18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/33

(1)

2002. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 92/2002 (2) Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu robežās no EUR 7,81 līdz EUR 16,84 par tonnu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, arī ūdens šķīdumā. Ar to pašu regulu Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu robežās no EUR 6,18 līdz EUR 21,43 par tonnu Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes urīnvielas importam, taču tos automātiski atcēla attiecīgi 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī, šīm valstīm pievienojoties Eiropas Kopienai.

(2)

2006. gada aprīlī Komisija publicēja paziņojumu (3) par dažu antidempinga pasākumu termiņa gaidāmo izbeigšanos. 2006. gada 17. oktobrī Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt minētos pasākumus to termiņa beigās atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(3)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA) (“pieprasījuma iesniedzējs”) ievērojamas ražotāju daļas vārdā, šajā gadījumā pārstāvot ražotājus, kuri saražo vairāk nekā 50 % no urīnvielas produkcijas Kopienā.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pietiekami ticamus pierādījumus, ka pasākumu izbeigšana izraisītu dempinga un kaitējuma Kopienas ražošanas nozarei turpināšanos vai atkārtošanos saistībā ar Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes urīnvielas importēšanu.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam sāktu pārskatīšanu termiņa beigās, Komisija sāka izmeklēšanu, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (4).

(6)

2006. gada maijā Komisija sāka pārskatīt (5) galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 901/2001 (6) bija uzlikti Krievijas izcelsmes urīnvielas importam atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktam. Pārskatīšanas rezultātā Padome ar Regulu (EK) Nr. 907/2007 (7) atcēla antidempinga maksājumus Krievijas izcelsmes urīnvielas importam. Secināja, ka materiālais kaitējums Kopienas ražošanas nozarei neturpinās un ka, domājams, pasākumu trūkuma dēļ kaitējums neatsāksies.

(7)

Izmeklēšana sakarā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atsākšanos aptvēra periodu (“PIP”) no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim. Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laiku no 2002. gada līdz PIP beigām (“aplūkojamais periods”).

(8)

Par pārskatīšanas sākumu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus (“attiecīgie eksportētāji”) Baltkrievijā, Horvātijā, Lībijā un Ukrainā, importētājus, tirgotājus, zināmos iesaistītos lietotājus un to apvienības, kā arī eksportētaju valstu valdības pārstāvjus.

(9)

Komisija nosūtīja anketas visām šīm personām un tām personām, kuras bija pieteikušās termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(10)

Tieši iesaistītajām personām Komisija deva iespēju darīt zināmu savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākumu.

(11)

Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un uzrādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās uzklausāmas.

(12)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju, importētāju Kopienā un ražotāju eksportētāju Ukrainā acīm redzami lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, iepriekš minētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(13)

Kopienas importētāju vidū sadarbība bija niecīga, jo tikai viens importētājs pauda vēlēšanos sadarboties. Tādēļ nolēma, ka attiecībā uz importētājiem atlase nav vajadzīga.

(14)

Divpadsmit Kopienas ražotāji pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. No iepriekš minētajiem divpadsmit uzņēmumiem izlasē iekļāva četrus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā. Četri izlasē iekļautie Kopienas ražotāji PI periodā saražoja aptuveni 60 % no kopējās Kopienas ražošanas nozares produkcijas, turpretim iepriekšminētie divpadsmit Kopienas ražotāji saražoja aptuveni 80 % no Kopienas produkcijas. Izlasē iekļāva uzņēmumus, kuriem Kopienā ir lielākais reprezentatīvais urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoms un kuros atvēlētajā laikā bija iespējams veikt izmeklēšanu.

(15)

Četri Ukrainas ražotāji eksportētāji termiņā pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Šie četri ražotāji eksportētāji PI periodā veica turpat 100 % no kopējā Ukrainas eksporta apjoma uz Kopienu. Tā kā bija maz to Ukrainas uzņēmumu, kuri sadarbojās, nolēma nepiemērot atlasi un visus uzņēmumus aicināja iesniegt anketu.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem Kopienas ražotājiem, viena importētāja, diviem lietotājiem un četriem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā un pa vienam Baltkrievijā, Horvātijā un Lībijā. Turklāt vairāki importētāji un lietotāji un to apvienības iesniedza apsvērumus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(17)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(18)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, proti, Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnviela, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 3102 10 10 un 3102 10 90 (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Urīnvielu ražo galvenokārt no amonjaka, ko savukārt ražo no dabasgāzes. Tā var būt cietā vai šķidrā veidā. Cieto urīnvielu var izmantot lauksaimniecībā un rūpniecībā. Lauksaimniecībā izmantojamo urīnvielu var izmantot par mēslošanas līdzekli, izkliedējot uz augsnes, vai par lopbarības piedevu. Rūpniecībā izmantojamā urīnviela ir izejviela dažām līmēm un plastmasām. Šķidro urīnvielu var izmantot gan mēslošanai, gan rūpnieciskām vajadzībām. Lai gan urīnviela var būt minētajās atšķirīgajās formās, tās ķīmiskās īpašības pamatā ir vienas un tās pašas, un šīs procedūras vajadzībām to var uzskatīt par vienu ražojumu.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā noskaidrots un pārskatot apstiprinājies, ka izstrādājumiem, ko ražo un eksportē Baltkrievija, Horvātija, Lībija un Ukraina, un izstrādājumiem, ko ražo un pārdod pašmāju tirgū, kā arī tiem, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražotāji, ir vienas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lielākoties vienāds lietojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par kaitējuma turpināšanos vai atsākšanos, turpmāk sīkāk iztirzāti tikai galvenie argumenti par dempinga turpināšanās vai atsākšanās ticamību.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas periodā nenotiek dempings un, ja notiek, vai pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties.

(23)

Trim eksportētājām valstīm, kurās ir tirgus ekonomika, proti, Horvātijai, Lībijai un Ukrainai, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–3. punktu. Baltkrievijai normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(24)

Dempinga starpību vienīgajam ražotājam eksportētājam Horvātijā noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5., 11. un 12. punktu.

(25)

Horvātija PI periodā eksportēja uz Kopienu vairāk nekā 200 000 tonnu urīnvielas, aizņemot 2,3 % no Kopienas tirgus. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, joprojām eksportēja uz Kopienu ar ievērojamām dempinga cenām, ciktāl runa ir par PIP. Konstatētā dempinga starpība pārsniedza 20 %.

(26)

Bija nopietnas šaubas par to, vai izmaksas par gāzi, kas ir galvenā izejviela urīnvielas iegūšanai, ražotāja eksportētāja grāmatvedībā ir attēlotas reālistiski. Patiesi, atklājās, ka gāzes sagāde notiek īpašos apstākļos, ko nosaka tas, ka gan ražotāja eksportētāja, gan gāzes piegādātāja kontrolpakete ir Horvātijas valstij un ka gāzes cenas ir nenormāli zemas. Tā kā Horvātijas iekšzemes tirgū nebija neizkropļotu gāzes cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas būtu bijis jānosaka, pamatojoties “uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”. Tā kā lielākajai daļai gāzes, ko izmanto urīnvielas ražošanai, izcelsmes valsts ir Krievija, koriģēto cenu varēja balstīt uz vidējo Krievijas gāzes cenu, par kādu to pārdod eksportēšanai pie Vācijas/Čehijas robežas (Vaidhausā), bez transporta izmaksām, jo Vaidhausa ir galvenais punkts Krievijas gāzes pārdevumiem ES. Tas ievērojami palielinātu dempinga starpību. Ņemot vērā to, ka dempings eksistē arī bez minētās korekcijas, un turpmāk izklāstītos secinājumus par kaitējuma atsākšanos, šā jautājuma izskatīšana netika turpināta.

(27)

Kā paskaidrots turpmāk 29., 38. un 45. apsvērumā, imports no trim pārējām attiecīgajām eksportētājām valstīm bija tik zems, ka tika uzskatīts, ka ar to saistītās eksporta cenas pašas par sevi nebūtu pietiekami drošs pamats konstatējumiem par dempinga turpināšanos.

(28)

Tā kā Baltkrievija nav uzskatāma par tirgus ekonomikas valsti, normālo vērtību noteica pēc datiem, kas tika iegūti no ražotāja trešā valstī, kur ir tirgus ekonomika. Paziņojumā par izmeklēšanas sākumu bija paredzēts par analoga valsti izmantot ASV – tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā. Neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza apsvērumus šajā sakarā. ASV ražotājs, kas jau bija sadarbojies sākotnējā izmeklēšanā, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika izmantota normālās vērtības noteikšanai.

(29)

Vienīgais zināmais Baltkrievijas ražotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Kopā Baltkrievija eksportēja apmēram 25 000 tonnu urīnvielas, kas līdzinās 0,3 % no Kopienas tirgus. Tā kā šī tirgus daļa ir tik neliela, attiecībā uz Baltkrieviju galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība.

(30)

Tika analizēta Baltkrievijas eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par analoga tirgū konstatēto normālo vērtību, un tas liecina par dempinga cenu pastāvēšanu pārējos eksporta tirgos.

(31)

Turklāt tika pētīts, vai Baltkrievijas eksporta cenas būtu ar dempingu, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(32)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(33)

Ņemot vērā minētos faktus un apsvērumus, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(34)

Kā jau minēts 25. apsvērumā, atklājās, ka eksports uz Kopienu notiek par dempinga cenām. Tika analizēta arī Horvātijas eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas bija zemākas par normālo vērtību, un tas liecina, ka notiek dempings, pat bez iepriekš minētās korekcijas.

(35)

Turklāt tika pētīts, vai Horvātijas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(36)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(37)

Tādēļ ir pamats domāt, ka pasākumu atcelšanas dēļ dempings atjaunosies.

(38)

Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā nebija iesniegtas visas ziņas, attiecīgos gadījumos tika piemērots pamatregulas 18. pants. Pieejamās ziņas liecināja, ka kopumā Lībija uz Kopienu PI periodā eksportējusi ap 70 000 tonnu urīnvielas, un tas līdzinās Kopienas tirgus daļai 0,8 % apmērā. Tā kā tirgus daļa ir tik neliela, attiecībā uz Lībiju galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība. Dempings un dempinga atsākšanās iespējamība tika analizēta pēc pieejamām ziņām.

(39)

Tā kā nebija reprezentatīvu realizācijas apjomu Lībijas tirgū, normālo vērtību aprēķināja pēc ražošanas izmaksām izcelsmes valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pieskaitot pamatotas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas. Šajā gadījumā par pamatotu peļņas normu atzina 8 %.

(40)

Lībijas uzņēmuma, kurš sadarbojās, anketas analīze liecināja, ka tā pamatdarbība ir eksportēšana uz citu trešo valstu tirgu. PI periodā ap 570 000 tonnu tika eksportēts uz trešiem tirgiem, proti, vairāk nekā astoņkārt pārsniedzot eksportu uz Kopienas tirgu kopapjomu. Šo eksporta cenu salīdzinājums ar normālo vērtību, kas tika noteikta iepriekš norādītajā veidā, uzrādīja ievērojamu dempinga līmeni.

(41)

Bija nopietnas šaubas par to, vai izmaksas par gāzi, kas ir galvenā izejviela urīnvielas iegūšanai, ražotāja eksportētāja grāmatvedībā ir attēlotas reālistiski. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām atklājās, ka gāzes sagāde notiek īpašos apstākļos, ko nosaka tas, ka gan ražotāja eksportētāja, gan gāzes piegādātāja kontrolpakete ir Lībijas valstij un ka gāzes cenas ir nenormāli zemas. Korekcija dempinga starpību ievērojami palielinātu. Ņemot vērā to, ka dempings eksistē arī bez šādas korekcijas, un turpmāk izklāstītos secinājumus par kaitējuma iespējamo atsākšanos, netika uzskatīts par nepieciešamu piemērot korekciju, lai gan tā būtu pamatota.

(42)

Turklāt tika pētīts, vai Lībijas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(43)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(45)

Izmeklēšanā sadarbojās četri ražotāji. Tikai divi no tiem PI periodā eksportēja uz Kopienu. Kopā Ukraina eksportēja tikai apmēram 20 000 tonnu urīnvielas, kas līdzinās 0,2 % no Kopienas tirgus. Tā kā tirgus daļa ir tik zema, attiecībā uz Ukrainu galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība.

(46)

Attiecībā uz gāzes izmaksām tika konstatēts, ka Ukraina lielāko daļu urīnvielas ražošanai patērētās gāzes importē no Krievijas. Šajā saistībā visi pieejamie dati liecina, ka Ukraina importē dabasgāzi no Krievijas par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām neregulētajos dabasgāzes tirgos. Izmeklēšanā atklājās, ka Krievijas dabasgāzes cena, kad to eksportē uz Kopienu, ir aptuveni divreiz augstāka par vietējo dabasgāzes cenu Ukrainā. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, ko sedzis iesniedzējs, tika koriģētas, pamatojoties uz ziņām par citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas gāzes vidējā cena, pārdodot to eksportēšanai uz Vācijas/Čehijas robežas (Vaidhausā), neņemot vērā transporta izmaksas. Vaidhausu – lielāko centru Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir lielākais Krievijas gāzes tirgus un kurā cenas atspoguļo pamatotas izmaksas, – var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(47)

Korekcijas rezultātā iekšzemes cenas trijiem iesaistītajiem uzņēmumiem bija zemākas par izmaksām, tādējādi par normālo vērtību izmantoja ražošanas izmaksas, pieskaitot pamatotu peļņas normu 8 %. Attiecībā uz ceturto uzņēmumu izmantoja pienācīgi koriģētas iekšzemes cenas.

(48)

Pēc tam tika analizēta Ukrainas ražotāju eksportētāju eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par noteikto normālo vērtību.

(49)

Turklāt tika pētīts, vai Ukrainas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu tādā līmenī, kas būtu vienāds ar pašreizējiem Kopienā dominējošajiem cenu līmeņiem. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības. Tajā pašā laikā eksporta cenas, ko ņēma par eksportēšanu uz citiem eksporta tirgiem, izrādījās līmenī, kas līdzinās eksporta cenām uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi. Ņemot vērā minētos faktus un apsvērumus, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(50)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Baltkrievijai bija apmēram 150 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt eksports uz citām trešām valstīm bija aptuveni 225 000 tonnu.

(51)

Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Baltkrievijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, jo īpaši ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(52)

Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas (vai pat augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tās gan tiektos pārsniegt de minimis līmeni.

(53)

Līdzīgi argumenti attiecas uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu, kas liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu netiktu eksportēti papildu daudzumi.

(54)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Horvātijai bija apmēram 120 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt eksporta apjoms uz citām trešām valstīm bija apmēram 60 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Horvātijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(55)

Tomēr pretdempinga pasākumi nav kavējuši Horvātiju eksportēt ievērojamus daudzumus uz Kopienu. Nekas neliecina par to, ka tie būtu bijuši šķērslis jaunu daudzumu eksportēšanai uz Kopienu. Tā kā tas nav noticis, nav ticams, ka notiks ievērojama papildu izvešana uz Kopienu, aktivizējot šādu jaudu. Turklāt nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem varētu tikt eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās dod ražotāja cenas, kas ir līdzīgas (vai mazliet augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu.

(56)

Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Iznākumā nav gaidāms, ka ievērojama daļa Horvātijas liekās jaudas tiks izmantota papildu eksportam uz Kopienu, taču, ņemot vērā pašreizējo eksporta līmeni, eksporta apjoms uz Kopienu pārsniegs de minimis līmeni.

(57)

Uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu attiecas līdzīgi argumenti, kas liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu netiktu eksportēti papildu daudzumi.

(58)

Saskaņā ar pieejamām ziņām PI periodā Lībijai bija apmēram 140 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt apjoms eksportam uz citām trešām valstīm bija apmēram 570 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Lībijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(59)

Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas (vai pat augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tie gan, iespējams, pārsniegtu de minimis līmeni.

(60)

Uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu attiecas līdzīgi argumenti, kas neliek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu tiks eksportēti papildu daudzumi.

(61)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Ukrainai bija apmēram 375 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt apjoms eksportam uz citām trešām valstīm bija apmēram 3 500 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Ukrainas eksportētājiem ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs. Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tas gan, iespējams, pārsniegtu de minimis līmeni.

(62)

Par varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu iesniedzēji ir bilduši, ka prognozētais jaudas pieaugums citos reģionos (sevišķi Vidējos Austrumos) nomainītu Ukrainas eksportu galvenokārt Āzijā un arī Āfrikā un Latīņamerikā līdz vairāk nekā 3 000 000 tonnu, bet tad tiktu novirzīts atpakaļ uz Kopienu. Taču pēc lietā esošajām ziņām nav iespējams secināt, ka tāda pārvietošana notiks, inter alia arī tādēļ, ka patēriņa pieaugums visā pasaulē tikpat labi varētu absorbēt šos papildu daudzumus, ja tie nonāktu tirgū. Turklāt nav izslēgts, ka jaudas pieaugums varētu notikt ilgākā periodā, nekā domā iesniedzējs. Visu ņemot vērā, nav iespējams apstiprināt, ka pārskatāmā nākotnē ievērojami papildu daudzumi varētu tikt pārvirzīti uz Kopienas tirgu, ja pasākumu darbība beigtos.

(63)

Balstoties uz sniegto analīzi, tiek secināts, ka, pasākumus atceļot, ievērojamu urīnvielas daudzumu dempings diezin vai turpināsies Horvātijas gadījumā un neatsāksies pārējo trīs attiecīgo valstu gadījumā.

(64)

Kopienā ir 16 līdzīgā ražojuma ražotāju, kuru produkcija ir kopējais Kopienā saražotais apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Astoņi no tiem kļuva par Kopienas ražotājiem līdz ar ES paplašināšanos 2004. gada maijā.

(65)

No 16 Kopienas ražotājiem 12 ražotāji piekrita sadarboties izmeklēšanā, bet trīs nosūtīja ziņas, kas nepieciešamas atlasei, taču nepiedāvāja turpmāk sadarboties. Neviens no Kopienas ražotājiem neiebilda pret pārskatīšanas pieprasījumu.

(66)

Tātad sadarboties piekrita šādi divpadsmit ražotāji:

(67)

Tā kā šie divpadsmit Kopienas ražotāji PI periodā saražoja ap 80 % no Kopienas kopprodukcijas, tiek uzskatīts, ka tie ražo lielāko daļu no līdzīgā ražojuma Kopienas kopprodukcijas. Tāpēc uzskatāms, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tie saukti par “Kopienas ražošanas nozari”. Četri Kopienas ražotāji, kas nesadarbojās, turpmāk saukti par “pārējiem Kopienas ražotājiem”.

(68)

Kā jau minēts, tika izveidota četru uzņēmumu izlase. Visi atlasītie Kopienas ražotāji sadarbojās un noteiktajos termiņos iesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie astoņi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, sniedza dažas vispārīgas ziņas kaitējuma analīzes vajadzībām.

(69)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū, uz pārējo Kopienas ražotāju pārdevumiem Kopienas tirgū un Eurostat datiem par visu importu ES. Ņemot vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, analīzes precizitātes un konsekvences nolūkā patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz 25 valstu ES tirgus stāvokli visā aplūkojamā periodā. Analīze attiecas tikai uz stāvokli 25 valstu ES, jo izmeklēšana tika uzsākta pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Kopienai.

(70)

Patēriņš 2002.–2003. gadā pieauga par 3 % un palika nemainīgs līdz PIP.

(71)

Baltkrievijai, Horvātijai, Lībijai un Ukrainai importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas mainījās šādi. Datu pamatā ir Eurostat statistika.

(72)

Baltkrievijai ievedumu apjoms mazliet samazinājās no 2002. gada līdz 2003. gadam un tad aplūkojamā periodā pastāvīgi kritās (– 80 % visā periodā). Līdzīgā veidā tās tirgus daļa mazliet palielinājās no 2002. gada līdz 2003. gadam un tad pastāvīgi kritās, PI periodā līdz 0,3 %. Kopš 2004. gada šie apjomi bijuši de minimis. Aplūkojamā periodā cenas reāli pieauga no EUR 107 līdz EUR 190 par tonnu.

(73)

Ukrainai importa līmenis pastāvīgi bija neievērojami zems, bet importēšanas cenas no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 65 %.

(74)

Horvātijai importa apjoms visa perioda laikā bija diezgan stabils, apmēram 2 % daļa no Kopienas tirgus, bet importēšanas cenas pieauga par 48 %.

(75)

Imports no Lībijas palielinājās 2003. gadā, bet tad līdz PIP beigām nemitīgi mazinājās. Visa perioda laikā tas samazinājās par 49 %, un tirgus daļa mainījās no 1,6 % 2002. gadā līdz 0,8 % PI periodā. Tāpat kā pārējām attiecīgajām valstīm, arī Lībijai importēšanas cenas palielinājās – par 77 % no 2002. gada līdz PIP.

(76)

Cenu pārmaiņas četrām valstīm ir proporcionāli augstākas vai salīdzināmas ar pārdošanas cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozarē.

(77)

Lai Horvātijai aprēķinātu cenu pazemināšanās līmeni PI periodā, Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, CIF importēšanas cenām uz Kopienas robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Salīdzinājumā atklājās, ka imports pazemināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 4,7 %. Taču šīs cenas bija līdzīgas Kopienas ražošanas nozarei noteiktajai cenai, kas nerada zaudējumus.

(78)

Ņemot vērā to, ka tirgus daļas trim no četrām attiecīgajām valstīm bija mazākas par neievērojamo cenu, atsevišķi vai kopā, tika uzskatīts, ka to imports Kopienā neizraisa kaitējumu un ka tādēļ dempinga starpība nav svarīga kaitējuma turpināšanās analīzē.

(79)

Importa apjoms no citām trešām valstīm aplūkojamā periodā ir parādīts tabulā. Apjoma un cenu tendenču pamatā arī ir Eurostat dati.

(80)

Jānorāda, ka ievedumu kopapjoms no trešām valstīm visā periodā palielinājās par 4,4 %. Šo rezultātu galvenokārt rada ievedumu apjoma pieaugums (9,4 %) no Krievijas – līdz šim lielākās eksportētājas. Jānorāda arī, ka ievedumiem no Krievijas visā periodā piemēroti pasākumi viszemākās ievedcenas veidā – pasākumi tika atcelti ar Regulu (EK) 907/2007 (sk. 6. apsvērumu). No 2002. gada līdz PIP importa apjoms no Ēģiptes palielinājās par 7,7 %, bet importa apjoms no citām trešām valstīm līdzīgos apmēros samazinājās, un vairāk nekā 40 % importa bija no Rumānijas. Par eksporta cenām – visas minētās valstis ir eksportējušas uz Kopienu par cenām, kas neliek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas PI periodā un/vai ir augstākas par cenu, kas nerada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(82)

Tika konstatēts, ka vairums Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kuri sadarbojās, izmanto līdzīgo ražojumu, lai tālāk pārstrādātu samaisītos vai mākslīgos mēslošanas līdzekļus, kas ir tālāka ražošanas posma slāpekļa minerālmēsli, kuros papildus slāpeklim ir citas vielas, kā ūdenī šķīstošs fosfors un/vai ūdenī šķīstošs kālijs.

(83)

Tādi pašu vajadzībām izmantoti urīnvielas izstrādājumi nenonāk atklātā tirgū un nekonkurē ar attiecīgā ražojuma importu. Izmeklēšanā atklājās, ka iekšējā izmantošana atbilst stabilai apmēram 20 % daļai no Kopienas ražošanas nozares produkcijas. Tādēļ uzskatāms, ka tā nevar būtiski iespaidot Kopienas ražošanas nozarei nodarītā zaudējuma kopainu.

(84)

Attiecībā uz atlasi atsevišķi kaitējuma rādītāji (ražošana, ražošanas jauda, krājumi, pārdevumi, tirgus daļa, pieaugums un nodarbinātība) saskaņā ar pieņemto praksi ir analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā (tabulās – “KRN”), bet tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu darbības rezultātu, proti, cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju sagādāt kapitālu, ir skatīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta Kopienas ražotāju izlases līmenī (tabulās – “RI”).

(85)

Kopienas ražošanas nozares produkcija, ietverot iekšējām vajadzībām paredzētos apjomus, praktiski palika stabila no 2002. gada līdz PIP, palielinoties par 5 % 2003. gadā un par tādu pašu procentu samazinoties 2004. gadā. Neliels pieaugums līdz 4,45 miljonu tonnu līmenim tika reģistrēts 2005. gadā un PI periodā – attiecīgi 2 % un viens procentu punkts.

(86)

Ražošanas jauda no 2002. gada līdz PIP mazliet palielinājās (par 5 %). Ņemot vērā stabilo ražošanas apjomu, jaudas izmantošana mazliet samazinājās: no 84 % 2002. gadā līdz 81 % PI periodā. Tāda veida produkcijas un ražošanas nozares jaudas izmantošanu var ietekmēt citu izstrādājumu ražošana, kurus var ražot ar tām pašām ražošanas iekārtām, tādēļ šis nav tik nozīmīgs kaitējuma rādītājs.

(87)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis no 2002. gada līdz 2004. gadam bija visai stabils un tad krasi nokritās (par 24 p. p. 2005. gadā un vēl par 13 p. p. PIP beigās). Tomēr, tā kā urīnviela, kas paredzēta iekšējām vajadzībām, glabājas kopā ar urīnvielu, ko pārdod brīvā tirgū, krājumu līmenis ir uzskatāms par mazāk nozīmīgu kaitējuma rādītāju. Turklāt jānorāda, ka PIP beigas sakrīt ar sezonas tirdzniecības sākumu.

(88)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumu Kopienas tirgū apjoms no 2002. gada līdz PIP mazliet samazinājās – par 3 %.

(89)

Arī Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2002. gada līdz PIP samazinājās mēreni – no 36,5 % uz 34,3 %.

(90)

Aplūkojamā periodā Kopienas ražošanas nozare zaudēja nelielu tirgus daļu stabilā tirgū. Kopienas rūpniecības nozares zaudēto tirgus daļu neieņēma četru attiecīgo valstu imports, kam no 2002. gada līdz PIP tika reģistrēts kritums no 5,8 % uz 4,4 %.

(91)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē no 2002. gada līdz PIP samazinājās par 6 %, taču ražošanas apjoms mazliet pieauga, tādējādi atspoguļojot nozares rūpes par pastāvīgu ražīguma un konkurētspējas palielināšanu.

(92)

Ražīgums gadā uz vienu Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto no 2002. gada līdz 2003. gadam par 6 % palielinājās un līdz PIP palika nemainīgs, liecinot par Kopienas ražošanas nozarē nodarbinātā darbaspēka samazinājuma un ražošanas palielinājuma kopējo labvēlīgo ietekmi.

(93)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari PI periodā, ņemot vērā to, ka i) importa apjoms no Baltkrievijas, Ukrainas un Lībijas bija zem de minimis līmeņa; ii) importa apjoms no Horvātijas bija stabils, par cenām, kas pieauga līdz ar ES pārdošanas cenām; un iii) Kopienas rūpniecības nozares stāvoklis kopumā bija ļoti labvēlīgs, šis iespaids nav uzskatāms par ievērojamu un rādītājs – par nozīmīgu.

(94)

Iepriekš un turpmāk aplūkotie rādītāji nepārprotami liecina par Kopienas ražošanas nozares saimnieciskā un finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

(95)

Atlasīto Kopienas ražotāju vidējās realizācijas cenas būtiski palielinājās no 2004. gada līdz PIP, atspoguļojot izejvielu izmaksu stabilo, nemitīgo pieaugumu un dominējošos urīnvielai labvēlīgos pasaules tirgus apstākļus tajā pašā periodā.

(96)

Kā redzams tabulā, no 2002. gada līdz PIP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 13 %. Ņemot vērā inflācijas tempu un vispārējo nodarbinātības samazinājumu, šis algu pieaugums uzskatāms par mērenu.

