24.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/22

(1)

Ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK (3) tika izveidots iekšējā tirgus papildu pasākums. Tas līdzsvaroja saistības nodrošināt noteiktu šaujamieroču un to būtisku daļu pārvietošanas brīvību Savienībā, no vienas puses, un nepieciešamību kontrolēt šo brīvību ar drošības garantijām, kas ir piemērotas minētajiem izstrādājumiem, no otras puses.

(2)

Dažiem Direktīvas 91/477/EEK aspektiem ir vajadzīgi turpmāki samērīgi uzlabojumi, lai risinātu problēmu, ko rada šaujamieroču ļaunprātīga izmantošana krimināliem nolūkiem, kā arī ņemot vērā nesenos teroraktus. Šajā saistībā Komisija 2015. gada 28. aprīļa paziņojumā par Eiropas Drošības programmu aicināja pārskatīt minēto direktīvu un izveidot kopēju pieeju attiecībā uz šaujamieroču dezaktivēšanu, lai novērstu to reaktivēšanu un to, ka tos lieto noziedznieki.

(3)

Ja šaujamieroči ir iegādāti likumīgi un tiek glabāti saskaņā ar Direktīvu 91/477/EEK, būtu jāpiemēro valsts noteikumi par ieroču nēsāšanu, medībām vai šaušanu mērķī.

(4)

Piemērojot Direktīvu 91/477/EEK, tirdzniecības starpnieka definīcija būtu jāattiecina uz ikvienu fizisku vai juridisku personu, tostarp uz apvienībām, un būtu jāuzskata, ka termins “piegāde” ietver iznomāšanu un izpirkumnomu. Tā kā tirdzniecības starpnieki sniedz līdzīgus pakalpojumus kā tirgotāji, arī tie būtu jāiekļauj Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā attiecībā uz tiem tirgotāju pienākumiem, kas ir saistīti ar tirdzniecības starpnieku darbībām tādā apmērā, kādā tie spēj pildīt minētos pienākumus, un ciktāl tos saistībā ar vienu un to pašu pakārtoto darījumu nepilda tirgotājs.

(5)

Tirgotāja darbības ietver ne tikai šaujamieroču izgatavošanu, bet arī šaujamieroču, būtisku daļu un munīcijas modifikāciju vai pārveidošanu, piemēram, gatava šaujamieroča stobra saīsināšanu, kā rezultātā mainās to kategorija vai apakškategorija. Pilnībā privātas, nekomerciālas darbības, piemēram, manuāla munīcijas ielādēšana un pārlādēšana privātai lietošanai, izmantojot munīcijas sastāvdaļas, vai attiecīgās personas īpašumā esošu šaujamieroču vai būtisku daļu modificēšana, piemēram, laides vai tēmēkļa izmaiņas vai tehniska apkope saistībā ar būtisku daļu nolietojumu, nebūtu jāuzskata par darbībām, ko drīkstētu veikt tikai tirgotājs.

(6)

Lai palielinātu visu šaujamieroču un būtisku daļu izsekojamību un atvieglotu to brīvu apriti, visi šaujamieroči vai to būtiskas daļas būtu jāmarķē ar skaidru, neizdzēšamu un unikālu marķējumu un jāreģistrē dalībvalstu datu reģistros.

(7)

Datu reģistros glabātajos ierakstos būtu jāietver visa informācija, kas ļauj šaujamieroci saistīt ar tā īpašnieku, un būtu jāiekļauj ražotāja nosaukums vai zīmols, ražošanas valsts vai vieta, šaujamieroča tips, marka, modelis, kalibrs un sērijas numurs vai jebkāds cits unikāls marķējums, kas attiecas uz šaujamieroča rāmi vai pastobru. Būtiskas daļas, kuras nav rāmis vai pastobrs, datu reģistros būtu jāiekļauj ierakstā, kas attiecas uz šaujamieroci, kuram šīs daļas tiks piestiprinātas.

