52009DC0494

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.9.2009

COM(2009) 494 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību 2008. gadā

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību 2008. gadā

1. IEVADS

1.1. Darbības joma

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (turpmāk – „ EURODAC regula”)[1], ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības darbību[2]. Šajā sestajā gada ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmas pārvaldību un rezultātiem 2008. gadā. Ziņojumā ir novērtēti EURODAC darbības rezultāti un rentabilitāte, kā arī centrālās vienības pakalpojumu kvalitāte.

1.2. Juridisko un politisko aspektu attīstība

Lai risinātu jautājumus (saistīti ar EURODAC regulas efektivitāti un sistēmas atbalsta uzlabošanu nolūkā atvieglot Dublinas regulas piemērošanu), kas atzīmēti 2007. gada jūnijā publicētajā Komisijas ziņojumā par Dublinas sistēmas novērtējumu (Novērtējuma ziņojums)[3], Komisija 2008. gada 3. decembrī izvirzīja priekšlikumu grozīt EURODAC regulu[4].

2008. gadā tika paplašināta EURODAC regulas ģeogrāfiskā darbības joma, ietverot Šveici, kas (pēc tam, kad tā atbilstoši EURODAC regulas 27. panta 2. punkta a) apakšpunktam paziņoja Komisijai par savu gatavību piedalīties sistēmā) 2008. gada 12. decembrī pievienojās EURODAC sistēmai[5].

2. EURODAC CENTRāLā VIENīBA[6]

2.1. Sistēmas pārvaldība

Ņemot vērā pieaugošo datu daudzumu (datus dažās transakciju kategorijās ir jāglabā desmit gadus), tehniskās platformas dabisko novecošanu (tā ieviesta 2001. gadā) un EURODAC transakciju apjoma neprognozējamo attīstību jaunu dalībvalstu pievienošanās dēļ[7], EURODAC sistēma tiek modernizēta, un šo uzdevumu plānots pabeigt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Komisija 2006. gadā parakstīja līgumu par „Tīklu drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (s- TESTA )”. 2007. gadā 18 dalībvalstis, kas līdz tam izmantoja TESTA II tīklu, migrēja uz S- TESTA tīklu, kas sniedz augstāku drošības un uzticamības pakāpi, un 2008. gadā migrēja atlikušās dalībvalstis.

2.2. Pakalpojumu kvalitāte un rentabilitāte

Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai dalībvalstīm, kas ir EURODAC centrālās vienības galalietotāji, sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus[8]. EURODAC centrālā vienība 2008. gadā bija pieejama 99,84 % no visa laika.

2008. gadā tika ziņots par diviem "kļūdainiem pozitīviem iznākumiem", t.i., automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas AFIS veiktu kļūdainu identifikāciju; 2007. gadā tika ziņots par vienu šādu gadījumu. Kaut arī saskaņā ar EURODAC Regulas 4. panta 6. punktu dalībvalstīm tūlīt ir jāpārbauda visi pozitīvie iznākumi, tām šobrīd nav pienākums ziņot Komisijai par kļūdainiem pozitīviem iznākumiem[9]. Tomēr, ņemot vērā, ka uz vairāk nekā 1,5 miljonu meklēšanas darbību un vairāk nekā 300 000 pozitīvu iznākumu ir ziņots par kopumā trīs kļūdainiem pozitīviem iznākumiem, sistēma joprojām ir uzskatāma par ārkārtīgi precīzu.

Centrālās vienības uzturēšanai un darbībai paredzētie izdevumi bija 605 720,67 euro 2008. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šie izdevumi samazinājās, jo 2007. gada skaitļos tika ietvertas darbības nepārtrauktības sistēmas[10] jaudas ievērojamas palielināšanas izmaksas. Tomēr izmaksas par 2008. gadu joprojām ir pieaugušas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (2004.–2005.–2006. g.), jo ir pieaugušas sistēmas uzturēšanas izmaksas.

Efektīvi izmantojot Komisijas pārvaldītos resursus un infrastruktūru, piemēram, S- TESTA tīklu, bija iespējams ietaupīt EURODAC sistēmai paredzētos līdzekļus.