(97)

Ikgadējie ieguldījumi līdzīgajā ražojumā, ko veikuši četri izlasē iekļautie ražotāji, attiecīgajā periodā ir attīstījušies labvēlīgi, proti, tie palielinājušies par 74 %, lai gan ir bijušas arī svārstības. Ieguldījumi galvenokārt attiekušies uz iekārtu modernizāciju un ekoloģiskajām prasībām. Tas liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem pastāvīgi uzlabot ražīgumu un konkurētspēju. Par rezultātiem acīm redzami liecina būtiskais ražīguma pieaugums (sk. 92. apsvērumu) tajā pašā periodā.

(98)

Atlasīto ražotāju rentabilitāte uzrāda pienācīgu uzlabojumu no 2002. gada līdz 2005. gadam, kad tā sasniedza vairāk nekā 19 % no realizācijas. Gāzes cenu vienmērīgs pieaugums, kas sākās 2006. gadā, šo rezultātu pazemina līdz 10,7 % PI periodā. Šajā ziņā jānorāda, ka sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta 8 % peļņas norma, ko varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, visā aplūkojamā periodā aptuveni atbilst iepriekš minētajai rentabilitātes tendencei.

(99)

Naudas plūsma laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam ievērojami pieauga, taču vienmērīgi samazinājās PI periodā. Tādas pārmaiņas atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam aplūkojamā periodā.

(100)

Izmeklēšanā neatklājās, ka atlasītajiem Kopienas ražotājiem būtu bijušas kādas grūtības kapitāla sagādē.

(101)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa līdz ar pārdošanas apjomu Kopienas tirgū mazliet samazinājās. Tomēr Kopienas ražošanas nozares vispārējais stāvoklis aplūkotajā periodā ir uzlabojies.

(102)

Gandrīz visi pārējie kaitējuma rādītāji, izņemot krājumu apjomu palielināšanos, attīstījās labvēlīgi – Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms un vienības pārdošanas cenas pieauga, un rentabilitāte pēc 2002. gada bija ievērojami augstāka par to peļņas līmeni, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts kā plānotā peļņa.

(103)

Ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma arī attīstījās labvēlīgi. Algas attīstījās mēreni, un Kopienas ražošanas nozare turpināja ieguldīt. Ievērojami pieauga arī ražīgums, atspoguļojot labvēlīgu ražošanas attīstību un Kopienas ražošanas nozares centienus to uzlabot ar ieguldījumiem.

(104)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ilgtermiņa rentabilitātes prasībām, ko izsaka ienākums no pārdošanas, attiecībā uz urīnvielas ražošanu jābūt ap 25 % pēc nodokļiem. Tas nozīmētu aptuveni 36 % peļņu no apgrozījuma pirms nodokļiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas bija pamatojams ar jaunas amonjaka un urīnvielas rūpnīcas dibināšanu, kam vajadzīgs 11 % ienākums no ieguldījumiem (tas atbilstot 36 % peļņai no apgrozījuma pirms nodokļiem). Tālab tiek norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs šajā procedūrā nekad nav pieprasījis tik augstu plānoto peļņu un sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta 8 % peļņas norma, ko var sasniegt, ja nav kaitējoša dempinga. Turklāt Pirmās instances tiesa spriedumā lietā T-210/95 apstiprinājusi, ka “peļņas norma, kas Padomei jāizmanto, aprēķinot mērķa cenu, ar kuru tiks novērsts attiecīgais kaitējums, nedrīkst pārsniegt peļņas normu, ar kuru normālos konkurences apstākļos bez importa par dempinga cenām, saprātīgi spriežot, Kopienas ražošanas nozare varētu rēķināties” (8). Tajā pašā lietā tika apstiprināts, ka “… arguments, ka Kopienas iestādēm jāizmanto tāda peļņas norma, kas vajadzīga, lai Kopienas ražošanas nozare būtu dzīvotspējīga un/vai lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu no kapitāla, nav pamatots, lai kas būtu noteikts pamatregulā”.

(105)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka mēslojuma ražošanas gadījumā ienākums no realizācijas peļņas sakarā nav piemērots kaitējuma rādītājs un ka ienākums no izmantotā kapitāla un/vai ienākums no ieguldījuma kvantitatīvi ir vairāk piemērots tādam novērtējumam. Turklāt tika bilsts, ka Kopienas ražošanas nozare cieš kaitējumu, spriežot pēc pēdējiem rādītājiem.

(106)

Ņemot vērā mēslojuma ražošanas īpatnības (inter alia tās kapitālietilpību) un mēslojuma tirgus raksturu (tās izejvielu cenu un galaproduktu cenu nepastāvību), jāpiekrīt, ka ienākums no pārdošanas pats par sevi nepavisam nav visraksturīgākais peļņas rādītājs un ka tas jāpapildina ar tādiem rādītājiem kā ienākums no ieguldītā kapitāla un ienākums no ieguldījumiem. Taču pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus, ka tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozare spētu gūt ienākumus vajadzīgajā apmērā. Iesniedzējs arī nav pierādījis, kāda peļņas norma būtu sasniegta Kopienas ražošanas nozarē, ja nebūtu notikusi importēšana par dempinga cenām. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(107)

Tādēļ tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts būtisks kaitējums.