(8)

Lai nepieļautu, ka marķējumu var viegli izdzēst, un lai precizētu, uz kurām būtiskajām daļām marķējums būtu liekams, būtu jāievieš kopēji Savienības noteikumi par marķēšanu. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro vienīgi tādiem šaujamieročiem vai būtiskām daļām, kas izgatavotas vai importētas Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk, kad tās tiek laistas tirgū, savukārt uz šaujamieročiem un daļām, kas izgatavotas vai importētas Savienībā pirms minētā datuma, arī turpmāk būtu jāattiecina tās Direktīvā 91/477/EEK minētās marķēšanas un reģistrēšanas prasības, kuras tiek piemērotas līdz minētajam datumam.

(9)

Ņemot vērā šaujamieroču un būtisku daļu bīstamību un ilgderīgumu un lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj izsekot šaujamieročus un būtiskas daļas administratīvu procesu un kriminālprocesu mērķiem, un ņemot vērā valstu procesuālos noteikumus, ir nepieciešams, lai datu reģistru ieraksti tiktu saglabāti 30 gadus pēc attiecīgo šaujamieroču vai būtisku daļu iznīcināšanas. Piekļuve minētajiem ierakstiem un visiem saistītajiem personas datiem būtu jāierobežo, atļaujot to tikai kompetentajām iestādēm atļauju piešķiršanas vai anulēšanas nolūkā vai muitas procedūru nolūkā, tostarp iespējamai administratīvo sodu piemērošanai, un tikai laikposmā līdz 10 gadiem pēc attiecīgā šaujamieroča vai būtisku daļu iznīcināšanas un, ja tas nepieciešams krimināltiesību piemērošanai, laikposmā līdz 30 gadiem pēc iznīcināšanas.

(10)

Labai datu reģistru darbībai ir būtiski nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem, no vienas puses, un kompetentajām iestādēm, no otras puses. Tādēļ tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem bez nevajadzīgas kavēšanās būtu jāsniedz informācija attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm. Lai to atvieglotu, valsts kompetentajām iestādēm būtu jāievieš tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem pieejami elektroniskā savienojuma līdzekļi, kas var ietvert informācijas sniegšanu pa e-pastu vai tieši, ievadot datubāzē vai citā reģistrā.

(11)

Attiecībā uz dalībvalstu pienākumu ieviest uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka nosacījumi par šaujamieroču atļauju tiek izpildīti visā tās darbības laikā, dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai novērtēšana ietver iepriekšēju medicīnisku vai psiholoģisku pārbaudi.

(12)

Neskarot valsts tiesību aktus par profesionālo atbildību, attiecīgās medicīniskās vai psiholoģiskās informācijas novērtēšana nebūtu jāuztver kā tāda, kas uzliek atbildību ārstam vai citām personām, kas sniegušas šādu informāciju, ja šaujamieroči, kas glabāti saskaņā ar Direktīvu 91/477/EEK, tiek ļaunprātīgi izmantoti.

(13)

Ja šaujamieroči un munīcija netiek tieši uzraudzīti, tie būtu jāglabā drošā veidā. Ja tos neglabā seifā, šaujamieroči būtu jāglabā atsevišķi no munīcijas. Ja šaujamieroči un munīcija ir jānodod pārvadātājam transportēšanai, pārvadātājam vajadzētu būt atbildīgam par pienācīgu uzraudzību un glabāšanu. Pienācīgas glabāšanas un drošas transportēšanas kritēriji būtu jānosaka valsts tiesību aktos, ņemot vērā attiecīgo šaujamieroču un munīcijas daudzumu un kategoriju.

(14)

Direktīvai 91/477/EEK nebūtu jāskar dalībvalstu noteikumi, ar ko atļauj likumīgus darījumus ar šaujamieročiem, būtiskām daļām un munīciju, izmantojot pasūtīšanu pa pastu, internetu vai distances līgumus, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/83/ES (4), piemēram, izmantojot tiešsaistes izsoļu katalogus vai sludinājumus, tālruni vai e-pastu. Tomēr ir būtiski, lai šādos darījumos iesaistīto pušu identitāti un to likumīgu spēju veikt šādus darījumus būtu iespējams pārbaudīt un tā tiktu pārbaudīta. Tāpēc attiecībā uz pircējiem ir piemēroti nodrošināt, ka viņu identitāti un attiecīgā gadījumā to, vai viņiem ir atļauja iegādāties šaujamieroci, būtiskas daļas vai munīciju pirms piegādes vai vēlākais tās laikā pārbauda licencēts vai pilnvarots tirgotājs vai tirdzniecības starpnieks, vai valsts iestāde, vai šādas iestādes pārstāvis.

