EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02011R0517-20110526
Commission Regulation (EU) No 517/2011 of 25 May 2011 implementing Regulation (EC) No 2160/2003 of the European Parliament and of the Council as regards a Union target for the reduction of the prevalence of certain Salmonella serotypes in laying hens of Gallus gallus and amending Regulation (EC) No 2160/2003 and Commission Regulation (EU) No 200/2010 (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 517/2011 ( 2011. gada 25. maijs ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) Nr. 517/2011 ( 2011. gada 25. maijs ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)
2011R0517 — LV — 26.05.2011 — 000.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 517/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010 (OV L 138, 26.5.2011., 45. lpp) |
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 517/2011
(2011. gada 25. maijs),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli ( 1 ) un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu un 13. panta 1. punktu,
tā kā:|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošajos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī, lai samazinātu to izplatību un sabiedrības veselības apdraudējumu. |
|
(2) |
Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir noteikti Savienības mērķi attiecībā uz regulas I pielikumā minēto zoonožu un zoonozes izraisītāju izplatības samazināšanu regulā minētajās dzīvnieku populācijās. Tajā ir paredzētas arī atsevišķas prasības, kas jāievēro, īstenojot šos mērķus. Tādam samazinājumam ir nozīme, ņemot vērā stingros pasākumus, kas jāpiemēro inficētām saimēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003. Konkrēti, olas, kas iegūtas no saimēm ar nezināmu salmonellas stāvokli, par kurām ir aizdomas, ka tās ir inficētas, vai no inficētām saimēm, drīkst izmantot pārtikā tikai tad, ja to apstrāde nodrošina visu sabiedrības veselībai bīstamu salmonellas serotipu iznīcināšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pārtikas higiēnu. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 I pielikums attiecas uz visiem sabiedrības veselībai bīstamajiem salmonellas serotipiem, kas izplatās Gallus gallus dējējvistu saimēs. Šīs dējējvistas var izplatīt salmonellas infekciju patērētāju vidū ar olu starpniecību. Tāpēc salmonellas izplatības samazināšana dējējvistu saimēs sekmē šā sabiedrības veselībai bīstamā zoonozes izraisītāja izplatības kontroli olās. |
|
(4) |
Komisijas 2006. gada 31. jūlija Regulā (EK) Nr. 1168/2006, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 1003/2005 ( 2 ), ir noteikts Savienības mērķis samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību Gallus gallus sugas pieaugušo dējējvistu vidū. Savienības mērķis ir panākt, lai katrā dalībvalstī pozitīvu pieaugušu dējējvistu saimju minimālais samazinājuma īpatsvars būtu 10 līdz 40 % atkarībā no izplatības iepriekšējā gadā. Vai arī – lai maksimālā īpatsvara samazinājums būtu līdz 2 % vai mazāk. |
|
(5) |
Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir noteikts, ka, izvirzot Savienības mērķi, ir jāņem vērā valstu noteikto pasākumu īstenošanā iegūtā pieredze un Komisijai vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) saskaņā ar spēkā esošajām Savienības prasībām nosūtītā informācija, kas jo īpaši attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK ( 3 ), un jo īpaši tās 5. pantā, paredzēto informāciju. |
|
(6) |
Kopienas kopsavilkuma ziņojums par zoonožu, zoonožu ierosinātāju tendencēm un avotiem un pārtikas produktu izraisītiem infekciju uzliesmojumiem Eiropas Savienībā 2008. gadā ( 4 ) apliecināja, ka Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium ir ar cilvēku slimībām visbiežāk saistītie serotipi. 2008. gadā ievērojami samazinājās Salmonella enteritidis izraisītās cilvēku slimības, taču bija novērojams Salmonella typhimurium izraisīto slimību pieaugums. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2160/2003 noteiktajām prasībām ir notikusi apspriešanās ar EFSA par pastāvīga Savienības mērķa izvirzīšanu attiecībā uz Gallus gallus dējējvistām. |
|
(7) |
EFSA Komiteja bioloģiskā apdraudējuma jautājumos 2010. gada 10. martā pēc Komisijas pieprasījuma pieņēma zinātnisku atzinumu par kvantitatīvu novērtējumu saistībā ar ietekmi uz cilvēku veselību, kāda ir jauna mērķa izvirzīšanai attiecībā uz salmonellas izplatības samazināšanu starp dējējvistām ( 5 ). Komiteja secināja, ka Salmonella enteritidis ir veiksmīgākā vertikālā zoonozes salmonellas serotipa transmisija mājputnos. Tā arī secināja, ka Savienības kontroles pasākumi attiecībā uz dējējvistu inficēšanos ar salmonellu ir veiksmīgi sekmējuši kontroli dējējvistu saimēs un samazinājuši mājputnu radīto risku cilvēku veselībai. |
|
(8) |
Salmonellas typhimurium monofāziskie celmi strauji ir kļuvuši par vienu no visbiežāk sastopamajiem salmonellas serotipiem dažādu sugu dzīvniekos un klīniskos cilvēku izolātos. Saskaņā ar EFSA Komitejas bioloģiskā apdraudējuma jautājumos 2010. gada 22. septembrī pieņemto zinātnisko atzinumu par “Salmonella typhimurium līdzīgu celmu” radītā sabiedrības veselības apdraudējuma uzraudzību un novērtējumu ( 6 ) monofāziski Salmonella typhimurium celmi ar antigēnu formulu ►C1 1,4,[5],12:i:- ◄ ir uzskatāmi par Salmonella typhimurium variantiem un rada sabiedrības veselības apdraudējumu, kas pielīdzināms citu Salmonella typhimurium celmu radītajiem riskiem. |
|
(9) |
Tādēļ Savienības tiesību aktu skaidrības nolūkos ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas 2010. gada 10. marta Regula (ES) Nr. 200/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt salmonellas serotipu izplatību pieaugušo Gallus gallus vaislas saimēs ( 7 ), lai nodrošinātu, ka Salmonella typhimurium ietver monofāziskus celmus ar antigēna formulu ►C1 1,4,[5],12:i:- ◄ . |
|
(10) |
Ņemot vērā 2010. gada 22. septembra zinātnisko atzinumu, kā arī to, ka pēc valsts kontroles programmu uzsākšanas salmonellas tendenču novērtēšanai saimēs ir vajadzīgs ilgāks laiks, ir lietderīgi izvirzīt Savienības mērķi attiecībā uz salmonellas izplatības samazināšanu pieaugušo Gallus gallus dējējvistu vidū līdzīgi Regulā (EK) Nr. 1168/2006 izvirzītajam Savienības mērķim. |
|
(11) |
Lai novērtētu Savienības mērķa sasniegšanas gaitu, ir jāparedz atkārtota paraugu ņemšana pieaugušu Gallus gallus dējējvistu saimēs. |
|
(12) |
Regulas pielikumā veiktie tehniskie grozījumi ir tieši piemērojami un saskaņoti visās dalībvalstīs, tādēļ nav nepieciešams, lai Komisija veiktu atkārtotu valsts kontroles programmu apstiprināšanu, kurās, iespējams, veiktas izmaiņas atbilstoši regulas prasībām. |
|
(13) |
Valsts kontroles programmām, kuras izstrādātas, lai 2011. gadā sasniegtu Savienības mērķi attiecībā uz pieaugušu Gallus gallus dējējvistu saimēm, Savienības līdzfinansējumu piešķir saskaņā ar Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā ( 8 ). Programmas ir balstītas uz Regulu (EK) Nr. 1168/2006 un apstiprinātas saskaņā ar Komisijas 2010. gada 23. novembra Lēmumu 2010/712/ES, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Savienības finansiālo ieguldījumu konkrētu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2011. gadam un turpmākajiem gadiem ( 9 ). |
|
(14) |
Regula (EK) Nr. 1168/2006 būtu jāatceļ, un tā jāaizstāj ar šo regulu. Ar Regulas (EK) Nr. 1168/2006 pielikuma tehniskajām prasībām tiek nodrošināts tāds pats rezultāts kā ar šīs regulas pielikumu. Tādēļ dalībvalstis var piemērot šo regulu nekavējoties un nav nepieciešams pārejas periods. |
|
(15) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
1. Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 1. punktā minētais Savienības mērķis samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību pieaugušu Gallus gallus sugas dējējvistu vidū (turpmāk tekstā – “Savienības mērķis”) ir šāds:
a) lai pozitīvu pieaugušu dējējvistu saimju minimālais samazinājuma īpatsvars ik gadu būtu vienāds vismaz ar:
i) 10 %, ja izplatība iepriekšējā gadā bijusi mazāka par 10 %;
ii) 20 %, ja izplatība iepriekšējā gadā bijusi vienāda ar vai lielāka par 10 % un mazāka par 20 %;
iii) 30 %, ja izplatība iepriekšējā gadā bijusi vienāda ar vai lielāka par 20 % un mazāka par 40 %;
iv) 40 %, ja izplatība iepriekšējā gadā bijusi vienāda ar vai lielāka par 40 %;
vai
b) lai maksimālā īpatsvara samazinājums būtu līdz 2 % vai mazāk; bet dalībvalstīs, kur ir mazāk par 50 pieaugušu dējējvistu saimju, pozitīva drīkst palikt tikai viena pieaugusi saime.
Savienības mērķis katru gadu ir sasniedzams, pamatojoties uz novērojumiem iepriekšējā gadā. Saistībā ar mērķi, kas sasniedzams 2011. gadā, par atsauci ir jāizmanto 2010. gada rezultāti, kuri iegūti no novērošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1168/2006 1. panta prasībām.
Saistībā ar monofāziskajiem Salmonella typhimurium celmiem serotipus ar antigēna formulu ►C1 1,4,[5],12:i:- ◄ iekļauj Savienības mērķī.
2. Testu shēma Savienības mērķa izpildes gaitas pārbaudei ir izklāstīta pielikumā (“testu shēma”).
2. pants
Savienības mērķa pārskatīšana
Savienības mērķi pārskata Komisija, ņemot vērā informāciju, kura savākta saskaņā ar testu shēmu un kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 6. punkta c) apakšpunktā.
3. pants
Grozījums Regulā (EK) Nr. 2160/2003
Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma C daļā iekļauj šādu punktu:
“6. Visas šajā daļā minētās atsauces uz “Salmonella typhimurium” ietver arī monofāziskus Salmonella typhimurium ar antigēna formulu ►C1 1,4,[5],12:i:- ◄ .”
4. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 200/2010
Regulas 1. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“1. No 2010. gada 1. janvāra Savienības mērķis, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 1. punktā, attiecībā uz Salmonella spp. izplatības samazināšanu Gallus gallus vaislas saimēs (turpmāk tekstā – “Savienības mērķis”) ir samazināt līdz 1 % vai mazāk to pieaugušo Gallus gallus vaislas saimju īpatsvaru, kas ir inficētas ar Salmonella enteritidis, Salmonella infantis, Salmonella hadar, Salmonella typhimurium, ieskaitot monofāziskus Salmonella typhimurium ar antigēna formulu ►C1 1,4,[5],12:i:- ◄ , un Salmonella virchow (attiecīgie Salmonella spp. serotipi).”
5. pants
Regulas (EK) Nr. 1168/2006 atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1168/2006.
Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1168/2006 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Regulas 1. panta 2. punktā minētā testu shēma, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir sasniegts Savienības mērķis samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību pieaugušo Gallus gallus sugas dējējvistu vidū
1. PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA
Paraugu ņemšanas kārtība attiecas uz visām pieaugušu Gallus gallus dējējvistu saimēm (“dējējvistu saimes”), kuras iekļautas valsts kontroles programmās, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2160/2003 5. pantā.
2. DĒJĒJVISTU SAIMJU UZRAUDZĪBA
2.1. Paraugu ņemšanas biežums un veids
Paraugus no dējējvistu saimēm ņem kompetentā iestāde pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas.
Paraugu ņemšana pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas notiek vismaz ik pēc piecpadsmit nedēļām. Pirmā paraugu ņemšana notiek 24 ± 2 nedēļu vecumā.
Kompetentās iestādes veiktajai paraugu ņemšanai jānotiek vismaz:
a) vienā saimē gadā vienā saimniecībā, kas aptver vismaz 1 000 putnu;
b) 24 ± 2 nedēļu vecumā dējējvistu saimēs, kas mīt ēkās, kur attiecīgā salmonella atklāta iepriekšējai saimei;
c) katrā gadījumā, kad saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 8. pantu pārtikas izraisītu uzliesmojumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā ir aizdomas par inficēšanos ar salmonellu, vai gadījumos, kad kompetentā iestāde to atzīst par lietderīgu, izmantojot paraugu ņemšanas protokolu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma D daļas 4. punkta b) apakšpunktā;
d) visās pārējās dējējvistu saimēs saimniecībā, ja vienā no saimniecības dējējvistu saimēm ir atklāta Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium;
e) gadījumos, kad kompetentā iestāde to atzīst par lietderīgu.
Kompetentās iestādes veikta paraugu ņemšana var aizstāt vienu pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas veiktu paraugu ņemšanu.
2.2. Paraugu ņemšanas protokols
Lai maksimāli palielinātu paraugu ņemšanas lietderību un nodrošinātu pareizu paraugu noņemšanas protokola piemērošanu, kompetentajai iestādei vai pārtikas nozares uzņēmējam ir jānodrošina, ka paraugus noņem apmācītas personas.
2.2.1. Pārtikas nozares uzņēmēja veikta paraugu noņemšana
a) Būros turamām saimēm – pēc kūtsmēslu izvākšanas iekārtas darbināšanas jāpaņem 2 × 150 g dabiski sakrājušos izmetumu no visām telpā esošajām lentēm vai skrēperiem; taču, ja ir pakāpienveida būru sistēma bez lentēm vai skrēperiem, jāpaņem 2 × 150 g jauktu svaigu izkārnījumu 60 dažādās vietās mēslu šahtās zem būriem.
b) Kūtīs vai brīvās turēšanas apstākļos – jāpaņem divi pāri bahilu/“zeķu”.
Izmantojamajām bahilām jābūt pietiekami absorbējošām, lai uzsūktu mitrumu. Bahilu virsmai jābūt samitrinātai, izmantojot atbilstošu šķīdinātāju.
Paraugus ņem, staigājot pa tādām ēkas vietām, kur var iegūt reprezentatīvus paraugus no visām ēkas vai attiecīgā sektora daļām. Tas attiecas arī uz pakaišiem noklātām vietām un laktām, ja laktas ir pietiekami drošas, lai pa tām staigātu. Paraugu ņemšanā ir jāiekļauj visas saimniecībā atsevišķi nodalītās vistu kūtis. Kad paraugu ņemšana konkrētajā sektorā ir pabeigta, bahilas piesardzīgi jānoņem, lai nenobirtu tām pielipušais materiāls.
2.2.2. Kompetentās iestādes veikta paraugu noņemšana
Vismaz viens paraugs jānoņem, izmantojot paraugu ņemšanas protokolu, papildus tiem paraugiem, kas minēti 2.2.1. punktā. Papildu paraugi jānoņem, lai nodrošinātu reprezentatīvu paraugu ņemšanu, ja tas nepieciešams izplatības vai saimes apjoma dēļ.
Veicot 2.1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minēto paraugu noņemšanu, kompetentajai iestādei jāpārliecinās, izdarot papildu pārbaudes, proti, atbilstošus laboratorijas testus un/vai dokumentācijas pārbaudes, ka putnu salmonellas izmeklējumu rezultātus neietekmē saimēs izmantotie antibakteriālie līdzekļi.
Ja Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium klātbūtne netiek atklāta, bet tiek konstatēti antibakteriālie līdzekļi vai baktēriju vairošanās inhibēšana, Savienības mērķa sasniegšanas nolūkā dējējvistu saime pieskaitāma pie inficētām.
Kompetentā iestāde var nolemt, ka drīkst aizstāt vienu kūtsmēslu paraugu vai bahilu pāri ar 100 g putekļu paraugu, kas savākts no vairākām vietām visā ēkā no virsmām, uz kurām ir redzama putekļu kārta. Tā vietā var izmantot vienu vai vairākus samitrinātus auduma tamponus, kuru kopējā virsma ir vismaz 900 cm2, lai iegūtu putekļus no vairākām virsmām visā ēkā, nodrošinot, ka katrs tampons labi pārklājas ar putekļiem no abām pusēm.
