EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02010R0200-20110529

Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 200/2010 ( 2010. gada 10. marts ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt salmonellas serotipu izplatību pieaugušo Gallus gallus vaislas saimēs (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/200/2011-05-29

2010R0200 — LV — 29.05.2011 — 001.003


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 200/2010

(2010. gada 10. marts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt salmonellas serotipu izplatību pieaugušo Gallus gallus vaislas saimēs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 061, 11.3.2010., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 517/2011 (2011. gada 25. maijs),

  L 138

45

26.5.2011


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 068, 13.3.2015, lpp 90 (517/2011)




▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 200/2010

(2010. gada 10. marts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt salmonellas serotipu izplatību pieaugušo Gallus gallus vaislas saimēs

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli ( 1 ) un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu un 13. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošajos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī, lai samazinātu to izplatību un sabiedrības veselības apdraudējumu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir noteikti Savienības mērķi attiecībā uz regulas I pielikumā minēto zoonožu un zoonozes izraisītāju izplatības samazināšanu regulā minētajās dzīvnieku populācijās. Tajā ir paredzētas arī atsevišķas prasības, kas jāievēro, īstenojot šos mērķus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 I pielikums attiecas uz visiem sabiedrības veselībai bīstamajiem salmonellas serotipiem, kas izplatās Gallus gallus vaislas saimēs. Šīs vaislas saimes var nodot salmonellas infekciju saviem pēcnācējiem, jo īpaši dējējvistu un broileru saimēm. Tāpēc salmonellas izplatības samazināšana vaislas saimēs sekmē šā sabiedrības veselībai bīstamā zoonozes izraisītāja izplatības kontroli olās un gaļā, kas iegūta no šo putnu pēcnācējiem.

(4)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1003/2005, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas mērķi samazināt atsevišķu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus vaislas saimēs ( 2 ), ir noteikts Kopienas mērķis samazināt atsevišķu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus vaislas saimēs pārejas periodā, kas beidzas 2009. gada 31. decembrī. Līdz minētajai dienai ar Salmonella enteritidis, Salmonella infantis, Salmonella hadar, Salmonella typhimurium un Salmonella virchow (attiecīgie Salmonella spp. serotipi) inficēto pieaugušo Gallus gallus vaislas saimju īpatsvars nedrīkst pārsniegt 1 %. Attiecīgi ir jāizvirza pastāvīgs Savienības mērķis attiecībā uz attiecīgo Salmonella spp. serotipu izplatības samazināšanu, kolīdz šis periods ir beidzies.

(5)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir noteikts, ka, izvirzot Savienības mērķi, ir jāņem vērā pieredze, kas gūta, īstenojot valstu noteiktos pasākumus, kā arī informācija, kas nosūtīta Komisijai vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) saskaņā ar spēkā esošajām Savienības prasībām, īpaši ņemot vērā informāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību ( 3 ) un jo īpaši tās 5. pantā.

(6)

Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2106/2003 noteiktajām prasībām EFSA ir sniegusi konsultācijas par pastāvīgā Savienības mērķa izvirzīšanu attiecībā uz Gallus gallus vaislas saimēm. Attiecīgi 2009. gada 26. martā Komiteja bioloģiskā apdraudējuma jautājumos pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavoja zinātnisku atzinumu par kvantitatīvu novērtējumu attiecībā uz ietekmi, kāda ir jauna mērķa izvirzīšanai saistībā ar salmonellas izplatības samazināšanu Gallus gallus vaislas vistām (Quantitative estimation of the impact of setting a new target for the reduction of Salmonella in breeding hens of Gallus gallus) ( 4 ). Komiteja secināja, ka vislielākais pārnēsāšanas risks ir saistīts ar Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium, vaislas vistas šos serotipus nodod saviem pēcnācējiem, un tālāk tie ar broileru gaļu un olām nonāk pārtikas apritē. Komiteja arī secināja, ka ES kontroles pasākumi attiecībā uz vaislas vistu inficēšanos ar šiem diviem serotipiem veicinās salmonellas infekciju izplatības kontroli dējējvistu saimēs un samazinās mājputnu radīto risku cilvēku veselībai. Tāpat zinātniskajā atzinumā ir norādīts, ka robežieguvumi no ES mērogā īstenotajiem papildu pasākumiem attiecībā uz citu serotipu izplatības kontroli vaislas putnos ir samērā nelieli: šie serotipi ir retāk saistīti ar cilvēku saslimšanām, un pastāv mazāka iespējamība, ka tie varētu izplatīties vertikālās pārnēsāšanas ceļā.

