52007DC0798

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.12.2007

COM(2007) 798 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

„Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai”

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

„Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai”

1. IEVADS

Šajā paziņojumā ir izklāstīts pirmais pārskats par kohēzijas politikas stratēģiju un programmu 2007.–2013. gadam[1] jaunās paaudzes sarunu rezultātiem. Tā būtībā ir Lisabonā panāktās vienošanās daļa, kurā sniegts sīks novērtējums par 2005. gadā atjaunotās stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai pirmajos trīs īstenošanas gados katrā politikas jomā gūto progresu. Tajā īpaši parādīts, kā atjaunotā Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai ir bijusi galvenā, izstrādājot jaunas kohēzijas politikas stratēģijas un programmas. Turklāt ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmi, paziņojumā ir atspoguļota kohēzijas politikas programmu nozīme Lisabonas stratēģijas turpmākā virzībā nākamo trīs gadu ciklā.

2. KOHēZIJAS POLITIKA – LISABONAS PROCESA PAMATā

Ar Komisijas 2004. gadā ierosināto reformu, ko 2006. gadā atbalstīja Parlaments un dalībvalstis, Eiropas kohēzijas politika ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Kopienas politikas virzieniem, īstenojot Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības programmu. Vienlaikus saglabājot tradicionālos kohēzijas politikas principus[2] un atzīstot to, ka turpmāk uzmanība jāpievērš ierobežotiem resursiem, kuri ir pieejami noturīgas izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai, ar reformu ieviesa vairākus jaunus elementus.

- Politika ir vērta uz skaidrāku un pārredzamāku stratēģisko mērķi, kas sākumposmam ir nosprausts, izmantojot programmu, kura ir pazīstama kā Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnes (KSP)[3], ko Padome pieņēma 2006. gada 6. oktobrī un kuras atbilst Lisabonas integrētajām pamatnostādnēm[4]. Ar šo programmu veicina to, lai dalībvalstis un reģioni pievērstu uzmanību tām ieguldījumu jomām, kuras palīdz īstenot nacionālās reformu programmas (NRF), vienlaikus ņemot vērā valstu un reģionu apstākļus. Tajā ir saglabāti tie paši trīs principi, kuri ir izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas pamatā, proti:

- Eiropu un tās reģionus padarīt par vēl pievilcīgākām teritorijām, kurām piesaistīt ieguldījumus un darbaspēku;

- veicināt jauninājumus, uzņēmējdarbību un uz zināšanām balstītas ekonomikas izaugsmi;

- radīt vairāk un labākas darba vietas.

- Dalībvalstīm ir „jāasignē” lielākā daļa finanšu piešķīrumu tādiem ieguldījumiem, kam ir potenciāls būtiski veicināt Lisabonas mērķu atzīšanu[5]. Eiropas Padome 2005. gada decembrī noteica, ka minētajām intervencēm var būt vislielākā ietekme.Asignēšanas noteikumi ir obligāti ES 15 dalībvalstīm (turpmāk tekstā – ES-15), un tajā pašā laikā Komisija ir rosinājusi, lai visas dalībvalstis un reģioni mērķtiecīgi paredzētu izdevumus intervences pasākumiem, kuri var palīdzēt veikt NRP paredzētās strukturālās reformas. Asignēšanā ir paredzēts kritērijs, kas palīdzēs uzraudzīt progresu, cenšoties nodrošināt to, ka 2007.–2013. gadā galvenā uzmanība programmās tiek pievērsta izaugsmes veicināšanai un darba vietu radīšanai.

- Saiknes starp NRP un kohēzijas politikas programmu pārvaldību ir pastiprinātas, izmantojot jaunus pārskatu sniegšanas mehānismus, ko ieviesa gan saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, gan ar kohēzijas politiku. Šīs paralēlās procedūras ir saistītas ar regulāriem pārskatiem par kohēzijas politiku, veicinot izaugsmi un nodarbinātību, un, lai nodrošinātu atbilstību, tajās atzīst divkāršas pārbaudes starp divām politikas jomām. Šogad ziņojumos par Lisabonas mērķu īstenošanu dalībvalstis pirmo reizi ir paredzējušas sadaļu par kohēzijas politikas lomu, un turpmāk tā būs vispārpieņemta prakse.

- Dalībvalstīm saskaņā ar kohēzijas politiku un katru gadu jāsniedz pārskats par ieguldījumiem, kas asignēti katras darbības programmas atbalstam. Turklāt 2009. un 2012. gadā katra valsts iesniegs stratēģisko pārskatu, kurā būs iekļauta informācija par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas programmā. Tam 2010. un 2013. gadā sekos Komisijas ziņojums, kurā aplūkos nacionālo ieguldījumu saistījumu un atspoguļos iespējas un nepieciešamību programmas pielāgot jauniem uzdevumiem.

- Kohēzijas politikas reforma ir nodrošinājusi to, ka pienākumus vairāk deleģē pašvaldību un reģionu partneriem. Apvienojot pašvaldību un reģionālā līmeņa zināšanas, pieredzi un resursus, kā arī izstrādājot integrētas, piemērotas pašvaldību un reģionālā līmeņa stratēģijas, ar kohēzijas politiku var panākt to, ka vairāk uzmanības pievērš tādiem ieguldījumiem, kuri vislielākā mērā ietekmē izaugsmi un nodarbinātību. Savukārt decentralizācija, pamatojoties uz Lisabonas stratēģiju, var veicināt labāku pārvaldību visos līmeņos, uzlabojot atbildību un pienākuma apziņu.

Īstenojot Lisabonas stratēģiju, ir vajadzīgi nepārtraukti un saskaņoti centieni un Eiropas iestāžu, dalībvalstu un reģionu politiskā apņemšanās. Dalībvalstis un Komisija 2007. gadā ir cieši sadarbojušās, lai izstrādātu nacionālās un reģionālas stratēģijas to prioritāro ieguldījumu jomu atbalstīšanai, kuras ir noteiktas NRP un Padomes pieņemtos ieteikumus[6] attiecīgajai valstij. Tajā pašā laikā Eiropas valstīs un reģionos ir atšķirīga situācija darbības sākšanai, tāpēc Lisabonas mērķu īstenošanā jāņem vērā konkrētie apstākļi un problēmas. Šīs stratēģijas pašlaik ir noteiktas visām 27 dalībvalstīm, taču, lai nodrošinātu, ka programmu izmantošanā divkārši centieni tiek veltīti izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai uz vietas, faktiska darbība sākas tikai tagad. Ir svarīgi šos centienus saglabāt visu laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam un resursus novirzīt vienīgi uz prioritārajām jomām.

3. 2007.–2013. GADA KOHēZIJAS POLITIKAS PROGRAMMU GALVENāS IEZīMES

3.1. Nacionālās reformu programmas – atbilstības nodrošināšana

Sarunās ar daudzām dalībvalstīm bija cieša sadarbība starp tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par NRP īstenošanu, no vienas puses, un tām, kuras ir atbildīgas par kohēzijas politikas stratēģiju (valsts stratēģisko pamatprincipu kopuma – VSPK) izstrādāšanu, no otras puses. Daudzu valstu VSPK sniegts apraksts par to, kā organizē šo sadarbību, kura ir ļoti svarīgs un jauns faktors, jo vienīgi dažās valstīs viena un tā pati ministrija ir atbildīga par abiem politikas procesiem. Dažās valstīs iestādes ir nolēmušas, ka jābūt administratīvām pārmaiņām, lai koordinācija būtu efektīva. Tomēr dalībvalstīm turpmāk jācenšas vēl vairāk, jo šī sadarbība joprojām nav pilnībā īstenota.

3.2. Pievēršanās Lisabonas prioritātēm

Eiropas kohēzijas politikai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam pieejamais kopējais budžets ir 347 miljardi euro (pašreizējās cenās). Šo summu papildinās ar apmēram 160 miljardu euro publiskā un privātā sektora līdzfinansējumu. Citiem vārdiem sakot, kopā ar valstu publiskā un privātā sektora finanšu resursiem kohēzijas politikas programmām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs paredzēti vairāk nekā 70 miljardi euro gadā.

Dalībvalstu izstrādātajās stratēģijās plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam ir ierosināts nedalītu uzmanību pievērst Lisabonas galvenajām prioritātēm. Saskaņā ar asignēšanas noteikumiem lielākā daļa finansiālo piešķīrumu[7], proti, 60% no konverģences mērķim paredzētā finansējuma un 75% no reģionu konkurētspējai un nodarbinātībai paredzētā finansējuma, ES-15 jāiegulda tajās ieguldījumu kategorijās, kurām ir vislielākā nozīme izaugsmes veicināšanā un darba vietu radīšanai. ES-12 valstis šos mērķus var īstenot brīvprātīgi, taču visas jaunās dalībvalstis praktiski, lai gan dažādā mērā, ir sākušas šo asignēšanu.

Rezultāti kopumā ir bijuši iepriecinoši. Saskaņā ar konverģences mērķi ES 27 dalībvalstu (turpmāk tekstā – ES-27) mazāk attīstītajos reģionos, kuriem ir paredzēti vairāk nekā 80% no kohēzijas politikas resursiem, 65% no finansējuma jāiegulda ar Lisabonas stratēģiju saistītajiem mērķiem. Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, tas ir palielinājums par 11 procentpunktiem . Reģioni ar programmām, kuras atbilst reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķim , kam paredzēti 16% no kohēzijas politikas resursiem un kuriem tradicionāli savi jau tā ierobežotie resursi bija jākoncentrē uz vēl rentablākiem ieguldījumiem, ar Lisabonas stratēģiju saistītajās prioritārajās jomās plāno ieguldīt būtisku finansējuma daļu, t.i., 82% no kopējā 2007. līdz 2013. gadam paredzētā finansējuma .

Protams, apstākļi nosaka to, ka starp ES-15 un ES-12 ir atšķirības. ES-15 dalībvalstīm, kurām asignēšana ir obligāta, atbilstīgie rādītāji, kā sagaidāms, būs nedaudz augstāki, proti, 74% – konverģences mērķim un 83% – reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķim , lai gan šie procenti ievērojami svārstās dalībvalstu starpā un dažādu reģionu starpā.

ES-12 (un tām asignēšanas noteikumi nav obligāti) šis rādītājs saskaņā ar konverģences mērķi ir apmēram 59%, kas turklāt ir tas pats rādītājs, kurš šajās dalībvalstīs sasniegts ļoti nedaudzās programmās, atbalstot reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķi.

[pic]

Kā atzīmēts, atsevišķu dalībvalstu rādītāji būtiski atšķiras. Vislabākie rādītāji ir konverģences mērķa reģioniem Portugālē un Spānijā, kuriem ir paredzēti ieguldījumi vidēji 80% apmērā no kopējā finansējuma, turpretim konkurētspējas mērķa reģioniem Dānijai ir vislabākais rādītājs –– 92% no kopējā finansējuma[8]. ES-12 šie rādītāji ir pieticīgāki, taču jāatgādina, ka daudzos reģionos ieguldījumi joprojām ir jāveic dažās nozarēs, kuras ir pamats ekonomikas izaugsmei. Tomēr ir uzmundrinoši, ka Bulgārija, Polija un Rumānija, kurām ir ļoti vajadzīgi ieguldījumi pamatinfrastruktūrā, ir nolēmušas būtisku resursu daļu koncentrēt uz prioritātēm, kuras ir saistītas ar Lisabonas stratēģiju.

Nodarbinātības iespēju un cilvēkkapitāla veicināšanai resursus parasti piešķir ar Lisabonas stratēģiju saistītajām kategorijām, un tā rezultātā ir izvirzīti augsti asignēšanas mērķi. Tomēr ar Komisijas atbalstu dalībvalstīm jānodrošina, ka kohēzijas politikas resursus faktiski koncentrē pasākumiem, kuriem ir vislielākā ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību. Šo procesu var atbalstīt jaunais divkāršas pārskatu sniegšanas mehānisms saistībā ar asignēšanas noteikumiem.

Asignēšanas līmenis dalībvalstīs

2007.–2013.

(% no kopējā finansējuma)

[pic]

[pic]

3.3. Eiropadomes 2006. un 2007. gada pavasara sanāksmē noteikto četru prioritāšu atbalstīšana

Saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju, ieskaitot kohēzijas politikas programmas, Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmē noteica četras prioritārās jomas, kurās jākoncentrē ES un dalībvalstu centieni, un tās ir šādas: vairāk ieguldīt zināšanās un jauninājumos; uzņēmumu, īpaši MVU, potenciāla atraisīšana; nodarbinātības iespēju uzlabošana, izmantojot elastīgumu un sociālo drošību, un enerģijas resursu labāka pārvaldība. Komisija ir rosinājusi dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību šo prioritāšu īstenošanai un integrēšanai nacionālajās un reģionālajā stratēģijās.