Turklāt Komisija (izmantojot IDABC programmu) sniedza tādus pakalpojumus saziņas un drošības jomā, kas vajadzīgi datu apmaiņai starp centrālo vienību un valstu vienībām. Šos izdevumus, kas saskaņā ar regulas 21. panta 2. un 3. punktu sākotnēji bija jāsedz katrai dalībvalstij, beigu beigās sedza Komisija, izmantojot kopīgo infrastruktūru un tādējādi ietaupot valstu budžeta līdzekļus.

2.3. Datu aizsardzība un datu drošība

Ar EURODAC regulas 18. panta 2. punktu tiek ieviesta transakciju kategorija, kas paredz iespēju veikt tā sauktos "īpašos pieprasījumus" pēc tās personas lūguma, kuras dati tiek uzglabāti centrālajā datubāzē, lai nodrošinātu šīs personas kā datu subjekta tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņu.

2008. gadā šādu "īpašo pieprasījumu" skaits strauji samazinājās: 2008. gadā tika veikti 56 šādi pieprasījumi, salīdzinājumā ar 195 pieprasījumiem 2007. gadā, tādējādi radot 71,3 % kritumu.

Apsveicami, ka to dalībvalstu skaits, kuras izmantoja īpašos pieprasījumus, samazinājās gandrīz uz pusi (8, salīdzinot ar 15 valstīm iepriekšējā gadā).

Tomēr, kā jau tas tika apspriests iepriekšējos gada ziņojumos un novērtējuma ziņojumā, Komisija joprojām ir nobažījusies par šādu pieprasījumu izmantošanu un uzskata to skaitu par pārāk lielu. Lai labāk uzraudzītu šo procesu, Komisija savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai ir iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstu pienākums ir nosūtīt kompetentajai valsts uzraudzības iestādei attiecīgās personas pieprasījuma kopiju, ar kuru šī persona lūdz piekļuvi informācijai par datiem, kas attiecas uz viņu.

Apspriežoties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Komisija ir apņēmusies vērsties pret dalībvalstīm, kas turpina nepareizi piemērot šo svarīgo noteikumu datu aizsardzības jomā.

3. SKAITļI UN ATZINUMI

Šim gada ziņojumam pievienotajā pielikumā ir iekļautas tabulas ar faktiskajiem centrālās vienības darbības datiem laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim. EURODAC statistikas pamatā ir visu to 14 gadus vecu vai vecāku personu daktiloskopiskie dati, kas ir iesnieguši patvēruma pieteikumu dalībvalstīs, kas tika aizturēti, nelikumīgi šķērsojot dalībvalsts ārējo robežu, vai kas ir nelikumīgi uzturējušies dalībvalsts teritorijā (gadījumā, ja kompetentās iestādes vēlas pārbaudīt, vai jau iepriekš tika iesniegts patvēruma pieteikums).

Jānorāda, ka EURODAC datus par patvēruma pieteikumiem nevar salīdzināt ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja ( Eurostat ) datiem, kuru pamatā ir tieslietu un iekšlietu ministriju sniegti ikmēneša statistikas dati. Šo atšķirību pamatā ir vairākas metodikas īpatnības. Pirmkārt, Eurostat dati aptver visus jebkura vecuma patvēruma pieteikuma iesniedzējus. Otrkārt, viņu datus vāc, nošķirot personas, kas iesniedz patvēruma pieteikumu atsauces mēneša laikā (kas var ietvert arī atkārtotus pieteikumus), un personas, kas uz patvērumu piesakās pirmo reizi.

3.1. Sekmīgas transakcijas

„Sekmīga transakcija” ir pārsūtīšana, kuru centrālā vienība ir pareizi apstrādājusi un kas nav noraidīta datu validācijas, kļūdainu daktiloskopisko datu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ[11].

Centrālā vienība 2008. gadā reģistrēja kopumā 357 421 sekmīgi veiktas transakcijas, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu (300 018 transakcijas) ir vispārējs pieaugums 19,1 % apmērā. Attiecībā uz patvēruma meklētāju datu transakciju skaitu (" 1. kategorija "[12]) 2007. gada pieauguma tendence turpinājās 2008. gadā: EURODAC statistika liecina par 11,3 % palielinājumu (līdz 219 557) salīdzinājumā ar 2007. gadu (197 284). Šis palielinājums atspoguļo patvēruma pieteikumu skaita vispārējo pieaugumu Eiropas Savienībā 2008. gadā.

2008. gadā mainījās arī tendence saistībā ar to personu skaitu, kas aizturētas saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu (" 2. kategorija "[13]). Pēc 8 % krituma laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam (līdz 38 173) transakciju skaits 2008. gadā pieauga par 62,3 % (līdz 61 945). Lielāko daļu no 2. kategorijas daktiloskopiskajiem datiem nosūtīja Itālija (32 052 salīdzinājumā ar 15 053 2007. gadā), Grieķija (20 012 salīdzinājumā ar 11 376 2007. gadā) un Spānija (7068 salīdzinājumā ar 9044 2007. gadā), kā arī Ungārija (1,220), Apvienotā Karaliste (344) un Bulgārija (307). Septiņas dalībvalstis (Čehija, Igaunija, Īrija, Īslande, Luksemburga, Norvēģija un Portugāle) 2008. gadā neiesūtīja nevienu "2. kategorijas" transakciju. Jautājumu par atšķirību starp 2. kategorijas datu skaitu, kas nosūtīts EURODAC, un citiem statistikas avotiem par nelikumīgas robežu šķērsošanas apmēriem dalībvalstīs, ko uzsver EURODAC statistika, visticamāk, rada EURODAC regulas 8. panta 1. punktā minētā nekonkrētā definīcija[14]. Šis jautājums tiks precizēts šobrīd notiekošās EURODAC regulas pārskatīšanas ietvaros.

Attiecībā uz iespēju nosūtīt[15] " 3. kategorijas "[16] datus (dati par personām, kas aizturētas, tām nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā) 2008. gadā bija vērojams vērā ņemams pieaugums. Pēc neliela pieauguma laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam (līdz 64 561) transakciju skaits 2008. gadā pieauga līdz 75 919, kas ir par 17,6 % vairāk. Īrija un Malta joprojām ir dalībvalstis, kuras nav pārsūtījušas nekādus „3. kategorijas” datus.

3.2. „Pozitīvi iznākumi”

3.2.1. Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „1. kategoriju”

Pielikuma 3. tabulā norādīts patvēruma pieteikumu skaits katrā dalībvalstī, kas atbilst to patvēruma pieteikumu skaitam, kuri ir iepriekš reģistrēti kādā citā dalībvalstī ("pozitīvi iznākumi ārvalstīs") vai tajā pašā dalībvalstī ("pozitīvi iznākumi savā valstī"[17]). Tabula norāda arī uz patvēruma meklētāju tālāku pārvietošanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, ir redzams, ka, izņemot "parastos" maršrutus starp kaimiņos esošajām dalībvalstīm, liels skaits patvēruma meklētāju Francijā (1739) un Beļģijā (625) iepriekš bija iesnieguši savu pieteikumu Polijā vai ka lielākais "pozitīvu iznākumu ārvalstīs" skaits Grieķijā (316) un Itālijā (680) ir gūts, veicot salīdzinājumu ar Apvienotajā Karalistē iepriekš reģistrētajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Pēdējā gadījumā patvēruma meklētāju plūsmas ir simetriskas, un lielāko daļu pozitīvo iznākumu Apvienotā Karaliste guva, salīdzinot "1. kategorijas" datus ar Itālijas pārsūtītajiem datiem (768). Pārsteidzoši ir tas, ka 42,2 % no visiem atkārtotiem pieteikumiem bija iesniegti tajā pašā dalībvalstī. Beļģijā, Kiprā, Čehijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē vairāk nekā puse no atkārtotiem pieteikumiem tika iesniegti tajā pašā dalībvalstī.

3.2.2. Pieteikumu iesniegšana vairākās dalībvalstīs

No kopumā 219 557 patvēruma pieteikumiem, ko EURODAC sistēmā ievadīja 2008. gadā, 38 445 pieteikumi bija "atkārtoti patvēruma pieteikumi", kas nozīmē, ka 38 445 gadījumos vienas un tās pašas personas pirkstu nospiedumi jau bija glabāti (tajā pašā vai citā dalībvalstī) kā "1. kategorijas" dati. Aplūkojot statistiku, pirmajā mirklī varētu likties, ka 17,5 % no patvēruma pieteikumiem 2008. gadā bija atkārtoti (t. i., otrais vai vairāk) patvēruma pieteikumi, kas tādējādi atbilstu 1,5 % palielinājumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr "1. kategorijas" datu pārsūtīšana nenozīmē katrā atsevišķajā gadījumā, ka konkrētā persona ir iesniegusi jaunu patvēruma pieteikumu. Dažās dalībvalstīs īstenotā prakse saskaņā ar Dublinas regulu noņemt pirkstu nospiedumus pēc atpakaļuzņemšanas izkropļo atkārtoto pieteikumu statistiku, jo, noņemot pirkstu nospiedumus pieteikuma iesniedzējam, kas ieradies pēc pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas regulu, rodas nepareizs priekšstats, ka šī persona iesniedz jaunu patvēruma pieteikumu. Komisija ir paredzējusi atrisināt šo problēmu un savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru pārsūtīšanas nav reģistrējamas kā jauni patvēruma pieteikumi.

3.2.3. Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „2. kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda uz maršrutiem, kurus izmanto personas, kas pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas ir nelikumīgi ieceļojušas Eiropas Savienības teritorijā. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā lielākā daļa pozitīvo iznākumu ir gūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, ko nosūtījusi Grieķija un Itālija, kā arī mazākā apmērā – Spānija un Ungārija. Lielākā daļa no šiem pozitīvajiem iznākumiem ir "pozitīvi iznākumi savā valstī" (tas nozīmē, ka personas, kas nelikumīgi ieceļo kādā dalībvalstī, tajā pašā dalībvalstī iesniedz patvēruma pieteikumu[18]). Ja aplūko visas dalībvalstis, tad vairāk nekā puse (64,4 %) personu, kas aizturētas saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu un kas izlemj iesniegt patvēruma iesniegumu, šo iesniegumu iesniedz tajā pašā valstī, kurā tās nelikumīgi ieceļoja.

Vairums personu, kas nelikumīgi ieceļoja Eiropas Savienībā caur Grieķiju un tad ceļoja tālāk, pārvietojās galvenokārt uz Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Itāliju un Nīderlandi. Tie, kas ieceļoja caur Itāliju, galvenokārt tālāk devās uz Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Šveici[19] un Zviedriju. Tās personas, kas ieceļoja caur Spāniju, visbiežāk devās uz Franciju un Itāliju, bet tās personas, kas ieceļoja caur Ungāriju, galvenokārt ceļoja uz Austriju.

3.2.4. Pozitīvi iznākumi – „3. kategorijas” salīdzinājums ar „1 kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda, kur nelegālie ieceļotāji ir iesnieguši pirmo patvēruma iesniegumu, lai pēc tam ceļotu uz citu dalībvalsti. Tomēr jāatceras, ka "3. kategorijas" datu iesniegšana nav obligāta un ka ne visas dalībvalstis regulāri izmanto šādas pārbaudes iespēju.

Pieejamie dati liecina, ka, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, personas, kas aizturētas par nelegālu uzturēšanos Vācijā, bieži iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Zviedrijā vai Austrijā, un personas, kas aizturētas par nelegālu uzturēšanos Francijā, bieži vien iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Apvienotajā Karalistē vai Itālijā. Nesena tendence – konstatēts, ka patvēruma meklētāji, kas vispirms pieteikumus iesniedza Itālijā, lielākā skaitā nelegāli uzturas Norvēģijā. Ir vērts atzīmēt, ka vidēji 19,6 % no personām, kas ir nelikumīgi uzturējušās dalībvalstu teritorijā, iepriekš bija iesniegušas patvēruma pieteikumu vienā no dalībvalstīm.

3.3. Novēlota pārsūtīšana

EURODAC regulā pašlaik ir norādīts tikai ļoti aptuvens termiņš, kādā daktiloskopiskie dati jāpārsūta, un tas praksē var izraisīt būtiskus kavējumus. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo kavējumi pārsūtīšanā var radīt rezultātu, kas ir pretrunā Dublinas regulā noteiktajiem atbildības principiem. Jautājums par nepamatoti ilgu laiku starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un šo datu nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību tika minēts jau iepriekšējos gada ziņojumos, un novērtējuma ziņojumā tika uzsvērts, ka tā ir īstenošanas problēma.

Pēc labākas darbības pagājušajā gadā 2008. gadā kopumā pieauga kavēšanās ar datu nosūtīšanu, sasniedzot sliktāko rādītāju – 22,09 dienas[20]. Komisija atkārto, ka novēlotas pārsūtīšanas rezultātā var tikt nepareizi noteikta atbildīgā dalībvalsts, uzrādot divus atšķirīgus iznākumus, kas aprakstīti iepriekšējā 2006. gada ziņojumā – "nepareizi pozitīvi iznākumi"[21] un "neiegūti pozitīvi iznākumi"[22].

Darbības pasliktināšanās attiecībā uz daktiloskopisko datu nosūtīšanu atspoguļojas nepareizu un neiegūtu pozitīvu iznākumu skaitā.

Centrālā vienība 2008. gadā konstatēja 450 "nepareizus pozitīvus iznākumus", kas ir 2007. gada skaitļa (60) palielinājums par 7,5 reizēm. 324 pozitīvie iznākumi bija "nepareizi pozitīvi iznākumi" (2007. gadā – 233). Pamatojoties uz iepriekš minētajiem rezultātiem, Komisija atkārtoti aicina dalībvalstis pielikt visas vajadzīgās pūles, lai pārsūtītu savus datus atbilstoši EURODAC regulas 4. un 8. pantam.

Savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai Komisija ir ierosinājusi 48 stundu termiņu, kādā dati jāpārsūta uz EURODAC centrālo vienību.

3.4. Transakciju kvalitāte

Noraidīto transakciju skaits 2008. gadā visās dalībvalstīs bija vidēji 6,4%, kas ir gandrīz tikpat, cik iepriekšējos gados (2006. gadā – 6,03 %, 2007. gadā – 6,13%). Sešās dalībvalstīs noraidīto transakciju īpatsvars ir 10 %: Igaunijā (26, 67 %), Maltā, Somijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē. Trīspadsmit dalībvalstīs noraidīto transakciju īpatsvars ir virs vidējā. Jāuzsver, ka noraidīto transakciju skaita pamatā nav tehnoloģijas vai sistēmas trūkumi. Noraidīšanas iemesli galvenokārt ir dalībvalstu pārsūtīto daktiloskopisko datu sliktā kvalitāte, cilvēka pieļautas kļūdas vai nepareiza iekārtu konfigurācija nosūtošajā dalībvalstī. No otras puses, ir jānorāda, ka dažos gadījumos šajos skaitļos ietverti vairāki mēģinājumi nosūtīt tos pašus daktiloskopiskos datus pēc tam, kad sistēma šos datus ir noraidījusi nepietiekamas kvalitātes dēļ. Atzīstot, ka daļu kavēšanos var radīt pirkstu nospiedumu noņemšanas iespēju pagaidu trūkums (pirkstu galu bojājumi vai citas veselības problēmas, kas traucē savlaicīgi noņemt pirkstu nospiedumus), Komisija atkārtoti norāda uz iepriekšējos gada ziņojumos minēto problēmu saistībā ar kopumā augstu noraidīšanas līmeni un aicina attiecīgās dalībvalstis nodrošināt īpašu apmācību valsts darbiniekiem, kas strādā ar EURODAC sistēmu, kā arī pareizi konfigurēt iekārtas, lai samazinātu noraidījumu skaitu

4. SECINāJUMI

EURODAC centrālā vienība 2008. gadā turpināja gūt ļoti apmierinošus rezultātus attiecībā uz ātrumu, rezultātiem, drošību un rentabilitāti.

Eiropas Savienībā 2008. gadā reģistrētā patvēruma pieteikumu skaita vispārējā pieauguma loģiskās sekas ir tādas, ka ir palielinājies arī EURODAC sistēmā ievadīto "1. kategorijas transakciju" skaits. "2. kategorijas transakciju" skaits pieauga par 62,3 %, bet "3. kategorijas transakciju skaits" pieauga par 17,6 %.

Saglabājas bažas par nesen pieaugušo pārmērīgo kavēšanos ar datu nosūtīšanu EURODAC centrālajai vienībai.

1. tabula: EURODAC centrālā vienība, datubāzes saturs, dati uz 2008. gada 31. decembri

[pic]

2. tabula: sekmīga datu pārsūtīšana uz EURODAC centrālo vienību 2008. gadā

[pic]

3. tabula: pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” un „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2008. gads

[pic]

4. tabula: pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” un „2. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2008. gads

[pic] |

5. tabula: pozitīvo iznākumu sadalījums – „3. kategorijas” un „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2008. gads

[pic]

6. tabula: noraidītās transakcijas (procentos) 2008. gadā

[pic]

7. tabula: vidējais laiks starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un to nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību 2008. gadā

[pic]

8. tabula: „1. kategorijas” nepareizo pozitīvo iznākumu savstarpējs salīdzinājums, 2008. gads

[pic]

9. tabula: to „neiegūto pozitīvu iznākumu” sadalījums, kas uzrādīti, salīdzinot „1. kategorijas” un „2. kategorijas” datus gadījumos, kad „2. kategorijas” dati ir novēloti pārsūtīti (2008. gads)

[pic]

10. tabula: to pozitīvo iznākumu sadalījums, kas iegūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, kam piekļuve ir liegta (Regulas (EK) Nr. 2725/2000 12. pants), 2008. gads

[pic]

11. tabula: 9. kategorijas īpašu pieprasījumu skaits pa dalībvalstīm 2008. gadā

[pic]

[1] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[2] EURODAC regulas 24. panta 1. punkts.

[3] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Dublinas sistēmas novērtējumu, COM (2007) 299 galīgā redakcija, {SEC(2007) 742}.

[4] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „EURODAC” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu, COM(2008) 825.

[5] Komisija sniedza Šveicei palīdzību, lai pievienotos EURODAC sistēmai, tostarp veicot iepriekšēju darbības testēšanu.

[6] Vispārīgs EURODAC centrālās vienības apraksts, kā arī to dažādo transakciju veidu definīcijas, kuras apstrādā centrālā vienība, un „pozitīvo iznākumu”, ko šīs transakcijas var uzrādīt, definīcijas ir pieejamas pirmajā gada ziņojumā par EURODAC centrālās vienības darbību. Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu „Pirmais gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību”, SEC (2004)557, 6. lpp.

[7] Dublinas un EURODAC regulas piemēro visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Īslande, tādēļ jēdzienu „dalībvalstis” šajā ziņojumā izmanto, lai apzīmētu 29 valstis, kas izmanto EURODAC datubāzi.

[8] Tie ir ne tikai pakalpojumi, kurus tieši sniedz centrālā vienība (piemēram, atbilsmju meklēšana, datu glabāšana u. tml.), bet arī saziņas un drošības pakalpojumi, kas nepieciešami, lai pārsūtītu datus starp centrālo vienību un valstu piekļuves punktiem.

[9] Komisija ir ierosinājusi iekļaut EURODAC regulas grozījumos noteikumu, ka dalībvalstīm ir jāziņo par katru kļūdainu pozitīvu iznākumu.

[10] Darbības nepārtrauktības sistēma tiek izmantota centrālās vienības nepieejamības gadījumā, un tai ir arī testēšanas spējas, lai dalībvalstis vai valstis, kas pievienojas, varētu pārbaudīt jaunus risinājumus.

[11] Pielikuma 2. tabulā atspoguļotas dalībvalstu sekmīgi veiktās transakcijas, kas sadalītas pa kategorijām. Dati attiecas uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

[12] Dati par patvēruma pieteikumiem : patvēruma meklētāju daktiloskopiskie dati (visu desmit pirkstu nospiedumi), kas nosūtīti salīdzināšanai ar citu patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem, kuri iepriekš ir iesnieguši savu pieteikumu citā dalībvalstī. Šos datus salīdzinās arī ar „2. kategorijas” datiem (skatīt turpmāk). Šos datus salīdzinās arī ar „2. kategorijas” datiem (skatīt turpmāk). Šos datus glabās desmit gadus, izņemot dažos īpašos, regulā paredzētos gadījumos (piemēram, ja persona iegūst kādas dalībvalsts pilsonību), kad dati par konkrēto personu tiks dzēsti.

[13] Dati par ārvalstniekiem, kas aizturēti saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu un nav nosūtīti atpakaļ . Šos datus (visu desmit pirkstu nospiedumi) nosūta glabāšanai tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar citu patvēruma meklētāju datiem, kas pēc tam ir nosūtīti uz centrālo vienību. Šos datus glabās divus gadus, izņemot gadījumos, kad datus nekavējoties dzēš, līdzko konkrētā persona saņem uzturēšanās atļauju, atstāj dalībvalsts teritoriju vai iegūst kādas dalībvalsts pilsonību.

[14] "Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā tūlīt paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam ārvalstniekam no trešām valstīm, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robeža, un nav nosūtījušas atpakaļ ."

[15] Un tādējādi salīdzināt datus par trešo valstu pilsoņiem, kas aizturēti, tiem nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā, ar iepriekš ievadītajiem patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem.

[16] Dati par bezvalstniekiem, kas ir nelikumīgi uzturējušies kādā dalībvalstī . Šos datus, kurus neuzglabā, salīdzina ar centrālajā datubāzē glabātajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Dalībvalstis šos datus var pārsūtīt pēc saviem ieskatiem.

[17] Tabulās norādītie statistiskie dati par „ pozitīviem iznākumiem savā valstī ” ne vienmēr atbilst tiem pozitīvajiem iznākumiem, kurus ir pārsūtījusi centrālā vienība un kurus ir ievadījušas dalībvalstis. Tas izskaidrojams ar to, ka dalībvalstis ne vienmēr izmanto 4. panta 4. punktā minēto iespēju, saskaņā ar kuru centrālajai vienībai ir jāsalīdzina dalībvalstu pārsūtītie dati ar datiem, kas jau glabājas centrālajā datubāzē. Tomēr pat tad, ja dalībvalstis neizmanto šo iespēju, centrālajai vienībai tehnisku iemeslu dēļ vienmēr ir jāsalīdzina visi dati (pašas un citu dalībvalstu dati), kas glabājas centrālajā datubāzē. Šādos konkrētos gadījumos (pat tad, ja gūts pozitīvs iznākums, veicot salīdzinājumu ar valsts datiem) centrālā vienība nosūta atbildi „pozitīva iznākuma nav”, jo dalībvalsts nelūdza salīdzināt nosūtītos datus ar saviem datiem.

[18] Ar patvēruma pieteikumu tiek anulēta nelikumīga ieceļošana, tādēļ nav jāpārsūta „2. kategorijas” dati gadījumos, kad persona, kas tika aizturēta, šķērsojot robežu, vienlaikus iesniedz patvēruma pieteikumu.

[19] Saistībā ar statistiku par Šveici ir jāņem vērā tas, ka šī valsts EURODAC pievienojās tikai 2008. gada 12. decembrī un tādēļ Šveices statistika atspoguļo mazāk nekā 3 nedēļu ilgu darbību sistēmas ietvaros.

[20] Vidējais kavējums gadā, pārsūtot tās dalībvalsts vienas kategorijas datus, kurai šajā jomā ir sliktākie rezultāti.

[21] Tā sauktā " nepareizā pozitīvā iznākuma " gadījumā trešās valsts pilsonis iesniedz patvēruma pieteikumu tajā dalībvalstī (A), kuras iestādes ir noņēmuši viņa pirkstu nospiedumus. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (1. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un atkal iesniegt patvēruma pieteikumu . Ja dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A, dalībvalsts A pārsūtītie pirkstu nospiedumi tiktu reģistrēti centrālajā datubāzē vēlāk nekā dalībvalsts B pārsūtītie pirkstu nospiedumi, kā rezultātā, salīdzinot dalībvalsts B nosūtītos datus ar dalībvalsts A nosūtītajiem datiem, uzrādīts pozitīvs iznākums. Tādējādi par atbildīgo valsti tiktu noteikta dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A, kur patvēruma pieteikums tika iesniegts vispirms.

[22] Tā sauktā " neiegūtā pozitīvā iznākuma " gadījumā trešās valsts pilsonis ir aizturēts saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu , un viņa pirkstu nospiedumus noņem tās dalībvalsts (A) iestādes, kurā viņš ir ieceļojis. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (2. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un tur iesniegt patvēruma pieteikumu . Šajā gadījumā arī dalībvalsts B iestādes noņem šīs personas pirkstu nospiedumus. Ja šī dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A (1. kategorijas transakcijas), centrālā vienība vispirms reģistrētu 1. kategorijas daktiloskopiskos datus un pieteikumu izskatītu dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A. Ja datus 2. kategorijas daktiloskopiskos datus pārsūta vēlāk, pozitīvs iznākums netiks gūts, jo 2. kategorijas dati nav pieejami salīdzināšanai.