(15)

Attiecībā uz visbīstamākajiem šaujamieročiem Direktīvā 91/477/EEK būtu jāievieš stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu, ka minētos šaujamieročus ar atsevišķiem ierobežotiem un pienācīgi pamatotiem izņēmumiem nebūtu atļauts iegādāties, glabāt vai tirgot. Ja minētie noteikumi netiek ievēroti, dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, kas varētu ietvert minēto šaujamieroču konfiskāciju.

(16)

Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja tas vajadzīgs izglītības, kultūras, tostarp kino un teātra, pētniecības vai vēsturiskiem nolūkiem. Personas, kurām piešķir atļaujas, var būt inter alia ieroču pārziņi, testēšanas centri, ražotāji, sertificēti eksperti, tiesu medicīnas eksperti un atsevišķos gadījumos personas, kas iesaistītas kino vai televīzijas ierakstu veidošanā. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm piešķirt atļaujas privātpersonām iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, valsts aizsardzībai, piemēram, saistībā ar brīvprātīgu militāru apmācību, kas paredzēta valsts tiesību aktos.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties piešķirt atļaujas atzītiem muzejiem un kolekcionāriem iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja tas nepieciešams vēstures, kultūras, zinātnes, tehnikas, izglītības vai mantojuma nolūkiem, ar noteikumu, ka pirms šādas atļaujas piešķiršanas šādi muzeji un kolekcionāri pierāda, ka tie ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu risku sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, tostarp nodrošinot pienācīgu glabāšanu. Ikvienai šādai atļaujas piešķiršanai būtu jāņem vērā un jāatspoguļo konkrētā situācija, tostarp kolekcijas raksturs un mērķi, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir iesviesta sistēma kolekcionāru un kolekciju uzraudzībai.

(18)

Nebūtu jāliedz tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem rīkoties ar šaujamieročiem, būtiskām daļām un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja šādu šaujamieroču, būtisku daļu vai munīcijas iegāde un glabāšana ir atļauta izņēmuma gadījumos, kad rīkošanās ar tiem ir vajadzīga dezaktivēšanas vai pārveidošanas nolūkā, vai arī, ja tas citādi atļauts atbilstīgi Direktīvai 91/477/EEK, kā tā grozīta ar šo direktīvu. Nebūtu arī jāliedz tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem rīkoties ar šādiem šaujamieročiem, būtiskām daļām un munīciju gadījumos, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/477/EEK, kā tā grozīta ar šo direktīvu, piemēram, ja šaujamieroči, būtiskas daļas un munīcija tiek eksportēti ārpus Savienības vai arī ieročus paredz iegādāties bruņotie spēki, policija vai valsts iestādes.

(19)

Tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem būtu jāspēj atteikties veikt jebkādus aizdomīgus darījumus, kas saistīti ar vienā veselumā apvienotas munīcijas vai munīcijas lādiņu sastāvdaļu iegādi. Darījumu var uzskatīt par aizdomīgu, ja, piemēram, tas ir saistīts ar daudzumu, kas nav raksturīgs paredzētajai privātajai lietošanai, vai ja pircējs nepārzina munīcijas lietošanu, vai ja pircējs uzstāj uz norēķināšanos skaidrā naudā, vienlaikus nevēlēdamies uzrādīt savu identitāti apliecinošu dokumentu. Tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem arī būtu jāspēj ziņot par šādiem aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm.

(20)

Pastāv liels risks, ka akustiskie ieroči un citu tipu tukšo patronu ieroči tiek pārveidoti par reāliem šaujamieročiem. Tādēļ ir svarīgi risināt problēmu par šādu pārveidoto šaujamieroču izmantošanu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, jo īpaši iekļaujot tos Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā. Turklāt, lai novērstu risku, ka trauksmes un signālieročus izgatavo tā, lai tos varētu pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, Komisijai būtu jāpieņem tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu, ka tos nav iespējams šādi pārveidot.

