15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/35

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā;

2.

ar Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (1) tika mēģināts izveidot starpnozaru pieeju, lai dotu iespējas jauniešiem Eiropā un lai piešķirtu viņiem līdzekļus un iespējas panākt autonomiju;

3.

Padomes Rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2) ietvēra līdz šim visplašāko un vērienīgāko ES stratēģiju jaunatnes jomā. Minētā regulējuma darbības laiks sakrita ar finanšu un ekonomikas krīzi, kura, lai gan lielākā vai mazākā mērā negatīvi ietekmēja visus ES pilsoņus un dalībvalstis, īpaši nelabvēlīgu un nesamērīgu ietekmi atstāja uz jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, izraisot augstu bezdarba līmeni un palielinot risku, ka tiks izjaukta sociālā kārtība, radīsies politiska atsvešinātība un pat vardarbīga radikalizācija un ekstrēmisms, kas savukārt apdraudēja demokrātiskās vērtības un sociālo kohēziju;

4.

kā redzams Eiropas Komisijas 2012. un 2015. gada ziņojumos par jaunatni un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (3), minētais regulējums ir devis nozīmīgu un vērtīgu ieguldījumu ne vien sadarbībā jaunatnes jomā, bet arī jauniešu dzīvē, izredzēs, labklājībā, līdzdalībā un iekļautībā visā Eiropas Savienībā;

5.

ar ES darba plāniem jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (4) un 2016.–2018. gadam (5) ir stiprināti un pilnveidoti instrumenti un procesi atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ieviešanai, vairāk to pieskaņojot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un pievēršoties jauniem izaicinājumiem;

6.

atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā darbības laiks beigsies 2018. gada beigās, savukārt Eiropas Savienības desmit gadu nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” un Erasmus+ programmas darbības laiks beigsies 2020. gada beigās;

7.

LES (6) 2. pantā izklāstīto Eiropas Savienības vērtību sekmēšana un aizsardzība, un jauniešu eiropeiskās identitātes apziņas un uzticības Eiropas projektam veicināšana, attīstot viņu kompetences un veicinot viņu politisko līdzdalību, iesaistīšanos pilsoniskajā dzīvē, brīvprātīgo darbu un mācīšanās mobilitāti joprojām būs būtiska, nosakot turpmāko Eiropas sadarbību jaunatnes jomā;

8.

jaunatnes darba, ikdienējās un neformālās mācīšanās lomai ir būtiska nozīme jaunatnes jomā, un tie veicina jauniešu kompetenču attīstību;

9.

jauns regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, uzsverot starpnozaru pieeju ar skaidru pievienoto vērtību ES līmenī un ietverot iespējamus ES darba plānus jaunatnes jomā, būtu jāizstrādā un jāatbalsta, vienlaikus ņemot vērā pašreizējā regulējuma izvērtējuma rezultātus;

10.

nodrošināt to, lai regulējuma turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā izstrāde balstītos uz faktiem un informāciju un lai tās pamatā būtu plašas un ietverošas konsultācijas ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp jauniešiem, jaunatnes darba nodrošinātājiem (7), jaunatnes darbiniekiem (gan profesionāliem, gan brīvprātīgiem) un politikas veidotājiem visos līmeņos, lai panāktu konsensu un apņemšanos attiecībā uz turpmākajiem jaunatnes politikas mērķiem un uzdevumiem;

11.

rēķināties ar to, ka regulējums turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ir starpnozaru, elastīgs, reaģējošs un pārredzams, un ņemt vērā strauji mainīgos politiskos, sociālos, kultūras un ekonomiskos apstākļus Eiropas un starptautiskā līmenī;

12.

nodrošināt, ka Erasmus+ un citas programmas un instrumenti veicina regulējuma īstenošanu un vajadzības gadījumā ir ar to saskaņoti;

13.

galveno uzsvaru regulējumā likt uz īpašām jauniešu politikas tēmām, kuras ir par jauniešiem atbildīgu struktūru kompetencē, kā arī turpināt stiprināt norises un iniciatīvas saistītās politikas jomās, lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību un savstarpēju atbalstu;

14.

izvērtēt, pārskatīt un atjaunināt strukturēto dialogu un tā mērķus, lai atvieglinātu novatorisku, jēgpilnu un uz konkrētiem mērķiem vērstu, konstruktīvu dialogu ne tikai ar jauniešiem no jaunatnes organizācijām, bet arī ar tiem jauniešiem, kam ir dažāda izcelsme un mazāk iespēju, un jauniešiem, kas nav saistīti ar organizācijām.

15.

arī turpmāk ņemt vērā kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmi) un vērtības, kuras jauniešiem ir vajadzīgas, lai veidotu piepildītu personisko, sociālo un darba dzīvi, un jo īpaši pievērsties jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, un iekļaut viņus;

16.

ņemt vērā to, kāda ietekme internetam, sociālajiem medijiem un digitalizācijai var būt uz solidaritātes, politiskās līdzdalības un aktīvas pilsonības veicināšanu jauniešu vidū un uz cīņu pret politisko atsvešinātību, populismu, propagandu un radikalizāciju, kas var novest pie vardarbīga ekstrēmisma;

17.

izvērtēt, vēl vairāk stiprināt un, ja iespējams, izveidot politikas instrumentus, rīkus un metodes, un papildinošus sadarbības mehānismus, kas līdzīgi Eiropas Savienības un Eiropas Padomes partnerībai jaunatnes jomā, lai uzturētu un veicinātu efektīvu Eiropas sadarbību jaunatnes jomā pēc 2018. gada;

18.

aicināt turpmākās prezidentvalstis sagatavot projektu jaunam regulējumam Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, ņemot vērā šos secinājumus, kā arī gaidāmo Komisijas iniciatīvu ES stratēģijai jaunatnes jomā pēc 2018. gada. Minētais projekts būtu jāiesniedz Padomei, lai to pieņemtu.