2013R1306 — LV — 01.01.2014 — 000.002

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1310/2013 (2013 gada 17 decembra),	L 347	865	20.12.2013

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 130, 19.5.2016, lpp 6 (1306/2013)

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1306/2013

(2013. gada 17. decembris)

par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu

I

SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu paredz noteikumus attiecībā uz:

2. pants

Regulā lietotie termini

1.  Šajā regulā:

2.  KLP finansēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai, "nepārvarama vara" un "ārkārtas apstākļi" var tikt atzīti jo īpaši šādos gadījumos:

II

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS FONDIEM

I

NODAĻA

Lauksaimniecības fondi

3. pants

Lauksaimniecības izdevumus finansējošie fondi

1.  Lai sasniegtu LESD noteiktos KLP mērķus, finansējumu dažādiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šī politika, tostarp lauku attīstības pasākumiem, veido:

2.  ELGF un ELFLA ("fondi") ir daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Savienības budžets).

4. pants

ELGF izdevumi

1.  ELGF īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Savienības īstenotu dalītas pārvaldības principu. Tas finansē šādus izdevumus, ko veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem:

▼C1

▼B

2.  ELGF tiešā veidā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem finansē šādus izdevumus:

5. pants

ELFLA izdevumi

ELFLA īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Savienības īstenotu dalītas pārvaldības principu. Tas finansē Savienības finanšu ieguldījumu lauku attīstības programmās, kas īstenotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par atbalstu lauku attīstībai.

6. pants

Citi izdevumi, tostarp tehniskā palīdzība

Pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā tādā mērā, kā tie attiecīgi saistīti, finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta darbības, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu KLP. Šajos pasākumos jo īpaši iekļauj:

II

NODAĻA

Maksājumu aģentūras un citas struktūras

7. pants

Maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācija un akreditācijas atsaukšana

1.  Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 4. panta 1. punktā un 5. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Šo uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, var deleģēt.

2.  Dalībvalstis akreditē par maksājumu aģentūrām tādus dienestus vai struktūras, kurām ir administratīva organizācija un iekšējās kontroles sistēma, kas sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi un ka tie ir pienācīgi uzskaitīti. Šajā sakarā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un saziņu, un uzraudzību, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Katra dalībvalsts, ņemot vērā tās konstitucionālās normas, ierobežo tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu līdz ne vairāk kā vienai aģentūrai dalībvalstī vai vajadzības gadījumā - līdz vienai aģentūrai reģionā. Tomēr, ja maksājumu aģentūras ir izveidotas reģiona līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī tām atbalsta shēmām, kuras to rakstura dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī nodod šo shēmu pārvaldību to reģionālajām maksājumu aģentūrām.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstis var saglabāt to maksājumu aģentūru skaitu, kas bija akreditētas pirms 2013 gada 20 decembrī stāšanās spēkā.

Līdz 2016. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par maksājumu aģentūru sistēmu darbību Savienībā, ja vajadzīgs, kopā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem.

3.  Līdz tā gada 15. februārim, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, par akreditēto maksājumu aģentūru atbildīgā persona sagatavo:

Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var izņēmuma kārtā noteikto termiņu, proti, 15. februāri, pagarināt līdz 1. martam, bet ne ilgāk.

4.  Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku struktūru ("koordinējošā struktūra"), kurai tā uzdod šādu uzdevumu izpildi:

Saistībā ar pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finanšu informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

5.  Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem 2. punktā minētajiem akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgos pielāgojumus termiņā, kas nosakāms atbilstīgi problēmas nopietnībai.

6.  Maksājumu aģentūras īsteno to pārziņā esošo ar valsts intervenci saistīto darbību pārvaldību un kontroli, un tās saglabā kopējo atbildību šajā jomā.

8. pants

Komisijas pilnvaras

1.  Lai nodrošinātu 7. pantā minētās sistēmas pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu attiecībā uz:

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Sertifikācijas struktūras

1.  Sertifikācijas struktūra ir dalībvalsts izraudzīta valsts vai privāta revīzijas struktūra. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un to pieprasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, to publiskā konkursa procedūrā izvēlas dalībvalsts. Tā sniedz atzinumu, kurš izstrādāts saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem, par maksājumu aģentūras gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, tās iekšējās kontroles sistēmas pienācīgu darbību un to izdevumu likumību un pareizību, kuru atmaksāšana ir pieprasīta no Komisijas. Minētajā atzinumā konstatē arī to, vai pārbaude rada šaubas par apgalvojumiem pārvaldības ticamības deklarācijā.

Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī neatkarīgi no iestādes, kas šo aģentūru ir akreditējusi.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, kā arī apliecinājumiem un ziņojumiem un tos pamatojošajiem dokumentiem, kādi šīm struktūrām jāsagatavo. Ņemot vērā nepieciešamību panākt darījumu pārbaužu un profesionālu revīzijas atzinumu maksimālu efektivitāti attiecībā uz integrētu pieeju, īstenošanas aktos nosaka arī:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Maksājumu aģentūru veikto maksājumu pieņemamība

Savienības finansējumu var izmantot 4. panta 1. punktā un 5. pantā minēto izdevumu segšanai tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras.

11. pants

Pilna apjoma maksājumi atbalsta saņēmējiem

Izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos nepārprotami paredzēti citi noteikumi, maksājumi saistībā ar šajā regulā noteikto finansējumu atbalsta saņēmējiem tiek izmaksāti pilnā apjomā.

III

SADAĻA

SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ SISTĒMA

12. pants

Princips un darbības joma

1.  Dalībvalstis izveido sistēmu atbalsta saņēmēju konsultēšanai par zemes apsaimniekošanu un saimniecību apsaimniekošanu ("saimniecību konsultatīvā sistēma"). Minēto saimniecību konsultatīvo sistēmu vada šim nolūkam izraudzītas publiskas struktūras un/vai izvēlētas privātas struktūras.

2.  Saimniecību konsultatīvā sistēma aptver vismaz:

3.  Saimniecību konsultatīvā sistēma var arī īpaši aptvert:

13. pants

Īpašas prasības saistībā ar saimniecību konsultatīvo sistēmu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saimniecību konsultatīvajās sistēmās strādājošie konsultanti ir atbilstīgi kvalificēti un tiem tiek nodrošinātas regulāras mācības.

2.  Dalībvalstis nodrošina konsultatīvās un kontroles funkcijas nošķirtību. Šajā sakarībā un neskarot valsts tiesību aktus par dokumentu publisku pieejamību, dalībvalstis nodrošina to, lai 12. panta 1. punktā minētās izvēlētās un izraudzītās struktūras personām, kas nav attiecīgās saimniecības apsaimniekojošie atbalsta saņēmēji, neatklātu personīgu vai individuālu informāciju vai datus, kurus tās iegūst savas konsultatīvās darbības laikā, izņemot tās neatbilstības vai pārkāpumus, kas atklāti to darbības laikā un uz ko attiecas Savienības vai valsts tiesību aktos noteikts pienākums informēt valsts iestādi, jo īpaši noziedzīgu nodarījumu gadījumā.

3.  Attiecīgā valsts iestāde potenciālajam atbalsta saņēmējam galvenokārt elektroniskā veidā nodrošina 12. panta 1. punktā minēto izvēlēto un izraudzīto struktūru atbilstīgu sarakstu.

14. pants

Saimniecību konsultatīvās sistēmas pieejamība

Atbalsta saņēmēji un lauksaimnieki, kuri nesaņem atbalstu saskaņā ar KLP, var brīvprātīgi izmantot saimniecību konsultatīvo sistēmu.

Neskarot 99. panta 2. punkta ceturto daļu, dalībvalstis saskaņā ar objektīviem kritērijiem tomēr var noteikt atbalsta saņēmēju kategorijas, kuriem ir prioritāra piekļuve saimniecību konsultatīvajai sistēmai, tostarp tīklus, kas strādā ar ierobežotiem resursiem Regulas (ES) Nr. 1305/2013 53., 55. un 56. panta nozīmē.

Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina prioritātes piešķiršanu tiem lauksaimniekiem, kuru piekļuve citiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, kas nav saimniecību konsultatīvā sistēma, ir visierobežotākā.

Saimniecību konsultatīvā sistēma nodrošina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieejamas konsultācijas, kas atspoguļo to saimniecību konkrēto situāciju.

15. pants

Komisijas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par saimniecību konsultatīvās sistēmas vienotu ieviešanu, lai minēto sistēmu padarītu pilnībā izmantojamu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV

SADAĻA

FONDU FINANŠU PĀRVALDĪBA

I

NODAĻA

ELGF

1.

iedaļa

Izdevumu finansēšana

16. pants

Budžeta līdzekļu maksimālais apjoms

1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimāli pieļaujamās summas, kas tam noteiktas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013.

2.  Ja Savienības tiesību aktos paredzēta 1. punktā minēto summu pieskaitīšana vai samazināšana, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 116. pantā minēto procedūru, nosakot ELGF izdevumiem pieejamo neto atlikumu, pamatojoties uz Savienības tiesību aktā minētajiem datiem.

17. pants

Mēneša maksājumi

1.  Apropriācijas, kas vajadzīgas, lai finansētu 4. panta 1. punktā minētos izdevumus, Komisija dara pieejamas dalībvalstīm mēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz izdevumiem, ko pārskata laikposmā veikušas akreditētās maksājumu aģentūras.

2.  Līdz Komisijas mēneša maksājumu veikšanai dalībvalstis mobilizē līdzekļus, kas vajadzīgi izdevumu veikšanai, atbilstīgi to akreditēto maksājumu aģentūru vajadzībām.

18. pants

Mēneša maksājumu veikšanas kārtība

1.  Neskarot 51. un 52. panta piemērošanu, Komisija veic mēneša maksājumus par izdevumiem, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas pārskata mēnesī.

2.  Mēneša maksājumus katrai dalībvalstij veic vēlākais otrā mēneša trešajā darbdienā pēc mēneša, kurā veikti izdevumi. Dalībvalstu izdevumus, kas veikti no 1. līdz 15. oktobrim, uzskata par oktobrī veiktiem izdevumiem. Šādus izdevumus, kas veikti no 16. līdz 31. oktobrim, uzskata par novembrī veiktiem izdevumiem.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tās veicamos mēneša maksājumus, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarācijām un informāciju, kas saņemta saskaņā ar 102. panta 1. punktu, ņemot vērā samazinājumus vai maksājumu apturēšanu uz laiku, ko piemēro saskaņā ar 41. pantu, vai jebkuras citas korekcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 116. pantā minēto procedūru, nosakot papildu maksājumus vai samazinājumus. Šādos gadījumos 116. panta 1. punktā minēto komiteju par to informē komitejas nākamajā sanāksmē.

19. pants

Administratīvās un personāla izmaksas

Fonds nesedz dalībvalstu un ELGF atbalsta saņēmēju veiktos izdevumus, kas saistīti ar administratīvajām un personāla izmaksām.

20. pants

Valsts intervences izdevumi

1.  Ja tirgu kopīgajā organizācijā valsts intervences pasākumam nav noteikta summa par vienību, ELGF finansē attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz standarta summām, kas ir vienādas visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem, kuru avots ir dalībvalstis un ko izmanto produktu iepirkšanai, materiālajām darbībām, kas saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, un attiecīgos gadījumos intervences produktu pārstrādei.

2.  Lai nodrošinātu ELGF finansējumu valsts intervences izdevumiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:

3.  Lai nodrošinātu Savienības budžetā paredzēto ELGF apropriāciju pienācīgu pārvaldību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu, lai paredzētu noteikumus darbību vērtēšanai saistībā ar valsts intervenci, veicamos pasākumus valsts intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās gadījumā un noteiktu finansējamās summas.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta 1. punktā minētās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

21. pants

Satelītattēlu ieguve

Komisija un dalībvalstis vienojas par pārbaudēm nepieciešamo satelītattēlu sarakstu saskaņā ar katras dalībvalsts sagatavoto specifikāciju.

Komisija nodrošina šos satelītattēlus bez maksas kontroles struktūrām vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras pilnvarojušas tās pārstāvēt.

Komisija paliek satelītattēlu īpašniece un tos atgūst pēc darba pabeigšanas. Tā var arī pieprasīt veikt darbu, lai stiprinātu paņēmienus un darba metodes saistībā ar lauksaimniecības platību pārbaudēm, izmantojot attālās izpētes iespējas.