(7)

Ņemot vērā EFSA zinātnisko atzinumu, kā arī to, ka pēc valsts kontroles programmu uzsākšanas salmonellas tendenču novērtēšanai saimēs ir vajadzīgs ilgāks laiks, Regulā (EK) Nr. 1003/2005 izvirzītais Savienības mērķis attiecībā uz salmonellas izplatības samazināšanu pieaugušo Gallus gallus vaislas saimēs ir jāsaglabā.

(8)

Lai novērtētu Savienības mērķa sasniegšanas gaitu, ir jāparedz atkārtota paraugu ņemšana Gallus gallus vaislas saimēs.

(9)

Valsts kontroles programmas, kuras izstrādātas, lai 2010. gadā sasniegtu šo mērķi, apstiprinātas saskaņā ar Komisijas 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2009/883/EK, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2010. gadam un turpmākajiem gadiem ( 5 ). Šo programmu pamatā bija tiesību normas, kuras bija spēkā programmu iesniegšanas laikā. Programmas, kas attiecas uz Gallus gallus vaislas saimēm, apstiprināja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1003/2005 noteikumiem. Tāpēc attiecībā uz jau apstiprinātajām kontroles programmām ir jāīsteno pārejas pasākums.

(10)

Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Savienības mērķis

▼M1

1.  No 2010. gada 1. janvāra Savienības mērķis, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 1. punktā, attiecībā uz Salmonella spp. izplatības samazināšanu Gallus gallus vaislas saimēs (turpmāk tekstā – “Savienības mērķis”) ir samazināt līdz 1 % vai mazāk to pieaugušo Gallus gallus vaislas saimju īpatsvaru, kas ir inficētas ar Salmonella enteritidis, Salmonella infantis, Salmonella hadar, Salmonella typhimurium, ieskaitot monofāziskus Salmonella typhimurium ar antigēna formulu ►C1  1,4,[5],12:i:- ◄ , un Salmonella virchow (attiecīgie Salmonella spp. serotipi).

▼B

Dalībvalstīm, kurās ir mazāk nekā 100 pieaugušu Gallus gallus vaislas saimju, minētais Savienības mērķis ir līdz 2010. gada 1. janvārim nodrošināt, ka ar attiecīgajiem salmonellas serotipiem gada laikā neinficējas vairāk kā viena saime.

2.  Testu shēma Savienības mērķa sasniegšanas gaitas novērtēšanai ir iekļauta pielikumā.

2. pants

Kopienas mērķa pārskatīšana

Savienības mērķi pārskata Komisija, ņemot vērā informāciju, kura savākta saskaņā ar testu shēmu, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, un kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 1003/2005 atcelšana

1.  Regulu (EK) Nr. 1003/2005 atceļ.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

4. pants

Pārejas pasākumi

Regulas (EK) Nr. 1003/2005 pielikumā paredzētos noteikumus turpina piemērot kontroles programmām, kuras apstiprinātas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

Testu shēma, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par Savienības mērķa sasniegšanu attiecīgo salmonellas serotipu izplatības samazināšanai pieaugušu Gallus gallus vaislas saimēs

1.   PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA

Paraugu ņemšanas kārtība Salmonella enteritidis, Salmonella infantis, Salmonella hadar, Salmonella typhimurium un Salmonella virchow (attiecīgie salmonellas serotipi) noteikšanai attiecas uz visām pieaugušu mājas vistu (Gallus gallus) vaislas saimēm, kurās ir vismaz 250 putni (vaislas saimes). Tā neskar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 un Direktīvas 2003/99/EK noteikumus attiecībā uz uzraudzības prasību ievērošanu, veicot pārbaudes saistībā ar citām dzīvnieku populācijām vai citiem serotipiem.

2.   VAISLAS SAIMJU UZRAUDZĪBA

2.1.    Paraugu ņemšanas vieta, biežums un veids

Paraugus no vaislas saimēm ņem pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas un oficiālas pārbaudes ietvaros.

2.1.1.    Paraugu ņemšana pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas

Paraugu ņemšana notiek ik pēc divām nedēļām vietā, kuru noteikusi kompetentā iestāde, izvēloties vienu no divām iespējām:

a) inkubatorā; vai

b) saimniecībā.

Kompetentā iestāde var nolemt visā testu shēmā izmantot vienu no a) vai b) apakšpunktā minētajām iespējām visām broileru vaislas saimēm un vienu – visām dējējvistu vaislas saimēm. Tomēr paraugu ņemšana no vaislas saimēm, kurās vistas dēj inkubējamas olas, kas paredzētas pārdošanai Savienībā, ir jāveic saimniecībā.

Nosaka procedūru, kura paredz, ka gadījumā, ja pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas rīkotas paraugu ņemšanas laikā nosaka attiecīgo salmonellas serotipu klātesamību, laboratorija, kura izdara attiecīgās analīzes, nekavējoties par to informē kompetento iestādi. Par to, lai attiecīgo salmonellas serotipu klātesamības noteikšana tiktu laikus izziņota, atbild pārtikas nozares uzņēmējs un laboratorija, kura izdara analīzes.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja visā dalībvalstī vismaz divus kalendāros gadus pēc kārtas ir sasniegts Savienības mērķis, pēc kompetentās iestādes ieskata paraugu ņemšanas laiku attiecīgajā saimniecībā var pagarināt, paredzot, ka paraugi jāņem katru trešo nedēļu. Tomēr kompetentā iestāde var nolemt saglabāt divu nedēļu intervālu vai atgriezties pie tā, ja vaislas saimē ir noteikta attiecīgo salmonellas serotipu klātesamība, un/vai jebkurā citā gadījumā, kad kompetentā iestāde uzskata to par lietderīgu.

2.1.2.    Paraugu ņemšana oficiālas pārbaudes ietvaros

Paraugu ņemšanā oficiālas pārbaudes ietvaros ietilpst šādi elementi.

2.1.2.1.

Ja pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas rīkota paraugu ņemšana notiek inkubatorā:

a) parasta paraugu ņemšana inkubatorā ik pēc 16 nedēļām;

b) parasta paraugu ņemšana saimniecībā divas reizes ražošanas cikla laikā, pirmo reizi to veicot četru nedēļu laikā pēc pārejas uz olu dēšanas posmu vai putnu pārvietošanas uz olu dēšanas vienību un otru reizi – dēšanas posma nogalē, ne agrāk kā astoņas nedēļas pirms ražošanas cikla beigām;

c) apstiprinājuma paraugu ņemšana saimniecībā pēc attiecīgo salmonellas serotipu klātesamības noteikšanas inkubatorā ņemtajos paraugos.

2.1.2.2.

Ja pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas rīkota paraugu ņemšana notiek saimniecībā, parastu paraugu ņemšanu ražošanas cikla laikā veic trīs reizes:

a) četru nedēļu laikā pēc pārejas uz olu dēšanas posmu vai pārvietošanas uz dēšanas vienību;

b) olu dēšanas posma nogalē, ne agrāk kā astoņas nedēļas pirms ražošanas cikla beigām;

c) jebkurā ražošanas cikla brīdī, kas ir pietiekami tālu no a) un b) apakšpunktā minētās paraugu ņemšanas.

2.1.2.3.

Atkāpjoties no 2.1.2.1. un 2.1.2.2. punkta un ja vismaz divus kalendāros gadus pēc kārtas visā dalībvalstī ir sasniegts Savienības mērķis, kompetentā iestāde parasto paraugu ņemšanu var aizstāt ar:

a) paraugu ņemšanu saimniecībā vienu reizi ražošanas cikla laikā un reizi gadā inkubatorā; vai

b) paraugu ņemšanu saimniecībā divas reizes ražošanas cikla laikā, starp abām reizēm ievērojot pietiekami ilgu intervālu.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt saglabāt 2.1.2.1. vai 2.1.2.2. punktā noteikto paraugu ņemšanas kārtību vai atgriezties pie tās, ja vaislas saimē ir noteikta attiecīgo salmonellas serotipu klātesamība, un/vai jebkurā citā gadījumā, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstošu.

Paraugu ņemšanu, ko veic pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas, var aizstāt ar kompetentās iestādes veiktu paraugu ņemšanu.

2.2.    Paraugu ņemšanas protokols

2.2.1.    Paraugu ņemšana inkubatorā

Katrā paraugu ņemšanas reizē ņem vismaz vienu paraugu no katras vaislas saimes.

Paraugu ņemšana ir jāorganizē izšķilšanās dienā, kad ir pieejami paraugi no visām vaislas saimēm. Ja tas nav iespējams, jānodrošina, ka paraugus no katras saimes ņem vismaz tik bieži, cik noteikts 2.1. punktā.

Paraugu kopā proporcionāli ietver visu materiālu no inkubatoriem, no kuriem paraugu ņemšanas dienā izņemti izšķīlušies cāļi.

Ja inkubatoros no vienas saimes ir vairāk nekā 50 000 olu, no šīs saimes ņem otru paraugu.

Paraugā ietilpst vismaz:

a) viens apvienots paraugs no redzami netīriem inkubatora groza ieliktņiem, kas ņemti izlases veidā no pieciem atsevišķiem inkubatora groziem vai vietām inkubatorā, ar kopējo paraugu ņemšanas platību vismaz 1 m2; ja inkubējamās olas no vaislas saimes izvietotas vairāk nekā vienā inkubatorā, tad šādu apvienotu paraugu ņem no visiem (ne vairāk kā pieciem) inkubatoriem; vai

b) viens paraugs, kas ņemts uzreiz pēc cāļu izņemšanas ar vienu vai vairākiem samitrinātiem auduma tamponiem, kuru kopējā virsma ir vismaz 900 cm2, no visas vismaz piecu inkubatora grozu dibena virsmas vai no dūnām, kas ņemtas no piecām vietām, tostarp grīdas, kopā ne vairāk kā piecos inkubatoros, kuros ir inkubējamas olas no šīs saimes, nodrošinot, ka tiek paņemts vismaz viens paraugs no katras saimes, no kuras iegūtas olas; vai

c) 10 g saplēstu olu čaumalu, kas ņemtas no 25 atsevišķiem inkubatora groziem (t. i., 250 g sākotnējā paraugā) ne vairāk kā piecos inkubatoros, kuros ir inkubējamas olas no attiecīgās saimes, čaumalas sasmalcina, sajauc un izveido 25 g apakšparaugu testēšanai.

Procedūru, kura noteikta a), b) un c) apakšpunktā, ievēro, kad paraugus ņem pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas un oficiālas pārbaudes ietvaros. Tomēr paraugu ņemšanā nav obligāti jāietver inkubators ar olām no dažādām saimēm, ja vismaz 80 % olu ir citos inkubatoros, no kuriem ņemti paraugi.

2.2.2.    Paraugu ņemšana saimniecībā

2.2.2.1.    Parastā paraugu ņemšana pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas

Paraugu ņemšanas laikā galvenokārt izmanto fekāliju paraugus, un tās mērķis ir noteikt 1 % salmonellas serotipu izplatību saimē ar 95 % ticamību. Šim nolūkam paraugu veidošanā ir iespējami šādi varianti:

a) apvienots fekāliju paraugs, kuru veido no atsevišķiem svaigu fekāliju paraugiem, kas sver ne mazāk kā 1g un izlases veidā ir ņemti no dažādām vietām mājputnu novietnē, kurā tiek turēta vaislas saime, vai gadījumā, ja vaislas saimei attiecīgajā saimniecībā ir brīva pieeja vairāk nekā vienai novietnei, – no katras tādu mājputnu novietņu grupas, kurās tiek turēta vaislas saime. Fekālijas var apvienot analīzei vismaz divos apvienotos paraugos.

Tādu vietu skaits, no kurām ņem atsevišķus fekāliju paraugus apvienota parauga izveidošanai, ir šāds:



Putnu skaits vaislas saimē

Vaislas saimē ņemamo fekāliju paraugu skaits

250–349

200

350–449

220

450–799

250

800–999

260

1 000 vai vairāk

300

b) apavu pārvalki un/vai putekļu paraugi.

Izmantojamajiem apavu pārvalkiem ir jābūt pietiekami absorbējošiem, lai uzsūktu mitrumu. Minētajam nolūkam var izmantot arī marles “zeķes”.

Apavu pārvalku virsmu samitrina, izmantojot attiecīgus atšķaidītājus (piemēram, 0,8 % nātrija hlorīda šķīdumu, 0,1 % peptona šķīdumu sterilā, dejonizētā ūdenī, sterilu ūdeni vai jebkādu citu kompetentās iestādes apstiprinātu atšķaidītāju).

Paraugus savāc, staigājot pa tādām mājputnu novietnes vietām, kur var iegūt reprezentatīvus paraugus no visām novietnes vai attiecīgā sektora daļām. Tas attiecas arī uz vietām, kas noklātas ar pakaišiem, un laktām, ja pa tām var droši pārvietoties. Paraugus ņem no visiem atsevišķajiem nodalījumiem mājputnu novietnē. Kad paraugu ņemšana konkrētajā sektorā ir pabeigta, apavu pārvalki piesardzīgi jānoņem, lai nenobirtu tiem pielipušais materiāls.

Paraugos ietilpst:

i) pieci apavu pārvalku pāri, ar katru no kuriem ņemtie paraugi attiecas uz aptuveni 20 % mājputnu novietnes platības; apavu pārvalkus var apvienot analīzei vismaz divos apvienotos paraugos; vai

ii) vismaz viens apavu pārvalku pāris, ar kuru ņemtais paraugs attiecas uz visu mājputnu novietnes platību, un papildu putekļu paraugs, kas ņemts dažādās novietnes vietās no virsmām, uz kurām ir redzami putekļi; lai paņemtu putekļu paraugu, ir jāizmanto viens vai vairāki samitrināti auduma tamponi, kuru kopējā virsma ir vismaz 900 cm2;

c) lai paņemtu paraugu no būros audzētām vaislas saimēm, var izmantot dabīgi sajauktas fekālijas no putnu mēslu slīdlentes, tīrītājiem vai vircas bedrēm atkarībā no novietnes tipa. Atsevišķi testēšanai savāc divus vismaz 150 g smagus paraugus:

i) no putnu mēslu slīdlentēm zem katra būru stāva, kas darbojas regulāri un novada mēslus uz svārpstu vai konveijeru sistēmu;

ii) no mēslu bedru sistēmas, kurā mēsli uz novirzītājplātnes zem būriem tiek savākti zem novietnes esošā vircas bedrē;

iii) no mēslu bedru sistēmas kāpņveida būru sistēmas mājputnu novietnē, kurā būri ir nobīdīti attiecībā viens pret otru un fekālijas nonāk tieši bedrē.

Novietnē parasti ir vairākas būru kopas. No katras kopas paņemtus apvienotus fekāliju paraugus iekļauj kopīgajā apvienotajā paraugā. No katras saimes ņem divus apvienotus paraugus, kā aprakstīts turpmāk no trešās līdz sestajai daļai.

Sistēmās, kurās ir slīdlentes vai tīrītāji, tos iedarbina paraugu ņemšanas dienā pirms paraugu ņemšanas.

Sistēmās, kurās zem būriem ir novirzītājplātnes un tīrītāji, apvienoto paraugu savāc no fekālijām, kas nokļuvušas uz tīrītāja pēc tā iedarbināšanas.

Kāpņveida būru sistēmas mājputnu novietnēs, kurās nav slīdlentes vai tīrītāju, apvienotie fekāliju paraugi jāņem viscaur no vircas bedres.

No mēslu slīdlenšu sistēmām apvienoto fekāliju materiālu ņem pie lenšu izvada.

2.2.2.2.    Paraugu ņemšana oficiālas pārbaudes ietvaros

a) Parastos paraugus ņem, kā aprakstīts 2.2.2.1. punktā.

b) Apstiprinājuma paraugu ņemšana pēc attiecīgā salmonellas serotipa klātesamības noteikšanas inkubatorā ņemtajos paraugos notiek, kā aprakstīts 2.2.2.1. punktā.

Var ņemt papildu paraugus, lai izdarītu analīzes antibakteriālo vielu vai baktēriju vairošanās inhibitoru klātesamības noteikšanai, rīkojoties šādi: putnus ņem izlases veidā no katras mājputnu novietnes saimniecībā, parasti no vienas novietnes izvēloties ne vairāk kā piecus putnus, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka pārbaudē ir jāiekļauj lielāks putnu skaits.

Ja infekcijas avotu neapstiprina, pirms tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas vaislas saimei vai tās pēcnācējiem veic antibakteriālo vielu pārbaudi vai jaunu bakterioloģisko testu attiecīgo salmonellas serotipu klātesamības noteikšanai.

Ja nosaka antibakteriālo vielu vai baktēriju vairošanās inhibitoru klātesamību, uzskata, ka ir apstiprināta salmonellas infekcija.

c) Aizdomas par nepatiesiem rezultātiem

Izņēmuma gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir pamats apšaubīt analīžu rezultātus (nepatiesi pozitīvi vai nepatiesi negatīvi rezultāti), tā var nolemt izdarīt atkārtotas analīzes atbilstoši b) apakšpunktam.

3.   PARAUGU IZPĒTE

3.1.    Paraugu transportēšana un sagatavošana

3.1.1.    Transportēšana

Paraugus 24 stundu laikā pēc savākšanas ir vēlams ar kurjerpastu vai kurjeru nosūtīt Regulas (EK) Nr. 2160/2003 11. un 12. pantā minētajām laboratorijām. Ja paraugus nenosūta 24 stundu laikā, tos uzglabā ledusskapī. Transportēšanu var veikt apkārtējās vides temperatūrā, ja uz paraugiem neiedarbojas pārlieks karstums (virs 25 °C) un tieši saules stari. Laboratorijā paraugus uzglabā ledusskapī līdz izpētei, ko sāk 48 stundu laikā pēc paraugu saņemšanas un 96 stundu laikā pēc to savākšanas.

3.1.2.    Inkubatora grozu ieliktņi

a) Ievieto paraugu vienā litrā buferēta peptona šķīduma (BPW), kas iepriekš sasildīts līdz istabas temperatūrai, un viegli samaisa.

b) Turpina parauga kultivēšanu, izmantojot 3.2. punktā aprakstīto noteikšanas metodi.

