1.1.

Centrs atrodas attiecīgas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā.

1.2.

Centram ir vismaz:

1.3.

Centrs ir būvēts vai izolēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpus centra.

1.4.

Centrs ir būvēts tā, lai visu spermas savākšanas centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt.

a)

katrai sugai, kuras sperma tiek glabāta centrā, saņem atsevišķus 11. panta 4. punktā minētos veterinārās reģistrācijas numurus gadījumā, ja tiek uzglabāta vairāk nekā vienas sugas sperma, kas savākta saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātos spermas savākšanas centros, vai arī gadījumā, ja centrā saskaņā ar šo direktīvu tiek uzglabāti embriji;

b)

atrodas attiecīgas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā;

c)

ir aprīkots ar spermas glabāšanas telpu, kurā ir spermas un/vai embriju glabāšanai vajadzīgais aprīkojums un kura ir būvēta tā, lai šie produkti un aprīkojums būtu pasargāts no nelabvēlīgiem laika vai vides apstākļiem;

d)

ir būvēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem vai citiem dzīvniekiem ārpus centra;

e)

ir būvēts tā, lai visu centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

f)

ir būvēts tā, lai efektīvi varētu novērst nepiederošu personu piekļuvi centram.

1.1.

uzrauga, nodrošinot to, lai:

1.2.

uzrauga, nodrošinot to, ka:

1.3.

pārošanas sezonas laikā valsts pilnvarots veterinārārsts vismaz reizi katrā kalendārā gadā pārbaudītu tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir sezonāla, un divreiz katrā kalendārā gadā tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir nesezonāla, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

2.1.

uzrauga, nodrošinot to, lai:

2.2.

uzrauga, nodrošinot to, ka:

2.3.

Atkāpjoties no 2.2. punkta a) apakšpunkta, embriju uzglabāšana apstiprinātā spermas glabāšanas centrā ir atļauta ar noteikumu, ka tie atbilst šīs direktīvas prasībām un tiek glabāti atsevišķos uzglabāšanas traukos.

2.4.

Valsts pilnvarots veterinārārsts centrus pārbauda vismaz divas reizes katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

1.1.

Embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu veic vai nu brigādes veterinārārsts, vai tā pakļautībā esošs viens vai vairāki tehniķi, kuri ir kompetenti un kuriem brigādes veterinārārsts ir novadījis mācības par higiēnas metodēm un paņēmieniem un slimību novēršanas metodēm un principiem.

1.2.

Brigādes veterinārārsts atbild par visām komandas darbībām, tostarp par:

1.3.

Brigāde atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta vispārējā uzraudzībā, kurš to pārbauda vismaz reizi katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, nodrošinātu atbilstību higiēnas noteikumiem attiecībā uz embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu un lai pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

1.4.

Brigādes rīcībā ir pastāvīgas vai pārvietojamas laboratorijas iekārtas, kur embrijus var pārbaudīt, apstrādāt un iepakot un kurās ir pieejama vismaz darba virsma, optiskais vai stereo mikroskops un kriogēnais aprīkojums, ja tas vajadzīgs.

1.5.

Pastāvīgas laboratorijas gadījumā tās rīcībā ir:

1.6.

Pārvietojamas laboratorijas gadījumā:

1.7.

Ēku un laboratoriju konstrukcija un izvietojums ir tāds un brigāde darbības veic tādā veidā, lai novērstu embriju savstarpējas inficēšanas risku.

1.8.

Brigādes rīcībā ir glabāšanas telpas:

1.9.

Kompetentā iestāde spermas uzglabāšanu 1.8. punktā minētajās glabāšanas telpās drīkst atļaut, ja sperma:

2.1.

Grupas locekļi ir saņēmuši atbilstošu apmācību par slimību novēršanu un laboratorijas metodēm, jo īpaši par procedūrām, strādājot sterilos apstākļos.

2.2.

Grupas rīcībā ir pastāvīga laboratorija ar:

2.3.

Ja olšūnas un citus audus iegūst lopkautuvē, tajā jābūt atbilstošam aprīkojumam olnīcu un citu audu iegūšanai un pārvadāšanai uz apstrādes laboratoriju higiēniskā un drošā veidā.

1.1.

Tas neuzrāda nekādas infekcijas vai lipīgas slimības pazīmes ne uzņemšanas laikā, ne spermas savākšanas dienā.

1.2.

Tas ir no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas vai – reģionalizācijas gadījumā – no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas daļas un no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā, un teritorija un saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 90/426/EEK.

1.3.

Pirms spermas savākšanas tas ir turēts 30 dienas saimniecībās, kur šajā laikā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nav uzrādījis zirgu vīrusarterīta klīniskās pazīmes.

1.4.

30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un visā savākšanas periodā tas nav izmantots dabiskai pārošanai.

1.5.

Tam ir izdarītas šādas pārbaudes, un tās ir veiktas un sertificētas laboratorijā, ko atzinusi kompetentā iestāde saskaņā ar 1.6. punktā noteikto programmu:

1.6.

Tam ir veikta kāda no šādām pārbaužu programmām:

1.7.

Ja kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem tiek iegūts pozitīvs rezultāts, tad donorērzeli izolē un spermu, kas iegūta pēc pēdējās pārbaudes ar negatīvu rezultātu, neizmanto tirdzniecībā. Tas neattiecas uz zirgu vīrusarterīta gadījumiem, ja spermai no katra ejakulāta ir veikta pārbaude attiecībā uz zirgu vīrusarterīta vīrusu un ir iegūts negatīvs rezultāts.

Spermu, kas savākta no visiem citiem spermas savākšanas centrā turētajiem ērzeļiem kopš dienas, kad tika savākts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad ir atjaunots spermas savākšanas centrā esošais veselības stāvoklis un tajā glabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu 1.5. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

1.8.

Spermu, kas savākta no ērzeļiem tādā spermas savākšanas centrā, kuram ticis noteikts aizliegums saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad valsts pilnvarots veterinārārsts atjaunojis veselības stāvokli spermas savākšanas centrā saskaņā ar Direktīvu 90/426/EEK un tajā uzglabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

1.1.

Tie vismaz 28 dienas turēti karantīnas novietnē, ko īpaši šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā ievieto tikai dzīvniekus, kam ir vismaz vienāds veselības stāvoklis (“karantīnas novietne”).

1.2.

Pirms dzīvnieku ievietošanas karantīnas novietnē tie turēti aitu vai kazu saimniecībās, kuras saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 2. panta nosacījumiem ir oficiāli brīvas no brucelozes, un tie iepriekš nav turēti saimniecībās, kurās ir sliktāks veselības stāvoklis saistībā ar brucelozi.

1.3.

Tie ir no saimniecības, kurā 60 dienu laikā pirms uzņemšanas karantīnas novietnē saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu tiem veikts seroloģiskais tests attiecībā uz infekciozo epididimītu (B. ovis) vai cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku.

1.4.

Tiem veikti šādi testi, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 28 dienu laikā pirms 1.1. punktā minētā karantīnas perioda sākuma, un visos gadījumos ir iegūti negatīvi rezultāti, izņemot c) apakšpunkta ii) punktā minēto testu attiecībā uz aitu enzootiskā aborta vīrusu:

Kompetentā iestāde var atļaut šajā punktā minēto pārbaužu veikšanai izmantot karantīnas novietnē iegūtos paraugus. Ja piešķir šādu atļauju, 1.1. punktā minētais karantīnas periods nesākas pirms paraugu ņemšanas. Taču, ja kāda no šajā punktā minētajām pārbaudēm tomēr uzrāda pozitīvus rezultātus, attiecīgo dzīvnieku uzreiz izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, 1.1. punktā minētais karantīnas laiks pārējiem dzīvniekiem nesākas, kamēr nav nošķirts seropozitīvais dzīvnieks.

1.5.

Tiem veikti šādi testi paraugiem, kas ņemti 1.1. punktā noteiktā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē, ar negatīvu rezultātu:

1.6.

Tiem ir veikti 1.4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie testi attiecībā uz aitu enzootiskā aborta vīrusu, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 1.1. punktā minētā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē.

Dzīvniekus (seronegatīvus vai seropozitīvus) uzņem spermas savākšanas centrā tikai tad, ja tiem nav novērota seroloģiskās reakcijas maiņa, kaut arī pārbaudē pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie bijuši seronegatīvi.

Ja ir notikusi seroloģiskās reakcijas maiņa, visi dzīvnieki, kas joprojām ir seronegatīvi, karantīnā pavada ilgāku laiku, kamēr šajā grupā vairs nenovēro seroloģiskās reakcijas maiņu trīs nedēļu laikā no dienas, kad notika seroloģiskās reakcijas maiņa.

