22.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/24

1)

Padomes lūgumu (1) 2009. gadā izvērtēt vispārējo sistēmu Eiropas sadarbībai jaunatnes lietās, par ko vienošanās panākta 2002. gadā;

2)

pirmo viedokļu apmaiņu par Eiropas jaunatnes politikas nākotnes izredzēm, kura notika Izglītības, jaunatnes un kultūras padomes 2007. gada 16. februāra sanāksmē, pamatojoties uz prezidentvalstu — Vācijas, Portugāles un Slovēnijas — sagatavoto kopējo diskusiju dokumentu un paredzot sadarbības sistēmas izvērtējumu;

3)

Eiropas Komisijas politikas padomdevēju biroja (2) darbu, uzsverot to, cik svarīgs ir ieguldījums jauniešu labklājībā, veselības aizsardzībā, izglītībā, viņu integrācijā darba tirgū un aktīvā pilsoniskumā;

4)

Eiropas Komisijas 2007. gada pavasara Eiropadomei sniegto starpposma ziņojumu ar nosaukumu “Sociālās realitātes analīze” (3), kurā izcelts jautājums par taisnīgumu paaudžu savstarpējās attiecībās globalizācijas un demogrāfisku pārmaiņu apstākļos un kas paver ceļu atklātām debatēm par sociāliem jautājumiem un pārbaudījumiem, kuri tāpat būtiski ietekmēs Eiropas jauniešu sociālo stāvokli;

5)

Padomes lūgumu (4) veicināt strukturētu dialogu ar jauniešiem, lai visos līmeņos izvērstu jauniešu un jauniešu organizāciju iesaisti to politikas jomu veidošanā un īstenošanā, kuras viņus iespaido, un tādējādi sekmējot viņos aktīvu pilsoniskumu;

6)

2005. gada pavasara Eiropadomē apstiprināto Eiropas Jaunatnes paktu, kurā apzinātas tās prioritārās rīcības jomas, kurās būtu vajadzīga lielāka jauniešu un visu attiecīgo jaunatnes politikas dalībnieku iesaiste,

1.

NORĀDA, ka, saskaņā ar Eiropas Jaunatnes paktu, efektīvas un noturīgas jaunatnes politikas veidošana attiecīgajās politikas jomās prasa patiesu daudznozaru pieeju, kuras izveidē un īstenošanā Padome paredz dot būtisku ieguldījumu;

2.

ĪPAŠI NORĀDA — tā kā visās dalībvalstīs ir vērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, un paredzot, ka nākamās desmitgadēs jauniešu skaits, to samērojot ar iedzīvotāju kopskaitu, turpinās samazināties, arvien vajadzīgāka kļūst daudznozaru stratēģija, lai izstrādātu visām paaudzēm taisnīgu, noturīgu politiku, kurā līdzsvaroti ņemtas vērā gan iespējas, gan arī neizbēgamās nastas, vienlīdz sadalot tās visām vecuma grupām, un ļaujot jauniešiem iegūt patstāvības pakāpi, kas atbilst viņu vecumam un vajadzībām;

3.

UZSVER, ka atvērtā koordinācijas metode un Eiropas Jaunatnes pakts ir galvenie līdzekļi jaunatnes politikas jomu izstrādei Eiropā. Efektivitātes, saskanības un pārskatāmības interesēs būtu jāizstrādā ierosmes, lai šiem līdzekļiem nākotnē nodrošinātu labāku mijdarbību, un tie cits citu pastiprinātu. Būtu jāizvairās no tā, ka palielinātos pašreiz no dalībvalstīm prasīto ziņojumu apjoms;

4.

UZSVER “Jaunatnes rīcības programmas” (5) svarīgo nozīmi, izvēršot Eiropas sadarbību jaunatnes politikas jomā, kā arī ES Struktūrfondu nozīmi, palīdzot īstenot Eiropas Jaunatnes paktu valstu, reģionu un vietēju pašvaldību mērogā, kā arī atklāto koordinācijas metodi;

5.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas ierosmēm, kurās uzsvērts, ka jaunieši ir būtisks Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nākotnes sabiedrību organizācijas resurss, un kurās ir veicināta patiesa daudznozaru pieeja, izstrādājot jaunatnes politiku, stiprināts strukturēts dialogs ar jauniešiem un sekmēta jauniešu patstāvība un aktīvs pilsoniskums;

6.

PAUŽ gatavību palīdzēt minētajā jomā izstrādāt, izvērst un turpināt tādas ierosmes, reizē aicinot talkā Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju un ņemot vērā darbu, ko veic attiecīgi reģionāla un vietēja mēroga dalībnieki.

6a)

Pieņemdami šos secinājumus, PAREDZ ar atbilstīgu priekšlikumu kopumu par nākotnes tematiskajām un strukturālajām perspektīvām sniegt ieguldījumu, lai 2009. gadā padziļināti apspriestu Eiropas sadarbības nākotnes izredzes jaunatnes politikas jomā un izvērtētu sadarbības sistēmu;

7.

UZSKATA, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, jo īpaši svarīgi ir šādi aspekti: