15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 467/3

—

Eiropas Savienība ir kopēja telpa, lai veidotu labklājīgu un miermīlīgu līdzāspastāvēšanas reģionu un cieņu pret daudzveidību, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā atzītās kopīgās vērtības un principi,

—

izaicinājumi, ko Eiropai metuši nesenie terora akti, uzsver to, cik svarīgi ir steidzami novērst un apkarot radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma (2). Daudzas personas, ko tur aizdomās par terorismu, bija radikalizējušies Eiropas Savienības valstspiederīgie, kas bieži pakļauti ārēju spēku virzītai ideoloģiskai ietekmei, kuras izplatībā papildus klātienes metodēm izmantoti spēcīgi un izmanīgi tehnoloģiskie vervēšanas un stimulēšanas līdzekļi,

—

cilvēciskie un sociālie faktori, kas – jo īpaši attiecībā uz jauniešiem – rada labvēlīgus apstākļus radikalizācijai, ir sarežģīti un daudzpusēji un cita starpā var būt šādi: spēcīga personiska un/vai kultūrsakņota atsvešinātības sajūta, reāls un/vai iedomāts aizvainojums, ksenofobija un diskriminācija, ierobežotas izglītības, apmācības vai nodarbinātības iespējas, sociāla marginalizācija, urbānās un lauku vides pagrimums, ģeopolitiskās intereses, sagrozīti ideoloģiskie un reliģiskie uzskati, deformētas ģimenes saites, personīga trauma vai garīgās veselības problēmas,

—

pārbaudījumi, kas rodas, mazinot sabiedrības pamatā esošo neaizsargātību pret radikalizāciju un apzinot un novēršot ideoloģiskos vardarbīga ekstrēmisma izraisītājfaktorus, liek veidot starpinstitucionālu koalīciju, kurā ir dalībnieki no dažādām politikas jomām,

—

ir būtiski pievērsties visa veida radikalizācijai, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, neatkarīgi no tās pamatā esošās reliģiskās un/vai politiskās ideoloģijas;

—

NORĀDA, ka radikalizācija, kas noved pie terorisma un vardarbīga ekstrēmisma, rada būtiskus un mainīgus draudus mūsu iedzīvotāju drošībai, un tie ir jārisina visaptveroši – pirmkārt jau dalībvalstīm, jo īpaši vietējā līmenī, taču arī ar koordinētu atbalstu ES līmenī saskaņā ar Līgumiem,

—

NORĀDA, ka nesenie teroristu uzbrukumi un uzbrukumu mēģinājumi Eiropā liecina par to, ka globālie terorisma draudi ir kļuvuši decentralizētāki, sarežģītāki un daudzējādā ziņā grūtāk atklājami, kas daļēji izskaidrojams ar aizvien ātrāku radikalizācijas procesu,

—

ŅEM VĒRĀ, ka varētu palielināties to personu skaits, kuras atgriežas, tostarp jo īpaši ārvalstu kaujinieku teroristu – repatriantu, viņu ģimeņu un nepilngadīgo skaits,

—

ATZĪST, ka stingrai reakcijai uz radikalizācijas pārrobežu draudiem papildus ES iekšējiem preventīviem pasākumiem ir nepieciešams, lai ātri tiktu īstenoti ES ārējie centieni novērst minēto draudu pamatcēloņus, jo īpaši koncentrējoties uz sadarbību ar Rietumbalkānu reģionu, Turciju un Ziemeļāfriku un atbalsta sniegšanu minētajiem reģioniem,

—

ŅEMOT VĒRĀ to, ka sociālie mediji ir galvenais kanāls potenciālo radikāļu sasniegšanai, sagatavošanai un aktivizēšanai veikt vardarbīgu rīcību, NORĀDA, ka cīņā pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē (9) ir jāiesaista pakalpojumu sniedzēji, kā arī ir jāsadarbojas ar tiem, pilnībā ievērojot vārda brīvību, un UZSVER, ka svarīga ir pieeja, kurā tiek iesaistītas daudzas ieinteresētās puses (10),

—

UZSVER ES interneta foruma lomu, izstrādājot līdzekļus, ar kuriem samazināt teroristiska satura pieejamību internetā un dot iespēju pilsoniskās sabiedrības partneriem tiešsaistē sniegt alternatīvus vēstījumus,

—

ATZĪST Pamattiesību aģentūras, Radikalizācijas izpratnes tīkla un tā Izcilības centra, kā arī Attiecībā uz Sīriju īstenotās stratēģiskās komunikācijas konsultatīvās grupas paveikto vērtīgo darbu un UZSVER, ka svarīga ir pienācīga saikne starp valsts un vietēja mēroga dalībniekiem,

—

UZSKATA, ka liela nozīme savstarpējas cieņas veicināšanā un radikalizācijas novēršanā var būt tiešsaistes un bezsaistes ierosmēm, kas sniedz alternatīvus, pozitīvus un mērenus vēstījumus; NORĀDA, ka ir jāturpina izvērtēt un analizēt atbildes vēstījumu ietekmi,

—

mudināt uz sadarbību starp izglītības un apmācības iestādēm, vietējām kopienām, vietējām un reģionālām pārvaldes iestādēm, vecākiem, paplašināto ģimeni, jaunatnes jomas darbiniekiem, brīvprātīgajiem un pilsonisko sabiedrību, lai palielinātu iekļaušanu un nostiprinātu piederības un pozitīvas identitātes sajūtu,

—

paplašināt skolotāju, pedagogu un citu mācībspēku kompetences spēt atpazīt radikalizētas uzvedības agrīnas pazīmes un izvērst “grūtas sarunas” (11), kas rosina dialogu ar audzēkņiem un citiem jauniešiem par sensitīviem tematiem, kas saistīti ar personīgām sajūtām, principiem un uzskatiem,

—

vajadzības gadījumā izmantot pastāvošus vai izstrādāt jaunus instrumentus un materiālus skolotājiem, pedagogiem un citiem mācībspēkiem, tostarp tīklus, kuros viņi var apmainīties padomiem un norādēm par to, kā risināt problemātiskus gadījumus, kā arī izveidot palīdzības līnijas jauniešiem,

—

veicināt globālo un pilsonisko izglītību, kā arī dalību brīvprātīgajā darbā, lai palielinātu sociālās, pilsoniskās un starpkultūru kompetences,

—

veicināt iekļaujošu (12) izglītību visiem bērniem un jauniešiem, vienlaikus apkarojot rasismu, ksenofobiju, iebiedēšanu un diskrimināciju uz jebkāda pamata,

—

ar Komisijas un attiecīgo ES aģentūru atbalstu vērsties pret interneta izmantošanu radikalizācijas, kas noved pie terorisma, un vervēšanas vajadzībām, konkrēti, izvēršot sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem, veidojot sadarbību par stratēģisko komunikāciju un attiecīgā gadījumā izveidojot vienības ziņošanai par interneta saturu (internet referral units), vienlaikus respektējot pamattiesības un ievērojot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

—

atbalstīt ES interneta foruma un Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centra (ECTC) darbu, jo īpaši ES vienības ziņošanai par interneta saturu (ES IRU) darbu,

—

palīdzēt pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicināt savstarpēju cieņu un ar pozitīvām alternatīvām vardarbīgam ekstrēmismam un ideoloģijām dot pretsparu naida noziegumiem, naida runai un teroristu propagandai, kā arī izstrādāt atbildes vēstījumus vardarbīgām ekstrēmistu ideoloģijām,

—

izmantot ES mēroga tīklus, tādus kā Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centrs, lai turpinātu apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz cīņu pret radikalizāciju,

—

attiecībā uz Sīriju īstenotās stratēģiskās komunikācijas konsultatīvās grupai pārejot uz Eiropas Stratēģiskās komunikācijas tīklu (ESCN), turpināt izmantot ESCN konsultāciju un informācijas apmaiņas pakalpojumus, lai izprastu radikalizāciju un Eiropas kopienu polarizāciju un lai labāk reaģētu uz tām, piemēram, izvietojot personālu ESCN Briselē,

—

turpināt izstrādāt deradikalizācijas, distancēšanās un rehabilitācijas programmas personām, kuras atgriežas, tostarp jo īpaši ārvalstu kaujiniekiem – repatriantiem, viņu ģimenēm un nepilngadīgajiem,

—

ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt darbu pie jaunatnes darbiniekiem paredzēta un paraugprakses piemēros balstīta speciāla instrumentārija (13), ar ko jauniešiem palīdzēt attīstīt demokrātisko noturību, medijpratību, toleranci, kritisko domāšanu un konfliktu risināšanas prasmes,

—

veicināt un atbalstīt mācīšanos no līdzbiedriem un pētniecību skolotāju, pedagogu un citu mācībspēku, ekspertu, politikas veidotāju un pētnieku vidū, lai varētu dalīties ar paraugpraksi un gūt labāku izpratni par radikalizācijas problēmu, tostarp izstrādāt politikas satvaru un tiešsaistē pieejamu paraugprakses apkopojumu (14),

—

ievērojot neatliekamo un ārkārtīgi daudzšķautņaino uzdevumu novērst un apkarot radikalizāciju, rīkot visdažādāko ieinteresēto personu konferenci (15), kurā tiktos dažādi sektori un attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, no tādām jomām kā justīcija, iekšlietas, izglītība, jaunatne, sports, kultūra un sociālās lietas), pedagogi un jaunieši,

—

veicināt savstarpēju sapratni un cieņu starp audzēkņiem un citiem jauniešiem no ES un trešām valstīm ar tiešām un virtuālām apmaiņām, piemēram, paplašinot eTwinning Plus tīklu, lai iekļautu atsevišķas ES kaimiņvalstis, un ar Erasmus+ virtuālajām jauniešu apmaiņām,

—

sekmēt tiešus kontaktus starp jauniešiem no nelabvēlīgas vides un pozitīvi iedvesmojošām personībām, tādām kā mākslinieki, sportisti vai uzņēmēji, un jebkādiem citiem veiksmes piemēriem, kas būtu svarīgi jauniešiem, tos iedvesmojot ar īstu dzīves pieredzi (16). Lai palīdzētu radīt ticamas pozitīvas alternatīvas vardarbīga ekstrēmisma vēstījumam, par savu pieredzi varētu stāstīt arī tie, kas agrāk bijuši radikalizējušies,

—

stiprināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem, sekmējot digitālās industrijas un pilsoniskās sabiedrības ciešu iesaistīšanos un dažādu iniciatīvu izstrādi tam, lai vēl vairāk stiprinātu teroristiska satura efektīvu izņemšanu (tostarp izstrādājot kopīgu platformu ziņošanai par interneta saturu), kā arī alternatīvu vēstījumu izplatīšanu, jo īpaši ar paziņotās programmas “Iespējas pilsoniskajai sabiedrībai” palīdzību,

—

balstīties uz ES Pamattiesību aģentūras darbu, visā ES veicinot savstarpēju cieņu, nediskriminēšanu, pamatbrīvības un solidaritāti,

—

ņemt vērā šos secinājumus, gatavojot un īstenojot ierosinātās darbības.