6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/23

(1)

Šis lēmums ir adresēts sabiedrībai Microsoft Corporation.

(2)

Microsoft Corporation ir pārkāpusi EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu:

(3)

Operētājsistēmas ir programmatūras produkti, kas vada datora pamatfunkcijas. “Klientu personālie datori” (PC) ir vispārēja lietojuma datori, ko vienlaicīgi var lietot tikai viena persona, un ko var pievienot datoru tīklam.

(4)

Var izšķirt i) PC operētājsistēmas, kas ir saderīgas ar Intel un ii) PC operētājsistēmas, kas nav saderīgas ar Intel. Šādā kontekstā saderība ar Intel attiecas uz noteiktu aparatūras arhitektūras tipu. Ar Intel nesaderīgas operētājsistēmas (piemēram, firmas Apple operētājsistēma Macintosh) “pieslēgšana” (varētu teikt, adaptēšana), lai tā varētu darboties ar aparatūru, kas ir saderīga ar Intel, ir ilgs un dārgs process. Tomēr jautājums par Intelsaderīgo un Intelnesaderīgo PC operētājsistēmu iekļaušanu konkrētā tirgus definīcijā var palikt atklāts, jo atšķirība nebūs tāda, ka tā mainītu Microsoft tirgus spējas novērtējuma rezultātu.

(5)

Rokas ierīču, piemēram, personālo ciparasistentu (PDA) vai “intelektisko”mobilo telefonu serveru operētājsistēmas un serveru operētājsistēmas pašlaik nevar uzskatīt par konkurējošiem klientu PC operētājsistēmu aizstājējiem.

(6)

Kas attiecas uz piedāvājuma aizstājamību, tad programmatūras produktu, kurš pašlaik nav klientu PC operētājsistēmu tirgū, vajadzētu būtiski modificēt, lai piemērotu īpašajām patērētāju vajadzībām šajā tirgū. Tas ir saistīts ar izstrādāšanas un testēšanas procesu, kas prasa ilgu laiku (nereti ilgāk par gadu) un izmaksas, kā arī ietver būtisku komerciālo risku. Turklāt, kā konstatēts, apspriežot Microsoft dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, šāda jauna produkta iekļūšana tirgū būtu ievērojami apgrūtināta.

(7)

“Darba grupu serveru pakalpojumi” ir pamata pakalpojumi, ko biroju darbinieki izmanto savā ikdienas darbā, proti, kopīgi lietojot serveros uzkrātās datnes, kopīgi lietojot printerus un izmantojot savas tīkla lietotāja tiesības, ko centralizēti pārvalda viņu organizācijas informācijas tehnoloģijas dienests. “Darba grupu serveru operētājsistēmas” ir operētājsistēmas, kuras radītas un laistas tirgū, lai šos pakalpojumus sniegtu kolektīvi relatīvi nedaudziem PC, kas saistīti neliela līdz vidēja lieluma tīklos.

(8)

Pierādījumi, ko Komisija ir savākusi izmeklēšanas gaitā, ir apstiprinājuši, ka no patērētāju viedokļa darba grupu serveru pakalpojumi ir serveru sniegto pakalpojumu īpašs veids. Īpaši datņu un drukas pakalpojumu sniegšana, no vienas puses, un grupas un lietotāja administrācijas pakalpojumu sniegšana, no otras puses, ir ciešā kopsakarā: ja nebūtu pienācīgas grupas un lietotāja administrācijas, tad lietotājam nebūtu efektīvas un drošas piekļuves datņu un drukas koplietošanas pakalpojumiem.

(9)

Darba grupu serveri (serveri, uz kuriem darbina darba grupu serveru operētājsistēmas) jāatšķir no lieljaudas (high–end) serveriem, kuriem parasti jānodrošina atbildīgu uzdevumu izpilde, piemēram, krājumu uzraudzība un vadība, lidmašīnu biļešu rezervācija vai banku darījumi. Šādi uzdevumi var ietvert nepieciešamību atbalstīt milzīga datu apjoma glabāšanu un prasīt maksimālu (“nesatricināmu”) uzticamību un pieejamību (2). Šos uzdevumus veic dārgas iekārtas (dažkārt sauktas par uzņēmuma serveriem) vai lieldatori. Turpretim darba grupas operētājsistēmas parasti ir instalētas lētākos datoros.

(10)

Tomēr ne visas mazjaudas (low–end) serveru iekārtas tiek lietotas kā darba grupu serveri. Piemēram, mazjaudas serverus var arī instalēt tīklu “galos” un tos specializēt tīmekļa apkalpošanā (3) vai tīmekļa kešdarbei (4), vai izmantot ugunsmūrim (5), nelietojot darba grupas serveru pamatpakalpojumiem.

(11)

Jānorāda arī, ka, lai gan darba grupas servera pamatpakalpojumus veido tikai datņu, drukas un grupas, kā arī lietotāju administrēšanas pakalpojumi, darba grupu servera operētājsistēmas var izmantot lietojumprogrammām, kā tas ir ar citām operētājsistēmām. Šīs lietojumprogrammas bieži būs cieši saistītas ar grupas un lietotāja administrēšanas pakalpojumu sniegšanu. Tā kā darba grupas serveru operētājsistēmas parasti lieto ar nedārgu aparatūru, tad šādas lietojumprogrammas lielākoties neprasa īpaši augstu uzticamību.

(12)

Media players (medijatspēļi) ir klienta lietojumprogrammas, kuru pamatfunkcijas ir dekodēt, atspiest un atskaņot (un turpmāk ļaut apstrādāt) ciparu audio– un videodatnes, kas lejupielādētas vai straumētas tīmeklī (un citos tīklos). Medijatspēļi spēj arī atskaņot audio– un videodatnes, kas saglabātas fiziskajos nesējos, piemēram, kompaktdiskos (CD) un DVD diskos.

(13)

Kas attiecas uz pieprasījuma puses aizstājamību, tad klasiskās atskaņošanas ierīces, piemēram, CD un DVD atskaņotāji, nav media players aizstājēji, jo tie piedāvā ļoti ierobežotu medijatspēļa funkcionalitātes apakškopu. Medijatspēļi, kuri ir atkarīgi no trešo pušu patentētām tehnoloģijām, nevarētu, pretēji Microsoft WMP, RealNetworks RealOne Player un Apple QuickTime Player, ierobežot trešo pušu uzvedību. Medijatspēļi, kas nespēj saņemt no tīmekļa audio– un videostraumējumu, nav aizstājēji straumējošiem medijatspēļiem, jo neapmierina īpašo patērētāja pieprasījumu pēc straumēšanas.

(14)

Kas attiecas uz piedāvājuma aizstājamību, tad nepieciešamās būtiskās pētniecības un attīstības (R&D) investīcijas, pastāvošo medijtehnoloģiju aizsardzība ar intelektuālā īpašuma tiesībām un netiešie tīkla efekti, kas raksturo tirgu, rada šķēršļus citu programmatūru, arī nestraumējošo medijatspēļu attīstītāju iekļūšanai tirgū.

(15)

Microsoft ir atzinusi, ka tai ir dominējošs stāvoklis PC operētājsistēmas tirgū.

(16)

Šo dominējošo stāvokli raksturo lielais tirgus daļu īpatsvars, kas vismaz kopš 1996. gada ir saglabājies ļoti augstā līmenī (vairāk nekā 90 % pēdējos gados), kā arī ļoti lielie iekļuves šķēršļi. Šie iekļuves šķēršļi ir īpaši saistīti ar netiešo tīkla efektu klātbūtni. Tik tiešām, PC operētājsistēmas popularitāte lietotāju vidū rodas no tās popularitātes PC lietojumprogrammu pārdevēju vidū, kuri savukārt izvēlas vērst savas attīstības pūliņus uz to PC operētājsistēmu, kura ir vispopulārākā lietotāju vidū. Tas rada pašpastiprinošu dinamiku, kas aizsargā Windows kā PC operētājsistēmu de facto standartu (lietojumprogrammu iekļuves šķērslis).

(17)

Komisija secina, ka Microsoft ir sasniegusi dominējošo stāvokli darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Secinājums īpaši balstās uz šādiem slēdzieniem:

(18)

Ar šo lēmumu izdara šādus atzinumus:

(19)

Šie ārkārtējie apstākļi liek secināt, ka Microsoft atteikums ir ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana, kas nav saderīga ar 82. pantu, ja vien šāda rīcība nav objektīvi pamatota.

(20)

Microsoft sniegtais atteikuma attaisnojums pamatots ar to, ka informācijas nodošana un atļauja to lietot konkurentiem saderīgu produktu radīšanai būtu līdzvērtīga intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanai. Komisija nelēma par Microsoft vispārējā intelektuālā īpašuma prasību pamatotību, ko visos gadījumos varētu noskaidrot tikai katrā konkrētā gadījumā pēc tam, kad Microsoft ir sagatavojusi attiecīgās specifikācijas. Tomēr, saskaņā ar tiesu praksi, kāda uzņēmuma interese izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības pati par sevi nevar būt objektīvs attaisnojums, ja ir izveidojušies tādi ārkārtēji apstākļi kā iepriekšnorādītie.