Seroloģiski pozitīvus dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centros, ja 1.4. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajā testā ir iegūts negatīvs rezultāts.

a)

tā atrodas apgabalā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma;

b)

vismaz pēdējo trīs mēnešu laikā tā bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un brucelozes;

c)

vismaz pēdējo 30 dienu laikā tā bijusi brīva no obligāti paziņojamajām slimībām, kā tas noteikts Direktīvas 91/68/EEK 2. panta b) punkta 6) apakšpunktā.

a)

brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu;

b)

infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku;

c)

aitu enzootiskā aborta vīrusa noteikšanai – 1.4. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētais antivielu tests, ko veic tikai seronegatīviem dzīvniekiem.

a)

spermas savākšanas dienā tie neuzrāda nekādas klīniskas slimības pazīmes;

b)

12 mēnešu laikā pirms spermas savākšanas tie:

c)

tie vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas nepārtraukti atradušies sertificētā spermas savākšanas centrā, ja tajā glabā svaigi iegūtu spermu;

d)

tie atbilst Direktīvas 91/68/EEK 4., 5. un 6. pantā noteiktajām prasībām;

e)

ja tie turēti 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajās saimniecībās un 30 dienas pirms spermas savākšanas tiem veikti šādi testi ar negatīvu rezultātu:

f)

tie vismaz 30 dienu laikā pirms pirmās spermas savākšanas un 1.5. punktā un 1.6. punktā vai e) apakšpunktā minētā pirmā parauga ņemšanas un līdz savākšanas perioda beigām netiek izmantoti dabīgajai vaislai.

1.1.

Ja, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2) noteikumus, katram spermas ml tiek pievienotas antibiotikas vai antibiotiku maisījums, kura baktericīdā aktivitāte ir līdzvērtīga šādu maisījumu baktericīdajai aktivitātei: gentamicīns (250 μg), tilozīns (50 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); penicilīns (500 IU), streptomicīns (500 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); vai arī amikacīns (75 μg), divekacīns (25 μg), tad pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda 11. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā.

1.2.

Visus spermas savākšanā, apstrādē, konservēšanā vai sasaldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas pienācīgi dezinficē vai sterilizē, izņemot vienreizlietojamos instrumentus.

1.3.

Sasaldētu spermu:

1.4.

Tirdzniecībai paredzētu spermu:

1.1.

Embrijus iegūst un apstrādā apstiprināta embriju ieguves brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkuru citu embriju partiju, kas neatbilst šīs Direktīvas prasībām.

1.2.

Embrijus iegūst vietā, kas ir izolēta no citām telpu vai saimniecības, kur iegūst embrijus, daļām un kam jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to viegli iztīrīt un dezinficēt.

1.3.

Embrijus apstrādā (pārbauda, nomazgā, apstrādā un ievieto marķētās un sterilās mēģenēs, ampulās vai citā iepakojumā) vai nu pastāvīgā laboratorijā, vai arī pārvietojamā laboratorijā, kura atrodas zonā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

1.4.

Viss embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantotais aprīkojums pirms lietošanas tiek sterilizēts vai pienācīgi notīrīts un dezinficēts saskaņā ar IETS rokasgrāmatu (3), vai arī tas ir vienreizlietojams.

1.5.

Embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai vai uzglabāšanai izmantotajā vidē vai šķīdumos izmantotajos dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajos produktos nav patogēnu mikroorganismu. Embriju ieguvei, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantoto vidi un šķīdumus sterilizē, izmantojot apstiprinātas metodes saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, un apstrādā tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti. Saskaņā ar IETS rokasgrāmatu ieguves, apstrādes, mazgāšanas un uzglabāšanas videi var pievienot antibiotikas, ja nepieciešams.

1.6.

Embriju konservēšanai vai uzglabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

1.7.

Katra embrija mēģene, ampula vai cits iepakojums ir skaidri marķēts atbilstoši standartizētai sistēmai saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.

1.8.

Embrijus mazgā saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, un pirms mazgāšanas un uzreiz pēc tās to zona pellucida paliek neskarta. Standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, iekļaujot papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu saskaņā ar IETS rokasgrāmatu tādos gadījumos, kad nepieciešama noteiktu vīrusu inaktivācija vai izskaušana.

1.9.

No dažādiem donordzīvniekiem iegūtus embrijus nemazgā kopā.

1.10.

Katram embrijam pārbauda zona pellucida pa visu tās virsmu vismaz 40 reižu palielinājumā un apliecina, ka tā ir neskarta un bez jebkādiem svešķermeņiem.

1.11.

Embrijus no partijas, kam 1.10. punktā paredzētajā pārbaudē ir bijis apmierinošs rezultāts, ievieto sterilā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā, kas ir marķēts saskaņā ar 1.7. punktu un ko nekavējoties aizzīmogo.

1.12.

Katru embriju, ja nepieciešams, pēc iespējas ātrāk sasaldē un uzglabā vietā, kura ir brigādes veterinārārsta uzraudzībā.

1.13.