3.1.3.    Apavu pārvalki un putekļu paraugi

a) Apavu pārvalku/“zeķu” pāri(-us) un putekļu paraugu (auduma tamponu) uzmanīgi izsaiņo, lai nenobirtu tiem pielipušais fekāliju materiāls vai putekļu materiāls, un iegremdē 225 ml BPW, kas iepriekš uzsildīts līdz istabas temperatūrai.

b) Apavu pārvalku/“zeķes” un auduma tamponu pilnībā iegremdē BPW, lai ap paraugu būtu pietiekami daudz šķidruma, kas ļautu salmonellām migrēt prom no parauga; vajadzības gadījumā var pieliet vēl BPW.

No apavu pārvalkiem un auduma tampona sagatavo atsevišķus preparātus.

c) Ja pieci apavu pārvalku/“zeķu” pāri ir apvienoti divos paraugos, katru apvienoto paraugu iegremdē 225 ml BPW (vai vairāk, ja nepieciešams), lai paraugi būtu pilnībā iegremdēti BPW un ap tiem būtu pietiekami daudz šķidruma, kas ļautu salmonellām migrēt prom no parauga.

d) Trauku ar šķīdumu saskalo, lai pilnībā piesūcinātu paraugu, un turpina parauga kultivēšanu, izmantojot 3.2. punktā aprakstīto noteikšanas metodi.

3.1.4.    Citi fekāliju materiāla paraugi

a) Fekāliju paraugus apvieno un rūpīgi izmaisa, kultivēšanai paņem 25 g apakšparauga.

b) 25 g apakšparauga pievieno 225 ml buferētā peptona šķīdumam, kas iepriekš uzsildīts līdz istabas temperatūrai.

c) Turpina parauga kultivēšanu, izmantojot 3.2. punktā aprakstīto noteikšanas metodi.

Ja ir pieņemti ISO standarti attiecībā uz konkrēto paraugu sagatavošanu salmonellu klātesamības noteikšanai, piemēro šos standartus, ar tiem aizstājot 3.1.2., 3.1.3. un 3.1.4. punktā paredzētos noteikumus par paraugu sagatavošanu.

3.2.    Noteikšanas metode

Attiecīgo salmonellas serotipu klātesamību nosaka saskaņā ar EN/ISO 6579-2002/Amd1:2007 1. grozījumu “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Salmonella spp. noteikšanai – 1. grozījums, D pielikums Salmonella spp. noteikšana dzīvnieku izkārnījumos un ražošanas sākumstadijas vides paraugos”.

Attiecībā uz apavu pārvalku paraugiem, putekļu paraugiem un citu fekāliju materiālu paraugiem, kas minēti 3.1. punktā, ir iespējams apvienot inkubētu BPW bagātinātu barotni turpmākai kultivēšanai. Lai to izdarītu, abus paraugus inkubē BPW, kā teikts 3.1.3. punktā. Ņem 1 ml kultivētās barotnes no katra parauga un rūpīgi samaisa, tad ņem 0,1 ml maisījuma un uzsēj uz modificētām pusšķidrām Rappaport-Vassiliadis (MSRV) plāksnēm.

Pēc inkubēšanas BPW iegremdētos paraugus nedrīkst kratīt, skalot vai citādi kustināt, jo tādējādi tiek izdalītas inhibējošās daļiņas un mazināta turpmāka izolācija MSRV.

3.3.    Serotipa noteikšana

Vismaz vienam izolātam no katra parauga, kuram noteikta pozitīva reakcija, nosaka tipu, izmantojot Kaufmana–Vaita shēmu.

3.4.    Citas metodes

Attiecībā uz paraugiem, kas ņemti pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas, šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punktā paredzēto paraugu sagatavošanas, noteikšanas un serotipa noteikšanas metožu vietā var izmantot citas metodes, ja tās ir apstiprinātas saskaņā ar EN/ISO 16140 jaunāko redakciju.

3.5.    Celmu uzglabāšana

Ir garantēts, ka katru gadu no katras novietnes vismaz vienu izolētu attiecīgo salmonellas serotipu celmu, kas iegūts, ņemot paraugus oficiālas pārbaudes ietvaros, uzglabā, lai turpmāk būtu iespējams veikt bakteriofāgu tipizēšanu vai antibakteriālās uzņēmības pārbaudes, izmantojot parastās kultūru savākšanas metodes, kam jānodrošina, ka celmi saglabājas neskarti vismaz divus gadus. Ja kompetentā iestāde tā nolemj, šādam nolūkam uzglabā arī izolātus, kas iegūti no paraugiem, kuri savākti pēc pārtikas nozares uzņēmēju iniciatīvas.

4.   REZULTĀTI UN ZIŅOJUMS

Lai nodrošinātu, ka Savienības mērķis ir sasniegts, vaislas saimi uzskata par inficētu, ja:

 attiecīgo salmonellas serotipu (kas nav vakcīnas celmi) klātesamība ir noteikta vienā vai vairākos paraugos, kas paņemti attiecīgajā saimē, pat ja attiecīgo salmonellas serotipu klātesamība ir noteikta tikai putekļu paraugā, vai

 apstiprinājuma paraugā, kas saskaņā ar 2.2.2.2. punkta b) apakšpunktu paņemts oficiālas pārbaudes ietvaros, nav noteikta attiecīgo salmonellas serotipu klātesamība, bet saimē ir noteikta antibakteriālo vielu vai baktēriju vairošanās inhibitoru klātesamība.

Šis noteikums neattiecas uz 2.2.2.2. punkta c) apakšpunktā aprakstītajiem izņēmuma gadījumiem, kad sākotnējie pozitīvie rezultāti, kas iegūti, pētot pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas ņemtos paraugus, neapstiprinās, pētot paraugus, kas savākti oficiālas pārbaudes ietvaros.

Inficētu vaislas saimi uzskaita tikai vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reižu ražošanas periodā šajā saimē ir noteikta attiecīgo salmonellas serotipu klātesamība un vai paraugu ņemšanas iniciators ir bijis pārtikas nozares uzņēmējs vai kompetentā iestāde. Ja paraugu ņemšana ražošanas periodā attiecas uz diviem kalendārajiem gadiem, rezultātus par katru gadu paziņo atsevišķi.

Ziņojumā norāda:

a) sīku aprakstu par paraugu ņemšanas shēmā izmantotajām metodēm un vajadzības gadījumā – par iegūto paraugu veidu;

b) tādu pieaugušo vaislas saimju skaitu, kurās ir vismaz 250 putni un kurām pēdējā ziņošanas gada laikā vismaz vienu reizi izdarītas analīzes;

c) analīžu rezultātus, tostarp:

i) kopējo to vaislas saimju skaitu attiecīgajā dalībvalstī, kurām salmonellas analīzes bijušas pozitīvas;

ii) to vaislas saimju skaitu, kurām analīzes bijušas pozitīvas vismaz attiecībā uz vienu no attiecīgajiem salmonellas serotipiem;

iii) to vaislas saimju skaitu, kurām analīzes bijušas pozitīvas attiecībā uz katru no salmonellas serotipiem vai uz Salmonella spp. (izolāti, kuri nav tipizējami vai kuru serotips nav noteikts);

d) to gadījumu skaitu, kad attiecībā uz salmonellu sākotnēji pozitīvs paraugs, kas ņemts pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas, nav apstiprināts, ņemot paraugus oficiālas pārbaudes ietvaros;

e) paskaidrojumus par rezultātiem, jo īpaši par izņēmuma gadījumiem.

Rezultātus un visu attiecīgo papildu informāciju iekļauj Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā par tendencēm un avotiem.



( 1 ) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

( 2 ) OV L 170, 1.7.2005., 12. lpp.

( 3 ) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

( 4 The EFSA Journal (2009) 1036, 1.–68. lpp.

( 5 ) OV L 317, 3.12.2009., 36. lpp.

Top