22. pants

Lauksaimniecības resursu uzraudzība

Saskaņā ar 6. panta c) apakšpunktu finansēto pasākumu mērķis ir sniegt Komisijai veidu kā:

Saskaņā ar 6. panta c) apakšpunktu finansētie pasākumi attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītnovērošanas un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, teritorijas plānojuma datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifiskas, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītas izpētes veikšanu, attālo izpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Vajadzības gadījumā šos pasākumus veic sadarbībā ar valsts laboratorijām un struktūrām.

23. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

iedaļa

Budžeta disciplīna

24. pants

Maksimālā apjoma ievērošana

1.  Visā budžeta procedūras un budžeta izpildes laikā apropriācijas, kas saistītas ar ELGF izdevumiem, nedrīkst pārsniegt 16. pantā minēto summu.

Visos Komisijas ierosinātajos un Eiropas Parlamenta un Padomes, Padomes vai Komisijas pieņemtajos juridiskajos instrumentos, kas ietekmē ELGF budžetu, ievēro 16. pantā minēto summu.

2.  Ja Savienības tiesību aktos maksimālais finanšu līdzekļu apjoms lauksaimniecības izdevumiem attiecībā uz dalībvalsti ir izteikts euro, šādus izdevumus atlīdzina, ievērojot minēto maksimālo apjomu, kas izteikts euro, un, ja jāpiemēro 41. pants - visas nepieciešamās korekcijas.

3.  Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. pantā minētos valstīm noteiktos maksimālos tiešo maksājumu apjomus, kas koriģēti saskaņā ar šīs regulas 26. pantā noteiktajiem pielāgojumiem, uzskata par maksimālo finansējumu euro.

25. pants

Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

Rezervi, kas paredzēta, lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu nopietnu krīžu gadījumā, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu ("rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē"), izveido, katra gada sākumā ar 26. pantā minēto finanšu disciplīnas mehānismu piemērojot samazinājumu tiešajiem maksājumiem.

Rezerves kopējā summa ir EUR 2 800 miljoni ar vienādām ikgadējām iemaksām EUR 400 miljonu apmērā (2011. gada cenās) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, un to iekļauj Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 pielikumā.

26. pants

Finanšu disciplīna

1.  Lai nodrošinātu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 noteikto maksimālo gada apjomu ievērošanu attiecībā uz finansējumu ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem, tiešo maksājumu korekcijas likmi nosaka, ja prognozes attiecībā uz to pasākumu finansējumu, kuriem jāiekļaujas minētajā maksimālajā apjomā konkrētajā finanšu gadā, liecina, ka tiks pārsniegts maksimāli pieļaujamais gada apjoms.

2.  Komisija iesniedz priekšlikumu par korekcijām Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā tā kalendārā gada 31. martā, uz kuru attiecas minētā korekcijas likme.

3.  Ja kādā gadā Eiropas Parlaments un Padome nav noteikuši korekcijas likmi līdz 30. jūnijam, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot korekcijas likmi, un nekavējoties informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Līdz 1. decembrim Komisija, balstoties uz tās rīcībā esošu jaunu informāciju, var pieņemt īstenošanas aktus, pielāgojot korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.  Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punkta ceturtās daļas, dalībvalstis atlīdzina apropriācijas, kas atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktam pārnestas galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem tajā finanšu gadā, uz kuru apropriācijas tiek pārnestas, attiecas korekcija saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minētā atlīdzināšana attiecas tikai uz galīgajiem saņēmējiem minētajās dalībvalstīs, kurās iepriekšējā finanšu gadā tiek piemērota finanšu disciplīna.

6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot noteikumus un nosacījumus, ko piemēro apropriācijām, kuras ir pārnestas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktu, lai finansētu šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos izdevumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7.  Piemērojot šo pantu, 25. pantā minēto summu, kas paredzēta rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, iekļauj korekcijas likmes noteikšanā. Jebkuru summu, ko līdz finanšu gada beigām neizmanto krīzes pasākumiem, izmaksā saskaņā ar šā panta 5. punktu.

27. pants

Budžeta disciplīnas procedūra

1.  Līdztekus N finanšu gada budžeta projekta iesniegšanai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei arī savas prognozes par N – 1, N un N + 1 finanšu gadu.

2.  Ja, sagatavojot N finanšu gada budžeta projektu, šķiet, ka pastāv risks N finanšu gadā pārsniegt 16. pantā minēto summu, Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei vai Padomei vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas nepārsniegšanu.

3.  Jebkurā laikā, ja Komisija uzskata, ka pastāv risks pārsniegt 16. pantā paredzēto summu un ka tā nevar veikt pietiekamus pasākumus, lai stāvokli uzlabotu saskaņā ar savām pilnvarām, tā ierosina citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas nepārsniegšanu. pasākumu pieņem Padome. Minētos pasākumus pieņem Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts, vai Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts.

4.  Ja N finanšu gada beigās dalībvalstu atmaksājumu pieprasījumi pārsniedz vai varētu pārsniegt 16. pantā minēto summu, Komisija:

Pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

28. pants

Agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēma

Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts 16. pantā minētais budžeta līdzekļu maksimālais apjoms, Komisija ievieš mēneša agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmu attiecībā uz ELGF izdevumiem.

Lai to panāktu, Komisija pirms katra finanšu gada sākuma nosaka mēneša izdevumu prognozes, pamatojoties uz trijos iepriekšējos gados veiktajiem vidējiem mēneša izdevumiem, ja tādi ir.

Komisija regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu, kurā izskatītas veikto izdevumu izmaiņas salīdzinājumā ar prognozēm un iekļauts paredzamās izpildes novērtējums kārtējam finanšu gadam.

29. pants

Valūtas maiņas atsauces kursi

1.  Pieņemot budžeta projektu vai budžeta projekta grozījumu vēstuli, kas attiecas uz lauksaimniecības izdevumiem, Komisija ELGF budžeta aplēšu aprēķinam izmanto to vidējo euro maiņas kursu pret ASV dolāru, kurš tirgū reģistrēts pēdējā ceturksnī, kas beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta dokumentu.

2.  Pieņemot budžeta grozījumu un papildinājumu projektu vai vēstuli, ar ko to labo, tiktāl, ciktāl šie dokumenti attiecas uz apropriācijām, kas saistās ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, Komisija izmanto:

II

NODAĻA

Elfla

1.

iedaļa

Elfla vispārējie noteikumi

30. pants

Divkāršā finansējuma nepieļaušana

ELFLA finansētie izdevumi netiek finansēti no citiem Savienības budžeta finanšu līdzekļiem.

31. pants

Noteikumi, kas attiecas uz visiem maksājumiem

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 77. panta 1. punktu šīs regulas 5. pantā minētie Komisijas veiktie ELFLA ieguldījuma maksājumi nepārsniedz budžeta saistības.

Minētos maksājumus attiecina uz visagrākajām nenoslēgtajām budžeta saistībām.

2.  Piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. pantu.

2.

iedaļa

Lauku attīstības programmu finansēšana

32. pants

ELFLA finanšu ieguldījums

ELFLA finanšu ieguldījumu lauku attīstības programmu izdevumos nosaka katrai programmai, ievērojot maksimālos apjomus, kas noteikti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ELFLA atbalstu lauku attīstībai.

33. pants

Budžeta saistības

Savienības budžetā paredzētajām saistībām attiecībā uz lauku attīstības programmām piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 76. pantu.

3.

iedaļa

Finanšu ieguldījums lauku attīstības programmās

34. pants

Lauku attīstības programmu maksājumiem piemērojami noteikumi

1.  Apropriācijas, kas nepieciešamas 5. pantā minēto izdevumu finansēšanai, dara pieejamas dalībvalstīm priekšfinansējuma, starpmaksājumu un atlikuma maksājuma veidā, kā aprakstīts šajā iedaļā.

2.  Priekšfinansējuma un starpmaksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no ELFLA ieguldījuma katrā lauku attīstības programmā.

Sasniedzot maksimālo apjomu 95 %, dalībvalstis turpina maksājumu pieprasījumu nosūtīšanu Komisijai.

35. pants

Priekšfinansējuma kārtība

1.  Pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par lauku attīstības programmas apstiprināšanu, Komisija dalībvalstij veic sākotnējo priekšfinansējuma maksājumu par visu plānošanas laikposmu. Šo sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

Ja lauku attīstības programma ir pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, sākotnējās daļas izmaksā šādas pieņemšanas gadā.

2.  Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav veikti izdevumi un par attiecīgo lauku attīstības programmu nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai.

3.  Procentus, kas uzkrājušies par priekšfinansējumu, grāmato attiecīgajā lauku attīstības programmā un atskaita no nobeiguma izdevumu deklarācijā uzrādītās publisko izdevumu summas.

4.  Pirms lauku attīstības programmas slēgšanas grāmatojumus par kopējo priekšfinansējuma summu noskaidro saskaņā ar šīs regulas 51. pantā minēto kārtību.

36. pants

Starpmaksājumi

1.  Starpmaksājumus veic katras lauku attīstības programmas līmenī. Tos aprēķina, ar katru pasākumu saistītajiem veiktajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot attiecīgā pasākuma līdzfinansējuma likmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. pantā.

2.  Komisija, ņemot vērā samazināšanu vai apturēšanu, ko piemēro saskaņā ar 41. pantu, atkarībā no līdzekļu pieejamības veic starpmaksājumus, lai atmaksātu izdevumus, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas programmu īstenošanā.

3.  Komisija veic katru starpmaksājumu, ja ir izpildītas šādas prasības:

4.  Ja nav izpildīta kāda no 3. punktā izklāstītajām prasībām, Komisija nekavējoties informē akreditēto maksājumu aģentūru vai koordinējošo struktūru, ja tāda ir norīkota. Ja nav ievērota kāda no 3. punkta a) vai c) apakšpunktā minētajām prasībām, izdevumu deklarācija netiek pieņemta.

5.  Neskarot 51. un 52. panta piemērošanu, Komisija veic starpmaksājumus ne vēlāk kā 45 dienas pēc tādas izdevumu deklarācijas reģistrēšanas, kura atbilst šā panta 3. punktā paredzētajām prasībām.

6.  Akreditētas maksājumu aģentūras sagatavo un vai nu tiešā veidā, vai arī ar koordinējošās struktūras starpniecību, ja tāda ir norīkota, nosūta Komisijai lauku attīstības programmu starpposma izdevumu deklarācijas laikposmos, kurus nosaka Komisija.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot laikposmus, kādos akreditētās maksājumu aģentūras nosūta minētās starpposma izdevumu deklarācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Izdevumu deklarācijas aptver maksājumu aģentūru izdevumus, kas veikti katrā attiecīgā laikposmā. Tomēr gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punktā minētos izdevumus nav iespējams deklarēt Komisijai attiecīgajā laikposmā, jo no Komisijas tiek gaidīts programmas grozījumu apstiprinājums, tos var deklarēt nākamajos laikposmos.

Starpposma izdevumu deklarācijas attiecībā uz izdevumiem, kuri veikti pēc 16. oktobra, sedz no nākamā gada budžeta.

7.  Piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83. pantu.

37. pants

Atlikuma maksājums un programmas slēgšana

1.  Kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada progresa ziņojumu par lauku attīstības programmas īstenošanu, tā veic atlikuma maksājumu atkarībā no līdzekļu pieejamības, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, attiecīgās lauku attīstības programmas pēdējā izpildes gada pārskatiem un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Šos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā minētā izdevumu atbilstīguma galīgā datuma, un tie aptver izdevumus, ko maksājumu aģentūra veikusi līdz izdevumu atbilstīguma galīgajam datumam.

2.  Atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad var uzskatīt, ka Komisija ir varējusi saņemt šā panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentus, un ir noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi. Neskarot 38. panta 5. punktu, summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija atbrīvo no saistībām sešos mēnešos.

3.  Ja līdz 1. punktā minētajam termiņam Komisijai nav nosūtīts pēdējais gada progresa ziņojums un dokumenti, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par programmas pēdējo īstenošanas gadu, saskaņā ar 38. pantu saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ.

38. pants

Saistību automātiska atcelšana lauku attīstības programmām

1.  Komisija automātiski atceļ jebkuru lauku attīstības programmai paredzētu budžeta saistību daļu, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par ko Komisija saistībā ar izdevumiem, kas veikti, līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanas nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura atbilst 36. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

2.  Budžeta saistību daļa, kas joprojām ir spēkā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā minētajā izdevumu atbilstīguma galīgajā datumā un par kuru sešu mēnešu laikā pēc šā datuma nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski atcelta.

3.  Ja notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minēto laikposmu automātiskai saistību atcelšanai attiecībā uz summu, kas paredzēta attiecīgajām darbībām, aptur uz laiku, kamēr notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, ar noteikumu, ka Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem pamatotu paziņojumu līdz N + 3 gada 31. decembrim.

4.  Aprēķinot summas, uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem vērā:

Dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarēta līdz iepriekšējā gada beigām.

5.  Ja pastāv risks, ka piemēros automātisku saistību atcelšanu, Komisija par to laikus informē dalībvalstis. Tā informē par iesaistīto summu saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju. Pēc informācijas saņemšanas dalībvalstīm ir divi mēneši, lai piekristu attiecīgajai summai vai iesniegtu apsvērumus. Komisija veic automātisku saistību atcelšanu vēlākais deviņus mēnešus pēc pēdējā termiņa beigām, kas noteikts, piemērojot 1. līdz 3. punktu.

6.  Ja piemēro automātisku saistību atcelšanu, ELFLA ieguldījumu konkrētajā lauku attīstības programmā attiecīgajā gadā samazina par summu, kurai automātiski atceltas saistības. Dalībvalsts iesniedz Komisijas apstiprināšanai pārskatītu finanšu plānu, kurā atbalsta samazinājums ir sadalīts pa pasākumiem. Pretējā gadījumā Komisija proporcionāli samazina katram pasākumam asignēto summu.

III

NODAĻA

Kopīgi noteikumi

39. pants

Lauksaimniecības finanšu gads

Neskarot īpašos noteikumus par ar valsts intervencēm saistīto izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 46. panta 6. punkta a) apakšpunktu, lauksaimniecības finanšu gads aptver maksājumu aģentūru izdevumus, kas veikti, un ieņēmumus, kas saņemti un iegrāmatoti fondu budžetā attiecībā uz finanšu gadu "N", kurš sākas "N-1" gada 16. oktobrī un beidzas "N" gada 15. oktobrī.

40. pants

Maksājumu termiņu ievērošana

Ja maksājumu termiņi ir noteikti Savienības tiesību aktos, maksājumi, kurus maksājumu aģentūras veic atbalsta saņēmējiem pirms agrākā iespējamā maksājuma datuma un pēc vēlākā iespējamā maksājuma datuma, uzskatāmi par neatbilstīgiem Savienības finansējuma saņemšanai, izņemot tādos gadījumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Lai Savienības finansējumu varētu saņemt izdevumi, kas veikti pirms agrākā iespējamā maksājuma datuma vai pēc vēlākā iespējamā maksājuma datuma, vienlaikus ierobežojot šādas rīcības finansiālo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, atkāpjoties no pirmajā daļā paredzētā noteikuma.

41. pants

Mēneša maksājumu un starpmaksājumu samazināšana un apturēšana uz laiku

1.  Ja izdevumu deklarācijas vai 102. pantā minētā informācija ļauj Komisijai konstatēt, ka izdevumus veikušas struktūras, kas nav akreditētas maksājumu aģentūras, ka nav ievēroti Savienības tiesību aktos noteiktie maksājumu termiņi vai maksimālie finansējuma apjomi vai izdevumi citādi nav veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar īstenošanas aktiem attiecībā uz mēneša maksājumiem, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai saskaņā ar starpmaksājumiem, kas minēti 36. pantā, pēc tam, kad dalībvalstij ir dota iespēja iesniegt savu skaidrojumu.

Ja izdevumu deklarācijas vai 102. pantā minētā informācija neļauj Komisijai konstatēt, ka izdevumi ir veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija lūdz attiecīgo dalībvalsti sniegt papildu informāciju un iesniegt skaidrojumu termiņā, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts neatbild uz Komisijas aicinājumu noteiktajā termiņā vai ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu vai arī parāda, ka izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar īstenošanas aktiem attiecībā uz mēneša maksājumiem, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai saskaņā ar starpmaksājumiem, kas minēti 36. pantā.

2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem samazina vai uz laiku aptur mēneša maksājumus vai starpmaksājumus dalībvalstij, ja viens vai vairāki attiecīgās valsts kontroles sistēmas galvenie elementi nepastāv vai nav efektīvi konstatēto trūkumu nopietnības vai noturības dēļ, vai arī pastāv līdzīgi nopietni trūkumi nelikumīgo maksājumu atgūšanas sistēmā un ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu piemēro attiecīgajiem maksājumu aģentūras veiktajiem izdevumiem, kurā trūkumi pastāv laikposmā, kas tiks noteikts, izmantojot šajā punktā minētos īstenošanas aktus, un kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Minēto laikposmu var pagarināt uz turpmākiem laikposmiem, kas nosakāmi ar šajā punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vēl par maksimums 12 mēnešiem, ja nosacījumi, kuru dēļ maksājumi samazināti vai apturēti uz laiku, joprojām darbojas. Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu pārtrauc, ja nosacījumi vairs nav spēkā.

Šajā punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šajā punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par tās nodomu un lūdz šo dalībvalsti reaģēt termiņā, kas nav mazāks par 30 dienām.

Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 36. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.

3.  Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu uz laiku saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstīgi proporcionalitātes principam, un tā neskar 51. un 52. panta piemērošanu.

4.  Samazinājumi un apturēšana uz laiku, kas minēti šajā pantā, neskar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19., 22. un 23. pantu.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. un 22. pantā minēto maksājumu apturēšanu uz laiku piemēro, ievērojot šā panta 2. punktā noteikto kārtību.

42. pants

Maksājumu apturēšana uz laiku novēlotas iesniegšanas gadījumā

Ja ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem prasīts dalībvalstīm konkrētā termiņā iesniegt informāciju par saskaņā ar 59. pantu veikto pārbaužu skaitu un to rezultātiem un ja dalībvalstis šo termiņu pārsniedz, Komisija var uz laiku apturēt 18. pantā minētos mēneša maksājumus vai 36. pantā minētos starpmaksājumus ar noteikumu, ka Komisija savlaicīgi pirms atskaites laikposma sākuma ir darījusi dalībvalstīm pieejamu visu informāciju, veidlapas un skaidrojumus, kas tām nepieciešami, lai apkopotu attiecīgo statistiku. Uz laiku apturēto maksājumu summa nepārsniedz 1,5 % no izdevumiem, par kuriem nav laicīgi atsūtīta attiecīgā statistiskā informācija. Uz laiku apturot maksājumus, Komisija rīkojas saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā kavējuma ilgumu. Jo īpaši tiks ņemts vērā, vai kavēšanās ar informācijas iesniegšanu apdraud ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas mehānisma darbību. Pirms mēneša maksājumu apturēšanas Komisija rakstiski par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij. Komisija atlīdzina uz laiku apturētos maksājumus, kad tā no attiecīgās dalībvalsts saņem statistisko informāciju, ar noteikumu, ka saņemšanas datums nav vēlāks par nākamā gada 31. janvāri.

43. pants

Ieņēmumu piešķiršana

1.  Par "piešķirtiem ieņēmumiem" Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta nozīmē uzskata:

2.  Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.

3.  Šo regulu mutatis mutandis piemēro 1. punktā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

4.  Attiecībā uz ELGF Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 170. un 171. pantu mutatis mutandis piemēro šajā regulā minēto piešķirto ieņēmumu uzskaites nodrošināšanai.

44. pants

Nošķirtas grāmatvedības nodrošināšana

Katra maksājumu aģentūra nodrošina nošķirtu grāmatvedību Savienības budžetā iekļautajām fondu apropriācijām.

45. pants

Informatīvi pasākumi

1.  Saskaņā ar 6. panta e) apakšpunktu finansēto informācijas sniegšanas pasākumu mērķis jo īpaši ir palīdzēt skaidrot, īstenot un attīstīt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, izmantojot informācijas kampaņas, atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku teritorijās aktīvi darbojošās personas, popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt pilsoņiem to izprast.

Mērķis ir sniegt saskaņotu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās, lai radītu precīzu, vispārēju priekšstatu par KLP.

2.  Šā panta 1. punktā minētie pasākumi var būt:

Minētie pasākumi, kuri jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, vai minētie pasākumi, kuriem jau piešķirts finansējums citās Savienības programmās, netiek finansēti.

Lai veiktu b) apakšpunktā minētās darbības, Komisijai var palīdzēt ārēji eksperti.

Pirmajā daļā minētajiem pasākumi arī dod ieguldījumu korporatīvās komunikācijas veicināšanā attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

3.  Katru gadu līdz 31. oktobrim Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ievērojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos nosacījumus.

4.  Par paredzētajiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo pantu informē 116. panta 1. punktā minēto komiteju.

5.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei reizi divos gados iesniedz ziņojumu par šā panta īstenošanu.

46. pants

Komisijas pilnvaras

1.  Lai ņemtu vērā ieņēmumus, ko maksājumu aģentūras gūst Savienības budžetam, veicot maksājumus, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām deklarācijām, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu par nosacījumiem, ar kādiem saskaņa ar fondiem kompensē noteiktus izdevumu un ieņēmumu veidus.

2.  Lai nodrošinātu pieejamo apropriāciju taisnīgu sadali dalībvalstīm, ja līdz finanšu gada sākumam nav pieņemts Savienības budžets vai ja paredzēto saistību kopsumma pārsniedz Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 170. panta 3. punktā paredzēto maksimālo apjomu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 115. pantu attiecībā uz saistībām un summu maksājumiem piemērojamo metodi.

3.  Lai pārbaudītu to datu saskaņotību, kurus dalībvalstis paziņojušas attiecībā uz izdevumiem, vai citu informāciju, kas paredzēta ar šo regulu, Komisija, ja nav ievērots pienākums informēt Komisiju atbilstīgi 102. pantam, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu par 42. pantā minēto mēneša maksājumu dalībvalstīm atlikšanu saistībā ar ELGF izdevumiem, un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā samazinās vai apturēs dalībvalstīm paredzēto starpmaksājumu saistībā ar ELFLA, kā norādīts minētajā pantā.

4.  Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, piemērojot 42. pantu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz noteikumiem par:

5.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus 44. pantā minētajam pienākumam, kā arī īpašus noteikumus, ko piemēro maksājumu aģentūru nodrošinātajā uzskaitē reģistrētajai informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV

NODAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana

I

iedaļa

Vispārīgi noteikumi

47. pants

Komisijas pārbaudes uz vietas

1.  Neskarot dalībvalstu veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem vai LESD 287. pantu, vai visas citas pārbaudes, kas ir organizētas saskaņā ar LESD 322. pantu vai pamatojas uz Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 30 ), Komisija var organizēt pārbaudes uz vietas dalībvalstīs, lai jo īpaši pārbaudītu:

Personām, ko Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kas darbojas saskaņā ar viņiem piešķirtām pilnvarām, ir pieejami grāmatvedības dokumenti un visi citi dokumenti, tostarp dokumenti un metadati, kas izstrādāti vai saņemti un glabāti elektroniskos datu nesējos un attiecas uz ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.

Pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas neietekmē to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgas valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 31 ) un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, personas, ko Komisijas pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

2.  Par pārbaudi uz vietas Komisija laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā tā notiks, ņemot vērā administratīvo ietekmi, kas, organizējot pārbaudes, tiek radīts maksājumu aģentūrām. Šādās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes vai izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, uz ko attiecas šī regula. Šajās pārbaudēs var piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, ko Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija, vienojusies ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izmeklēšanas veikšanā.

48. pants

Piekļuve informācijai

1.  Dalībvalstis dara pieejamu Komisijai visu informāciju, kas ir vajadzīga raitai fondu darbībai, kā arī veic visus piemērotos pasākumus, lai atvieglotu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas, ko Komisija uzskata par atbilstīgām saistībā ar Savienības finansējuma pārvaldību.

2.  Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma tai paziņo normatīvos un administratīvos aktus, ko tās ir pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus saistībā ar KLP, ja minētie akti rada finanšu sekas ELGF vai ELFLA.

3.  Dalībvalstis Komisijai dara pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem un iespējamas krāpšanas gadījumiem, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šīs nodaļas III iedaļai, lai atgūtu šo pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti izmaksātās summas.