Katra embriju ieguves brigāde regulāri iesniedz oficiālai bakteriālai un vīrusu pārbaudei dzīvotnespējīgo embriju vai olšūnu, skalojamo šķidrumu vai mazgājošo šķidrumu paraugus, kas iegūti tās darbības rezultātā saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.

1.14.

Katra embriju ieguves brigāde reģistrē embriju ieguves darbības, ko tā veic divus gadus ilgā periodā pēc embriju nonākšanas tirdzniecībā vai importēšanas, ieskaitot:

2.1.

Kompetentā iestāde tiek informēta par donordzīvnieku izcelsmes saimniecību(-ām) un ir pilnvarota to/tās kontrolēt.

2.2.

Ja olnīcas un citi audi tiek iegūti lopkautuvē vai nu no atsevišķiem dzīvniekiem, vai arī no donordzīvnieku partijas (“ieguve no partijas”), tad šai lopkautuvei jābūt oficiāli apstiprinātai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4), un jābūt tāda veterinārārsta uzraudzībā, kura pienākums ir nodrošināt, ka potenciālajiem donordzīvniekiem tiek veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes, un apstiprināt, ka tiem nav novērotas nekādas dzīvnieku pārnēsāto lipīgo slimību pazīmes. Lopkautuvei jāatrodas tāda apgabala centrā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

2.3.

Olnīcu partijas neieved apstrādes laboratorijā, kamēr nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas pārbaude.

2.4.

Olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai izmantojamo aprīkojumu pirms lietošanas notīrīta un dezinficē vai sterilizē un izmanto tikai minētajiem nolūkiem.

3.1.

In vitro iegūti embriji ir ieņemti in vitro apsēklošanas ceļā, izmantojot šīs direktīvas prasībām atbilstošu spermu.

3.2.

Pēc embriju turēšanas in vitro barotnē, bet pirms to sasaldēšanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas embrijus mazgā un tiem veic 1.8., 1.10. un 1.11. punktā minēto apstrādi.

3.3.

Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām nemazgā kopā.

3.4.

Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām neglabā vienā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā.

4.1.

Ja embrijam veic mikromanipulācijas, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida, to dara piemērotās laboratorijas telpās sertificēta brigādes veterinārārsta uzraudzībā.

4.2.

Katra embriju ieguves brigāde reģistrē darbības, ko tā veic, atbilstīgi 1.14. punkta prasībām, ieskaitot informāciju par darbā ar embrijiem izmantotajām mikromanipulācijas metodēm, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida. Ja tie ir embriji, kas iegūti in vitro apsēklošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz partiju, bet ietver informāciju par olnīcu un/vai nenobriedušu olšūnu iegūšanas dienu un vietu. Nodrošina arī iespēju identificēt donordzīvnieku izcelsmes saimniecību.

5.1.

Katra embriju ieguves un sagatavošanas brigāde nodrošina embriju uzglabāšanu I nodaļas III sadaļas 1.8. punktā minētajās atbilstošās telpās ar piemērotu temperatūru.

5.2.

Sasaldētus embrijus pirms nosūtīšanas uzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pēc ieguves vai sagatavošanas.

6.1.

Embrijus, ko paredzēts izmantot tirdzniecībā, pārved uz galamērķa dalībvalsti tīros un pirms lietošanas dezinficētos vai sterilizētos traukos, vai arī vienreizlietojamos traukos, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā uzglabāšanas centra telpām.

6.2.

Mēģenes, ampulas un citu iepakojumu marķē tā, lai uz tā esošais numurs atbilstu 11. panta 3. punkta trešajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā norādītajam numuram un uzglabāšanas un pārvadāšanas trauka numuram.

4.1.

Vismaz 30 dienas pirms olšūnu vai embriju iegūšanas un laika posmā starp 4.2. un 4.3. punktā minētā pirmā parauga ņemšanu un olšūnu vai embriju iegūšanas dienu tie nedrīkst būt izmantoti dabīgajai vaislai.

4.2.

Tiem jāveic agara gēla imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai ELISA tests attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju, izmantojot asins paraugus, kas no sākuma ņemti 30 dienu laikā pirms pirmās olšūnu vai embriju ieguves reizes, iegūstot negatīvu rezultātu, un pēc tam ik pēc 90 dienām savākšanas periodā.

4.3.

Tiem jāveic tests attiecībā uz zirgu kontagiozo metrītu, izolējot Taylorella equigenitalis no paraugiem, kas divu secīgu meklēšanās periodu laikā ņemti no klitora bedrītes un klitora sinusu gļotādas, un no viena papildu parauga, kas viena meklēšanās perioda laikā ņemts no dzemdes kakla, pēc 7 līdz 14 dienu kultivēšanas vienmēr iegūstot negatīvu rezultātu.”