(21)

Komisija izpētīja, vai šīs lietas īpašajos apstākļos Microsoft piedāvātais attaisnojums ir svarīgāks par šiem ārkārtējiem apstākļiem un secināja, ka Microsoft nav iesniedzis par to nekādus pierādījumus. Jo īpaši, rīkojums sniegt attiecīgo informāciju nevarēja novest pie Microsoft produkta precīzu kopiju izgatavošanas. Komisija ņēma arī vērā, ka tādas informācijas atklāšana, kā tā, ko atteica Microsoft, nozarē bija pieņemta prakse.

(22)

Turklāt Komisija ņēma vērā Komisijai 1984. gadā sniegtās IBM saistības (6) un 1991.gada Programmatūras direktīvu (7). Microsoft tik tiešām atzīst, ka IBM saistības un Programmatūras direktīva sniedz derīgus ieteikumus šajā lietā. Komisija secināja, ka rīkojums piegādāt šajā gadījumā būtu analogs IBM saistībām, jo tām būtu jāattiecas vienīgi uz saskarnes specifikācijām. Komisija arī secināja, ka minētais atteikums bija atteikums piegādāt sadarbspējas informāciju Programmatūras direktīvas nozīmē. Šajā kopsakarā Komisija atzīmēja, ka Programmatūras direktīva ierobežoja autortiesību izmantošanu attiecībā uz programmatūru (arī izmantošanu nedominējošos uzņēmumos) par labu sadarbspējai, tādējādi uzsverot sadarbspējas nozīmību programmatūras nozarē. Komisija arī norādīja, ka Programmatūras direktīva skaidri nosaka, ka tās noteikumi neierobežo 82. panta piemērošanu, īpaši, ja dominējošais uzņēmums atsaka sadarbspējai nepieciešamās informācijas pieejamību.

(23)

Microsoft tālāk argumentēja, ka tās atteikums piegādāt sadarbspējas informāciju nevarēja būt saistīts ar mērķi ierobežot konkurenci darba grupu serveru opēretājsistēmu tirgū, jo nebija nekāda ekonomiska stimula, lai firma rīkotos pēc šādas stratēģijas. Komisija noraidīja Microsoft argumentu, atzīmējot, ka tas balstīts uz ekonomisko modeli, kas šajā gadījumā neatbilda faktiem un nesaskanēja ar Microsoft vadītāju viedokļiem, kas izteikti Microsoft iekšējos dokumentos, kuri iegūti izmeklēšanas laikā.

(24)

Ar šo lēmumu ir atzīts, ka Microsoft pārkāpj Līguma 82. pantu, sasaistot WMP ar Windows PC operētājsistēmu (Windows). Komisija savus atzinumus par ļaunprātīgu sasaistīšanu balsta uz četriem elementiem: i) Microsoft ir dominējošais stāvoklis PC operētājsistēmas tirgū; ii) Windows PC operētājsistēma un WMP ir divi atsevišķi produkti; iii) Microsoft nedod klientiem izvēles tiesību iegādāties Windows bez WMP; un iv) šī sasaiste ierobežo konkurenci. Turklāt ar šo lēmumu tiek noraidīti Microsoft argumenti WMP sasaistes attaisnošanai.

(25)

Microsoft neapstrīd, ka tam ir dominējošais stāvoklis PC operētājsistēmu tirgū.

(26)

Komisijas lēmumā atzīts, ka medijatspēļi un PC operētājsistēmas ir divi atsevišķi produkti (noraidot Microsoft argumentu, ka WMP ir neatņemama Windows daļa). Lēmumā pirmkārt konstatēts, ka, lai gan Microsoft kādu laiku jau ir saistījis savus medijatspēļus ar Windows, joprojām pastāv atsevišķs patērētāju pieprasījums pēc autonomiem medijatspēļiem, un tas ir nošķirams no PC operētājsistēmu pieprasījuma. Otrkārt, daudzi pārdevēji attīsta un piegādā autonomus medijatspēļus. Treškārt, Microsoft korporācija pati attīsta un izplata savas WMP versijas citām PC operētājsistēmām. Visbeidzot Microsoft attīsta WMP tiešā konkurencē ar trešo pušu medijatspēļiem.

(27)

Kas attiecas uz trešo sasaistes elementu, tad ar šo lēmumu ir atzīts, ka Microsoft nedod klientiem izvēles iespēju iegādāties Windows bez WMP. PC ražotājiem jālicencē Windows ar WMP. Ja viņi vēlas instalēt operētajsistēmā Windows alternatīvu medijatspēļu, viņi to var darīt tikai papildus WMP. Šie paši apsvērumi ir spēkā, ja lietotājs pērk Windows mazumtirdzniecībā. Ar šo lēmumu Microsoft argumenti par to, ka patērētajiem nav jāmaksā papildus par WMP un ka viņiem tas nav jālieto, ir atzīti par neatbilstošiem tādā kontekstā, kad jānosaka, vai ir notikusi uzspiešana Līguma 82. panta nozīmē.

(28)

Lēmumā arī izklāstīts, kāpēc sasaiste šajā īpašajā gadījumā ir konkurences tiesību ierobežošanas cēlonis. Lēmuma atzīts, ka WMP sasaiste ar Windows nodrošina Microsoft korporācijai nepārspējamu tās medijatspēļu klātbūtni personālajos datoros visā pasaulē. Attiecīgie pierādījumi atklāj, ka citi izplatīšanas veidi nav tik efektīvi. Sasaistot WMP lietojumprogrammu ar Windows, Microsoft var piedāvāt tiem satura sniedzējiem un programmatūru attīstītājiem, kas atbalsta Windows Media tehnoloģijas, spēju paļauties uz Windows monopolu, lai sasniegtu gandrīz visus PC lietotājus pasaulē. Pierādījumi liecina, ka dažādu mediju tehnoloģiju atbalstīšana rada papildu izmaksas. Tādā veidā WMP visuresošā klātbūtne mudina satura sniedzējus un programmatūru attīstītājus galvenokārt paļauties uz Windows mediju tehnoloģiju. Savukārt patērētāji dod priekšroku lietot WMP, jo būs pieejams plašāks šā produkta papildu programmatūras klāsts un saturs. Microsoft sasaiste pastiprina un izkropļo šos “tīkla efektus” sev par labu, tādējādi radot nopietnus konkurences traucējumus medijatspēļu tirgū. Pierādījumi liecina, ka WMP lietojums pieaug sasaistes dēļ, kaut arī citus medijatspēļus kvalitātes ziņā lietotāji vērtē augstāk. Tirgus dati par medijatspēļu lietošanu, formāta lietošanu, kā arī tīmekļa vietņu piedāvātais saturs apliecina tendenci par labu WMP un Windows Media formātu lietošanai, kaitējot galvenajiem konkurējošiem mediālajiem atskaņotājiem (un medijatspēļu tehnoloģijām). Kaut arī lēmumā izcelta šī tendence par labu WMP un Windows Media formātam, tomēr lēmumā arī uzsvērts, ka, pamatojoties uz Tiesas praksi, Komisijai, lai konstatētu saistošu ļaunprātīgu izmantošanu, nav īpaši jāpierāda, ka konkurence jau ir ierobežota vai pastāv risks pilnībā likvidēt konkurenci. Pretējā gadījumā antitrasta rūpīgā izmeklēšana konkrētos programmatūras tirgos varētu būt novēlota, jo pierādījumu par iespaidu uz tirgu varētu demonstrēt tikai tad, kad tirgus jau “apglabāts”.

(29)

Visbeidzot, lēmumā ir apsvērti Microsoft argumenti WMP sasaistes attaisnošanai, īpaši aizbildināšanās ar efektivitāti, ko rada WMP piesaiste Windows. Kas attiecas uz apgalvojumu par izplatīšanas efektivitāti, tad Komisija noraida Microsoft argumentu, ka sasaiste mazina patērētāju izmaksas, samazinot laika patēriņu un neskaidrības tādējādi, ka pat pilnīgi jaunos personāldatoros ir standartopciju kopums. Tā priekšrocība, ka medijatspēļu lietojumprogramma ir iepriekšinstalēta kopā ar PC operētājsistēmu, neprasa, lai Microsoft izvēlētos medijatspēļus patērētājiem. PC ražotāji var nodrošināt, ka tiek apmierināts patērētāju pieprasījums pēc iepriekšinstalētiem medijatspēļiem pēc patērētāju izvēles. Lēmumā secināts, ka Microsoft nav demonstrējis nekādu tehnisku efektivitāti, kuras priekšnoteikums būtu WMP“integrācija”. Ar WMP piesaisti Microsoft drīzāk aizsargājas no efektīvas potenciāli efektīvāku medijatspēļu pārdevēju konkurences, kuri varētu apdraudēt tā pozīcijas, un tādējādi samazina talantu un kapitāla investīcijas medijatspēļu inovācijās.

(30)

Lēmuma noteikts, ka Microsoft jāatklāj informācija, ko tas atteicies sniegt, un jāļauj to lietot konkurējošo produktu attīstībai. Rīkojums par informācijas atklāšanu aprobežojas ar protokola specifikācijām un sadarbspējas nodrošināšanu starp būtiskiem elementiem, kas raksturo tipisku darba grupas tīklu. To piemēro ne tikai uzņēmumam Sun, bet visiem uzņēmumiem, kas vēlas izstrādāt produktus, kuri rada konkurējošu spiedienu uz Microsoft darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Tiktāl, ciktāl lēmums varētu prasīt Microsoft atturēties no pilnīgas tā intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas, tas būtu attaisnojams ar nepieciešamību izbeigt to ļaunprātīgu izmantošanu.

(31)

Nosacījumiem, pie kādiem Microsoft ir jāatklāj informācija un jāļauj to lietot, ir jābūt pamatotiem un nediskriminējošiem. Prasība par to, ka noteikumiem, ko izvirza Microsoft, ir jābūt pamatotiem un nediskriminējošiem, ir īpaši piemērojama attiecībā uz samaksu, ko Microsoft varētu prasīt par piegādi. Piemēram, šādai samaksai nevajadzētu atspoguļot stratēģisko vērtību, ko rada Microsoft tirgus spēja PC operētājsistēmas tirgū vai darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Turklāt, Microsoft nevar uzspiest ierobežojumus attiecībā uz produktu tipiem, kuros specifikācijas var tikt īstenotas, ja šādi ierobežojumi rada šķēršļus konkurencei ar Microsoft vai nevajadzīgi ierobežo saņēmēju spēju radīt jauninājumus. Visbeidzot, Microsoft turpmāk izvirzītajiem noteikumiem ir jābūt pietiekami paredzamiem.

(32)

Microsoft ir jāatklāj attiecīgas protokola specifikācijas iespējami ātrāk, varētu teikt, tiklīdz tā ir veikusi darbspējīgu un pietiekami stabilu šo protokolu īstenojumu savos produktos.

(33)

Attiecībā uz sasaistes ļaunprātīgu izmantošanu lēmums nosaka, ka Microsoft jāpiedāvā galalietotājiem un oriģinālajam aprīkojuma ražotājam (OEM) pilnā mērā funkcionējoša Windows versija, kas neietver WMP. Microsoft saglabā tiesības piedāvāt Windows un WMP paketi.

(34)

Microsoft jāatturas no jebkādu tādu līdzekļu lietošanas, kuriem varētu būt WMP un Windows sasaistei ekvivalenta iedarbība, piemēram, rezervējot priviliģētu WMP sadarbspēju ar Windows, nodrošinot selektīvu pieeju Windows API vai izceļot WMP pār konkurentu produktiem ar Windows palīdzību. Microsoft ir jāatturas arī no tā, lai OEM vai lietotājiem piedāvātu atlaides ar nosacījumu, ka tie iegādājas Windows kopā ar WMP vai, finansiāli vai citādi de facto novēršot vai ierobežojot lietotāju brīvību izvēlēties Windows versiju bez WMP. Nesaistītā Windows versija veiktspējai ir jābūt ne mazākai, kā ar WMP saistītās versijas veiktspējai, ņemot vērā WMP funkcionalitāti, kas noteikti nebūs nesaistītās Windows versijas sastāvdaļa.

(35)

Komisija uzskata, ka pārkāpums pēc sava rakstura veido ļoti nopietnu EK Līguma 82. panta un EEZ Līguma 54. panta pārkāpumu.

(36)

Turklāt Microsoft izslēdzošajai ietekmes pārnešanas praksei ir nozīmīga ietekme uz darba grupu serveru operētājsistēmu un straumējuma media players tirgiem.

(37)

Lai novērtētu ļaunprātīgās izmantošanas smagumu, PC operētājsistēmu, darba grupu serveru operētājsistēmu un media players tirgi ir EEZ mēroga tirgi.

(38)

Sākotnējai soda naudas summai, kas uzliekama Microsoft, lai atspoguļotu pārkāpuma smagumu, ņemot vēra izklāstītos apstākļus, ir jābūt EUR 165 732 101. Ņemot vērā Microsoft nozīmīgo ekonomisko kapacitāti (8), lai nodrošinātu pietiekamu preventīvu efektu attiecībā uz Microsoft, šī summa ir jāpalielina, piemērojot koeficientu 2, sasniedzot EUR 331 464 203.

(39)

Visbeidzot, soda naudas pamatsumma ir palielināta par 50 %, ņemot vēra pārkāpuma ilgumu (piecarpus gadi). Soda naudas pamatsumma tādējādi ir EUR 497 196 304.

(40)

Nav pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu, kas attiecas uz šo lēmumu.