13.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/1

—

ņemot vērā 2017. gada Eiropas pusgada dokumentus, proti, gada izaugsmes pētījumu, pārskatus par valstīm, valstu reformu programmas un konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

—

ņemot vērā savu rezolūciju par Eiropas Komisijas 2017. gada izaugsmes pētījumu (RESOL-VI/019), kas pieņemta 2017. gada 8. februārī;

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par 2017. gada izaugsmes pētījumu (2016/2306(INI));

1.

uzsver, ka 55 % no visiem 2017. gadā sniegtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem attiecas uz šķēršļiem, kuri kavē ieguldījumus un kurus vietējās un reģionālās pašvaldības var palīdzēt likvidēt (1); atgādina, ka ir jāpievērš uzmanība neatbilstībai starp pašvaldību funkcijām un to finanšu resursiem;

2.

uzsver, ka kohēzijas politikai arī turpmāk ir jābūt galvenajam ES ieguldījumu instrumentam. Tomēr uzskata, ka tās pārvaldību un tās mijiedarbību ar Eiropas pusgadu vajadzētu uzlabot, lai palielinātu kohēzijas izdevumu pavairojošo efektu un to devumu ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā 2015. gada janvārī ir ieviestas elastīguma iespējas, tomēr aicina paredzēt turpmākus pasākumus, lai stimulētu publiskos ieguldījumus, it īpaši infrastruktūrā un sociālajā iekļaušanā. Uz to var virzīties, izslēdzot valstu, reģionālo un vietējo līdzfinansējumu, kas saistīts ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, no Stabilitātes un izaugsmes pakta aprēķinu mehānisma, līdzīgi kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzfinansējumu; izveidojot ES līmeņa klasifikāciju, ko publisko izdevumu uzskaitē izmanto publisko ieguldījumu kvalitātes noteikšanai atbilstoši to ilgtermiņa ietekmei; pārskatot strukturālā deficīta aprēķināšanas metodiku tā, lai tiktu ņemtas vērā valstu ekonomikas iekšējās īpatnības un publisko izdevumu strukturālās atšķirības; ierosinot makroekonomikas rezultātu pārskatā iekļaut rādītāju, kas atspoguļo ieguldījumu līmeni;

4.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības piedalās aptuveni 25 procentos no EIB finansētajiem Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) projektiem, taču, kā liecina RK nesen pasūtīts pētījums, pašvaldību līdzdalību joprojām ievērojami apgrūtina gan administratīvo spēju problēmas, gan ESIF sarežģītība un nepietiekamās pilsētu un reģionu zināšanas par ESIF (2); uzsver: lai veicinātu pašvaldību iesaisti ESIF īstenošanā un uzlabotu ESIF projektu ģeogrāfisko līdzsvaru, ir jāpalielina informētība, tehniskais atbalsts, konsultēšana un sinerģija ar citiem ES finansējuma avotiem;

5.

piekrīt Komisijas vērtējumam, ka ESIF “cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas pilnīgais potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts. Ir jāturpina darbs, lai izstrādātu šim sektoram piemērotus instrumentus un nodrošinātu sociālo un finanšu dalībnieku ciešāku sadarbību” (3);

6.

uzsver, ka ir svarīgi ir turpināt strukturālās reformas visos pārvaldības līmeņos un likvidēt ar ieguldījumiem saistīto birokrātiju, lai palīdzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi un stimulētu ieguldījumus ekonomikā;

7.

norāda, ka Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem piekļuve finansējumam joprojām ir saistīta ar lielām grūtībām; atzinīgi vērtē tādus instrumentus kā Eiropas riska kapitāla līdzekļu fonds; aicina Komisiju sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un valstu pārvaldes iestādēm veikt arī citus pasākumus, lai piesaistītu privātus ieguldījumus un sekmētu finanšu avotu dažādošanu;

8.

atkārtoti aicina stingrāk koordinēt visus ES spēju veidošanas pasākumus un vienkāršot ES fondu izmantošanu; uzsver, ka 53 % no 2017. gada KVAI aplūko administratīvās spējas problēmas, sevišķi pašvaldību līmenī;

9.

uzskata, ka no ES budžeta būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni īstenot strukturālās reformas un novērst ar pašreizējiem ieguldījumiem saistīto birokrātiju, tādēļ atzinīgi vērtē 2017. gada maija lēmumu izveidot 142,8 miljonus EUR vērto Strukturālo reformu atbalsta programmu (2017–2020), kas papildinās institucionālās, administratīvās un strukturālās reformas, kuru mērķis ir finansēt darbības ar Eiropas pievienoto vērtību, lai uzlabotu konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmi, nodarbinātību, kohēziju un ieguldījumus;

10.

atkārtoti aicina Komisiju apsvērt iespēju paredzēt tādas eurozonas fiskālās spējas, kas vajadzības gadījumā varētu palīdzēt eurozonu stabilizēt;

11.

aicina Komisiju novērtēt grūtības, ar ko reģionālās un vietējās pašvaldības var saskarties publiskā iepirkuma direktīvu piemērošanā, un uzsver, ka vietējā un reģionālajā līmenī ir vajadzīgi tādi instrumenti kā, piemēram, zināšanu centri, kas, sniedzot tehnisku palīdzību un konsultācijas, visos pārvaldības līmeņos palīdzētu stiprināt administratīvo spēju attiecībā uz publisko iepirkumu un valsts atbalstu;

12.

uzsver, ka ir vajadzīga iekļaujoša izaugsme un ka ir jāuzlabo ES sociālā dimensija, īstenojot ES sociālo tiesību pīlāru (4) atbilstīgi stingrai Eiropas sociālajai programmai, kurā konkurētspēja un sociālais taisnīgums papildina viens otru un kurā paredzēts Eiropas pusgadā lielāku nozīmi piešķirt sociālajiem rādītājiem, kā arī veidot reālu atalgojuma konverģenci atbilstoši ražīgumam;

13.

saistībā ar Komisijas pārdomu dokumentu “Globalizācijas iespēju izmantošana” (5) uzsver, ka ir jāpalīdz paplašināt to personu loku, kas var izmantot globalizācijas dotās priekšrocības; ir jāpilnveido teritoriālās noturības koncepcija un jāpārtrauc veicināt strukturālās reformas, neredzot, ka reģionālo atšķirību dēļ to teritoriālā ietekme ir nevienmērīga, turklāt ir jāpastiprina ES centieni izmantot globalizācijas iespējas trīs galvenajos virzienos: ar proaktīvu stratēģiju prasmju, zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, ar pielāgošanās stratēģiju, kas paredz arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu, un ar līdzdalības stratēģiju, kas stimulē iedzīvotāju dalību ES lēmumu pieņemšanā; turklāt aicina attīstīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, palielinot tā budžetu un to iekļaujot daudzgadu finanšu shēmā; ievērojami pazemināt kritējus, kas regulē fonda līdzekļu izmaksu; nodrošināt sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

14.

ir pārliecināta, ka pašreizējā globālā spiediena apstākļos ir vajadzīga visaptveroša, uz konkrētu atrašanās vietu orientēta ES rūpniecības stratēģija (6), kas ietvertu arī tai radniecīgo ES politikas jomu un instrumentu stratēģisko koordināciju;

15.

uzsver, ka 2017. gadā 76 % no visiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ir saistīti ar teritoriālo aspektu, jo tajos pievērsta uzmanība problēmām, kas dažus reģionus vai pilsētas skar vairāk nekā citus, un to īstenošana ir pašvaldību līmeņa uzdevums; norāda, ka 62 % no minētajiem ieteikumiem ir tieši adresēti vietējām vai reģionālajām pašvaldībām, un šis fakts apliecina pašvaldību nozīmi strukturālo reformu veikšanā;

16.

uzsver, ka divās trešdaļās no 2017. gada valstu reformu programmām ir atzīts, ka pastāv reģionālas atšķirības, un visās reformu programmās ir minēta vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana VRP īstenošanā; 70 % no programmām minēta pašvaldību līdzdalība VRP izstrādē, tomēr galvenokārt tikai konsultāciju veidā;

17.

uzsver: ja vietējās un reģionālās pašvaldības kā partneres tiktu iesaistītas jau agrīnā VRP izstrādes posmā un ja sistemātiski tiktu piemērota daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, tad ievērojami palielinātos ieteikumu īstenošanas rādītāji, būtu vieglāk mazināt reģionālās atšķirības, konkrētajā teritorijā palielinātos līdzatbildība un nostiprinātos uzticēšanās gan dalībvalstīs pašās, gan starp tām;

18.

aicina ES iestādes īstenot RK priekšlikumu par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai Eiropas pusgada norisēs (7) un atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Parlaments priekšlikumu atbalsta (8);

19.

iesaka 2018. gada izaugsmes pētījumā iekļaut īpašu nodaļu par stāvokli reģionos un pievērsties vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmei, turklāt aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās rīkoties līdzīgi; atzinīgi vērtē atbalstu, ko saņēmis aicinājums konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ietvert teritoriālo dimensiju; aicina Eiropas Komisiju tikties ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, kad Eiropas pusgada sākumā Komisija apmeklē valstis. Saistībā ar atbalstu teritoriālās dimensijas iekļaušanai Eiropas pusgadā norāda, ka viens no elementiem, ko tajā varētu iekļaut, ir demogrāfiskās pārmaiņas, kas tādējādi būtu sasaistāmas ar Eiropas pusgadu, kā norādīts RK atzinumā “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”;

20.

ņemot vērā pašreizējo nesakritību starp konkrētām valstīm adresēto ieteikumu gadskārtējo sagatavošanu, no vienas puses, un vidēja termiņa un ilgtermiņa pieeju, kāda vajadzīga ESI fondu finansējumam, no otras puses, atkārtoti pauž uzskatu (9), ka kohēzijas politikas iekļaušana valstu reformu programmās ir jāpārskata tā, lai saglabātu teritoriālo dimensiju un decentralizētu pieeju, kuras pamatā ir partnerība;

21.

norāda, ka vairāki konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tiek atkārtoti vairākus gadus pēc kārtas, jo sarežģītu reformu īstenošana prasa laiku; ir gandarīta, ka Eiropas Komisija ir pievienojusies RK ierosinājumam šo ieteikumu īstenošanas progresu vērtēt daudzgadu skatījumā, nevis katru gadu; pieņem zināšanai Komisijas konstatēto — ka, vērtējot pēc šāda principa, “aptuveni divu trešdaļu līdz 2016. gadam sniegto KVAI īstenošanā ir panākts vismaz zināms progress” (10) (salīdzinot ar 43 % no visiem 2016. gadā sniegtajiem KVAI); aicina Komisiju pārredzamā veidā publicēt visus šāda vērtējuma elementus;

22.

uzsver, ka saistībā ar Eiropas pusgadu ir vajadzīgs ilgtermiņa politikas satvars; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas centienus ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) sasaistīt ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tādējādi arī ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tomēr, ņemot vērā dažādo atsauces satvaru sarežģītību un lielo skaitu, uzsver, ka ir vajadzīga politikas saskaņotība, integrēta pieeja un konsekventa pārvaldības sistēma, un sagaida, ka šajā ziņā Komisija drīzumā nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem;

23.

uzsver, ka Eiropas bēgļu un migrantu krīze, kas sākās 2015. gadā, joprojām ir ļoti smaga problēma daudziem reģioniem un vietējām pašvaldībām. Tādēļ prasa pārliecinoši un konkrēti rīkoties ES līmenī, tostarp piešķirot jaunus līdzekļus;

24.

ar bažām norāda uz augstu ilgstoša bezdarba līmeni, jo sevišķi jauniešu vidū, un tas skar vairāku ES dalībvalstu ekonomiku; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu darba tirgu;

25.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropadomes priekšsēdētājam un ES Padomes prezidentvalstij Igaunijai.