(21)

Ņemot vērā augsto risku, ka neatbilstīgi dezaktivēti šaujamieroči var tikt reaktivēti, un lai uzlabotu drošību visā Savienībā, šādi šaujamieroči būtu jāiekļauj Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā. Būtu jāparedz tāda dezaktivētu šaujamieroču definīcija, kas atspoguļo vispārīgos šaujamieroču dezaktivēšanas principus, kuri noteikti Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas pievienots Padomes Lēmumam 2014/164/ES (5), ar ko minēto Protokolu transponē Savienības tiesiskajā regulējumā.

(22)

Militārai lietošanai paredzēti šaujamieroči, piemēram, AK47 un M16, kas aprīkoti ar selektīvu šaušanas funkciju un ko iespējams manuāli regulēt, izvēloties starp automātisku un pusautomātisku šaušanas opciju, būtu jāklasificē kā A kategorijas šaujamieroči un tāpēc būtu jāaizliedz to izmantošana civilā lietošanā. Ja tie pārveidoti par pusautomātiskiem šaujamieročiem, tie būtu jāklasificē A kategorijas 6. punktā.

(23)

Dažus pusautomātiskos šaujamieročus var viegli pārveidot par automātiskiem šaujamieročiem, tādējādi radot draudus drošībai. Pat ja tie netiek šādi pārveidoti, daži pusautomātiskie šaujamieroči varētu būt ļoti bīstami, ja to ietilpība patronu skaita ziņā ir augsta. Tādēļ pusautomātiskos šaujamieročus ar piestiprinātu lādējamo ierīci, kas dod iespēju izšaut daudzas patronas, kā arī pusautomātiskos šaujamieročus apvienojumā ar noņemamu lādējamo ierīci ar augstu ietilpību būtu jāaizliedz izmantot civilā lietošanā. Tikai tas vien, ka ir iespējams garstobra šaujamieročiem piestiprināt lādējamo ierīci ar tilpumu, kas pārsniedz 10 patronas, un īsstobra šaujamieročiem – 20 patronas, nenosaka šaujamieroču klasifikāciju konkrētā kategorijā.

(24)

Neskarot atļauju atjaunošanu saskaņā ar Direktīvu 91/477/EEK, pusautomātiskie šaujamieroči, kuros izmanto patronas, kam uzsitiens notiek pa patronas apmales kapseli, tostarp 22. vai mazāka kalibra šaujamieroči, nebūtu jāklasificē A kategorijā, ja vien tie nav pārveidoti no automātiskiem šaujamieročiem.

(25)

Direktīvas 91/477/EEK noteikumi par Eiropas šaujamieroču apliecību kā galveno dokumentu, kāds šaušanas sportistiem un citām personām, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar minēto direktīvu, vajadzīgs viņu attiecīgo darbību veikšanai, būtu jāuzlabo, iekļaujot tās attiecīgajos noteikumos atsauci uz šaujamieročiem, kas klasificēti A kategorijā, neskarot dalībvalstu tiesības izvēlēties piemērot stingrākus noteikumus.

(26)

Direktīvai 91/477/EEK nebūtu jāattiecas uz priekšmetiem, kam ir šaujamieroča fiziskais izskats (“kopija”), bet kuri ir izgatavoti tā, lai tos nevarētu pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.

(27)

Ja dalībvalstīs ir tiesību akti, ar kuriem reglamentē antīkos šaujamieročus, uz šādiem ieročiem Direktīva 91/477/EEK neattiecas. Tomēr antīku šaujamieroču reprodukcijām nav tik augsta vēsturiskā nozīme un spēja izraisīt interesi, un tās iespējams izgatavot ar moderniem paņēmieniem, kas uzlabo to ilgderīgumu un precizitāti. Tāpēc šādas reprodukcijas būtu jāiekļauj Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā. Direktīva 91/477/EEK nav piemērojama citiem izstrādājumiem, piemēram, gaisa šautenēm, kas neatbilst šaujamieroču definīcijai un tāpēc netiek reglamentēti ar minēto direktīvu.

