22.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 287/35

—

atzīt par pieņemamu un pamatotu šo prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta 4. punktu un/vai iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu attiecībā uz Regulu Nr. 367/2012, Regulu Nr. 397/2012, Regulu Nr. 356/2012, Regulu Nr. 382/2012, Regulu Nr. 444/2011 un Regulu Nr. 485/2012;

—

atcelt Komisijas 2012. gada 27. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 367/2012, ar ko nosaka nepieciešamos pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes papildu daudzumu laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2011./2012. tirdzniecības gadā (OV L 116, 12. lpp.);

—

atcelt Komisijas 2012. gada 8. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 397/2012, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, noraida turpmākus pieteikumus un slēdz periodu pieteikumu iesniegšanai par papildus pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, ko ar samazinātu pārpalikuma maksājumu paredzēts pārdot Savienības tirgū 2011./2012. tirdzniecības gadā (OV L 123, 35. lpp.);

—

atcelt (Komisijas 2011. gada 30. novembra) Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 318, 4. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 356/2012 attiecībā uz laikposmiem, kuros var iesniegt piedāvājumus otrajā un turpmākajās konkursa daļās 2011./2012. tirdzniecības gadam cukura importam, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi (OV L 113, 4. lpp.);

—

atcelt Komisijas 2012. gada 3. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 382/2012 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram piektajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, ka uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 119, 41. lpp.);

—

atcelt Komisijas 2012. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2012 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram sestajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, ka uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 135, 61. lpp.);

—

atcelt Komisijas 2012. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 485/2012 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram septītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (OV L 148, 24. lpp.);

—

pakārtoti, i) atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas Nr. 1234/2007 (1) 186. panta a) punktu un 187. pantu un atzīt šos noteikumus par prettiesiskiem, kā arī atcelt apstrīdētos noteikumus, kuri tieši vai netieši ir balstīti uz šiem noteikumiem; un ii) atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulu Nr. 367/2012 un Regulu Nr. 1239/2011, kas grozīta ar Regulu 356/2012;

—

piespriest ES, ko pārstāv Eiropas Komisija, atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies prasītājām, jo Komisija nav izpildījusi savus tiesiskos pienākumus, un noteikt atlīdzību par zaudējumiem, kas prasītājām radušies laikā no 2012. gada 30. janvāra līdz 2012. gada 24. jūnijam EUR 75 051 236 apmērā, pieskaitot zaudējumus, kas prasītājām radušies pēc minētā datuma vai jebkuru citu naudas summu, kas ataino prasītāju ciestos zaudējumus vai zaudējumus, kas radīsies nākotnē, kā tās norādījušas vēlāk šī procesa laikā, jo īpaši ņemot vērā nākotnē paredzamos zaudējumus;

—

noteikt procentu maksājumu atbilstoši attiecīgajā laikā spēkā esošajai Eiropas Centrālās bankas noteiktajai likmei refinansēšanas darbībām, pieskaitot divus procenta punktus, vai atbilstoši jebkurai citai atbilstošai Tiesas noteiktai likmei, kuru jāmaksā par apmēru, kurš jāsedz no brīža, kad tiks pieņemts Tiesas nolēmums, līdz faktiskai maksājuma veikšanai;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips jo, pirmkārt, Regulā Nr. 367/2012 ir paredzēta noteikta apmēra, vispārēji piemērojama papildus nodeva EUR 211 apmērā par tonnu — t.i., mazāk kā puse no parastās (nodevas) EUR 500 par tonnu —, kas piemērojama noteiktam cukura apmēram (250,000 tonnu), kas vienlīdzīgi sadalīts tikai starp biešu pārstrādātājiem, kas iesnieguši pieteikumu. Otrkārt, Regulā Nr. 1239/2011 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 356/2012, ir noteikta nezināma, neparedzama muitas nodeva, kas piemērojama tikai izsoles uzvarētājiem (kas var būt cukurniedru rafinētāji, biešu pārstrādātāji vai jebkuras citas trešās personas) un attiecībā uz nenoteiktu kopējo apmēru. Muitas nodeva pēdējo reizi tika noteikta EUR 312,60 apmērā par tonnu, t.i., gandrīz 50 % augstāka nekā papildus nodeva biešu pārstrādātājiem. Starpība starp šiem diviem noteikumiem nevarētu būt acīmredzamāka. Patiesi, katra noteikuma daļa rada diskrimināciju pret cukurniedru rafinētajiem un ir labvēlīga biešu pārstrādātājiem.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka tiek pārkāpta Regula Nr. 1234/2007 un ka nepastāv atbilstošs tiesiskais pamatojums, jo attiecībā uz Regulu Nr. 367/2012 Komisijai nav nekādu tiesību paaugstināt kvotas un tieši pretēji tai ir jānosaka augstas, preventīvas nodevas ārpuskvotu cukura ražošanai ES tirgū. Attiecībā uz nodokļu izsolēm Komisijai acīmredzami nav pilnvaru vai tiesību pieņemt šāda veida noteikumus, kas nekad nav bijuši paredzēti pamata tiesību aktos.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo Komisija ir izveidojusi sistēmu, kuras ietvaros muitas nodevas ir neparedzamas un netiek noteiktas piemērojot vienotus, objektīvus kritērijus, bet drīzāk tiek noteiktas ar subjektīvu vēlēšanos maksāt (jo īpaši to dara personas, kas pakļautas ļoti dažādai ietekmei un stimuliem saistībā ar minēto) bez reālas saistības ar faktiski importētajiem produktiem.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips, ciktāl Komisija vienkārši būtu varējusi pieņemt mazāk ierobežojošus noteikumus, lai cīnītos ar nepietiekamo piegādājumu, kas nebūtu nelabvēlīgi tikai importējošajiem pārstrādātajiem.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts tiesiskās paļāvības princips, tā kā prasītāji tiesiski pamatoti sagaidīja, ka Komisija izmantos Regulā Nr. 1234/2007 paredzētos veidus, lai atjaunotu rafinējamā niedru jēlcukura krājumus. Prasītāji tiesiski pamatoti arī sagaidīja, ka Komisija saglabās līdzsvaru starp pārstrādātajiem, kuri veic importu, un vietējiem cukura ražotājiem.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienācīgas rūpības un labas pārvaldības princips, tā kā Komisijas veiktās darbības bija acīmredzami neatbilstošas, ņemot vērā nepietiekamo piegādājumu. Komisijai būtu vajadzējis atvieglot ievešanas ierobežojumus niedru rafinētajiem. Tā vietā Komisija palielināja vietējo ražošanu un pieeju papildus ievešanai pakļāva represīviem un neparedzamiem nodokļiem.

7)

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 39. pants, jo Komisija nav sasniegusi divus šajā Līguma noteikuma paredzētos mērķus.

8)

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Komisijas Regula Nr. 1006/2011 (2), tā kā baltajam cukuram piemērotās nodevas patiesi ir tikai nedaudz augstākas kā jēlcukuram piemērotās, starpībai esot apmēram EUR 30 par tonnu. Tas ir krasā pretstatā ar EUR 80 starpību starp parasto ievedmuitas nodokli rafinētajam cukuram (EUR 419) un rafinēšanai paredzētajam jēlcukuram (EUR 339), kas ir noteikta Komisijas Regulā Nr. 1006/2011.