49. pants

Piekļuve dokumentiem

Akreditētas maksājumu aģentūras glabā attaisnojošus dokumentus, kas attiecas uz veiktajiem maksājumiem, un dokumentus par Savienības tiesību aktos noteikto administratīvo un fizisko pārbaužu izpildi un dara šos dokumentus un informāciju pieejamus Komisijai. Šādus attaisnojošus dokumentus var glabāt elektroniska veidā atbilstīgi nosacījumiem, kurus Komisija paredzējusi, pamatojoties uz 50. panta 2. punktu.

Ja minētos dokumentus glabā iestāde, kas rīkojas maksājumu aģentūras vārdā atbilstīgi tās pilnvarojumam un kas ir atbildīga par izdevumu apstiprināšanu, minētā iestāde sūta akreditētai maksājumu aģentūrai ziņojumus par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to rezultātus.

50. pants

Komisijas pilnvaras

1.  Lai nodrošinātu, ka šajā nodaļā paredzētie noteikumi par pārbaudēm uz vietas un par piekļuvi dokumentiem un informācijai tiek piemēroti pareizi un efektīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, ar kuriem papildina īpašos pienākumus, kas dalībvalstīm jāievēro saskaņā ar šo nodaļu.

2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II

iedaļa

Noskaidrošana

51. pants

Grāmatojumu noskaidrošana

Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 102. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditētās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu. Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību, un neskar vēlāk saskaņā ar 52. pantu pieņemto lēmumu saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

52. pants

Atbilstīguma noskaidrošana

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot summas, par kurām nav tiesību saņemt Savienības finansējumu, ja tā konstatē, ka izdevumi saskaņā ar 4. panta 1. punktā un 5. pantā noteikto nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ELFLA gadījumā – nav veikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 85. pantā minētajiem piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Komisija novērtē summas, kas izslēdzamas no finansējuma, pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības nopietnību. Komisija pienācīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu. Tā pamato nepiešķiršanu, nosakot nepamatoti iztērētās summas, un, ja minētās summas nevar noteikt ar samērīgiem centieniem, var piemērot ekstrapolētas vai vienotas likmes korekcijas. Vienotas likmes korekcijas piemēro tikai konkrētā gadījuma būtības dēļ vai tāpēc, ka dalībvalsts nav iesniegusi Komisijai nepieciešamo informāciju, nav iespējams ar samērīgiem centieniem precīzāk noteikt Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.

3.  Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt finansējumu, Komisijas veiktās pārbaudes rezultātus un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem. Minētajā procedūras posmā dalībvalstīm tiek dota iespēja pierādīt, ka faktiskais neatbilstības apjoms ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.

Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā saskaņot pušu pozīcijas. Procedūras iznākums tiek atspoguļots ziņojumā, ko nosūta Komisijai, kura ņem vērā ziņojumā izteiktos ieteikumus, pirms tā pieņem lēmumu par iespējamu finansējuma atteikumu, un sniedz pamatojumu, ja tā izlemj neievērot minētos ieteikumus.

4.  Finansējumu nedrīkst atteikt attiecībā uz:

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz:

53. pants

Komisijas pilnvaras

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, lai īstenotu:

2.  Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Lai Komisija varētu aizsargāt Savienības finansiālās intereses un lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek piemēroti ar atbilstīguma noskaidrošanu saistītie noteikumi, kas paredzēti 52. pantā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz kritērijiem un metodoloģiju korekciju piemērošanai.

III

iedaļa

Pārkāpumi

54. pants

Kopīgi noteikumi

1.  Dalībvalstis pieprasa atbalsta saņēmējiem veikt pārkāpuma vai nolaidības rezultātā nepamatoti saņemto maksājumu atmaksu 18 mēnešu laikā pēc tam, kad maksājumu aģentūra vai par atgūšanu atbildīgā struktūra ir apstiprinājusi un — attiecīgā gadījumā — saņēmusi kontroles ziņojumu vai līdzīgu dokumentu, kurā norādīts, ka ir noticis pārkāpums. Vienlaikus ar atmaksāšanas pieprasījumu tiek veikta attiecīgo summu uzskaite maksājumu aģentūras debitoru reģistrā.

2.  Ja summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas pieprasījuma vai astoņu gadu laikā, kopš atgūšanas prasība ir iesniegta valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finanšu sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Savienības budžeta, neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāpilda atgūšanas procedūras atbilstīgi 58. pantam.

Ja, veicot atgūšanas procedūru, pārkāpumu neesamību konstatē ar galīgu administratīvu vai juridisku instrumentu, tad attiecīgā dalībvalsts finansiālo slogu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar pirmo daļu, deklarē kā fondu izdevumus.

Tomēr, ja ar attiecīgo dalībvalsti nesaistītu iemeslu dēļ atgūšana nevar tikt veikta šā punkta pirmajā daļā noteiktajos termiņos un ja atgūstamā summa pārsniedz EUR 1 miljonu, Komisija pēc dalībvalsts lūguma var pagarināt termiņus par ne vairāk kā pusi no sākotnējiem termiņiem.

3.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:

Ja šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem, pirms parāda summai ir piemēroti 2. punktā minētie noteikumi, summu neatgūšanas finansiālās sekas sedz no Savienības budžeta.

4.  Komisijai saskaņā ar 102. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu nosūtāmajos gada pārskatos dalībvalstis uzrāda to sedzamās summas saskaņā ar šā panta 2. punktu. Komisija pārbauda, vai tas ir izdarīts, un veic jebkuras nepieciešamās korekcijas 51. pantā paredzētajā īstenošanas aktā.

5.  Komisija, ar noteikumu, ka ir ievērotai 52. panta 3. punktā noteiktā procedūra, var pieņemt īstenošanas aktus, izslēdzot no Savienības finansējuma Savienības budžetā paredzētās summas šādos gadījumos:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

55. pants

ELGF īpašie noteikumi

Summas, kas ir atgūtas pēc pārkāpuma vai nolaidības gadījuma, un par tām uzkrātos procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos grāmato kā ELGF asignētos ieņēmumus mēnesī, kad naudu faktiski saņem.

Veicot kredīta grāmatojumu Savienības budžetā atbilstīgi pirmajai daļai, dalībvalsts var paturēt 20 % no attiecīgajām summām kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas, izņemot, ja pārkāpumu veikušas vai nolaidību pieļāvušas tās pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras.

56. pants

ELFLA īpašie noteikumi

Ja lauku attīstības pasākumos vai programmās konstatē pārkāpumus vai nolaidību, dalībvalstis veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatēto pārkāpumu būtību un nopietnību un ELFLA finanšu zaudējumu apjomu.

Atcelto Savienības finansējumu no ELFLA un atgūtās summas, kā arī uzkrātos procentus attiecīgajai programmai piešķir no jauna. Tomēr dalībvalstis atceltos vai atgūtos Savienības līdzekļus var atkārtoti izmantot tikai tādu pasākumu finansēšanai, kuri iekļauti tajā pašā lauku attīstības programmā, ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala pasākumiem, kuriem veiktas finanšu korekcijas. Pēc lauku attīstības programmas slēgšanas dalībvalsts atlīdzina atgūtas summas Savienības budžetam.

57. pants

Komisijas pilnvaras

1.  Lai nodrošinātu to noteikumu pareizu un efektīvu piemērošanu, kuri attiecas uz nosacījumiem nepamatoti veiktu maksājumu un par tiem uzkrāto procentu atgūšanai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz īpašiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāievēro.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V

SADAĻA

KONTROLES SISTĒMAS UN SANKCIJAS

I

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

58. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.  Dalībvalstis KLP satvarā pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus, kā arī jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, jo īpaši lai:

2.  Dalībvalstis izveido efektīvas vadības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības atbalsta shēmas, ar mērķi samazināt finansiālā kaitējuma risku, kas varētu tikt nodarīts Savienībai.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Visi citi nosacījumi, kurus dalībvalstis nosaka papildus Savienības noteikumiem ELGF vai ELFLA finansētā atbalsta saņemšanai, ir pārbaudāmi.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

59. pants

Pārbaužu vispārīgie principi

1.  Ja vien nav noteikts citādi, dalībvalstu izveidotā sistēma saskaņā ar 58. panta 2. punktu ietver visu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu sistemātisku administratīvo pārbaudi. Minēto sistēmu papildina pārbaudes uz vietas.

2.  Attiecībā uz pārbaudēm uz vietas atbildīgā iestāde sagatavo pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.

3.  Atbildīgā iestāde sagatavo ziņojumu par katru pārbaudi uz vietas.

4.  Vajadzības gadījumā visas pārbaudes uz vietas, kuras Savienības noteikumos paredzētas attiecībā uz lauksaimniecības atbalstu un atbalstu lauku attīstībai, tiek veiktas vienlaicīgi.

5.  Dalībvalstis nodrošina uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas nepieciešams efektīvai risku pārvaldībai, nepieciešamības gadījuma palielinot pārbaužu minimālo daudzumu; dalībvalstis var samazināt minēto minimālo daudzumu, ja vadības un kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī.

6.  Gadījumos, kas Komisijai jānosaka, pamatojoties uz 62. panta 2. punkta h) apakšpunktu, atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus vai jebkādus citus paziņojumus, pieprasījumus vai lūgumus pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt, ja kompetentā iestāde konstatē acīmredzamas kļūdas.

7.  Atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu noraida, ja atbalsta saņēmējs vai tā pārstāvis kavē veikt pārbaudi uz vietas, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus.

60. pants

Apiešanas klauzula

Neskarot īpašo noteikumu piemērošanu, lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.

61. pants

Atbalsta shēmu saderība ar pārbaužu mērķiem vīna nozarē

Lai piemērotu atbalsta shēmas vīna ražošanas nozarē, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalstis nodrošina, ka šīm shēmām piemērotās administratīvās un kontroles procedūras ir saderīgas ar šīs sadaļas II nodaļā minēto integrēto sistēmu šādu elementu ziņā:

Procedūras nodrošina vienotu darbību vai datu apmaiņu ar integrēto sistēmu.

62. pants

Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudēm

1.  Lai nodrošinātu pārbaužu pareizu un efektīvu piemērošanu un to, ka pārliecināšanās par atbilstības nosacījumu ievērošanu notiek efektīvi, saskaņoti un nediskriminējoši, aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, nosakot, ja tas vajadzīgs sistēmas pareizai pārvaldībai, papildu prasības attiecībā uz muitas procedūrām, jo īpaši attiecībā uz tām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 952/2013 ( 32 ).

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus, kas nepieciešami, lai panāktu šīs nodaļas vienādu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz:

▼C1

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

63. pants

Nepamatoti maksājumi un administratīvi sodi

1.  Ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem, atbalstu neizmaksā vai atsauc pilnībā vai daļēji, un attiecīgā gadījumā atbilstīgās maksājumtiesības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 21. pantā, nepiešķir vai atsauc.

2.  Turklāt gadījumos, kad tā ir paredzēts lauksaimniecības nozares tiesību aktos, dalībvalstis piemēro arī administratīvus sodus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 64. un 77. pantā. Tas neskar VI sadaļas 91. līdz 101. pantā izklāstītos noteikumus.

3.  Neskarot 54. panta 3. punktu, summas, tostarp to procenti, un maksājumtiesības, uz kurām attiecas 1. punktā minētā atsaukšana un 2. punktā minētie sodi, tiek atgūtas.

4.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot nosacījumus 1. punktā minētās daļējas vai pilnīgas atsaukšanas piemērošanai.

5.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

64. pants

Administratīvo sodu piemērošana

1.  Kas attiecas uz 63. panta 2. punktā minētajiem administratīvajiem sodiem, šo pantu piemēro, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības vai citi no lauksaimniecības nozares tiesību aktiem izrietoši pienākumi, izņemot tos, kas ir minēti šīs sadaļas II nodaļas 67. līdz 78. pantā un VI sadaļas 91. līdz 101. pantā, un tos, uz kuriem attiecas 89. panta 3. un 4. punktā paredzētie sodi.

2.  Administratīvos sodus nepiemēro:

3.  Administratīvos sodus var piemērot palīdzības vai atbalsta saņēmējam, citām fiziskām vai juridiskām personām, tostarp šādu saņēmēju vai citu personu grupām vai asociācijām, kurām ir saistoši pienākumi, kas izklāstīti 1. punktā minētajos noteikumos.

4.  Administratīvie sodi var izpausties kādā no šādiem veidiem:

5.  Administratīvie sodi ir samērīgi un tos nosaka pakāpēs atbilstīgi konstatētās neatbilstības smagumam, apjomam, ilgumam un atkārtošanās biežumam, un tie ir pakļauti šādiem ierobežojumiem:

6.  Lai ņemtu vērā uzliekamo maksājumu un sankciju preventīvo iedarbību, no vienas puses, un katras lauksaimniecības nozares tiesību aktos ietvertās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma specifiskās iezīmes, no otras puses, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus:

7.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskos noteikumus šā panta vienādai piemērošanai, par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

65. pants

Dalībvalstīm veicamo maksājumu apturēšana uz laiku Regulā (ES) Nr. 1308/2013 minētajos konkrētajos gadījumos

1.  Ja Regulā (ES) Nr. 1308/2013 prasīts dalībvalstīm konkrētā termiņā iesniegt konkrētu informāciju un ja dalībvalstis šo informāciju nenosūta laikus vai nenosūta nemaz, vai nosūta nepareizu informāciju, Komisija var uz laiku apturēt 18. pantā minētos mēneša maksājumus ar noteikumu, ka Komisija savlaicīgi ir darījusi dalībvalstīm pieejamu visu vajadzīgo informāciju, veidlapas un skaidrojumus. Uz laiku apturamo maksājumu summa attiecas uz to tirgus pasākumu izdevumiem, attiecībā uz kuriem saistītā prasītā informācija netika nosūtīta, netika nosūtīta laikus vai nav pareiza.

2.  Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu 1. punkta piemērošanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz tirgus pasākumiem, uz kuriem attiecas maksājumu apturēšana uz laiku, un uz 1. punktā minētās maksājumu apturēšanas apmēru un darbības laiku.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par kārtību un citiem praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu pareizu 1. punktā minēto mēneša maksājumu apturēšanu uz laiku. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

66. pants

Nodrošinājums

1.  Ja lauksaimniecības nozares tiesību aktos tā ir paredzēts, dalībvalstis pieprasa iesniegt nodrošinājumu, lai garantētu to, ka naudas summa tiks samaksāta vai atsavināta par labu kompetentajai iestādei, ja nav izpildīts konkrēts lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteikts pienākums.

2.  Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem nodrošinājuma iesniegšanā tiek garantēta nediskriminējoša attieksme, taisnīgums un samērīguma ievērošana un:

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II

NODAĻA

Integrētā administrācijas un kontroles sistēma

67. pants

Darbības joma un izmantotie termini

1.  Katra dalībvalsts izveido un izmanto integrētu pārvaldes un kontroles sistēmu ("integrētā sistēma").

2.  Integrētā sistēma ir piemērojama Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām un atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28. līdz 31. pantu, 33., 34. un 40.a pantu, kā arī attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Tomēr šo nodaļu nepiemēro pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā. To nepiemēro arī pasākumiem, kas paredzēti minētās regulas 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā attiecībā uz izveidošanas izdevumiem.

3.  Integrētā sistēma vajadzīgajā mērā attiecas arī uz savstarpējās atbilstības kontroli, kā noteikts VI sadaļā.

4.  Šajā nodaļā:

68. pants

Integrētās sistēmas elementi

1.  Integrētajā sistēmā ir šādi elementi:

2.  Pēc vajadzības integrētajā sistēmā ietver dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 ( 35 ) un Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 ( 36 ).

3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas ieviešanu un piemērošanu, Komisija var izmantot specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un izmantošanu, jo īpaši lai sniegtu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tehniskas konsultācijas, ja tās tādas lūgtu.

4.  Dalībvalstis veic visus turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai piemērošanai, un sniedz savstarpēju palīdzību, kura vajadzīga, lai veiktu saskaņā ar šo regulu prasītās pārbaudes.

69. pants

Elektroniskā datubāze

1.  Elektroniskajā datubāzē ("datubāze") attiecībā uz katru 67. panta 2. punktā minēto atbalsta saņēmēju reģistrē datus, kas iegūti no atbalsta pieteikumiem un maksājumu pieprasījumiem.

Šī datubāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību iepazīties ar datiem, kas attiecas uz tekošajiem kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem un šādiem iepriekšējiem desmit gadiem. Ja lauksaimniekiem sniegtā atbalsta līmeni ietekmē dati, kuri attiecas uz agrākiem kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, minētā datubāze ļauj arī iepazīties ar datiem, kas attiecas uz minētajiem gadiem. Datubāze ļauj arī tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem par vismaz četriem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas un attiecībā uz datiem par "pastāvīgajām ganībām", kā definēts 2. panta c) punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1120/2009 ( 37 ) tās oriģinālajā versijā un, sākot no tās piemērošanas datuma, ar datiem par "ilggadīgajiem zālājiem un pastāvīgajām ganībām", kā definēts 4. panta 1. punkta h) punktā Regulā (ES) Nr. 1307/2013, attiecībā uz vismaz pieciem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, datu pieejamība ir jānodrošina tikai no pievienošanās gada.

2.  Dalībvalstis var izveidot decentralizētas datubāzes, ar nosacījumu, ka minētās datubāzes, kā arī administratīvās procedūras datu reģistrēšanai un piekļūšanai datiem ir izstrādātas tā, lai tās būtu vienveidīgas visā dalībvalsts teritorijā un ir savstarpēji saderīgas, lai varētu veikt kontrolpārbaudes.

70. pants

Identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem

1.  Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm, zemesgrāmatas aktiem vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmanto elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, tostarp ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa ar vienotu standartu, kas garantē tādu precizitātes līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:10 000 , un, sākot no 2016. gada – mērogā 1:5 000 , ņemot vērā zemes gabalu kontūras un stāvokli. To nosaka saskaņā ar pastāvošiem Savienības standartiem.

Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis arī pēc 2016. gada var turpināt izmantot šādas metodes, tostarp ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa ar vienotu standartu, kas garantē tādu precizitātes līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:10 000 , ja tās iegūtas, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem, par kuriem vienošanās panākta pirms 2012. gada novembra.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā būtu datu slānis atsaucēm par ekoloģiski nozīmīgām platībām. Minētais datu slānis jo īpaši attiecas uz attiecīgajām konkrētajām saistībām un/vai vides sertifikācijas shēmām, kas minētas 43. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 1307/2013 un kas ir līdzvērtīgas minētās regulas 46. pantā minētajām praksēm, pirms tiek iesniegtas šīs regulas 72. pantā minētās pieteikumu veidlapas attiecībā uz vēlākais 2018. gada maksājumu pieprasījumiem par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. līdz 46. pantā.

71. pants

Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma

1.  Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma ļauj pārbaudīt tiesības un veikt kontrolpārbaudes ar atbalsta pieteikumiem un lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

2.  Šā panta 1. punktā minētā sistēma ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz vismaz četriem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas.

72. pants

Atbalsta pieteikumi un maksājumu pieprasījumi

1.  Katru gadu 67. panta 2. punktā minētais atbalsta saņēmējs iesniedz attiecīgi tiešo maksājumu pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu par attiecīgo platībatkarīgo un ar dzīvniekiem saistīto lauku attīstības pasākumu, pēc vajadzības norādot:

Attiecībā uz platībatkarīgajiem tiešajiem maksājumiem katra dalībvalsts nosaka lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu minimālo lielumu, par kuru var iesniegt pieteikumu. Tomēr minimālais lielums nepārsniedz 0,3 ha.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali līdz 0,1 ha lielā platībā, par kuriem nepiesakās maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē, ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz 1 ha, un/vai var pieņemt lēmumu, ka lauksaimniekam, kurš nepiesakās platībatkarīgo tiešo maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, ja kopējā platība nepārsniedz 1 ha. Jebkurā gadījumā lauksaimnieks savā pieteikumā tomēr norāda, ka tā rīcībā ir lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma norāda to atrašanās vietu.

3.  Dalībvalstis, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nodrošina veidlapu sagataves, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas iepriekšējā gadā, kā arī grafisko materiālu, kurā norāda minēto platību atrašanās vietu.

Dalībvalsts var nolemt, ka pieteikums atbalsta saņemšanai un maksājuma pieprasījums:

Tomēr attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā minēto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu šī iespēja piešķirama visiem attiecīgajiem lauksaimniekiem.

4.  Dalībvalsts var nolemt, ka viens pieteikums ietver vairākas vai visas 67. pantā minētās atbalsta shēmas un pasākumus vai citas atbalsta shēmas un pasākumus.

5.  Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 38 ), šajā nodaļā atbalsta pieteikuma, maksājuma pieprasījuma vai jebkādu citu papildu dokumentu, līgumu vai deklarāciju iesniegšanas vai grozīšanas datuma aprēķinu pielāgo integrētās sistēmas speciālajām prasībām. Komisija saskaņā ar 115. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro laikposmiem, datumiem un termiņiem, ja pieteikumu iesniegšanas vai grozīšanas termiņš beidzas dienā, kas ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena.

73. pants

Atbalsta saņēmēju identifikācijas sistēma

Vienotā sistēma katra atbalsta saņēmēja identitātes reģistrēšanai, kas minēta 67. panta 2. punktā, garantē to, ka ir iespējams noteikt visus atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, kurus iesniedzis viens un tas pats atbalsta saņēmējs.

74. pants

Atbilstības nosacījumu pārbaude un samazinājumi

1.  Saskaņā ar 59. pantu dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai struktūras, ko tās pilnvarojušas rīkoties to vārdā, veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par atbilstības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai. Šīs pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas.

2.  Lai veiktu pārbaudes uz vietas, dalībvalstis sagatavo lauku saimniecību un/vai atbalsta saņēmēju atlases veidošanas plānu.

3.  Dalībvalstis lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālās izpētes un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) paņēmienus.

4.  Ja konstatē atbilstības nosacījumu neievērošanu, piemēro 63. pantu.

75. pants

Maksājums atbalsta saņēmējiem

1.  Maksājumus saskaņā ar 67. panta 2. punktā minētajām atbalsta shēmām un pasākumiem veic laikā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.

Maksājumus minētajā laikposmā veic ne vairāk kā divās daļās.

Neskarot pirmo un otro daļu, dalībvalstis līdz 1. decembrim, bet ne agrāk kā 16. oktobrī, var veikt avansa maksājumus līdz 50 % apmērā tiešajiem maksājumiem un līdz 75 % apmērā lauku attīstības atbalstam, kas minēts 67. panta 2. punktā.

Saistībā ar atbalstu, ko piešķir lauku attīstībai, kā minēts 67. panta 2. punktā, šo punktu piemēro attiecībā uz atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, iesniegtiem sākot no 2018. maksājumu pieprasījumu gada, izņemot attiecībā uz avansa maksājumiem līdz 75 % apmērā, kas paredzēti šā punkta trešajā daļā.

2.  Šā panta 1. punktā minētos maksājumus neveic, pirms nav pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude, kura jāveic dalībvalstīm saskaņā ar 74. pantu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, avansus saistībā ar lauku attīstības atbalstu, kas minēts 67. panta 2. punktā, var izmaksāt pēc tam, kad saskaņā ar 59. panta 1. punktu veiktās administratīvās pārbaudes ir pabeigtas.

3.  Ārkārtas situācijā Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas problēmas, kuras ir saistītas ar šā panta piemērošanu. Šādos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no 1. un 2. punkta, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

76. pants

Deleģētās pilnvaras

1.  Lai nodrošinātu šajā nodaļā minētās integrētās sistēmas ieviešanu efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā veidā, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu par:

2.  Lai nodrošinātu 72. pantā minēto atbalsta pieteikumu rezultātā radušos līdzekļu pareizu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem un ļautu pārbaudīt, vai tie ir izpildījuši ar atbalstu saistītos pienākumus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:

77. pants

Administratīvo sodu piemērošana

1.  Kas attiecas uz 63. panta 2. punktā minētajiem administratīvajiem sodiem, šo pantu piemēro, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības vai citi pienākumi, kas izriet no 67. panta 2. punktā minētā atbalsta noteikumu piemērošanas.

2.  Administratīvu sodu nepiemēro:

3.  Administratīvus sodus var piemērot palīdzības vai atbalsta saņēmējam, tostarp viņu grupām vai asociācijām, kurām ir saistoši pienākumi, kas izklāstīti 1. punktā minētajos noteikumos.

4.  Administratīvie sodi var izpausties šādos veidos:

5.  Administratīvie sodi ir samērīgi un tos nosaka pakāpēs atbilstīgi konstatētās neatbilstības smagumam, apjomam, ilgumam un atkārtošanās biežumam, un tie ir pakļauti šādiem ierobežojumiem:

6.  Neatkarīgi no šā panta 4. un 5. punkta attiecībā uz maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, administratīvie sodi izpaužas kā to maksājumu summas samazinājums, kurus veic vai kuri tiks veikti saskaņā ar minēto regulu.

Šajā punktā minētie administratīvie sodi ir samērīgi un tiek iedalīti pēc attiecīgās neatbilstības nopietnības, apjoma, ilguma un atkārtošanās.

Šādu administratīvo sodu summa konkrētā gadā nepārsniedz 0 % pirmajiem diviem gadiem, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu (2015. un 2016. gadā iesniegtie pieteikumi), 20 % trešajā piemērošanas gadā (2017. gadā iesniegtie pieteikumi) un 25 % sākot no ceturtā piemērošanas gada (2018. gadā iesniegtie pieteikumi) no tās maksājuma summas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā un ko attiecīgajam lauksaimniekam būtu tiesības saņemt, ja lauksaimnieks būtu izpildījis ar šo maksājumu saistītos nosacījumus.

7.  Lai ņemtu vērā uzliekamo sankciju atturošo iedarbību, no vienas puses, un katras 67. panta 2. punktā minētās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma specifiskās iezīmes, no otras puses, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus:

8.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

78. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III

NODAĻA

Darījumu rūpīga pārbaude

79. pants

Darbības joma un definīcijas

1.  Šajā nodaļā nosaka īpašus noteikumus par tādu uzņēmumu, kuri saņem vai veic maksājumus tiešā vai netiešā saistībā ar ELGF finansēšanas sistēmu, vai to pārstāvju ("uzņēmumu") komercdokumentu rūpīgu pārbaudi, lai pārliecinātos par ELGF finansēšanas sistēmā esošo darījumu faktisko īstenošanu un izpildes pareizību.

2.  Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kurus aptver šīs sadaļas II nodaļā minētā integrētā sistēma. Lai reaģētu uz izmaiņām lauksaimniecības nozares tiesību aktos un nodrošinātu ar šo nodaļu izveidotās ex post pārbaužu sistēmas efektivitāti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, izveidojot tādu pasākumu sarakstu, kuri to struktūras un kontroles prasību dēļ nav piemēroti papildu ex post pārbaudēm, ko veic, rūpīgi pārbaudot komercdokumentus, un tāpēc saistībā ar šo nodaļu tiem nav jāpiemēro minētā pārbaude.

3.  Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

80. pants

Dalībvalstu veiktās rūpīgās pārbaudes

1.  Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu komercdokumentu rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu raksturu. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu izvēle rūpīgo pārbaužu veikšanai nodrošina vislielāko iespējamo pārliecību par pārkāpumu novēršanas un konstatēšanas pasākumu efektivitāti. Tostarp izvēlē ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu šajā sistēmā un citus riska faktorus.

2.  Vajadzības gadījumā 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ar kurām uzņēmumi ir saistīti, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas ir būtiski 81. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

3.  Saskaņā ar šo nodaļu veiktās rūpīgās pārbaudes neskar atbilstīgi šīs regulas 47. un 48. pantam veiktās pārbaudes.

81. pants

Rūpīgās pārbaudes mērķi

1.  Veicot rūpīgo pārbaudi, primāro datu pareizību atbilstīgi radītajai riska pakāpei pārbauda ar vairākām kontrolpārbaudēm, vajadzības gadījumā pārbaudot arī trešo personu komercdokumentus, ietverot:

2.  Jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Savienības vai attiecīgās valsts noteikumiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar komercdokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.

3.  Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.

82. pants

Piekļuve komercdokumentiem

1.  Uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona nodrošina visu komercdokumentu un papildinformācijas sniegšanu par rūpīgu pārbaudi atbildīgajiem ierēdņiem vai personām, kas pilnvarotas to veikt to vārdā. Elektroniski saglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstīgu datu saglabāšanas līdzekli.

2.  Ierēdņi, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personas, kas pilnvarotas to veikt to vārdā, var pieprasīt, lai tiem iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.

3.  Gadījumos, kad saskaņā ar šo nodaļu veiktās rūpīgās pārbaudes laikā uzņēmuma saglabātie komercdokumenti tiek atzīti par rūpīgas pārbaudes mērķiem neatbilstīgiem, uzņēmumam tiek noteikts turpmāk veikt uzskaiti atbilstīgi tās dalībvalsts prasībām, kas ir atbildīga par rūpīgu pārbaudi, neskarot citās ar attiecīgo nozari saistītās regulās noteiktos pienākumus.

Dalībvalstis nosaka termiņu, kādā šāda uzskaite ir jāievieš.

Gadījumos, kad visi saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbaudāmie komercdokumenti vai to daļa atrodas uzņēmumā, kas ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, līgumsabiedrībā vai uzņēmumu apvienībā, kuras vadībai ir vienots pamats ar rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Savienības teritorijā vai ārpus tās, uzņēmums nodrošina šo komercdokumentu pieejamību par rūpīgo pārbaudi atbildīgajiem ierēdņiem to dalībvalstu noteiktajā vietā un laikā, kas ir atbildīgas par rūpīgas pārbaudes veikšanu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, lai ierēdņi, kas atbild par rūpīgām pārbaudēm, būtu tiesīgi izņemt komercdokumentus vai panākt to izņemšanu. Šīs tiesības ir izmantojamas, ievērojot attiecīgos valsts noteikumus, un tās neskar procesuālo noteikumu piemērošanu krimināllietās attiecībā uz dokumentu izņemšanu.

83. pants

Savstarpēja palīdzība

1.  Dalībvalstis viena otrai sniedz šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību šādos gadījumos:

Komisija var koordinēt kopīgus pasākumus, kas ietver savstarpējo palīdzību starp divām vai vairākām dalībvalstīm.

2.  Pirmo trīs mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies maksājuma ELGF finanšu gads, dalībvalstis nosūta Komisijai to trešā valstī reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī.

3.  Ja uzņēmuma rūpīgai pārbaudei saskaņā ar 80. pantu un jo īpaši kontrolpārbaudēm saskaņā ar 81. pantu nepieciešama papildinformācija no citas dalībvalsts, var iesniegt īpašus rūpīgas pārbaudes pieprasījumus, kuros norāda pieprasījuma iemeslus. Pārskatu par šādiem īpašiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.

Pieprasījumu par rūpīgu pārbaudi izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas; rūpīgās pārbaudes rezultātus nekavējoties paziņo dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, un Komisijai. Paziņojumu Komisijai nosūta reizi ceturksnī mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

84. pants

Programmas

1.  Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 80. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu laikposmā.

2.  Līdz katra gada 15. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, precizējot:

3.  Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, tad dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.

4.  Šā panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu grozījumiem.

5.  Komisija var jebkurā posmā pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā.

6.  Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par EUR 40 000 , saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai īpašu iemeslu dēļ, kurus norāda dalībvalstis savā gada programmā, kas minēta 1. punktā, vai Komisija jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā. Lai ņemtu vērā pārmaiņas ekonomikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, grozot robežvērtību, kas noteikta EUR 40 000 apmērā.

85. pants

Īpašie dienesti

1.  Katrā dalībvalstī īpašs dienests ir atbildīgs par šīs nodaļas piemērošanas uzraudzību. Šis dienests īpaši atbild par:

Dalībvalstis turklāt var noteikt, ka rūpīgās pārbaudes, kas jāveic saskaņā ar šo nodaļu, sadala starp īpašo dienestu un citiem valsts dienestiem, ar noteikumu, ka par to koordinēšanu ir atbildīgs īpašais dienests.

2.  Par šīs nodaļas piemērošanu atbildīgo dienestu vai dienestus organizē tā, lai tie būtu neatkarīgi no dienestiem vai dienestu nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms tiem veiktajām rūpīgajām pārbaudēm.

3.  Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, 1. punktā minētais īpašais dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts tam uztic visas šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamās pilnvaras.

4.  Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus to fizisku vai juridisku personu sodīšanai, kuras nepilda pienākumus, kas izriet no šīs nodaļas.

86. pants

Ziņojumi

1.  Līdz 1. janvārim pēc rūpīgo pārbaužu laikposma dalībvalstis nosūta Komisijai sīku ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu.

2.  Dalībvalstis un Komisija veic regulāru viedokļu apmaiņu par šīs nodaļas piemērošanu.

87. pants

Komisijas piekļuve informācijai un tās veiktās rūpīgās pārbaudes

1.  Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas ierēdņiem ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu saskaņā ar šo nodaļu paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti minēto pārbaužu iznākumā, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās glabātie dati. Minētos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstīgu datu saglabāšanas līdzekli.

2.  Šīs regulas 80. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu ierēdņi. Komisijas ierēdņi drīkst piedalīties šajās rūpīgajās pārbaudēs. Tie paši nedrīkst īstenot attiecīgās valsts ierēdņiem piešķirtās rūpīgās pārbaudes pilnvaras. Tomēr tiem ir piekļuve dalībvalstu ierēdņiem pieejamām telpām un dokumentiem.

3.  Saskaņā ar 83. pantu veiktās rūpīgās pārbaudes gadījumā pieprasījumu iesniedzošie dalībvalsts ierēdņi drīkst ar pieprasījumu saņemošās dalībvalsts piekrišanu būt klāt pieprasījumu saņemošajā dalībvalstī veiktās rūpīgās pārbaudes laikā un piekļūt tām telpām un tiem dokumentiem, kam piekļūst šīs dalībvalsts ierēdņi.

Pieprasījumu iesniedzošās dalībvalsts ierēdņiem, kuri ir klāt pieprasījumu saņemošajā dalībvalstī veikto rūpīgo pārbaužu laikā, ir jāspēj jebkurā laikā sniegt pierādījumu par savu oficiālo statusu. Rūpīgās pārbaudes vienmēr veic pieprasījumu saņemošās dalībvalsts ierēdņi.

4.  Neskarot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz atsevišķu darbību veikšanu tikai valsts tiesību aktos īpaši noteiktiem ierēdņiem, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas ierēdņi, ne 3. punktā minētie dalībvalstu ierēdņi. Jebkurā gadījumā tie jo īpaši nepiedalās personu mājas apmeklējumos vai oficiālā personu nopratināšanā attiecīgās dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tiem ir pieejama šādi iegūtā informācija.

88. pants

Komisijas pilnvaras

Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus šīs nodaļas vienādai piemērošanai, un jo īpaši attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV

NODAĻA

Citi noteikumi par pārbaudēm un sankcijām

89. pants

Citas pārbaudes un sankcijas saistībā ar tirdzniecības noteikumiem

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar minētās regulas noteikumiem, nenonāk tirgū vai tiek no tā izņemti.

2.  Neskarot īpašu noteikumu piemērošanu, kurus Komisija var pieņemt, Savienībā importējamiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 189. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajiem produktiem veic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti minētā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

3.  Dalībvalstis veic pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, lai pārbaudītu, vai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā minētie produkti atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas I iedaļā minētajiem noteikumiem, un vajadzības gadījumā piemēro administratīvos sodus.

4.  Neskarot tiesību aktus par vīna nozari, kuri pieņemti balstoties uz 64. pantu, ja ir pārkāpti Savienības noteikumi vīna nozarē, dalībvalstis piemēro samērīgus, iedarbīgus un preventīvus administratīvos sodus. Šādus sodus nepiemēro gadījumos, kas izklāstīti 64. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, un ja neievērošana ir maznozīmīga.

5.  Lai aizsargātu Savienības līdzekļus un Savienības vīna identitāti, izcelsmi un kvalitāti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:

6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot visus pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

90. pants

Pārbaudes saistībā ar cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un aizsargātiem tradicionāliem apzīmējumiem

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

2.  Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par pārbaužu veikšanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 2. daļas II sadaļas I nodaļas II iedaļā noteiktajiem pienākumiem saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 ( 39 ) 4. pantā, un nodrošina, ka visiem tirgus dalībniekiem, kuri šos pienākumus pilda, ir tiesības uz pārbaužu sistēmu.

3.  Šā panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde vai arī viena vai vairākas kontroles struktūras Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. apakšpunkta nozīmē, kas darbojas kā produkta sertifikācijas struktūra saskaņā ar minētās regulas 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, Savienībā ik gadus nodrošina produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes vīna ražošanas laikā un kondicionēšanas laikā vai pēc tās.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI

SADAĻA

SAVSTARPĒJA ATBILSTĪBA

I

NODAĻA

Darbības joma

91. pants

Vispārējais princips

1.  Ja 92. pantā minētais atbalsta saņēmējs neievēro 93. pantā noteiktos savstarpējās atbilstības noteikumus, minētajam atbalsta saņēmējam piemēro administratīvu sodu.

2.  Šā panta 1. punktā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo atbalsta saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem papildu nosacījumiem:

Tomēr šo sodu nepiemēro attiecībā uz meža platībām, ja vien par attiecīgo platību nav pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 30. un 34. pantu.

3.  Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

92. pants

Attiecīgie saņēmēji

Šīs regulas 91. pantu piemēro atbalsta saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu un gada piemaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28. līdz 31. pantu, 33. un 34. pantu.

Tomēr 91. pantu nepiemēro atbalsta saņēmējiem, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā. Minētajā pantā paredzēto sodu nepiemēro arī atbalstam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā.

93. pants

Savstarpējas atbilstības noteikumi

1.  Savstarpējās atbilstības noteikumi ietver Savienības tiesību aktos paredzētās obligātās apsaimniekošanas prasības un valsts līmenī noteiktos standartus attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kā noteikts II pielikumā, šādās jomās:

2.  Šīs regulas II pielikumā minētos tiesību aktus attiecībā uz tiesību aktu noteiktajām apsaimniekošanas prasībām piemēro spēkā esošajā redakcijā, un direktīvu gadījumā – kā tos īsteno dalībvalstis.

3.  Turklāt attiecībā uz 2015. un 2016. gadu savstarpējās atbilstības noteikumi ietver arī pastāvīgo ganību uzturēšanu. Tās dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2004. gada 1. janvārī, nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām datumā, kas bija paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu. Dalībvalstis, kuras kļuva par Savienības dalībvalstīm 2004. gadā, nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā. Bulgārija un Rumānija nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī. Horvātija nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2013. gada 1. jūlijā.

Pirmo daļu nepiemēro zemes platībām, kuras atvēlētas pastāvīgajām ganībām un paredzētas apmežošanai, ja šāda apmežošana ir saderīga ar vides prasībām, un izņemot Ziemassvētku eglīšu un ātraudzīgu sugu stādījumiem, kuras audzē īsu laiku.

4.  Lai ņemtu vērā šā panta 3. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, ietverot noteikumus par pastāvīgo ganību uzturēšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes uzturēšanai lauksaimnieku līmenī, tostarp paredzot atsevišķus pildāmos pienākumus, piemēram, pienākumu atkārtoti pārveidot platības par pastāvīgo ganību platībām, ja konstatē, ka pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes attiecība samazinās.

Lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemēroti dalībvalstu pienākumi, no vienas puses, un individuālu lauksaimnieku pienākumi, no otras puses, attiecībā uz pastāvīgo ganību uzturēšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai paredzētu noteikumus un metodes ar mērķi noteikt attiecību starp pastāvīgajām ganībām un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura būtu jāuztur.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā "pastāvīgās ganības" ir pastāvīgās ganības, kā tas ir definēts 2. panta c) punktā Regulā (EK) Nr. 1120/2009 tās oriģinālajā versijā.

94. pants

Dalībvalstu pienākumi saistībā ar labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem

Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu uzturēti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus atbalsta saņēmējiem attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz II pielikumu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru.

Dalībvalstis nenosaka tādas minimālās prasības, kas nav noteiktas II pielikumā.

95. pants

Informācija atbalsta saņēmējiem

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, nodrošina attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem sarakstu ar prasībām un standartiem, kas jāpiemēro saimniecību līmenī, kā arī skaidru un precīzu informāciju par tiem.

II

NODAĻA

Kontroles sistēma un administratīvi sodi saistībā ar savstarpējo atbilstību

96. pants

Savstarpējas atbilstības pārbaudes

1.  Dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto integrēto sistēmu, kas paredzēta V sadaļas II nodaļā un jo īpaši 68. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā.

Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību savstarpējās atbilstības noteikumiem.

Minētās sistēmas un jo īpaši dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/71/EK ( 40 ) un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un Regulu (EK) Nr. 21/2004, ir saderīga ar integrēto sistēmu, kas minēta šīs regulas V sadaļas II nodaļā.

2.  Ņemot vērā attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai savstarpējās atbilstības jomas, dalībvalstis var nolemt veikt administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai savstarpējās atbilstības jomai.

3.  Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs pilda šajā sadaļā paredzētos pienākumus.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos par šajā sadaļā minēto pienākumu izpildi, tostarp noteikumus par to, ka riska analīzē tiek ņemti vērā šādi faktori:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

97. pants

Administratīvā soda piemērošana

1.  Šīs regulas 91. pantā minēto administratīvo sodu piemēro, ja kādā kalendārajā gadā ("attiecīgais kalendārais gads") kādu brīdi nav ievēroti savstarpējās atbilstības noteikumi un attiecīgā neatbilstība ir tieši attiecināma uz atbalsta saņēmēju, kurš attiecīgajā kalendārajā gadā iesniedza atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro atbalsta saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana jebkurā brīdī triju gadu laikposmā kopš tā gada 1. janvāra, kurš seko kalendārajam gadam, kurā tika piešķirts pirmais maksājums saskaņā ar atbalsta programmām pārstrukturēšanai un pārveidei, vai jebkurā brīdī viena gada laikposmā kopš tā gada 1. janvāra, kurš seko kalendārajam gadam, kurā tika piešķirts maksājums saskaņā ar atbalsta programmām ražas priekšlaicīgai novākšanai, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ("attiecīgie gadi").

2.  Gadījumos, kad zeme attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados tiek nodota, 1. punktu piemēro arī, ja attiecīgā neatbilstība ir tādas darbības vai bezdarbības rezultāts, kas tieši attiecināma uz personu, kurai lauksaimniecības zeme tika nodota vai kura šo zemi nodeva. Atkāpjoties no pirmā teikuma, ja persona, uz kuru tieši attiecināma darbība vai bezdarbība, ir iesniegusi atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados, administratīvo sodu piemēro, pamatojoties uz šai personai piešķirto vai piešķiramo 92. pantā minēto maksājumu kopsummām.

Šajā punktā "nodošana" ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt personas, kas nodod saimniecību, rīcībā.

3.  Neatkarīgi no 1. punkta un ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 101. pantu, dalībvalstis var nolemt nepiemērot administratīvu sodu attiecībā uz atbalsta saņēmēju un kalendāra gadu, ja soda summa nepārsniedz EUR 100, piemērojot saskaņā ar 101. pantu pieņemamos noteikumus.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde attiecībā uz atbalsta saņēmēju izlasi nākamajā gadā veic vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs ir labojis attiecīgo konstatēto neatbilstību. Par konstatēto neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošo darbību paziņo atbalsta saņēmējam.

4.  Administratīvā soda piemērošana neietekmē to maksājumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.

98. pants

Administratīva soda piemērošana Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju 91. pantā minētos administratīvos sodus piemēro vēlākais no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām dzīvnieku labturības jomā, kā minēts II pielikumā.

Attiecībā uz Horvātiju 91. pantā minētos sodus attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām (SMR), kas minētas II pielikumā, piemēro saskaņā ar šādu grafiku:

99. pants

Administratīvā soda aprēķināšana

1.  Administratīvo sodu, kas paredzēts 91. pantā, piemēro, samazinot vai nepiešķirot 92. pantā minēto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam atbalsta saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus viņš iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.

Aprēķinot samazinājumus vai summas, kas netiks piešķirtas, ņem vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un atkārtošanos, kā arī 2., 3. un 4. punktā izklāstītos kritērijus.

2.  Neatbilstības gadījumā, kuras iemesls ir nolaidība, samazinājuma procentuālā daļa nepārsniedz 5 %, bet atkārtošanās gadījumā nepārsniedz 15 %.

Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, ko piemēro neatbilstības gadījumiem un kas, ņemot vērā to, ka tie ir mazāk smagi un apjomīgi un to ilgums ir īsāks, pietiekami pamatotos gadījumos neizraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu. Ja dalībvalsts nolemj šo iespēju izmantot, kompetentā iestāde atbalsta saņēmējam nosūta sākotnēju brīdinājumu, paziņojot atbalsta saņēmējam par konstatēto neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošu darbību. Ja vēlākā pārbaudē tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, samazinājumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu piemēro ar atpakaļejošu spēku.

Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.

Dalībvalstis prioritāru piekļuvi saimniecību konsultatīvajai sistēmai var sniegt tiem saņēmējiem, kas pirmo reizi saņēmuši agrīnu brīdinājumu.

3.  Tīšas neatbilstības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 % un tās rezultāts var būt pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.

4.  Katrā ziņā samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopsummu, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā.

100. pants

Summas, kas rodas savstarpējas atbilstības gadījumā

Dalībvalstis var paturēt 25 % no summām, kas radušās, piemērojot 99. pantā minētos samazinājumus un maksājumu nepiešķiršanu.

101. pants

Komisijas pilnvaras saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu

1.  Lai nodrošinātu pareizu līdzekļu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem un to, ka savstarpējās atbilstības īstenošana notiek efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus,

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus par 97. līdz 99. pantā minēto administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu, tostarp attiecībā uz saņēmējiem, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minētās personu grupas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VII

SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I

NODAĻA

Saziņa

102. pants

Informācijas sniegšana

1.  Papildus nozaru regulās paredzētajiem noteikumiem dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju, deklarācijas un dokumentus:

Akreditēto maksājumu aģentūru gada pārskatus, kas attiecas uz ELFLA izdevumiem, iesniedz par katru programmu.

2.  Dalībvalstis sīki informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 94. pantā minētos labos lauksaimniecības un vides apstākļus, un par III sadaļā minēto saimniecību konsultatīvo sistēmu.

3.  Dalībvalsts regulāri informē Komisiju par V sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu. Komisija organizē viedokļu apmaiņu par šo tematu ar dalībvalstīm.

103. pants

Konfidencialitāte

1.  Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kura nodota vai iegūta, veicot pārbaudes vai grāmatojumu noskaidrošanas pasākumus saskaņā ar šo regulu.

Uz šo informāciju attiecas Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/9650 8. pantā paredzētie noteikumi.

2.  Neskarot valsts noteikumu piemērošanu tiesvedības jomā, V sadaļas III nodaļā minētajā rūpīgajā pārbaudē iegūtā informācija jāaizsargā kā dienesta noslēpums. To neizpauž nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar to pienākumiem dalībvalstīs vai Savienības iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.

104. pants

Komisijas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II

NODAĻA

Euro izmantojums

105. pants

Vispārējie principi

1.  Summas, kuras norādītas Komisijas lēmumos, ar ko pieņem lauku attīstības programmas, saistību summas un Komisijas veikto maksājumu summas, dalībvalstu apliecinātās vai sertificētās izdevumu summas un summas dalībvalstu izdevumu deklarācijās izsaka un izmaksā euro.

2.  Lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās cenas un summas izsaka euro.

Tās piešķir vai iekasē euro dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro, un valsts valūtā dalībvalstīs, kuras to nav izdarījušas.

106. pants

Valūtas maiņas kurss un noteicošā diena

1.  Dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas euro, 105. panta 2. punktā minētās cenas un summas konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu.

2.  Noteicošā diena attiecībā uz valūtas maiņas kursu ir:

3.  Ja Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzēto tiešo maksājumu veic atbalsta saņēmējam tādā valūtā, kas nav euro, dalībvalstis konvertē euro izteikto atbalsta summu valsts valūtā, pamatojoties uz pēdējo Eiropas Centrālās bankas noteikto valūtas maiņas kursu pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt veikt valūtas pārrēķinu atbilstīgi Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vidējam valūtas maiņas kursam mēnesī pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts. Dalībvalstis, kas izvēlas minēto iespēju, nosaka un publicē šo vidējo kursu pirms attiecīgā gada 1. decembra.

4.  Attiecībā uz ELGF, sastādot izdevumu deklarācijas, dalībvalstis, kuras nav ieviesušas euro, piemēro to pašu valūtas maiņas kursu, ko tās lietoja, veicot maksājumus atbalsta saņēmējiem vai saņemot ieņēmumus, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

5.  Lai konkretizētu 2. punktā minēto noteicošo dienu vai to noteiktu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgo tirgus organizāciju vai summu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus par šīm noteicošajām dienām un piemērojamo valūtas maiņas kursu. Konkrēto noteicošo dienu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

6.  Lai euro neieviesušās dalībvalstis, no vienas puses, iegrāmatojot saņemtos ieņēmumus vai saņēmējiem piešķirtos atbalsta maksājumus citā valūtā kā euro, un, no otras puses, sagatavojot maksājumu aģentūras izdevumu deklarāciju, nepiemērotu dažādus valūtas maiņas kursus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus par piemērojamo valūtas maiņas kursu, kad sagatavo izdevumu deklarācijas un kad iegrāmatot intervences krājumu veidošanas darbības maksājumu aģentūru kontos.

107. pants

Aizsardzības pasākumi un atkāpes

1.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt pasākumus, lai aizsargātu Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja to var apdraudēt ar valsts valūtu saistītas ārkārtējas monetāra rakstura darbības. Vajadzības gadījumā šie pasākumi var atkāpties no spēkā esošajiem noteikumiem vienīgi uz laikposmu, kas noteikti nepieciešams.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis.

2.  Ja ārkārtējas monetāra rakstura darbības attiecībā uz valsts valūtu var apdraudēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, atkāpjoties no šīs iedaļas noteikumiem, jo īpaši šādos gadījumos:

108. pants

Euro izmantošana dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro

1.  Ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, izlemj izdevumus, ko rada lauksaimniecības nozares tiesību akti, maksāt euro, nevis attiecīgās valsts valūtā, šī dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka euro izmantošana nerada sistemātiskas priekšrocības, salīdzinot ar valsts valūtas izmantošanu.

2.  Dalībvalsts paziņo Komisijai par plānotajiem pasākumiem, pirms tie stājas spēkā. Šie pasākumi stājas spēkā tikai tad, kad Komisija ir paziņojusi par savu piekrišanu.

III

NODAĻA

Ziņojumi un novērtējums

109. pants

Gada finanšu pārskats

Katru gadu, kas seko budžeta gadam, līdz septembra beigām Komisija sagatavo finanšu pārskatu par fondu vadību iepriekšējā finanšu gadā, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

110. pants

KLP uzraudzība un novērtējums

1.  Izveido kopīgu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai vērtētu KLP darbību un jo īpaši darbību saistībā ar:

Komisija uzrauga šos politikas pasākumus, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar pirmajā daļā minētajās regulās paredzētajiem noteikumiem. Komisija izstrādā daudzgadu novērtēšanas plānu, paredzot konkrētu instrumentu periodisku novērtēšanu, ko tā īstenos.

Lai nodrošinātu efektīvu darbības novērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz minētās sistēmas saturu un uzbūvi.

2.  Šā panta 1. punktā minēto KLP pasākumu darbības rezultātus vērtē saistībā ar šādiem mērķiem:

Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot virkni rādītāju, kas raksturīgi pirmajā daļā minētajiem mērķiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Rādītāji ir saistīti ar politikas struktūru un mērķiem un ļauj novērtēt politikas īstenošanā panākto progresu, lietderību un efektivitāti attiecībā pret mērķiem.

3.  Uzraudzības un novērtēšanas sistēma atspoguļo KLP struktūru šādā veidā:

Komisija nodrošina, ka visu 1. punktā minēto KLP instrumentu kopējo ietekmi nosaka un izvērtē saistībā ar 2. punktā minētajiem kopīgajiem mērķiem. KLP darbības rezultāti saistībā ar tās kopējo mērķu sasniegšanu tiek mērīti un izvērtēti, pamatojoties uz kopējās ietekmes rādītājiem, savukārt saistībā ar konkrētu pamatmērķu sasniegšanu - pamatojoties uz rezultātu rādītājiem. Komisija, pamatojoties uz faktiem, kas sniegti novērtējumos par KLP, tostarp novērtējumos par lauku attīstības programmām, kā arī uz citiem attiecīgiem informācijas avotiem, sagatavo ziņojumus par visu KLP instrumentu kopējās darbības rezultātu mērīšanu un izvērtēšanu.

4.  Dalībvalstis iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ļautu veikt attiecīgo pasākumu uzraudzību un novērtēšanu. Šāda informācija pēc iespējas ir balstīta uz vispāratzītiem datu avotiem, piemēram, saimniecību grāmatvedības datu tīklu un Eurostat.

Komisija ņem vērā datu vajadzības un potenciālo datu avotu sinerģiju, jo īpaši vajadzības gadījumā to izmantošanu statistikas nolūkā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par dalībvalstu nosūtāmo informāciju, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, kā arī noteikumus par datu vajadzībām un potenciālo datu avotu sinerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sākotnējo ziņojumu par šā panta īstenošanu, tostarp par KLP darbības pirmajiem rezultātiem. Otro ziņojumu, kurā ietverts KLP darbības rezultātu izvērtējums, iesniedz ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.

IV

NODAĻA

Pārredzamība

111. pants

Atbalsta saņēmēju publiskošana

1.  Dalībvalstis nodrošina fondu atbalsta saņēmēju ikgadēju ex post publiskošanu. Publikācijā iekļauj:

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī. Tā ir pieejama divus gadus no sākotnējās publicēšanas dienas.

2.  Attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar ELFLA finansētajiem pasākumiem, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, publicējamās summas atbilst kopējam publiskajam finansējumam, kas ietver gan Savienības, gan valsts ieguldījumu.

112. pants

Robežvērtība

Dalībvalsts nepublicē saņēmēja vārdu, kā paredzēts šīs regulas 111. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, šādās situācijās:

Ja piemēro šā panta pirmās daļas a) punkts, summas, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 63. pantu un paziņojušas Komisijai saskaņā ar minēto regulu, Komisija publicē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. pantu.

Ja piemēro šā panta pirmo daļu, dalībvalstis publicē 111. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā norādīto informāciju un atbalsta saņēmēju identificē ar kodu. Dalībvalstis lemj par minētā koda formu.

113. pants

Atbalsta saņēmēju informēšana

Dalībvalstis informē atbalsta saņēmējus par to, ka viņu dati tiks publicēti saskaņā ar 111. pantu un ka Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā šos datus var apstrādāt Savienības un dalībvalstu revīzijas un izmeklēšanas struktūras.

Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK prasībām attiecībā uz personas datiem dalībvalstis informē atbalsta saņēmējus par viņu tiesībām, kas paredzētas datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai.

114. pants

Komisijas pilnvaras

Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VIII

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

115. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120 pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

116. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, ko sauc par Lauksaimniecības fondu komiteju. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Regulas 15., 58., 62., 63., 64., 65., 66., 75., 77., 78., 89., 90., 96., 101. un 104. panta vajadzībām attiecībā uz lietām, kas saistītas ar tiešajiem maksājumiem, lauku attīstību un/vai tirgu kopīgo organizāciju Komisijai palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, Tiešo maksājumu komiteja, Lauku attīstības komiteja un/vai Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kuras izveidotas attiecīgi ar ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Attiecībā uz aktiem, kas minēti 8. pantā, ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

117. pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1.  Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus nolūkā īstenot to attiecīgos pārvaldības, kontroles, revīzijas, kā arī uzraudzības un novērtēšanas pienākumus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši pienākumus, kas noteikti II sadaļas II nodaļā, III sadaļā, IV sadaļas III un IV nodaļā, V un VI sadaļā un VII sadaļas III nodaļā, kā arī statistikas vajadzībām, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar minēto nolūku.

2.  Ja personas datus apstrādā uzraudzības un novērtēšanas mērķiem saskaņā ar VII sadaļas III nodaļu, kā arī statistikas vajadzībām, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.

3.  Personas datus apstrādā atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem. Jo īpaši šādus datus neglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir vajadzīgs mērķiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie ir turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas laikposmus, kas noteikti piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktos.

4.  Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas attiecīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumos par datu aizsardzību.

5.  Uz šo pantu attiecas 111. līdz 114. pants.

118. pants

Īstenošanas līmenis

Dalībvalstis ir atbildīgas par īstenošanas programmām un ar šo regulu uzlikto pienākumu pildīšanu tādā līmenī, kādu tās uzskata par piemērotu atbilstīgi dalībvalsts attiecīgajam iestāžu, tiesiskajam un finansiālajām regulējumam un kurš atbilst šīs regulas prasībām un citiem attiecīgiem Savienības noteikumiem.

119. pants

Atcelšana

1.  Atceļ Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008.

▼M1

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot līdz 2014. gada 31. decembrim; Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. un 44.a pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot attiecīgi izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti, attiecībā uz 2013. lauksaimniecības finanšu gadu.

▼B

2.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

▼M1

119.a pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 966/2012

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta un no šīs regulas 9. panta 1. punkta, 2014. lauksaimniecības finanšu gadam nevajag sertifikācijas iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai izdevumi, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atmaksa no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.

▼B

120. pants

Pārejas pasākumi

▼C1

Lai nodrošinātu raitu pāreju no 119. pantā minēto atcelto regulu noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz gadījumiem, kad var piemērot atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un papildinājumus tiem.

▼B

121. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

▼M1

2.  Tomēr šādus noteikumus piemēro:

3.  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta:

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS SAISTĪTA AR KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANU UN PIELĀGOŠANOS TĀM, BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU UN ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBU, KĀ NOTEIKTS ŠĪS 12. PANTA 3. PUNKTA D) APAKŠPUNKTĀ

Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām

Bioloģiskā daudzveidība

Ūdens resursu aizsardzība

Vispārēji nosacījumi

---

II PIELIKUMS

---

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

---

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par savstarpējo atbildību

Padome un Eiropas Parlaments aicina Komisiju pārraudzīt to, kā dalībvalstis transponē un īsteno Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un atbilstīgā gadījumā, tiklīdz visās dalībvalstīs būs īstenotas šīs direktīvas un būs noteikti visi lauksaimniekiem tieši piemērojamie pienākumi, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai šo regulu grozītu nolūkā minēto direktīvu attiecīgās daļas iekļaut savstarpējās atbilstības sistēmā.

---

( 1 ) OV C 191, 29.6.2012., 116. lpp.

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.)

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, 2013. gada 17. decembrī ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 un (EK) 73/2009 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 608. lpp).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

( 8 ) Padomes Regula (EK) Nr. 165/94 (1994. gada 24. janvāris), kura attiecas uz Kopienas līdzfinansējumu pārbaudēm no attāluma (OV L 24, 29.1.1994., 6. lpp.).

( 9 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 2013 gada 2 decembrī, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 884. lpp).

( 10 ) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1303/2013 2013 gada 17 decembrī, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 320. lpp).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013 gada 17 decembrī) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 487. lpp).

( 13 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 352/78 (1978. gada 20. februāris) par to, kā kreditēt nodrošinājumus, depozītus un garantijas, kas sniegtas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un vēlāk atsavinātas (OV L 50, 22.2.1978., 1. lpp.).

( 14 ) Padomes Regula (EK) Nr. 814/2000 (2000. gada 17. aprīlis) par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 100, 20.4.2000., 7. lpp.).

( 15 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

( 16 ) Padomes Regula (EK) Nr. 485/2008 (2008. gada 26. maijs) par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm (OV L 143, 3.6.2008., 1. lpp.).

( 17 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK), Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

( 18 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

( 19 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula") (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

( 20 ) Padomes Direktīva 80/68/EEK (1979. gada 17. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (OV L 20, 26.1.1980, 43. lpp.).

( 21 ) Padomes Regula (EK) Nr. 2799/98 (1998. gada 15. decembris), ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

( 24 ) [2010] ECR I-11063.

( 25 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 259/2008 (2008. gada 18. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem (OV L 76, 19.3.2008., 28. lpp.).

( 26 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 410/2011 (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem (OV L 108, 28.4.2011., 24. lpp.).

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 28 ) OV C 35, 9.2.2012., 1. lpp.

( 29 ) Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).

( 30 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 5.11.1996., 2. lpp.).

( 31 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.)

( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41./50. lpp.).

( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

( 36 ) Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

( 37 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 316, 2.12.2009., 1. lpp.)

( 38 ) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971. 1. lpp.).

( 39 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 40 ) Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).