(1)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 12. punktā noteikts, ka tādu finanšu instrumentu emitenti, kurus atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū, var noslēgt likviditātes līgumu par savām akcijām, ja šādi līgumi cita starpā atbilst minētās regulas 13. panta 2. punkta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nosaka pieņemto tirgus praksi. Minētie nosacījumi nodrošina, ka likviditātes līgumi nosaka augsta tirgus spēku darbības un pienācīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības aizsardzības pakāpi, tiem ir pozitīva ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti un tie nerada riskus saistīto tirgu integritātei. Paredzētajā līguma veidnē likviditātes līgumiem, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir noteikti minimālie elementi, kas jāiekļauj likviditātes līgumā, tostarp pārredzamība attiecībā pret tirgu un likviditātes noteikumu izpilde. Puses var brīvi iekļaut papildu klauzulas, lai atspoguļotu katra atsevišķā gadījuma specifiku, saskaņā ar savu līgumslēgšanas brīvību.

(2)

To finanšu instrumentu emitenta resursiem, kurus atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū un kuri ir piešķirti likviditātes līguma izpildei attiecībā uz minētā emitenta akcijām, vajadzētu būt nekavējoties identificējamiem. Tāpēc likviditātes līgumā būtu jāparedz īpaša likviditātes konta atvēršana. Šāds īpašs likviditātes konts ir vajadzīgs, lai uzraudzītu likviditātes līguma izpildi un nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic likviditātes līguma vajadzībām, tiek nodalīta no citām tirdzniecības darbībām, ko veic likviditātes devējs, tādējādi līdz minimumam samazinot interešu konfliktu riskus. Šādam likviditātes kontam būtu jāpiešķir tāda līdzekļu summa naudas un akciju izteiksmē, kas būtu jānorāda likviditātes līgumā. Šādi resursi būtu jāizmanto vienīgi likviditātes līguma izpildei.

(3)

Likviditātes līgumam piešķirtajiem resursiem (“resursu ierobežojumi”) vajadzētu būt samērīgiem ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem. Tā paša iemesla dēļ uz likviditātes devēja veikto tirdzniecību būtu jāattiecina cenas un apjoma ierobežojumi, kas kopā ar resursu ierobežojumiem samazinātu risku, ka likviditātes nodrošināšana izraisa mākslīgas izmaiņas akciju cenā, un vienlaikus veicinātu nelikvīdo akciju regulāru tirdzniecību.

(4)

Saskaņā ar iepriekš pieņemto tirgus praksi attiecībā uz likviditātes līgumiem kompetentās iestādes ir analizējušas MVU izaugsmes tirgu sarakstā iekļauto akciju vidējo tirdzniecības apgrozījumu. Minētā analīze ir parādījusi, ka resursu ierobežojumiem vajadzētu būt atkarīgiem no attiecīgo akciju likviditātes profila (likvīds un nelikvīds) un tajos būtu jāņem vērā attiecīgajā tirgū notiekošā tirdzniecības darbība. Pamatojoties uz minēto analīzi, ir lietderīgi, ka likviditātes līgums paredz resursu ierobežojumus, kas noteikti kā procentuālā daļa no attiecīgās akcijas vidējā dienas apgrozījuma, šādu procentuālo daļu kalibrējot, pamatojoties uz akcijas likviditātes profilu, un nosakot maksimālo robežu, lai izvairītos no jebkādas negatīvas likviditātes līguma ietekmes uz tirgus integritāti un pareizu tirgus darbību. Lai panāktu efektīvu likviditātes nodrošināšanu gadījumos, kad vidējais dienas apgrozījums ir zems, likviditātes līguma resursiem būtu jāpiemēro vienota robežvērtība.

(5)

Cenu ierobežojumiem būtu jānodrošina, ka likviditātes devēja tirdzniecības darbība, ko veic saskaņā ar likviditātes līgumu, neizraisa mākslīgas izmaiņas akciju cenās, ja pastāv neatkarīga interese veikt tirdzniecību.

(6)

Apjoma ierobežojumiem būtu jānodrošina, ka likviditātes devēja veiktie darījumi nepārsniedz maksimālo procentuālo daļu no nelikvīdo un likvīdo akciju vidējā dienas apgrozījuma. Ir lietderīgi šādu vidējo dienas apgrozījumu aprēķināt, pamatojoties uz 20 tirdzniecības dienām pirms konkrētās tirdzniecības dienas. Šāds aprēķins pienācīgi atspoguļo tirdzniecību ar attiecīgo akciju, jo tas nodrošina pārskatu par vidēju termiņu, absorbējot tirdzniecības maksimuma ietekmi vienā vai dažās tirdzniecības sesijās.

(7)

Lai samazinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku, parastos tirgus apstākļos likviditātes devējam būtu jāiegrāmato tirdzniecības rīkojumi abās rīkojumu grāmatas pusēs, izņemot ārkārtas gadījumus, kas kavē normālu tirgus darbību. Tā paša iemesla dēļ lieli rīkojumi un noslēgtie darījumi būtu jāiekļauj likviditātes līguma darbības jomā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz šādu rīkojumu izpildi un ja minētie darījumi notiek ārkārtas situācijās. Šādas ārkārtas situācijas var rasties, ja konkrētā brīdī likviditātes devēja rīcībā esošo naudas resursu un akciju attiecība neļauj likviditātes devējam nodrošināt likviditāti saskaņā ar līgumu.

(8)

Likviditātes līgumā būtu jāpieprasa, lai likviditātes devējs pilda savu likviditātes līgumu neatkarīgi no attiecīgās akcijas emitenta un citu likviditātes devēja tirdzniecības nodaļu, grupu vai struktūrvienību pieņemtajiem tirdzniecības lēmumiem, iesaistoties tirdzniecības darbībās ar šo akciju vai finanšu instrumentiem, kuru cena vai vērtība ir atkarīga no attiecīgās akcijas cenas vai vērtības vai to ietekmē. Šāda likviditātes devēja neatkarība ir nepieciešama, lai novērstu riskus tirgus integritātei.

(9)

Lai izvairītos no jebkādiem riskiem attiecīgā MVU izaugsmes tirgus integritātei un pienācīgai darbībai, būtu jāierobežo likviditātes devēja mainīgā atlīdzība. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šādi ierobežojumi būtu konsekventi jāpiemēro visiem likviditātes līgumiem, ko noslēguši emitenti, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū. Tomēr atlīdzības mainīgās daļas maksimālās robežvērtības būtu jānosaka samērīgas procentuālās daļas apmērā no kopējās atlīdzības, lai likviditātes devējam dotu stimulu pienācīgi izpildīt līgumu, bet tām nevajadzētu būt tik augstām, ka tās stimulētu rīcību, kas var apdraudēt attiecīgā tirgus integritāti un pienācīgu darbību.

(10)

Pārredzamība attiecībā uz likviditātes līgumiem nodrošina tirgus integritāti un ieguldītāju aizsardzību. Lai citi tirgus dalībnieki varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par akcijām, uz kurām attiecas likviditātes līgums, likviditātes līgumā būtu jāparedz pārredzamības pienākumi, kas attiecas uz dažādiem likviditātes nodrošināšanas posmiem, proti, pirms likviditātes līguma stāšanās spēkā, tā darbības laikā un pēc tā izbeigšanas. Šajā sakarā ir jānosaka viena puse, kas būs atbildīga par pārredzamības pienākumiem. Lai sabiedrībai būtu vieglāk iegūt informāciju par attiecīgajām akcijām, šai pusei vajadzētu būt emitentam, kam attiecīgā informācija būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē.

(11)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(12)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi konsultāciju no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu,