EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02011L0096-20150217
Council Directive 2011/96/EU of 30 November 2011 on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States (recast)
Consolidated text: Padomes Direktīva 2011/96/ES ( 2011. gada 30. novembris ) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta versija)
Padomes Direktīva 2011/96/ES ( 2011. gada 30. novembris ) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta versija)
2011L0096 — LV — 17.02.2015 — 003.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011, p.8) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 141 |
30 |
28.5.2013 |
||
|
L 219 |
40 |
25.7.2014 |
||
|
L 21 |
1 |
28.1.2015 |
||
PADOMES DIREKTĪVA 2011/96/ES
(2011. gada 30. novembris)
par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs
(pārstrādāta versija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:|
(1) |
Padomes Direktīva 90/435/EEK (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs ( 3 ), ir vairākkārt būtiski grozīta ( 4 ). Ņemot vērā jaunos grozījumus, skaidrības dēļ minētā direktīva būtu jāpārstrādā. |
|
(2) |
Ņemot vērā Tiesas 2008. gada 6. maija spriedumu lietā C-133/06 ( 5 ), tiek uzskatīts par nepieciešamu pārstrādāt Direktīvas 90/435/EEK 4. panta 3. punkta otrās daļas tekstu, lai precizētu, ka tajā minētos noteikumus pieņem Padome, rīkojoties saskaņā ar Līgumā noteikto kārtību. Ir arī lietderīgi atjaunināt minētās direktīvas pielikumus. |
|
(3) |
Šīs direktīvas nolūks ir dividendes un pārējo peļņas sadali, ko meitasuzņēmumi maksā saviem mātesuzņēmumiem, atbrīvot no nodokļa, kas ieturams izcelsmes vietā, un novērst nodokļu dubultu uzlikšanu šādiem ienākumiem mātesuzņēmuma līmenī. |
|
(4) |
Dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību grupēšana var būt vajadzīga, lai Savienībā radītu nosacījumus, kas ir analogi atsevišķas valsts iekšējā tirgus nosacījumiem, un tādējādi nodrošinātu šāda iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu. Ierobežojumiem, grūtībām vai traucējumiem, ko rada, inter alia, dalībvalstu nodokļu noteikumi, nevajadzētu attiekties uz šādām operācijām. Šā iemesla dēļ attiecībā uz dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību grupēšanu ir jāparedz nodokļu noteikumi, kas no konkurences viedokļa ir neitrāli, lai uzņēmumi varētu piemēroties iekšējā tirgus prasībām, celt ražīgumu un uzlabot starptautisko konkurētspēju. |
|
(5) |
Šāda grupēšana var izraisīt mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu grupu veidošanos. |
|
(6) |
Pirms Direktīvas 90/435/EEK stāšanās spēkā nodokļu noteikumi, kas reglamentē attiecības starp dažādu dalībvalstu mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķīrās un parasti bija neizdevīgāki nekā tie noteikumi, ko piemēro vienas un tās pašas dalībvalsts mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību sadarbība bija nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar vienas dalībvalsts uzņēmējsabiedrību sadarbību. Minētais trūkums bija jānovērš, ieviešot kopēju sistēmu, kas atvieglinātu uzņēmējsabiedrību grupēšanos Savienībā. |
|
(7) |
Gadījumā, ja mātesuzņēmums saņem sadalītu peļņu, jo tas ir asociēts ar meitasuzņēmumu, mātesuzņēmuma dalībvalstij vai nu jāatturas uzlikt nodokļus šai peļņai, vai arī jāuzliek nodokļi šādai peļņai, vienlaikus ļaujot mātesuzņēmumam no maksājamā nodokļa summas atskaitīt to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, ko samaksājis ar minēto peļņu saistītais meitasuzņēmums. |
|
(8) |
Turklāt, lai nodrošinātu fiskālu neitralitāti, peļņai, ko meitasuzņēmums sadala mātesuzņēmumam, ir jāpiešķir atbrīvojums no nodokļa, kas ieturams izcelsmes vietā. |
|
(9) |
Ar peļņas sadales maksājumiem mātesuzņēmuma pastāvīgajam uzņēmumam un ar minēto maksājumu saņemšanu mātesuzņēmuma pastāvīgajā uzņēmumā būtu jārīkojas tāpat, kā tas notiek starp meitasuzņēmumu un mātesuzņēmumu. Tam būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums atrodas vienā dalībvalstī un pastāvīgais uzņēmums ir citā dalībvalstī. No otras puses, izskatās, ka gadījumos, kad pastāvīgais uzņēmums un meitasuzņēmums atrodas vienā dalībvalstī, var rīkoties, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, neskarot Līguma principu piemērošanu. |
|
(10) |
Attiecībā uz rīcību ar pastāvīgajiem uzņēmumiem dalībvalstīm saskaņā ar Līguma principiem un ņemot vērā starptautiski pieņemtos nodokļu noteikumus var nākties paredzēt nosacījumus un juridiskus instrumentus, lai aizsargātu valsts nodokļu ieņēmumus un novērstu valsts tiesību aktu apiešanu. |
|
(11) |
Ja korporatīvās grupas ir organizētas uzņēmējsabiedrību ķēdēs un peļņu mātesuzņēmumam sadala caur meitasuzņēmumu ķēdi, nodokļu dubultā uzlikšana būtu jānovērš ar atbrīvojumu vai nodokļu kredītu. Nodokļu kredīta gadījumā mātesuzņēmumam būtu jāvar atskaitīt visus nodokļus, ko samaksājuši ķēdes meitasuzņēmumi, ar nosacījumu, ka ir izpildītas šajā direktīvā izklāstītās prasības. |
|
(12) |
Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām II pielikuma B daļā minētās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Ikviena dalībvalsts piemēro šo direktīvu:
a) sadalītai peļņai, ko minētās dalībvalsts uzņēmējsabiedrības saņem no saviem meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs;
b) sadalītai peļņai, ko minētās dalībvalsts uzņēmējsabiedrības sadala citu dalībvalstu uzņēmējsabiedrībām, kuru meitasuzņēmumi tās ir;
c) sadalītai peļņai, ko saņēmuši minētajā dalībvalstī esošie citu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību pastāvīgie uzņēmumi un ko izmaksājuši uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi dalībvalstī, kas nav pastāvīgā uzņēmuma atrašanās dalībvalsts;
d) sadalītai peļņai no minētās dalībvalsts uzņēmējsabiedrībām tās pašas dalībvalsts uzņēmējsabiedrību, kuras meitasuzņēmumi tās ir, pastāvīgajiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī.
2. Dalībvalstis nepiešķir šīs direktīvas sniegtās priekšrocības struktūrai vai struktūru virknēm, kuras, tā kā ir izveidotas vienīgi vai galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā šīs direktīvas priekšmetam vai nolūkam, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, nav īstas.
Struktūra var ietvert vairākus posmus vai daļas.
3. Šā panta 2. punkta nolūkos struktūra vai struktūru virkne ir uzskatāma par tādu, kas nav īsta, tiktāl, ciktāl tā nav izveidota pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti.
4. Šī direktīva neaizliedz piemērot valstu noteikumus vai arī līgumos ietvertus noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu, krāpšanos nodokļu jomā vai nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.
2. pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “dalībvalsts uzņēmējsabiedrība” ir ikviena uzņēmējsabiedrība:
i) kas pastāv kādā no formām, kuras uzskaitītas I pielikuma A daļā;
ii) ko saskaņā ar kādas dalībvalsts nodokļu likumiem nodokļu vajadzībām uzskata par minētās dalībvalsts rezidentu un ko saskaņā ar noteikumiem līgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar kādu trešo valsti, nodokļu vajadzībām neuzskata par tādas valsts rezidentu, kura neatrodas Savienībā;
iii) uz ko turklāt bez izvēles tiesībām vai tiesībām saņemt atbrīvojumu attiecas kāds no nodokļiem, kas uzskaitīti I pielikuma B daļā, vai jebkurš cits nodoklis, ar ko var aizstāt kādu no minētajiem nodokļiem;
b) “pastāvīgais uzņēmums” ir pastāvīga uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas dalībvalstī, caur kuru pilnībā vai daļēji veic citas dalībvalsts uzņēmējsabiedrības uzņēmējdarbību, ciktāl minētās uzņēmējdarbības vietas peļņai uzliek nodokļus tās atrašanās dalībvalstī saskaņā ar attiecīgo divpusējo nodokļu nolīgumu vai, ja tāda nolīguma nav, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3. pants
1. Šajā direktīvā:
a) mātesuzņēmuma statusu attiecina:
i) vismaz uz dalībvalsts uzņēmējsabiedrību, kas atbilst 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kam pieder vismaz 10 % kapitāla daļu citas dalībvalsts uzņēmējsabiedrībā, kura atbilst tiem pašiem nosacījumiem;
ii) ievērojot tos pašus nosacījumus, uz dalībvalsts uzņēmējsabiedrību, kam pieder vismaz 10 % kapitāla daļu tās pašas dalībvalsts uzņēmējsabiedrībā, kura pilnībā vai daļēji pieder pirmās uzņēmējsabiedrības pastāvīgajam uzņēmumam, kas atrodas citā dalībvalstī;
b) “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuras kapitālā ir iekļauta a) apakšpunktā minētā kapitāla daļa.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstīm ir izvēles tiesības:
a) noslēdzot divpusēju nolīgumu, kapitāla daļu kritēriju aizstāt ar balsstiesību kritēriju;
b) nepiemērot šo direktīvu minētās dalībvalsts uzņēmējsabiedrībām, kas vismaz divus gadus nepārtraukti nesaglabā kapitāla daļu, kuras dēļ tās var uzskatīt par mātesuzņēmumiem, vai tām uzņēmējsabiedrībām, kurās citas dalībvalsts uzņēmējsabiedrības nesaglabā šādu kapitāla daļu nepārtraukti vismaz divus gadus.
4. pants
1. Ja mātesuzņēmums vai tā pastāvīgais uzņēmums, pamatojoties uz mātesuzņēmuma asociāciju ar savu meitasuzņēmumu, saņem sadalīto peļņu, mātesuzņēmuma dalībvalsts un tā pastāvīgā uzņēmuma dalībvalsts, izņemot gadījumu, ja meitasuzņēmums ir likvidēts:
a) atturas šādai peļņai uzlikt nodokļus, ja šāda peļņa nav atskaitāmi izdevumi meitasuzņēmumā, un uzliek nodokļus šādai peļņai, ja šāda peļņa ir atskaitāmi izdevumi meitasuzņēmumā; vai
b) uzliek šādai peļņai nodokļus, atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam – līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai – atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas saistīta ar minēto peļņu un ko samaksājis meitasuzņēmums un jebkurš zemākā līmeņa meitasuzņēmums, ar nosacījumu, ka katrā līmenī uzņēmējsabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmums atbilst 2. pantā minētajām definīcijām un atbilst 3. pantā noteiktajām prasībām.
2. Nekas šajā direktīvā nekavē mātesuzņēmuma dalībvalsti uzskatīt meitasuzņēmumu par fiskāli pārredzamu, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts novērtējumu par minētā meitasuzņēmuma juridiskajām iezīmēm, kas izriet no tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem meitasuzņēmums ir izveidots, un tātad uzlikt mātesuzņēmumam nodokļus par tā meitasuzņēmuma peļņas daļu, kad minētā peļņa rodas. Tādā gadījumā mātesuzņēmuma dalībvalsts atturas uzlikt nodokļus meitasuzņēmuma sadalītajai peļņai.
Vērtējot mātesuzņēmuma daļu meitasuzņēmuma peļņā, kad tā rodas, mātesuzņēmuma dalībvalsts minēto peļņu atbrīvo no nodokļiem vai arī atļauj mātesuzņēmumam – līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai – atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas attiecas uz mātesuzņēmuma peļņas daļu un ko samaksājis tā meitasuzņēmums un jebkurš zemāka līmeņa meitasuzņēmums, ar nosacījumu, ka katrā līmenī uzņēmējsabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmums atbilst 2. pantā minētajām definīcijām un atbilst un 3. pantā noteiktajām prasībām.
3. Katra dalībvalsts saglabā izvēles tiesības paredzēt, ka no mātesuzņēmuma pelņas, kam uzliek nodokļus, nevar atskaitīt maksājumus, kuri attiecas uz kapitāla daļu un zaudējumiem, ko rada meitasuzņēmuma peļņas sadalīšana.
Ja vadības izmaksas, kas attiecas uz kapitāla daļu, šādā gadījumā ir noteiktas kā izmaksas ar vienotu likmi, noteiktā summa nevar pārsniegt 5 % no meitasuzņēmuma sadalītās peļņas.
4. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro līdz dienai, kad faktiski stājas spēkā kopējā sistēma nodokļu uzlikšanai uzņēmējsabiedrībām.
5. Saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju Padome attiecīgā laikā vienprātīgi pieņem noteikumus, ko piemēro no dienas, kad faktiski stājas spēkā kopējā sistēma nodokļu uzlikšanai uzņēmējsabiedrībām.
5. pants
Peļņu, ko meitasuzņēmums sadala mātesuzņēmumam, atbrīvo no nodokļa, kas ieturams izcelsmes vietā.
6. pants
Mātesuzņēmuma dalībvalsts nodokli, kas ieturams izcelsmes vietā, nevar uzlikt peļņai, ko šāda uzņēmējsabiedrība saņem no meitasuzņēmuma.
7. pants
1. Termins “nodoklis, kas ieturams izcelsmes vietā” šajā direktīvā neattiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu vai priekšapmaksu (précompte) meitasuzņēmuma dalībvalstij, ko veic saistībā ar peļņas sadalīšanu tā mātesuzņēmumam.
2. Šī direktīva neskar to, ka piemēro valstu noteikumus vai līgumos ietvertus noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu vai samazinātu nodokļu dubulto uzlikšanu dividendēm, jo īpaši noteikumus saistībā ar nodokļu kredītu izmaksu dividenžu saņēmējiem.
8. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai no 2012. gada 18. janvāra izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kopā ar minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
9. pants
Direktīvu 90/435/EEK, kas grozīta ar II pielikuma A daļā minētajiem aktiem, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai savos tiesību aktos.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
10. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
11. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
A DAĻA
Direktīvas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto uzņēmējsabiedrību saraksts
a) Uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem ( 6 ) un Padomes Direktīvu 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā ( 7 ), un kooperatīvās sabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1435/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem ( 8 ) un Padomes Direktīvu 2003/72/EK (2003. gada 22. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā ( 9 );
b) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Beļģijas tiesību aktiem ir “société anonyme” / “naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions” / “commanditaire vennootschap op aandelen”, “société privée à responsabilité limitée” / “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité limitée” / “coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité illimitée” / “coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid”, “société en nom collectif” / “vennootschap onder firma”, “société en commandite simple” / “gewone commanditaire vennootschap”, publiski uzņēmumi, kas ir pieņēmuši vienu no iepriekšminētajām juridiskajām formām, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Beļģijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodoklis;
c) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Bulgārijas tiesību aktiem ir “събирателно дружество”, “командитно дружество”, “дружество с ограничена отговорност”, “акционерно дружество”, “командитно дружество с акции”, “неперсонифицирано дружество”, “кооперации”, “кооперативни съюзи”, “държавни предприятия”, kas izveidotas saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem un veic komercdarbību;
d) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Čehijas Republikas tiesību aktiem ir “akciová společnost”, “společnost s ručením omezeným”;
e) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Dānijas tiesību aktiem ir “aktieselskab” un “anpartsselskab”. Citas uzņēmējsabiedrības, uz ko attiecas nodokļi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa aktu, ciktāl to ar nodokļiem apliekamie ienākumi ir aprēķināti un tiem uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro “aktieselskaber”;
f) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Kommanditgesellschaft auf Aktien”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft”, “Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Vācijas uzņēmumu ienākuma nodoklis;
g) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ir “täisühing”, “usaldusühing”, “osaühing”, “aktsiaselts”, “tulundusühistu”;
h) uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūras, kas reģistrētas saskaņā ar Industrial and Provident Societies Act (Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu), būvniecības sabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Building Societies Acts (Būvniecības sabiedrību aktiem), un trasta krājbankas 1989. gada Trustee Savings Banks Act (Trasta krājbanku akta) nozīmē;
i) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Grieķijas tiesību aktiem ir “ανώνυμη εταιρεία”, “εταιρεία περιορισμένης ευθύνης (Ε.Π.Ε.)”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Grieķijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Grieķijas uzņēmumu ienākuma nodoklis;
j) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Spānijas tiesību aktiem ir “sociedad anónima”, “sociedad comanditaria por acciones”, “sociedad de responsabilidad limitada”, publisko tiesību subjekti, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām. Citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Spānijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Spānijas uzņēmumu ienākuma nodoklis (“Impuesto sobre Sociedades”);
k) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Francijas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “sociétés par actions simplifiées”, “sociétés d’assurances mutuelles”, “caisses d’épargne et de prévoyance”, “sociétés civiles”, uz ko automātiski attiecas uzņēmumu ienākuma nodoklis, “coopératives”, “unions de coopératives”, rūpniecības un tirdzniecības publiskās iestādes un uzņēmumi un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Francijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Francijas uzņēmumu ienākuma nodoklis;
l) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Itālijas tiesību aktiem ir “società per azioni”, “società in accomandita per azioni”, “società a responsabilità limitata”, “società cooperative”, “società di mutua assicurazione”, un privātas vai valsts struktūras, kuru darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla;
m) atbilstīgi Kipras tiesību aktiem “εταιρείες”, kā definēts attiecīgos tiesību aktos par ienākuma nodokļiem;
n) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem ir “akciju sabiedrība”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”;
o) uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem;
p) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Luksemburgas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “société coopérative”, “société coopérative organisée comme une société anonyme”, “association d’assurances mutuelles”, “association d’épargne-pension”, “entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l’Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Luksemburgas tiesību aktiem un uz ko attiecas Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodoklis;
q) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Ungārijas tiesību aktiem ir “közkereseti társaság”, “betéti társaság”, “közös vállalat”, “korlátolt felelősségű társaság”, “részvénytársaság”, “egyesülés”, “szövetkezet”;
r) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Maltas tiesību aktiem ir “Kumpaniji ta’ Responsabilita’ Limitata”, “Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f’azzjonijiet”;
s) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Nīderlandes tiesību aktiem ir “naamloze vennootschap”, “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “open commanditaire vennootschap”, “coöperatie”, “onderlinge waarborgmaatschappij”, “fonds voor gemene rekening”, “vereniging op coöperatieve grondslag”, “vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Nīderlandes tiesību aktiem un uz ko attiecas Nīderlandes uzņēmuma peļņas nodoklis;
t) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Austrijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft”, “Betriebe gewerblicher Art von Körperschaften des öffentlichen Rechts”, “Sparkassen”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Austrijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Austrijas uzņēmuma peļņas nodoklis;
u) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Polijas tiesību aktiem ir “spółka akcyjna”, “spółka z ograniczoną odpowiedzialnością”, “spółka komandytowo-akcyjna”;
v) komercsabiedrības vai saskaņā ar civiltiesībām izveidotas komercsabiedrības, kooperatīvi un valsts uzņēmumi, kas ir inkorporēti saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem;
w) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Rumānijas tiesību aktiem ir “societăți pe acțiuni”, “societăți în comandită pe acțiuni”, “societăți cu răspundere limitată”, “societăți în nume colectiv”, “societăți în comandită simplă”;
x) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovēnijas tiesību aktiem ir “delniška družba”, “komanditna družba”, “družba z omejeno odgovornostjo”;
y) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem ir “akciová spoločnosť”, “spoločnosť s ručením obmedzeným”, “komanditná spoločnosť”;
z) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Somijas tiesību aktiem ir “osakeyhtiö”/“aktiebolag”, “osuuskunta”/“andelslag”, “säästöpankki”/“sparbank” un “vakuutusyhtiö”/“försäkringsbolag”;
aa) uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Zviedrijas tiesību aktiem ir “aktiebolag”, “försäkringsaktiebolag”, “ekonomiska föreningar”, “sparbanker”, “ömsesidiga försäkringsbolag”, “försäkringsföreningar”;
ab) uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem;
ka) uzņēmējsabiedrības, kas saskaņā ar Horvātijas tiesību aktiem ir “dioničko društvo”, “društvo s ograničenom odgovornošću”, un citas uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem un uz ko attiecas Horvātijas uzņēmumu peļņas nodoklis.
B DAĻA
Direktīvas 2. panta a) punkta iii) apakšpunktā minēto nodokļu saraksts
— impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā,
— корпоративен данък Bulgārijā,
— daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā,
— selskabsskat Dānijā,
— Körperschaftssteuer Vācijā,
— tulumaks Igaunijā,
— corporation tax Īrijā,
— φόρος εισοδήματος νομικών προσώπων κερδοσκοπικού χαρακτήρα Grieķijā,
— impuesto sobre sociedades Spānijā,
— impôt sur les sociétés Francijā,
— porez na dobit Horvātijā,
— imposta sul reddito delle società Itālijā,
— φόρος εισοδήματος Kiprā,
— uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā,
— pelno mokestis Lietuvā,
— impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā,
— társasági adó, osztalékadó Ungārijā,
— taxxa fuq l-income Maltā,
— vennootschapsbelasting Nīderlandē,
— Körperschaftssteuer Austrijā,
— podatek dochodowy od osób prawnych Polijā,
— imposto sobre o rendimento das pessoas colectivas Portugālē,
— impozit pe profit Rumānijā,
— davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā,
— daň z príjmov právnickżch osôb Slovākijā,
— yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā,
— statlig inkomstskatt Zviedrijā,
— corporation tax Apvienotajā Karalistē.
II PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu
(minēts 9. pantā)
|
Padomes Direktīva 90/435/EEK (OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.) |
|
|
1994. gada Pievienošanās akta I pielikuma XI.B.I.3. punkts (OV C 241, 29.8.1994., 196. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 2003/123/EK (OV L 7, 13.1.2004., 41. lpp.) |
|
|
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 9.8. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 555. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.) |
tikai pielikuma 7. punkts |
B DAĻA
Termiņu uzskaitījums transponēšanai valstu tiesību aktos
(kā minēts 9. pantā)
|
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
|
90/435/EEK |
1991. gada 31. decembris |
|
2003/123/EK |
2005. gada 1. janvāris |
|
2006/98/EK |
2007. gada 1. janvāris |
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 90/435/EEK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
1. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts |
1. panta 2. punkts |
|
2. panta 1. punkta ievaddaļas pirmā daļa |
2. panta ievaddaļa |
|
2. panta 1. punkta ievaddaļas otrā daļa |
2. panta a) punkta ievaddaļa |
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
2. panta a) punkta i) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
2. panta a) punkta ii) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās un otrās daļas ievaddaļa |
2. panta a) punkta iii) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas pirmais līdz divdesmit septītais ievilkums |
I pielikuma B daļas pirmais līdz divdesmit septītais ievilkums |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta b) punkts |
|
3. panta 1. punkta ievaddaļa |
3. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ievaddaļa |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas nobeiguma vārdi |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešā daļa |
— |
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtā daļa |
— |
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
3. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums |
3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta pirmais un otrais ievilkums |
4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
4. panta 1.a punkts |
4. panta 2. punkts |
|
4. panta 2. punkta pirmais teikums |
4. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
4. panta 2. punkta otrais teikums |
4. panta 3. punkta otrā daļa |
|
4. panta 3. punkta pirmā daļa |
4. panta 4. punkts |
|
4. panta 3. punkta otrā daļa |
4. panta 5. punkts |
|
5., 6. un 7. pants |
5., 6. un 7. pants |
|
8. panta 1. punkts |
— |
|
8. panta 2. punkts |
8. pants |
|
— |
9. pants |
|
— |
10. pants |
|
9. pants |
11. pants |
|
Pielikums |
I pielikuma A daļa |
|
— |
II pielikums |
|
— |
III pielikums |
( 1 ) Atzinums sniegts 2011. gada 4. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV C 107, 6.4.2011., 73. lpp.
( 3 ) OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.
( 4 ) Skatīt II pielikuma A daļu.
( 5 ) Eiropas Tiesas ziņojumi 2008, I-03189. lappuse.
( 6 ) OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.
( 7 ) OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.
( 8 ) OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.
( 9 ) OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp.