antilopes un tiem līdzīgi dzīvnieki | Ammotragus lervia Krēpjaita | Tunisija |

Antilope cervicapra Garna | Nepāla |

Boocercus (Taurotragus) euryceros Vītņragantilope bongo | Gana |

Bubalus bubalis Ūdensbifelis | Nepāla |

Damaliscus lunatus Brūnā govjantilope jeb topi | Gana |

Gazella dorcas Gazeļu suga | Tunisija |

Gazella gazella cuvieri Gazeļu suga | Tunisija |

Gazella leptoceros Slaidragu jeb Lodera gazele | Tunisija |

Tetracerus quadricornis Četrragantilope | Nepāla |

Tragelaphus spekei Sitatunga | Gana |

AVES PUTNI |

RHEIFORMES Nandveidīgie | | |

Rheidae Nandu dzimta | Rhea americana ** Nandu | Urugvaja |

CICONIIFORMES Bridējputni (stārķveidīgie) | | |

Ardeidae Gārņu dzimta | Ardea goliath Milzu gārnis | Gana |

Bubulcus ibis Lopu gārnis | (C1) |

| | Gana |

Casmerodius albus Sudrabgārnis jeb lielais, baltais gārnis | (C1) |

| | Gana |

Egretta garzetta Mazais baltgārnis jeb zīdgārnis | (C1) |

| | Gana |

Ciconiidae Stārķu dzimta | Ephippiorhynchus senegalensis Sedlu stārķis | Gana |

Leptoptilos crumeniferus Marabū stārķis | Gana |

Threskiornithidae Ibisu dzimta | Hagedashia hagedash Skaļais ibiss jeb hadada | Gana |

Lampribis rara Raibkakla ibiss | Gana |

Threskiornis aethiopica Svētais ibiss | Gana |

ANSERIFORMES Zosveidīgie (ūdensputni) | | |

Anatidae Pīles, zosis un gulbji | Anatidae spp. * ** | Gana |

Pīļu dzimta (pīles, zosis un gulbji) | [C 1: Cygnus colombianus (Cygnus bewickii jankowskii) Visas pīles, zosis un gulbji Alopochen aegyptiacus Anas querquedula Aythya nyroca] |

| |

GALLIFORMES Vistveidīgie | | |

Crax rubra Lielā cekulvista | (C2) |

| | Kostarika |

Ortalis vetula | (C2) |

| | Gvatemala |

Penelopina nigra | (C2) |

| | Gvatemala |

Phasianidae Fazānu dzimta | Agelastes meleagrides Baltkrūšu pērļvista | Gana |

Tragopan satyra Satīra tragopāns | Nepāla |

Meleagrididae | Agriocharis ocellata | Gvatemala |

CHARADRIIFORMES | | |

Burhimidae | Burhinus bistriatus | Gvatemala |

COLUMBIFORMES Baložveidīgie (baloži, smilšvistiņas un dodo) | | |

Columbidae spp. * ** Visi baloži un dūjas | (C1: Columba livid) |

| | Gana |

Nesoenas mayeri | Maurīcija |

PSITTACIFORMES Papagaiļveidīgie | | |

Psittacidae Papagaiļu dzimta | Psittacula krameri * | Gana, Kostarika |

CUCULIFORMES Dzegužveidīgie | | |

Musophagidae Turako dzimta | Musophagidae spp. ** Visi turako | Gana |

PICIFORMES | | |

Rhamphastidae | Ramphastos sulphuratus | Gvatemala |

PASSERIFORMES Zvirbuļveidīgie (dziedātājputni) | | |

Muscicapidae Mušķērāju dzimta | Bebrornis rodericanus Rodrigesas ķauķis | Maurīcija |

Tchitrea (Terpsiphone) bourbonnensis Mušķērāju suga | Maurīcija |

Emberizidae Stērstu un Amerikas zvirbuļu dzimta | Gubernatrix cristata Zaļais kardināls | Urugvaja |

Icteridae Trupiālu jeb Amerikas vālodžu dzimta | Xanthopsar flavus | Urugvaja |

Fringillidae Žubīšu dzimta | Fringillidae spp. * ** Visi žubīšu dzimtas putni | Gana |

Ploceidae Audējputnu dzimta | Ploceidae spp. Visi audējputnu dzimtas putni | Gana |

REPTILIA RĀPUĻI |

TESTUDINATA Bruņurupuči | | |

Trionichidae Mīkstbruņurupuču dzimta | Trionyx triunguis Āfrikas mīkstbruņurupucis | Gana |

Pelomedusidae Pelomedūzu dzimta | Pelomedusa subrufa Āfrikas pelomedūza | Gana |

Pelusios spp. Pelomedūzu dzimtas medūzas | Gana |

FLORA AUGI |

GNETACEAE | Gnetum montanwn | Nepāla |

MAGNIOLIACEAE Magnoliju dzimta | Talauma hodgsonii Magnoliju dzimtas augs | Nepāla |

PAPAVERACEAE Magoņu dzimta | Meconopsis regia | Nepāla |

PODOCARPACEAE Podokarpu dzimta | Podocarpus nerifolius Podokarpu dzimtas augs | Nepāla |

TETRA CENTRA CEAE | Tetracentron spp. | Nepāla |

[1] Ieraksti (C 1) un (C 2) pēc sugas vai augstākā taksona nosaukuma, norāda, ka viena vai vairākas attiecīgās sugas vai taksona pasugas vai sugas, ir iekļautas regulas C pielikuma 1. vai 2. daļā.

[2] Latīņu nosaukumu tulkojumi ir doti vienīgi papildu informācijai.

--------------------------------------------------