(28)

Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu lietderīgi, ja Komisija varētu novērtēt, kādi elementi ir vajadzīgi sistēmai, kas atbalstītu apmaiņu ar šādu informāciju, kura glabājas dalībvalstu datorizētajos datu reģistros, tostarp iespējamību ļaut dalībvalstīm piekļūt šādai sistēmai. Minētā sistēma var izmantot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (6) izveidotās Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) moduli, kas īpaši pielāgots šaujamieročiem. Šādai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (7) paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem. Ja kompetentajai iestādei nepieciešama piekļuve tās personas sodāmības reģistra ierakstiem, kura iesniedz pieteikumu, lai saņemtu šaujamieroča iegādes vai glabāšanas atļauju, minētajai iestādei vajadzētu būt iespējai attiecīgo informāciju saņemt saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (8). Komisijas veiktajam novērtējumam vajadzības gadījumā varētu pievienot leģislatīva akta priekšlikumu, ņemot vērā esošos instrumentus attiecībā uz informācijas apmaiņu.

(29)

Lai nodrošinātu pienācīgu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, izmantojot elektroniskus līdzekļus, par piešķirtajām atļaujām pārvest šaujamieročus uz citu dalībvalsti un par atteikumiem piešķirt atļauju iegādāties vai glabāt šaujamieročus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, kas ļautu dalībvalstīm radīt šādu informācijas apmaiņas sistēmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(31)

Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(32)

Personas datu apstrādei saistībā ar Direktīvu 91/477/EEK būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679. Ja saskaņā ar Direktīvu 91/477/EEK savāktus personas datus apstrādā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, iestādēm, kas apstrādā minētos datus, būtu jāievēro noteikumi, kas pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (11).

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 91/477/EEK.

(35)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī direktīva un Direktīva 91/477/EEK ir to Šengenas acquis  (12) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Padomes Lēmuma 1999/437/EK (13) 1. pantā.

(36)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī direktīva un Direktīva 91/477/EEK ir to Šengenas acquis  (14) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (15) 3. pantu.

(37)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī direktīva un Direktīva 91/477/EEK ir to Šengenas acquis  (16) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (17) 3. pantu,

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

2.   Šajā direktīvā persona tiek uzskatīta par tās valsts pastāvīgo iedzīvotāju, kas minēta adresē, kura norādīta oficiālā dokumentā, kurā parādās viņas pastāvīgā dzīvesvieta, piemēram, pasē vai valsts izdotā personas apliecībā, ko saistībā ar iegādi vai glabāšanu pārbaudes nolūkos iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai tirgotājam, vai tirdzniecības starpniekam. Ja attiecīgās personas adrese tās pasē vai valsts izdotā personas apliecībā nav norādīta, viņas pastāvīgās dzīvesvietas valsti nosaka, pamatojoties uz jebkuru citu oficiālu dzīvesvietas apliecinājumu, ko par tādu atzīst attiecīgā dalībvalsts.

3.   “Eiropas šaujamieroču apliecību” dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz personai, kura likumīgi kļūst par šaujamieroča glabātāju un lietotāju. Tās maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi, kuru var pagarināt, un tajā ir II pielikumā izklāstītā informācija. To nevar nodot citai personai, un tajā ieraksta apliecības īpašnieka glabāšanā vai lietojumā esošo šaujamieroci vai šaujamieročus. Tai vienmēr jāglabājas pie personas, kura šaujamieroci lieto, un apliecībā norāda izmaiņas šaujamieroču glabāšanā vai īpašībās, kā arī šaujamieroča nozaudēšanu vai zādzību.”;

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Šī direktīva neskar valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz ieroču nēsāšanu, medībām vai šaušanu mērķī, izmantojot ieročus, kuri ir iegādāti un tiek glabāti likumīgi saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Šo direktīvu nepiemēro, kad saskaņā ar valstu tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas vai glabā bruņotie spēki, policija vai publiskās iestādes. To nepiemēro arī sūtījumiem, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (*1).

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).”;"

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 4.a pantu aizstāj ar šādu:

“4.a pants

Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj iegādāties un glabāt šaujamieročus vienīgi personām, kam ir izsniegta atļauja vai, – attiecībā uz šaujamieročiem, kurus klasificē C kategorijā – kam šādu šaujamieroču iegāde un glabāšana ir īpaši atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”;

5)

direktīvas 4.b pantu svītro;

6)

direktīvas 5. un 6. pantu aizstāj ar šādiem:

“5. pants

1.   Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj šaujamieročus iegādāties un glabāt vienīgi personām, kam ir pamatots iemesls un:

2.   Dalībvalstis ievieš uzraudzības sistēmu, kas darbojas pastāvīgi vai periodiski, lai nodrošinātu, ka atļauju izsniegšanas nosacījumi, kas noteikti valsts tiesību aktos, tiek ievēroti visu atļaujas derīguma laiku un ka inter alia tiek novērtēta attiecīgā medicīniskā un psiholoģiskā informācija. Konkrētus noteikumus nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja kāds no atļaujas nosacījumiem vairs netiek pildīts, dalībvalstis attiecīgo atļauju anulē.

Dalībvalstis nevar aizliegt to teritorijā dzīvojošām personām glabāt citā dalībvalstī iegādātu šaujamieroci, ja vien tās neaizliedz tāda paša tipa šaujamieroča iegādi savā teritorijā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju iegādāties un atļauju glabāt šaujamieroci, kas klasificēts B kategorijā, anulē, ja konstatē, ka persona, kurai piešķirta minētā atļauja, nelikumīgi glabā lādējamu ierīci, ko var uzmontēt pusautomātiskam šaujamierocim ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapsulu, vai atkārtotas darbības šaujamierocim, kurā:

ja vien minētajai personai nav piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu vai atļauja, kas apstiprināta, atjaunota vai pagarināta atbilstīgi 7. panta 4.a punktam.

5.a pants

Lai mazinātu risku, ka šaujamieročiem un munīcijai var piekļūt personas, kurām nav izsniegta atļauja, dalībvalstis izstrādā noteikumus par šaujamieroču un munīcijas pienācīgu uzraudzību un noteikumus par pienācīgu glabāšanu drošā veidā. Šaujamieroči un to munīcija nav viegli pieejami kopā. Pienācīga uzraudzība nozīmē, ka personai, kura likumīgi glabā attiecīgo šaujamieroci vai munīciju, ir pār to kontrole to transportēšanas un lietošanas laikā. Šādu pienācīgu glabāšanas apstākļu uzraudzības līmenis atbilst attiecīgo šaujamieroču un munīcijas daudzumam un kategorijai.

5.b pants

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad šaujamieroči, būtiskas daļas vai munīcija, kas klasificēti A, B vai C kategorijā, tiek pirkti un pārdoti, izmantojot distances līgumus, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (*2) 2. panta 7. punktā, pirms šaujamieroča, būtisko daļu vai munīcijas piegādes vai vēlākais tās laikā tiek pārbaudīta pircēja identitāte, un, ja tas tiek prasīts, šai personai piešķirtā atļauja, šo pārbaudi veicot:

6. pants

1.   Neskarot 2. panta 2. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu A kategorijā klasificēto šaujamieroču, būtisko daļu un munīcijas iegādi un glabāšanu. Tās nodrošina, ka minētie šaujamieroči, būtiskās daļas un munīcija, kas tiek nelikumīgi turēti, pārkāpjot minēto aizliegumu, tiek konfiscēti.

2.   Kritiskās infrastruktūras, kravu komercpārvadājumu, augstas vērtības konvoju un ierobežotas piekļuves telpu drošībai, kā arī valsts aizsardzībai, izglītības, kultūras, pētniecības un vēsturiskiem mērķiem un neskarot 1. punktu, valsts kompetentās iestādes atsevišķos izņēmuma gadījumos pienācīgi pamatotā veidā var piešķirt atļaujas attiecībā uz šaujamieročiem, būtiskām daļām un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja tas nav pretrunā sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

3.   Dalībvalstis var izvēlēties atsevišķos īpašos izņēmuma gadījumos pienācīgi pamatotā veidā piešķirt kolekcionāriem atļaujas iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ievērojot stingrus nosacījumus attiecībā uz drošību, tostarp to, ka valsts kompetentajām iestādēm tiek pierādīts, ka ir ieviesti pasākumi, lai novērstu jebkādu risku sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un ka attiecīgie šaujamieroči, būtiskās daļas vai munīcija tiek glabāti atbilstīgi drošības līmenim, kas ir samērīgs ar riskiem, ko radītu neatļauta piekļuve šādiem priekšmetiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka kolekcionāri, kam piešķirta atļauja saskaņā ar pirmo daļu, ir identificējami 4. pantā minētajos datu reģistros. Šādiem kolekcionāriem, kam piešķirta atļauja, ir pienākums uzturēt visu viņu glabāto A kategorijas šaujamieroču reģistru, kurš ir pieejams valsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis izveido pienācīgu uzraudzības sistēmu attiecībā uz šādiem kolekcionāriem, kam piešķirta šāda atļauja, ņemot vērā visus būtiskos faktorus.