(108)

Tā kā attiecīgās valsts imports vairs neizraisa būtisku kaitējumu, analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta kaitējuma atsākšanās iespējamībai gadījumā, ja spēkā esošos pasākumus atceltu. Šajā saistībā tika analizēti divi galvenie faktori: i) iespējamie attiecīgo valstu eksporta apjomi un cenas un ii) šo plānojamo attiecīgās valsts eksporta apjomu un cenu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

(109)

Analīze tiek veikta ne tikai Kopienas, bet visas pasaules vispārējā tirgus kontekstā, kam raksturīgas pastāvīgi augstas cenas un peļņa. Lielā mērā tas notiek tādēļ, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Nekas neliecina par to, ka vispārējais konteksts varētu ievērojami mainīties īsā vai vidējā termiņā.

(110)

Kā jau noteikts, pasākumu izbeigšanās gadījumā Ukrainas ražotāji eksportētāji varētu papildus eksportēt apmēram 375 000 tonnu urīnvielas. Lībijai un Baltkrievijai šie skaitļi attiecīgi ir ne vairāk kā 140 000 un 150 000 tonnu. Horvātijai šie skaitļi nevarētu ievērojami pārsniegt pašreizējo līmeni.

(111)

Cenas eksportēšanai uz Kopienu un trešām valstīm analizētas iepriekš. Šī analīze kopā ar iepriekš aprakstītajiem tirgus apstākļiem un galveno cenu virzītāju, piemēram, gāzes attīstību, norāda uz iespējamību, ka eksporta cenas paliks augstas. Rezultātā nevar secināt, ka cenas varētu būtiski pazemināt un/vai izkonkurēt Kopienas ražošanas nozares cenas vai izmaksas.

(112)

Paredzams, ka tuvākajos gados urīnvielas tirgus augs gan Kopienā (9), gan visā pasaulē, galvenokārt lauksaimniecības ražošanas pieauguma dēļ (biodegvielas vajadzībām) un arī AdBlue arvien plašākas rūpnieciskas izmantošanas (10) dēļ. Piemēram, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta 2007. gada jūlijā izdotās lauksaimniecības tirgu prognozes Eiropas Savienībā 2007.–2014. gadam apstiprina, ka labības ražošana šajā periodā varētu pieaugt līdz 20 %. Pieprasījuma iesniedzējs paredz pieaugumu par 10 %. Turklāt 2007. gada septembra beigās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2007 (11) noteica atkāpes no 2008. gadā atmatā atstātās zemes. Paredzamais Kopienas tirgus pieaugums (papildus apmēram viens miljons tonnu) varētu pārsniegt maksimālos iespējamos apjomus, ko eksportētājas valstis varētu eksportēt uz Kopienu. Tādēļ nav domājams, ka šis papildu imports varētu radīt lielāka apjoma nelīdzsvarotību, jo mazāk tādēļ, ka starpība starp maksimālo Kopienas ražošanas nozares potenciālu un patēriņu ir nosakāma aptuveni divu miljonu tonnu apmērā un nekas neliecina par to, ka šo starpību varētu segt citāds imports (inter alia ar Krievijas izcelsmi, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 907/2007) tādā mērā, ka pārpalikums apspiestu vai nomāktu tirgus cenas.

(113)

Ņemot vērā iepriekš teikto, nav ticams, ka Kopienas ražošanas nozarei nāksies samazināt realizāciju, ražošanu vai cenas tādā mērā, ka tiktu būtiski iespaidota tās rentabilitāte un vispārējais stāvoklis. Tādēļ ir ticams, ka peļņa paliks pašreizējā līmenī, kas atspoguļo labvēlīgos tirgus apstākļus, kuri dominējuši no 2004. gada līdz PIP.

(114)

No iepriekš minētā nevar secināt, ka gadījumā, ja atceltu spēkā esošos pasākumus, varētu atsākties kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(115)

Visām ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tiek plānots ieteikt esošos pasākumus atcelt. Pēc informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Netika saņemti apsvērumi, kas spētu grozīt iepriekš izklāstītos secinājumus.

(116)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam piemērojamie antidempinga pasākumi ir jāatceļ un procedūra jāizbeidz.

(117)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus, proti, ievērojamu visu četru attiecīgo valstu eksportētāju cenu struktūras un/vai eksporta darbību deformāciju, tiek atzīts par nepieciešamu rūpīgāk novērot norises, kas saistītas ar Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, lai vajadzības gadījumā būtu vieglāk ātri un piemēroti rīkoties,