Jaunajās kohēzijas programmās ir īpaši uzsvērts, ka vairāk jāiegulda zināšanās un jauninājumos . Vairāk nekā 85 miljardi euro ir piešķirti ieguldījumiem šajās jomās[9]. Vairāk nekā pusi no šīs summas – 49,5 miljardi euro – ieguldīs novatoriskas jaudas palielināšanai uzņēmumos, atbalstot tehnoloģiju nodošanu un sadarbības tīklus, kā arī pētniecības un attīstības jomā un ekoloģiskos jauninājumos (tehnoloģijām un produktiem). Pārējā summa tiek sadalīta starp šādām jomām: IKT izplatība un izmantošana uzņēmumos un iedzīvotāju vidū, un IKT tehnoloģiju attīstīšana; atbalsts uzņēmumu izveidošanā un pašnodarbinātībā; kvalifikācijas paaugstināšana un elastīgākas un pielāgotākas darba vietas izveides veicināšana. Turklāt kohēzijas politika paredz ieguldījumus darbībās, kuras nodrošina centienus sasniegt kvalitāti un to, ka jauninājumi kļūst par izšķirīgu elementu visos izglītības un apmācības līmeņos. Sagaidāms, ka, salīdzinot ar 2000.–2006. gadu, visu programmu kopējie rezultāti uzlabosies pētniecības un jauninājumu jomās, kas attiecīgi atbilst rādītājiem, kuri vairāk nekā divreiz pārsniedz relatīvos rādītājus un trīsreiz – pieejamos finanšu resursus[10]. Jaunajās dalībvalstīs pētniecības un jauninājumu jomai paredzētā kopējā pieejamā budžeta izdevumu daļa būs četrreiz lielāka nekā iepriekšējos gados. Arī citām dalībvalstīm kopējie piešķīrumi pētniecības, attīstības un jauninājumu jomai ir būtiski palielinājušies. Piemēram, lai gan, salīdzinot ar 2000.–2006. gadu, struktūrfondu atbalsts Spānijā ir samazinājies apmēram par 40%, izdevumi pētniecībai un jauninājumiem palielināsies divreiz – par 7,5 miljardiem euro.

Attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un jauninājumos ir būtiski, ka tiek izmantots pašreizējais izcilības centru potenciāls un, ja vien iespējams, finanšu resursi no privātā sektora papildu ieguldījumiem. Tomēr jāmeklē jauni ceļi, lai uzlabotu valstu un reģionālā līmeņa pētniecības un jauninājumu iespējas un labāk izmantotu pašreizējo pētniecības un jauninājumu potenciālu. Tāpēc Komisija ierosina galvenajās pētniecības jomās izveidot pasaules mēroga jaunas paaudzes laboratorijas, instrumentus un infrastruktūras, kam visā ES būs vajadzīga kopīga rīcība un kas dos iespēju dalībvalstīm un reģioniem nākamajās desmitgadēs nodrošināt vadošo pozīciju pētniecības jomā. Daļu no nepieciešamajiem ieguldījumiem varētu saņemt no kohēzijas programmām atbilstīgi tajās paredzētajiem īpašajiem mērķiem.

Saskaņā ar jaunajām programmām uzņēmējdarbības veicināšana ir tieši saistīta ar Padomes prioritāti – atraisīt uzņēmumu, īpaši MVU, potenciālu – un tādējādi tā ir vēl viena prioritāte 2007.–2013. gadam. Dalībvalstis un reģioni īpaši ir uzsvēruši to, ka atbalsta pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem, īpaši MVU, dod tiem iespēju uzlabot konkurētspēju un ienākt starptautiskos tirgos. Turpmākajos septiņos gados uzņēmumu atbalsta pakalpojumiem, – to mērķgrupa ir MVU –, ir plānots saņemt apmēram 19 miljardus euro, t.i., 5% no pieejamajiem ES resursiem. Kohēzijas politika atbalstīs MVU attiecībā uz efektīviem ieguldījumiem cilvēkkapitālā, izveidos lietpratīgas pārvaldības struktūras, un tādējādi ir sagaidāmas labākas ekonomiskās pārmaiņas. MVU paredzētajā ES atbalstā būs iekļauti ieguldījumi, lai palīdzētu veicināt labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi un samazināt birokrātiju. Sagaidāms, ka šādi centieni palīdzēs dalībvalstīm spert soli tuvāk tam, ka uzņēmumu atbalstīšanā izmantos „vienas iestādes” funkcionālo pieeju.

Vēl viena darbība šajā jomā ir bijusi uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam no citiem, ar piešķīrumu nesaistītiem avotiem, piemēram, piekļuvi aizdevumiem un riska kapitālam. Īpaša nozīme ir jaunajām finanšu tehnoloģiju ierosmēm, par kurām ir vienojušās Komisija un EIB darba grupa, – ierosmei „JEREMIE”[11] un „JESSICA”[12], kas paredzētas novatorisku finanšu tehnoloģiju produktu uzlabošanai reģionos. Prognozē, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam jāiegulda saskaņā ar „JEREMIE” finanšu instrumentu ieguldāmie kohēzijas politikas programmu resursi sākumposmā pārsniegs 2,5 miljardus euro. Nesen Komisija pieņēma vēl vienu ierosmi mikrokreditēšanas jomā, kas ir būtiska nodarbinātības attīstīšanā un sociālās integrācijas uzlabošanā[13].

Komisija pirms neilga laika pieņēma paziņojumu, sniedzot valstu un reģionālajām iestādēm pamatnostādnes par sinerģijām starp ES kohēzijas politikas intervencēm, pētniecības pamatprogrammām un konkurētspējas un jauninājumu programmu[14]. Tajā arī ierosināti vairāki veidi, kādos Komisija strādās, lai veicinātu, ka dažādos finansējuma avotus apgūst pēc iespējas efektīvi, un vienlaikus uzsvērts, ka, vislabākajā veidā izmantojot piešķirto Eiropas finansējumu, dalībvalstīm un reģioniem pašiem jāuzņemas vadošā loma.

Jaunajās programmās, izmantojot elastīguma un sociālās drošības principu, arī mēģinās uzlabot nodarbinātības iespējas , palīdzot darba ņēmējiem, uzņēmumiem un uzņēmējiem centienos nepārtraukti pielāgoties tirgu globalizācijas radītajiem jaunajiem izaicinājumiem. Apmēram 13,5 miljardi euro ir piešķirti, lai palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt perspektīvas cilvēkresursu stratēģijas, lai ieviestu novatoriskus un ražīgākus darba un darba organizācijas veidus un lai atvieglinātu no pārstrukturēšanas izrietošo pārejas procesu. Paralēli tam aktīvas darba tirgus politikas virzieni un darbības mūžizglītības jomā palīdz iedzīvotājiem dot iespēju iegūt pārmaiņu pasaulē nepieciešamo lietpratību un kvalifikāciju. Tas ir atbalsts atsevišķām un sistēmiskām darbībām, lai uzlabotu darba tirgus funkcionēšanu. Jaunajām programmām ir paredzēti kopā apmēram 32 miljardi euro, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai, un šo pasākumu spektrā ir gan palīdzība atsevišķām personām, gan nodarbinātības iestāžu modernizēšana. Atbilstīgi Padomes secinājumiem darba tirgus reformu efektīva īstenošana ir iespējama vienīgi tad, ja tajā aktīvi iesaistās sociālie partneri, kuriem no kohēzijas budžeta paredzētais atbalsts būs apmēram 50 miljoni euro. Sākotnējie aprēķini liecina, ka kohēzijas politika atbalstīs dažādus elastīguma un sociālās drošības aspektus, un tiem turpmākajos septiņos gados paredzētie resursi ir apmēram 50 miljardi euro.

Atzīstot, ka ekonomiski ļoti izdevīgi ir ieguldījumi, kas agrīnā dzīves posmā veikti personas izglītībā, šajā plānošanas periodā, salīdzinot ar iepriekšējo laikposmu, būtiski palielināsies cilvēkkapitāla uzlabošanai paredzētie resursi. Apmēram 25,3 miljardi euro ir paredzēti, lai atbalstītu izglītības un apmācības sistēmu reformas. Šajā ziņā īpašu uzmanību veltīs jaunākajām paaudzēm, kuras ir būtisks potenciāla kvalificēta darbspēka avots. Atbilstīgi Padomes apstiprinātajam, šī pieeja izriet no kohēzijas programmās paustās stingrās apņemšanās – palīdzēt sasniegt mērķus, kas saistīti ar pāragru skolas pamešanu un palīdzību jauniešiem, kuri iz bezdarbnieki.

Turklāt jaunajās programmās ir uzsvērts, ka īpaša nozīme ir enerģijas resursu pārvaldības uzlabošanai un pārejai uz efektīvu un integrētu ES enerģētikas politiku . Šajā jomā daudz ir centies privātais sektors, un šķiet, ka tam paredzētais izdevumu absolūtais līmenis ir pieticīgāks, salīdzinot ar citām jomām. Tomēr, salīdzinot ar 2000.–2006. gadu, atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitātei paredzētie ieguldījumi saskaņā ar konverģences mērķi būs piecreiz lielāki un saskaņā ar reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķi – septiņreiz lielāki.

3.4. Pievēršanās pārējiem galvenajiem Padomes ieteikumiem un Kopienas prioritātēm

Ieguldījumi ar Lisabonas stratēģiju saistītās kategorijās skars plašu jautājumu loku, lai palīdzētu dalībvalstīm atrisināt valstij raksturīgās problēmas, īstenojot integrētajās pamatnostādnes nospraustos mērķus un valstij paredzētos ieteikumus.

Jauno kohēzijas politikas programmu mērķis ir –, stiprinot potenciālās sinerģijas starp vides aizsardzību, riska novēršanu un izaugsmi , radīt abpusēji izdevīgas („ win-win ”) situācijas. Šajā jomā noteikto prioritāšu vidū ir vides pakalpojumu sniegšana, piemēram dzeramā ūdens piegāde, ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras, dabas resursu uzlabota pārvaldība, augsnes attīrīšana no piesārņojuma jaunu saimniecisko darbību veikšanai un vides risku novēršana. Sagaidāms, ka šajās jomās ieguldīs kopumā apmēram 51 miljardu euro.

Būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstībai visos reģionos un valstīs ir piemērots transporta tīkls. Attiecīgi dalībvalstīm un reģioniem, kuri saskaņā ar konverģences mērķi vai kohēzijas fondu ir tiesīgi uz finansējumu, tiks paredzēta skaidra prioritāte attiecībā uz Eiropas transporta tīklu ( TEN-T ) izveidi. Apmēram pusi (38 miljardus euro[15]) no visa transporta nozarei paredzētā finansējuma (76 miljardi euro) piešķirs TEN-T projektiem. Tie ir tādi svarīgi projekti kā, piemēram, „ Rail Baltica ” būvēšana no Helsinkiem uz Varšavu, „ East-West Corridor ” – maģistrāle, kas Latvijas jūras ostas un Rīgu savieno ar Krieviju, daudzposmu maģistrāle, kas Portugāli un Spāniju savieno ar pārējo Eiropas teritoriju, un daudzi citi projekti. Apmēram 45% no kopējā transporta nozarei paredzētā finansējuma, t.i., apmēram 34 miljardi euro, ir citi kohēzijas politikas programmu ieguldījumi, un tos veiks sekundārajos ceļu posmos, lai uzlabotu pieejamību TEN-T , kā arī veicinātu vides ziņā noturīgākas transporta sistēmas.

Padome dažām dalībvalstīm[16] ir ieteikusi attīstīt nodarbinātības dzīves cikla pieeju un veicināt iekļaujošu darba tirgu tām iedzīvotāju grupām, kuras atrodas uz sociālās atstumtības riska sliekšņa. Piemēram, Padome ir mudinājusi Polijas iestādes pabeigt valsts nodarbinātības dienestu reformu, lai paplašinātu darbības, kuras ir vērstas uz nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām, un kurām paredzētais piešķīrums ir 1,5 miljardi euro. Dalībvalstu ziņojumos par īstenošanu arī uzsvērts, ka būtiska loma ir kohēzijas politikas programmām, ar kurām aktīvā nodarbinātībā ir iesaistīti 25% personu, kuras ilgstoši ir bijušas bezdarbnieki, un kuras palīdz katram bezdarbniekam piedāvāt jaunas iespējas.

Lisabonas programmas īstenošana ir atkarīga no efektīvas publiskā sektora pārvaldības un pakalpojumiem . Apmēram 3,6 miljardus euro izmantos, lai valstu, reģionālajā un pašvaldību līmenī palīdzētu modernizēt publiskā sektora pārvaldību un pakalpojumus un tādējādi izstrādātu un īstenotu efektīvus politikas virzienus un programmas. Minētās darbības skars tiesību aktu kvalitātes un to piemērošanas uzlabošanu, ietekmes novērtēšanu un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu radīšanu. Atbalstot labāku regulējumu, intervences skars arī pārvaldības procedūru integrēšanu un personāla darījumspējas uzlabošanu. Piemēram, kohēzijas politikas intervences atbalstīs Grieķiju, piemērojot ieteikumus attiecībā uz publiskā sektora pārvaldības modernizēšanu un reglamentējošās, kontroles un piemērošanas jaudas pastiprināšanu. Analogi Bulgārija un Rumānija ir paredzējusi īpašas programmas, lai atbalstītu administratīvās jaudas attīstīšanu, jo tā ir atzīta par priekšnoteikumu visu strukturālo reformu efektīvai īstenošanai.

Visbeidzot jānorāda, ka tehniskā atbalsta instruments „ JASPERS ”[17], kuru pārvalda jaunā partnerībā ar EIB un ERAB, palīdzēs jaunajām dalībvalstīm, attīstot potenciālu, lai izstrādātu jaunus un kvalitatīvus projektus, ieskaitot „ PPP ” attiecībā uz Eiropas Savienības sniegto atbalstu.

3.5. Partnerību veicināšana

Viens no galvenajiem faktoriem pievienotās vērtības un kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanā ir visu ieinteresēto personu, ieskaitot reģionālā un pašvaldību līmeņa pārstāvjus, partnerības kvalitāte kohēzijas politikas programmu sagatavošanā un īstenošanā. Kohēzijas politika ir izveidojusi unikālu daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, iesaistot partnerus un ieinteresētās personas gan no „vertikālā” (Kopienas, valstu, reģionālās un pašvaldību iestādes), gan „horizontālā” (uzņēmumu pārstāvji, arodbiedrības, NVO u.c.) hierarhijas līmeņa. Sākotnējā plānošanas dokumentu pārbaude liecina par to, ka dalībvalstīs[18] pieejas partnerībai atšķiras atkarībā no institucionālajiem apstākļiem. Salīdzinot ar iepriekšējo laikposmu, daudzās dalībvalstīs ir uzlabojušās struktūras partneru iesaistīšanai plānošanā, un starp visām galvenajām ieinteresētajām personām notiek intensīva sadarbība attiecībā uz reformu programmu, kura programmas īstenošanas gaitā vēl jāpilnveido, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai.

4. SECINāJUMI

Jaunās paaudzes kohēzijas politikas stratēģiju un programmu 2007.–2013. gadam analīze liecina, ka lielāko daļu pieejamo resursu izmantos, lai turpinātu īstenot Eiropas Savienības politikas galveno prioritāti – Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Tā galvenokārt ir 2007.–2013. gadam paredzētās kohēzijas politikas reforma, kas radīs pamatu izteiktākai stratēģiskai pieejai ieguldījumu plānošanā, balstoties uz Lisabonas stratēģiju un lielāku atbildību tās vietējā īstenošanā un izmantojot uzlabotu pārvaldības decentralizāciju, un lielāku nozīmi piešķirot partneru darbībai.

Ņemot vērā jaunos asignēšanas noteikumus, kohēzijas politikas reforma, šķiet, ir pārmainījusi veidu, kādā noris informācijas apmaiņa starp Komisiju un valstu un reģionālajām iestādēm, proti, tā ir kļuvusi koncentrētāka nekā iepriekš un ir vērsta uz ekonomikas konkurētspējas un darba vietu radīšanas faktoriem. Nesen Komisija pievērsa uzmanību tam, ka, sagatavojot pēc 2013. gada paredzētā ES budžeta apspriešanu, šie elementi kā galvenie principi kopumā ir būtiski attiecībā uz Kopienas politikas efektivitāti un lietderīgumu[19].

Faktiski uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta jautājumiem par to, kā vislabāk izmantot vispārēji pārdalītos finansējuma programmas resursus.

Šajā posmā plānošanas dokumentos ir izklāstīti dalībvalstu un reģionu plāni turpmākajiem periodiem, un īstenošanas posms tikai tagad sākas. Tikai tad, ja turpmākajos gados būs gūti rezultāti, tiks apmierinātas augstās prasības attiecībā uz jaunajām programmām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka plānotās darbības veic efektīvi un savlaicīgi un, ja vajadzīgs, pastiprina apstiprinātos noteikumus, lai nodrošinātu iespējamību plānošanas periodā uzturēt ciešu saikni starp kohēzijas politiku un Lisabonas prioritātēm.

Komisija turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm, izmantojot sistēmas un procedūras, kuras ir ieviestas uzraudzībai, novērtēšanai un, vajadzības gadījumā, programmu pielāgošanai mainīgajiem apstākļiem un prioritātēm. Komisija turpinās sniegt pārskatus par programmu īstenošanu, jo ir pieejama plašāka informācija, un 2008. gada pavasarī pēc tam, kad būs apkopoti secinājumi par visām sarunām attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām, tā sniegs sīkāku pārskatu. Komisija arī izmantos iespēju, ko paredz Lisabonas pārvaldības cikls, lai pievērstu Padomes uzmanību visiem uzlabojumiem, kuri varētu būt nepieciešami programmas īstenošanā, ieskaitot īpašus ieteikumus attiecīgajai valstij, ja tādi būs. Lai gūtu izpratni par asignēšanas prakses ietekmi attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, būtiska nozīme būs rezultātu novērtēšanai.

Secinot jānorāda, ka jauno kohēzijas politiku sekmīga darbība ir izšķirīga, lai īstenotu Eiropas Savienības vispārīgos mērķus – spēcīga ekonomikas izaugsme un lielāka nodarbinātība, un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis.

[1] Datu pamatā ir jaunākā informācija, ko dalībvalstis 2007. gada 27. novembrī sniedza par jaunajām programmām.

[2] Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) 1083/2006 IV sadaļā ir norādīti ES kohēzijas politikas atbalsta principi (papildināmība, saderība, koordinācija un atbilstība, plānošana, partnerība, īstenošanas teritoriālais līmenis, proporcionāla intervence, kopīga vadība, papildināmība, vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana un ilgtspējīga attīstība).

[3] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/2007/osc/index_en.htm.

[4] http://ec.europa.eu/growthandjobs/pdf/integrated_guidelines_en.pdf.

[5] Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. panta 3. punkts un IV pielikums, (OV L 210, 25. lpp., 31.7.2006).

[6] Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes secinājumi.

[7] Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. panta 3. punkts un IV pielikums, (OV L 210, 25. lpp, 31.7.2006).

[8] Šie rādītāji darbības programmas galīgajā redakcijā var mainīties.

[9] 2007. gada oktobra beigās pieņemto programmu un to projektu sīkāka RDTI satura analīze ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā SEC(2007) 1547, 14.11.2007.

[10] Relatīvā RTDI izdevumu daļa palielinās apmēram no 11% līdz 25%, vienlaikus finansiālais apjoms palielinās no 25,5 miljardiem līdz 85,2 miljardiem.

[11] „JEREMIE” – Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem.

[12] „JESSICA” – Eiropas kopējais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijās.

[13] „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2007) 708, 2007. gada 13. novembris.

[14] „Pētniecība un jauninājumi Eiropas reģionu konkurētspējai – Lielākas izaugsmes, vairāk un labāku darba vietu veicināšana”, COM(2007) 474, 2007. gada 16. augusts.

[15] Šī summa palielinās līdz 44,2 miljardiem euro, ja iegulda viedo transportlīdzekļu sistēmās, lidostās un ostās, kuri arī veicinās TENT-T tīklu izveidi.

[16] HU, SK, PL, EE.

[17] Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos.

[18] Saistībā ar šo ļoti lietderīgs bija darbs, ko veica Reģionu komitejas speciālistu grupa Lisabonas procesa uzraudzībai. http://lisbon.cor.europa.eu/.

[19] Eiropas Komisija (2007.), Budžeta reforma - pārmaiņas Eiropā - SEC(2007) 1188.