Kompetentā iestāde var nolemt palielināt minimālo paraugu skaitu, lai nodrošinātu reprezentatīvu paraugu noņemšanu epidemioloģisko parametru, proti, biodrošības apstākļu, izplatības vai saimes apjoma, kā arī citu būtisku apstākļu, novērtēšanai katrā atsevišķā gadījumā.
3. PARAUGU IZMEKLĒŠANA
3.1. Paraugu transportēšana un sagatavošana
Paraugus 24 stundu laikā pēc savākšanas ir vēlams ar kurjerpastu vai kurjeru nosūtīt Regulas (EK) Nr. 2160/2003 11. un 12. pantā minētajām laboratorijām. Ja paraugus nenosūta 24 stundu laikā, tos uzglabā ledusskapī. Transportēšanu var veikt apkārtējās vides temperatūrā, ja uz paraugiem neiedarbojas pārlieks karstums (virs 25 °C) vai tieši saules stari. Laboratorijā paraugus uzglabā ledusskapī līdz izpētei, kura jāsāk 48 stundu laikā pēc paraugu saņemšanas un četru dienu laikā pēc to savākšanas.
Atsevišķus sagatavošanas darbus veic saistībā ar bahilām un putekļu vai auduma tamponu ar putekļiem savākšanas gadījumā, ja paraugus noņēmusi kompetentā iestāde, savukārt pārtikas nozares uzņēmēja noņemtu paraugu gadījumā dažādos paraugu veidus var apvienot vienā testā.
3.1.1. Bahilu un auduma tamponu paraugi
a) Divus bahilu (vai “zeķu”) pārus vai putekļu tamponus rūpīgi izsaiņo, lai izvairītos no pielipušo kūtsmēslu zudumiem, apvieno un ievieto 225 ml buferētā peptona šķīdumā (BPW), kas iepriekš uzsildīts līdz istabas temperatūrai, vai 225 ml šķīdinātāja ir jāpievieno abiem bahilu pāriem tieši konteinerā, kurā tie saņemti laboratorijā. Bahilas/“zeķes” un auduma tamponu pilnībā iegremdē BPW, lai ap paraugu būtu pietiekami daudz šķidruma, kas ļautu salmonellām migrēt prom no parauga; vajadzības gadījumā var pieliet vēl BPW.
b) Trauku ar šķīdumu saskalo, lai pilnībā piesūcinātu paraugu, un turpina parauga kultivēšanu, izmantojot 3.2. punktā izklāstīto noteikšanas metodi.
3.1.2. Citi kūtsmēslu un putekļu paraugi
a) Kūtsmēslu paraugi jāapvieno un rūpīgi jāizmaisa, un jāpaņem 25 g kultūras apakšparauga.
b) 25 g apakšparauga (vai 50 ml suspensijas, kura satur 25 gramus no sākotnējā parauga) pievieno 225 ml BPW, kas iepriekš uzsildīts līdz istabas temperatūrai.
c) Pēc tam parauga kultūrai piemēro 3.2. punktā izklāstīto noteikšanas metodi.
Ja ir pieņemti ISO standarti attiecībā uz konkrēto paraugu sagatavošanu salmonellu klātbūtnes noteikšanai, piemēro šos standartus, ar tiem aizstājot 3.1.1. un 3.1.2. punktā paredzētos.
3.2. Noteikšanas metode
Salmonellu noteikšanu veic saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas EN/ISO 6579-2002/Amd1:2007 1. grozījumu “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – Horizontālā metode Salmonella spp. noteikšanai – 1. grozījums: D pielikums. Salmonella spp. noteikšana dzīvnieku izkārnījumos un ražošanas sākumstadijas vides paraugos”.
Pēc inkubēšanas BPW iegremdētos paraugus nedrīkst kratīt, saskalot vai citādi kustināt.
3.3. Serotipa noteikšana
Vismaz vienam izolātam no katra kompetentās iestādes ņemta parauga, kuram noteikta pozitīva reakcija, nosaka serotipu, izmantojot Kaufmana–Vaita–Leminora shēmu. Pārtikas nozares uzņēmēja ņemtajiem izolātiem jāveic vismaz Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium serotipa noteikšana.
3.4. Citas metodes
Attiecībā uz paraugiem, kas ņemti pēc pārtikas nozares uzņēmēja iniciatīvas, šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punktā paredzēto paraugu sagatavošanas, noteikšanas un serotipa noteikšanas metožu vietā drīkst izmantot citas metodes, ja tās ir apstiprinātas saskaņā ar EN/ISO 16140 jaunāko redakciju.
3.5. Mikrobu rezistences tests
Izolātiem veic mikrobu rezistences testu saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2007/407/EK ( 10 ) 2. pantu.
3.6. Celmu uzglabāšana
Kompetentā iestāde nodrošina, ka katru gadu no katras novietnes vismaz vienu izolētu attiecīgo salmonellas serotipu celmu, kurš iegūts, ņemot paraugus oficiālas pārbaudes ietvaros, uzglabā, lai turpmāk būtu iespējams veikt bakteriofāgu tipizēšanu vai antibakteriālās uzņēmības pārbaudes, izmantojot parastās kultūru savākšanas metodes, kam jānodrošina, ka celmi saglabājas neskarti vismaz divus gadus.
Ja kompetentā iestāde tā nolemj, šādam nolūkam uzglabā arī izolātus, kas iegūti no paraugiem, kuri savākti pēc pārtikas nozares uzņēmēju iniciatīvas.
4. REZULTĀTI UN ZIŅOŠANA
4.1. Lai nodrošinātu, ka Savienības mērķis ir sasniegts, dējējvistu saime uzskatāma par inficētu, ja:
a) attiecīgo salmonellas serotipu (kas nav vakcīnas celmi) klātbūtne ir konstatēta vienā vai vairākos paraugos, kas paņemti attiecīgajā saimē, pat ja attiecīgo salmonellas serotipu klātbūtne ir konstatēta tikai putekļu paraugā vai tamponā; vai
b) saimē ir konstatēta antibakteriālo vielu vai baktēriju vairošanās inhibitoru klātbūtne.
Šis noteikums neattiecas uz Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma D daļas 4. punktā aprakstītajiem izņēmuma gadījumiem, kad sākotnējos pozitīvos salmonellas rezultātus neapstiprina attiecīgais paraugu ņemšanas protokols.
4.2. Inficētu dējējvistu saimi uzskaita tikai vienu reizi neatkarīgi no tā:
a) cik reižu ražošanas periodā šajā saimē ir konstatēta attiecīgo salmonellas serotipu klātbūtne;
un
b) vai paraugu ņemšanas iniciators ir bijis pārtikas nozares uzņēmējs vai kompetentā iestāde.
Tomēr, ja paraugu ņemšana ražošanas periodā attiecas uz diviem kalendārajiem gadiem, rezultātus par katru gadu paziņo atsevišķi.
4.3. Ziņojumā norāda:
a) kopējo tādu pieaugušo dējējvistu saimju skaitu, kurām ziņošanas gada laikā vismaz vienu reizi izdarītas analīzes;
b) analīžu rezultātus, to skaitā:
i) kopējo to dējējvistu saimju skaitu attiecīgajā dalībvalstī, kurām salmonellas analīzes bijušas pozitīvas;
ii) to dējējvistu saimju skaitu, kurām analīzes vismaz vienu reizi bijušas pozitīvas attiecībā uz Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium;
iii) to dējējvistu saimju skaitu, kurām analīzes bijušas pozitīvas attiecībā uz katru Salmonella serotipu vai uz Salmonella spp. (izolāti, kuri nav tipizējami vai kuru serotips nav noteikts);
c) paskaidrojumus par rezultātiem, jo īpaši par izņēmuma gadījumiem vai būtiskām izmaiņām testēto un/vai par inficētām atzīto saimju skaitā.
Rezultātus un visu attiecīgo papildu informāciju iekļauj Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā par tendencēm un avotiem.
( 1 ) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.
( 2 ) OV L 211, 1.8.2006., 4. lpp.
( 3 ) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.
( 4 ) The EFSA Journal, 2010, 8(1):1496.
( 5 ) The EFSA Journal, 2010, 8(4):1546.
( 6 ) The EFSA Journal, 2010, 8(10):1826.
( 7 ) OV L 61, 11.3.2010., 1. lpp.
( 8 ) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.
( 9 ) OV L 309, 25.11.2010., 18. lpp.
( 10 ) OV L 153, 14.6.2007., 26. lpp.