4.   Dalībvalstis var atļaut tirgotājiem vai tirdzniecības starpniekiem, tiem veicot savu attiecīgo profesionālo darbību, iegādāties, izgatavot, dezaktivēt, remontēt, piegādāt, nodot un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja ir ievēroti stingri nosacījumi attiecībā uz drošību.

5.   Dalībvalstis var atļaut muzejiem iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja ir ievēroti stingri nosacījumi attiecībā uz drošību.

6.   Dalībvalstis var atļaut šaušanas sportistiem iegādāties un glabāt pusautomātiskos šaujamieročus, kas klasificēti A kategorijas 6. vai 7. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:

Attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti A kategorijas 6. punktā, dalībvalstis, kuras piemēro militāro sistēmu, kas balstās uz vispārējo iesaukšanu, un kurās aizvadītajos piecdesmit gados pastāvējusi sistēma, ar ko militāros šaujamieročus nodod personām, kas atstāj armiju pēc militārā dienesta pienākumu izpildes, var piešķirt minētajām personām kā šaušanas sportistiem atļauju glabāt vienu šaujamieroci, kas lietots obligātā militārā dienesta laikā. Attiecīgā valsts iestāde pārveido minētos šaujamieročus par pusautomātiskajiem šaujamieročiem un periodiski pārbauda, ka personas, kas izmanto šādus šaujamieročus, nerada risku sabiedriskajai drošībai. Piemēro pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā izklāstītos noteikumus.

7.   Saskaņā ar šo pantu izsniegtās atļaujas periodiski pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.”;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.)."

7)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja dalībvalsts savā teritorijā aizliedz B vai C kategorijas šaujamieroča iegādi un glabāšanu vai šādai iegādei un glabāšanai piemēro atļaujas saņemšanas procedūru, tā informē pārējās dalībvalstis, kuras par to izdara īpašu ierakstu ikvienā Eiropas šaujamieroču apliecībā, ko tās izdod šādam šaujamierocim, ievērojot 12. panta 2. punktu.”;

9)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1.   Noteikumi par munīcijas iegādi un glabāšanu ir tādi paši kā noteikumi attiecībā uz tiem šaujamieročiem, kuriem munīcija ir paredzēta.

Pusautomātiskajiem šaujamieročiem ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapsulu, paredzētas lādējamās ierīces, kurās ietilpst vairāk nekā 20 patronu, vai garstobra šaujamieročiem paredzētas lādējamās ierīces, kurās ietilpst vairāk nekā 10 patronu, ir atļauts iegādāties tikai personām, kurām ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu vai kuru atļauja ir apstiprināta, atjaunota vai pagarināta saskaņā ar 7. panta 4.a punktu.

2.   Tirgotāji un tirdzniecības starpnieki var atteikties veikt jebkādus vienā veselumā apvienotas munīcijas vai munīcijas daļu iegādes darījumus, kurus tie iegādes veida vai mēroga dēļ pamatoti uzskata par aizdomīgiem, un par jebkādiem mēģinājumiem veikt šādus darījumus ziņo kompetentajām iestādēm.”;

10)

iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai, nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.

2.   Dalībvalstis klasificē kā šaujamieročus tādas ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas visiem Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk izgatavotiem vai importētiem trauksmes un signālieročiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu līdz 2018. gada 14. septembrim.

10.b pants

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde verificē šaujamieroču dezaktivēšanu, lai nodrošinātu, ka šaujamierocim veikta modifikācija padara neatgriezeniski neizmantojamas visas attiecīgā šaujamieroča būtiskās daļas un ka tās ir nenoņemamas, neaizvietojamas vai nemodificējamas tādā veidā, kas ļautu kaut kādā veidā reaktivēt attiecīgo šaujamieroci. Dalībvalstis saistībā ar šādu verifikāciju paredz, ka tiek izsniegts sertifikāts un izziņa, kas apliecina šaujamieroča dezaktivēšanu, un piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu uz šaujamieroča.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka dezaktivācijas standartus un metodes, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgā šaujamieroča būtiskās daļas ir padarītas neatgriezeniski neizmantojamas un ir nenoņemamas, neaizvietojamas vai nemodificējamas tādā veidā, kas ļautu kaut kādā veidā reaktivēt attiecīgo šaujamieroci. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Īstenošanas aktus, kas minēti 2. punktā, nepiemēro šaujamieročiem, kuri dezaktivēti pirms minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienas, ja vien minētos šaujamieročus nepārved uz citu dalībvalsti vai nelaiž tirgū pēc minētās dienas.

4.   Dalībvalstis divu mēnešu laikā pēc 2017. gada 13. jūnija var paziņot Komisijai savus valsts dezaktivēšanas standartus un metodes, kas piemēroti pirms 2016. gada 8. aprīļa, pamatojot iemeslus, kāpēc minētie valsts dezaktivēšanas standarti un metodes ir līdzvērtīgi tiem, kurus nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403 (*4), kura ir piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa.

5.   Ja dalībvalstis sniedz paziņojumu Komisijai saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisija ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izlemj, vai attiecīgie valsts dezaktivēšanas standarti un metodes, kas šādi paziņoti, ir nodrošinājuši, ka šaujamieroči ir dezaktivēti ar drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403, kura ir piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Līdz 5. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienai visi šaujamieroči, kas dezaktivēti atbilstīgi valsts dezaktivēšanas standartiem un metodēm, ko piemēroja pirms 2016. gada 8. aprīļa, brīdī, kad tos pārved uz citu dalībvalsti vai laiž tirgū, atbilst šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 I pielikumā.

7.   Šaujamieročus, kas dezaktivēti pirms 2016. gada 8. aprīļa saskaņā ar valsts dezaktivēšanas standartiem un metodēm, par kuriem atzīts, ka tie nodrošina drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403, kura piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa, uzskata par dezaktivētiem šaujamieročiem, tostarp tad, ja tie pārvesti uz citu dalībvalsti vai laisti tirgū pēc 5. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienas.

(*4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403 (2015. gada 15. decembris), ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (OV L 333, 19.12.2015., 62. lpp.).”;"

11)

direktīvas III nodaļas nosaukumā vārdu “Kopiena” aizstāj ar vārdu “Savienība”;

12)

direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot 12. pantu, šaujamieročus var pārvest no vienas dalībvalsts uz citu tikai saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru. Minēto procedūru piemēro arī attiecībā uz šaujamieroču pārvešanu pēc pārdošanas saskaņā ar distances līgumiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7. punktā.”;

13)

direktīvas 12. panta 2. punktu groza šādi:

14)

direktīvas 13. pantā pievieno šādus punktus:

“4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot elektroniskus līdzekļus, apmainās ar informāciju par atļaujām, kas piešķirtas šaujamieroču pārvešanai uz citu dalībvalsti, un ar informāciju par atteikumiem piešķirt atļauju, kā paredzēts 6. un 7. pantā, pamatojot ar drošības iemesliem vai saistībā ar attiecīgās personas uzticamību.

5.   Komisija nodrošina sistēmu šajā pantā minētajai informācijas apmaiņai.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot sīki izstrādātu kārtību sistemātiskai informācijas apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Komisija pieņem pirmo šādu deleģēto aktu līdz 2018. gada 14. septembrim.”;

15)

direktīvas 13.a pantu aizstāj ar šādu:

“13.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 13. jūnija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

16)

iekļauj šādu pantu:

“13.b pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*5) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

17)

direktīvas 15. panta 1. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar vārdu “Savienība”;

18)

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Komisija līdz 2020.gada 14. septembrim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp tās noteikumu atbilstības pārbaudi, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz I pielikumā minētajām šaujamieroču kategorijām un jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas šaujamieroču apliecības sistēmas īstenošanu, marķēšanu un jauno tehnoloģiju, piemēram, 3D drukāšanas, QR koda izmantošanas un radiofrekvenciālās identifikācijas (RFID) izmantošanas ietekmi.”;

19)

I pielikumu groza šādi:

20)

direktīvas II pielikuma f) punktu aizstāj ar šādu: